commit 0c5116a2c614dfc215c08fec138da8336a4331e3 Author: Rihards Gailums Date: Sun Oct 11 16:42:50 2026 +0000 Nolikumi-as-Code 0.1.0: 93 iestāžu nolikumi kā teksts un XML Shēma nolikums-0.1, katalogs nolikumi.yaml, datu līgums B05. Teksts — likumi.lv konsolidētās redakcijas 2026-10-11 (sources/), dati (data/), datnes nosaukums -. Pārbaude: 0 kļūdas; 92/93 teksti sakrīt ar likumi.lv lapu, 19-0458 — 2 cipari informatīvajā atsaucē. Co-Authored-By: Claude Opus 5.5 Claude-Session: https://claude.ai/code/session_016679RwmHsuTFfxt26wP6rk diff --git a/.gitignore b/.gitignore new file mode 100644 index 0000000..7a60b85 --- /dev/null +++ b/.gitignore @@ -0,0 +1,2 @@ +__pycache__/ +*.pyc diff --git a/CHANGELOG.md b/CHANGELOG.md new file mode 100644 index 0000000..acf7021 --- /dev/null +++ b/CHANGELOG.md @@ -0,0 +1,9 @@ +# Izmaiņas + +## 0.1.0 — 2026-10-11 + +- Shēma `schemas/nolikums-0.1.xsd`: tiesību akta pase, nodaļas ar veidu, punkti un apakšpunkti (arī ar augšraksta numuriem) + ar veidu, norādes par grozījumiem, parakstītāji, pielikumi. +- 93 nolikumi no likumi.lv konsolidētajām redakcijām (2026-10-11): teksts `sources/`, dati `data/`, katalogs `nolikumi.yaml`. +- Datu līgums `contracts/B05-iestazu-nolikumi.odcs.yaml`; rīki `tools/convert.py`, `tools/build_all.py`, `tools/validate.py`, + `tools/verify_html.py`. diff --git a/README.md b/README.md new file mode 100644 index 0000000..13af49a --- /dev/null +++ b/README.md @@ -0,0 +1,72 @@ +# Nolikumi-as-Code + +Valsts pārvaldes iestāžu nolikumi kā dati. Nolikums — Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes +iekārtas likuma 16. pantu. Katram nolikumam ir teksta datne (avots) un XML datne, kas atbilst shēmai +`schemas/nolikums-0.1.xsd`: tiesību akta pase, nodaļas, punkti un apakšpunkti ar veidu (funkcija, uzdevums, tiesības …), +norādes par grozījumiem, parakstītāji un pielikumi. + +PPPA koncepcijas demonstrācija (Valsts PirmKods), nevis oficiāls izdevums. Juridiski saistošs ir oficiālajā izdevumā +„Latvijas Vēstnesis” publicētais teksts; teksta datnes ir likumi.lv konsolidētā redakcija ielādes dienā. + +## Saturs + +| Ceļš | Kas tas ir | +|---|---| +| `nolikumi.yaml` | Katalogs: iestādes VPK ID, likumi.lv id, nosaukums, numurs, pieņemšanas datums, datne | +| `sources/-.txt` | Nolikuma teksts (konsolidētā redakcija, likumi.lv) | +| `data/-.xml` | Nolikums kā dati | +| `schemas/nolikums-0.1.xsd` | Shēma (vārdtelpa `urn:pppa:vpk:nolikums:0.1`) | +| `contracts/B05-iestazu-nolikumi.odcs.yaml` | Datu līgums (ODCS v3) VDZP ielādei | +| `verification/` | Teksta datņu salīdzinājums ar likumi.lv lapām | +| `tools/` | Pārveidošana, pārbaude | + +Datnes nosaukums: iestādes VPK ID no [Valsts institūciju reģistra](https://processgit.org/Valsts-Pirmkods/Valdibas-Deklaracija-as-Code/src/branch/main/data/organizacijas.xml) +un saīsinājums (ja reģistrā ir) vai īss nosaukums latīņu burtiem: `15-0203-VIAA.xml`, `10-0017-kara-muzejs.xml`. + +## Stāvoklis + +93 nolikumi — visas ministrijas un tās iestādes, kurām atrasts spēkā esošs nolikums (MK noteikumi) likumi.lv: +5539 punkti un apakšpunkti — 599 funkcijas, 1542 uzdevumi, 398 tiesības, 461 ievadteikums, 2384 citi noteikumi, 155 svītroti. + +Nav iekļauti: + +| Iestādes | Iemesls | +|---|---| +| Saeima, Valsts prezidenta kanceleja, tiesas, Prokuratūra, Valsts kontrole, CVK, KNAB, Tiesībsarga birojs, SIF, SPRK, NEPLP, SEPLP, Fiskālās disciplīnas padome | Darbību nosaka likums, ne MK nolikums | +| VID (13-0056), Iekšējās drošības birojs (14-0688), Valsts darba inspekcija (18-0397), Uzņēmumu reģistrs (19-0464), Satversmes aizsardzības birojs (19-0486) | Darbību nosaka likums; MK nolikums nav spēkā | +| Lauksaimniecības datu centrs (16-0380), Juridiskās palīdzības administrācija (19-0456), Maksātnespējas kontroles dienests (19-0495) | Likvidēts vai pievienots citai iestādei; nolikums zaudējis spēku | +| Profesionālās izglītības iestādes, mūzikas un mākslas vidusskolas, NBS vienības | Nolikumu apstiprina ministrija, ne MK | +| Valsts administrācijas skola (03-0006), Konkurences padome (12-0040), Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (13-0054), Izmeklēšanas atbalsta pārvalde (14-0139), Valsts izglītības satura centrs (15-0653), Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (18-0618), Datu valsts inspekcija (19-0463), Latvijas Nacionālais dabas muzejs (21-0500), Valsts reģionālās attīstības aģentūra (21-0627) | Spēkā esošais nolikums likumi.lv vēl nav atrasts — jāpapildina | + +## Identifikatori + +| Elements | Veidne | Piemērs | +|---|---|---| +| Nolikums | `lv-nol-` | `lv-nol-12-0039` | +| Nodaļa | `.c` | `lv-nol-12-0039.c2` | +| Punkts | `.p`; augšraksts 4.2¹ → `p4.2s1` | `lv-nol-12-0039.p4.1` | +| Pielikums | `.a` | `lv-nol-19-0458.a1` | + +Identifikators pēc iestādes, nevis pēc noteikumu numura: ja nolikumu aizstāj ar jauniem noteikumiem, datne un identifikators paliek. + +## Izmaiņas nolikumos + +Kad likumi.lv publicēta jauna konsolidētā redakcija vai jauns nolikums, to ievieto manuāli kā git commit: + +``` +python3 tools/convert.py "" +python3 tools/validate.py +``` + +`convert.py` pārraksta `sources/<…>.txt` un `data/<…>.xml`; izmaiņas redzamas git diff teksta datnē. Katalogā `nolikumi.yaml` +jāatjauno likumi.lv id, ja nolikums aizstāts. + +## Pārbaude + +- `tools/validate.py`: XML atbilst shēmai; VPK ID ir reģistrā; teksta datnes sha256 sakrīt; katrs XML punkts ir teksta datnē un + katra numurēta teksta rinda ir XML punkts. Stāvoklis: 93 nolikumi, 0 kļūdas. +- `tools/verify_html.py`: teksta datne pret likumi.lv lapu (citāds nolasīšanas veids). Stāvoklis: 92 no 93 sakrīt burtu secībā; + Tiesu administrācijas nolikumā (19-0458) atšķiras divi cipari informatīvās atsauces daļā — sk. `verification/`. + +Punktu veidu (funkcija, uzdevums, tiesības) nosaka automātiski pēc ievadteikuma („… ir šādas funkcijas:”, „Lai nodrošinātu +funkciju izpildi, … :”); nodaļu veidu — pēc nosaukuma. Tas ir nolasījums, ne juridisks vērtējums. diff --git a/contracts/B05-iestazu-nolikumi.odcs.yaml b/contracts/B05-iestazu-nolikumi.odcs.yaml new file mode 100644 index 0000000..28684de --- /dev/null +++ b/contracts/B05-iestazu-nolikumi.odcs.yaml @@ -0,0 +1,84 @@ +# ODCS v3 datu līgums: B05 Iestāžu nolikumi (nolikumi kā kods) +# Shēma: schemas/nolikums-0.1.xsd. Šī līguma schema daļa apraksta to, ko VDZP ielādē; pilnā struktūra ir XSD. +apiVersion: v3.0.2 +kind: DataContract +id: urn:pppa:cac:contract:B05 +name: Iestāžu nolikumi (nolikumi kā kods) +version: 0.1.0 +status: active +domain: Valsts PirmKods +dataProduct: Iestāžu nolikumi +tenant: PPP Asociācija (PPPA) +description: + purpose: >- + Valsts pārvaldes iestāžu nolikumi (MK noteikumi, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. pants) kā dati: tiesību akta pase, + nodaļas, punkti un apakšpunkti ar veidu — funkcija, uzdevums, tiesības, ievadteikums, cits noteikums, svītrots. + Iestāde — VPK ID no Valsts institūciju reģistra. + usage: Mašīnlasāma datu apmaiņa; ielāde VDZP katru dienu; AI aģentu vaicājumi caur MCP. + limitations: >- + Koncepcijas demonstrācija, nav oficiāls izdevums. Teksts — likumi.lv konsolidētā redakcija ielādes dienā; juridiski saistošs + ir „Latvijas Vēstnesī” publicētais. Punktu un nodaļu veids noteikts automātiski pēc ievadteikuma un nosaukuma. + Izmaiņas nolikumos ievieto manuāli. +servers: +- server: processgit + type: custom + format: xml + description: ProcessGit repozitorijs (Gitea API v1) + customProperties: + - {property: url, value: "https://processgit.org/Valsts-Pirmkods/Nolikumi-as-Code"} + - {property: ref, value: main} + - {property: catalogue, value: nolikumi.yaml} + - {property: path, value: "data/*.xml"} + - {property: schema, value: "https://processgit.org/Valsts-Pirmkods/Nolikumi-as-Code/src/branch/main/schemas/nolikums-0.1.xsd"} +schema: +- name: InstitutionStatute + logicalType: object + physicalType: xml-element + physicalName: "/InstitutionStatute" + customProperties: [{property: lakehouseTable, value: cac_bronze.nol_statute}] + properties: + - {name: statute_id, logicalType: string, required: true, primaryKey: true, physicalName: "@id", description: "lv-nol-"} + - {name: vpk_id, logicalType: string, required: true, physicalName: Institution/@org, logicalTypeOptions: {pattern: "^[0-9]{2}-[0-9]{4}$"}} + - {name: title, logicalType: string, required: true, physicalName: Act/Title} + - {name: number, logicalType: string, required: true, physicalName: Act/Number} + - {name: adopted, logicalType: date, required: true, physicalName: Act/Adopted} + - {name: in_force, logicalType: date, required: true, physicalName: Act/InForce} + - {name: status, logicalType: string, required: true, physicalName: Act/Status} + - {name: likumi_id, logicalType: integer, required: true, physicalName: Act/LikumiId} + - {name: source_sha256, logicalType: string, required: true, physicalName: Source/SHA256} +- name: Point + logicalType: object + physicalType: xml-element + physicalName: "//Point" + customProperties: [{property: lakehouseTable, value: cac_bronze.nol_point}] + properties: + - {name: point_id, logicalType: string, required: true, primaryKey: true, physicalName: "@id", description: "lv-nol-12-0039.p4.1"} + - {name: statute_id, logicalType: string, required: true} + - {name: n, logicalType: string, required: true, description: Drukātais numurs} + - {name: parent_id, logicalType: string, required: false} + - {name: chapter_kind, logicalType: string, required: true, quality: [{type: library, rule: validValues, validValues: [general, competence, management, legality, subordinates, final, other, none]}]} + - {name: chapter, logicalType: string, required: false} + - {name: kind, logicalType: string, required: true, quality: [{type: library, rule: validValues, validValues: [lead, function, task, right, provision, deleted]}]} + - {name: text, logicalType: string, required: true} + - {name: notes, logicalType: string, required: false} +quality: +- {name: xsd_valid, type: custom, engine: xsd, implementation: schemas/nolikums-0.1.xsd, + description: "Datne atbilst XSD shēmai (identifikatori unikāli)", dimension: conformity} +- {name: source_text_matches, type: custom, engine: cac-lakehouse, implementation: "app.cac_nolikumi:source_text_matches", + description: "Teksta datnes sha256 sakrīt ar XML, un katrs XML punkts ir teksta datnē", dimension: accuracy} +- {name: institution_has_vpk_id, type: custom, engine: cac-lakehouse, implementation: "app.cac_nolikumi:vpk_in_register", + description: "Iestādes VPK ID ir Valsts institūciju reģistrā (B01) un datnes nosaukums sākas ar to", dimension: consistency} +- {name: has_competence_chapter, type: custom, engine: cac-lakehouse, implementation: "app.cac_nolikumi:has_competence", + description: "Nolikumā ir nodaļa par funkcijām, uzdevumiem un tiesībām", dimension: completeness} +slaProperties: +- {property: frequency, value: 1, unit: d, element: "pull ingest katru dienu 06:30 Rīgas laikā"} +- {property: retention, value: "visas versijas (git vēsture)"} +team: +- {role: owner, name: "Ministru kabinets (nolikumi); par katru nolikumu — iestādes ministrija"} +- {role: data steward, name: PPP Asociācija (PPPA)} +support: +- {channel: issues, url: "https://processgit.org/Valsts-Pirmkods/Nolikumi-as-Code/issues"} +customProperties: +- {property: sourceId, value: B05} +- {property: identifiers, value: "nolikums lv-nol-; punkts lv-nol-.p"} +- {property: validator, value: tools/validate.py} diff --git a/data/03-0000-VK.xml b/data/03-0000-VK.xml new file mode 100644 index 0000000..ccf2fc7 --- /dev/null +++ b/data/03-0000-VK.xml @@ -0,0 +1,358 @@ + + + VALSTS KANCELEJA + + Valsts kancelejas nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 358 + 2023-07-04 + 2023-07-12 + Latvijas Vēstnesis, 131, 11.07.2023. + Spēkā esošs + 343569 + https://likumi.lv/ta/id/343569 + + + sources/03-0000-VK.txt + 0276c0a4b9092d59183efc2b310e6464c7987ebd33cc52a8ab357df78cb74a97 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Valsts kanceleja ir tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir: + + radīt priekšnoteikumus Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un Ministru kabineta saskaņotai darbībai, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanu saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta lēmumu īstenošanu un pēctecību; + + + nodrošināt valsts ilgtermiņa attīstības plānošanu un koordināciju; + + + veidot un īstenot valsts pārvaldes attīstības politiku, valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku un valsts pārvaldes komunikācijas politiku, kā arī valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības politiku; + + + sekmēt labas pārvaldības ievērošanu un sabiedrības līdzdalības iespējas valsts pārvaldē. + + + + Valsts kanceleja ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā. + + + + II. Valsts kancelejas funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Valsts kanceleja veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Attīstības plānošanas sistēmas likumā un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kā arī: + + saturiski un organizatoriski nodrošina Ministru prezidenta un Ministru kabineta darbu; + + + izstrādā nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentus, uzrauga un koordinē to īstenošanu; + + + izstrādā, organizē un koordinē valsts pārvaldes attīstības politiku, valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku, valsts pārvaldes komunikācijas politiku, tostarp stratēģiskās komunikācijas politiku, un valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības politiku; + + + nodrošina ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas koordināciju un ieviešanas uzraudzību valsts attīstības plānošanā; + + + pilda Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos koordinācijas institūcijas uzdevumus; + + + veic nozaru politiku pārresoru uzraudzību un analīzi; + + + nodrošina Latvijas Republikas pārstāvību starptautiskajos ieguldījumu strīdos; + + + nodrošina Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības programmu un pasākumu vadību, kā arī minēto programmu un attiecīgo projektu ieviešanu valsts pārvaldes attīstības un valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības jomās; + + + veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību un sabiedrības līdzdalību, tai skaitā pilsonisko un sociālo dialogu. + + + + Lai nodrošinātu šo noteikumu 3. punktā minēto funkciju izpildi, Valsts kanceleja: + (Grozīts ar MK 22.07.2025. noteikumiem Nr. 448) + + nodrošina Ministru kabineta sēžu, Ministru kabineta krīzes vadības sēžu, Ministru kabineta komitejas sēžu, Valsts sekretāru sanāksmju, Ministru prezidenta noteikto sanāksmju, kā arī citu tiesību aktos noteikto sanāksmju sagatavošanu un norisi; + + + koordinē Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un tās īstenošanas rīcības plāna izstrādi un izpildi; + + + koordinē vienotu valsts attīstības plānošanu un īstenošanu; + + + veic valsts attīstības mērķu, prioritāšu un sasniedzamo rezultātu īstenošanas uzraudzību; + + + atbilstoši kompetencei izstrādā attīstības plānošanas dokumentus, tiesību aktu projektus un vadlīnijas, kā arī sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentiem un tiesību aktu projektiem; + + + īsteno publisku personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību atbilstoši normatīvajiem aktiem; + + + koordinē valsts pārvaldes iestāžu komunikācijas struktūrvienību darbu; + + + nodrošina valsts pārvaldei centralizētas informatīvās telpas monitoringa un analīzes spējas; + + + pilda uzdevumus, kas noteikti valsts pārvaldes kontaktpunktam sadarbībai ar sociālo mediju platformām; + + + nodrošina iestāžu vadītāju – valsts civildienesta ierēdņu – atlasi (izņemot Valsts civildienesta likuma 37. pantā minēto gadījumu), kā arī citu augstākā līmeņa vadītāju atlasi atbilstoši normatīvajiem aktiem; + + + organizē valsts pasūtījuma izstrādi ierēdņu un valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku mācību programmām; + + + koordinē un pārrauga sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības sistēmas piemērošanu; + + + veicina inovāciju ieviešanu un attīstību valsts pārvaldē, kā arī sniedz metodoloģisko palīdzību inovācijas iniciatīvu izstrādē un testēšanā; + + + pilda Atvērtās pārvaldības partnerības nacionālā kontaktpunkta uzdevumus, kā arī nodrošina atvērtās pārvaldības nacionālo rīcības plānu izstrādi, koordinē un pārrauga to ieviešanu; + + + sniedz analītisko un administratīvo atbalstu Ministru kabinetam un Ministru prezidentam, kā arī nodrošina konsultatīvu atbalstu citām institūcijām; + + + sagatavo un sniedz Ministru kabinetam, Saeimai un starptautiskajām organizācijām pārskatus, priekšlikumus un ieteikumus par valsts attīstību un valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, kā arī organizē sadarbību ar biedrībām un nodibinājumiem; + + + sniedz citām valsts pārvaldes iestādēm metodoloģisku palīdzību starptautisko ieguldījumu aizsardzības jomā; + + + plāno, vada un uzrauga Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētās programmas, pasākumus un projektus; + + + koordinē valsts pārvaldes iestāžu sadarbību labas pārvaldības un klientorientētas darbības kultūras nodrošināšanā valsts pārvaldē un administratīvā sloga mazināšanā iedzīvotājiem; + + + koordinē sabiedrības līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī sekmē izpratni un izglīto par demokrātiskas valsts pamatiem un vērtībām; + + + organizē žurnālistu darbu Ministru kabinetā, kā arī Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biedra rīkotajos pasākumos; + + + koordinē un kontrolē likumos un Saeimas lēmumos Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi, Ministru kabineta, Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biedra doto uzdevumu izpildi, kā arī Valsts sekretāru sanāksmēs doto uzdevumu izpildi; + + + koordinē valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, lai nodrošinātu juridiskās tehnikas un valsts valodas normu ievērošanu un vienotas, precīzas terminoloģijas lietošanu Ministru kabineta tiesību aktos un likumprojektos; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina Ministru kabinetam un Ministru prezidentam adresēto iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanu un personu pieņemšanu; + + + sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos attīstības plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un iestādes uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; + + + valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, lai nodrošinātu iestādes darbību; + + + atbilstoši kompetencei sadarbojas ar ārvalstu valsts pārvaldes institūcijām, starptautiskajām organizācijām un ārvalstu tehniskās palīdzības programmu un projektu pārstāvjiem un ekspertiem; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Valsts kancelejas tiesības: + + iesaistīt valsts pārvaldes jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvjus, izveidot darba grupas un organizēt starpinstitūciju sanāksmes; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. + + + + + III. Valsts kancelejas struktūra un amatpersonu kompetence + + Valsts kancelejas sastāvā ir Ministru prezidenta birojs, Ministru prezidenta biedra birojs, Krīzes vadības centrs un Valsts kancelejas direktora noteiktās struktūrvienības. + (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 448 redakcijā) + + + Valsts kanceleju vada direktors. Valsts kancelejas direktors ir tieši pakļauts Ministru prezidentam. + + + Valsts kancelejas direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī: + + organizē un vada Valsts sekretāru sanāksmes; + + + ir tiesīgs dot rīkojumus valsts sekretāram; + + + ir tiesīgs dot rīkojumus padotībā esošās tiešās pārvaldes iestādes amatpersonām; + + + veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + + IV. Ministru prezidenta birojs + + Ministru prezidenta birojs sniedz Ministru prezidentam priekšlikumus Ministru kabineta politikas izstrādē un īstenošanā un organizatoriski nodrošina Ministru prezidenta darbību. + + + Ministru prezidenta birojs ir tieši pakļauts Ministru prezidentam. Ministru prezidenta birojs ir politiski atbildīgs par savu darbību un noteikto funkciju izpildi. Ministru prezidenta biroja sastāvā ir Ministru prezidenta biroja vadītājs, Ministru prezidenta konsultatīvās amatpersonas, Ministru prezidenta palīgi un Ministru prezidenta preses sekretārs. + + + Ministru prezidenta biroja struktūru un darba organizāciju nosaka Ministru prezidents Ministru prezidenta biroja reglamentā. + + + Ministru prezidenta biroju vada biroja vadītājs. Ministru prezidenta biroja vadītājs ir tieši pakļauts Ministru prezidentam. Ministru prezidenta biroja vadītāju ar rīkojumu ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru prezidents. + + + Ministru prezidenta biroja darbinieki ir tieši pakļauti Ministru prezidenta biroja vadītājam. + + + Ministru prezidenta birojam ir šādi uzdevumi: + + analizēt valdības politiku un veicināt tās īstenošanu (arī sadarbībā ar valdības koalīcijas partneriem) atbilstoši Deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbību; + + + izteikt viedokli par jebkuru Ministru prezidentu interesējošu politikas jautājumu; + + + sadarboties ar ministrijām, citām valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām partijām, kā arī ar ārvalstu institūcijām un starptautiskajām organizācijām atbilstoši Ministru prezidenta norādījumiem; + + + organizēt Ministru prezidenta saraksti ar privātpersonām, ministrijām, citām valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām partijām, ārvalstu institūcijām un starptautiskajām organizācijām, kā arī Ministru prezidenta uzdevumā veikt šo saraksti, ja Ministru prezidents nav lēmis citādi; + + + nodrošināt Ministru prezidenta vizītēm un sarunām nepieciešamo informāciju un tikšanās laikā iegūtās informācijas vai doto uzdevumu operatīvu paziņošanu adresātiem; + + + ar Ministru prezidenta pilnvarojumu pārstāvēt Ministru kabineta locekļa viedokli citās institūcijās, darba grupās, konsultatīvajās padomēs, kā arī sanāksmēs, kur tiek saskaņoti viedokļi; + + + sadarbībā ar Komunikācijas departamentu sniegt sabiedrībai informāciju par Ministru kabineta un Ministru prezidenta pieņemtajiem lēmumiem, organizēt tikšanos ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kā arī informēt Ministru prezidentu par plašsaziņas līdzekļos atspoguļotajiem valdības rīcībpolitikas jautājumiem; + + + sniegt Ministru prezidentam priekšlikumus par Ministru prezidenta Pateicības raksta un Ministru prezidenta Goda diploma piešķiršanu; + + + veikt citus Ministru prezidenta noteiktos uzdevumus. + + + + + V. Ministru prezidenta biedra birojs + + Ministru prezidenta biedra birojs sniedz Ministru prezidenta biedram priekšlikumus Ministru prezidenta biedra kompetencē esošas politikas izstrādē un īstenošanā. + + + Ministru prezidenta biedra birojs ir tieši pakļauts Ministru prezidenta biedram. Ministru prezidenta biedra birojs ir politiski atbildīgs par savu darbību un noteikto funkciju izpildi. Ministru prezidenta biedra biroja sastāvā ir Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs, Ministru prezidenta biedra konsultatīvās amatpersonas un Ministru prezidenta biedra palīgi. + + + Ministru prezidenta biedra biroja struktūru un darba organizāciju nosaka Ministru prezidenta biedrs Ministru prezidenta biedra biroja reglamentā. + + + Ministru prezidenta biedra biroju vada biroja vadītājs. Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs ir tieši pakļauts Ministru prezidenta biedram. Ministru prezidenta biedra biroja vadītāju pieņem darbā Ministru prezidenta biedrs. + + + Ministru prezidenta biedra biroja darbinieki ir tieši pakļauti Ministru prezidenta biedra biroja vadītājam. + + + Ministru prezidenta biedra birojam ir šādi uzdevumi: + + analizēt Ministru prezidenta biedra kompetencē esošo politiku un veicināt tās īstenošanu; + + + izteikt viedokli par jebkuru Ministru prezidenta biedru interesējošu politikas jautājumu; + + + sadarboties ar ministrijām, citām valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām partijām, kā arī ar ārvalstu institūcijām un starptautiskajām organizācijām atbilstoši Ministru prezidenta biedra norādījumiem; + + + organizēt Ministru prezidenta biedra saraksti ar privātpersonām, ministrijām, citām valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām partijām, ārvalstu institūcijām un starptautiskajām organizācijām, kā arī Ministru prezidenta biedra uzdevumā veikt šo saraksti; + + + nodrošināt Ministru prezidenta biedra vizītēm un sarunām nepieciešamo informāciju un tikšanās laikā iegūtās informācijas vai doto uzdevumu operatīvu paziņošanu adresātiem; + + + nodrošināt Ministru prezidenta biedra organizēto sanāksmju sagatavošanu un norisi; + + + sadarbībā ar Komunikācijas departamentu sniegt sabiedrībai informāciju par Ministru prezidenta biedra pieņemtajiem lēmumiem, organizēt tikšanos ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kā arī informēt Ministru prezidenta biedru par plašsaziņas līdzekļos atspoguļotajiem valdības rīcībpolitikas jautājumiem. + + + + + V¹. Krīzes vadības centrs + (Nodaļa MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 448 redakcijā) + + Krīzes vadības centrs veic Nacionālās drošības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus un īsteno tam normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 448 redakcijā) + + + Krīzes vadības centra vadītājs ir funkcionāli padots Ministru prezidentam. + (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 448 redakcijā) + + + Krīzes vadības centra vadītājs pārstāv Krīzes vadības centru attiecībās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, starptautiskajām un citām institūcijām, kā arī privātpersonām. + (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 448 redakcijā) + + + + VI. Valsts kancelejas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par tās darbību + + Valsts kancelejas direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Valsts kancelejas direktoram ir tiesības atcelt pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. + + + Valsts kancelejas direktors pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto Valsts kancelejas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību. + + + Valsts kancelejas direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. + + + Krīzes vadības centra vadītājs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto Krīzes vadības centra amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Krīzes vadības centra vadītāja izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā. + (MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 448 redakcijā) + + + Valsts kancelejas direktors ne retāk kā reizi gadā sniedz Ministru prezidentam pārskatu par Valsts kancelejas funkciju izpildi un valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. + + + Ministru prezidentam ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par Valsts kancelejas funkciju izpildi, kā arī par Valsts kancelejas padotībā esošās tiešās valsts pārvaldes iestādes darbību. + + + + VII. Valsts kancelejas padotībā esošā valsts pārvaldes iestāde + + Valsts kancelejas padotībā ir Valsts administrācijas skola. + + + + VIII. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem: + + Ministru kabineta 2003. gada 20. maija noteikumus Nr. 263 "Valsts kancelejas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 77. nr.; 2004, 4., 156., 159. nr.; 2005, 39., 99. nr.; 2006, 17., 201. nr.; 2007, 45. nr.; 2009, 78., 150. nr.; 2012, 74. nr.; 2014, 88., 155. nr.; 2016, 49. nr.; 2018, 96. nr.); + + + Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumus Nr. 815 "Pārresoru koordinācijas centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 170. nr.; 2014, 16. nr.; 2015, 102. nr.). + + + + Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2015. gada 26. maija rīkojumu Nr. 273 "Par valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūciju" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 102. nr.). + + + Ministru prezidents A. K. Kariņš + Ministru prezidenta vietā ‒ finanšu ministrs A. Ašeradens + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/10-0000-AizM.xml b/data/10-0000-AizM.xml new file mode 100644 index 0000000..7597dab --- /dev/null +++ b/data/10-0000-AizM.xml @@ -0,0 +1,388 @@ + + + AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA + + Aizsardzības ministrijas nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 236 + 2003-04-29 + 2003-05-14 + Latvijas Vēstnesis, 70, 13.05.2003.Dokumenta valoda: + Spēkā esošs + 74716 + https://likumi.lv/ta/id/74716 + + + sources/10-0000-AizM.txt + b6ae0480ce1599c67cfbd49a052c66610c7e38597e3edb1c784b31cea060938e + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Aizsardzības ministrija (turpmāk — ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde valsts aizsardzības nozarē. + + + Ministrija ir tieši pakļauta aizsardzības ministram (turpmāk — ministrs). + + + Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. + + + + II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Ministrijai ir šādas funkcijas: + (MK 07.07.2008. noteikumu Nr. 498 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.03.2010. noteikumiem Nr. 312; MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 576; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 175; MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 454) + + izstrādāt valsts aizsardzības politiku; + + + organizēt un koordinēt valsts aizsardzības politikas īstenošanu; + + + organizēt un koordinēt valsts politikas īstenošanu ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā; + + + organizēt un koordinēt valsts politikas īstenošanu militārās izglītības un zinātnes jomā; + + + plānot Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa un ilgtermiņa spēju attīstību, tajā skaitā infrastruktūru, personālu, finanses un nodrošinājumu ar materiāltehniskajiem līdzekļiem; + + + organizēt un koordinēt nacionālās aizsardzības un drošības industrijas attīstības veicināšanas politiku; + + + nodrošināt sabiedrību ar nepieciešamajiem informācijas resursiem par valsts aizsardzības tematiku; + + + veicināt sabiedrības izpratni par Latvijas dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā; + + + veidot audiovizuālos materiālus par valsts drošības un aizsardzības tematiku atbilstoši Ziemeļatlantijas līguma organizācijas audiovizuālo resursu ražošanas vadlīnijām; + + + pārvaldīt ieguldījumus valsts aizsardzības industrijā, organizēt un koordinēt nacionālās aizsardzības un drošības industrijas attīstības veicināšanas politiku; + + + veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija veic šādus uzdevumus: + (MK 07.07.2008. noteikumu Nr. 498 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.03.2010. noteikumiem Nr. 312; MK 09.07.2013. noteikumiem Nr. 377; MK 01.11.2016. noteikumiem Nr. 694; MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 576; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 175; MK 28.01.2021. noteikumiem Nr. 54; MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 454; 5.15.¹⁸ apakšpunkts stājas spēkā 01.09.2024., sk. 27. punktu) + + nodrošina Nacionālo bruņoto spēku attīstību un atbilstību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas noteiktajām militārajām spējām; + + + sagatavo militāro draudu analīzi, izstrādā valsts aizsardzības koncepciju un valsts aizsardzības plānu, Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu, Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu un uzņēmējvalsts atbalsta plānu; + + + nodrošina valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldes un militārās izglītības politikas izstrādi; + + + piedalās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko drošības un aizsardzības organizāciju drošības un valsts aizsardzības politikas veidošanā; + + + nodrošina divpusējo un daudzpusējo valstu sadarbību atbilstoši valsts aizsardzības politikas prioritātēm; + + + nodrošina Latvijas līdzdalību starptautiskajos drošības un aizsardzības pasākumos; + + + plāno Nacionālo bruņoto spēku dalību starptautiskajās operācijās; + + + vada Nacionālo bruņoto spēku mobilizāciju un to ārvalstu bruņoto spēku piesaistīšanu, par kuru atbalsta nepieciešamību nolēmis Ministru kabinets; + + + izstrādā valsts aizsardzības tehniskā nodrošinājuma un apgādes pamatnostādnes, nosaka Nacionālo bruņoto spēku politiskās vadlīnijas, kā arī izstrādā konceptuālos dokumentus nodrošinājuma un apgādes jomā; + + + veido politiku karavīru sociālo garantiju jautājumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvam sociālās garantijas; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniedz ārvalstu bruņotajiem spēkiem atļauju bruņojuma ievešanai Latvijas Republikā vai izvešanai no tās, uzskaita un kontrolē ievesto bruņojumu; + + + normatīvajos aktos noteiktos gadījumos un kārtībā izsniedz atļaujas (licences) atsevišķu veidu komercdarbībai; + + + nodrošina normatīvo aktu projektu izstrādi, kā arī nozares metodisko vadību un pārraudzību ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā; + + + izstrādā jaunatnes militāri patriotiskās audzināšanas politikas pamatnostādnes; + + + koordinē sadarbību ar zinātniskām organizācijām valsts aizsardzības jomā; + + + izstrādā pamatnostādnes sabiedrības informēšanai par valsts aizsardzības un starptautiskās drošības politikas jautājumiem; + + + koordinē informācijas tehnoloģiju drošības politikas veidošanu un īstenošanu; + + + nodrošina Digitālās drošības uzraudzības komitejas darbu; + + + nodrošina normatīvo aktu projektu izstrādi, kā arī valsts politikas ietvaros identificēto atbalsta virzienu īstenošanu nacionālās aizsardzības un drošības industrijas jomā; + + + veido un uztur tīmekļvietni www.sargs.lv un nodrošina tai publisku pieejamību; + + + gatavo fotomateriālus un audiovizuālos materiālus par valsts drošības un aizsardzības tematiku publicēšanai un pārraidīšanai plašsaziņas līdzekļos; + + + izveido un uztur videomateriālu un fotomateriālu datubāzi valsts aizsardzības jomā; + + + sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, veidojot audiovizuālos materiālus valsts drošības un aizsardzības jomā atbilstoši Ziemeļatlantijas līguma organizācijas audiovizuālo resursu ražošanas vadlīnijām; + + + nodrošina Nacionālā kiberdrošības centra darbu; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Ministrija: + (Grozīts ar MK 14.06.2005. noteikumiem Nr.411; MK 06.02.2024. noteikumiem Nr. 78) + + izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus; + + + sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus; + + + nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; + + + sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par valsts aizsardzībai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta, kā arī citu ar valsts aizsardzību saistītu normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; + + + savas kompetences ietvaros pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; + + + valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; + + + veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; + + + informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē. + + + + Ministrijas tiesības: + (Grozīts ar MK 30.03.2010. noteikumiem Nr.312) + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus; + + + piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību; + + + veikt auditu un pārbaudi ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence + + Ministrijas darbu vada ministrs. + + + Ministrs: + (Grozīts ar MK 14.06.2005. noteikumiem Nr.411; MK 06.02.2024. noteikumiem Nr. 78) + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; + + + dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām; + + + dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu; + + + dod rīkojumus Nacionālo bruņoto spēku amatpersonām un ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu; + + + var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus; + + + var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus; + + + veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Ministram ir pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandieris. + + + Parlamentārais sekretārs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. + + + Valsts sekretārs: + + organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu; + + + vada iestādes administratīvo darbu un nodrošina ministrijas funkciju izpildi; + + + nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi; + + + izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei; + + + plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm; + + + pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus; + + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; + + + dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem; + + + nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa; + + + koordinē ministrijas struktūrvienību un ministrijas pakļautībā esošo institūciju darbu, kā arī sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un ministrijas pārraudzībā esošajām iestādēm; + + + veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs. + + + Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs. + + + (Svītrots ar MK 30.03.2010. noteikumiem Nr.312) + + + Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. + + + Patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. Patstāvīgās nodaļas vadītājam var būt vietnieki. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. + (Grozīts ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.461) + + + Ministrijas personālu veido ierēdņi, darbinieki un karavīri, kas uz laiku pārvietoti valsts aizsardzības interesēs. + (MK 09.07.2013. noteikumu Nr.377 redakcijā) + + + Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs. + + + + IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību + + Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. + + + Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. + + + Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. + + + Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu. + + + Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību. + + + + V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja + (Nodaļas nosaukums MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 78 redakcijā) + + Ministrijas padotībā ir: + (MK 30.03.2010. noteikumu Nr. 312 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.07.2013. noteikumiem Nr. 377; MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 772; MK 18.06.2019. noteikumiem Nr. 255; MK 28.01.2021. noteikumiem Nr. 54; MK 25.01.2022. noteikumiem Nr. 55; MK 11.08.2026. noteikumiem Nr. 459) + + Jaunsardzes centrs; + + + Militārās izlūkošanas un drošības dienests; + + + Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs; + + + Latvijas Kara muzejs; + + + Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra; + + + Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs; + + + Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola; + + + Ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālā vidusskola. + + + + Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Valsts aizsardzības korporācija". + (MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 78 redakcijā) + + + + VI. Noslēguma jautājums + (Nodaļa MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 175 redakcijā) + + Šo noteikumu 5.15.⁴ apakšpunkts stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. + (MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 175 redakcijā) + + + Šo noteikumu 5.15.⁸ apakšpunkts stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī. + (MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 454 redakcijā) + + + Ministru prezidents E.Repše + Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/10-0017-kara-muzejs.xml b/data/10-0017-kara-muzejs.xml new file mode 100644 index 0000000..a35fc2e --- /dev/null +++ b/data/10-0017-kara-muzejs.xml @@ -0,0 +1,162 @@ + + + LATVIJAS KARA MUZEJS + + Latvijas Kara muzeja nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 891 + 2012-12-18 + 2013-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 202, 27.12.2012. + Spēkā esošs + 253650 + https://likumi.lv/ta/id/253650 + + + sources/10-0017-kara-muzejs.txt + 90a50fa5663c86f635da4b45ee0f6b1c052ef3c4da64e1bc3ea4a0cd152233eb + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Latvijas Kara muzejs (turpmāk – muzejs) ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Aizsardzības ministrs muzeja pakļautību īsteno ar Aizsardzības ministrijas starpniecību. + + + Muzeja darbības mērķis ir veicināt sabiedrības izglītošanu un attīstību, vācot, saglabājot, pētot, izstādot un popularizējot ar Latvijas militāro un politisko vēsturi saistītās garīgās un materiālās liecības. + + + + II. Muzeja funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Muzejam ir šādas funkcijas: + + uzturēt un attīstīt muzeja krājumu kā Nacionālā muzeju krājuma daļu; + + + nodrošināt muzeja vērtību pieejamību sabiedrībai; + + + veikt pētniecību militārajā un politiskajā vēsturē; + + + veikt zinātniski izglītojošo darbu sabiedrībā; + + + popularizēt valsts aizsardzības jomu. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veic šādus uzdevumus: + + papildina, uzskaita, glabā un izmanto muzeja krājumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina tā saglabāšanu, konservāciju un restaurāciju; + + + veido un uztur muzeja krājuma informatīvo sistēmu; + + + sagatavo un īsteno valsts un starptautiskus projektus un programmas militārās vēstures izpētes un muzeju sadarbības jomā; + + + izstrādā, iekārto un uztur pastāvīgās ekspozīcijas un izstādes, nodrošina to pieejamību apmeklētājiem; + + + publisko muzeja pētījumus un informāciju par krājumu; + + + izstrādā un sagatavo informatīvus un zinātniskus izdevumus, veic izdevējdarbību; + + + sagatavo un vada izglītojošās programmas un ekskursijas, sniedz konsultācijas, lasa lekcijas, rīko publiskus pasākumus; + + + uztur un attīsta muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Muzejam ir šādas tiesības: + + pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts pārvaldes iestādēm, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no privātpersonām muzeja funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties un slēgt līgumus ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām muzeja darbības jautājumos; + + + sniegt maksas pakalpojumus, kā arī iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; + + + saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finansiālo palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei, veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai; + + + īstenot citas Muzeju likumā un ar to saistītajos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + + + + + III. Muzeja pārvalde + + Muzeja darbu vada muzeja direktors. + + + Muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata aizsardzības ministrs, konsultējoties ar Latvijas Muzeju padomi. + + + Muzeja direktoram var būt vietnieki. Muzeja direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata muzeja direktors, kā arī nosaka viņu kompetenci un atbildību. + + + + IV. Muzeja manta un finansēšanas kārtība + + Muzejs ar muzeja krājumu rīkojas Muzeju likumā noteiktajā kārtībā. + + + Muzeja finanšu līdzekļus veido: + + valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem; + + + ieņēmumi par muzeja sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citi pašu ieņēmumi un projektu konkursos piešķirtie līdzekļi; + + + ziedojumi un dāvinājumi; + + + ārvalstu finanšu palīdzība. + + + + + V. Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Muzeja darbinieku administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeja direktoram. Muzeja direktora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 11.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Aizsardzības ministrijā administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Aizsardzības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Reizi gadā muzejs iesniedz Aizsardzības ministrijā gada pārskatu par muzeja darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + VI. