NAP2027 0.1.1: labotas uzdevumu [315]–[318] ailes; pašreizējā institūcija (KEM)

Uzdevumu teksta pirmie vārdi 68. lpp. bija nonākuši ailē „Nr.”; pārbaudei
pievienota apgrieztā vārdu pārbaude. Atribūts currentOrg/currentSince:
septiņiem VARAM vides un klimata uzdevumiem — KEM 20-0000.

Co-Authored-By: Claude Opus 5.5 <noreply@anthropic.com>
Claude-Session: https://claude.ai/code/session_016679RwmHsuTFfxt26wP6rk

data/nap2027/lv-nap2027.xml

@@ -26,6 +26,7 @@
     <DataVersion number="1" date="2026-10-11">
       <Change>Pirmā versija: 475 numurētie punkti [1]–[475], 154 pamatojuma punkti, 34 zemsvītras piezīmes, 66 saīsinājumi.</Change>
       <Change>Atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas sasaistītas ar VPK ID; drukātais apzīmējums saglabāts.</Change>
+      <Change>Uzdevumiem, kuru jomu pārņēmusi Klimata un enerģētikas ministrija (klimata politika no 2023-01-01, vides aizsardzības politika no 2024-07-01), pie VARAM norādīta pašreizējā institūcija (currentOrg).</Change>
     </DataVersion>
   </Metadata>
   <Abbreviations>
@@ -2631,7 +2632,7 @@
       </Item>
       <Item id="lv-nap2027.i219" n="219" kind="indicator" page="49">
         <Indicator>
-          <Name>Parāda apkalpošanas maksājumu attiecība pret ienākumiem ienākumu kvintilē</Name>
+          <Name>Parāda apkalpošanas maksājumu attiecība pret ienākumiem 2. ienākumu kvintilē</Name>
           <Unit>%</Unit>
           <BaseYear>2018</BaseYear>
           <BaseValue>34,1</BaseValue>
@@ -2730,7 +2731,7 @@
           </TaskIndicator>
           <TaskIndicator>
             <Name>Parāda apkalpošanas maksājumu attiecība pret ienākumiem 2. ienākumu kvintilē</Name>
-            <IndicatorRef ref="lv-nap2027.i219" match="similar"/>
+            <IndicatorRef ref="lv-nap2027.i219" match="exact"/>
           </TaskIndicator>
         </Task>
       </Item>
@@ -3306,7 +3307,7 @@
           <Text>Tautsaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, izmantojot risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai un klimata tehnoloģiju atklājumus, un pieaugošas oglekļa dioksīda piesaistes nodrošināšana virzībā uz klimatnoturīgu ekonomikas attīstību, mērķtiecīgi sasniedzot augstu energoefektivitāti un transporta sistēmas dekarbonizāciju</Text>
           <Responsible printed="EM, VARAM, FM, ZM, SM, LM, IZM, PKC, VK, SPRK">
             <Actor label="EM" org="12-0000"/>
-            <Actor label="VARAM" org="21-0000"/>
+            <Actor label="VARAM" org="21-0000" currentOrg="20-0000" currentSince="2023-01-01"/>
             <Actor label="FM" org="13-0000"/>
             <Actor label="ZM" org="16-0000"/>
             <Actor label="SM" org="17-0000"/>
@@ -3340,7 +3341,7 @@
         <Task>
           <Text>Klimata pārmaiņu ietekmju mazināšana, īstenojot pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus un panākot materiāltehniskā un infrastruktūras nodrošinājuma uzlabojumus (katastrofu draudu, t. sk. plūdu un krasta erozijas, novēršanas un to pārvaldīšanas pasākumu īstenošanai), kā arī tautsaimniecības nozaru pārvaldībā, un ilgtspējīgā nokrišņu notekūdeņu apsaimniekošanā, ņemot vērā jaunākos zinātniskos datus un prognozes par klimatnoturīguma sasniegšanu un stiprināšanu</Text>
           <Responsible printed="VARAM, IeM, ZM">
-            <Actor label="VARAM" org="21-0000"/>
+            <Actor label="VARAM" org="21-0000" currentOrg="20-0000" currentSince="2023-01-01"/>
             <Actor label="IeM" org="14-0000"/>
             <Actor label="ZM" org="16-0000"/>
           </Responsible>
@@ -3366,7 +3367,7 @@
         <Task>