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumus Nr.560 "Valsts aģentūras "Latvijas Kara muzejs" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 119.nr.). + + + Muzejs ir valsts aģentūras "Latvijas Kara muzejs" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Aizsardzības ministrs A.Pabriks + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/10-0020-militaras-izlukosanas-drosibas-dienests.xml b/data/10-0020-militaras-izlukosanas-drosibas-dienests.xml new file mode 100644 index 0000000..ced7ead --- /dev/null +++ b/data/10-0020-militaras-izlukosanas-drosibas-dienests.xml @@ -0,0 +1,109 @@ + + + MILITĀRĀS IZLŪKOŠANAS UN DROŠĪBAS DIENESTS + + Militārās izlūkošanas un drošības dienesta nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 716 + 2004-08-17 + 2004-08-25 + Latvijas Vēstnesis, 133, 24.08.2004. + Spēkā esošs + 92649 + https://likumi.lv/ta/id/92649 + + + sources/10-0020-militaras-izlukosanas-drosibas-dienests.txt + f0d54ff5b1caac71ea8ee8f471a0acc6510d1816730caf6b73bde40b12619a4b + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Militārās izlūkošanas un drošības dienests ir aizsardzības ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kura atbilstoši kompetencei veic militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības un ir operatīvās darbības subjekts. + (Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 798) + + + Militārās izlūkošanas un drošības dienestam (turpmāk - iestāde) ir karogs, emblēma un cita simbolika. + + + + II. Iestādes uzdevumi un funkcijas + + Iestādes galvenie uzdevumi un funkcijas ir noteiktas Valsts drošības iestāžu likumā, Nacionālās drošības likumā, Operatīvās darbības likumā, Informācijas tehnoloģiju drošības likumā un likumā "Par valsts noslēpumu". + (Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 798) + + + + III. Iestādes struktūra un amatpersonu kompetence + + Iestādi vada priekšnieks. Iestādes priekšnieks ir Valsts drošības iestāžu padomes loceklis. + + + Iestādes personālsastāvā ir amatpersonas un darbinieki. Amatpersonas pieņem dienestā un atvaļina no dienesta un darbiniekus pieņem darbā un atbrīvo no darba iestādes priekšnieks. + (MK 07.03.2006. noteikumu Nr. 179 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 798) + + + Iestādes priekšniekam var būt vietnieki. + + + Iestādes priekšnieks: + + organizē un vada iestādes darbu, koordinē iestādes struktūrvienību savstarpējo sadarbību un nosaka darbības stratēģiju; + + + ir atbildīgs par iestādes uzdevumu izpildi; + + + nosaka operatīvās darbības kontroles kārtību iestādē; + + + izstrādā priekšlikumus par iestādes personāla skaitlisko sastāvu, iestādes struktūru un amatu sarakstu un iesniedz tos izvērtēšanai un akceptēšanai aizsardzības ministram; + + + veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + + Iestādes struktūrvienību uzbūvi un darba organizāciju nosaka iestādes priekšnieka apstiprinātajos struktūrvienību reglamentos. + + + (Svītrots ar MK 07.03.2006. noteikumiem Nr.179.) + + + + IV. Iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšanas kārtība un pārskati par tās darbību + + Iestādes darbības tiesiskumu nodrošina iestādes priekšnieks. Iestādes priekšnieks ir atbildīgs par iestādes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Iestādes priekšnieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību, kas nav saistīta ar operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu, var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aizsardzības ministram. Aizsardzības ministra lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + (MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 798 redakcijā) + + + (Svītrots ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 798) + + + Iestādes priekšniekam ir tiesības atcelt iestādes amatpersonu lēmumus. Iestādes priekšnieks pieņem lēmumus par apstrīdēto iestādes amatpersonu rīcību. + + + Iestāde ne retāk kā reizi gadā iesniedz aizsardzības ministram pārskatu par iestādes funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + (Svītrots ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 798) + + + + V. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumus Nr.347 "Militārās pretizlūkošanas dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 114.nr.). + + + Ministru prezidenta vietā - ekonomikas ministrs J.Lujāns + Aizsardzības ministrs A.Slakteris + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/10-0033-geotelpiskas-informacijas-agentura.xml b/data/10-0033-geotelpiskas-informacijas-agentura.xml new file mode 100644 index 0000000..9d7f560 --- /dev/null +++ b/data/10-0033-geotelpiskas-informacijas-agentura.xml @@ -0,0 +1,217 @@ + + + LATVIJAS ĢEOTELPISKĀS INFORMĀCIJAS AĢENTŪRA + + Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 384 + 2013-07-09 + 2013-07-23 + Latvijas Vēstnesis, 140, 22.07.2013. + Spēkā esošs + 258409 + https://likumi.lv/ta/id/258409 + + + sources/10-0033-geotelpiskas-informacijas-agentura.txt + 3cedab3375451833b195b254e27d849a443f9350e79bcdeee7eed83815d78bfd + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgais jautājums + (Nodaļas nosaukums MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 624 redakcijā) + + Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā un piedalās šīs politikas izstrādē. + (MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 624 redakcijā) + + + (Svītrots ar MK 11.10.2022. noteikumiem Nr. 624) + + + + II. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Aģentūrai ir šādas funkcijas: + + iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeotelpiskos pamatdatus militārajām un civilajām vajadzībām un nodrošināt citu Ģeotelpiskās informācijas likumā noteikto funkciju izpildi; + + + veidot un attīstīt vienotu Ģeotelpiskās informācijas likuma 12.panta piektajā daļā, 17.panta trešajā daļā un 18.panta otrajā daļā minēto ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmu; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīm, Eiropas Savienības institūcijām un starptautiskajām kompetentajām organizācijām, kā arī sniegt tām un sabiedrībai ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju. + + + + Lai īstenotu noteiktās funkcijas, aģentūra: + (Grozīts ar MK 11.10.2022. noteikumiem Nr. 624) + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzrauga un koordinē ģeodēziskās atskaites sistēmas izveidi un uzturēšanu; + + + izveido un uztur valsts ģeodēziskā tīkla punktu datubāzi un ir valsts ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmas pārzinis; + + + izveido un uztur pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmu "Latvijas Pozicionēšanas sistēma" un ir šīs sistēmas pārzinis; + + + uzmēra valsts robežu – nosaka valsts robežlīniju un valsts robežzīmju ģeodēziskās koordinātas un sastāda robežas demarkācijas kartes; + + + iegūst, sagatavo un atjaunina ģeotelpiskās informācijas pamatdatus, tai skaitā: + + zemes virsmas attēlus un tālizpētes datus; + + + ortofoto mērogu rindas 1:50 000–1:2000 ietvaros; + + + digitālos apvidus un virsmas modeļus, kas izmantoti topogrāfisko plānu un topogrāfisko karšu sastādīšanai mērogu rindas 1:250 000–1:10 000 ietvaros; + + + ģeotelpisko informāciju, kas ietverta topogrāfiskajos plānos un topogrāfiskajās kartēs mērogu rindas 1:250 000–1:2000 ietvaros; + + + pamatdatus, lai nodrošinātu atbalstu Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei un to dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā Aizsardzības ministrijas noteiktajā kārtībā; + + + + izgatavo un uztur militārās ģeodēzijas un kartogrāfijas produktus; + + + iegūst, sagatavo un atjaunina informāciju aviācijas vajadzībām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī, sadarbojoties ar kompetentajām institūcijām aviācijas jomā: + + sagatavo aeronavigācijas kartes aviācijas vajadzībām; + + + izveido un uztur gaisa kuģu lidojumiem bīstamo objektu datubāzi; + + + + veido un uztur vietvārdu datubāzi un ir vietvārdu informācijas sistēmas pārzinis; + + + veic ģeodēzisko darbu rezultātu ekspertīzi pēc valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu, juridisko un fizisko personu pieprasījuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī sadarbojas ar kompetentajām institūcijām aviācijas jomā un veic ģeodēzisko darbu izpildes ekspertīzi aviācijas vajadzībām; + + + veido un uztur ģeotelpiskās informācijas infrastruktūru ģeodēziskās, kartogrāfiskās un ģeotelpiskās informācijas sagatavošanai un uzturēšanai, tai skaitā izveido un uztur ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmu; + + + veido un uztur ģeotelpiskās informācijas materiālu arhīvu; + + + veic poligrāfijas darbus; + + + sagatavo un sniedz Ģeotelpiskās informācijas likumā un šajos noteikumos minētos ģeotelpiskās informācijas pamatdatus, kā arī sniedz ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus pēc valsts pārvaldes un pašvaldību, juridisko un fizisko personu pieprasījuma, tai skaitā: + + pakalpojumus ģeodēzijas jomā, kas ietver ģeomagnētisko, gravimetrisko, augstuma un citu ģeodēzisko mērījumu izpildi, kā arī ģeodēzisko punktu apsekošanu, sakārtošanu un ierīkošanu; + + + kartogrāfiskās informācijas sagatavošanu, apstrādi un izsniegšanu, izmantojot ģeotelpiskās informācijas pamatdatus; + + + citus ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus atbilstoši kompetencei; + + + + atbilstoši kompetencei piedalās valsts un starptautiskajos projektos un organizē tos; + + + veic pētniecību ģeodēzijas, kartogrāfijas un lietišķās toponīmikas jomā un publisko aģentūras veikto pētījumu materiālus; + + + sagatavo un publicē ģeogrāfisko nosaukumu un vietvārdu katalogus un vārdnīcas; + + + uztur un attīsta aģentūras darbībai nepieciešamo infrastruktūru; + + + atbilstoši kompetencei izstrādā un iesniedz priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai; + + + atbilstoši kompetencei veic Strūves ģeodēziskā loka oficiālā mantojuma vietas pārvaldnieka Latvijā pienākumus; + + + veic citus uzdevumus. + + + + Aģentūra atbilstoši kompetencei darbojas Eiropas valstu nacionālo kartogrāfijas un kadastra organizāciju asociācijā EuroGeographics, Starptautiskajā Kartogrāfijas asociācijā (ICA), Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģeotelpisko nosaukumu ekspertu grupā (UNGEGN) un Starptautiskajā Ģeodēzijas asociācijā (IAG). + (MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 624 redakcijā) + + + Aģentūra funkcijas un uzdevumus veic atbilstoši vidēja termiņa darbības stratēģijai, kārtējā gada darbības plānam un budžetam. + + + Aģentūrai ir šādas tiesības: + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju no fiziskajām un juridiskajām personām; + + + atbilstoši publisko maksas pakalpojumu cenrādim iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem ģeodēzijas, kartogrāfijas, ģeotelpiskās informācijas, kartogrāfisko un poligrāfisko materiālu iespiešanas jomās; + + + sadarboties ar ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas institūcijām, zinātniskās pētniecības institūcijām un citām institūcijām Latvijā un ārzemēs, piedalīties nacionālajās un starptautiskajās ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas programmās; + + + saņemt ziedojumus, dāvinājumus un ārvalstu finanšu palīdzību; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkoties ar aģentūras rīcībā esošo mantu un finanšu līdzekļiem. + + + + + III. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras pārvalde un struktūra + + Aģentūras darbu vada aģentūras ģenerāldirektors. Aģentūras ģenerāldirektors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Aģentūras ģenerāldirektoram var būt vietnieki. + (MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 624 redakcijā) + + + Aģentūras ģenerāldirektoru Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata aizsardzības ministrs. + (MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 624 redakcijā) + + + Aģentūras ģenerāldirektors ir atbildīgs par aģentūras darbību un nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu mērķtiecīgu un efektīvu izlietošanu. + (MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 624 redakcijā) + + + Aģentūras ģenerāldirektors nosaka aģentūras struktūru, kā arī struktūrvienību vadītāju funkcijas un kompetenci. + (MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 624 redakcijā) + + + Aģentūra var veidot teritoriālās struktūrvienības. Aģentūras struktūrvienības darbojas saskaņā ar aģentūras ģenerāldirektora apstiprinātajiem reglamentiem. + (MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 624 redakcijā) + + + + IV. Aģentūras darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu iesniegšana + + Aģentūras ģenerāldirektors reizi gadā iesniedz Aizsardzības ministrijā pārskatu par funkciju un uzdevumu izpildi, kā arī finanšu resursu izlietojumu. + (MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 624 redakcijā) + + + Aģentūras ģenerāldirektora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Aizsardzības ministrijā. Aizsardzības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + (MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 624 redakcijā) + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumus Nr.1132 "Valsts aģentūras "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 204.nr.). + + + Aģentūra ir valsts aģentūras "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmēja. + + + Ministru prezidenta vietā – + aizsardzības ministrs Artis Pabriks + Vides aizsardzības un + reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/10-0656-aizsardzibas-militaro-objektu-iepirkumu.xml b/data/10-0656-aizsardzibas-militaro-objektu-iepirkumu.xml new file mode 100644 index 0000000..00fe6d6 --- /dev/null +++ b/data/10-0656-aizsardzibas-militaro-objektu-iepirkumu.xml @@ -0,0 +1,159 @@ + + + VALSTS AIZSARDZĪBAS MILITĀRO OBJEKTU UN IEPIRKUMU CENTRS + + Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 1418 + 2009-12-15 + 2009-12-30 + Latvijas Vēstnesis, 200, 21.12.2009. + Spēkā esošs + 202377 + https://likumi.lv/ta/id/202377 + + + sources/10-0656-aizsardzibas-militaro-objektu-iepirkumu.txt + 60b6562501a8f80af3f98a8ebfe14fe3d706606dfe417123a1560985590ff839 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgais jautājums + + Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (turpmāk – centrs) ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Aizsardzības ministrs pakļautību īsteno ar Aizsardzības ministrijas starpniecību. + (Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 214) + + + + II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Centram ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 19.04.2016. noteikumiem Nr. 234; MK 06.10.2020. noteikumiem Nr. 617) + + Aizsardzības ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma, tajā skaitā valsts militārās aizsardzības objektu un valsts meža zemes, apsaimniekošana un pārvaldīšana; + + + valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības organizēšana; + + + vides aizsardzības pasākumu veikšana valsts militārās aizsardzības objektos; + + + (svītrots ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 704); + + + (svītrots ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 704); + + + (svītrots ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 704); + + + (svītrots ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 704); + + + publisko pakalpojumu sniegšana Aizsardzības ministrijai un tās padotībā esošajām iestādēm, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī privātpersonām saistībā ar viesnīcas un sporta kompleksa izmantošanu. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, centrs veic šādus uzdevumus: + (Grozīts ar MK 06.10.2020. noteikumiem Nr. 617) + + sniedz priekšlikumus attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādei, apkopo un sniedz nepieciešamo informāciju valsts aizsardzības tehniskā nodrošinājuma un apgādes analīzei; + + + sniedz Aizsardzības ministrijai priekšlikumus par funkciju īstenošanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; + + + gatavo dokumentus, lai nostiprinātu Latvijas valsts (Aizsardzības ministrijas personā) īpašumtiesības uz Aizsardzības ministrijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai Aizsardzības ministrijas padotībā esošajām iestādēm nepieciešamajiem nekustamajiem īpašumiem; + + + aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā iznomā centra bilancē esošos nekustamos īpašumus, kā arī sagatavo dokumentus un organizē procedūras lēmumu pieņemšanai par Aizsardzības ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu nomas tiesību piešķiršanu; + + + organizē to nekustamo īpašumu remontu, kuri pieder Latvijas valstij (Aizsardzības ministrijas personā) vai kurus Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki vai Aizsardzības ministrijas padotībā esošās iestādes nomā valsts aizsardzības vajadzībām; + + + organizē valsts aizsardzības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu būvniecību; + + + izveido un uztur Aizsardzības ministrijas valdījumā esošo un valsts aizsardzības vajadzībām nomāto nekustamo īpašumu datubāzi; + + + apsaimnieko Aizsardzības ministrijas valdījumā esošos nekustamos īpašumus, kas atrodas centra bilancē; + + + nodrošina būvuzraudzību Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos; + + + nodrošina piesārņojuma izpēti, monitoringu un likvidāciju, dabas objektu izpēti un aizsardzību, vides pārvaldības sistēmas ieviešanu un tās darbību, vides aizsardzības prasību ievērošanu, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un tās darbību valsts militārās aizsardzības objektos; + + + (svītrots ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 704); + + + (svītrots ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 704); + + + (svītrots ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 704); + + + (svītrots ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 704); + + + (svītrots ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 704); + + + atbilstoši apstiprinātiem publisko pakalpojumu izcenojumiem sniedz maksas pakalpojumus; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Centram ir šādas tiesības: + + veidot ekspertu grupas, konsultatīvās padomes un darba grupas, kā arī izstrādāt projektus centra kompetencē esošo uzdevumu veikšanai; + + + sniegt maksas pakalpojumus, kā arī iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar tiesību aktiem, kuri regulē kārtību, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus. + + + + + III. Centra struktūra un amatpersonu kompetence + + Centru vada centra vadītājs. Centra vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata aizsardzības ministrs. + + + Centra vadītājs pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + + IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un darbības pārskats + + Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra vadītājs. Centra vadītājs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Centra vadītāja izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Aizsardzības ministrijā. Aizsardzības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centra vadītājs ne retāk kā reizi gadā sniedz aizsardzības ministram pārskatu par centra funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī sagatavo gada publisko pārskatu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 7.janvāra noteikumus Nr.11 "Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 5., 172.nr.; 2006, 137.nr.; 2007, 99.nr.). + + + Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 30.decembrī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Aizsardzības ministrs I.V.Lieģis + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/10-0657-jaunsardzes-centrs.xml b/data/10-0657-jaunsardzes-centrs.xml new file mode 100644 index 0000000..4acb578 --- /dev/null +++ b/data/10-0657-jaunsardzes-centrs.xml @@ -0,0 +1,159 @@ + + + JAUNSARDZES CENTRS + + Jaunsardzes centra nolikums + Ministru kabinets Atbildīgā iestāde: Aizsardzības ministrija + noteikumi + 120 + 2024-02-27 + 2024-03-05 + Latvijas Vēstnesis, 45, 04.03.2024. + Spēkā esošs + 350222 + https://likumi.lv/ta/id/350222 + + + sources/10-0657-jaunsardzes-centrs.txt + 1bd6959a22582f29a0dd75389a353362f1e1a84b7eef748bf348e1f0bd5209d1 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Jaunsardzes centrs (turpmāk – centrs) ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Aizsardzības ministrs centra pakļautību īsteno ar Aizsardzības ministrijas starpniecību. + + + Centra darbības mērķis ir veicināt Latvijas jaunatnes iesaisti visaptverošā valsts aizsardzībā un izpratni par to. + + + + II. Centra kompetence, funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Centra kompetencē ir Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā, kā arī citos normatīvajos aktos noteikto tiesību īstenošana, kā arī pienākumu un funkciju pildīšana, īstenojot valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmu. + + + Centram papildus Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā noteiktajām funkcijām ir vēl šādas funkcijas: + + veikt jaunatnes valstisko audzināšanu, attīstīt līderību un saliedētību; + + + veicināt jaunatnes veselīgu dzīvesveidu un fizisko sagatavotību; + + + sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm, īstenojot valsts aizsardzības mācības un organizējot Jaunsardzes kustību. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, centrs veic šādus uzdevumus: + + īsteno valsts aizsardzības mācību; + + + īsteno jaunsargu interešu izglītības programmu; + + + sagatavo metodiskos un informatīvos materiālus, kā arī mācību literatūru valsts aizsardzības mācībai un jaunsargu interešu izglītības programmai; + + + organizē informatīvi izglītojošus un citus pasākumus, iesaistot jauniešus Jaunsardzes kustībā; + + + organizē nometnes valsts aizsardzības mācības un interešu izglītības programmas ietvaros iegūto zināšanu praktiskai nostiprināšanai; + + + nodrošina efektīvu centra darbību un resursu pārvaldību, tai skaitā: + + plāno centra darbībai nepieciešamo finansējumu; + + + sniedz pārskatus par piešķirto valsts budžeta līdzekļu tiesisku, efektīvu un lietderīgu izmantošanu atbilstoši piešķīruma mērķiem; + + + sniedz pārskatus un ziņojumus par centram noteikto uzdevumu izpildi un sasniegtajiem darbības rezultātiem; + + + nodrošina centra darbinieku kvalifikācijas celšanu; + + + atbilstoši kompetencei sniedz priekšlikumus par jaunu normatīvo aktu izdošanu vai nepieciešamajiem grozījumiem spēkā esošajos normatīvajos aktos; + + + īsteno starptautisko sadarbību un piedalās starptautiskajās programmās un projektos; + + + plāno un veic publiskos iepirkumus atbilstoši piešķirtajiem finanšu līdzekļiem; + + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Centram ir šādas tiesības: + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī pieprasīt no privātpersonām centra funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju; + + + nodrošinot funkciju un uzdevumu izpildi, rīkoties ar piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdot administratīvos aktus; + + + veidot teritoriālās struktūrvienības; + + + veidot ekspertu grupas, konsultatīvās padomes un darba grupas, kā arī izstrādāt tiesību aktu projektus centra kompetencē esošo uzdevumu veikšanai. + + + + + III. Centra struktūra un amatpersonu kompetence + + Centra darbu vada centra direktors. Centra direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Centra direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata aizsardzības ministrs. + + + Centra direktoram var būt vietnieki, kuru kompetenci nosaka centra direktors. + + + Centram ir šādas struktūrvienības: + + departaments; + + + nodaļa; + + + novada pārvalde. + + + + Centra struktūrvienības pakļautību, veicamos uzdevumus un tās funkcijas nosaka attiecīgās struktūrvienības reglamentā. + + + + IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par centra darbību + + Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra direktors. Centra direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Centra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Aizsardzības ministrijā. + + + Centra direktors normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo pārskatus par centra darbības rezultātiem un budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumus Nr. 1419 "Jaunsardzes centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2014, 210. nr.; 2015, 152., 252. nr.; 2018, 64. nr.; 2019, 124. nr.; 2021, 69. nr.). + + + Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere + Aizsardzības ministrs A. Sprūds + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/10-0695-aizsardzibas-logistikas-iepirkumu-centrs.xml b/data/10-0695-aizsardzibas-logistikas-iepirkumu-centrs.xml new file mode 100644 index 0000000..98f8c7f --- /dev/null +++ b/data/10-0695-aizsardzibas-logistikas-iepirkumu-centrs.xml @@ -0,0 +1,117 @@ + + + VALSTS AIZSARDZĪBAS LOĢISTIKAS UN IEPIRKUMU CENTRS + + Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 705 + 2020-11-24 + 2021-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 234, 03.12.2020. + Spēkā esošs + 319163 + https://likumi.lv/ta/id/319163 + + + sources/10-0695-aizsardzibas-logistikas-iepirkumu-centrs.txt + 22d4cf1a6d61e5e69fe3392f1f0149e2ee89eb652bcbdef83c6a88a76ad602db + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + + Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (turpmāk – centrs) ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Aizsardzības ministrs pakļautību īsteno ar Aizsardzības ministrijas starpniecību. + + + Centram ir šādas funkcijas: + (MK 22.12.2025. noteikumu Nr. 793 redakcijā; 2.5. apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2026., sk. 8.¹ punktu) + + veikt publiskos iepirkumus Aizsardzības ministrijas, tās padotībā esošo iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, kā arī valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām saskaņā ar Ministru kabineta vai Aizsardzības ministrijas doto uzdevumu, ja iepirkuma priekšmets tiek iegādāts arī aizsardzības nozares vajadzībām; + + + īstenot pilnu materiāltehnisko līdzekļu pārvaldību un loģistiku aizsardzības nozarē miera laikā, kā arī krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā atbilstoši apjomam un kārtībai, ko nosaka normatīvie akti un aizsardzības ministrs; + + + veikt Nacionālā kodifikācijas biroja funkcijas aizsardzības nozarē; + + + īstenot vispārējo aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu, attīstību un uzturēšanu aizsardzības nozarē; + + + īstenot vienotu ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu un pārvaldību Nacionālajos bruņotajos spēkos. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, centrs veic šādus uzdevumus: + (MK 22.12.2025. noteikumu Nr. 793 redakcijā; 3.8. apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2026., sk. 8.¹ punktu) + + centralizēti veic publiskos iepirkumus Aizsardzības ministrijas, tās padotībā esošo iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, kā arī valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām saskaņā ar Ministru kabineta vai Aizsardzības ministrijas doto uzdevumu, ja iepirkuma priekšmets tiek iegādāts arī aizsardzības nozares vajadzībām; + + + piedalās kopīgos starpvalstu iepirkumos vai organizē tos Aizsardzības ministrijas, tās padotībā esošo iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, kā arī citu valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām saskaņā ar Aizsardzības ministrijas doto uzdevumu; + + + nodrošina vienotu materiāltehnisko līdzekļu loģistikas un noliktavu sistēmu pārvaldību; + + + nodrošina materiāltehnisko līdzekļu uzskaites klasifikāciju, standartizāciju, vienotas kodifikācijas sistēmas ieviešanu un uzturēšanu aizsardzības resorā, kā arī pilda citus Nacionālā kodifikācijas biroja uzdevumus, nodrošinot savietojamību ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu aizsardzības struktūrām kodifikācijas jautājumos; + + + piesaista Eiropas Savienības un ārvalstu finansējumu aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju politikas ieviešanā; + + + atbilstoši kompetencei sadarbojas un sniedz atbalstu Latvijas uzņēmumiem un pētniecības iestādēm, Aizsardzības ministrijai un tās padotībā esošajām iestādēm un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tai skaitā lai piedalītos nacionālajos, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un Eiropas Savienības aizsardzības industrijas attīstības projektos; + + + nodrošina inovatīvu aizsardzības tehnoloģiju risinājumu testēšanu un testa iepirkumu procedūras organizēšanu un nodrošināšanu; + + + nodrošina vienotu loģistikas pārvaldību ikdienas pārtikas apgādē karavīru ēdnīcās; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Centru vada centra vadītājs. Centra vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata aizsardzības ministrs. + + + Centra vadītājs: + + pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas; + + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv centru; + + + dod rīkojumus centra amatpersonām. + + + + Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra vadītājs. Centra vadītājs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Centra vadītāja izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Aizsardzības ministrijā. Aizsardzības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centra vadītājs ne retāk kā reizi gadā sniedz aizsardzības ministram pārskatu par centra funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī sagatavo gada publisko pārskatu. + + + Šo noteikumu 2.5. un 3.8. apakšpunkts stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. + (MK 22.12.2025. noteikumu Nr. 793 redakcijā) + + + Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. + + + Ministru prezidents A. K. Kariņš + Ministru prezidenta biedrs, + aizsardzības ministrs, + vides aizsardzības un + reģionālās attīstības ministra + pienākumu izpildītājs A. Pabriks + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/11-0000-AM.xml b/data/11-0000-AM.xml new file mode 100644 index 0000000..d17905c --- /dev/null +++ b/data/11-0000-AM.xml @@ -0,0 +1,349 @@ + + + ĀRLIETU MINISTRIJA + + Ārlietu ministrijas nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 237 + 2003-04-29 + 2003-05-14 + Latvijas Vēstnesis, 70, 13.05.2003. + Spēkā esošs + 74754 + https://likumi.lv/ta/id/74754 + + + sources/11-0000-AM.txt + e0df48582677a2f009bd1f65bafe5a8f953fa8b5d77068712c8273ce83396ea1 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Ārlietu ministrija (turpmāk — ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē. + + + Ministrija ir tieši pakļauta ārlietu ministram (turpmāk — ministrs). + + + Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. + + + + II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Ministrijas funkcijas: + (Grozīts ar MK 30.03.2004. noteikumiem Nr.187; MK 12.08.2014. noteikumiem Nr. 466; MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 408; MK 09.11.2021. noteikumiem Nr. 742) + + izstrādāt valsts ārpolitiku; + + + ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem un saskaņā ar normatīvajiem aktiem un valdības deklarācijas ārpolitikas sadaļas uzdevumiem īstenot vienotu valsts ārpolitiku; + + + veikt Valsts protokola funkcijas; + + + veikt konsulārās funkcijas valstī un ārvalstīs; + + + sagatavot un izsniegt stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta licences; + + + sagatavot un izsniegt kvotu atļaujas Krievijas Federācijas izcelsmes skujkoku apaļkoku ievešanai, uzraudzības dokumentus tekstilpreču ievešanai, kā arī iepriekšējās atļaujas tekstilizstrādājumu izvešanai ekonomiskai pārstrādei; + + + nodrošināt sadarbību ar Latvijas diasporu; + + + veikt kompetentās iestādes funkcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu Nr. 2017/821, ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu; + + + veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija: + (Grozīts ar MK 30.03.2004. noteikumiem Nr.187; MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.376; MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 408; MK 09.11.2021. noteikumiem Nr. 742) + + analizē ārvalstu ārējo un iekšējo politiku un sniedz Saeimai un Ministru kabinetam informāciju un priekšlikumus par starpvalstu attiecību attīstību; + + + piedalās valsts ārējās ekonomiskās politikas veidošanā; + + + nodrošina Latvijas Republikas interešu pārstāvību Pasaules Tirdzniecības organizācijā un Eiropas Savienības institūcijās saskaņā ar aktuālo ministriju kompetenču sadalījumu Eiropas Savienības jautājumos atbilstoši Eiropas Savienības tiesību kopuma klasifikācijai; + + + izstrādā un īsteno ārējās tirdzniecības politiku; + + + lemj par jautājumiem, kas saistīti ar valsts diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību atvēršanu ārvalstīs, kā arī sagatavo un iesniedz attiecīgus priekšlikumus Ministru kabinetā; + + + koordinē valsts pozīcijas izstrādi un informācijas apriti Eiropas Savienības jautājumos; + + + koordinē valsts pozīcijas izstrādi un interešu pārstāvību NATO; + + + veic normatīvajos aktos noteiktās darbības, kuras ir nepieciešamas, lai noslēgtie starptautiskie līgumi stātos spēkā valsts teritorijā; + + + uzskaita starptautiskos līgumus un informē par to spēkā stāšanos, darbības pagarināšanu, apturēšanu un izbeigšanu; + + + Valsts protokola funkciju veikšanai: + + organizē ārvalstu delegāciju oficiālās vizītes valstī, ja minētās delegācijas vada ārvalstu prezidenti, viceprezidenti, premjerministri, vēstnieki, ārlietu ministri un to vietnieki, kā arī organizē starptautisko organizāciju oficiālās vizītes, ja tās vada šo organizāciju vadītāji; + + + organizē ārvalstu delegāciju vizītes valstī, ja minētās delegācijas Latvijā uzturas pēc valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, ministru prezidenta vai ārlietu ministra oficiāla ielūguma. Ja minētās personas dodas oficiālās vizītēs uz ārvalstīm, Valsts protokols sadarbībā ar attiecīgajām ārvalstu institūcijām organizē šo personu vizītes; + + + konsultē Latvijas diplomātiskā protokola jautājumos citu tiešās valsts pārvaldes iestāžu protokola nodaļas vai struktūrvienības, kas veic šīs funkcijas; + + + + sadarbības nodrošināšanai ar Latvijas diasporu: + + sadarbojas ar Latvijas diasporas pārstāvjiem; + + + atbalsta Latvijas diasporu un tās organizāciju veidotus projektus; + + + veicina Latvijas diasporas līdzdalību Latvijas ekonomikā, politikā, kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē; + + + + izveido ministrijas funkciju izpildei nepieciešamās dokumentu reģistrēšanas, informācijas aprites un sakaru sistēmas; + + + izveido un uztur stratēģiskas nozīmes preču datu bāzi importa, eksporta un tranzīta jomā valsts uzraudzības funkcijas izpildei un uzrauga stratēģiskas nozīmes preču ražošanas, lietošanas un glabāšanas kārtību; + + + veic ex post pārbaudes un citas uzraudzības darbības, izdod Eiropas Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes derīgos izrakteņus un metālus, paziņojumus par korektīvajām darbībām, kā arī apkopo un apmainās ar iegūto informāciju ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Eiropas Komisiju un Latvijas Republikas tiesībaizsardzības iestādēm, piemērojot Eiropas Savienības tiesību aktus; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Ministrija: + (Grozīts ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1037) + + izstrādā starptautisko līgumu, nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus; + + + sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem starptautisko līgumu, tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus; + + + nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; + + + sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; + + + valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; + + + veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; + + + nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; + + + informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē; + + + informē sabiedrību un rosina diskusiju, koordinē ministriju īstenotos pasākumus un iesaista citus informācijas starpniekus sabiedrības informēšanā par Eiropas Savienību un Latvijas dalību tajā. + + + + Ministrijas tiesības: + (Grozīts ar MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 408) + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus; + + + piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos un noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus; + + + izmantot diplomātisko pastu, šifrus un arhīvus; + + + veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; + + + nodrošināt ministrijas vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu tieši vai pastarpināti, valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" veicot pārvaldīšanas darbības attiecībā uz nekustamo īpašumu, kas iegūts uz starpvaldību vienošanās pamata, kā arī uz nekustamo īpašumu, kuru līdz reorganizācijai bija pārvaldījusi valsts akciju sabiedrība "Diplomātiskais serviss"; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence + + Ministrijas darbu vada ministrs. + + + Ministrs: + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; + + + dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām; + + + dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu; + + + dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu; + + + var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus; + + + var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus; + + + veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Parlamentārais sekretārs pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. + + + (Zaudējis spēku ar 01.07.2015.; sk. 29.punktu) + + + Valsts sekretārs: + + organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu; + + + vada iestādes administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi; + + + nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi; + + + izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei; + + + plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm; + + + pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus; + + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; + + + dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem; + + + nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa; + + + veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs. + + + Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs. + + + Vēstniecības, ģenerālkonsulāti, konsulāti un patstāvīgās pārstāvniecības starptautiskajās organizācijās ir ministrijas patstāvīgas struktūrvienības. + + + Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas ministram, valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu. + + + Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. + + + Patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. Patstāvīgās nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. + + + Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs. + + + + IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību + + Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. + + + Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. + + + Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. + + + Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu. + + + Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību. + + + + V. Ministrijas padotībā esošās pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja + (Nodaļa svītrota ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 283) + + (Svītrots ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 283) + + + (Svītrots ar MK 02.05.2007. noteikumiem Nr.287) + + + (Svītrots ar MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 408) + + + + VI. Noslēguma jautājumi + (Nodaļa MK 12.08.2014. noteikumu Nr.466 redakcijā; nodaļas nosaukums MK 03.02.2015. noteikumu Nr.62 redakcijā) + + Ārlietu ministrija kvotu atļaujas Krievijas Federācijas izcelsmes skujkoku apaļkoku ievešanai, importa licences tērauda produktu ievešanai, uzraudzības dokumentus tekstilpreču ievešanai un iepriekšējās atļaujas tekstilizstrādājumu izvešanai ekonomiskai pārstrādei izsniedz no 2014. gada 1. oktobra. + + + Šo noteikumu 10.¹ punkts zaudē spēku 2015. gada 1. jūlijā. + (MK 03.02.2015. noteikumu Nr.62 redakcijā) + + + Ministru prezidents E.Repše + Ārlietu ministra vietā — īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās N.Muižnieks + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/12-0000-EM.xml b/data/12-0000-EM.xml new file mode 100644 index 0000000..ac0411b --- /dev/null +++ b/data/12-0000-EM.xml @@ -0,0 +1,201 @@ + + + EKONOMIKAS MINISTRIJA + + Ekonomikas ministrijas nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 588 + 2020-09-22 + 2020-09-25 + Latvijas Vēstnesis, 185, 24.09.2020. + Spēkā esošs + 317511 + https://likumi.lv/ta/id/317511 + + + sources/12-0000-EM.txt + 12f5a5f85d85eafe5bbaa173f6da2090894de3f016267aceaed6551d7eb510a7 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Ekonomikas ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde industrijas un pakalpojumu politikas, uzņēmējdarbības politikas un tūrisma politikas jomā. + + + Ministrija ir tieši pakļauta ekonomikas ministram (turpmāk – ministrs). + + + Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī citām publiskām personām un privātpersonām, kurām deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un kuras, pildot attiecīgo uzdevumu, ir ministrijas padotībā, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. + + + + II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Ministrijai ir šādas funkcijas un kompetence: + + izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku šādās nozarēs: + + ārējā ekonomiskā politika; + + + būvniecības politika; + + + (svītrots ar MK 20.12.2022. noteikumiem Nr. 819); + + + iekšējā tirgus politika; + + + inovāciju attīstības politika; + + + komercdarbības attīstības politika; + + + konkurētspējas attīstības politika; + + + mājokļu politika; + + + patērētāju tiesību aizsardzības politika; + + + privatizācijas politika; + + + rūpniecības politika; + + + standartizācijas politika; + + + tautsaimniecības struktūrpolitika; + + + tūrisma politika; + + + + organizēt un koordinēt likumu un citu tiesību aktu īstenošanu; + + + veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija veic šādus uzdevumus: + + izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus; + + + sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem; + + + tiesību aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā, kā arī uzdevumu veikšanā; + + + nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotības iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (turpmāk – valsts kapitālsabiedrības); + + + nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē; + + + informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, iesaista sabiedrības pārstāvjus lēmuma izstrādes un pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar nozares politikas izstrādi, īstenošanu un novērtēšanu; + + + tautsaimniecības struktūrpolitikas koordinācijas jomā: + + sagatavo pārskatus par valsts ekonomisko stāvokli un konkurētspēju, izstrādā priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām struktūrpolitikā; + + + veic makroekonomisko analīzi un izstrādā tautsaimniecības attīstības ilgtermiņa scenārijus un prognozes; + + + saskaņo ar Finanšu ministriju un Latvijas Banku galveno makroekonomisko rādītāju prognozes valsts budžeta projekta izstrādei; + + + nodrošina Eiropas Savienības ikgadējā ekonomiskās politikas īstenošanas uzraudzības cikla – Eiropas semestra – procesa koordināciju nacionālajā līmenī; + + + izstrādā Latvijas Nacionālo reformu programmu un koordinē tās izpildi; + + + sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju nodrošina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Ekonomikas pārskata par Latviju izstrādi un tajā iekļauto rekomendāciju izpildes uzraudzību; + + + izstrādā darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes un uztur darba tirgus analīzes un prognozēšanas sistēmu; + + + + ārējās ekonomiskās politikas jomā: + + izstrādā un īsteno eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumus; + + + koordinē Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla izveidi un to darbību; + + + nodrošina Latvijas ekonomisko interešu pārstāvību starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; + + + atbilstoši kompetencei nodrošina Eiropas Savienības saistību izpildi saskaņā ar aktuālo ministriju kompetenču sadalījumu Eiropas Savienības jautājumos; + + + nodrošina Latvijas pārstāvību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā saskaņā ar aktuālo ministriju kompetenču sadalījumu Latvijas Republikas pārstāvēšanā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas komitejās un darba grupās; + + + atbilstoši kompetencei organizē ārvalstu delegāciju oficiālās vizītes; + + + + (svītrots ar MK 20.12.2022. noteikumiem Nr. 819); + + + pilnveido komercdarbības vidi un koordinē komercdarbības atbalsta instrumentus; + + + plāno, ievieš un uzrauga attīstības programmas un projektus, piesaistot Eiropas Savienības un ārvalstu finansējumu; + + + atbilstoši kompetencei piedalās starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos, slēdz starptautiskās sadarbības līgumus un koordinē starptautisko sadarbību; + + + veic citus tiesību aktos noteiktos uzdevumus. + + + + + III. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību + + Valsts sekretārs atbilstoši kompetencei bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju. + + + Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai ministrijas amatpersonas vai darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. + + + Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt ministrijā vai pārsūdzēt tiesā. + + + Publiskos pārskatus par ministrijas darbību un tai piešķirto budžeta līdzekļu izmantošanu ministrija sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. + + + Ministrija tās tīmekļvietnē publicē informāciju par ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām. + + + + IV. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumus Nr. 271 "Ekonomikas ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 49. nr.; 2011, 144. nr.; 2014, 131., 160., 241. nr.; 2015, 132. nr.; 2016, 14. nr.; 2018, 90. nr.; 2020, 36. nr.). + + + Ministru prezidents A. K. Kariņš + Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/12-0039-CSP.xml b/data/12-0039-CSP.xml new file mode 100644 index 0000000..c53a8da --- /dev/null +++ b/data/12-0039-CSP.xml @@ -0,0 +1,164 @@ + + + CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE + + Centrālās statistikas pārvaldes nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 732 + 2018-11-27 + 2018-12-01 + Latvijas Vēstnesis, 236, 30.11.2018. + Spēkā esošs + 303355 + https://likumi.lv/ta/id/303355 + + + sources/12-0039-CSP.txt + b25b0c50f6c129de1cad959579906e65d1b507e30287f3ffd8325b94703e47bb + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – pārvalde) ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Pārvaldes darbības mērķis ir nodrošināt oficiālo statistiku un koordinēt oficiālās statistikas sistēmu, ievērojot starptautiski atzītus principus, nodrošināt statistiskās informācijas lietotājus ar neatkarīgu augstas kvalitātes oficiālo statistiku, kā arī īstenot funkcionālo pakļautību attiecībā uz citām statistikas iestādēm oficiālās statistikas nodrošināšanas jomā. + + + + II. Pārvaldes funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Pārvalde veic Statistikas likumā noteiktās funkcijas. + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, pārvalde: + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādā priekšlikumus attīstības plānošanas dokumentiem, normatīvo aktu un informatīvo ziņojumu projektiem oficiālās statistikas nodrošināšanas jomā; + + + atbilstoši kompetencei un pārvaldes finanšu līdzekļiem īsteno oficiālās statistikas programmu; + + + nodrošina statistikas plānošanu, izstrādi, datu iegūšanu, apstrādi un analīzi; + + + izplata iekšzemes un ārvalstu datu lietotājiem saskaņā ar oficiālās statistikas programmu sagatavoto statistiku; + + + tehniski un organizatoriski uztur oficiālās statistikas portālu; + + + izveido un uztur veidlapu katalogu un statistisko klasifikāciju sarakstu, kā arī sagatavo un uztur statistisko klasifikāciju katalogu; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās valsts iestāžu pārziņā esošo administratīvo datu avotu ierakstu izstrādē, pilnveidošanā un lēmumu pieņemšanā par to izmantošanas pārtraukšanu; + + + atbilstoši kompetencei pilnveido oficiālās statistikas metodoloģiju un nodrošina tās starptautisku salīdzināmību; + + + pamatojoties uz vienošanos ar valsts iestādēm, sniedz privātpersonām vai starptautiskajām organizācijām statistikas izstrādes, datu iegūšanas, apstrādes, analīzes un izplatīšanas pakalpojumus, kuri nav iekļauti oficiālās statistikas programmā; + + + koordinē oficiālās statistikas vispārīgo kvalitātes prasību ieviešanu statistikas iestādēs; + + + uzlabo un pilnveido statistikas pakalpojumu kvalitāti, konsultē datu sniedzējus un statistikas lietotājus; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierosina un izskata lietas par pārkāpumiem oficiālās statistikas nodrošināšanas un datu izplatīšanas jomā; + + + sniedz atzinumus par citu iestāžu sagatavotajiem normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem; + + + veic pētījumus statistikas jomā, īstenojot nacionālos un starptautiskos projektus un programmas; + + + nodrošina Statistikas padomes sekretariāta funkcijas; + + + veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Pārvaldei ir šādas tiesības: + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts iestādēm un privātpersonām, valsts pārvaldes darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt no valsts iestādēm un privātpersonām pārvaldes uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju; + + + atbilstoši kompetencei un pārvaldes finanšu līdzekļiem izstrādāt un lietot jaunus tehnoloģiskos risinājumus statistikas nodrošināšanai; + + + organizēt un vadīt seminārus un konferences, kā arī piedalīties starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos iestādes kompetencē esošajos jautājumos; + + + atbilstoši kompetencei apmainīties ar informāciju un pieredzi ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām; + + + piedalīties un paust viedokli Latvijas interešu aizstāvībai Eiropas Savienības normatīvo aktu izstrādes un pieņemšanas procesos un piedalīties dažādu statistikas jomas metodoloģijas, standartu un citu dokumentu izstrādē; + + + atbilstoši kompetencei noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus privāttiesību jomā un koordinēt starptautisko sadarbību; + + + veikt privāttiesiskus darījumus pārvaldes darbības nodrošināšanai, iznomāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām Ekonomikas ministrijas valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus, kuri nodoti pārvaldes turējumā, kā arī slēgt citus privāttiesiskus darījumus minēto nekustamo īpašumu apsaimniekošanai vai pārvaldes darbības nodrošināšanai; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt maksas pakalpojumus; + + + izveidot darba grupas pārvaldes kompetencē esošo jautājumu risināšanai un uzaicināt tajās piedalīties valsts iestāžu amatpersonas un privātpersonas, pieaicināt ekspertus un slēgt ar viņiem līgumus, lai veiktu padziļinātu ekspertīzi statistikas nozares jautājumos; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdot administratīvos aktus vai pārvaldes lēmumus. + + + + + III. Pārvaldes struktūra + + Pārvaldi vada pārvaldes priekšnieks. Pārvaldes priekšnieku pēc tā kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata ekonomikas ministrs. + + + Pārvaldes priekšnieks veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + Pārvaldes priekšnieks veido pārvaldes iekšējo organizatorisko struktūru. + + + + IV. Pārvaldes darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskata sniegšana + + Pārvaldes darbības tiesiskumu nodrošina pārvaldes priekšnieks. Pārvaldes priekšnieks ir atbildīgs par iestādes iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Pārvaldes priekšnieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ekonomikas ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Pārvaldes izdotu administratīvo aktu oficiālās statistikas nodrošināšanas jomā var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Pārvalde normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz Ekonomikas ministrijai pārskatus par pārvaldes funkciju izpildi un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumus Nr. 994 "Centrālās statistikas pārvaldes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 192. nr.; 2007, 189. nr.; 2010, 8. nr.). + + + Šo noteikumu 4.5. apakšpunkts stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī. + + + Ministru prezidenta vietā – + finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola + Ministru prezidenta biedrs, + ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/12-0042-PTAC.xml b/data/12-0042-PTAC.xml new file mode 100644 index 0000000..d23251f --- /dev/null +++ b/data/12-0042-PTAC.xml @@ -0,0 +1,310 @@ + + + PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBAS CENTRS + + Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 632 + 2006-08-01 + 2006-08-09 + Latvijas Vēstnesis, 125, 08.08.2006.Dokumenta valoda: + Spēkā esošs + 141277 + https://likumi.lv/ta/id/141277 + + + sources/12-0042-PTAC.txt + 131084cae8b00da5c05cbc5ddfcd4984b3213973f550f3d2cd7143d592cc40d8 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - centrs) ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Centra mērķis ir īstenot patērētāju tiesību un interešu aizsardzību, tirgus uzraudzību, kā arī bīstamo iekārtu un reglamentētās metroloģijas uzraudzību. + (MK 10.11.2009. noteikumu Nr.1300 redakcijā) + + + + II. Centra kompetence, funkcijas un uzdevumi + + Centra kompetencē ir Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos noteikto tiesību un pienākumu īstenošana un funkciju pildīšana patērētāju tiesību un interešu aizsardzības, tirgus uzraudzības, kā arī bīstamo iekārtu uzraudzības un reglamentētās metroloģijas jomā. + (MK 10.11.2009. noteikumu Nr.1300 redakcijā) + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, centram ir šādi uzdevumi: + (Grozīts ar MK 10.11.2009. noteikumiem Nr. 1300; MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 606; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 178; MK 05.11.2018. noteikumiem Nr. 670; MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 646; MK 12.05.2020. noteikumiem Nr. 282; MK 13.08.2024. noteikumiem Nr. 511; MK 12.08.2025. noteikumiem Nr. 478) + + atbilstoši kompetencei kontrolēt un uzraudzīt tirgū piedāvāto (piedāvājamo) preču un pakalpojumu atbilstību drošuma prasībām, kā arī citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; + + + uzraudzīt par šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajām precēm un pakalpojumiem sniegtās informācijas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; + + + uzraudzīt par šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minēto preču un pakalpojumu ražotāju, importētāju, izplatītāju vai pakalpojumu sniedzēju sniegtās informācijas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; + + + atbilstoši kompetencei veikt uzraugošās iestādes funkcijas, īstenojot tirgus uzraudzību saskaņā ar: + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Regulu (EK) Nr. 1523/2007, ar ko aizliedz laist tirgū un importēt Kopienā vai eksportēt no tās kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām; + + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. maija Regulu (ES) 2020/740 par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem parametriem, ar ko groza Regulu (ES) 2017/1369 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1222/2009; + + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 27. septembra Regulu (ES) Nr. 1007/2011 par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem, un par Padomes Direktīvas 73/44/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/73/EK un 2008/121/EK atcelšanu; + + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/424 par trošu ceļu iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2000/9/EK; + + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/425 par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK; + + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/426 par gāzveida kurināmā iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2009/142/EK; + + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 4. jūlija Regulu (ES) 2017/1369, ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES; + + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 14. jūnija Regulu (ES) 2023/1230 par mašīnām un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/42/EK un Padomes Direktīvu 73/361/EEK; + + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Regulu (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK un Padomes Direktīvu 87/357/EEK (turpmāk – regula 2023/988); + + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regulu (ES) 2024/1781, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK; + + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regulu 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (turpmāk – Mākslīgā intelekta akts), uzraugot mākslīgā intelekta sistēmas precēs atbilstoši centra kompetencei Mākslīgā intelekta akta I pielikumā norādīto Savienības saskaņošanas tiesību aktu regulētajās jomās; + + + + (svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 606); + + + (svītrots ar MK 13.08.2024. noteikumiem Nr. 511); + + + pārbaudīt, vai pareizi tiek noteikts pārtikas un nepārtikas preču svars, mērs un pirkuma samaksa; + + + pārbaudīt, vai tiek ievērota preču un pakalpojumu cenu norādīšanas kārtība; + + + konsultēt patērētājus par patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem; + + + informēt ražotājus, importētājus, pilnvarotos pārstāvjus, izplatītājus, pakalpojumu sniedzējus, mērīšanas līdzekļu lietotājus un bīstamo iekārtu valdītājus par viņu pienākumiem normatīvajos aktos noteikto prasību izpildē; + + + piedalīties Eiropas Savienības Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēmā, lai atbilstoši centra tirgus uzraudzības kompetencei sniegtu informāciju par Latvijas tirgū atklātajām bīstamajām precēm un pārbaudītu saņemto informāciju par bīstamām precēm, kā arī nodrošināt regulā 2023/988 noteiktās vienotā sadarbības biroja un Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēmas nacionālā kontaktpunkta funkcijas; + + + izvērtēt reklāmas un komercprakses atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un pieņemt attiecīgus lēmumus; + + + izvērtēt komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; + + + izvērtēt patērētājiem izteikto piedāvājumu, līgumu projektu, kā arī noslēgto līgumu un saistību izpildes atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un pieņemt attiecīgu lēmumu; + + + pārbaudīt, vai patērētāju noslēgtajos līgumos ir ietverta normatīvajos aktos noteiktā atteikuma tiesību paziņošanas un izmantošanas kārtība; + + + (svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 606); + + + uzraudzīt tirgū reglamentētajā sfērā piedāvāto mērīšanas līdzekļu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; + + + veikt lietošanā nodoto mērīšanas līdzekļu valsts metroloģisko uzraudzību; + + + veikt fasēto preču metroloģisko kontroli; + + + (svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 606); + + + (svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 606); + + + pildot Eiropas patērētāju palīdzības tīkla centra funkcijas Latvijā, apkopot informāciju un informēt patērētājus par patērētāju tiesībām Eiropas Savienības dalībvalstīs un par pārrobežu iepirkšanos, kā arī koordinēt jautājumu risināšanu par patērētāju pārrobežu sūdzībām Eiropas Savienībā; + + + uzraudzīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. februāra Regulas (ES) 2018/302, ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ un groza Regulas (EK) Nr. 2006/2004 un (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK, ievērošanu attiecībā uz patērētājiem; + + + atbilstoši prasībām, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regula (ES) 2017/2394 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004, veikt vienotajam sadarbības birojam un kompetentajai iestādei paredzētos uzdevumus; + + + (svītrots ar MK 12.08.2025. noteikumiem Nr. 478); + + + veikt vienotajam kontaktpunktam paredzētos uzdevumus saskaņā ar Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu; + + + veikt Patērētāju strīdu risināšanas komisijas sekretariāta funkcijas; + + + atbilstoši kompetencei uzraudzīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Regulas (ES) 2017/1128 par tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamību iekšējā tirgū ievērošanu attiecībā uz patērētājiem; + + + atbilstoši kompetencei un prasībām, ko nosaka Mākslīgā intelekta akts, veikt vienotajam kontaktpunktam un kompetentajai iestādei paredzētos uzdevumus; + + + uzraudzīt un kontrolēt normatīvo aktu prasību ievērošanu bīstamo iekārtu uzraudzības jomā; + + + izmeklēt bīstamo iekārtu avārijas; + + + uzturēt bīstamo iekārtu reģistru; + + + atbilstoši kompetencei piedalīties normatīvo aktu izstrādē darba grupās un sniegt priekšlikumus par normatīvo aktu izstrādi patērētāju tiesību aizsardzības, tirgus uzraudzības, bīstamo iekārtu uzraudzības un valsts metroloģiskās kontroles un uzraudzības jomā; + + + informēt valsts pārvaldes iestādi vai attiecīgo pašvaldību, ja konstatēts, ka amatpersonas nav ievērojušas likumu vai citu normatīvo aktu prasības bīstamo iekārtu uzraudzības jomā; + + + sadarboties ar starptautiskajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas patērētāju tiesību aizsardzības, tirgus uzraudzības, reglamentētās metroloģijas un bīstamo iekārtu uzraudzības jomā; + + + pārstāvēt patērētāju intereses speciālajās komitejās un starpvalstu sadarbības tīklos; + + + veikt citus uzdevumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē patērētāju tiesību un interešu aizsardzību, tirgus uzraudzību, reklāmu, komercpraksi, informācijas sabiedrības pakalpojumus, metroloģiju un bīstamo iekārtu uzraudzību. + + + + + III. Centra amatpersonas, darbinieki un tā darbības tiesiskuma nodrošināšana + + Centra darbu vada centra direktors. Centra direktors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī nosaka centra struktūru, katras struktūrvienības funkcijas un padotību. + + + Centra amatpersonas atbilstoši kompetencei ir tiesīgas: + (Grozīts ar MK 10.11.2009. noteikumiem Nr. 1300; MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 606; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 178) + + bez speciālas atļaujas, maksas un citiem ierobežojumiem netraucēti apmeklēt jebkuras ēkas, telpas, teritorijas un citas vietas, kur notiek preču ražošana vai lietu izgatavošana, uzglabāšana, tirdzniecība vai pakalpojumu sniegšana, kā arī vietas, kurās lieto vai, iespējams, lieto valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautos mērīšanas līdzekļus un uzraudzībai un kontrolei pakļautās bīstamās iekārtas, un pildīt šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus patērētāju tiesību un interešu aizsardzības, tirgus uzraudzības, reglamentētās metroloģijas un bīstamo iekārtu uzraudzības jomā; + + + netraucēti veikt visas darbības, kas nepieciešamas kontroles veikšanai; + + + pieprasīt un bez maksas saņemt no ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem, bīstamo iekārtu valdītājiem un mērīšanas līdzekļu lietotājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem, valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām centra uzdevumu veikšanai vai amatpersonas amata pienākumu pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + noteikt ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem, bīstamo iekārtu valdītājiem un mērīšanas līdzekļu lietotājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem, valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām termiņu, kurā jāsniedz rakstiska atbilde, paskaidrojums vai informācija centram vai jānovērš konstatētie normatīvo aktu pārkāpumi; + + + sastādīt aktus par normatīvo aktu ievērošanu centra kompetencē esošajās jomās, veikt kontrolpirkumus un kontrolpasūtījumus, kā arī sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt preču paraugus laboratoriskas vai cita veida ekspertīzes veikšanai; + + + normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos apturēt preču realizāciju vai pakalpojumu sniegšanu līdz testēšanas laboratorijas vai ekspertu atzinuma saņemšanai vai lēmuma pieņemšanai, ja: + + informācija par preci vai preces marķējums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; + + + prece nav nodrošināta ar atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem vai rodas pamatotas aizdomas, ka prece nav nodrošināta ar atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem; + + + rodas pamatotas aizdomas par preces vai pakalpojuma neatbilstību drošuma prasībām; + + + ja fasēto preču faktiskā satura daudzums neatbilst normatīviem; + + + (svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 606); + + + + apturēt bīstamo iekārtu lietošanu, ja konstatēta neatbilstība normatīvo aktu prasībām, kuras dēļ var tikt apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, vide un materiālās vērtības; + + + pamatojoties uz testēšanas laboratorijas vai ekspertu atzinumu, informāciju, kas saņemta no informācijas ātrās apmaiņas sistēmas par bīstamajām precēm, vai centra amatpersonu lēmumu, aizliegt realizēt, pieprasīt izņemt no apgrozības preces vai pārtraukt pakalpojumu sniegšanu, ja tie neatbilst normatīvajos aktos vai normatīvtehniskajos dokumentos noteiktajām prasībām; + + + pieprasīt, lai ražotāji, pārdevēji, pakalpojumu sniedzēji, mērīšanas līdzekļu lietotāji un bīstamo iekārtu valdītāji nodrošina objekta vadītāja, objekta atbildīgās amatpersonas vai cita pārstāvja klātbūtni kontroles laikā, kā arī, ja nepieciešams, pieaicināt lieciniekus un veikt kontroli bez objekta pārstāvja klātbūtnes, ja ražotājs, pārdevējs, pakalpojumu sniedzējs, mērīšanas līdzekļu lietotājs vai bīstamo iekārtu valdītājs neizpilda minēto prasību; + + + pieprasīt, lai ražotāji, pārdevēji, pakalpojumu sniedzēji, mērīšanas līdzekļu lietotāji un bīstamo iekārtu valdītāji izpilda normatīvajos aktos noteiktās prasības un novērš neatbilstību; + + + izņemt preces un lietas, kuras ir administratīvā pārkāpuma priekšmets; + + + ja nepieciešams, pieaicināt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus; + + + īstenot citas tiesības, kas noteiktas patērētāju tiesību un interešu aizsardzību, tirgus uzraudzību, bīstamo iekārtu uzraudzību un metroloģiju reglamentējošos normatīvajos aktos. + + + + Centra amatpersonām aizliegts izpaust juridisko un fizisko personu komercnoslēpumus, kas tām kļuvuši zināmi, pildot dienesta pienākumus. + + + Centra amatpersona, pildot amata pienākumus ārpus darba (dienesta) telpām, uzrāda dienesta apliecību. + + + Centra amatpersonu izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt, iesniedzot centra direktoram attiecīgu iesniegumu. Centra direktora izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. + (MK 10.11.2009. noteikumu Nr.1300 redakcijā) + + + Centra amatpersonu faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. + (MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 178 redakcijā) + + + + IV. Pārskats par centra darbību un līdzekļu izlietojumu + + Centrs ne retāk kā reizi gadā iesniedz Ekonomikas ministrijā pārskatu par centra funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu. + + + Centrs šo noteikumu 4.21.apakšpunktā minēto funkciju nodrošināšanai izmanto valsts budžeta līdzekļus - dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un no Eiropas Komisijas šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem. + + + Centrs regulāri informē sabiedrību par patērētāju tiesībām, centra darbību un tās rezultātiem, izmantojot tiešu saziņu, mājas lapu internetā (www.ptac.gov.lv), informatīvus materiālus vai plašsaziņas līdzekļus. + + + + V. Noslēguma jautājumi + (Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 178) + + Atzīt par spēku zaudējušiem: + + Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumus Nr.889 "Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 171.nr.; 2005, 63.nr.; 2006, 90.nr.); + + + Ministru kabineta 2005.gada 8.marta noteikumus Nr.174 "Valsts metroloģiskās inspekcijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 43.nr.). + + + + Šo noteikumu 4.3.¹ 4., 4.3.¹ 5. un 4.3.¹ 6. apakšpunkts stājas spēkā 2018. gada 21. aprīlī. + (MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 178 redakcijā) + + + Šo noteikumu 4.21.¹ apakšpunkts stājas spēkā 2018. gada 3. decembrī. + (MK 05.11.2018. noteikumu Nr. 670 redakcijā) + + + Šo noteikumu 4.3.¹9. apakšpunkts stājas spēkā 2024. gada 13. decembrī. + (MK 13.08.2024. noteikumu Nr. 511 redakcijā) + + + Ministru prezidents A.Kalvītis + Ekonomikas ministrs A.Štokenbergs + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/12-0045-LIAA.xml b/data/12-0045-LIAA.xml new file mode 100644 index 0000000..6750fa7 --- /dev/null +++ b/data/12-0045-LIAA.xml @@ -0,0 +1,247 @@ + + + LATVIJAS INVESTĪCIJU UN ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA + + Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 857 + 2012-12-11 + 2013-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 198, 18.12.2012. + Spēkā esošs + 253494 + https://likumi.lv/ta/id/253494 + + + sources/12-0045-LIAA.txt + cdcdcfd8a38c45f68d3b0d247990facf0c2b6e6c3cf8116490d69c870c6bb943 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk – iestāde) ir ekonomikas ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Ekonomikas ministrs iestādes pakļautību īsteno ar Ekonomikas ministrijas starpniecību. + + + Iestādes darbības mērķis ir sekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju starptautiskajos tirgos, veicināt zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu attīstību un eksportu, veicināt ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu, īstenot tūrisma attīstības valsts politiku un valsts politiku inovāciju jomā un veicināt Latvijas pozitīvu starptautisko atpazīstamību. + (MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 300 redakcijā) + + + + II. Iestādes funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Iestādei ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 46; MK 05.04.2016. noteikumiem Nr. 203; MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 300) + + īstenot pasākumus Latvijas uzņēmumu eksportspējas paaugstināšanai un ārējās tirdzniecības veicināšanai; + + + iesaistīt Latvijas ekonomikā ārvalstu investīcijas; + + + veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību; + + + veicināt uzņēmumos inovatīvās aktivitātes, inovāciju ieviešanu un attīstību valsts un starptautiskā mērogā, sadarbību starp pētniecības un uzņēmējdarbības sektoriem, kā arī tehnoloģiju pārneses un tehnoloģiju tiesību komercializācijas procesus; + + + nodrošināt Viedās specializācijas stratēģijas ieviešanu, tai skaitā īstenot Viedās specializācijas stratēģijas vērtību ķēžu ekosistēmu un to ilgtermiņa stratēģiju izstrādes un īstenošanas procesu vadību; + + + īstenot pasākumus saskaņā ar valsts atbalsta programmām; + + + nodrošināt Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansēto aktivitāšu administrēšanu; + + + īstenot Tūrisma likumā noteiktās funkcijas; + + + piedalīties Latvijas tēla politikas veidošanā un koordinēt tās īstenošanu; + + + radīt valsts pārvaldes, pašvaldību, privāto struktūru un privātpersonu (ekspertu), kā arī nevalstisko organizāciju partnerības kontakttīklu Latvijas pozitīvas starptautiskas atpazīstamības veicināšanai; + + + nodrošināt Latvijas vienotā produktu kontaktpunkta un vienotā pakalpojumu kontaktpunkta klientu atbalsta funkciju īstenošanu. + + + + Lai īstenotu noteiktās funkcijas, iestāde veic šādus uzdevumus: + (Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 46; MK 05.04.2016. noteikumiem Nr. 203; MK 12.07.2016. noteikumiem Nr. 448; MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 300) + + veicina uzņēmumu investīciju projektu izstrādi un atbalsta konkurētspējīgus projektus; + + + izstrādā priekšlikumus valsts atbalsta programmām; + + + izveido, ievieš un administrē valsts atbalsta un ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļu vadības, uzraudzības un kontroles sistēmu; + + + sniedz priekšlikumus uzņēmējdarbības vides, tai skaitā jaunuzņēmumu ekosistēmas, uzlabošanai; + + + organizē uzņēmumu inovāciju motivācijas, sadarbības ar pētniecības sektoru, tehnoloģiju pārneses, investīciju piesaistes un ārējās tirdzniecības veicināšanas pasākumus un nodrošina komunikāciju ar iesaistītajām pusēm; + + + organizē zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu attīstības un eksporta veicināšanas pasākumus, īpaši Viedās specializācijas stratēģijas jomās; + + + veido un attīsta Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas vērtību ķēžu ekosistēmas, kā arī organizē to atpazīstamības veicināšanas pasākumus Latvijā un ārvalstīs; + + + nodrošina iestādes pārstāvniecību darbību ārvalstīs; + + + atbilstoši kompetencei sniedz valsts pārvaldes pakalpojumus; + + + vietējā un starptautiskajā tūrisma tirgū popularizē tūrisma iespējas Latvijā; + + + organizē Latvijas tūrisma pakalpojumu sniedzēju – komersantu (komercsabiedrību) un organizāciju – piedalīšanos starptautiskajos tūrisma gadatirgos; + + + sadarbībā ar tūrisma pakalpojumu sniedzējiem – komersantiem (komercsabiedrībām) un organizācijām – īsteno tūrisma attīstības veicināšanas pasākumus; + + + izstrādā tūrisma attīstības projektus, atbalsta to īstenošanu un piedalās tajos; + + + organizē pasākumus un nodrošina vidi jaunu uzņēmumu veidošanai un attīstībai; + + + īsteno pasākumus vienotā valsts tēla ieviešanai Latvijā un ārvalstīs; + + + sagatavo un izplata informāciju par Latviju kopumā, kā arī par atsevišķām ar Latvijas valsti, zemi un tautu saistītām jomām, tai skaitā: + + sagatavo un izplata informatīvos materiālus par Latviju; + + + veido un uztur Latvijas oficiālo portālu ārvalstu auditorijām; + + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Iestāde funkcijas un uzdevumus veic atbilstoši ekonomikas ministra apstiprinātajai vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijai, kārtējā gada darbības plānam un kārtējā gada budžetam. + + + Iestāde šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5., 3.6. un 3.7. apakšpunktā minēto funkciju un 4.1., 4.3., 4.5., 4.5.¹, 4.5.², 4.7., 4.7.² un 4.7.⁵ apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei izmanto informācijas sistēmu "Valsts platforma biznesa attīstībai" (www.business.gov.lv) un ir tās pārzinis. + (MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 300 redakcijā) + + + Iestādei ir šādas tiesības: + (Grozīts ar MK 10.12.2020. noteikumiem Nr. 731; MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 300) + + iekasēt maksu par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā; + + + atbilstoši kompetencei veikt privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami iestādes darbības nodrošināšanai; + + + pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no nevalstiskajām organizācijām, fiziskajām un juridiskajām personām un to apvienībām iestādes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; + + + publicēt informatīvos materiālus un sniegt plašsaziņas līdzekļos informāciju par iestādes kompetencē esošajiem jautājumiem; + + + pieaicināt ekspertus un slēgt ar viņiem līgumus, lai veiktu ar iestādes darbību saistītos uzdevumus; + + + rīkoties ar iestādes valdījumā esošo mantu un finanšu līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; + + + atbilstoši kompetencei piedalīties projektu konkursos un īstenot nacionālus un starptautiskus projektus; + + + atbilstoši kompetencei slēgt līgumus ar valsts un pašvaldību institūcijām, Eiropas Savienības institūcijām un starptautiskajām organizācijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām, fiziskajām un juridiskajām personām un to apvienībām; + + + saņemt ziedojumus un dāvinājumus; + + + Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt privātpersonai šo noteikumu 4.6. apakšpunktā minēto uzdevumu, noslēdzot deleģēšanas līgumu. + + + + + III. Iestādes struktūra un pārvalde + + Iestādi vada direktors. Iestādes direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā. Iestādes direktoram var būt vietnieki. + + + Lai īstenotu šajos noteikumos paredzēto mērķi un veiktu noteiktās funkcijas, iestāde ir tiesīga veidot teritoriālās struktūrvienības un pēc saskaņošanas ar ekonomikas ministru ir tiesīga veidot pārstāvniecības ārvalstīs. + (Grozīts ar MK 12.07.2016. noteikumiem Nr. 448) + + + Ekonomikas ministrs izveido iestādes tūrisma konsultatīvo padomi (turpmāk – padome). Padomes sastāvā iekļauj valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pilnvarotas personas un speciālistus tūrisma un mārketinga jomā. + (MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 46 redakcijā) + + + Padomei ir iestādes padomdevēja tiesības tūrisma jomā. Padome darbojas saskaņā ar ekonomikas ministra apstiprinātu nolikumu. + (MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 46 redakcijā) + + + Padome analizē iestādes darbības rezultātus tūrisma jomā un sniedz priekšlikumus par darbības plānu un mārketinga stratēģiju, to īstenošanu un iestādes darbības pilnveidošanu tūrisma jomā. + (MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 46 redakcijā) + + + Padomes darbu materiāltehniski nodrošina iestāde. + (MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 46 redakcijā) + + + + IV. Iestādes finansēšana + + Iestādes finanšu līdzekļus veido: + + valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem; + + + pašu ieņēmumi, tai skaitā ieņēmumi no iestādes sniegtajiem maksas pakalpojumiem; + + + ziedojumi un dāvinājumi; + + + ārvalstu finanšu palīdzība. + + + + + V. Iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Iestādes darbības tiesiskumu nodrošina direktors. Iestādes direktors ir atbildīgs par iestādes iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Iestādes direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Ekonomikas ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Iestāde sagatavo un iesniedz pārskatus par iestādes funkciju pildīšanu un līdzekļu izmantošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. + + + + VI. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumus Nr.746 "Valsts aģentūras "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 183.nr.; 2006, 17.nr.). + + + Iestāde ir valsts aģentūras "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja. + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Ekonomikas ministrs D.Pavļuts + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/12-0686-buvniecibas-kontroles-birojs.xml b/data/12-0686-buvniecibas-kontroles-birojs.xml new file mode 100644 index 0000000..86347c7 --- /dev/null +++ b/data/12-0686-buvniecibas-kontroles-birojs.xml @@ -0,0 +1,135 @@ + + + BŪVNIECĪBAS VALSTS KONTROLES BIROJS + + Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 576 + 2014-09-30 + 2014-10-01 + Latvijas Vēstnesis, 194, 01.10.2014. + Spēkā esošs + 269202 + https://likumi.lv/ta/id/269202 + + + sources/12-0686-buvniecibas-kontroles-birojs.txt + f23cf88b3c4bfbbfa2432c9dd81987cd6e32b317402c1c2a5a820a95af5f47ac + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs) ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Ekonomikas ministrs biroja pārraudzību īsteno ar Ekonomikas ministrijas starpniecību. + (Grozīts ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 687) + + + Biroja darbības mērķis ir atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošināt kvalitāti un drošību būvniecības jomā. + (MK 26.08.2025. noteikumu Nr. 516 redakcijā) + + + + II. Biroja funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Birojs nodrošina būvniecības valsts kontroli normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, kā arī īsteno citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus, tai skaitā informācijas sistēmu izstrādi un uzturēšanu būvniecības un enerģētikas jomās. + (MK 26.08.2025. noteikumu Nr. 516 redakcijā) + + + (Svītrots ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 687) + + + Birojam ir šādas tiesības: + (Grozīts ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 687) + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar Būvniecības padomi, citām tiešās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām, kā arī piedalīties starpvalstu sadarbības programmās un projektos; + + + lai nodrošinātu šo noteikumu 3. punktā minēto funkciju un uzdevumu izpildi, pieprasīt un saņemt uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no valsts un pašvaldību iestādēm un citām publisko tiesību juridiskām personām; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + pārbaudīt būvniecības un enerģētikas normatīvo aktu ievērošanu; + + + sniegt priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādē biroja kompetences jomā; + + + sniegt maksas pakalpojumus. + + + + + III. Biroja struktūra un amatpersonas + + Biroja darbu vada biroja direktors. + + + Biroja direktoru amatā ieceļ un no amata atbrīvo ekonomikas ministrs. + + + Biroja direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī: + + ir tiesīgs atcelt biroja amatpersonu izdotos administratīvos aktus, lēmumus un iekšējos normatīvos aktus; + + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv biroju. + + + + (Svītrots ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 687) + + + Birojā būvdarbu kontrolei un ekspluatācijā nodotu publisku ēku uzraudzībai ir nodarbināti būvinspektori. + + + Biroja direktors nosaka biroja struktūru, struktūrvienību funkciju un uzdevumu sadalījumu birojā. + + + + IV. Biroja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati + + Biroja direktors nodrošina biroja darbības tiesiskumu. Biroja direktors ir atbildīgs par biroja iekšējās kontroles sistēmas un tā struktūrvienību lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Biroja struktūrvienību vai amatpersonu, kā arī neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā kompetences apliecināšanas institūciju faktisko rīcību un izdotos administratīvos aktus privātpersona var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot biroja direktoram attiecīgu iesniegumu. + (MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 808 redakcijā) + + + Biroja direktora faktisko rīcību un izdotos administratīvos aktus privātpersona Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. + (MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 808 redakcijā) + + + Birojs reizi gadā sniedz ekonomikas ministram pārskatu par biroja funkciju izpildi un birojam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Ekonomikas ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par biroja darbību. + + + + V. Biroja finansēšanas kārtība + + Biroja finanšu līdzekļus veido: + + dotācija no valsts budžeta līdzekļiem; + + + pašu ieņēmumi. + + + + + VI. Noslēguma jautājumi + + (Svītrots ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 687) + + + Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. oktobrī. + + + Ministru prezidente Laimdota Straujuma + Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/13-0000-FM.xml b/data/13-0000-FM.xml new file mode 100644 index 0000000..406d8f5 --- /dev/null +++ b/data/13-0000-FM.xml @@ -0,0 +1,403 @@ + + + FINANŠU MINISTRIJA + + Finanšu ministrijas nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 239 + 2003-04-29 + 2003-05-14 + Latvijas Vēstnesis, 70, 13.05.2003.Dokumenta valoda: + Spēkā esošs + 74752 + https://likumi.lv/ta/id/74752 + + + sources/13-0000-FM.txt + 89683708011c40969dd213b38ab54cd49eb9ce772afd19f848b30e5e8413ba51 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Finanšu ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, kas ietver valsts un pašvaldību budžeta, īstermiņa un ilgtermiņa finanšu politikas, grāmatvedības politikas, tostarp ziņošanas par komercsabiedrību ilgtspēju, komercsabiedrību revīzijas politikas un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma politikas, iekšējā audita politikas, finanšu tirgus politikas, azartspēļu un izložu organizēšanas politikas, valsts un patērētāju interešu aizsardzības politikas dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā, nodokļu politikas, nodokļu administrēšanas politikas, muitas darbības politikas un Eiropas Savienības Kohēzijas politikas, Atveseļošanas un noturības mehānisma un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu koordinācijas un izmantošanas vadības politikas, nacionālās (Eiropas Savienības dalībvalsts) komercdarbības atbalsta kontroles politikas (ievērojot Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 9. pantā noteikto kompetenču sadalījumu), kā arī sabiedriskā labuma organizāciju politikas apakšnozares. + (MK 25.06.2025. noteikumu Nr. 377 redakcijā) + + + Ministrija ir pakļauta finanšu ministram (turpmāk – ministrs). + (MK 04.11.2008. noteikumu Nr.915 redakcijā) + + + Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. + + + + II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Ministrijas funkcijas: + + izstrādāt finanšu politiku; + + + organizēt un koordinēt finanšu politikas īstenošanu; + + + veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija: + (Grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr. 325; MK 18.01.2005. noteikumiem Nr. 45; MK 02.06.2008. noteikumiem Nr. 399; MK 21.07.2009. noteikumiem Nr. 796; MK 20.03.2012. noteikumiem Nr. 188; MK 08.07.2014. noteikumiem Nr. 383; MK 13.10.2015. noteikumiem Nr. 581; MK 16.11.2016. noteikumiem Nr. 724; MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 282; MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 94; MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 517; MK 25.06.2025. noteikumiem Nr. 377) + + izstrādā un īsteno politiku valsts budžeta un finanšu vadības, muitas, nodokļu un nodevu sistēmas, nodokļu administrēšanas, publisko iepirkumu, iekšējā audita, grāmatvedības, tostarp ziņošanas par komercsabiedrību ilgtspēju, komercsabiedrību revīzijas un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma, Eiropas Savienības Kohēzijas politikas un citas ārvalstu finanšu palīdzības revīzijas, valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un nacionālās (Eiropas Savienības dalībvalsts) komercdarbības atbalsta kontroles (ievērojot Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 9. pantā noteikto kompetenču sadalījumu) jomā; + + + nodrošina vienotu principu ievērošanu budžeta vadībā, izstrādājot un ieviešot vienotu valsts un pašvaldību budžeta sastādīšanas un izpildes metodoloģiju; + + + izstrādā likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un tā paskaidrojumus; + + + sniedz tiešās pārvaldes iestādēm un atvasinātajām publiskajām personām metodisku palīdzību ar budžeta izstrādāšanu un izpildi saistītajos jautājumos; + + + plānojot valsts budžetu, sagatavo valsts budžeta sadaļas par dotācijām un mērķdotācijām pašvaldībām, izvērtē pašvaldību apstiprināto budžetu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un analizē pašvaldību budžetu izpildes rādītājus, kā arī veic pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinus un sagatavo Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības domstarpību un vienošanās protokola projektu; + + + (svītrots ar MK 02.06.2008. noteikumiem Nr. 399); + + + izstrādā valsts vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju un vispārējās valdības budžeta prognozes fiskālās politikas pamatojumam; + + + koordinē komercsabiedrību iesniegumu par muitas nodokļa atcelšanu un kvotu piemērošanu, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu Eiropas Komisijā iesniegto iesniegumu noraidījumu tālāko virzību; + + + (svītrots ar MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 282); + + + (svītrots ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 94); + + + koordinē valsts dalību Eiropas Savienības Kohēzijas politikas, Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu izstrādē un ieviešanas uzraudzībā un nodrošina tās vadību; + + + (svītrots ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 94); + + + (svītrots ar MK 08.07.2014. noteikumiem Nr. 383); + + + izstrādā valsts un privātās partnerības politiku un koordinē tās īstenošanu; + + + atbilstoši kompetencei veic Eiropas Savienības politiku fondu un ārvalstu finanšu palīdzības revīzijas iestādes funkcijas; + + + veido valsts politiku sabiedriskā labuma organizāciju jomā; + + + veido azartspēļu un izložu organizēšanas politiku; + + + veido valsts un patērētāju interešu aizsardzības politiku dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā; + + + veic finanšu tirgus politikas vadību; + + + attiecībā uz finanšu tirgus politikas īstenošanas vadību veido politiku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā; + + + nodrošina Latvijas Republikas kā Eiropas Savienības dalībvalsts saistību izpildi, piedaloties Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmā (dalībvalsts maksājumi Eiropas Savienības