           <Text>Gaisa kvalitātes uzlabošana slāpekļa oksīdu (NOx), amonjaka un daļiņu PM₂,₅ piesārņojuma samazināšanai blīvi apdzīvotās vietās un valstī kopumā, mērķtiecīgi sasniedzot augstu energoefektivitāti, oglekļa mazietilpīgu ražošanu un uzlabojot transporta sistēmas</Text>
           <Responsible printed="VARAM, EM, ZM, SM, pašvaldības">
-            <Actor label="VARAM" org="21-0000"/>
+            <Actor label="VARAM" org="21-0000" currentOrg="20-0000" currentSince="2024-07-01"/>
             <Actor label="EM" org="12-0000"/>
             <Actor label="ZM" org="16-0000"/>
             <Actor label="SM" org="17-0000"/>
@@ -3387,7 +3388,7 @@
         <Task>
           <Text>Augstas un labas kvalitātes virszemes un pazemes ūdensobjektu īpatsvara palielinājuma panākšana, kā arī iekšzemes ūdensobjektu un jūras vides stāvokļa uzlabošana un pazemes ūdens resursu aizsardzība, samazinot antropogēno slodzi, t. sk. notekūdeņu kaitīgo ietekmi uz dabas resursiem un vidi, nodrošinot nepieciešamās infrastruktūras izveidi un veicinot notekūdeņu dūņu apstrādi</Text>
           <Responsible printed="VARAM">
-            <Actor label="VARAM" org="21-0000"/>
+            <Actor label="VARAM" org="21-0000" currentOrg="20-0000" currentSince="2024-07-01"/>
           </Responsible>
           <CoResponsible printed="ZM, EM, VM, SM, pašvaldības">
             <Actor label="ZM" org="16-0000"/>
@@ -3411,7 +3412,7 @@
         <Task>
           <Text>Vietējo resursu, tāpat bioresursu, efektīvāka izmantošana (ekodizaina principu piemērošana un aprites ekonomikas ieviešana dažādos tautsaimniecības sektoros), jo īpaši sasniedzot augstāku standartu un inovāciju izmantošanu pārtikas apritē un dzīvnieku veselībā saskaņā ar “vienas veselības” principu, kā arī veicinot bezatkritumu ražošanas tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu tautsaimniecībā</Text>
           <Responsible printed="VARAM, ZM, VM">
-            <Actor label="VARAM" org="21-0000"/>
+            <Actor label="VARAM" org="21-0000" currentOrg="20-0000" currentSince="2024-07-01"/>
             <Actor label="ZM" org="16-0000"/>
             <Actor label="VM" org="29-0000"/>
           </Responsible>
@@ -3454,7 +3455,7 @@
         <Task>
           <Text>Atkritumu rašanās un apglabājamo atkritumu samazināšana un atkritumu pārstrādes un reģenerācijas īpatsvara palielināšana, īpaši akcentējot notekūdeņu dūņu apstrādi un bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes un to reģenerācijas īpatsvara un jaudas palielinājumu</Text>
           <Responsible printed="VARAM">
-            <Actor label="VARAM" org="21-0000"/>
+            <Actor label="VARAM" org="21-0000" currentOrg="20-0000" currentSince="2024-07-01"/>
           </Responsible>
           <CoResponsible printed="Pašvaldības">
             <Actor label="Pašvaldības" org="00-0003"/>
@@ -3478,7 +3479,7 @@
         <Task>
           <Text>Vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas un revitalizācijas pasākumu īstenošana uzlabotas vides kvalitātes (augsnei, gruntij, pazemes un virszemes ūdeņiem) sasniegšanai</Text>
           <Responsible printed="VARAM">
-            <Actor label="VARAM" org="21-0000"/>
+            <Actor label="VARAM" org="21-0000" currentOrg="20-0000" currentSince="2024-07-01"/>
           </Responsible>
           <CoResponsible printed="Pašvaldības">
             <Actor label="Pašvaldības" org="00-0003"/>
@@ -3847,7 +3848,7 @@
       </Item>
       <Item id="lv-nap2027.i315" n="315" kind="task" page="68">
         <Task>