budžetā); + + + (svītrots ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 94); + + + sadarbojas un nodrošina informācijas, tostarp operatīva rakstura informācijas, apmaiņu ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un sniedz atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai tā veiktajās administratīvajās izmeklēšanās; + + + veic uzraugošās kompetentās iestādes funkcijas attiecībā uz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kas sniedz revīzijas un ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām; + + + veic Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārraudzību Revīzijas pakalpojumu likumā tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildes jomā. + + + + Ministrija: + (Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.45) + + izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus; + + + sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus; + + + nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; + + + sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; + + + savas kompetences ietvaros pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; + + + valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; + + + veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; + + + nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; + + + informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē. + + + + Ministrijas tiesības: + (Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.45) + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + pieprasīt un saņemt no kredītiestādēm ziņas par valsts kapitālsabiedrību finanšu operācijām un kontiem; + + + veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; + + + iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus; + + + piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence + + Ministrijas darbu vada ministrs. + + + Ministrs: + (Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.45) + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; + + + dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām; + + + dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu; + + + dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu; + + + (svītrots ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.325); + + + var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus; + + + var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus; + + + veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Parlamentārais sekretārs pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. + + + Valsts sekretārs: + + organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu; + + + vada iestādes administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi; + + + nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi; + + + izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei; + + + plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm; + + + pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus; + + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; + + + dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem; + + + nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa; + + + veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Valsts sekretāra padotībā ir vietnieki un administrācijas vadītājs. Valsts sekretāra vietnieka un administrācijas vadītāja kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam vai administrācijas vadītājam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs. + (MK 20.03.2012. noteikumu Nr.188 redakcijā) + + + Eiropas Savienības politiku fondu un ārvalstu finanšu palīdzības revīzijas iestādes (turpmāk – revīzijas iestāde) vadītājs ir pakļauts ministram. Revīzijas iestādes vadītājam ir tiesības ministrijas vārdā pieņemt lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu pret revīzijas iestādes ierēdņiem. + (MK 13.10.2015. noteikumu Nr. 581 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 94) + + + Ministrijas struktūrvienības ir departamenti un to nodaļas. Departamentus un to nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs. + (MK 20.03.2012. noteikumu Nr.188 redakcijā) + + + Departamenti ir pakļauti valsts sekretāram, viņa vietniekam vai administrācijas vadītājam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu. + (MK 20.03.2012. noteikumu Nr.188 redakcijā) + + + Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta nodaļu vada nodaļas vadītājs. Nodaļas vadītājam var būt vietnieki. Departamenta direktora, direktora vietnieka, nodaļas vadītāja un nodaļas vadītāja vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. + (MK 02.06.2008. noteikumu Nr. 399 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 94) + + + (Svītrots ar MK 20.03.2012. noteikumiem Nr.188) + + + Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs. + + + + IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību + + Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. + + + Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. + + + Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. + + + Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu. + (MK 21.11.2006. noteikumu Nr.955 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.06.2008. noteikumiem Nr.399; MK 04.11.2008. noteikumiem Nr.915) + + + Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību. + + + + V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, un to tiesības pārstāvēt ministriju kasācijas instances tiesā + (Nodaļas nosaukums MK 16.11.2016. noteikumu Nr. 724 redakcijā) + + Ministrijas padotībā ir: + (Grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr. 325; MK 25.06.2025. noteikumiem Nr. 377) + + Valsts kase; + + + Centrālā finanšu un līgumu aģentūra; + + + Valsts ieņēmumu dienests; + + + (svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1528); + + + (svītrots no 01.04.2026. ar MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 777; sk. grozījumu 2. punktu); + + + (svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.45); + + + Iepirkumu uzraudzības birojs; + + + (svītrots ar MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 777). + + + + Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās: + (MK 18.01.2005. noteikumu Nr. 45 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.05.2007. noteikumiem Nr. 288; MK 02.06.2008. noteikumiem Nr. 399; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr. 1528; MK 20.03.2012. noteikumiem Nr. 188; MK 08.07.2014. noteikumiem Nr. 383; MK 13.10.2015. noteikumiem Nr. 581) + + valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi"; + + + valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Loto"; + + + (svītrots ar MK 13.10.2015. noteikumiem Nr. 581); + + + (svītrots ar MK 21.07.2009. noteikumiem Nr. 796); + + + (svītrots ar MK 20.03.2012. noteikumiem Nr. 188); + + + (svītrots ar MK 02.06.2008. noteikumiem Nr. 399); + + + valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas proves birojs"; + + + (svītrots ar MK 14.02.2023. noteikumiem Nr. 64); + + + akciju sabiedrībā "Attīstības finanšu institūcija Altum" Attīstības finanšu institūcijas likuma 3. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā. + + + + Atbilstoši Civilprocesa likuma 82. panta septītajai daļai nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā ministriju kasācijas instances tiesā pārstāv valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" darbinieki saskaņā ar šo noteikumu pielikumu. + (MK 16.11.2016. noteikumu Nr. 724 redakcijā) + + + Ministru prezidents E.Repše + Finanšu ministrs V.Dombrovskis + + Pielikums Ministru kabineta 2003. gada 29. + Pielikums Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 239 + + + Valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" + Valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" darbinieki, kuri ir tiesīgi pārstāvēt ministriju kasācijas instances tiesā nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā(Pielikums MK 16.11.2016. noteikumu Nr. 724 redakcijā) + + + 1. Valdes priekšsēdētājs.2. Valdes loceklis.3. Juridiskās + 1. Valdes priekšsēdētājs.2. Valdes loceklis.3. Juridiskās pārvaldes direktors.4. Juridiskās pārvaldes Juridiskās daļas vadītājs.5. Īpašumu vadības pārvaldes direktors.6. Finanšu pārvaldes direktors.7. Attīstības pārvaldes direktors.8. Apsaimniekošanas pārvaldes direktors. + + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/13-0051-kase.xml b/data/13-0051-kase.xml new file mode 100644 index 0000000..c234e67 --- /dev/null +++ b/data/13-0051-kase.xml @@ -0,0 +1,217 @@ + + + VALSTS KASE + + Valsts kases nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 677 + 2004-08-03 + 2004-08-07 + Latvijas Vēstnesis, 124, 06.08.2004. + Spēkā esošs + 92023 + https://likumi.lv/ta/id/92023 + + + sources/13-0051-kase.txt + 74fdd66b4014378edc78877c48c0ca0f10cf0d99c682308a51a03797006ca6bf + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Valsts kase ir Finanšu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Valsts kases darbības mērķis ir efektīva valsts pārvaldes funkciju īstenošana valsts finanšu vadības jomā. + + + Valsts kasi finansē no valsts pamatbudžeta. + + + + II. Funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Valsts kasei ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 17.07.2007. noteikumiem Nr.492; MK 22.11.2022. noteikumiem Nr. 731) + + valsts budžeta izpildes un finanšu uzskaites organizēšana; + + + asignējumu piešķiršana un maksājumu veikšana no valsts budžeta ieņēmumiem; + + + valsts parāda un naudas līdzekļu vadība; + + + (svītrots ar MK 17.07.2007. noteikumiem Nr.492); + + + normatīvajos aktos noteikto Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu (turpmāk – finanšu instrumenti) finanšu vadība; + + + citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, Valsts kase veic Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktos uzdevumus, kā arī: + (Grozīts ar MK 17.07.2007. noteikumiem Nr.492; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.682; MK 22.11.2022. noteikumiem Nr. 731) + + nodrošina valsts budžeta deficīta finansēšanai, valsts aizdevumu izsniegšanai un parāda saistību izpildei nepieciešamos resursus; + + + valsts budžeta naudas līdzekļu vadības ietvaros iegulda Valsts kases budžeta kontos esošos līdzekļus atbilstoši finanšu ministra pilnvarojumam; + + + uzskaita un izpilda valsts parāda saistības; + + + atver kontus valsts budžeta izpildei un rīko valsts budžeta līdzekļu kontus Latvijas Bankā un citās kredītiestādēs; + + + piešķir asignējumus izdevumiem saskaņā ar valsts budžeta likumā kārtējam gadam noteikto apropriāciju un nodrošina to izpildi; + + + izsniedz likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētos valsts aizdevumus, veic to uzskaiti un apkalpošanu; + + + sagatavo un sniedz informāciju par valsts un pašvaldību budžetu izpildi; + + + nodrošina normatīvo aktu projektu un metodoloģisko norādījumu izstrādi par grāmatvedības uzskaiti un pārskatu sagatavošanu valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm; + + + organizē līdzekļu aizņemšanos finanšu tirgos, no starptautiskajām finanšu institūcijām, kā arī no privātpersonām normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā; + + + izvērtē valsts vārdā sniedzamo galvojumu dokumentus un veic valsts vārdā sniegto galvojumu saistību uzraudzību galvojuma līguma darbības laikā; + + + (svītrots ar MK 17.07.2007. noteikumiem Nr.492); + + + (svītrots ar MK 22.11.2022. noteikumiem Nr. 731); + + + sagatavo finanšu instrumenta līdzekļu devējam iesniedzamos pārskatus par finanšu instrumentu ietvaros veiktajiem izdevumiem; + + + koordinē sadarbību ar starptautiskajām reitinga aģentūrām valsts kredītreitinga noteikšanai; + + + sniedz normatīvajos aktos noteiktos maksājumu pakalpojumus; + + + atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās; + + + izskata administratīvo pārkāpumu lietas par pārskatu neiesniegšanu un piemēro administratīvos sodus; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Valsts kasei ir šādas tiesības: + (Grozīts ar MK 12.09.2006. noteikumiem Nr.761; MK 17.07.2007. noteikumiem Nr.492; MK 22.11.2022. noteikumiem Nr. 731) + + pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm, un privāto tiesību juridiskajām personām informāciju, kas nepieciešama Valsts kases funkciju veikšanai; + + + (svītrots ar MK 22.11.2022. noteikumiem Nr. 731); + + + veikt normatīvajos aktos noteiktās kontroles un pārbaudes finanšu instrumentu vadībā iesaistītajās iestādēs; + + + sniegt maksas pakalpojumus; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Valsts kases struktūra un amatpersonu kompetence + + Valsts kases darbu vada pārvaldnieks. Pārvaldnieku ieceļ un atbrīvo no amata finanšu ministrs. + + + Pārvaldnieks veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī: + (Grozīts ar MK 17.07.2007. noteikumiem Nr.492; MK 22.11.2022. noteikumiem Nr. 731) + + nodrošina Valsts kases funkciju izpildi; + + + pārstāv Valsts kasi bez īpaša pilnvarojuma un tās vārdā slēdz līgumus; + + + rīkojas ar Valsts kasei piešķirtajiem finanšu līdzekļiem un atbild par to lietderīgu izmantošanu; + + + izdod Valsts kases darba organizācijai nepieciešamos iekšējos normatīvos aktus; + + + apstiprina amatu sarakstu un amatu aprakstus; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts kases ierēdņus un pieņem darbā un atlaiž no darba Valsts kases darbiniekus; + + + nodrošina darbības stratēģijas izstrādi; + + + lai nodrošinātu Valsts kases funkciju izpildi, ir tiesīgs dot rīkojumus Valsts kases ierēdņiem un darbiniekiem; + + + nodrošina pārskata par budžeta līdzekļu izlietojumu sagatavošanu; + + + nodrošina gada publiskā pārskata sastādīšanu; + + + (svītrots ar MK 22.11.2022. noteikumiem Nr. 731); + + + nosaka Valsts kases amatpersonu atbildību par finanšu vadību atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību. + + + + Pārvaldniekam var būt vietnieki. Pārvaldnieka vietnieku kompetenci, kā arī attiecīgajam vietniekam tieši pakļautās Valsts kases struktūrvienības nosaka pārvaldnieks. + + + Valsts kases struktūrvienības ir departamenti un daļas. + (MK 18.08.2009. noteikumu Nr.924 redakcijā) + + + Valsts kases struktūrvienības izveido, reorganizē vai likvidē pārvaldnieks. + + + Valsts kases struktūrvienību funkcijas un uzdevumus nosaka Valsts kases reglaments. + + + + IV. Valsts kases darbības tiesiskuma nodrošināšanas kārtība un darbības pārskati + + Valsts kases darbības tiesiskumu nodrošina pārvaldnieks. Pārvaldnieks ir atbildīgs par Valsts kases iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Publiskos pārskatus par Valsts kases darbību un tai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu Valsts kase sniedz finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. + (MK 22.11.2022. noteikumu Nr. 731 redakcijā) + + + Pārvaldnieka izdotos administratīvos aktus, faktisko rīcību un lēmumus par administratīvajiem sodiem var apstrīdēt Finanšu ministrijā. + (MK 22.11.2022. noteikumu Nr. 731 redakcijā) + + + Finanšu ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par Valsts kases funkciju izpildi, kā arī par Valsts kases darbību. + + + Ministru prezidents I.Emsis + Finanšu ministrs O.Spurdziņš + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/13-0052-CFLA.xml b/data/13-0052-CFLA.xml new file mode 100644 index 0000000..f42430f --- /dev/null +++ b/data/13-0052-CFLA.xml @@ -0,0 +1,161 @@ + + + CENTRĀLĀ FINANŠU UN LĪGUMU AĢENTŪRA + + Centrālās finanšu un līgumu aģentūras nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 745 + 2012-11-06 + 2013-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 177, 08.11.2012. + Spēkā esošs + 252610 + https://likumi.lv/ta/id/252610 + + + sources/13-0052-CFLA.txt + c3ca3f10d14da2fefb3af19b77bf2bba412f309f6516a922ea9935c8619e33ed + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – iestāde) ir finanšu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Finanšu ministrs iestādes pakļautību īsteno ar Finanšu ministrijas starpniecību. + + + Iestādes darbības mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus, Kohēzijas fonda, Taisnīgas pārkārtošanās fonda (turpmāk – Eiropas Savienības fondi) un Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projektu, kā arī citu ārvalstu finanšu instrumentu piešķirto līdzekļu administrēšanu. + (MK 12.12.2023. noteikumu Nr. 730 redakcijā) + + + + II. Iestādes funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Iestādei ir šādas funkcijas: + (MK 21.03.2023. noteikumu Nr. 128 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 730) + + Eiropas Savienības fondu sadarbības iestādes funkcijas; + + + tiesību aktos par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību vai Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju īstenošanu noteiktās funkcijas; + + + Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas perioda grantu vadības likumā noteiktās aģentūras funkcijas; + + + Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktās publiskās un privātās partnerības uzraudzības institūcijas funkcijas; + + + Starptautiskās palīdzības likumā aģentūrai noteiktās funkcijas; + + + citas ar ārvalstu finanšu līdzekļu administrēšanu saistītas funkcijas. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, iestāde veic šādus uzdevumus: + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā īsteno un uzrauga iestādes kompetencē esošās programmas un projektus; + + + (svītrots ar MK 21.03.2023. noteikumiem Nr. 128); + + + izveido un ievieš iestādes kompetencē esošo programmu un projektu finanšu līdzekļu vadības, uzraudzības un kontroles sistēmu; + + + izveido un uztur iestādes kompetencē esošo programmu un projektu datubāzi un arhīvu; + + + izstrādā priekšlikumus par iestādes kompetencē esošo programmu un projektu ieviešanas un uzraudzības sistēmas uzlabošanu; + + + veic informatīvus un konsultatīvus pasākumus, lai nodrošinātu iestādes kompetencē esošo programmu un projektu īstenošanu; + + + sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, ārvalstu institūcijām un privātpersonām; + + + veic citus ar iestādes kompetencē esošo programmu un projektu īstenošanu un uzraudzību saistītus uzdevumus. + + + + Iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt iestādes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no valsts pārvaldes iestādēm, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā – no fiziskām un juridiskām personām. + + + + III. Iestādes pārvalde + + Iestādi vada iestādes direktors. + + + Iestādes direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + Iestādes direktoram var būt vietnieki. Iestādes direktora vietnieku kompetenci nosaka iestādes direktors. + + + Iestāde tās funkciju izpildei var veidot reģionālas struktūrvienības. + + + + IV. Iestādes finansēšana + + Iestādes finanšu līdzekļus veido: + + valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem; + + + pašu ieņēmumi; + + + ziedojumi un dāvinājumi; + + + ārvalstu finanšu palīdzība. + + + + Gada beigās iestādes kontos esošo līdzekļu atlikumu, kas radies no pašu ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai saņemtajiem transferta pārskaitījumiem no valsts pamatbudžeta ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, var izmantot nākamajā saimnieciskajā gadā atbilstoši piešķirtajiem asignējumiem. + + + + V. Iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Iestādes izdotos administratīvos aktus vai pārvaldes amatpersonu un darbinieku faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt Finanšu ministrijā, izņemot: + (MK 12.12.2023. noteikumu Nr. 730 redakcijā) + + gadījumus, ja iestāde pilda šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minēto funkciju, tās izdotos administratīvos aktus vai pārvaldes amatpersonu un darbinieku faktisko rīcību var apstrīdēt Aizsardzības ministrijā; + + + gadījumus, ja iestāde pilda šo noteikumu 3.5. apakšpunktā minēto funkciju, tās izdotos administratīvos aktus vai pārvaldes amatpersonu un darbinieku faktisko rīcību var apstrīdēt Ārlietu ministrijā. + + + + Iestāde ne retāk kā reizi gadā iesniedz finanšu ministram pārskatu par funkciju un uzdevumu izpildi, kuru īstenošanā iestāde ir Finanšu ministrijas funkcionālā padotībā. + (MK 12.12.2023. noteikumu Nr. 730 redakcijā) + + + Iestāde šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās funkcijas īsteno Aizsardzības ministrijas funkcionālā padotībā un šo noteikumu 3.5. apakšpunktā minētās funkcijas īsteno Ārlietu ministrijas funkcionālā padotībā. Iestāde pārskatu par attiecīgo funkciju un uzdevumu izpildi, kā arī līdzekļu izmantošanu Aizsardzības ministrijai un Ārlietu ministrijai sniedz pēc pieprasījuma. + (MK 12.12.2023. noteikumu Nr. 730 redakcijā) + + + + VI. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumus Nr.697 "Valsts aģentūras "Centrālā finanšu un līgumu aģentūra" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 180.nr.; 2008, 10.nr.; 2009, 170.nr.). + + + Iestāde ir valsts aģentūras "Centrālā finanšu un līgumu aģentūra" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja. + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Finanšu ministra vietā – labklājības ministre I.Viņķele + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/13-0053-IUB.xml b/data/13-0053-IUB.xml new file mode 100644 index 0000000..a4c3886 --- /dev/null +++ b/data/13-0053-IUB.xml @@ -0,0 +1,209 @@ + + + IEPIRKUMU UZRAUDZĪBAS BIROJS + + Iepirkumu uzraudzības biroja nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 893 + 2004-10-26 + 2004-10-29 + Latvijas Vēstnesis, 171, 28.10.2004. + Spēkā esošs + 95643 + https://likumi.lv/ta/id/95643 + + + sources/13-0053-IUB.txt + af7d8301b765e7cacda57478365816a11a580fd5a574731bc008613a88fe8126 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.pantu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk — birojs) ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde. + + + Biroja darbības mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā. + + + Biroju finansē no valsts pamatbudžeta. + + + + II. Biroja funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Birojam ir šādas funkcijas: + (MK 26.05.2026. noteikumu Nr. 293 redakcijā) + + uzraudzīt pasūtītāju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, publisko partneru un publisko partneru pārstāvju veikto iepirkumu atbilstību publisko iepirkumu jomas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; + + + sniegt metodisku palīdzību un konsultācijas, kā arī rīkot mācības pasūtītājiem, preču pārdevējiem, iznomātājiem, būvdarbu veicējiem un pakalpojumu sniedzējiem par publisko iepirkumu jomas normatīvo aktu piemērošanu; + + + nodrošināt elektronisko iepirkumu digitālo vidi un tās attīstību; + + + veikt citas funkcijas, kas noteiktas iepirkuma procedūru un koncesijas procedūru reglamentējošos ārējos normatīvajos aktos. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, birojs veic uzdevumus, kas noteikti iepirkuma procedūru un koncesijas procedūru reglamentējošos ārējos normatīvajos aktos, kā arī: + (MK 26.05.2026. noteikumu Nr. 293 redakcijā) + + nodrošina iespēju pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, publiskajiem partneriem, publisko partneru pārstāvjiem un finansējuma saņēmējiem ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos publicēt biroja tīmekļvietnē paziņojumus par iepirkumiem un koncesijām, kā arī nosūtīt tos Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; + + + izskata iesniegumus par iepirkuma procedūras un koncesijas procedūras apstrīdēšanu; + + + izskata administratīvo pārkāpumu lietas publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā un piemēro administratīvos sodus; + + + izvērtē tādu iepirkuma procedūru tiesiskumu, ko veic pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, un sniedz attiecīgus atzinumus; + + + nodrošina ar publiskajiem iepirkumiem saistīto datu uzkrāšanu, apkopošanu un pieejamību; + + + nodrošina iepirkuma procedūru organizēšanas metodisko norādījumu un skaidrojumu izstrādi un ievietošanu biroja tīmekļvietnē; + + + Finanšu ministrijas uzdevumā sagatavo priekšlikumus par pasākumiem, kas veicami biroja kompetencē esošajās darbības jomās, kā arī par normatīvo aktu projektu izstrādi; + + + pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma sniedz atzinumus par citu institūciju sagatavotajiem politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektiem biroja kompetencē esošajos jautājumos; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Birojam ir šādas tiesības: + (Grozīts ar MK 06.10.2009. noteikumiem Nr.1150) + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, publiskajiem partneriem, publisko partneru pārstāvjiem un citām personām biroja uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + sadarboties ar ārvalstu institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un ekspertiem; + + + tiesības, kas noteiktas iepirkuma procedūru un koncesijas procedūru reglamentējošos ārējos normatīvajos aktos. + + + + Birojs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami biroja darbības nodrošināšanai. + + + + III. Biroja darba organizācija + + Biroja darbu vada biroja vadītājs. Biroja vadītājs ir valsts civildienesta ierēdnis. + + + Biroja vadītājs var iecelt vienu vai vairākus vietniekus. Biroja vadītāja vietnieku kompetenci nosaka biroja vadītājs. + + + Biroja vadītāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda biroja vadītāja pilnvarots biroja vadītāja vietnieks vai cita pilnvarota amatpersona. + (Grozīts ar MK 06.10.2009. noteikumiem Nr.1150) + + + Biroja vadītājs: + + pārstāv biroju bez īpaša pilnvarojuma; + + + rīkojas ar birojam piešķirtajiem finanšu līdzekļiem; + + + pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju apstiprina biroja reglamentu; + + + izdod iekšējos normatīvos aktus; + + + apstiprina amatu sarakstu un amatu aprakstus; + + + ieceļ amatā un atbrīvo no amata biroja amatpersonas, kā arī pieņem darbā un atlaiž no darba biroja darbiniekus; + + + nodrošina darbinieku kvalifikācijas celšanu; + + + nodrošina informācijas pieejamību sabiedrībai; + + + sagatavo pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu; + + + nodrošina gada publiskā pārskata sagatavošanu; + + + regulāri sniedz finanšu ministram vai Finanšu ministrijas atbildīgajai amatpersonai pārskatu par biroja darbu; + + + atbild par biroja darbu; + + + veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + + Biroja struktūrvienības ir daļas, departamenti un to nodaļas. + (Grozīts ar MK 16.07.2013. noteikumiem Nr.401) + + + Biroja struktūrvienības izveido, reorganizē vai likvidē biroja vadītājs. + + + Biroja struktūrvienību funkcijas un uzdevumus nosaka biroja reglamentā. + + + + IV. Biroja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par biroja darbību + + Biroja darbības tiesiskumu nodrošina biroja vadītājs. Biroja vadītājs ir atbildīgs par iestādes iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Lietvedību un lēmumu pārbaudes kārtību nosaka biroja vadītājs, izdodot iekšējo normatīvo aktu. + + + Ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos birojs izdod administratīvos aktus. Biroja izdotos administratīvos aktus un darbinieku faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt Finanšu ministrijā, izņemot šo noteikumu 18., 19., 19.¹ un 19.² punktā noteiktos gadījumus. + (Grozīts ar MK 06.10.2009. noteikumiem Nr.1150; MK 16.07.2013. noteikumiem Nr.401) + + + Ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos birojs ir iestāde, kur var apstrīdēt pasūtītāju izdotos administratīvos aktus. Biroja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. + + + Ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos birojs izskata sūdzības par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbību attiecībā uz iepirkuma procedūru tiesiskumu. Biroja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. + + + Ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos birojs ir iestāde, kur var apstrīdēt publisko partneru pārstāvju izdotos administratīvos aktus. Biroja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. + (MK 06.10.2009. noteikumu Nr.1150 redakcijā) + + + Ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos birojs ir iestāde, kas izskata administratīvo pārkāpumu lietas un piemēro administratīvos sodus. Biroja amatpersonu pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt biroja vadītājam. Biroja vadītāja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. + (MK 26.05.2026. noteikumu Nr. 293 redakcijā) + + + (Svītrots ar MK 16.07.2013. noteikumiem Nr.401) + + + Birojs ne retāk kā reizi gadā sniedz finanšu ministram pārskatu par biroja funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + Finanšu ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par biroja darbību. + + + Ministru prezidents I.Emsis + Finanšu ministrs O.Spurdziņš + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/14-0000-IeM.xml b/data/14-0000-IeM.xml new file mode 100644 index 0000000..079f395 --- /dev/null +++ b/data/14-0000-IeM.xml @@ -0,0 +1,226 @@ + + + LATVIJAS REPUBLIKAS IEKŠLIETU MINISTRIJA + + Iekšlietu ministrijas nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 589 + 2020-09-22 + 2020-09-25 + Latvijas Vēstnesis, 185, 24.09.2020. + Spēkā esošs + 317512 + https://likumi.lv/ta/id/317512 + + + sources/14-0000-IeM.txt + 8cb93d99351be896b6db236cded5e88e63e426723aba6ea818067d574a8acc99 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Iekšlietu ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu (valsts drošības un sabiedriskās kārtības un drošības) nozarē. + + + Ministrija ir tieši pakļauta iekšlietu ministram (turpmāk – ministrs). + + + Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. + + + + II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Ministrijas funkcijas ir: + + izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku šādās jomās: + + sabiedriskā kārtība un drošība; + + + valsts robežas drošība; + + + noziedzības novēršana un apkarošana; + + + civilā aizsardzība, ugunsdrošība, ugunsdzēsība un glābšana; + + + pilsonība; + + + iedzīvotāju uzskaite un dokumentēšana; + + + migrācija; + + + + organizēt un koordinēt likumu un citu ārējo normatīvo aktu īstenošanu; + + + veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Lai izpildītu noteiktās funkcijas, ministrija veic šādus uzdevumus: + + izstrādā nozari reglamentējošo attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektus; + + + sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektiem; + + + izdod administratīvos aktus; + + + sadarbojas ar citām institūcijām vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā, kā arī uzdevumu veikšanā; + + + nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (turpmāk – valsts kapitālsabiedrības); + + + sagatavo un sniedz priekšlikumus par attīstības plānošanas dokumentos un ārējos normatīvajos aktos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; + + + valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami iekšlietu nozares darbības nodrošināšanai; + + + informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas uzdevumu izpildi, valsts kapitālsabiedrību un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību; + + + pārbauda funkciju izpildi un veic citas pārbaudes ministrijas padotībā esošo iestāžu darbībā; + + + nodrošina dialogu ar sabiedrību par iekšlietu nozares politiku, kā arī veicina sabiedrības tiesiskās domas un apziņas attīstību atbilstoši demokrātiskas valsts principiem; + + + izskata ministrijai adresētus dokumentus, kuri satur lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu, un nodrošina personu pieņemšanu; + + + nodrošina sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā un valsts pārvaldē; + + + ievērojot labas pārvaldības principu, pēc savas iniciatīvas nodrošina piekļuvi noteikta veida vispārpieejamai informācijai ministrijas tīmekļvietnē; + + + nodrošina Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu personāla (amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi) attīstību; + + + nodrošina ministrijas padotībā esošajām iestādēm nepieciešamo nekustamo īpašumu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un materiāltehnisko līdzekļu uzturēšanu un attīstīšanu; + + + koordinē civilās aizsardzības sistēmas attīstības plānošanu un darbību saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem katastrofu pārvaldīšanas jomā; + + + koordinē valsts materiālo rezervju plānošanu starp nozarēm un saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem nodrošina valsts materiālo rezervju veidošanu un pārvaldīšanu; + + + atbilstoši kompetencei koordinē un kontrolē Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanu un ieviešanu; + + + atbilstoši kompetencei nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi; + + + atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; + + + atbilstoši kompetencei koordinē ārvalstu finanšu palīdzības resursu piesaistīšanu (saņemšanu) un nodrošina to izmantošanas pārraudzību; + + + atbilstoši kompetencei veic Eiropas Savienības politiku instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu atbildīgās iestādes vai apsaimniekotāja funkcijas; + + + īsteno citus ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Ministrijai ir tiesības: + + piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos; + + + noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus; + + + koordinēt starptautisko sadarbību; + + + sniegt maksas pakalpojumus; + + + īstenot citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas faktisko rīcību, ja likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. + + + Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. + + + Publiskos pārskatus par ministrijas darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu ministrija sniedz ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. + + + + IV. Ministrijas padotībā esošās iestādes un valsts kapitālsabiedrības + + Ministrijas padotībā ir: + (MK 03.02.2026. noteikumu Nr. 37 redakcijā) + + Iekšējās drošības birojs; + + + Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs; + + + Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs; + + + Nodokļu un muitas policija; + + + Nodrošinājuma valsts aģentūra; + + + Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; + + + Valsts drošības dienests; + + + Valsts policija; + + + Valsts robežsardze; + + + Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. + + + + Ministrija ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Iekšlietu ministrijas poliklīnika" kapitāla daļu turētāja. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumus Nr. 240 "Iekšlietu ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 70., 183. nr.; 2004, 124., 207. nr.; 2006, 193. nr.; 2009, 4., 99., 165., 200. nr.; 2010, 33., 160. nr.; 2015, 69. nr.). + + + Ministrijas izveidoto padomju un komisiju nolikumi un reglamenti, kā arī rīkojumi par darba grupu izveidošanu, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Iekšlietu ministrijas nolikums" 17. punktu, ir spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējušiem vai līdz brīdim, kad tie zaudē spēku uz cita pamata. + + + Ministru prezidents A. K. Kariņš + Iekšlietu ministrs S. Ģirģens + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/14-0088-iekslietu-ministrijas-informacijas-centrs.xml b/data/14-0088-iekslietu-ministrijas-informacijas-centrs.xml new file mode 100644 index 0000000..e41b083 --- /dev/null +++ b/data/14-0088-iekslietu-ministrijas-informacijas-centrs.xml @@ -0,0 +1,111 @@ + + + IEKŠLIETU MINISTRIJAS INFORMĀCIJAS CENTRS + + Iekšlietu digitālā centra nolikums + Ministru kabinets Atbildīgā iestāde: Iekšlietu ministrija + noteikumi + 335 + 2026-06-16 + 2026-06-20 + Latvijas Vēstnesis, 117, 19.06.2026. + Spēkā esošs + 369184 + https://likumi.lv/ta/id/369184 + + + sources/14-0088-iekslietu-ministrijas-informacijas-centrs.txt + 2ad2cd7a1d334eb066bba5a0e862ea9a5a7cdf23f437ad4fed28d3275a116ffb + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Iekšlietu digitālais centrs (turpmāk – centrs) ir iekšlietu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Centra darbības mērķis ir nodrošināt Iekšlietu ministriju (turpmāk – ministrija) un tās padotībā esošās iestādes, kā arī citas iestādes atbilstoši normatīvo aktu prasībām un tādā apjomā, kādu nosaka saskaņā ar attiecīgo iestādi noslēgtā vienošanās, ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem un ar tiem saistīto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, radiosakaru un privāto elektronisko sakaru tīklu sistēmām (turpmāk – sakaru sistēmas) un ar šo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu pārvaldību saistītajiem pakalpojumiem. + + + + II. Centra funkcijas un uzdevumi + + Centram ir šādas funkcijas: + + organizēt un vadīt centra pārziņā esošo informācijas sistēmu darbību; + + + uzturēt citu iestāžu, tostarp ārpus iekšlietu nozares esošo iestāžu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kas nosaka centra pienākumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, un tādā apjomā, kādu nosaka saskaņā ar attiecīgo iestādi noslēgtā vienošanās; + + + uzturēt un attīstīt centra pārziņā esošo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, informācijas un sakaru sistēmas; + + + nodrošināt ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu ilgstoši un pastāvīgi glabājamo lietu (dokumentu un datu) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes izbeigto krimināllietu uzkrāšanu, uzskaiti, izmantošanu un saglabāšanu līdz to nodošanai valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā vai uz laiku glabājamiem dokumentiem – līdz tiem noteiktā glabāšanas termiņa beigām un iznīcināšanai; + + + koordinēt un standartizēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs, lai nodrošinātu vienotu tehnoloģisko vidi un efektīvu resursu izmantošanu. + + + + Lai īstenotu noteiktās funkcijas, centrs veic šādus uzdevumus: + + uztur informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus, lai nodrošinātu centra informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūrā izvietoto informācijas sistēmu nepārtrauktu darbību un aizsardzību; + + + sniedz atbalstu lietotājiem darbā ar centra pārziņā esošiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem, kā arī piedalās atbalsta pakalpojumu sniegšanā citām nozares iestādēm, nodrošinot nepieciešamos pakalpojumus; + + + uzkrāj, apstrādā un sniedz statistisko informāciju centra darbības jomā; + + + organizē centralizētos iepirkumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu un ar tiem saistīto pakalpojumu iegādei ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vajadzībām; + + + nodrošina centra pārziņā esošās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanu, nepārtrauktu darbību un aizsardzību, kā arī atjaunošanu un attīstību iekšlietu nozares vajadzībām; + + + nodrošina ministrijas padotības iestādēm piešķirto radiofrekvenču izmantošanu; + + + nodrošina iespēju valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī kritiskās infrastruktūras objektu īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem izmantot ministrijas radiosakaru sistēmu valsts drošības, sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējuma un ārkārtas situāciju novēršanai; + + + nodrošina tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai mazinātu drošības apdraudējumus centra uzturētajos informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumos, sakaru sistēmās un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūrā, kā arī centra pārziņā esošajās informācijas sistēmās; + + + citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + + III. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra priekšnieks. Centra priekšnieks ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu izpildes pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Centra amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra priekšniekam. Centra priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centra priekšnieka izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt ministrijā. Ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centra priekšnieks reizi gadā iesniedz iekšlietu ministram pārskatu par centra funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + + IV. Noslēguma jautājumi + + Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi citos normatīvajos aktos, tajos lietotais termins "Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs" atbilst terminam "Iekšlietu digitālais centrs". + + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra noteikumus Nr. 616 "Iekšlietu ministrijas Informācijas centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 184. nr.; 2018, 142. nr.). + + + Ministru prezidents A. Kulbergs + Iekšlietu ministrs J. Dombrava + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/14-0091-policija.xml b/data/14-0091-policija.xml new file mode 100644 index 0000000..4064204 --- /dev/null +++ b/data/14-0091-policija.xml @@ -0,0 +1,73 @@ + + + VALSTS POLICIJA + + Valsts policijas nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 46 + 2005-01-18 + 2005-01-22 + Latvijas Vēstnesis, 12, 21.01.2005.Dokumenta valoda: + Spēkā esošs + 99940 + https://likumi.lv/ta/id/99940 + + + sources/14-0091-policija.txt + 5c4013fbc3bc2175e8dbf28970d06d3a503956fdbe55c71df3c56eb2ae98f1d7 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Valsts policija ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas atbilstoši kompetencei īsteno valsts politiku noziedzības apkarošanas un sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzībā, kā arī personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzībā. + + + Valsts policijas darbības tiesiskais pamats, uzdevumi un funkcijas noteiktas likumā “Par policiju” un citos normatīvajos aktos, kas regulē Valsts policijas darbību. + + + + II. Valsts policijas struktūra un amatpersonas + + Valsts policiju vada Valsts policijas priekšnieks. Valsts policijas priekšnieks veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.501) + + + Valsts policijas struktūru un darba organizāciju nosaka Valsts policijas reglamentā. + + + + II¹. Valsts policijas padotībā esošā valsts iestāde + (Nodaļa MK 28.06.2011. noteikumu Nr.501 redakcijā) + + Valsts policijas padotībā ir Valsts policijas koledža. + + + + III. Valsts policijas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Valsts policijas darbības tiesiskumu nodrošina Valsts policijas priekšnieks. Valsts policijas priekšnieks ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Valsts policijas priekšniekam ir tiesības atcelt Valsts policijas amatpersonu pretlikumīgus lēmumus, pavēles, rīkojumus un norādījumus. + + + Valsts policijas priekšnieks pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdētu Valsts policijas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību. + + + Valsts policijas priekšnieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Iekšlietu ministrijā administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Iekšlietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Valsts policijas priekšnieks ne retāk kā reizi gadā iesniedz iekšlietu ministram pārskatu par Valsts policijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu. + + + Ministru prezidents A.Kalvītis + Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/14-0092-VDD.xml b/data/14-0092-VDD.xml new file mode 100644 index 0000000..f379d17 --- /dev/null +++ b/data/14-0092-VDD.xml @@ -0,0 +1,59 @@ + + + VALSTS DROŠĪBAS DIENESTS + + Valsts drošības dienesta nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 823 + 2018-12-18 + 2019-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 251, 21.12.2018. + Spēkā esošs + 303885 + https://likumi.lv/ta/id/303885 + + + sources/14-0092-VDD.txt + a60ec2f926e2a99a06459d6fb7491850e365e0f03f980847194897d2fb6f9f2e + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + + Valsts drošības dienests (turpmāk – dienests) ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas īsteno valsts politiku valsts drošības jomā. + + + Dienests veic Nacionālās drošības likumā, Valsts drošības iestāžu likumā, Operatīvās darbības likumā, likumā "Par valsts noslēpumu" un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus. + + + Dienestu vada priekšnieks. Dienesta priekšnieks veic normatīvajos aktos noteiktās valsts drošības iestādes, kā arī tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + Dienesta priekšnieks nosaka iestādes struktūru un darba organizāciju, kā arī izstrādā dienesta reglamentu. + + + Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta priekšnieks. Dienesta priekšnieks ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Dienesta priekšniekam ir tiesības atcelt iestādes amatpersonu lēmumus, pavēles, rīkojumus un norādījumus. + + + Dienesta priekšnieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību, kas nav saistīta ar operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu, var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu iekšlietu ministram, ja normatīvajos aktos nav noteikta cita apstrīdēšanas kārtība. Iekšlietu ministra lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Dienests ne retāk kā reizi gadā iesniedz Iekšlietu ministrijā pārskatu par dienesta funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumus Nr. 934 "Drošības policijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 185. nr.). + + + Noteikumi stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. + + + Ministru prezidents Māris Kučinskis + Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/14-0093-PMLP.xml b/data/14-0093-PMLP.xml new file mode 100644 index 0000000..9c30639 --- /dev/null +++ b/data/14-0093-PMLP.xml @@ -0,0 +1,189 @@ + + + PILSONĪBAS UN MIGRĀCIJAS LIETU PĀRVALDE + + Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 321 + 2021-05-27 + 2021-06-02 + Latvijas Vēstnesis, 104, 01.06.2021. + Spēkā esošs + 323561 + https://likumi.lv/ta/id/323561 + + + sources/14-0093-PMLP.txt + b21279d2013538d3fe1a2308e4713603d9bee3ee890e7e6e5f5e14ae4efd911f + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – pārvalde) ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Pārvaldes darbības mērķis ir nodrošināt valsts interesēm atbilstošu migrācijas, patvēruma, personu tiesiskā statusa noteikšanas, iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas procesu vadīšanu un īstenošanu. + + + + II. Pārvaldes funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Pārvaldes funkcijas ir valsts politikas īstenošana un attīstības nodrošināšana šādās jomās: + + migrācija un patvērums; + + + personu tiesiskā statusa noteikšana; + + + iedzīvotāju uzskaite un dokumentēšana; + + + personu apliecinošu dokumentu un ceļošanas dokumentu izsniegšana. + + + + Lai īstenotu noteiktās funkcijas, pārvalde: + + veic normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus migrācijas, patvēruma, personu tiesiskā statusa noteikšanas un iedzīvotāju uzskaites jomā, kā arī personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu izsniegšanas jomā; + + + veido, uztur un attīsta pārvaldes funkciju īstenošanai nepieciešamās informācijas sistēmas un elektroniskos pakalpojumus; + + + analizē migrācijas, patvēruma, personu tiesiskā statusa noteikšanas, iedzīvotāju uzskaites, personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu izsniegšanas procesu norisi, kā arī veic pētījumus minētajās jomās un piedalās tajos; + + + pamatojoties uz šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minētajos pētījumos iegūtajiem rezultātiem, veic pasākumus šo noteikumu 3. punktā minēto politikas jomu attīstībai; + + + izstrādā normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus migrācijas, patvēruma, personu tiesiskā statusa noteikšanas, iedzīvotāju uzskaites, kā arī personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu izsniegšanas jomā un sniedz atzinumus par citu institūciju sagatavotajiem normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem; + + + sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām un citu valstu migrācijas dienestiem, organizē starptautiskas apspriedes un konferences pārvaldes darbības jomās, kā arī piedalās to darbā, analizē Latvijas Republikas un citu valstu pieredzi ar pārvaldes darbības jomām saistītu jautājumu risināšanā; + + + informē plašsaziņas līdzekļus un sabiedrību par pārvaldes darbību; + + + atbilstoši kompetencei definē valsts intereses un pārstāv tās Eiropas Savienības un citās starptautiskajās institūcijās; + + + piedalās starptautisku līgumu sagatavošanā un izpildē; + + + pilda Eiropas attēlu arhivēšanas sistēmas (FADO) dalībvalsts centrālā dienesta uzdevumus; + + + pilda nacionālā kontaktpunkta uzdevumus: + + administratīvās sadarbības jomā, lai īstenotu pagaidu aizsardzību; + + + informācijas un dokumentācijas apmaiņā attiecībā uz Eiropas Savienības zilās kartes turētājiem un viņu ģimenes locekļiem; + + + + pilda valsts kontaktpunkta uzdevumus: + + saziņai ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroju par visiem jautājumiem, kas attiecas uz patvēruma atbalsta grupām; + + + tiešai sadarbībai un informācijas apmaiņai starp Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanu un atņemšanu; + + + efektīvai sadarbībai un informācijas apmaiņas īstenošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros; + + + efektīvai sadarbībai un informācijas apmaiņas īstenošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par ieceļošanu un uzturēšanos, kas saistīta ar pētniecību, studijām, stažēšanos, brīvprātīgo un viesaukles darbu, skolēnu apmaiņas programmām vai izglītības projektiem; + + + saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) Nr. 2019/1157 par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu; + + + + pilda Eiropas migrācijas tīkla valsts kontaktpunkta uzdevumus; + + + pilda kompetentās iestādes uzdevumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Pārvaldei ir šādas tiesības: + + izveidot darba grupas un iekļaut to sastāvā arī ekspertus; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām informāciju, kas nepieciešama pārvaldes funkciju izpildei; + + + iesniegt Eiropas Savienības līdzfinansēto programmu un divpusējās un daudzpusējās sadarbības finanšu programmu projektu pieteikumus; + + + normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos sniegt maksas pakalpojumus; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt administratīvā pārkāpuma procesu; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdot administratīvos aktus. + + + + + III. Pārvaldes struktūra un amatpersonu kompetence + + Pārvaldes sastāvā ir šādas struktūrvienības: + + departamenti un nodaļas; + + + patstāvīgas centrālās un teritoriālās nodaļas. + + + + Pārvaldes struktūrvienības darbojas saskaņā ar šo nolikumu, pārvaldes reglamentu un attiecīgās struktūrvienības reglamentu. + + + Pārvaldi vada priekšnieks. Pārvaldes priekšnieks ir valsts civildienesta ierēdnis, kas veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + Pārvaldes priekšniekam var būt vietnieki. + + + + IV. Pārvaldes darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana par pārvaldes darbību + + Pārvaldes darbības tiesiskumu nodrošina pārvaldes priekšnieks. Pārvaldes priekšnieks ir atbildīgs par iestādes iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt šādā kārtībā (ja normatīvajos aktos nav noteikta cita kārtība): + + pārvaldes struktūrvienības amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā; + + + pārvaldes priekšnieka izdoto administratīvo aktu (izņemot šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minēto administratīvo aktu) vai faktisko rīcību var apstrīdēt Iekšlietu ministrijā. Iekšlietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + + Pārvalde ne retāk kā reizi gadā sniedz Iekšlietu ministrijai pārskatus par pārvaldes funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumus Nr. 811 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 160. nr.; 2008, 150. nr.; 2010, 40. nr.; 2011, 178. nr.). + + + Ministru prezidents A. K. Kariņš + Iekšlietu ministrs S. Ģirģens + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/14-0123-ugunsdrosibas-civilas-aizsardzibas-koledza.xml b/data/14-0123-ugunsdrosibas-civilas-aizsardzibas-koledza.xml new file mode 100644 index 0000000..b2c6692 --- /dev/null +++ b/data/14-0123-ugunsdrosibas-civilas-aizsardzibas-koledza.xml @@ -0,0 +1,480 @@ + + + UGUNSDROŠĪBAS UN CIVILĀS AIZSARDZĪBAS KOLEDŽA + + Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas nolikums + Ministru kabinets Atbildīgā iestāde: Iekšlietu ministrija + noteikumi + 82 + 2024-02-06 + 2024-02-10 + Latvijas Vēstnesis, 29, 09.02.2024. + Spēkā esošs + 349706 + https://likumi.lv/ta/id/349706 + + + sources/14-0123-ugunsdrosibas-civilas-aizsardzibas-koledza.txt + 3f0668159abed380403703b7c4a65d3e79cc0e18b49f7d0f93744154062e5a59 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 15. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža (turpmāk – koledža) ir valsts dibināta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pakļautībā esoša profesionālās augstākās izglītības iestāde. + + + Koledža ir valsts tiešās pārvaldes iestāde. + + + Koledžas pilns nosaukums: + + latviešu valodā – Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža; + + + angļu valodā – Fire Safety and Civil Protection College; + + + vācu valodā – College für Brandschutz und Zivilschut. + + + + Koledžai var būt savs karogs, ģerbonis, emblēma, logo, himna un devīze. + + + + II. Koledžas stratēģiskā specializācija, darbības pamatvirzieni un uzdevumi + + Koledžas stratēģiskā specializācija ir izglītības tematiskajā jomā "Civilā un militārā aizsardzība" (izglītības programmu kopa – Ugunsdrošība un aizsardzība). Koledža īsteno studiju un lietišķās pētniecības darbību atbilstoši stratēģiskās specializācijas jomai. + + + Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi: + + īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu izstrāde un īstenošana; + + + studējošo sagatavošana darbībai ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu, civilās aizsardzības un vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 jomā; + + + izglītības procesa īstenošana, veicinot studējošo personības attīstību un nodrošinot iespēju iegūt īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; + + + iespējas nodrošināšana studējošiem sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu pirmā cikla profesionālo augstāko izglītību un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; + + + profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošana. + + + + Koledžas uzdevumi ir šādi: + + sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem izstrādāt profesionālās izglītības programmas un organizēt to īstenošanu; + + + sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izstrādāt un īstenot dienestā nodarbināto profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas; + + + izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes, kā arī sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus; + + + nodrošināt izglītības procesa un pārbaudījumu kvalitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs; + + + veicināt pētniecisko darbību koledžā, veikt ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzdevumiem saistītus lietišķos pētījumus; + + + organizēt koledžas darbības pamatvirzieniem atbilstošus pasākumus (piemēram, publiskus kursus, lekcijas, konferences); + + + sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un darba devējiem; + + + informēt sabiedrību par koledžas darbību un profesionālās izglītības ieguves iespējām; + + + veikt pasākumus, lai popularizētu koledžas tēlu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu; + + + veicināt akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču pilnveidi; + + + Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka noteiktajā kārtībā piedalīties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam deleģēto uzdevumu veikšanā; + + + veikt citas darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem. + + + + + III. Koledžā īstenojamās izglītības programmas + + Koledža īsteno licencētas un akreditētas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, kā arī licencētas profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas personu un īpašuma aizsardzības, civilās un militārās aizsardzības tematiskajās jomās. + + + Koledža var īstenot neformālās izglītības programmas. + + + Koledža īstenotajā stratēģiskās specializācijas jomā nodrošina personām pēc vidējās izglītības ieguves iespēju: + + iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu; + + + iegūt ceturtā vai trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot profesionālās tālākizglītības programmu; + + + apgūt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkciju izpildei nepieciešamās profesionālās pilnveides izglītības programmas. + + + + + IV. Izglītības procesa organizācija + + Profesionālās izglītības programmu īstenošana notiek saskaņā ar profesionālās izglītības programmā iekļautajiem studiju (mācību) plāniem un studiju (mācību) procesa kalendāra grafikiem, kurus apstiprina koledžas direktors (turpmāk – direktors). + + + Profesionālās izglītības programmu izstrāde tiek organizēta saskaņā ar koledžas iekšējiem normatīvajiem aktiem, ievērojot izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību. + + + Par profesionālās izglītības programmu saturu un to īstenošanu atbildīgas ir koledžas katedras. + + + Prakses un darba vidē balstītu mācību norisi koledža organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši attiecīgās profesionālās izglītības programmas specifikai. + + + + V. Dome + + Domes sastāvā ir 11 domes locekļi: + + direktors; + + + divi direktora vietnieki; + + + četri akadēmiskā personāla pārstāvji; + + + viens vispārējā personāla pārstāvis; + + + trīs studējošo pašpārvaldes pārstāvji. + + + + Domes vēlēšanas organizē direktors. Pārstāvjus darbam domē ievēlē no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo pašpārvaldes vidus. Domes locekļus no akadēmiskā un vispārējā personāla vidus ievēlē uz trim gadiem attiecīgās kategorijas personāls, aizklāti balsojot. Domes locekļus no studējošo pašpārvaldes pārstāvju vidus ievēlē studējošo pašpārvaldes locekļi. Direktoru un direktora vietniekus domē iekļauj bez ievēlēšanas. + + + Domes sastāvu apstiprina direktors. + + + Dome pirmajā sēdē ievēlē domes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. + + + Domes sēdes vada domes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā domes priekšsēdētāja pienākumus pilda domes priekšsēdētāja vietnieks. Domes sēdes protokolē domes sekretārs, bet viņa prombūtnes laikā domes sēdi protokolē no klātesošo domes locekļu vidus ievēlēts domes loceklis. Domes priekšsēdētājs plāno un organizē domes darbu, apstiprina domes sēžu darba kārtību, paraksta domes lēmumus un citus domes izstrādātos dokumentus. + + + Atsevišķu jautājumu risināšanai dome var izveidot darba grupas un pieaicināt ekspertus. + + + Dome veic Profesionālās izglītības likumā noteiktos uzdevumus. + + + Dome papildus Profesionālās izglītības likumā noteiktajam: + + apstiprina koledžas izstrādātos uzņemšanas noteikumus un uzņemšanas komisijas nolikumu; + + + izskata un apstiprina koledžas karoga metu, emblēmas, logo un krūšu nozīmes skices; + + + izstrādā un sniedz priekšlikumus par koledžas struktūrvienību dibināšanu izglītības un pētniecības jautājumos, to reorganizēšanu un likvidēšanu; + + + izskata un saskaņo koledžas publisko pārskatu. + + + + Domi sasauc tās priekšsēdētājs, direktors vai ne mazāk kā pieci domes locekļi. Domes sēdes notiek ne retāk kā reizi sešos mēnešos. + + + Domes sēdes notiek klātienē (tostarp tiešsaistes videokonferences režīmā). + + + Dome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas domes locekļu. Dome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja domes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir domes priekšsēdētāja balss. + + + Direktoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz domes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido dome no tās locekļu sastāva. Saskaņošanas komisijas sastāvā ir direktors, domes priekšsēdētājs un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošajiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā domes sēdē. + + + Domes locekļu pienākums ir aktīvi darboties darba grupās, piedalīties jautājumu sagatavošanā un lēmumu izstrādāšanā, kā arī domes sēdēs. + + + Ja domes loceklis divas reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdē, dome var pieņemt lēmumu par attiecīgā domes locekļa atsaukšanu. + + + Koledžas personālam ir saistoši domes lēmumi. + + + + VI. Direktors + + Direktors vada koledžas darbu, īsteno izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās izglītības iestādes vadītāja kompetences un veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + Direktors papildus izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem pienākumiem: + + saskaņo koledžas struktūru un amatu skaitu koledžā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu; + + + sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm. + + + + Direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma prasībām. + + + + VII. Konvents + + Konventa sastāvā ir seši padomnieki – direktors, divi direktora vietnieki, Iekšlietu ministrijas pārstāvis, divas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka pilnvarotas amatpersonas (darbinieki), kā arī konventa sekretārs. + + + Konventa priekšsēdētājs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka noteikta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona. Konventa sastāvu apstiprina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks. + + + Konventu sasauc tā priekšsēdētājs, direktors vai ne mazāk kā četri konventa locekļi. Konventa sēdes notiek ne retāk kā reizi gadā. + + + Konvents darbojas Profesionālās izglītības likumā noteiktās kompetences ietvaros. + + + + VIII. Studējošo pašpārvalde + + Studējošo pašpārvaldes locekļus ievēlē koledžas studējošie atklātās vēlēšanās. Studējošo pašpārvaldes locekļus studējošo pašpārvaldē ievēlē uz studiju programmas apguves laiku, ievērojot, ka viņu darbības termiņš beidzas ne vēlāk kā divus mēnešus pirms studiju programmas apguves laika beigām. Studējošo pašpārvaldes loceklis studējošo pašpārvaldē darbojas līdz jaunā studējošo pašpārvaldes locekļa ievēlēšanai. + + + Studējošo pašpārvaldes sastāvā ir septiņi locekļi, tai skaitā priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un sekretārs. + + + Studējošo pašpārvalde darbojas Profesionālās izglītības likumā noteiktās kompetences ietvaros. + + + + IX. Koledžas struktūrvienības + + Izglītības procesa, pētniecības darba un pamatdarbības nodrošināšanai koledžā veido struktūrvienības. + + + Izglītības procesa un pētniecības darba veikšanai koledžas struktūrvienība ir katedra. + + + Pamatdarbības nodrošināšanai koledža var veidot arī citas struktūrvienības (piemēram, nodaļas, sektorus). + + + Lēmumu par koledžas struktūrvienību izveidi, reorganizēšanu vai likvidēšanu, ņemot vērā koledžas ierosinājumu, pieņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks. + + + Struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību reglamentos. + + + + X. Koledžas personāls + + Koledžas personālu veido: + + akadēmiskais personāls; + + + vispārējais personāls; + + + studējošie. + + + + Koledžas personālam ir tiesības izmantot koledžas telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēku un citus objektus dienesta (darba) pienākumu veikšanai koledžas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. + + + Koledžas personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar koledžas darbību. + + + Koledžas personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. + + + Akadēmisko personālu veido: + + docenti; + + + lektori; + + + asistenti. + + + + Personas akadēmiskajos amatos ievēlē atklātā konkursā saskaņā ar koledžā noteikto kārtību. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā un koledžas tīmekļvietnē. + + + Vēlēšanas akadēmiskajos amatos ir aizklātas. + + + Akadēmisko personālu dome ievēlē uz sešiem gadiem. + + + Akadēmiskajam personālam ir tiesības: + + brīvi izvēlēties mācību metodes īstenojamo profesionālās izglītības programmu ietvaros; + + + veicot pētniecības darbu, brīvi izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus; + + + iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu; + + + iesniegt priekšlikumus par izglītības programmas pilnveidošanu un jaunu studiju kursu un programmu īstenošanu; + + + iesniegt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu; + + + tikt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmējinstitūcijās. + + + + Akadēmiskajam personālam ir šādi pienākumi: + + radoši un atbildīgi piedalīties izglītības programmu īstenošanā; + + + sekmēt mācību, studiju un pētniecības darbu; + + + pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kompetenci un veicināt profesionālo izaugsmi; + + + piedalīties koledžas mācību materiāltehniskās bāzes attīstīšanā; + + + ievērot profesionālās ētikas normas; + + + atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem; + + + patstāvīgi pilnveidot izglītības programmas, izglītības procesā ieviest inovācijas, sadarboties ar Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienībām, valsts un pašvaldību institūcijām, ārvalstu tiesībaizsardzības izglītības iestādēm un izglītības programmu attīstībai piesaistīt resursus; + + + nodrošināt studējošiem un izglītojamiem iespējas īstenot koledžā viņu tiesības. + + + + Reflektantu (studējošo) uzņemšanu koledžā organizē uzņemšanas komisija. Uzņemšanas komisija darbojas saskaņā ar direktora apstiprinātu nolikumu. + + + Reflektantu iekļauj koledžas studējošo sarakstā, pamatojoties uz direktora rīkojumu. + + + Koledžas studējošiem un izglītojamiem ir šādas tiesības: + + apgūt licencētu un noteiktā kārtībā akreditētu profesionālās izglītības programmu; + + + iepazīties ar koledžas profesionālās izglītības programmu, tās saturu un prasībām; + + + pārtraukt un atsākt studijas (mācības) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; + + + saņemt informāciju par visām izmaiņām profesionālās izglītības programmā un mācību procesa organizācijā, koledžas vai attiecīgās profesionālās izglītības programmas akreditācijas un licencēšanas datos; + + + pēc profesionālās izglītības programmas sekmīgas apguves saņemt valsts atzītu profesionālo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu; + + + pēc profesionālās izglītības programmas apguves pārtraukšanas saņemt dokumentu par attiecīgās profesionālās izglītības programmas daļas apguvi. + + + + Koledžas studējošiem un izglītojamiem ir šādi pienākumi: + + pilnā apjomā un sekmīgi apgūt profesionālās izglītības programmu; + + + ievērot studiju vai mācību līguma nosacījumus, šo nolikumu, darba kārtības un darba aizsardzības noteikumus, kā arī citus koledžas iekšējos normatīvos aktus; + + + saudzīgi izturēties pret formas tērpu, koledžas telpām, iekārtām, inventāru un ierīcēm. + + + + + XI. Koledžas saimnieciskā darbība un finansējuma avoti + + Koledža atbilstoši tās darbības pamatvirzieniem un normatīvajiem aktiem var sniegt maksas pakalpojumus, veikt saimniecisko darbību un sniegt citus pakalpojumus. + + + Koledžas finanšu resursus veido: + + valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem; + + + ieņēmumi no koledžas sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; + + + ārvalstu finanšu palīdzība; + + + transferti; + + + ziedojumi un dāvinājumi. + + + + + XII. Koledžas darbību reglamentējošo iekšējo normatīvo aktu pieņemšana un koledžas nolikuma grozījumu ierosināšana un izstrāde + + Koledžas iekšējos normatīvos aktus sagatavo, saskaņo un pieņem saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. + + + Grozījumus koledžas nolikumā ir tiesīgi ierosināt: + + viena desmitā daļa no koledžas personāla kopskaita; + + + direktors; + + + dome; + + + konvents; + + + Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. + + + + + XIII. Koledžas reorganizācija un likvidācija, darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par koledžas darbību + + Koledžu reorganizē un likvidē saskaņā ar izglītības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām. + + + Direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta lēmumus var pārsūdzēt tiesā. + + + Direktors ne retāk kā reizi gadā iesniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam pārskatu par koledžas uzdevumu izpildi un koledžai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + Ministru prezidente E. Siliņa + Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/14-0126-robezsardze.xml b/data/14-0126-robezsardze.xml new file mode 100644 index 0000000..e18814a --- /dev/null +++ b/data/14-0126-robezsardze.xml @@ -0,0 +1,100 @@ + + + VALSTS ROBEŽSARDZE + + Valsts robežsardzes nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 122 + 2005-02-15 + 2005-02-19 + Latvijas Vēstnesis, 28, 18.02.2005. + Spēkā esošs + 101888 + https://likumi.lv/ta/id/101888 + + + sources/14-0126-robezsardze.txt + cea3e1ce2545c27f96225d821525e00d001e9ab20a24ddf3647cc4052f58f13b + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Valsts robežsardze ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša bruņota tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts robežas drošības politiku, kā arī — atbilstoši kompetencei — valsts migrācijas politiku. + + + Valsts robežsardzes darbības mērķis ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana, kā arī nelegālās migrācijas novēršana. + + + + II. Valsts robežsardzes funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Valsts robežsardzes darbības tiesiskais pamats, uzdevumi, funkcijas un kompetence noteikta Robežsardzes likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē Valsts robežsardzes darbību. + + + + III. Valsts robežsardzes pārvalde + + Valsts robežsardzes darbu vada Valsts robežsardzes priekšnieks. + + + Valsts robežsardzes priekšnieku pēc iekšlietu ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets. + + + Valsts robežsardzes priekšnieks: + + organizē un pastāvīgi vada Latvijas Republikas valsts robežas apsardzību un kontroli, kā arī ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kontroli; + + + organizē valsts robežas apsardzības plāna izstrādi un ir atbildīgs par tā īstenošanu; + + + organizē robežsargu profesionālo sagatavošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu; + + + veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + + Valsts robežsardzes struktūru un darba organizāciju nosaka Valsts robežsardzes reglamentā. + + + + III¹. Valsts robežsardzes padotībā esošā valsts iestāde + (Nodaļa MK 25.08.2008. noteikumu Nr. 678 redakcijā) + + Valsts robežsardzes pakļautībā ir Valsts robežsardzes koledža. + + + + IV. Valsts robežsardzes darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Valsts robežsardzes darbības tiesiskumu nodrošina Valsts robežsardzes priekšnieks. Valsts robežsardzes priekšnieks ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Valsts robežsardzes priekšniekam ir tiesības atcelt Valsts robežsardzes amatpersonu pieņemtos pārvaldes lēmumus. + + + Valsts robežsardzes priekšnieks pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdētu Valsts robežsardzes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību. + + + Valsts robežsardzes priekšnieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Iekšlietu ministrijā. Iekšlietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Valsts robežsardzes priekšnieks ne retāk kā reizi gadā iesniedz iekšlietu ministram pārskatu par Valsts robežsardzes funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo publisko gada pārskatu. + + + + V. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 7.aprīļa noteikumus Nr.122 “Valsts robežsardzes nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 97.nr.). + + + Ministru prezidenta vietā — tieslietu ministre S.Āboltiņa + Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/14-0136-robezsardzes-koledza.xml b/data/14-0136-robezsardzes-koledza.xml new file mode 100644 index 0000000..afe7632 --- /dev/null +++ b/data/14-0136-robezsardzes-koledza.xml @@ -0,0 +1,468 @@ + + + VALSTS ROBEŽSARDZES KOLEDŽA + + Valsts robežsardzes koledžas nolikums + Ministru kabinets Atbildīgā iestāde: Iekšlietu ministrija + noteikumi + 756 + 2023-12-19 + 2023-12-21 + Latvijas Vēstnesis, 246, 20.12.2023. + Spēkā esošs + 348486 + https://likumi.lv/ta/id/348486 + + + sources/14-0136-robezsardzes-koledza.txt + 4ee34ee8b886a7ed1fca76d1406751fa2cdeb2c50795531fd831dce279a38930 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 15. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Valsts robežsardzes koledža (turpmāk – koledža) ir valsts dibināta Valsts robežsardzes pakļautībā esoša profesionālās augstākās izglītības iestāde. + + + Koledža ir valsts tiešās pārvaldes iestāde. + + + Koledža stratēģiskās specializācijas jomā nodrošina personām pēc vidējās izglītības ieguves iespēju: + + iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu; + + + iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot profesionālās tālākizglītības programmu; + + + apgūt Valsts robežsardzes funkciju izpildei nepieciešamās profesionālās pilnveides izglītības programmas. + + + + Koledžas pilns nosaukums: + + latviešu valodā – Valsts robežsardzes koledža; + + + angļu valodā – State Border Guard College; + + + vācu valodā – Staatsgrenzschutz – College. + + + + Koledžas izglītības procesa pamatā ir darba vidē balstītas studijas un mācības. + + + Koledžai var būt savs karogs, ģerbonis, emblēma, logo, himna un devīze. + + + + II. Koledžas stratēģiskā specializācija, darbības pamatvirzieni un uzdevumi + + Koledžas stratēģiskā specializācija ir izglītības tematiskā joma "Civilā un militārā aizsardzība" (izglītības programmu kopa – Robežapsardze). Koledža īsteno savu studiju un pētniecības darbību atbilstoši stratēģiskās specializācijas jomai. + + + Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi: + + īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas izstrāde; + + + izglītības procesa īstenošana, veicinot studējošo personības attīstību un nodrošinot iespēju iegūt īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; + + + iespējas sniegšana studējošiem sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu pirmā cikla augstāko izglītību, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā studiju programmā; + + + studējošo un izglītojamo sagatavošana dienestam Valsts robežsardzē. + + + + Koledžas uzdevumi ir šādi: + + sadarbībā ar Valsts robežsardzi izstrādāt profesionālās izglītības programmas atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem un organizēt to īstenošanu; + + + sadarbībā ar Valsts robežsardzi izstrādāt un īstenot robežsargu, tiesībaizsardzības un sadarbības institūciju personāla kvalifikācijas paaugstināšanas programmas; + + + sadarbībā ar Valsts robežsardzi izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes, kā arī organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus; + + + nodrošināt izglītības procesa un pārbaudījumu kvalitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs; + + + Valsts robežsardzes priekšnieka noteiktajā kārtībā sniegt teorētisko, praktisko un metodisko palīdzību Valsts robežsardzes struktūrvienībām; + + + veicināt pētniecības darbu koledžā, veikt lietišķos pētījumus ar Valsts robežsardzes un koledžas darbību saistītajās nozarēs; + + + sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm, organizācijām un Valsts robežsardzi izglītības jomā; + + + informēt sabiedrību par koledžas darbību; + + + organizēt, koordinēt, veikt un attīstīt robežsarga profesijas popularizēšanas darbu koledžā un Valsts robežsardzē; + + + veicināt akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču pilnveidi; + + + pētīt, vākt un saglabāt ar koledžas un Valsts robežsardzes vēsturi saistītās materiālās un nemateriālās kultūras vērtības sabiedrības izglītošanas nolūkā; + + + organizēt, koordinēt, veikt un attīstīt kinoloģijas darbu koledžā un Valsts robežsardzē; + + + organizēt, koordinēt, veikt un attīstīt darbību sporta jomā koledžā un Valsts robežsardzē; + + + Valsts robežsardzes priekšnieka noteiktajā kārtībā piedalīties Valsts robežsardzes uzdevumu veikšanā; + + + veikt citas darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem. + + + + + III. Dome + + Domes sastāvu apstiprina direktors. + + + Domes sastāvā ir 15 domes locekļi: + + direktors; + + + divi direktora vietnieki; + + + astoņi akadēmiskā personāla pārstāvji (koledža ir viņu pamatdarba vieta); + + + viens vispārējā personāla pārstāvis; + + + trīs studējošo pašpārvaldes pārstāvji. + + + + Domes vēlēšanas organizē direktors. Pārstāvjus darbam domē ievēlē no akadēmiskā, vispārējā personāla un studējošo pašpārvaldes vidus. Domes locekļus no vispārējā un akadēmiskā personāla vidus ievēlē uz trim gadiem attiecīgās kategorijas personāls, aizklāti balsojot. Domes locekļus no studējošo pašpārvaldes pārstāvju vidus ievēlē studējošo pašpārvaldes locekļi. Direktoru un direktora vietniekus domē iekļauj bez ievēlēšanas. + + + Ja domes loceklis divas reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nepiedalās domes sēdēs, dome var pieņemt lēmumu par attiecīgā domes locekļa atsaukšanu. + + + Dome pirmajā sēdē ievēlē domes priekšsēdētāju un sekretāru. + + + Direktoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz domes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido dome. Saskaņošanas komisijas sastāvā ir direktors, domes priekšsēdētājs un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā domes sēdē. + + + Domes sēdes vada domes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā sēdes vadītāju ievēlē no klātesošajiem domes locekļiem. Domes sēdes protokolē domes sekretārs, bet viņa prombūtnes laikā kāds no klātesošajiem domes locekļiem. Domes priekšsēdētājs plāno un organizē domes darbu, apstiprina domes sēžu darba kārtību, paraksta domes lēmumus un citus dokumentus. + + + Atsevišķu jautājumu risināšanai dome var izveidot darba grupu un dalībai tajā pieaicināt ekspertus. + + + Domi sasauc tās priekšsēdētājs, direktors vai ne mazāk kā pieci domes locekļi. Domes sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos. + + + Dome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas domes locekļu. Dome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja domes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir domes priekšsēdētāja balss. + + + Domes locekļu pienākums ir aktīvi darboties darba grupās, piedalīties jautājumu sagatavošanā, lēmumu izstrādāšanā, regulāri piedalīties domes sēdēs. + + + Koledžas personālam ir saistoši domes lēmumi. + + + Dome veic izglītības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + Dome papildus Profesionālās izglītības likumā noteiktajām funkcijām: + + apstiprina koledžas izstrādātos uzņemšanas noteikumus un uzņemšanas komisijas nolikumu; + + + apstiprina uzņemšanas komisijas sastāvu katram studiju gadam; + + + izskata un apstiprina koledžas karoga metu, emblēmas, logo un krūšu nozīmes skices; + + + izstrādā un sniedz priekšlikumus par koledžas struktūrvienību dibināšanu izglītības un pētniecības jautājumos, to reorganizēšanu un likvidēšanu; + + + izskata un saskaņo koledžas publisko pārskatu. + + + + + IV. Direktors + + Direktors vada koledžas darbu, īsteno izglītības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās izglītības iestādes vadītāja kompetences un veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + Direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma prasībām. + + + + V. Konvents + + Konventa sastāvā ir seši padomnieki – direktors, direktora vietnieks mācību darbā, Iekšlietu ministrijas pārstāvis un trīs Valsts robežsardzes amatpersonas –, kā arī Konventa sekretārs. + + + Konventa priekšsēdētājs ir Valsts robežsardzes priekšnieka noteikta Valsts robežsardzes amatpersona. Konventa sastāvu apstiprina Valsts robežsardzes priekšnieks. + + + Konvents darbojas Profesionālās izglītības likumā noteiktās kompetences ietvaros. + + + + VI. Studējošo pašpārvalde + + Studējošo pašpārvaldes locekļus uz vienu gadu ievēlē koledžas studējošie atklātās vēlēšanās. + + + Studējošo pašpārvaldē ir septiņi locekļi – priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, sekretārs, divi pārstāvji kultūras jomā, divi pārstāvji sporta jomā. + + + Studējošo pašpārvalde darbojas Profesionālās izglītības likumā noteiktās kompetences ietvaros. + + + + VII. Koledžas struktūrvienības + + Izglītības procesa, pētniecības, organizatoriskā, saimnieciskā vai apkalpojošā darba veikšanai koledžā veido struktūrvienības. + + + Lēmumu par koledžas struktūrvienību izveidi, reorganizēšanu vai likvidēšanu, ņemot vērā koledžas ierosinājumu, pieņem Valsts robežsardzes priekšnieks. + + + Struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību reglamentos. + + + + VIII. Koledžas personāls + + Koledžas personālu (turpmāk – personāls) veido: + + akadēmiskais personāls – akadēmiskajos amatos ievēlētās amatpersonas; + + + vispārējais personāls; + + + studējošie – īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas apguvēji; + + + izglītojamie – profesionālās tālākizglītības programmas apguvēji. + + + + Personālam ir tiesības izmantot koledžas telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēku un citus objektus dienesta (darba) pienākumu veikšanai koledžas noteiktajā kārtībā. Personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar koledžas darbību. + + + Personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. + + + Akadēmisko personālu veido: + + docenti; + + + lektori; + + + asistenti. + + + + Personas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ievēlē atklātā konkursā saskaņā ar koledžā noteikto kārtību. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ievietojot to koledžas tīmekļvietnē. + + + Akadēmiskā personāla tiesības ir šādas: + + īstenojamo profesionālās izglītības programmu ietvaros brīvi izvēlēties mācību metodes; + + + veicot pētniecības darbu, brīvi izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus; + + + iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu; + + + iesniegt priekšlikumus par profesionālās izglītības programmu pilnveidošanu; + + + iesniegt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu; + + + tikt ievēlētam koledžas pārstāvības un vadības institūcijās, kā arī lēmējinstitūcijās. + + + + Akadēmiskā personāla pienākumi ir šādi: + + radoši un atbildīgi piedalīties profesionālās izglītības programmu īstenošanā; + + + sekmēt mācību, studiju un pētniecības darbu; + + + pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kompetenci; + + + piedalīties koledžas mācību materiāli tehniskās bāzes attīstīšanā; + + + ievērot profesionālās ētikas normas; + + + atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem; + + + nodrošināt izglītojamiem un studējošiem iespējas īstenot viņu tiesības koledžā; + + + atbilstoši amatam veikt citus Augstskolu likumā noteiktos pienākumus. + + + + Reflektantu (studējošo) uzņemšanu koledžā organizē uzņemšanas komisija. Uzņemšanas komisijas sastāvu katram studiju gadam apstiprina dome. Uzņemšanas komisija darbojas saskaņā ar direktora apstiprinātu nolikumu. + + + Ja reflektantu skaits ir lielāks par koledžas izsludināto vietu skaitu attiecīgajā izglītības programmā, studējošo atlasi veic konkursa kārtībā. + + + Reflektantus iekļauj koledžas studējošo sarakstā saskaņā ar koledžas rīkojumu. + + + Koledžas studējošiem un izglītojamiem ir šādas tiesības: + + apgūt licencētu un noteiktā kārtībā akreditētu profesionālās izglītības programmu; + + + iepazīties ar koledžas profesionālās izglītības programmu, tās saturu un prasībām; + + + būt informētam par visām izmaiņām profesionālās izglītības programmā un mācību procesa organizācijā, koledžas vai attiecīgās profesionālās izglītības programmas akreditācijas un licencēšanas datos; + + + saņemt normatīvajos aktos paredzēto formas tērpu un atlīdzību; + + + pēc profesionālās izglītības programmas vai tās daļas apguves studējošie vai izglītojamie saņem Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā noteiktos izglītības dokumentus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un kārtībai; + + + koledžas studējošiem ir arī citas Augstskolu likumā noteiktās tiesības. + + + + Koledžas studējošiem un izglītojamiem ir šādi pienākumi: + + pilnā apjomā un sekmīgi apgūt profesionālās izglītības programmu; + + + pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar dienestu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un rīkojumiem; + + + ievērot koledžas nolikumu, domes apstiprinātos nolikumus, darba kārtības un darba aizsardzības noteikumus, kā arī citus iekšējos normatīvos aktus, kas attiecas uz studijām (mācībām); + + + saudzīgi izturēties pret formas tērpu, telpām, inventāru, iekārtām un ierīcēm. + + + + + IX. Profesionālās izglītības programmu izstrāde + + Profesionālās izglītības programmu izstrāde tiek organizēta saskaņā ar koledžas iekšējiem normatīvajiem aktiem, ievērojot izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību. + + + Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmai dome apstiprina atbildīgo personu par tās īstenošanu – izglītības programmas direktoru. + + + Par profesionālās izglītības programmu saturu ir atbildīgas koledžas katedras. + + + Ja īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas īstenošana tiek pārtraukta, koledža studējošiem nodrošina iespēju turpināt studijas citā koledžas programmā vai atbilstošā profesionālās izglītības programmā citā augstskolā vai koledžā. + + + + X. Koledžas saimnieciskā darbība un finansējuma avoti + + Koledža atbilstoši tās darbības pamatvirzieniem un normatīvajiem aktiem var sniegt maksas pakalpojumus, veikt saimniecisko darbību un sniegt citus pakalpojumus. + + + Koledžas finanšu resursus veido: + + valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem; + + + ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; + + + ārvalstu finanšu palīdzība, ārvalstu finanšu instrumentu ietvaros saņemtie līdzekļi; + + + transferti noteiktu pasākumu īstenošanai; + + + ziedojumi un dāvinājumi. + + + + + XI. Koledžas darbību reglamentējošo iekšējo dokumentu pieņemšana un koledžas nolikuma grozījumu ierosināšana un izstrāde + + Koledžas iekšējos normatīvos aktus sagatavo, saskaņo un pieņem saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. + + + Tiesības ierosināt veikt grozījumus koledžas nolikumā ir: + + vienai desmitai daļai no koledžas personāla kopskaita; + + + direktoram; + + + domei; + + + konventam; + + + Valsts robežsardzei. + + + + + XII. Koledžas reorganizācija un likvidācija, darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par koledžas darbību + + Koledžu reorganizē un likvidē saskaņā ar izglītības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām. + + + Direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Valsts robežsardzē. Valsts robežsardzes lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Direktors ne retāk kā reizi gadā iesniedz Valsts robežsardzes priekšniekam pārskatu par koledžas uzdevumu izpildi un koledžai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + + XIII. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 30. novembra noteikumus Nr. 978 "Valsts robežsardzes koledžas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 193. nr.; 2011, 182. nr.). + + + Ministru prezidente E. Siliņa + Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/14-0140-iekslietu-ministrijas-veselibas-sporta.xml b/data/14-0140-iekslietu-ministrijas-veselibas-sporta.xml new file mode 100644 index 0000000..7b582cd --- /dev/null +++ b/data/14-0140-iekslietu-ministrijas-veselibas-sporta.xml @@ -0,0 +1,142 @@ + + + IEKŠLIETU MINISTRIJAS VESELĪBAS UN SPORTA CENTRS + + Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 943 + 2010-10-05 + 2010-10-09 + Latvijas Vēstnesis, 160, 08.10.2010. + Spēkā esošs + 219255 + https://likumi.lv/ta/id/219255 + + + sources/14-0140-iekslietu-ministrijas-veselibas-sporta.txt + 310823902e5e4f839ba0229c8c3fe2b1c556df255be5b0242f15711d96615b51 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgais jautājums + + Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs (turpmāk – centrs) ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + + II. Centra funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Centram ir šādas funkcijas: + + nodrošināt dienesta pienākumu izpildei atbilstoša veselības stāvokļa, psiholoģisko īpašību un fiziskās sagatavotības kontroli Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersonas) un personām, kuras vēlas iestāties dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē; + + + veicināt amatpersonu spējas īstenot valsts nacionālās drošības un iekšlietu politikas pasākumus; + + + atbilstoši amatpersonu veselības aprūpes jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem nodrošināt amatpersonām veselības aprūpes pakalpojumus; + + + sniegt sociālo jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās sociālās garantijas; + + + veicināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu fizisko sagatavotību; + + + atbalstīt atsevišķu sporta veidu attīstību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikumus. + + + + Lai īstenotu noteiktās funkcijas, centram ir šādi uzdevumi: + (Grozīts ar MK 24.02.2015. noteikumiem Nr.97) + + organizēt un vadīt amatpersonu veselības aprūpi; + + + veikt norēķinus ar ārstniecības iestādēm par amatpersonām sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem; + + + sniegt metodisku palīdzību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm jautājumos, kas saistīti ar veselības aprūpi; + + + atbilstoši atlīdzības un sociālo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem piešķirt, aprēķināt un izmaksāt amatpersonām kompensācijas un pabalstus; + + + sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm organizēt darba aizsardzības pasākumus; + + + sniegt psiholoģisku atbalstu amatpersonām. Organizēt informatīvos pasākumus, seminārus, kursus un citus izglītojošus pasākumus; + + + veicot metodisko vadību un praktisko apmācību, pilnveidot amatpersonu vispārējo un speciālo fizisko sagatavotību un šaušanas prasmes; + + + organizēt fiziskās sagatavotības pārbaudes, sacensības un citus sporta pasākumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm; + + + izveidot un uzturēt informācijas sistēmu par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm fizisko sagatavotību un sniegt informāciju par amatpersonu fizisko sagatavotību; + + + attīstīt dažādus sporta veidus un sniegt priekšlikumus amatpersonu fiziskās sagatavotības uzlabošanai; + + + koordinēt amatpersonu piedalīšanos starptautiskās sacensībās un citos sporta pasākumos. + + + + Centram ir šādas tiesības: + + pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no fiziskajām un juridiskajām personām funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; + + + sniegt maksas pakalpojumus veselības aprūpes, sociālo pakalpojumu un darba vides aizsardzības organizēšanā un sporta speciālistu apmācības un fiziskās sagatavotības jomā. + + + + + III. Centra pārvalde + + Centru vada centra direktors. Centra direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Centra direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata iekšlietu ministrs. + + + Centra direktoram ir vietnieki, kuru kompetenci nosaka centra direktors. + + + + IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un darbības pārskats + + Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra direktors. Centra direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Centra direktoram ir tiesības atcelt prettiesiskus centra amatpersonu lēmumus, rīkojumus vai norādījumus. + + + Centra amatpersonas izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. + + + Centra direktora izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt Iekšlietu ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centrs ne retāk kā reizi gadā iesniedz Iekšlietu ministrijā pārskatu par centra darbību un tās rezultātiem. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumus Nr.15 "Iekšlietu ministrijas veselības un sociālo lietu valsts aģentūras nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 6.nr.). + + + Līdz 2010.gada 31.decembrim centrs piešķir, aprēķina un izmaksā izdienas pensijas saskaņā ar likumu "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm". + + + Noteikumi piemērojami ar 2010.gada 1.oktobri. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Iekšlietu ministre L.Mūrniece + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/14-0144-VUGD.xml b/data/14-0144-VUGD.xml new file mode 100644 index 0000000..641647b --- /dev/null +++ b/data/14-0144-VUGD.xml @@ -0,0 +1,252 @@ + + + VALSTS UGUNSDZĒSĪBAS UN GLĀBŠANAS DIENESTS + + Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 398 + 2010-04-27 + 2010-05-01 + Latvijas Vēstnesis, 69, 30.04.2010.Dokumenta valoda: + Spēkā esošs + 209089 + https://likumi.lv/ta/id/209089 + + + sources/14-0144-VUGD.txt + d98098d2ecdcb7192adfede6309b07727edd8d2b48d7b35ab2f6df116a9d3c48 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk – dienests) ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Dienestam ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu dienesta nosaukumu. Dienestam ir karogs, emblēma un devīze. + + + + II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Dienestam ir šādas funkcijas: + + īstenot valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības un vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" darbības jomā; + + + uzraudzīt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību ievērošanu; + + + veikt ugunsdzēsības un glābšanas darbus; + + + koordinēt iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību izveidoto ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju darbību, kas saistīta ar ugunsdrošību un ugunsdzēsību. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, dienestam ir šādi uzdevumi: + + apzināt ugunsdrošības stāvokli Latvijā un iespējamos apdraudējumus un, pamatojoties uz to analīzi, sniegt valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī citām personām priekšlikumus par situācijas uzlabošanu ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā; + + + organizēt un veikt prevencijas pasākumus valsts ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā; + + + piedalīties rūpniecisko avāriju riska novērtēšanai un samazināšanai veikto pasākumu izvērtēšanā; + + + vadīt un veikt ugunsgrēku dzēšanu; + + + vadīt un veikt glābšanas darbus: + + dzēšot ugunsgrēkus; + + + pēc ceļu satiksmes negadījumiem; + + + iekšējos ūdeņos; + + + atbilstoši dienesta tehniskajam nodrošinājumam un iespējām – zemūdens meklēšanas un citus glābšanas darbus; + + + + sadarbībā ar citām institūcijām veikt neatliekamos reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām; + + + sadarbībā ar citām institūcijām veikt un vadīt neatliekamos avāriju seku likvidēšanas pasākumus; + + + sniegt iespējamo palīdzību fiziskām personām ugunsgrēka vai avārijas gadījumā; + + + nodrošināt vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" zvanu saņemšanu, apstrādi un, ja nepieciešams, to pāradresēšanu citiem operatīvajiem dienestiem; + + + atbilstoši kompetencei organizēt un īstenot civilās aizsardzības pasākumus; + + + atbilstoši kompetencei izstrādāt ugunsdrošību, ugunsdzēsību, glābšanu un civilo aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu projektus, kā arī piedalīties atzinumu sagatavošanā par normatīvo aktu projektiem, kurus izstrādā citas institūcijas; + + + apmācīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī civilās aizsardzības pasākumos iesaistāmās personas un organizēt to darbību; + + + informēt sabiedrību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā; + + + vākt, saglabāt un popularizēt sabiedrībā ar Latvijas ugunsdzēsības vēsturi un mūsdienām saistītās vērtības, kā arī sekmēt to izmantošanu sabiedrības izglītošanai; + + + veikt citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Dienestam ir tiesības: + + pieprasīt un bez maksas saņemt no privātpersonām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + atbilstoši kompetencei pārstāvēt Latviju starptautiskajās organizācijās un pasākumos; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt maksas pakalpojumus; + + + pieprasīt un bez maksas saņemt no komersanta, kas nodrošina publisko elektronisko sakaru tīklu vai sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus, elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja atrašanās vietas datus bez lietotāja vai abonenta piekrišanas, ja atrašanās vietas datu apstrāde ir nepieciešama dienestam tā uzdevumu veikšanai; + + + veikt citas normatīvajos aktos paredzētās darbības. + + + + + III. Dienesta struktūra, amatpersonu kompetence un pakļautībā esošā iestāde + + Dienesta sastāvā ir centrālā aparāta struktūrvienības, patstāvīgās un teritoriālās struktūrvienības, kā arī Latvijas Ugunsdzēsības muzejs (turpmāk – muzejs). + + + Dienesta struktūrvienības darbojas saskaņā ar šo nolikumu un attiecīgās struktūrvienības reglamentu. + + + Muzejs darbojas saskaņā ar šo nolikumu un muzeja reglamentu. + + + Dienesta teritoriālo struktūrvienību izvietojumu (dislokāciju) nosaka iekšlietu ministrs. + + + Dienesta darbu vada dienesta priekšnieks. + + + Dienesta priekšnieks: + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv dienestu; + + + nosaka dienesta struktūru; + + + pilnvaro dienesta amatpersonas pārstāvēt dienestu valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī attiecībās ar nevalstiskajām un starptautiskajām organizācijām; + + + ir atbildīgs par dienesta uzdevumu izpildi, finanšu, personāla un citu resursu lietderīgu izmantošanu; + + + apstiprina dienesta amatu sarakstu; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņem dienestā, ieceļ amatā, atbrīvo no amata un atvaļina no dienesta amatpersonas, apstiprina amatu aprakstus, kā arī nosaka amatpersonu darba samaksas apmēru (normatīvajos aktos noteiktajos ietvaros); + + + pieņem darbā un atlaiž no darba centrālā aparāta, muzeja un patstāvīgo struktūrvienību darbiniekus, nosaka viņu darba pienākumus, kā arī darba samaksas apmēru; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķir speciālās dienesta pakāpes; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apbalvo dienesta amatpersonas un darbiniekus un piemēro disciplinārsodus; + + + pieņem lēmumus, dod rakstiskus vai mutiskus rīkojumus, kā arī norādījumus dienesta amatpersonām un darbiniekiem; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izskata iesniegumus; + + + nodrošina dienesta darbības un attīstības stratēģijas, kārtējā gada darbības plāna un budžeta projekta izstrādi; + + + nodrošina kārtējā gada dienesta darbības pārskata izstrādi; + + + veic citus iekšlietu ministra uzdevumus vai citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. + + + + Dienesta priekšniekam ir vietnieki. Dienesta priekšnieka vietnieku kompetenci nosaka dienesta reglamentā un amata aprakstā. + + + Dienesta patstāvīgo un teritoriālo struktūrvienību vada priekšnieks (komandieris). Priekšnieka (komandiera) kompetenci nosaka attiecīgās patstāvīgās un teritoriālās struktūrvienības reglamentā un struktūrvienības priekšnieka (komandiera) amata aprakstā. + + + Muzeju vada muzeja direktors. Muzeja direktora kompetenci nosaka muzeja reglamentā un muzeja direktora amata aprakstā. + + + Dienesta pakļautībā ir Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža. Koledža darbojas saskaņā ar tās nolikumu. + + + + IV. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana + + Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta priekšnieks. Dienesta priekšnieks ir atbildīgs par dienesta lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Dienesta priekšniekam ir tiesības atcelt dienesta amatpersonu lēmumus un rīkojumus. + + + Lēmumu par dienesta priekšnieka izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību persona var apstrīdēt Iekšlietu ministrijā. Iekšlietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Lēmumu par apstrīdēto dienesta patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības priekšnieka (komandiera) izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību pieņem dienesta priekšnieks, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Dienesta priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Lēmumu par citu dienesta amatpersonu izdotajiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību pieņem dienesta teritoriālās struktūrvienības priekšnieks (komandieris), ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. + + + + V. Dienesta darbības finansēšana + + Dienestu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un ieņēmumiem par dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam. + + + Dienestam ir ziedojumu un dāvinājumu konts Valsts kasē. + + + + VI. Pārskats par dienesta darbību + + Dienests ne retāk kā reizi gadā iesniedz iekšlietu ministram pārskatu par dienesta funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo publisko gada pārskatu. + + + Iekšlietu ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par dienesta darbību. + + + + VII. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumus Nr.173 "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 60.nr.; 2009, 21.nr.). + + + Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.maijā. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Iekšlietu ministre, veselības ministra pienākumu izpildītāja L.Mūrniece + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/14-0637-policijas-koledza.xml b/data/14-0637-policijas-koledza.xml new file mode 100644 index 0000000..28e7282 --- /dev/null +++ b/data/14-0637-policijas-koledza.xml @@ -0,0 +1,522 @@ + + + VALSTS POLICIJAS KOLEDŽA + + Valsts policijas koledžas nolikums + Ministru kabinets Atbildīgā iestāde: Iekšlietu ministrija + noteikumi + 819 + 2023-12-19 + 2023-12-29 + Latvijas Vēstnesis, 250, 28.12.2023. + Spēkā esošs + 348675 + https://likumi.lv/ta/id/348675 + + + sources/14-0637-policijas-koledza.txt + 4411def2bef32802f79cfc7111b9e01cdac0cbb99e7d1119d33caa32408320d2 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 15. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Valsts policijas koledža (turpmāk – koledža) ir Ministru kabineta dibināta Valsts policijas pakļautībā esoša profesionālās augstākās izglītības iestāde. + + + Koledžas pilnais nosaukums: + + latviešu valodā – Valsts policijas koledža; + + + angļu valodā – State Police College; + + + vācu valodā – College von Staatspolizei. + + + + Koledžas juridiskais statuss ir valsts tiešās pārvaldes iestāde. + + + Koledžai ir savs karogs, logo, himna, devīze, emblēma. + + + + II. Koledžas stratēģiskā specializācija, darbības pamatvirzieni un uzdevumi + + Koledžas stratēģiskās specializācijas joma ir civilā un militārā aizsardzība (izglītības programmu kopa – policijas darbs). Koledža īsteno studiju un lietišķās pētniecības darbību atbilstoši stratēģiskās specializācijas jomai. + + + Koledžas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, nodrošināt studiju un mācību procesu, īstenot licencētas un akreditētas īsā cikla profesionālās izglītības programmas un licencētas citas profesionālās izglītības programmas, kas nodrošina valsts profesionālās izglītības standartā noteikto profesionālās izglītības programmu stratēģisko mērķu sasniegšanu. + + + Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi: + + izstrādāt un īstenot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu; + + + īstenot izglītības procesu, veicināt īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā studējošo (turpmāk – studējošie) personības attīstību un nodrošināt viņiem īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas iegūšanas iespēju, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegt diplomu par īsā cikla profesionālo augstāko izglītību; + + + sniegt iespēju studējošajiem sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu pirmā cikla profesionālo augstāko izglītību un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; + + + izstrādāt un īstenot profesionālās izglītības, tai skaitā profesionālās pilnveides izglītības un neformālās izglītības, programmas; + + + organizēt darba vidē balstītas studijas un mācības un sagatavot studējošos un profesionālās izglītības programmas izglītojamos (turpmāk – izglītojamie) dienestam Valsts policijā. + + + + Koledžas uzdevumi ir šādi: + + atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem sadarbībā ar Valsts policiju izstrādāt profesionālās izglītības programmas un organizēt to īstenošanu; + + + atbilstoši mūžizglītības principam un mācību starpdisciplinārai pieejai nodrošināt neformālās un profesionālās pilnveides izglītības pasākumus Valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām; + + + sadarbībā ar Valsts policiju izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes un organizēt kvalifikācijas eksāmenus; + + + izveidot, uzturēt un ievadīt informāciju par izglītības programmām, izglītības procesa kontroli, izglītojamajiem, akadēmisko personālu un citu ar izglītības programmu apguvi saistošu informāciju Izglītības procesu administrēšanas sistēmā saskaņā ar koledžā noteikto kārtību un atbilstoši normatīvajam regulējumam; + + + ievadīt un aktualizēt informāciju par izglītojamiem un pedagogiem, par izglītību apliecinošiem dokumentiem un izglītības valsts statistikas pārskatus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto Valsts izglītības informācijas sistēmas uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību; + + + nodrošināt iekšējās kvalitātes sistēmas darbības efektivitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs; + + + sniegt teorētisko, praktisko un metodisko palīdzību Valsts policijas struktūrvienībām Valsts policijas priekšnieka noteiktajā kārtībā; + + + veicināt pētniecības darba attīstību nozarēs, kas saistītas ar policijas darbību; + + + izglītības programmu kvalitātes uzlabošanai sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm, Valsts policiju un citām tiesībaizsardzības iestādēm, Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL), "ERASMUS+" programmu, Eiropas policijas koledžu asociāciju (AEPC), kā arī veidot starptautisko sadarbību, tai skaitā slēgt sadarbības līgumus, lai nodibinātu un uzturētu saikni pieredzes un zināšanu apmaiņā; + + + informēt sabiedrību par koledžas darbību un profesionālās izglītības un kvalifikācijas ieguves iespējām; + + + veikt pasākumus Valsts policijas dienesta un koledžas tēla popularizēšanā; + + + organizēt, koordinēt un īstenot pasākumus, lai veicinātu sporta attīstību; + + + veicināt akadēmiskā personāla profesionālās kvalifikācijas pilnveidi; + + + pētīt, apkopot un saglabāt ar koledžas un Valsts policijas vēsturi saistītās materiālās un nemateriālās kultūras vērtības sabiedrības izglītošanai šim mērķim piešķirtā finansējuma ietvaros; + + + Valsts policijas priekšnieka noteiktajā kārtībā piedalīties Valsts policijai deleģēto uzdevumu veikšanā; + + + veikt uzdevumus atbilstoši vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijai saskaņā ar Valsts policijas un koledžas darba plānu kārtējam gadam un kopējo gada budžeta apjomu; + + + veikt citas darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem. + + + + Koledža personām pēc vidējās vai augstākās izglītības ieguves nodrošina iespēju īstenotajā stratēģiskās specializācijas jomā: + + iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu; + + + iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot arodizglītības programmu; + + + apgūt Valsts policijas funkciju izpildei nepieciešamās profesionālās pilnveides izglītības un neformālās izglītības programmas. + + + + + III. Koledžas izglītības procesa organizācija + + Koledžā izglītības procesu organizē saskaņā ar Izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu, Augstskolu likumu un koledžas iekšējiem normatīvajiem aktiem. + + + Koledžas profesionālās izglītības programmas saturu, apgūstamo studiju kursu un mācību priekšmetu apjomu nosaka atbilstoši Izglītības likumam, Profesionālās izglītības likumam, valsts profesionālās izglītības standartam, profesijas standartam un koledžas iekšējiem normatīvajiem aktiem. + + + Izglītības programmu īstenošana notiek saskaņā ar izglītības programmā iekļautajiem studiju un mācību plāniem, mācību priekšmetu un studiju kursu programmu, studiju un mācību grafiku. Izglītības programma nosaka izglītības saturu, formu un apjomu, studiju un mācību programmas obligātās un izvēles daļas apjomus un kredītpunktu un stundu sadalījumu starp tām, izglītības kritērijus studiju vai mācību rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtību, kuru sekmīga izpilde ļauj izglītojamajam iegūt atbilstošu izglītību vai noteiktu kvalifikāciju. + + + Izglītības programmas izstrādā un par to īstenošanu atbild katedras. Direktors var uzdot citām koledžas struktūrvienībām izstrādāt izglītības programmas atbilstoši to kompetencei. + + + Studijas un mācības īsteno klātienē, attālināti un neklātienē. + + + Koledžas izglītojamo izglītības procesa laiku un vietu nosaka lekciju un nodarbību sarakstā. + + + Izglītības process koledžā ietver: + + teorētiskās un praktiskās nodarbības īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, arodizglītības programmas, profesionālās pilnveides izglītības programmu un Valsts policijas funkciju izpildei nepieciešamo neformālās izglītības programmu studiju kursos vai mācību priekšmetos; + + + prakses, studiju sesijas, pārbaudījumus, studiju vai mācību programmu noslēguma pārbaudījumus, kvalifikācijas eksāmenu, kas ietver kvalifikācijas darba izstrādi. + + + + Izglītojamo uzņemšana koledžas izglītības programmās notiek atbilstoši koledžas uzņemšanas noteikumiem. + + + + IV. Dome + + Domes sastāvu apstiprina Valsts policijas priekšnieks. Domes pilnvaru laiks ir trīs gadi. + + + Domes sastāvā ir 15 domes locekļi: + + direktors; + + + direktora vietnieki; + + + astoņi akadēmiskā personāla pārstāvji; + + + viens vispārējā personāla pārstāvis; + + + trīs studējošo pašpārvaldes pārstāvji. + + + + Domes vēlēšanas organizē direktors. Pārstāvjus darbam domē ievēlē no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo pašpārvaldes vidus. Domes locekļus no vispārējā un akadēmiskā personāla vidus ievēlē attiecīgās kategorijas personāls, aizklāti balsojot. Domes locekļus no studējošo pašpārvaldes pārstāvju vidus ievēlē studējošo pašpārvaldes locekļi. Direktoru un direktora vietniekus domē iekļauj bez ievēlēšanas. + + + Ja domes loceklis divas reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdēs, dome var pieņemt lēmumu par attiecīgā domes locekļa atsaukšanu. Lēmumu par domes locekļa atsaukšanu pieņem, atklāti balsojot. + + + Domes nolikumu apstiprina koledžas direktors. + + + Dome papildus Profesionālās izglītības likumā noteiktajam: + + apstiprina koledžas izstrādātos uzņemšanas noteikumus un uzņemšanas komisijas nolikumu; + + + apstiprina uzņemšanas komisijas sastāvu katram studiju gadam; + + + izskata un apstiprina koledžas karoga metu, emblēmas, logo un krūšu nozīmes skices; + + + izstrādā domes nolikumu; + + + izstrādā un sniedz priekšlikumus par koledžas struktūrvienību dibināšanu izglītības un pētniecības jautājumos, to reorganizēšanu un likvidēšanu; + + + izskata un saskaņo koledžas publisko pārskatu; + + + atsevišķu jautājumu risināšanai var izveidot konsultatīvas, metodiskās, ētikas un citas komisijas. + + + + Dome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz 10 domes locekļi. Dome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja domes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir domes priekšsēdētāja balss. + + + Domi sasauc tās priekšsēdētājs, direktors vai ne mazāk kā astoņi domes locekļi. Domes sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos. + + + Direktoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz domes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido dome. Saskaņošanas komisijas sastāvā ir direktors, domes priekšsēdētājs un pa vienam akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo pārstāvim. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā domes sēdē. Domes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to nobalso ne mazāk kā 10 klātesošie domes locekļi. + + + Domes lēmumi ir saistoši koledžas personālam. + + + + V. Konvents + + Konventa sastāvā ir seši padomnieki – direktors, direktora vietnieks studiju un mācību darbā, Iekšlietu ministrijas pārstāvis, trīs Valsts policijas priekšnieka pilnvarotas amatpersonas, kā arī konventa sekretārs. + + + Konventa priekšsēdētājs ir direktora vietnieks studiju un mācību darbā. + + + Konventu izveido un tā nolikumu izdod koledžas direktors. + + + Konventu apstiprina ar koledžas direktora pavēli. + + + Konvents darbojas atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajai kompetencei. + + + + VI. Direktors + + Direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma prasībām. + + + Direktors veic Profesionālās izglītības likumā, Izglītības likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos iestādes vadītāja pienākumus un funkcijas. + + + Koledžas struktūru, darba organizāciju, amata vietu skaitu koledžā direktors saskaņo ar Valsts policijas priekšnieku. + + + Direktors papildus Izglītības likumā noteiktajam: + + apstiprina reflektantus iekļaušanai studējošo sarakstā un izslēdz studējošos un izglītojamos no studējošo un izglītojamo saraksta; + + + uztur sadarbību ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un slēdz sadarbības līgumus; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + + VII. Koledžas struktūrvienības + + Studiju un izglītības procesa, pētniecības darbības un pamatdarbības nodrošināšanai koledžā veido struktūrvienības. + + + Koledžas struktūrvienība izglītības un pētniecības darbības nodrošināšanai ir katedra. + + + Koledžas struktūrvienība pamatdarbības un studiju procesa nodrošināšanai ir nodaļa. + + + Koledžas struktūrvienība profesionālās izglītības programmu un lietišķās pētniecības nodrošināšanai ir mācību centrs. + + + Pamatdarbības nodrošināšanai koledža var veidot arī citas struktūrvienības. + + + Struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību reglamentos. + + + Koledžas struktūrvienības izveido, reorganizē un likvidē Valsts policijas priekšnieks, ņemot vērā direktora priekšlikumu. + + + + VIII. Koledžas personāls + + Koledžas personālu (turpmāk – personāls) veido: + (Grozīts ar MK 04.11.2025. noteikumiem Nr. 645) + + akadēmiskais personāls; + + + vispārējais personāls; + + + studējošie. + + + + Personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. + + + Personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar koledžas darbību, kā arī tikt uzklausītam. + + + Koledžas izglītības programmā personu ieskaita saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām uzņemšanas prasībām un koledžā noteiktajām papildu prasībām. + + + Akadēmiskajos amatos ievēlē konkursa kārtībā. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā un koledžas tīmekļvietnē. + (MK 04.11.2025. noteikumu Nr. 645 redakcijā) + + + Prasības un kārtību, kādā ievēlē akadēmiskajā amatā, nosaka koledžas direktora izdotā nolikumā par akadēmiskā amata pretendenta prasībām un kārtību, kādā ievēlē akadēmiskajā amatā koledžā. + (MK 04.11.2025. noteikumu Nr. 645 redakcijā) + + + Akadēmiskajam personālam ir šādi pienākumi: + + radoši un atbildīgi piedalīties izglītības programmu īstenošanā; + + + sekmēt mācību, studiju un pētniecības darbu; + + + pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju un veicināt profesionālo izaugsmi; + + + piedalīties koledžas mācību materiāltehniskās bāzes pilnveidošanā; + + + ievērot profesionālās ētikas normas; + + + atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem; + + + patstāvīgi pilnveidot izglītības programmas, izglītības procesā ieviest inovācijas, sadarboties ar Iekšlietu ministrijas pakļautības iestādēm, Valsts policijas struktūrvienībām, valsts un pašvaldību institūcijām, ārvalstu tiesībaizsardzības izglītības iestādēm un piesaistīt resursus izglītības programmu attīstībai; + + + saskaņot plānoto pedagoģisko slodzi, kā arī iesniegt pārskatu par izpildīto pedagoģisko slodzi atbilstoši koledžas iekšējo noteikumu prasībām; + + + nodrošināt izglītojamajiem iespējas īstenot savas tiesības. + + + + Akadēmiskajam personālam ir šādas tiesības: + + brīvi izvēlēties mācību metodes īstenojamo profesionālās izglītības programmu ietvaros; + + + veicot pētniecības darbu, brīvi izvēlēties darba un pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus; + + + iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu; + + + iesniegt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu; + + + tikt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmējinstitūcijās; + + + iesniegt priekšlikumus par izglītības programmas pilnveidošanu vai jaunas izglītības programmas īstenošanu. + + + + Koledžas izglītojamajiem ir šādi pienākumi: + + īstenot likumā "Par policiju" noteiktos policijas darbinieka pienākumus atbilstoši dotajiem uzdevumiem; + + + sekmīgi apgūt izglītības programmu; + + + ievērot koledžas un domes apstiprinātos nolikumus, koledžas iekšējās kārtības un darba aizsardzības noteikumus; + + + saudzīgi izturēties pret formas tērpu un koledžas materiāltehnisko nodrošinājumu, telpām un inventāru. + + + + Koledžas izglītojamajiem ir šādas tiesības: + + apgūt izglītības programmas; + + + iepazīties ar koledžas izglītības programmām – to saturu un prasībām; + + + ierosināt un veikt lietišķos pētījumus, izmantojot koledžas materiāltehnisko nodrošinājumu; + + + saņemt informāciju par visām izmaiņām profesionālās izglītības programmā un mācību procesa organizācijā, koledžas vai attiecīgās profesionālās izglītības programmas akreditācijas vai licencēšanas datos; + + + saņemt informāciju par visām izmaiņām studiju procesa organizācijā; + + + saņemt konsultācijas studiju programmas apguvei; + + + vēlēt studējošo un izglītojamo pašpārvaldi un tikt ievēlētam tajā; + + + pēc profesionālās izglītības programmas sekmīgas apguves saņemt valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu. + + + + + IX. Izglītojamo un studējošo pašpārvalde + + Izglītojamo pārstāvi izglītojamo un studējošo pašpārvaldē (turpmāk – pašpārvalde) ievēlē uz izglītības programmas apguves laiku, ievērojot, ka viņa darbības termiņš beidzas ne vēlāk kā divus mēnešus pirms izglītības programmas apguves laika beigām. Pašpārvaldes pārstāvis pašpārvaldē darbojas līdz jaunā pašpārvaldes pārstāvja ievēlēšanai. + + + Pašpārvaldes sastāvā ir septiņi pašpārvaldes pārstāvji. + + + Pašpārvaldes pārstāvja vēlēšanu kārtību nosaka pašpārvaldes nolikumā. Pašpārvaldes nolikumu apstiprina direktors. + + + Pašpārvaldes funkcijas un atbildības jomu nosaka pašpārvaldes nolikumā. Pašpārvalde pārstāv studējošo un izglītojamo intereses koledžā un citās institūcijās saskaņā ar pašpārvaldes nolikumu. + + + Pašpārvalde darbojas saskaņā ar pašpārvaldes nolikumu atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajai kompetencei. + + + + X. Koledžas darbību reglamentējošo iekšējo normatīvo aktu pieņemšana un koledžas nolikuma grozījumu ierosināšana un izstrāde + + Koledžas iekšējos normatīvos aktus sagatavo, saskaņo un pieņem saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. + + + Grozījumus koledžas nolikumā ir tiesīgi ierosināt: + + viena desmitā daļa no koledžas personāla kopskaita; + + + direktors; + + + dome; + + + konvents; + + + koledžas struktūrvienību vadītāji; + + + koledžas pašpārvalde; + + + Valsts policija. + + + + + XI. Koledžas saimnieciskā darbība un finansējuma avoti + + Koledža atbilstoši tās darbības pamatvirzieniem un normatīvajiem aktiem var sniegt maksas pakalpojumus, veikt saimniecisko darbību un sniegt citus pakalpojumus. + + + Koledžas finanšu resursus veido: + + valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem; + + + ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; + + + ārvalstu finanšu palīdzība un Eiropas Savienības politiku instrumenti; + + + ziedojumi un dāvinājumi. + + + + + XII. Koledžas reorganizācija, likvidācija un darbības tiesiskuma nodrošināšana + + Direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Valsts policijā. Valsts policijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Koledžu reorganizē un likvidē saskaņā ar izglītības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām. + + + + XIII. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 11. jūlija noteikumus Nr. 584 "Valsts policijas koledžas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 116. nr.; 2009, 34. nr.; 2013, 118. nr.; 2016, 77. nr.) + + + Ministru prezidente E. Siliņa + Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/14-0651-nodrosinajuma-agentura.xml b/data/14-0651-nodrosinajuma-agentura.xml new file mode 100644 index 0000000..189efa1 --- /dev/null +++ b/data/14-0651-nodrosinajuma-agentura.xml @@ -0,0 +1,231 @@ + + + NODROŠINĀJUMA VALSTS AĢENTŪRA + + Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 839 + 2012-12-11 + 2013-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 197, 14.12.2012. + Spēkā esošs + 253418 + https://likumi.lv/ta/id/253418 + + + sources/14-0651-nodrosinajuma-agentura.txt + 1bc189f2907e18f0f5fdd68ec8517a71414b231892486c6c8a01cadd879d89db + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir iekšlietu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Iekšlietu ministrs aģentūras pakļautību īsteno ar Iekšlietu ministrijas starpniecību. + + + Aģentūras darbības mērķis ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu (turpmāk – iestādes) darbību nekustamo īpašumu un publisko iepirkumu jomā, veikt normatīvajos aktos noteiktās darbības ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu un administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem, kā arī veikt normatīvajos aktos noteiktās darbības ar ieročiem, munīciju, to sastāvdaļām un speciālajiem līdzekļiem. + (Grozīts ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 96) + + + + II. Aģentūras funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Aģentūrai ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 578) + + organizēt iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamo būvju būvniecību; + + + apsaimniekot un pārvaldīt iestāžu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošos nekustamos īpašumus, kas aģentūrai nodoti pārvaldīšanā; + + + veikt centralizētus iepirkumus iestāžu vajadzībām; + + + (svītrots ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 96); + + + nodrošināt lietisko pierādījumu un arestētās mantas glabāšanu, realizāciju un iznīcināšanu, kā arī lietisko pierādījumu un arestētās mantas atdošanu vai realizēto vai iznīcināto lietisko pierādījumu un arestētās mantas vērtības atlīdzināšanu; + + + nodrošināt administratīvo pārkāpumu lietās izņemtās mantas, tostarp transportlīdzekļu, un dokumentu glabāšanu, realizāciju un iznīcināšanu, kā arī mantas atdošanu vai realizētās vai iznīcinātās mantas vērtības atlīdzināšanu; + + + atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu iznīcināšanu, nodrošināt iznīcināšanai nodoto ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu iznīcināšanu; + + + organizēt ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu, speciālo līdzekļu un ekipējuma iegādi un realizāciju iestāžu vajadzībām, kā arī apbalvošanai paredzēto šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādi. + + + + Lai īstenotu funkcijas, aģentūra: + (Grozīts ar MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 578; MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 96) + + būvniecības jomā: + + nodrošina iestāžu funkciju īstenošanai nepieciešamo būvniecības ieceru izstrādi, izstrādā un saskaņo projektēšanas uzdevumus; + + + organizē un nodrošina iestāžu funkciju nodrošināšanai nepieciešamo būvju būvuzraudzību un autoruzraudzību, kā arī būvju aprīkošanu būvprojekta ietvaros un nodošanu ekspluatācijā; + + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Iekšlietu ministriju kā būvniecības ierosinātājs; + + + + nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā: + + nodrošina paziņojumu izsludināšanu par iestāžu kustamās un nekustamās mantas iznomāšanas izsoli; + + + izveido, kārto un aktualizē aģentūras pārvaldīšanā esošo nekustamo īpašumu lietas; + + + izstrādā aģentūras pārvaldīšanā esošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pasākumu plānu un, ja nepieciešams, tehniskā stāvokļa uzlabošanas darbu plānu; + + + izvērtē aģentūras pārvaldīšanā esošo nekustamo īpašumu izmantošanas perspektīvas; + + + veic nepieciešamās darbības tādu Iekšlietu ministrijas valdījumā esošo īpašumu ierakstīšanai zemesgrāmatā un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, kuri ir aģentūras pārvaldīšanā; + + + uztur Iekšlietu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu datubāzi un nodrošina nekustamo īpašumu uzskaiti; + + + apsaimnieko Iekšlietu ministrijas valdījumā esošos nekustamos īpašumus, kas ir aģentūras pārvaldīšanā; + + + veic iestāžu noslēgto nekustamā īpašuma nomas, īres un patapinājuma līgumu reģistrāciju un uzskaiti; + + + nodrošina Latvijas Republikas robežas ar Krievijas Federāciju demarkāciju; + + + organizē Latvijas Republikas robežas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku pierobežas ceļu un valsts robežas joslas zemes īpašumtiesību sakārtošanu; + + + + iepirkumu jomā: + + sagatavo un iesniedz iekšlietu ministram apstiprināšanai Iekšlietu ministrijas centralizēto iepirkumu plānu kārtējam gadam; + + + veic iepirkuma procedūras iestāžu vajadzībām saskaņā ar Iekšlietu ministrijas centralizēto iepirkumu plānu kārtējam gadam; + + + sagatavo Iekšlietu ministrijas statistikas pārskatu par iepirkumiem; + + + + (svītrots ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 96); + + + lietisko pierādījumu un arestētās mantas pārvaldīšanas jomā: + + saskaņā ar procesa virzītāja nolēmumu kriminālprocesā uzglabā, realizē un iznīcina lietiskos pierādījumus un arestēto mantu; + + + veic aģentūras glabāšanā nodoto lietisko pierādījumu un arestētās mantas uzskaiti; + + + saskaņā ar procesa virzītāja nolēmumu kriminālprocesā atdod lietiskos pierādījumus un arestēto mantu attiecīgajām personām vai atlīdzina lietisko pierādījumu vai arestētās mantas vērtību, ja lietiskie pierādījumi vai arestētā manta ir realizēta vai iznīcināta; + + + informē procesa virzītāju par izdevumiem, kas saistīti ar lietisko pierādījumu glabāšanu, pārsūtīšanu, realizāciju vai iznīcināšanu, lai minētos izdevumus iekļautu procesuālajos izdevumos; + + + + administratīvo pārkāpumu lietās izņemtās mantas un dokumentu pārvaldīšanas jomā: + + saskaņā ar atbildīgās institūcijas lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā nodrošina administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu glabāšanu, realizāciju un iznīcināšanu; + + + saskaņā ar atbildīgās institūcijas lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atdod administratīvā pārkāpuma lietā izņemto mantu un dokumentus attiecīgajām personām vai atlīdzina administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas vērtību, ja aģentūra izņemto mantu ir realizējusi vai iznīcinājusi; + + + informē atbildīgās iestādes amatpersonu, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, par izdevumiem, kas radušies saistībā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu, iznīcināšanu, realizāciju; + + + + ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu iznīcināšanas jomā: + + pieņem iznīcināšanai, uzskaita un nodrošina ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu iznīcināšanu atbilstoši deleģējumam, kas noteikts normatīvajos aktos, kuri reglamentē ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu iznīcināšanu; + + + + ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu, speciālo līdzekļu un ekipējuma nodrošināšanas jomā: + + iegādājas, uzglabā, uzskaita, izsniedz, remontē, noraksta un realizē iestāžu funkciju nodrošināšanai nepieciešamo bruņojumu un ekipējumu; + + + Valsts prezidenta vai Ministru prezidenta vajadzībām iegādājas šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, ar kuriem Valsts prezidents vai Ministru prezidents paredzējis apbalvot personas par īpašiem nopelniem valsts labā; + + + + vada valsts un starptautiskos projektus un programmas, par kuru īstenošanu atbildīga aģentūra; + + + sniedz metodisku un konsultatīvu palīdzību iestādēm aģentūras kompetencē esošajos jautājumos; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Aģentūrai ir tiesības: + + publicēt informatīvus materiālus un sniegt informāciju plašsaziņas līdzekļos par aģentūras kompetencē esošajiem jautājumiem; + + + pieaicināt speciālistus (ekspertus), lai veiktu ar aģentūras darbību saistītus uzdevumus; + + + sniegt publiskos maksas pakalpojumus citām valsts un pašvaldību institūcijām un privātpersonām. + + + + + III. Aģentūras amatpersonu kompetence + + Aģentūru vada aģentūras direktors. Aģentūras direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata iekšlietu ministrs. + + + Aģentūras direktors bez īpaša pilnvarojuma pārstāv aģentūru. + + + Aģentūras direktoram var būt vietnieki. Aģentūras direktora vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam aģentūras direktora vietniekam tieši pakļautās aģentūras struktūrvienības nosaka aģentūras direktors. + + + + IV. Aģentūras darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par aģentūras darbību + + Aģentūras amatpersonas izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aģentūras direktoram. Aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. + + + Aģentūras direktora izdoto administratīvo aktu (izņemot šo noteikumu 9.punktā minēto administratīvo aktu) un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Iekšlietu ministrijā. Iekšlietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. + + + Aģentūras direktors reizi gadā, kā arī pēc iekšlietu ministra pieprasījuma sniedz iekšlietu ministram pārskatu par aģentūras funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija noteikumus Nr.693 "Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 107.nr.). + + + Aģentūra ir Nodrošinājuma valsts aģentūras funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja. + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/14-0693-FID.xml b/data/14-0693-FID.xml new file mode 100644 index 0000000..9ab58c6 --- /dev/null +++ b/data/14-0693-FID.xml @@ -0,0 +1,53 @@ + + + FINANŠU IZLŪKOŠANAS DIENESTS + + Finanšu izlūkošanas dienesta nolikums + Ministru kabinets Atbildīgā iestāde: Iekšlietu ministrija + noteikumi + 308 + 2024-05-28 + 2024-05-30 + Latvijas Vēstnesis, 103, 29.05.2024. + Spēkā esošs + 352291 + https://likumi.lv/ta/id/352291 + + + sources/14-0693-FID.txt + 1a8cd505ca15b739424aae94128e6822d2b6961fb4bc65660cdda0794125e17e + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + + Finanšu izlūkošanas dienests (turpmāk – dienests) ir iekšlietu ministra institucionālajā pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Dienesta darbības mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai un veikt uzraudzību starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos tiktāl, ciktāl normatīvie akti nenosaka citādi. + + + Dienests atbilstoši kompetencei īsteno tam noteiktus uzdevumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jomā. + + + Dienesta darbības tiesiskais pamats, uzdevumi un funkcijas ir noteiktas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē dienesta darbību. + + + Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta priekšnieks. Dienesta priekšnieks ir atbildīgs par iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu dienesta priekšniekam, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Dienesta priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Publiskos pārskatus un ziņojumus par dienesta darbību un piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu dienests sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā. + + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2019. gada 5. marta noteikumus Nr. 102 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 48. nr.). + + + Ministru prezidente E. Siliņa + Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/15-0000-IZM.xml b/data/15-0000-IZM.xml new file mode 100644 index 0000000..88ee205 --- /dev/null +++ b/data/15-0000-IZM.xml @@ -0,0 +1,628 @@ + + + IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES MINISTRIJA + + Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 528 + 2003-09-16 + 2003-10-01 + Latvijas Vēstnesis, 129, 19.09.2003. + Spēkā esošs + 79100 + https://likumi.lv/ta/id/79100 + + + sources/15-0000-IZM.txt + 9d5342bca8e31b4de37fa108913f458dcddf7a246faaeb1108fe51100915f6ff + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības, zinātnes, kosmosa un sporta nozarē, kā arī jaunatnes un valsts valodas politikas jomā. + (MK 28.02.2023. noteikumu Nr. 77 redakcijā) + + + Ministrija ir tieši pakļauta izglītības un zinātnes ministram (turpmāk — ministrs). + + + Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. + + + + II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Ministrijas funkcijas: + (Grozīts ar MK 25.11.2003. noteikumiem Nr.664; MK 05.10.2004. noteikumiem Nr.843; MK 01.09.2009. noteikumiem Nr.990; MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 77) + + izstrādāt izglītības, zinātnes, kosmosa, sporta, jaunatnes un valsts valodas politiku; + + + organizēt un koordinēt izglītības, zinātnes, kosmosa, sporta, jaunatnes un valsts valodas politikas īstenošanu; + + + veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija: + (Grozīts ar MK 05.10.2004. noteikumiem Nr. 843; MK 30.05.2006. noteikumiem Nr. 434; MK 22.12.2008. noteikumiem Nr. 1090; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr. 597; MK 01.09.2009. noteikumiem Nr. 990; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr. 1615; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr. 677; MK 20.02.2018. noteikumiem Nr. 100; MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 156; MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 77) + + izstrādā valsts izglītības standartus un atbilstoši standartos noteiktajām prasībām izstrādā un apstiprina izglītības programmu paraugus, mācību priekšmetu standartus un mācību priekšmetu un kursu paraugus; + + + izstrādā un īsteno mācību un audzināšanas procesa kvalitātes pilnveides pasākumus; + + + (svītrots ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr. 597); + + + (svītrots ar MK 20.02.2018. noteikumiem Nr. 100); + + + izstrādā prasības pedagoga profesionālajai pilnveidei; + + + (svītrots ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr. 597); + + + saskaņo pašvaldību izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizāciju un slēgšanu; + + + ierosina pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju atbrīvošanu no darba; + + + (svītrots ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr. 597); + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu; + + + organizē profesijas standarta vai profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai nav nepieciešams izstrādāt profesijas standartu) izstrādi vai aktualizāciju atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras 6.