-          <Text>Savienības savienojamības atbilstoša platjoslas sakaru tīkla attīstot “vidējās “pēdējās jūdzes” sakaru tīklu un izveidojot kartēšanu</Text>
+          <Text>Eiropas Savienības savienojamības mērķiem atbilstoša platjoslas elektronisko sakaru tīkla izveidošana, attīstot “vidējās jūdzes” un “pēdējās jūdzes” elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru un izveidojot platjoslas kartēšanu</Text>
           <Responsible printed="SM">
             <Actor label="SM" org="17-0000"/>
           </Responsible>
@@ -3862,7 +3863,7 @@
       </Item>
       <Item id="lv-nap2027.i316" n="316" kind="task" page="68">
         <Task>
-          <Text>tehnoloģiju un resursu efektīvas, un atvērtas ieviešana, nodrošinātu pakalpojumus, ievērojot digitāls”, proaktīvas sniegšanas un principu, t. sk. kā arī veiktu valsts un pašvaldību IKT un atbalsta procesu un centralizāciju</Text>
+          <Text>Mūsdienu tehnoloģiju un racionālas, resursu efektīvas, lietotājorientētas un atvērtas pārvaldības ieviešana, lai kvalitatīvi nodrošinātu publiskos pakalpojumus, ievērojot “primāri digitāls”, proaktīvas pakalpojumu sniegšanas un vienreizes principu, t. sk. pārrobežu, kā arī veiktu valsts pārvaldes un pašvaldību IKT infrastruktūras un atbalsta procesu optimizāciju un centralizāciju</Text>
           <Responsible printed="VARAM, VM, SM">
             <Actor label="VARAM" org="21-0000"/>
             <Actor label="VM" org="29-0000"/>
@@ -3888,7 +3889,7 @@
       </Item>
       <Item id="lv-nap2027.i317" n="317" kind="task" page="68">
         <Task>
-          <Text>digitālās pieejamības un palielināšana valsts infrastruktūrā, kā risinājumu veicināšana, iedzīvotāju digitālās elektroniskās un drošas parakstīšanās nodrošinot vides kvalitatīvai sniegšanai</Text>
+          <Text>Fiziskās un digitālās vides pieejamības un piekļūstamības palielināšana valsts un pašvaldību infrastruktūrā, kā arī digitālo risinājumu izmantošanas veicināšana, paaugstinot iedzīvotāju digitālās prasmes, pilnveidojot elektroniskās identifikācijas un drošas elektroniskās parakstīšanās sistēmu un nodrošinot vides pieejamību kvalitatīvai pakalpojumu sniegšanai</Text>
           <Responsible printed="VARAM, LM, IeM, AizM">
             <Actor label="VARAM" org="21-0000"/>
             <Actor label="LM" org="18-0000"/>
@@ -3912,7 +3913,7 @@
       </Item>
       <Item id="lv-nap2027.i318" n="318" kind="task" page="68">
         <Task>
-          <Text>drošības un palielināšana un pilnīgu enerģijas tirgu turpinot iesaisti valstu elektrotīklu un gāzes vienotā vienlaikus atbalstot enerģētikas mikroprojektus, mājsaimniecības ražošanā no avotiem pašu un energotaupīgu ēku un atjaunošanā</Text>
+          <Text>Enerģētiskās drošības un neatkarības palielināšana un virzība uz pilnīgu enerģijas tirgu integrāciju, turpinot iesaisti Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijā un gāzes vienotā tirgus izveidē, vienlaikus atbalstot civilās enerģētikas mikroprojektus, lai iesaistītu mājsaimniecības enerģijas ražošanā no atjaunojamiem avotiem pašu patēriņam un energotaupīgu ēku būvniecībā un atjaunošanā</Text>
           <Responsible printed="EM">
             <Actor label="EM" org="12-0000"/>
           </Responsible>
@@ -6067,7 +6068,7 @@