‒7. līmenim; + + + organizē darba tirgus attīstības un darbaspēka pieprasījuma izpēti un izglītojamo profesionālo orientāciju; + + + koordinē profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto institūciju darbību, kā arī veicina pieaugušo neformālās izglītības attīstību; + + + nodrošina tirgus orientēto pētījumu projektu un valsts pārvaldes institūciju pasūtīto pētījumu projektu administrēšanu, ekspertīzi un finansēšanu attiecīgās budžeta apakšprogrammas ietvaros; + + + nodrošina starptautisko sadarbības programmu īstenošanu zinātnē, kosmosā un tehnoloģiju attīstībā Latvijā; + + + organizē un koordinē studiju kreditēšanu un studējošo kreditēšanu — kredītu izsniegšanu, apkalpošanu, administrēšanu, dzēšanu, kā arī kredītu un kredīta procentu piedziņu; + + + koordinē profesionālo kvalifikāciju atzīšanu reglamentēto profesiju jomā; + + + atbilstoši kompetencei piedalās sagatavošanās darbā Latvijas dalībai Eiropas Savienības strukturālajos fondos, koordinē darbu ar Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumentiem PHARE, Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem un ārvalstu tehnisko palīdzību izglītībā, zinātnē, kosmosā un sportā; + + + nodrošina Eiropas Savienības izglītības programmu īstenošanu Latvijā; + + + koordinē un īsteno izglītības informatizācijas sistēmas pilnveidi; + + + nodrošina ministrijai iedalīto valsts budžeta līdzekļu izmantošanu paredzētajiem mērķiem; + + + uzrauga jaunatnes sporta politikas īstenošanu; + + + īsteno mērķtiecīgu starptautisko sadarbību sporta jomā un nodrošina Latvijas pārstāvniecību starptautiskajās sporta organizācijās; + + + koordinē sporta pasākumu organizēšanu; + + + izstrādā un īsteno sporta nozares finansēšanas stratēģiju; + + + atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajai apropriācijai administrē sportam piešķirtos valsts budžeta līdzekļus; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē un koordinē nacionālo sporta bāzu darbību sporta jomā; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina, lai tiktu izpildītas Eiropas konvencijā par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos, īpaši futbola sacensību laikā, paredzētās saistības sporta jomā; + + + (svītrots ar MK 15.04.2014. noteikumiem Nr. 196); + + + (svītrots ar MK 15.04.2014. noteikumiem Nr. 196); + + + veicina valsts un pašvaldību iestāžu, jaunatnes organizāciju un citu darbā ar jaunatni iesaistīto personu sadarbību un darbības saskaņotību vienotas valsts politikas izstrādē un īstenošanā jaunatnes politikas jomā; + + + koordinē un organizē pasākumu sistēmu darbā ar jaunatni, arī jaunatnes lietu speciālistu apmācību; + + + nodrošina pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu; + + + apkopo un analizē informāciju par sporta izglītības iestāžu licencēto programmu īstenošanas plāna izpildi, grupu noslogotību, dalību sacensībās, sasniegumiem un materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī citu veidu statistiku un informāciju sporta jomā; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Ministrija nodrošina Latvijas Sporta muzeja darbību, uztur un attīsta muzeja krājumu un nodrošina tā saglabāšanu, nodrošina muzeja krājuma un sporta vēstures informācijas un pētniecības pieejamību sabiedrībai, popularizē Latvijas sporta kultūrvēsturisko mantojumu un veicina sporta vēstures apguvi, kā arī veic izglītojošo darbu un pētniecisko darbu muzeja krājuma izpētē un Latvijas sporta vēsturē. Ministrija šajā punktā minēto valsts pārvaldes uzdevumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt privāto vai publisko tiesību subjektam. + (MK 08.04.2025. noteikumu Nr. 216 redakcijā) + + + Ministrija: + + izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus; + + + sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus; + + + nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts uzņēmējsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; + + + sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; + + + savas kompetences ietvaros pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; + + + valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; + + + veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; + + + nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē un īstenošanā; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas izglītības valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; + + + informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas un sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē. + + + + Ministrijas tiesības: + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus; + + + piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību; + + + veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence + + Ministrijas darbu vada ministrs. + + + Ministrs: + (Grozīts ar MK 26.04.2005. noteikumiem Nr.290) + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; + + + dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām; + + + dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu; + + + dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību (uzņēmējsabiedrību), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu; + + + var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus; + + + var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus; + + + veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Parlamentārais sekretārs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. + + + Valsts sekretārs: + + organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu; + + + vada iestādes administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi; + + + nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi; + + + izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei; + + + plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm; + + + pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus; + + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; + + + dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem; + + + nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa; + + + veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci nosaka valsts sekretārs. + (MK 13.03.2012. noteikumu Nr.183 redakcijā) + + + Ministrijas struktūrvienības ir departamenti un patstāvīgās nodaļas. Departamentos var būt nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs. + (MK 13.03.2012. noteikumu Nr.183 redakcijā) + + + Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu. + + + Departamentu vada departamenta direktors. Valsts sekretāra vietnieks vienlaikus var būt departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. + (MK 13.03.2012. noteikumu Nr.183 redakcijā) + + + Patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. Patstāvīgās nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. + + + Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs. + + + + IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību + + Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. + + + Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. + + + Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. + + + Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu. + + + Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību. + + + + V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes, kapitālsabiedrības (uzņēmējsabiedrības), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja + (Nodaļas nosaukums MK 26.04.2005. noteikumu Nr.290 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.06.2007. noteikumiem Nr.389; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1615) + + Ministrijas padotībā ir: + (MK 15.04.2014. noteikumu Nr. 196 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89; MK 20.02.2018. noteikumiem Nr. 100; MK 20.09.2022. noteikumiem Nr. 581; MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 77; MK 14.05.2024. noteikumiem Nr. 290) + + Izglītības kvalitātes valsts dienests; + + + Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra; + + + (svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 156); + + + Latvijas Sporta muzejs; + + + Latvijas Zinātnes padome; + + + Latviešu valodas aģentūra; + + + Valsts izglītības attīstības aģentūra; + + + (svītrots ar MK 08.04.2025. noteikumiem Nr. 216); + + + Latvijas Zinātņu akadēmija; + + + Elektronikas un datorzinātņu institūts; + + + Fizikālās enerģētikas institūts; + + + Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs; + + + Latvijas Organiskās sintēzes institūts; + + + Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts; + + + (svītrots ar MK 22.12.2025. noteikumiem Nr. 806); + + + Daugavpils Universitāte; + + + (svītrots no 31.10.2022. ar MK 20.09.2022. noteikumiem Nr. 581, sk. grozījumu 2. punktu); + + + (svītrots ar MK 10.12.2024. noteikumiem Nr. 786); + + + Latvijas Universitāte; + + + (svītrots ar MK 14.05.2024. noteikumiem Nr. 290); + + + (svītrots ar MK 22.12.2025. noteikumiem Nr. 806); + + + (svītrots ar MK 20.02.2018. noteikumiem Nr. 100); + + + Rīgas Tehniskā universitāte; + + + Ventspils Augstskola; + + + Vidzemes Augstskola; + + + (zaudējis spēku ar 01.03.2018.; sk. 30. punktu); + + + (svītrots ar MK 14.05.2024. noteikumiem Nr. 290); + + + (svītrots no 01.04.2023. ar MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 77, sk. grozījumu 2. punktu); + + + (svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 156); + + + (svītrots ar MK 16.07.2019. noteikumiem Nr. 342); + + + Rīgas Tehniskā koledža; + + + Rīgas Būvniecības koledža; + + + (svītrots ar MK 16.07.2019. noteikumiem Nr. 342); + + + (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); + + + Aizkraukles Profesionālā vidusskola; + + + Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums; + + + (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); + + + (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); + + + (svītrots ar MK 20.02.2018. noteikumiem Nr. 100); + + + (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); + + + Latgales Industriālais tehnikums; + + + Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums; + + + (svītrots ar MK 20.09.2022. noteikumiem Nr. 581); + + + (svītrots ar MK 20.09.2022. noteikumiem Nr. 581); + + + (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); + + + (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); + + + Jelgavas tehnikums; + + + Kandavas Lauksaimniecības tehnikums; + + + Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums; + + + (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); + + + (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); + + + Ogres tehnikums; + + + Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums; + + + (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); + + + Liepājas Valsts tehnikums; + + + Rīgas Valsts tehnikums; + + + Rēzeknes tehnikums; + + + (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); + + + Rīgas Mākslas un mediju tehnikums; + + + Rīgas Metālapstrādes profesionālā vidusskola; + + + (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); + + + Rīgas Stila un modes tehnikums; + + + Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola; + + + Saldus tehnikums; + + + (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); + + + (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); + + + Smiltenes tehnikums; + + + Valmieras tehnikums; + + + (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); + + + Ventspils tehnikums; + + + Murjāņu sporta ģimnāzija; + + + (svītrots no 01.10.2022. ar MK 20.09.2022. noteikumiem Nr. 581, sk. grozījumu 3. punktu). + + + + Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās (uzņēmējsabiedrībās): + (MK 26.04.2005. noteikumu Nr. 290 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.05.2006. noteikumiem Nr. 434; MK 15.04.2008. noteikumiem Nr. 262; MK 15.04.2014. noteikumiem Nr. 196; MK 20.02.2018. noteikumiem Nr. 100; MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 77) + + (svītrots ar MK 12.06.2007. noteikumiem Nr. 389); + + + (svītrots ar MK 15.04.2014. noteikumiem Nr. 196); + + + (svītrots ar MK 20.02.2018. noteikumiem Nr. 100); + + + (svītrots ar MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 77); + + + sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais sporta centrs"; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums"; + + + (svītrots ar MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 77); + + + (svītrots ar MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 77); + + + sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Olimpiskā vienība"; + + + (svītrots ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr. 262); + + + (svītrots ar MK 15.04.2014. noteikumiem Nr. 196). + + + + (Svītrots ar MK 12.06.2007. noteikumiem Nr.389.) + + + (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1615) + + + + VI. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 23.decembra noteikumus Nr.557 "Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 1., 42., 89.nr.). + + + Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.oktobri. + + + Šo noteikumu 24.51.apakšpunkts zaudē spēku ar 2005.gada 1.jūliju. + (MK 26.04.2005. noteikumu Nr.290 redakcijā) + + + Šo noteikumu 24.26. apakšpunkts zaudē spēku 2018. gada 1. martā. + (MK 20.02.2018. noteikumu Nr. 100 redakcijā) + + + Ministru prezidents E.Repše + Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/15-0172-LZP.xml b/data/15-0172-LZP.xml new file mode 100644 index 0000000..0cbadca --- /dev/null +++ b/data/15-0172-LZP.xml @@ -0,0 +1,227 @@ + + + LATVIJAS ZINĀTNES PADOME + + Latvijas Zinātnes padomes nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 408 + 2020-06-30 + 2020-07-01 + Latvijas Vēstnesis, 123A, 30.06.2020. + Spēkā esošs + 315785 + https://likumi.lv/ta/id/315785 + + + sources/15-0172-LZP.txt + afc10b4175bd50efa01e1646ce7ac27a53dda068f78d0b28aec109316459c30b + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu (MK 27.09.2022. noteikumu Nr. 597 redakcijā) + + I. Vispārīgie jautājumi + + Latvijas Zinātnes padome (turpmāk – padome) ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + (MK 18.02.2025. noteikumu Nr. 104 redakcijā) + + + Padomes darbības mērķis ir īstenot valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politiku, nodrošinot normatīvajos aktos deleģēto no valsts budžeta, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansēto zinātnisko pētījumu programmu un projektu ieviešanu un tiem piešķirto finanšu līdzekļu administrēšanu, kā arī zinātniskās darbības vai zinātnisko projektu īstenošanas monitoringu un analītikā balstītu rīcībpolitikas lēmumu pieņemšanu un programmu ieviešanu. + + + + II. Padomes funkcijas, uzdevumi, kompetence un tiesības + + Padomes funkcijas un kompetences noteiktas Zinātniskās darbības likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī šajā nolikumā. Padome veic šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 27.09.2022. noteikumiem Nr. 597; MK 18.02.2025. noteikumiem Nr. 104) + + ievieš normatīvajos aktos deleģētās no valsts budžeta finansētās zinātnisko pētījumu programmas, veic to rezultātu monitoringu, administratīvu un finansiālu uzraudzību, kā arī apkopo attiecīgo informāciju un nodrošina tās pieejamību; + + + īsteno starptautiskās sadarbības projektus un Eiropas Savienības politikas iniciatīvas zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā; + + + sniedz informāciju un datos un analīzē balstītas konsultācijas par valsts politikas īstenošanu zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā, kā arī par valsts un Eiropas Savienības politiku un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību; + + + īsteno informācijas, publicitātes un atbalsta pasākumus saistībā ar Eiropas Savienības ārējās sadarbības politikas instrumentiem zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas jomā; + + + veic Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" (Horizon Europe) 2021.–2027. gadam (turpmāk – pamatprogramma "Apvārsnis Eiropa") nacionālā kontaktpunkta funkcijas un, sākot ar 2028. gadu, 10. Ietvara programmas 2028.–2034. gadam Latvijas nacionālā kontaktpunkta funkcijas; + + + nodrošina Latvijas dalību Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" (Horizon 2020) ERA-NET Cofund projektos, pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" COFUND aktivitātēs, tostarp Eiropas Partnerībās, Programmas līmeņa sadarbības starp valstu P&I politikas veidotājiem koordinācijas un atbalsta darbībās, kopīgajās programmās, ko īsteno vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 185. pantu vai struktūrās, kuras izveidotas, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu, kā arī Eiropas sadarbībā zinātnes un tehnoloģiju jomā (COST) un EUREKA programmās; + + + nodrošina Eiropas Savienības fondu projektu vadību un īstenošanu, ja padome ir projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs, kā arī veic finansējuma saņēmēja sadarbības partnera pienākumus, tostarp kā finansējuma saņēmējs Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.5. pasākuma "Latvijas pilnvērtīga dalība pamatprogrammā Apvārsnis Eiropa, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu" pirmajā un otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā, projektā Nr. 1.1.1.5./1/24/I/001 "Atbalsts Latvijas dalībai starptautiskās pētniecības un inovācijas programmās" un 1.1.1.9. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētījumi" projektā Nr. 1.1.1.9/1/24/I/001 "Pēcdoktorantūras pētījumi", kā arī kā finansējuma saņēmēja sadarbības partneris 1.1.1.1. pasākuma "Zinātnes politikas īstenošana, vadība un kapacitātes stiprināšana" projektā Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 "Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība"; + + + nodrošina aģentūras funkciju izpildi Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta programmās un Šveices un Latvijas sadarbības programmā "Lietišķā pētniecība" atbilstoši normatīvajam regulējumam par programmu īstenošanu; + + + kārto Zinātnisko institūciju reģistru. + + + + Lai īstenotu šo noteikumu 3. punktā noteiktās funkcijas un kompetences, padome veic šādus uzdevumus: + (Grozīts ar MK 18.02.2025. noteikumiem Nr. 104) + + sagatavo priekšlikumus valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas un tās prioritāšu izstrādei, zinātnes finansēšanai nepieciešamā valsts budžeta projekta izstrādei, izvērtē un sniedz priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem zinātnisko darbību regulējošajos normatīvajos aktos; + + + nodrošina neatkarīgu zinātnes un tehnoloģiju rīcībpolitikas instrumentu, tostarp pētniecības un attīstības programmu, ietekmes izvērtējumu; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veido, attīsta, īsteno, administrē un uzrauga zinātnisko pētījumu programmas un pētniecības projektus, tostarp organizē un izsludina projektu konkursus, nodrošina zinātnisko pētījumu īstenošanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma pārbaudes; + + + nodrošina zinātnisko ekspertīzi publiskajam un privātajam sektoram; + + + sniedz priekšlikumus nacionālās un Eiropas nozīmes zinātniskās infrastruktūras objektu noteikšanai, izveidošanai, uzturēšanai un racionālai izmantošanai, izstrādā nacionālo infrastruktūras ceļa karti; + + + nodrošina starptautiskās sadarbības projektu un Eiropas Savienības politikas iniciatīvu īstenošanu zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas jomā Latvijā; + + + īsteno Eiropas Savienības kārtējās Ietvara programmas nacionālā kontaktpunkta funkcijas; + + + nodrošina Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansēto programmu un projektu apsaimniekošanu pētniecībā, kā arī veic Šveices un Latvijas sadarbības programmas "Lietišķā pētniecība" starpniekinstitūcijas funkcijas; + + + nodrošina starptautisko sadarbības programmu projektu vērtēšanu, administrēšanu un uzraudzību, kā arī starptautisko pētījumu īstenošanu zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas jomā; + + + piesaista publisku finansējumu starptautisko iniciatīvu un projektu ietvaros, tai skaitā pētniecības un attīstības projektus zinātnisko institūciju kapacitātes stiprināšanai, kā arī īsteno projektus, nodrošinot atbilstošu funkciju nodalīšanu; + + + īsteno zinātnes stratēģisko komunikāciju, tostarp izplata informāciju par padomes īstenotajām programmām un projektiem; + + + piedalās integrētās Latvijas zinātnes portāla https://researchLatvia.gov.lv satura veidošanā un stratēģiskās komunikācijas nodrošināšanā; + + + sistemātiski uzkrāj un apkopo datus atbilstoši padomes funkcijām un kompetencēm, izstrādā analītikā balstītus secinājumus, rekomendācijas, prognožu modeļus un iniciatīvas zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas komunikācijai, rīcībpolitikai un lēmumu pieņemšanai, kā arī nodrošina pieejamību datiem un secinājumiem; + + + organizē un vada seminārus un konferences, piedalās ārvalstu un starptautisko institūciju sadarbības projektos, programmās un pasākumos zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā; + + + sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju veic pasākumus Eiropas zinātnieku ētikas hartā nostiprināto principu iedzīvināšanai; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Lai nodrošinātu padomes funkciju un uzdevumu izpildi, padome sadarbojas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, zinātniekus un zinātniskās institūcijas pārstāvošām organizācijām, uzņēmējiem un to organizācijām, citām valsts pārvaldes iestādēm zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomā, Eiropas Savienības institūcijām un citām ārvalstu institūcijām un starptautiskajām organizācijām, to struktūrvienībām un amatpersonām, kā arī ar citām juridiskajām un fiziskajām personām, piedalās starpvalstu sadarbības programmās un projektos, sadarbojas ar plašsaziņas līdzekļiem un sniedz tiem informāciju par padomes darbību un tās rezultātiem. + + + Padome funkcijas un uzdevumus veic atbilstoši vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijai, kārtējā gada darbības plānam un kārtējā gada budžetam. + (MK 18.02.2025. noteikumu Nr. 104 redakcijā) + + + Padomei ir šādas tiesības: + (Grozīts ar MK 18.02.2025. noteikumiem Nr. 104) + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši kompetencei pieprasa un saņem no valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem, fiziskajām un juridiskajām personām un to apvienībām funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju; + + + iekasē maksu par padomes sniegtajiem maksas pakalpojumiem; + + + pieņem ziedojumus un dāvinājumus, kurus izmanto ar saimniecisko darbību nesaistītu pētniecības projektu finansēšanai; + + + atbilstoši padomes funkcijām, kompetencei un uzdevumiem slēdz līgumus ar valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem, fiziskajām un juridiskajām personām un to apvienībām; + + + pieaicina ekspertus un slēdz ar viņiem līgumus, lai veiktu ar padomes darbību saistīto funkciju un uzdevumu izpildi; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkojas ar padomes valdījumā esošo mantu un finanšu līdzekļiem; + + + rīkojas kā centralizētā iepirkumu institūcija Publisko iepirkumu likuma izpratnē, veicot iepirkumus visiem Publisko iepirkumu likuma subjektiem. + + + + + III. Padomes struktūra un pārvalde + + Padomi vada padomes direktors. Padomes direktors ir valsts civildienesta ierēdnis. Padomes direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + Padomes direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts civildienesta likumā un Zinātniskās darbības likuma 14. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. + (MK 18.02.2025. noteikumu Nr. 104 redakcijā) + + + Padomes direktors nosaka padomes organizatorisko struktūru, funkciju un uzdevumu sadalījumu. Padomes direktoram var būt vietnieki, un viņu kompetenci nosaka padomes direktors. + + + (Svītrots ar MK 18.02.2025. noteikumiem Nr. 104) + + + (Svītrots ar MK 18.02.2025. noteikumiem Nr. 104) + + + (Svītrots ar MK 18.02.2025. noteikumiem Nr. 104) + + + (Svītrots ar MK 18.02.2025. noteikumiem Nr. 104) + + + (Svītrots ar MK 18.02.2025. noteikumiem Nr. 104) + + + (Svītrots ar MK 18.02.2025. noteikumiem Nr. 104) + + + + IV. Padomes finansēšana + + Padomes finanšu līdzekļus veido: + + valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem; + + + pašu ieņēmumi, tai skaitā ieņēmumi no padomes sniegtajiem maksas pakalpojumiem; + + + ziedojumi un dāvinājumi; + + + ārvalstu finanšu palīdzība. + + + + Gada beigās padomes kontos esošo līdzekļu atlikumu, kas radies no pašu ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai saņemtajiem transferta pārskaitījumiem no valsts pamatbudžeta ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, var izmantot nākamajā saimnieciskajā gadā atbilstoši piešķirtajiem asignējumiem. + + + + V. Padomes darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Padomes darbības tiesiskumu nodrošina padomes direktors. Padomes direktors ir atbildīgs par padomes iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Padomes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu padomes direktoram. Padomes direktora izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. + (MK 27.09.2022. noteikumu Nr. 597 redakcijā) + + + Padome ne retāk kā reizi gadā sagatavo pārskatu par tās funkciju un uzdevumu izpildi un padomei piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un iesniedz to Izglītības un zinātnes ministrijā. + + + + VI. Noslēguma jautājums + + Šo noteikumu 3.5., 3.6., 3.7. un 3.8. apakšpunkts stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. + (Grozīts ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 451) + + + Ministru prezidents A. K. Kariņš + Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/15-0173-izglitibas-kvalitates-dienests.xml b/data/15-0173-izglitibas-kvalitates-dienests.xml new file mode 100644 index 0000000..3bf9edc --- /dev/null +++ b/data/15-0173-izglitibas-kvalitates-dienests.xml @@ -0,0 +1,291 @@ + + + IZGLĪTĪBAS KVALITĀTES VALSTS DIENESTS + + Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 225 + 2013-04-23 + 2013-05-01 + Latvijas Vēstnesis, 82, 29.04.2013. + Spēkā esošs + 256415 + https://likumi.lv/ta/id/256415 + + + sources/15-0173-izglitibas-kvalitates-dienests.txt + 8856ae5eec1c79bb3fbfc25a031728577814e4dc92fb12a38174a64e74084a67 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk – dienests) ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Dienesta darbības mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un tiesisku izglītību, veicot izglītības kvalitātes monitoringu un sniedzot atbalstu izglītības procesa īstenošanā. + + + + II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Dienestam ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr. 631; MK 29.08.2017. noteikumiem Nr. 507; MK 27.09.2022. noteikumiem Nr. 598, sk. 19.¹ punktu) + + iegūt, apkopot un analizēt izglītības politikas veidošanai un īstenošanai nepieciešamo informāciju; + + + reģistrēt izglītības iestādes, tai skaitā starptautiskās skolas, kā arī psihologus un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējus; + + + licencēt izglītības programmas (izņemot interešu izglītības, pieaugušo neformālās izglītības un augstākās izglītības studiju programmas); + + + nodrošināt vispārējās un profesionālās izglītības (izņemot augstāko profesionālo izglītību) kvalitātes novērtēšanu; + + + (svītrots no 01.06.2023. ar MK 27.09.2022. noteikumiem Nr. 598; sk. 19.¹ punktu); + + + kontrolēt izglītības procesu un sniegt ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai; + + + izsniegt sertifikātus pedagogu privātprakses uzsākšanai un nodrošināt to uzskaiti; + + + veikt sporta speciālistu un sporta izglītības iestāžu darba uzraudzību; + + + izvērtēt, vai atļauja strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta, nekaitēs izglītojamo interesēm; + + + organizēt izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, dienests veic Izglītības likumā noteiktos uzdevumus, kā arī šādus uzdevumus: + (Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr. 631; MK 29.08.2017. noteikumiem Nr. 507; MK 27.09.2022. noteikumiem Nr. 598; sk. 19.¹ punktu) + + uztur šādus reģistrus: + + Izglītības iestāžu reģistru (tai skaitā Augstskolu reģistru); + + + Izglītības programmu reģistru; + + + Nozares eksaminācijas centru reģistru; + + + Pedagogu reģistru (pedagogi, kam izsniegti sertifikāti pedagoga privātprakses uzsākšanai); + + + Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistru; + + + Psihologu reģistru; + + + + veic obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaiti; + + + veic vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanu, kā arī sniedz konsultācijas par to izstrādi, grozīšanu un īstenošanu; + + + pieņem lēmumu par sākotnējās atļaujas vai atļaujas izsniegšanu starptautiskas izglītības programmas īstenošanai un mācību priekšmeta "Latvijas mācība" (latviešu valoda, Latvijas vēsture un kultūra, Latvijas daba un ģeogrāfija) apstiprināšanu; + + + organizē izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas, interešu izglītības iestādes, pieaugušo neformālās izglītības iestādes) un nozares eksaminācijas centru darbības kvalitātes novērtēšanu un akreditāciju; + + + organizē vispārējās un profesionālās izglītības programmu (izņemot profesionālās pilnveides izglītības programmas, profesionālās ievirzes izglītības programmas, augstākās izglītības studiju programmas) kvalitātes novērtēšanu un akreditāciju; + + + veic izglītības iestāžu pašnovērtējuma ziņojumu analīzi un akreditācijas ekspertu komisijas sniegto ieteikumu ieviešanas monitoringu, sniedz atbalstu ieteikumu ieviešanā, kā arī metodisko atbalstu izglītības iestādes darbības un izglītības procesa īstenošanas pilnveidē; + + + nodrošina izglītības iestāžu pašnovērtēšanas un ārējās vērtēšanas metodikas pilnveidi; + + + koordinē un organizē izglītības kvalitātes datu ieguvi un pētniecību; + + + regulāri sagatavo ziņojumus par izglītības kvalitāti (izņemot augstāko izglītību) un sniedz priekšlikumus jautājumos, kas saistīti ar izglītības politikas plānošanu un īstenošanu; + + + nodrošina ārvalstu pieredzes un starptautisko izglītības pētījumu analīzi izglītības kvalitātes jomā; + + + organizē kvalitātes vērtēšanas ekspertu, pedagogu profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursus un seminārus, izdod metodiskos un informatīvos materiālus; + + + piedalās izglītības iestāžu vadītāju, vadītāju vietnieku un pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas metodikas pilnveidē; + + + pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu, atteikumu izsniegt atļauju un atļaujas anulēšanu strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta; + + + pieņem lēmumu par izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtējumu un atbilstību vai neatbilstību amatam; + + + izvērtē izglītības iestādes vadītāja un pedagoga vai viņa rīcības atbilstību Izglītības likuma prasībām un pieņem lēmumu par izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga atstādināšanu no pienākumu pildīšanas; + + + reizi gadā apkopo un analizē Valsts izglītības informācijas sistēmā ievadīto informāciju par izglītojamo neattaisnotiem mācību kavējumiem, sagatavo ziņojumu un sniedz ieteikumus un metodisku atbalstu pašvaldībām un izglītības iestādēm priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku mazināšanai; + + + (svītrots no 01.06.2023. ar MK 27.09.2022. noteikumiem Nr. 598; sk. 19.¹ punktu); + + + (svītrots no 01.06.2023. ar MK 27.09.2022. noteikumiem Nr. 598; sk. 19.¹ punktu); + + + (svītrots no 01.06.2023. ar MK 27.09.2022. noteikumiem Nr. 598; sk. 19.¹ punktu); + + + atbilstoši kompetencei sniedz konsultācijas izglītības iestāžu vadībai, pedagogiem, izglītojamiem un citām personām; + + + koordinē Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūras (EQAVET) un vienoto profesionālās izglītības kvalitātes novērtēšanas rādītāju ieviešanu profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā; + + + izskata privātpersonu, valsts un pašvaldību iestāžu iesniegumus izglītības iestāžu darbības un izglītības procesa īstenošanas jautājumos; + + + apkopo un sniedz informāciju, kas nepieciešama augstskolas, koledžas vai studiju virziena akreditācijai; + + + sniedz ieteikumus valsts un pašvaldību iestādēm un citām institūcijām, lai sekmētu, nodrošinātu un pilnveidotu normatīvo aktu ievērošanu izglītības jomā un nodrošinātu izglītības kvalitāti, tai skaitā sniedz priekšlikumus izglītības iestādēm to darbības kvalitātes uzlabošanas pasākumu plānošanai un īstenošanai; + + + atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kā arī iesaistās starptautiskajā sadarbībā un starptautiskajos projektos; + + + informē plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus par dienesta darbību; + + + nodrošina uzticības tālruņa darbību izglītības jomā; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus; + + + informē Izglītības un zinātnes ministriju un Akadēmiskās informācijas centru, ja ir konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi augstskolas vai koledžas darbībā; + + + nodrošina normatīvā regulējuma izstrādi, kas saistīts ar izglītības programmu licencēšanu, izglītības iestāžu akreditāciju, izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu, kā arī reģistru darbību un izglītības procesa uzraudzību; + + + plāno un īsteno valsts politiku izglītības kvalitātes vērtēšanas un uzraudzības jomā; + + + veido izglītības kvalitātes novērtēšanas saturu un izstrādā vadlīnijas vispārējās un profesionālās izglītības (izņemot augstāko profesionālo izglītību) kvalitātes nodrošināšanai; + + + sniedz atzinumus par normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem, kas saistīti ar izglītības iestāžu uzraudzību, reģistru darbību, izglītības programmu licencēšanu un īstenošanu, kā arī izglītības kvalitātes vērtēšanu. + + + + Dienests sniedz Izglītības un zinātnes ministrijai priekšlikumus par nepieciešamo valsts budžeta finansējumu tā funkciju un uzdevumu īstenošanai. + + + Dienestam ir Izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības, kā arī tiesības saņemt maksu par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem. + + + + III. Dienesta struktūra + + Dienesta darbu vada dienesta vadītājs. + + + Dienesta vadītāju pēc kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā izglītības un zinātnes ministrs. Dienesta vadītāju atbrīvo no amata izglītības un zinātnes ministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu. + + + Dienesta vadītājs pilda Izglītības likumā, Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kā arī šādas funkcijas: + + nodrošina dienesta stratēģijas izstrādi un īstenošanu; + + + organizē un īsteno dienesta darbību un izveido racionālu struktūru dienesta funkciju izpildei; + + + nosaka dienesta ierēdņu un darbinieku pienākumus; + + + vada dienesta administratīvo darbu un organizē dienesta funkciju izpildi, nodrošinot to nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu; + + + nodrošina izglītības un zinātnes ministra, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra vai valsts sekretāra rīkojumu izpildi; + + + plāno finanšu resursus; + + + pieņem pārvaldes lēmumus, izdod iekšējos normatīvos aktus un administratīvos aktus; + + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv dienestu; + + + dod tiešus rīkojumus un uzdevumus dienesta ierēdņiem un darbiniekiem; + + + atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kā arī ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām; + + + informē plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus par dienesta darbību. + + + + Dienesta vadītājam var būt vietnieki. + + + Dienesta vadītāja vietnieku kompetenci nosaka dienesta vadītājs. + + + Dienesta struktūru nosaka dienesta reglaments. Dienesta reglamentu apstiprina dienesta vadītājs pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju. + + + Dienesta struktūrvienības vada struktūrvienību vadītāji. Dienesta struktūrvienību vadītāju funkcijas un kompetenci nosaka dienesta vadītājs. + + + Dienesta struktūrvienības ir pakļautas dienesta vadītājam vai viņa vietniekiem saskaņā ar noteikto funkciju sadalījumu. + + + + IV. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par dienesta darbību + + Dienesta vadītājs nodrošina dienesta darbības tiesiskumu. Dienesta vadītājs ir atbildīgs par dienesta iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Dienesta vadītājs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto dienesta amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai amatpersonas faktisko rīcību. Dienesta vadītāja izdoto administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā. + + + Dienesta vadītāja izdotos administratīvos aktus (izņemot šo noteikumu 16.punktā minēto lēmumu) un faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Dienests reizi gadā sniedz Izglītības un zinātnes ministrijai pārskatu par dienesta funkciju izpildi un dienestam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Izglītības un zinātnes ministrijai ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par dienesta darbību. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumus Nr.623 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 120.nr.; 2009, 104., 204.nr.; 2011, 37.nr.). + + + Grozījumi, kas paredz svītrot šo noteikumu 3.5. apakšpunktu, kā arī 4.13., 4.14. un 4.15. apakšpunktu, stājas spēkā 2023. gada 1. jūnijā. + (MK 27.09.2022. noteikumu Nr. 598 redakcijā) + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.maijā. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Izglītības un zinātnes ministra vietā – iekšlietu ministrs R.Kozlovskis + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/15-0190-sporta-muzejs.xml b/data/15-0190-sporta-muzejs.xml new file mode 100644 index 0000000..c19c0fd --- /dev/null +++ b/data/15-0190-sporta-muzejs.xml @@ -0,0 +1,183 @@ + + + LATVIJAS SPORTA MUZEJS + + Latvijas Sporta muzeja nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 864 + 2012-12-11 + 2013-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 201, 21.12.2012. + Spēkā esošs + 253573 + https://likumi.lv/ta/id/253573 + + + sources/15-0190-sporta-muzejs.txt + bd7098c7aa7004b61cae19367d5320c30ef5f2cbf4d36ddca3646b22b37b37ca + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Latvijas Sporta muzejs (turpmāk – muzejs) ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Izglītības un zinātnes ministrs pakļautību īsteno ar Izglītības un zinātnes ministrijas starpniecību. + + + Muzeja darbības mērķis ir vākt, saglabāt, pētīt, eksponēt un popularizēt materiālās un nemateriālās liecības, kurām ir vēsturiska, zinātniska un memoriāla nozīme, kā arī ar tām saistītu informāciju par Latvijas sporta vēsturi, lai ieinteresētu un informētu sabiedrību par Latvijas sporta kultūrvēsturisko mantojumu un sportu kā aktīva un veselīga dzīvesveida pamatu. + + + + II. Muzeja funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Muzejam ir šādas funkcijas: + + uzturēt un attīstīt muzeja krājumu un nodrošināt tā saglabāšanu; + + + nodrošināt muzeja krājuma un sporta vēstures informācijas un pētniecības pieejamību sabiedrībai; + + + popularizēt Latvijas sporta kultūrvēsturisko mantojumu un veicināt sporta vēstures apguvi; + + + veikt pētniecisko darbu muzeja krājuma izpētē un Latvijas sporta vēsturē; + + + veikt izglītojošo darbu. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veic šādus uzdevumus: + + nodrošina muzeja krājuma – Nacionālā muzeju krājuma daļas – komplektēšanu, uzskaiti, dokumentēšanu un glabāšanu; + + + komplektē, dokumentē un saglabā muzeja krājumu, kas atspoguļo Latvijas sporta vēsturi, olimpiskās kustības Latvijā un latviešu trimdas sporta vēsturi; + + + sagatavo un īsteno Latvijas sporta vēstures izpētes un apguves projektus; + + + veido ekspozīcijas un izstādes muzejā un ārpus tā; + + + rada iespēju izmantot muzeja krājuma materiālus pētniecībai; + + + atbilstoši normatīvajiem aktiem par Nacionālo muzeju krājumu deponē muzeja krājuma priekšmetus Latvijā un ārpus tās; + + + vada ekskursijas, lasa lekcijas, organizē pasākumus, kā arī izstrādā un īsteno izglītojošās programmas; + + + sagatavo un izdod ceļvežus, katalogus un citus informatīvos materiālus par Latvijas sporta vēsturi, muzeja krājumu, muzeja vēsturi un izglītojošiem pasākumiem; + + + izglīto un informē sabiedrību par sporta kultūrvēsturisko mantojumu un tā vērtībām; + + + sniedz konsultācijas un metodisko palīdzību sporta vēstures jomā; + + + vāc, apkopo un analizē statistikas datus par muzeja apmeklētājiem, izstādēm un pasākumiem; + + + uztur un attīsta muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru. + + + + Muzejam ir šādas tiesības: + + publicēt informatīvus, zinātniskus, populārzinātniskus un reklāmas izdevumus un popularizēt muzeju plašsaziņas līdzekļos; + + + muzeja popularizēšanai izmantot savu simboliku; + + + aptaujāt un intervēt muzeja apmeklētājus; + + + iekasēt maksu par muzeja sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem atbilstoši muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādim; + + + veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām un ārvalstu institūcijām; + + + saņemt dāvinājumus, ziedojumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; + + + citas muzeju darbību reglamentējošos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + + + + + III. Muzeja pārvalde un finansēšanas kārtība + + Muzeja darbu vada muzeja direktors. Muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata izglītības un zinātnes ministrs, konsultējoties ar Latvijas Muzeju padomi. + + + Muzeja direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + Muzeja direktoram var būt vietnieki. Vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, kā arī viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeja direktors. + + + Lai noteiktu muzeja darbības politiku un stratēģiskos virzienus un veicinātu sadarbību ar nevalstiskajām sporta organizācijām, tiek izveidota muzeja konsultatīvā padome. Muzeja konsultatīvās padomes sastāvu un tās nolikumu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs. + + + Muzejā darbojas muzeja krājuma komisija. Muzeja krājuma komisijas sastāvu un tās nolikumu apstiprina muzeja direktors. + + + Muzeja finanšu līdzekļus veido: + + valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem; + + + ieņēmumi par muzeja sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citi pašu ieņēmumi, kā arī projektu konkursos piešķirtie līdzekļi; + + + ziedojumi un dāvinājumi; + + + ārvalstu finanšu palīdzība. + + + + + IV. Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Muzeja darbinieku lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeja direktoram. Muzeja direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 12.