       <Text>Nepietiekama publiskās pārvaldes efektivitāte un nepietiekami ātra reaģēšana uz biznesa vides vajadzībām. Ņemot vērā ārējās vides straujās izmaiņas, valsts pārvaldes spēja operatīvi reaģēt, nodrošinot atbilstošos uzņēmējdarbības vides nosacījumus, ir apgrūtināta. Pēdējos gados ir vērojama regulējošā ietvara un administratīvo šķēršļu negatīvās ietekmes uz uzņēmējiem palielināšanās, par ko liecina Latvijas rādītāju pazemināšanās starptautiskajos konkurētspējas un citos ekonomiskajos reitingos un Latvijas uzņēmēju aptauju rezultāti. Iekšējā un ārējā administratīvā sloga mazināšanas darbību efektivitāti traucē sadrumstalotība, izstrādāto metožu praktiskās pielietojamības un kapacitātes trūkums. Institucionālā vide jau ilgstoši tiek minēta kā Latvijas konkurētspējas vājā puse, tieši tāpēc izaugsmei, ko balsta produktivitāte, ir nepieciešamas reformas un investīcijas tieši šajā jomā. Kā būtiskākas institucionālās vides nepilnības, kas ierobežo konkurētspēju, Latvijas uzņēmēji atzīmē neefektīvu valdības birokrātiju, nestabilu (tuvredzīgu) politikas veidošanas praksi, neefektīvu tiesu sistēmu. (Datu avots: EM)</Text>
     </Evidence>
     <Evidence id="lv-nap2027.a075" n="75" section="lv-nap2027.pr3.rv9" page="114">
-      <Text>Neprogno zējama nodokļu politika. Straujas un nepārdomātas izmaiņas nodokļu politikā valsts budžeta apstiprināšanas procesā kavē valsts ekonomisko attīstību. Nodokļu politikas un uzņēmējdarbības vides stabilitātes trūkuma apstākļos uzņēmumiem ir sarežģīti ilgtermiņā plānot darbību, budžetu un investīcijas. Nestabila nodokļu politika ir viens no iemesliem, kādēļ samazinās piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apmērs. (Datu avots: FM)</Text>
+      <Text>Neprognozējama nodokļu politika. Straujas un nepārdomātas izmaiņas nodokļu politikā valsts budžeta apstiprināšanas procesā kavē valsts ekonomisko attīstību. Nodokļu politikas un uzņēmējdarbības vides stabilitātes trūkuma apstākļos uzņēmumiem ir sarežģīti ilgtermiņā plānot darbību, budžetu un investīcijas. Nestabila nodokļu politika ir viens no iemesliem, kādēļ samazinās piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apmērs. (Datu avots: FM)</Text>
     </Evidence>
     <Evidence id="lv-nap2027.a076" n="76" section="lv-nap2027.pr3.rv9" page="114">
       <Text>Nepietiekams finanšu sektora dziļums. Finanšu sektorā kā finansējuma avots galvenokārt dominē kredītiestādes, savukārt alternatīvi finansējuma avoti ir nepietiekamā apjomā, uzņēmumiem nav pieejama pietiekama finanšu instrumentu daudzveidība. Kapitāla tirgus attīstības līmenis ir būtiski zemāks par optimālo, tādējādi netiek nodrošināta iekšzemē uzkrātā kapitāla (piemēram, noguldījumu un pensiju fondu līdzekļu) tālāka ieguldīšana tautsaimniecībā, kā arī nepietiekami aktīvais kapitāla tirgus nav pievilcīgs ārvalstu investoriem. (Datu avots: FM)</Text>
@@ -6292,7 +6293,7 @@
       <FootnoteRef n="33"/>
     </Evidence>
     <Evidence id="lv-nap2027.annex.u2" section="lv-nap2027.pr5" page="122">
-      <Text>Fiziskajām aktivitātēm un sportošanai atbilstošas vides un infrastruktūras trūkums, kas, piemēram, var kavēt sportisko rezultātu sasniegšanu (augstu sasniegumu sports). Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās informācijas (2019), jauno sportistu sagatavošanu Latvijā īsteno 81 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāde, kur 1518 treneru vadībā regulāri trenējas 38 990 bērni un jaunieši 38 sporta veidos. Latvijā ir 3185 sporta objekti un 1229 sporta bāzes, kas pašlaik ir reģistrētas sporta bāzu reģistrā. Savukārt attiecībā uz augstu sasniegumu sportu Latvijas Oli mpiskajā vienībā ir 168 sportisti – 55 sportisti ziemas sporta veidos un 113 sportisti vasaras sporta veidos. Salīdzinājumā ar 2017./2018. m. g. valsts finansēto audzēkņu skaits palielinājies par 1750, savukārt salīdzinājumā ar 2016./2017. m. g. palielinājies par 2755, bet saistībā ar audzēkņu skaita palielinājumu nav piešķirts papildu finansējums.</Text>
+      <Text>Fiziskajām aktivitātēm un sportošanai atbilstošas vides un infrastruktūras trūkums, kas, piemēram, var kavēt sportisko rezultātu sasniegšanu (augstu sasniegumu sports). Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās informācijas (2019), jauno sportistu sagatavošanu Latvijā īsteno 81 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāde, kur 1518 treneru vadībā regulāri trenējas 38 990 bērni un jaunieši 38 sporta veidos. Latvijā ir 3185 sporta objekti un 1229 sporta bāzes, kas pašlaik ir reģistrētas sporta bāzu reģistrā. Savukārt attiecībā uz augstu sasniegumu sportu Latvijas Olimpiskajā vienībā ir 168 sportisti – 55 sportisti ziemas sporta veidos un 113 sportisti vasaras sporta veidos. Salīdzinājumā ar 2017./2018. m. g. valsts finansēto audzēkņu skaits palielinājies par 1750, savukārt salīdzinājumā ar 2016./2017. m. g. palielinājies par 2755, bet saistībā ar audzēkņu skaita palielinājumu nav piešķirts papildu finansējums.</Text>
       <FootnoteRef n="34"/>
     </Evidence>
     <Evidence id="lv-nap2027.a130" n="130" section="lv-nap2027.pr6.rv16" page="122">
@@ -6401,7 +6402,7 @@
     <Footnote n="6" page="58">Bezatkritumu dzīvesveids paredz visu resursu saglabāšanu, atbildīgu ražošanu, patērējot, atkārtoti izmantojot un reģenerējot produktus, iesaiņojumus un materiālus bez sadedzināšanas un bez izplūdēm zemē, ūdenī vai gaisā, kas apdraud vidi vai cilvēku veselību.</Footnote>
     <Footnote n="7" page="59">Atbilstoši 2019. gada SEG inventarizācijai iesniegta Konvencijas un Kioto protokola ietvaros.</Footnote>
     <Footnote n="8" page="59">Izejas dati: - IKP vērtība (salīdzināmajās cenās pret 2010. gadu) atbilstoši Eiropas Komisijā 2019. gadā iesniegtajiem ziņojumam par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm. - Kopējās SEG emisijas (neieskaitot ZIZIMM sektoru) atbilstoši mērķim, kas noteikts Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģijas 2050. gadam projektā (2030. gada mērķis – 65 % SEG samazinājums salīdzinot ar 1990. gadu).</Footnote>
-    <Footnote n="9" page="59">Izejas dati: - IKP vērtība (salīdzināmajās cenās pret 2010. gadu) atbilstoši Eiropas Komisijā 2019. gadā iesniegtajam ziņojumam par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm. Kopējās SEG emisijas (neieskaitot ZIZIMM sektoru) atbilstoši mērķim, kas noteikts Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģijas 2050. gadam projektā (2030. gada mērķis – 65 % SEG samazinājums salīdzinot ar 1990. gadu).</Footnote>
+    <Footnote n="9" page="59">Izejas dati: - IKP vērtība (salīdzināmajās cenās pret 2010. gadu) atbilstoši Eiropas Komisijā 2019. gadā iesniegtajam ziņojumam par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm. - Kopējās SEG emisijas (neieskaitot ZIZIMM sektoru) atbilstoši mērķim, kas noteikts Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģijas 2050. gadam projektā (2030. gada mērķis – 65 % SEG samazinājums salīdzinot ar 1990. gadu).</Footnote>
     <Footnote n="10" page="59">Aprēķina kā kopējo emisiju un kopējās piesaistes summu visās regulas (ES) 2018/841 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās kopā atbilstoši regulā (ES) 2018/841 noteiktajiem uzskaites noteikumiem.</Footnote>
     <Footnote n="11" page="59">Aprēķina kā kopējo emisiju un kopējās piesaistes summu visās regulas (ES) 2018/841 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās kopā atbilstoši regulā (ES) 2018/841 noteiktajiem uzskaites noteikumiem.</Footnote>
     <Footnote n="12" page="61">Zemes sektors – zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektors (ZIZIMM).</Footnote>