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzejs sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par muzeja funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Muzejs reizi gadā sniedz pārskatu par muzeja funkciju izpildi Latvijas digitālajā kultūras kartē. + + + Muzejs pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par muzeja darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumus Nr.559 "Valsts aģentūras "Latvijas Sporta muzejs" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 119.nr.). + + + Muzejs kā tiešās pārvaldes iestāde ir valsts aģentūras "Latvijas Sporta muzejs" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Izglītības un zinātnes ministra vietā – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/15-0203-VIAA.xml b/data/15-0203-VIAA.xml new file mode 100644 index 0000000..c5d95a7 --- /dev/null +++ b/data/15-0203-VIAA.xml @@ -0,0 +1,258 @@ + + + VALSTS IZGLĪTĪBAS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA + + Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums + Ministru kabinets Atbildīgā iestāde: Izglītības un zinātnes ministrija + noteikumi + 207 + 2025-04-01 + 2025-04-08 + Latvijas Vēstnesis, 68, 07.04.2025. + Spēkā esošs + 359778 + https://likumi.lv/ta/id/359778 + + + sources/15-0203-VIAA.txt + 0df22224656f1d2f2464c08b6c8f47b615160fd21d2e1722b1b9ca8c9263aa7e + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Aģentūras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku izglītības jomā, tai skaitā nodrošināt Eiropas Savienības un citu ārvalstu programmu un finanšu instrumentu īstenošanu un uzraudzību Izglītības un zinātnes ministrijas atbildības jomās. + + + + II. Aģentūras funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Aģentūrai ir šādas funkcijas: + + nodrošināt Eiropas Savienības programmas izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā "Erasmus+" (turpmāk – programma "Erasmus+") nacionālās aģentūras funkciju īstenošanu; + + + nodrošināt starptautisku sadarbību izglītības jomā un veicināt Latvijas izglītības atpazīstamību un konkurētspēju starptautiskā vidē; + + + nodrošināt vispārējās un profesionālās izglītības satura izstrādi, pilnveidi un attīstību; + + + nodrošināt plašākas mācīšanās pieredzi bērniem un jauniešiem; + + + nodrošināt profesionālā atbalsta sistēmu izglītības iestādēm un pašvaldībām bērnu un jauniešu mācīšanās pilnveidei; + + + nodrošināt izglītojamā mācību snieguma novērtēšanu valsts pārbaudījumos vispārējā un profesionālajā izglītībā un vērtēšanas sistēmas attīstību atbilstoši valsts izglītības standartiem; + + + nodrošināt valsts valodas prasmes pārbaudi; + + + nodrošināt profesionālo kvalifikāciju sistēmas (Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras pirmais, otrais, trešais, ceturtais, piektais, sestais, septītais un astotais profesionālās kvalifikācijas līmenis) izstrādi, pilnveidi un attīstību; + + + nodrošināt atbalstu iekļaujošas izglītības pieejas īstenošanā un individuālo spēju attīstībā vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs; + + + nodrošināt studentu finansiāla atbalsta sistēmas attīstību; + + + nodrošināt atbalstu profesionālās izglītības iestāžu darbībai un attīstībai saskaņā ar stratēģiskajām prioritātēm; + + + nodrošināt pieaugušo izglītības politikas īstenošanu, sistemātisku un inovatīvu risinājumu attīstību, veicināt pieaugušo iesaisti mūžizglītībā atbilstoši indivīda un darba devēja vajadzībām un nākotnes tirgus prasībām; + + + nodrošināt digitālo risinājumu izstrādi un attīstību izglītības jomā. + + + + Izpildot šo noteikumu 3. punktā minētās funkcijas, aģentūra veic šādus uzdevumus: + + nodrošina programmas "Erasmus+" īstenošanu Latvijā vispārējās (skolu) izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības, pieaugušo izglītības un sporta jomā; + + + nodrošina Eiropas Savienības un citu starptautisko (Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices, Norvēģijas finanšu instrumentu) programmu, projektu un iniciatīvu izglītības jomā plānošanu, vadīšanu, īstenošanu, uzraudzību un kontroli; + + + veic Eiropas Savienības tīklu (tai skaitā Eurydice tīkla) vadību izglītības jomā saskaņā ar Eiropas Savienības vadlīnijās noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem; + + + īsteno nacionālu iniciatīvu Study in Latvia, veicinot Latvijas augstākās izglītības atpazīstamību un eksportspēju un koordinējot valsts iestāžu un augstskolu sadarbību ārvalstu studentu piesaistes jautājumos; + + + nodrošina mācību satura (valsts izglītības standarti un vadlīnijas, mācību priekšmetu un kursu programmu paraugi) izstrādi, pārskatīšanu un pilnveidi vispārējā un profesionālajā izglītībā; + + + nodrošina izglītojamam noteikto sasniedzamo rezultātu izvērtēšanu un saskaņošanu; + + + nodrošina profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu atbilstību valsts izglītības standartiem; + + + sadarbībā ar iesaistītajām pusēm nodrošina atbalstu izglītības satura ieviešanai vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, pamatojoties uz Izglītības kvalitātes valsts dienesta (turpmāk – dienests) rekomendācijām par izglītības kvalitāti; + + + nodrošina karjeras atbalsta (informēšanas, karjeras izglītības un konsultēšanas) sistēmas attīstību, tai skaitā Eiropas Komisijas karjeras konsultēšanas un informācijas tīkla Euroguidance darbību Latvijā; + + + sniedz atbalstu daudzveidīgas bērnu un jauniešu interešu izglītības pieejamības nodrošināšanai; + + + veicina bērnu un jauniešu neformālās izglītības attīstību; + + + nodrošina Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanu, norisi un metodisko atbalstu; + + + organizē un nodrošina profesionālo, tai skaitā metodisko, atbalstu izglītības pārvalžu speciālistiem, izglītības iestāžu vadībai, pedagogiem un nozares ekspertiem, koordinējot profesionālā atbalsta sistēmā un tās pilnveidē iesaistīto pušu sadarbību; + + + nodrošina informatīvo materiālu, metodiskā atbalsta materiālu un mācību līdzekļu izstrādi un izvērtēšanu, kā arī izdošanu (ja attiecināms); + + + regulāri un sistēmiski pārskata un pilnveido vērtēšanas pieeju (tai skaitā vērtēšanas principus un pārbaudes darbu īstenošanu) vispārējā un profesionālajā izglītībā; + + + izstrādā valsts pārbaudes darbu (centralizētie eksāmeni, eksāmeni, monitoringa darbi) un diagnosticējošo darbu saturu vispārējā izglītībā un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu profesionālajā izglītībā; + + + plāno un organizē valsts pārbaudījumu norisi, centralizēto pārbaudes darbu vērtēšanu, rezultātu paziņošanu, veic rezultātu analīzi un nodrošina valsts pārbaudes darbu pilnveidi; + + + izstrādā valsts valodas prasmes pārbaudes saturu, organizē pārbaudes norisi, nodrošina pārbaudes darbu vērtēšanu un rezultātu paziņošanu; + + + sadarbībā ar nozaru pārstāvjiem nodrošina profesijas standarta un tajā iekļauto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes un aktualizācijas procesu no pirmā līdz astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim; + + + koordinē un sniedz metodisko atbalstu nozaru ekspertu padomēm nozaru kvalifikāciju struktūru un profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādei; + + + nodrošina izglītības iestādēm un pašvaldībām metodisko atbalstu iekļaujošās izglītības īstenošanā; + + + nodrošina atbalstu izglītojamiem ar īpašām vajadzībām un valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas darba norisi; + + + sadarbībā ar pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm nodrošina bērnu un jauniešu mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas risku apzināšanu un mazināšanu; + + + nodrošina atbalstu talantu attīstībai un prasmju izcilībai vispārējā un profesionālajā izglītībā, tai skaitā organizē valsts mācību priekšmetu olimpiādes, izglītojamo zinātniskās pētniecības darbu norisi, nacionāla līmeņa jauno profesionāļu meistarības konkursus un dalību starptautiskos pasākumos; + + + administrē Latvijas valsts stipendijas ārzemniekiem un ārvalstu valdību piedāvātās stipendijas, organizē Latvijas valdības stipendiju konkursus, pieteikumu vērtēšanu un piešķir Latvijas valdības stipendijas; + + + administrē studiju un studējošo kredītus, kas izsniegti no valsts budžeta līdzekļiem un kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, un nodrošina to uzraudzības procesu; + + + administrē sociālo stipendiju "Studētgods"; + + + nodrošina atbalstu profesionālās izglītības iestāžu darbībai, koordinē un pārrauga mācību procesa un noteikto mērķu īstenošanu saskaņā ar stratēģiskajām prioritātēm un veido sadarbību ar nozaru pārstāvjiem; + + + nodrošina profesionālās izglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras modernizāciju, lai apgūtu nozarēm aktuālas prasmes, un veic investīcijas klimata neitrālu risinājumu ieviešanā; + + + izstrādā un ievieš inovatīvus risinājumus, vada un īsteno pieaugušo izglītības projektus atbilstoši nozaru pasūtījumam un mērķa grupu vajadzībām; + + + veic pieaugušo izglītības datu monitoringu un analīzi, izstrādā datos balstītus priekšlikumus pieaugušo izglītības politikas ieviešanai un pilnveidei; + + + nodrošina pieaugušo izglītības īstenošanas kvalitāti, sadarbībā ar dienestu izveido un ievieš pieaugušo formālās un neformālās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmu un sniedz metodisko atbalstu izglītības iestādēm, pašvaldībām, nozaru ekspertu padomēm un citām iesaistītajām pusēm; + + + īsteno un nodrošina individuālo mācību kontu pieejas attīstību un pilnveidi; + + + izstrādā, pielāgo, attīsta, administrē un uztur informācijas, datu un resursu sistēmas un digitālos risinājumus izglītības jomā; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Nodrošinot šo noteikumu 3. un 4. punktā minēto funkciju un uzdevumu izpildi, aģentūra sadarbojas ar valsts un pašvaldību iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem, privātpersonām, kā arī starptautiskajām un ārvalstu institūcijām vai organizācijām, tai skaitā piedalās ārvalstu un starptautisko institūciju sadarbības projektos, programmās un pasākumos izglītības jomā. + + + Šo noteikumu 3. punktā minētās funkcijas aģentūra veic atbilstoši aģentūras direktora apstiprinātajai aģentūras darbības stratēģijai un gada darba plānam. + + + Aģentūrai ir šādas tiesības: + + pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no fiziskām un juridiskām personām aģentūras funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; + + + sniegt maksas pakalpojumus; + + + pieņemt ziedojumus un dāvinājumus un ārvalstu finansiālo palīdzību; + + + publicēt informatīvus materiālus un sniegt plašsaziņas līdzekļiem informāciju par aģentūras kompetencē esošiem jautājumiem; + + + organizēt un vadīt apmācības, seminārus un konferences; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Aģentūras pārvalde + + Aģentūru vada aģentūras direktors. Aģentūras direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Aģentūras direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata izglītības un zinātnes ministrs Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā. + + + Aģentūras direktoram var būt vietnieki. Aģentūras direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, kā arī viņu kompetenci un atbildību nosaka aģentūras direktors. + + + + IV. Aģentūras darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Aģentūras darbības tiesiskumu nodrošina aģentūras direktors. Aģentūras direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Aģentūras direktoram ir tiesības atcelt aģentūras amatpersonu izdotos lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. + + + Aģentūras amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aģentūras direktoram. Aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā. + + + Aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas izdoto administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā. + + + Pārskatus par nozares politikas īstenošanu, aģentūras funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu aģentūra sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem: + + Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumus Nr. 934 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 203. nr.; 2014, 216. nr.; 2016, 215. nr.; 2020, 125. nr.; 2021, 124. nr.); + + + Ministru kabineta 2009. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 682 "Valsts izglītības satura centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 103. nr.). + + + + Noteikumi piemērojami ar 2025. gada 1. janvāri. + + + Ministru prezidente E. Siliņa + Izglītības un zinātnes ministre D. Melbārde + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/15-0619-jaunatnes-starptautisko-programmu-agentura.xml b/data/15-0619-jaunatnes-starptautisko-programmu-agentura.xml new file mode 100644 index 0000000..9ef7244 --- /dev/null +++ b/data/15-0619-jaunatnes-starptautisko-programmu-agentura.xml @@ -0,0 +1,164 @@ + + + JAUNATNES STARPTAUTISKO PROGRAMMU AĢENTŪRA + + Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 863 + 2012-12-11 + 2013-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 203, 28.12.2012. + Spēkā esošs + 253730 + https://likumi.lv/ta/id/253730 + + + sources/15-0619-jaunatnes-starptautisko-programmu-agentura.txt + 0ea28872e6460fa29bcbbe56aaf9ea1113e114c9230e1f40198c91017e143c3e + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Izglītības un zinātnes ministrs pakļautību īsteno ar Izglītības un zinātnes ministrijas starpniecību. + + + Aģentūras darbības mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgā darba, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību. + + + + II. Aģentūras funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Aģentūrai ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1247) + + nodrošināt Latvijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu darbā ar jaunatni; + + + nodrošināt Eiropas Jaunatnes informācijas tīkla administrēšanu Latvijā un Eiropas Jaunatnes portāla nacionālā satura sagatavošanu; + + + nodrošināt nacionālā jaunatnes informācijas tīkla veidošanu un administrēšanu. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, aģentūra veic šādus uzdevumus: + (Grozīts ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1247) + + informē un izglīto jauniešus un citas darbā ar jaunatni iesaistītās puses (valsts un pašvaldību institūcijas, nevalstiskās organizācijas) par jaunatnes un neformālās izglītības jomu; + + + informē un izglīto jauniešus un citas darbā ar jaunatni iesaistītās puses (valsts un pašvaldību institūcijas, nevalstiskās organizācijas) par iesaistīšanos Eiropas Savienības un citās starptautiskās jaunatnes un neformālās izglītības programmās; + + + nodrošina aģentūras kompetencē esošo Latvijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko programmu, projektu un iniciatīvu koordinēšanu darbā ar jaunatni, to vadību, uzraudzību un kvalitātes kontroli; + + + sadarbojas ar Eiropas Savienības valstu un citu valstu institūcijām vai organizācijām, lai attīstītu jaunatnes starptautiskās programmas un projektus Latvijā; + + + organizē informācijas sagatavošanu par Eiropas Savienības un citu starptautisko jaunatnes un neformālās izglītības programmu un projektu attīstību un rezultātiem Latvijā; + + + organizē informācijas sniegšanu un konsultācijas par aģentūras kompetencē esošo Latvijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu darbā ar jaunatni; + + + veicina jauniešu mobilitāti un līdzdalību sabiedrībā vietējā, reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī; + + + veicina jauniešus un citas darbā ar jaunatni iesaistītās puses (valsts un pašvaldību institūcijas, nevalstiskās organizācijas) apgūt starptautiskās jaunatnes un neformālās izglītības pieredzi; + + + sagatavo un popularizē informāciju par mobilitātes un citām iespējām darbā ar jaunatni vietējā, reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī. + + + + Aģentūrai ir šādas tiesības: + + pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no fiziskām un juridiskām personām aģentūras funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; + + + publicēt informatīvus materiālus un sniegt plašsaziņas līdzekļiem informāciju par aģentūras kompetencē esošiem jautājumiem; + + + piedalīties Izglītības un zinātnes ministrijas pasākumu, projektu un programmu koordinācijā, plānošanā, sagatavošanā un ieviešanā saistībā ar neformālo izglītību jaunatnei un personām, kas strādā ar jaunatni; + + + sagatavot priekšlikumus par normatīvo aktu projektiem jaunatnes un neformālās izglītības jomā un iesniegt tos Izglītības un zinātnes ministrijā; + + + organizēt un vadīt apmācības, seminārus un konferences; + + + iekasēt maksu par aģentūras sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām un ārvalstu institūcijām vai organizācijām; + + + saņemt dāvinājumus, ziedojumus un ārvalstu finansiālo palīdzību; + + + citas aģentūras darbību reglamentējošos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + + + + + III. Aģentūras pārvalde un finansēšanas kārtība + + Aģentūras darbu vada aģentūras direktors. Aģentūras direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata izglītības un zinātnes ministrs. + + + Aģentūras direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + Aģentūras direktoram var būt vietnieki. Vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, kā arī viņu kompetenci un atbildību nosaka aģentūras direktors. + + + Aģentūras finanšu līdzekļus veido: + + valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem; + + + citi pašu ieņēmumi; + + + ziedojumi un dāvinājumi; + + + ārvalstu finanšu palīdzība. + + + + + IV. Aģentūras darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Aģentūras darbinieku lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aģentūras direktoram. Aģentūras direktora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 10.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Aģentūra sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par aģentūras funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumus Nr.592 "Valsts aģentūras "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 112.nr.; 2006, 185.nr.; 2009, 153.nr.). + + + Aģentūra kā tiešās pārvaldes iestāde ir valsts aģentūras "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja. + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Izglītības un zinātnes ministra vietā – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/15-0652-LVA.xml b/data/15-0652-LVA.xml new file mode 100644 index 0000000..12c440f --- /dev/null +++ b/data/15-0652-LVA.xml @@ -0,0 +1,156 @@ + + + LATVIEŠU VALODAS AĢENTŪRA + + Latviešu valodas aģentūras nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 938 + 2012-12-18 + 2013-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 203, 28.12.2012. + Spēkā esošs + 253761 + https://likumi.lv/ta/id/253761 + + + sources/15-0652-LVA.txt + 92243397706fe0c2eccbc6138caf4edf1b3dd590d78b0c76d26f841ed66b4ab6 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Latviešu valodas aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Izglītības un zinātnes ministrs aģentūras pakļautību īsteno ar Izglītības un zinātnes ministrijas starpniecību. + + + Aģentūras darbības mērķis ir veicināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas – statusa nostiprināšanu un ilgtspējīgu attīstību. + + + + II. Aģentūras funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Aģentūrai ir šādas funkcijas: + + analizēt latviešu valodas – valsts valodas – situāciju un sociolingvistisko procesu dinamiku; + + + nodrošināt atbalstu latviešu valodas apguvei Latvijā un ārvalstīs; + + + paaugstināt latviešu valodas konkurētspēju Latvijā un pasaulē. + + + + Lai īstenotu noteiktās funkcijas, aģentūra veic šādus uzdevumus: + + organizē un nodrošina sociolingvistisko pētījumu veikšanu par latviešu valodas situāciju Latvijā un latviešu diasporas valstīs; + + + organizē latviešu valodas kā otrās valodas un svešvalodas apguvi visās izglītības pakāpēs un mūžizglītībā, sniedz atbalstu mazākumtautību izglītībai latviešu valodas apguvē; + + + plāno, ievieš un vada projektus (seminārus, kursus pedagogu tālākizglītībai) latviešu valodas apguves, mācīšanas metodikas un starpkultūru komunikācijas jomā; + + + sniedz atbalstu latviešu diasporai ārvalstīs latviešu valodas apguvē un valodas saglabāšanā, veicina latviešu valodas studijas ārvalstu augstskolās; + + + veic pasākumus, kas veicina valsts valodas attīstību, valodas normu avotu (vārdnīcu, rokasgrāmatu) izveides, terminoloģijas izstrādes un informācijas tehnoloģiju jomā, tai skaitā organizē projektu konkursus latviešu valodas attīstībai, vada un uzrauga projektu īstenošanu; + + + organizē un atbalsta zinātniskās un mācību literatūras, izglītojošo un informatīvo materiālu izstrādi un izdošanu; + + + sniedz konsultācijas šādos latviešu valodas jautājumos: + + pareizrakstība, gramatika, leksika un valodas stils; + + + personvārdu atveide un identifikācija; + + + latviešu valodas apguve; + + + + pēc tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījuma sniedz lingvistiskus atzinumus par noteiktiem tekstiem vai to daļām; + + + veic pasākumus, kas popularizē valsts valodas attīstību, veicina tās lietošanu un sekmē sabiedrības līdzdalību valsts valodas politikas īstenošanā; + + + sniedz publiskus pakalpojumus atbilstoši kompetencei, tai skaitā realizē izdoto zinātnisko un mācību literatūru, izglītojošos un informatīvos materiālus. + + + + Funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai aģentūra sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, Eiropas Savienības institūcijām un amatpersonām, citām juridiskām un fiziskām personām. + + + Aģentūra funkcijas un uzdevumus veic atbilstoši aģentūras darbības stratēģijai, kārtējā gada darbības plānam un budžetam. + + + Aģentūrai ir šādas tiesības: + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no privātpersonām aģentūras funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; + + + iekasēt maksu par aģentūras sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem atbilstoši aģentūras publisko maksas pakalpojumu cenrādim; + + + publicēt informatīvos materiālus un sniegt plašsaziņas līdzekļos informāciju par aģentūras kompetencē esošajiem jautājumiem; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkoties ar aģentūras rīcībā esošo mantu un finanšu līdzekļiem; + + + saņemt ziedojumus un dāvinājumus; + + + atbilstoši aģentūras kompetencei slēgt līgumus ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, fiziskajām un juridiskajām personām un to apvienībām. + + + + + III. Aģentūras pārvalde + + Aģentūru vada direktors. Aģentūras direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Aģentūras direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata izglītības un zinātnes ministrs. + + + Aģentūras direktoram var būt vietnieki. Aģentūras direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka aģentūras direktors. + + + + IV. Aģentūras darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Aģentūras darbības tiesiskumu nodrošina aģentūras direktors. Aģentūras direktors ir atbildīgs par iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Aģentūras darbinieku administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aģentūras direktoram. Aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Aģentūra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo un iesniedz pārskatus par aģentūras funkciju izpildi un līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 21.aprīļa noteikumus Nr.337 "Valsts aģentūras "Latviešu valodas aģentūra" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 64. nr.). + + + Aģentūra ir valsts aģentūras "Latviešu valodas aģentūra" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja. + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Izglītības un zinātnes ministra vietā – iekšlietu ministrs R.Kozlovskis + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/16-0000-ZM.xml b/data/16-0000-ZM.xml new file mode 100644 index 0000000..36cf728 --- /dev/null +++ b/data/16-0000-ZM.xml @@ -0,0 +1,302 @@ + + + ZEMKOPĪBAS MINISTRIJA + + Zemkopības ministrijas nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 187 + 2019-04-30 + 2019-05-21 + Latvijas Vēstnesis, 99, 20.05.2019. + Spēkā esošs + 306912 + https://likumi.lv/ta/id/306912 + + + sources/16-0000-ZM.txt + a4a4472bd6a61f085f9aed5e0c151cba83c5791367c57070faaf68dce5bce4ae + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Zemkopības ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarē, kā arī citās šajos noteikumos minētajās valsts politikas jomās. + + + Ministrija ir tieši pakļauta zemkopības ministram (turpmāk – ministrs). + + + Ministrija ir augstākā iestāde tās padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm (turpmāk – ministrijas padotības iestādes) un privātpersonām, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums un kuras, pildot konkrēto uzdevumu, ir ministrijas padotībā (turpmāk – privātpersonas, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums), ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. + + + + II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Ministrijai ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 17.01.2023. noteikumiem Nr. 24) + + izstrādāt lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības politiku šādās jomās: + + dzīvnieku veselība, labturība un dzīvnieku tirdzniecība; + + + dzīvnieku barība un veterinārās zāles; + + + pārtikas tirgus un pārtikas aprite (higiēna, drošums un kvalitāte); + + + biotehnoloģijas un kvalitāte; + + + augkopība; + + + lauksaimniecības resursu ilgtspējīga apsaimniekošana (lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu un dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana, sēklu un augu pavairojamā materiāla aprite, augu aizsardzība un mēslošanas līdzekļu aprite, invazīvo sugu ierobežošana, lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma samazināšana un novēršana, selekcionāru tiesību aizsardzība un augsnes apsaimniekošana); + + + lopkopība un ciltsdarbs; + + + lauksaimniecības tirgus kopīga organizācija; + + + ilgtspējīga zivju un citu ūdens bioloģisko resursu apsaimniekošana (bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana, aizsardzība, pavairošana un pētīšana); + + + zivsaimniecības nozares attīstība un zivju resursu pārvaldība; + + + piekrastes teritoriju ilgtspējīga attīstība; + + + meža resursu ilgtspējīga apsaimniekošana (meža apsaimniekošana, dabas aizsardzība mežā, meža apsardzība un aizsardzība, meža ģenētisko resursu aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana, meža reproduktīvā materiāla izmantošana, nacionālais meža monitorings); + + + medību un medību resursu ilgtspējīga apsaimniekošana; + + + valsts un Eiropas Savienības atbalsts; + + + traktortehnikas un tās piekabju, maināmo velkamo iekārtu un maināmo tehnoloģisko agregātu aprite, kā arī traktortehnikas vadītāju sagatavošana un atestācija; + + + klimata pārmaiņu samazināšana, ierobežošana un pielāgošanās klimata pārmaiņām lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarē; + + + bioekonomikas attīstība; + + + atjaunojamo enerģijas resursu – meža un lauksaimniecības biomasas – ilgtspējīga pieejamība, ieguve un izmantošana; + + + meža un lauksaimniecības zemes resursu (arī meliorācijas) pārvaldība; + + + ģeotelpiskās informācijas iegūšana; + + + kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana; + + + vienotās zemkopības nozares informācijas sistēmas (tostarp datubāzu un reģistrācijai pakļautu lietu publisko reģistru) uzturēšana; + + + bioloģiskā lauksaimniecība; + + + zinātnes un inovācijas atbalsts lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības jomā; + + + lauku attīstības politika; + + + + organizēt un koordinēt politikas īstenošanu šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajās jomās; + + + organizēt un koordinēt likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības politikas jomā; + + + pildīt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Lai izpildītu noteiktās funkcijas, ministrija veic šādus uzdevumus: + + izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus; + + + sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem; + + + izdod administratīvos aktus; + + + nodrošina nepieciešamos pētījumus, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī uzdevumu izpildē; + + + uzrauga nozares politikas īstenošanu ministrijas padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (turpmāk – kapitālsabiedrības); + + + sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos attīstības plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; + + + valsts vārdā kārto privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; + + + informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas uzdevumu izpildi, kā arī par valsts kapitālsabiedrību, ministrijas padotības iestāžu un to privātpersonu darbību, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums; + + + pārbauda funkciju izpildi un veic citas pārbaudes ministrijas padotības iestādēs un to privātpersonu darbībā, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums; + + + nodrošina sabiedrības informēšanu un dialogu ar sabiedrību par lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības politiku; + + + izskata ministrijai adresētus dokumentus, kas satur lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu, un nodrošina personu pieņemšanu; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā un valsts pārvaldē; + + + nodrošinot ministrijas rīcībā esošās vispārpieejamās informācijas pieejamību sabiedrībai, izskata privātpersonu informācijas pieprasījumus, kā arī, ievērojot labas pārvaldības principu, pēc savas iniciatīvas nodrošina piekļuvi noteikta veida vispārpieejamai informācijai ministrijas tīmekļvietnē; + + + pārrauga Baltijas jūras piekrastes un Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu, atražošanu un izpēti; + + + organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos; + + + koordinē darbu ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansētajiem projektiem; + + + piedalās Eiropas Savienības kopējās politikas izstrādē par lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares produktu tirdzniecību un koordinē tās īstenošanu Latvijā; + + + atbilstoši kompetencei koordinē un kontrolē Eiropas Savienības tiesību pārņemšanu un ieviešanu; + + + atbilstoši kompetencei nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi; + + + atbilstoši kompetencei pārstāv Latvijas Republikas intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, tostarp Eiropas Savienības Tiesā izskatāmajās lietās; + + + koordinē nozares politikas izstrādei un īstenošanai nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas iegūšanu, sagatavošanu un atjaunināšanu un attiecīgu ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu; + + + koordinē attiecīgās nozares ģeotelpisko datu kopu un to metadatu iegūšanu, sagatavošanu, aktualizēšanu un pieejamību valsts vienotajā ģeoportālā atbilstoši kompetencei; + + + uzrauga valsts atbalsta piešķiršanas atbilstību Eiropas Komisijas normatīvo aktu prasībām; + + + īsteno citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Ministrijai ir tiesības: + + piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos; + + + noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus; + + + koordinēt starptautisko sadarbību; + + + sniegt maksas pakalpojumus; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskats par ministrijas darbību + + Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. + + + Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. + + + Publiskos pārskatus par ministrijas darbību un tai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu ministrija sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. + + + + IV. Ministrijas padotības iestādes un kapitālsabiedrības + + Ministrijas padotības iestādes ir: + (Grozīts ar MK 17.01.2023. noteikumiem Nr. 24) + + Lauku atbalsta dienests; + + + Pārtikas un veterinārais dienests; + + + Valsts augu aizsardzības dienests; + + + Valsts meža dienests; + + + Lauksaimniecības datu centrs; + + + Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra; + + + Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte; + + + Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"; + + + valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"". + + + + Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās: + + valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Meliorprojekts"; + + + valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"; + + + akciju sabiedrībā "Latvijas valsts meži"; + + + akciju sabiedrībā "Attīstības finanšu institūcija Altum"; + + + sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs". + + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumus Nr. 245 "Zemkopības ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 70. nr.; 2004, 144. nr.; 2005, 196. nr.; 2006, 190. nr.; 2007, 50. nr.; 2009, 26., 129., 206. nr.; 2010, 156. nr.; 2011, 102. nr.; 2013, 68. nr.; 2015, 137. nr.; 2016, 164. nr.). + + + Ministrijas izveidoto padomju un komisiju nolikumi un reglamenti, kā arī rīkojumi par darba grupu izveidošanu, kuri līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 245 "Zemkopības ministrijas nolikums" 17. punktu, paliek spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējušiem vai līdz brīdim, kad tie zaudē spēku uz cita pamata. + + + Ministru prezidents A. K. Kariņš + Zemkopības ministrs K. Gerhards + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/16-0320-augu-aizsardzibas-dienests.xml b/data/16-0320-augu-aizsardzibas-dienests.xml new file mode 100644 index 0000000..8fc0192 --- /dev/null +++ b/data/16-0320-augu-aizsardzibas-dienests.xml @@ -0,0 +1,378 @@ + + + VALSTS AUGU AIZSARDZĪBAS DIENESTS + + Valsts augu aizsardzības dienesta nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 230 + 2022-04-12 + 2022-04-20 + Latvijas Vēstnesis, 75, 19.04.2022. + Spēkā esošs + 331660 + https://likumi.lv/ta/id/331660 + + + sources/16-0320-augu-aizsardzibas-dienests.txt + b972f0b14cbb066acdaaba0d4c95dba65da603995636651ec222682e04ace6c8 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Dienesta darbības mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu augkopības nozares attīstību un lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanu, lai pasargātu valsti no augu karantīnas organismu izraisītu slimību uzliesmojumiem, sekmētu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un veicinātu augu un to produktu konkurētspēju starptautiskajā tirgū. + + + + II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Dienests pilda šādas funkcijas: + + uzrauga un kontrolē augu aizsardzības un fitosanitāros pasākumus; + + + nodrošina intelektuālā īpašuma tiesību reģistrēšanu augu šķirņu aizsardzības jomā un veic citas ar augu šķirņu aizsardzību saistītas darbības; + + + uzrauga un kontrolē sēklu un augu šķirņu apriti; + + + uzrauga un kontrolē mēslošanas līdzekļu apriti un lietošanu; + + + pilda kompetentās iestādes funkcijas augu aizsardzības, fitosanitārās, bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un mēslošanas līdzekļu aprites jomā; + + + nodrošina valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai nepieciešamo prasību uzraudzību vides, klimata pārmaiņu, augu veselības un sēklu kvalitātes jomā; + + + iegūst, pārvalda un uztur datus par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām; + + + veic oficiālo kontroli lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, ģenētiski modificēto kultūraugu sēklu un augu pavairošanas materiāla aprites un ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas jomā; + + + informē un izglīto sabiedrību par augu aizsardzības un fitosanitārajiem pasākumiem, drošu mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kā arī kaitīgo organismu ierobežošanu integrētajā lauksaimniecībā un citiem dienesta kompetencē esošiem jautājumiem; + + + pilda citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Lai izpildītu šo noteikumu 3. punktā minētās funkcijas, dienests veic šādus uzdevumus: + + ņem paraugus karantīnas organismu un reglamentēto nekarantīnas organismu diagnostikai un nosaka fitosanitāros pasākumus to apkarošanai vai ierobežošanai; + + + izstrādā augu karantīnas organismu apsekojuma programmas, ārkārtas situācijas plānus un rīcības plānus prioritāro karantīnas organismu izskaušanai, kā arī organizē ārkārtas situācijas plānu modelējošās mācības; + + + īsteno pagaidu fitosanitāros pasākumus, lai novērstu iespējami bīstama kaitīgā organisma izplatību; + + + veic kaitīgo organismu riska analīzi; + + + iesniedz Eiropas Komisijā pieteikumu teritorijas atzīšanai par aizsargājamu zonu attiecībā uz noteiktu kaitīgo organismu; + + + izveido un uztur datubāzi par invazīvo augu sugu izplatību un nodrošina šo sugu valsts uzraudzību un monitoringu; + + + izsniedz šādas atļaujas: + + veikt fitosanitāro kontroli kontrolpunktos; + + + kontrolēt koksnes iepakojamo materiālu atzītās kontroles vietās; + + + sertificēt koksnes iepakojamā materiāla termiskās apstrādes procesu, kā arī marķēt koksnes iepakojamo materiālu; + + + ievest karantīnas organismus, augus un augu produktus invazīvo augu sugu oficiālai testēšanai, zinātniskiem un izglītības mērķiem, izmēģinājumiem, šķirņu veidošanai vai selekcijai; + + + izveidot karantīnas stacijas vai norobežošanas kompleksus un uzraudzīt to darbību; + + + lietot un drukāt augu pases; + + + augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai; + + + augu aizsardzības līdzekļu lietošanā un izplatīšanā iesaistīto personu un augu aizsardzības konsultantu apmācībai; + + + augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai pētniecības un attīstības mērķiem; + + + augu aizsardzības līdzekļu paralēlai tirdzniecībai; + + + augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū ierobežotai un kontrolētai lietošanai īpaša apdraudējuma gadījumā; + + + sēklu maisījumu tirdzniecībai dabiskās vides saglabāšanai; + + + uz laiku tirgot sēklas, kas neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām; + + + tādu šķirņu sēklu tirgošanai, kuras nav iekļautas Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts augu šķirņu katalogā, bet par kurām ir iesniegts iesniegums to iekļaušanai augu šķirņu katalogā; + + + konvencionālo sēklu un veģetatīvā pavairošanas materiāla izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā; + + + augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudei; + + + augu aizsardzības līdzekļu efektivitātes pārbaudes izmēģinājumu veikšanai; + + + mēslošanas līdzekļu un substrātu ievešanai vai tirdzniecībai; + + + augu aizsardzības līdzekļa izsmidzināšanai no gaisa; + + + + nodrošina augu un augu produktu fitosanitāro sertifikāciju eksportam; + + + izsniedz augu pases augu, augu produktu un citu objektu izplatīšanai; + + + nodrošina augļaugu, dekoratīvo kultūru un dārzeņu pavairojamā materiāla sertifikāciju un aprites uzraudzību; + + + pārbauda profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operatoru kvalifikāciju; + + + ņem augu aizsardzības līdzekļu paraugus darbīgo vielu klātbūtnes noteikšanai un augu aizsardzības līdzekļu kvalitātes kontrolei; + + + uzrauga augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu izmantošanu un atzīst citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtus augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas sertifikātus; + + + sagatavo augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu novērtējuma ziņojuma projektu un iesniedz to Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē, kā arī iesniedz Eiropas Komisijā pieteikumu darbīgās vielas apstiprināšanai, apstiprinājuma pārskatīšanai vai atcelšanai un pieprasa Eiropas Komisijai atļauju papildu frāžu lietošanai augu aizsardzības līdzekļa marķējumā; + + + novērtē augu aizsardzības līdzekļus un dzīvos organismus un reģistrē tos Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā; + + + lemj par augu aizsardzības līdzekļu lietojuma jomas paplašināšanu maziem lietojumiem; + + + izvērtē augu aizsardzības līdzekļu iespējamo kaitīgo vai nevēlamo iedarbību un, ja nepieciešams, veic pagaidu ārkārtas pasākumus; + + + apkopo un sniedz Centrālajai statistikas pārvaldei datus par tirgū laistajiem augu aizsardzības līdzekļiem; + + + pilda normatīvajos aktos noteiktās administratīvās funkcijas attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu sastāvā esošo bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu; + + + apkopo informāciju par kaitīgajiem organismiem, prognozē kaitīgo organismu attīstību, informē sabiedrību par to izplatību un sniedz ieteikumus to ierobežošanai un apkarošanai; + + + apstiprina Latvijā veikto šķirnes pārbaužu rezultātus un atzīst citās Starptautiskās jauno augu šķirņu aizsardzības savienības dalībvalstīs veikto šķirnes pārbaužu rezultātus; + + + lemj par šķirnes nosaukuma reģistrāciju un šķirnes iekļaušanu Latvijas augu šķirņu katalogā, kā arī nodrošina Latvijā reģistrēto augu šķirņu iekļaušanu Eiropas Savienības kopējā šķirņu katalogā un Eiropas Savienības kopējā augļu koku un ogulāju šķirņu sarakstā; + + + lemj par selekcionāra tiesību piešķiršanu un reģistrē licences līgumus selekcionāru tiesību jomā; + + + materiāltehniski nodrošina Nacionālās augu šķirņu padomes darbību; + + + sertificē sēklas un novērtē sēklu kvalitāti; + + + veic sēklu iesaiņojuma noslēgšanas un etiķetēšanas valsts uzraudzību un kontroli; + + + īsteno Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas shēmas labības, stiebrzāļu un tauriņziežu šķirņu sertifikācijā sēklu apritei starptautiskajā tirgū, kā arī piedalās sēklu kvalitātes salīdzinošajās pārbaudēs un pētījumos; + + + uztur oriģinālo sēklu paraugus; + + + izvērtē iespējamo attiecīgās šķirnes audzēšanas kaitējumu un pieņem lēmumu par attiecīgās šķirnes audzēšanas aizliegšanu valsts teritorijā; + + + lemj par mēslošanas līdzekļu un substrātu reģistrāciju un iekļaušanu paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā, kā arī izvērtē mēslošanas līdzekļu un substrātu atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu; + + + kontrolē mēslošanas līdzekļu un substrātu kvalitātes atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļu apriti; + + + īsteno augsnes minerālā slāpekļa monitoringu un sniedz ieteikumus slāpekļa papildmēslojuma devu korekcijai lauksaimnieciskās darbības izraisīta ūdens, augsnes un gaisa piesārņojuma novēršanai; + + + kontrolē mēslošanas līdzekļu lietošanas atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par ūdens, augsnes un gaisa aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma; + + + sniedz Lauku atbalsta dienestam normatīvajos aktos noteikto informāciju, kas nepieciešama, lai administrētu Eiropas Savienības tiešos maksājumus lauksaimniekiem; + + + atbilstoši kompetencei pieņem lēmumus par de minimis atbalsta piešķiršanu; + + + nodrošina augšņu agroķīmisko izpēti reprezentatīvā lauku saimniecību izlases kopā, kā arī pēc zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma nosaka lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņas; + + + veic oglekļa monitoringu; + + + lemj par personas iekļaušanu Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā un kontrolē integrētās audzēšanas prasību ievērošanu; + + + uzrauga ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu, kā arī kontrolē šo kultūraugu šķirņu sēklu un augu pavairošanas materiāla apriti; + + + pilda references laboratorijas funkcijas augu karantīnas un reglamentēto nekarantīnas organismu noteikšanā, kā arī sniedz laboratoriskos pakalpojumus sēklu un augsnes kvalitātes jomā; + + + uztur un pārrauga Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmu, kurā integrētas normatīvajos aktos noteiktās datubāzes; + + + sniedz maksas pakalpojumus savā darbības jomā; + + + piedalās Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, Starptautiskās jauno augu šķirņu aizsardzības savienības, Kopienas augu šķirņu biroja, Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas, Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas un Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas darba grupu un komiteju sanāksmēs; + + + sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm un sniedz tām informāciju, izmantojot arī Eiropas Komisijas izveidoto Elektronisko oficiālo kontroļu informācijas pārvaldības sistēmu; + + + atbilstoši kompetencei veic administratīvo pārkāpumu procesu; + + + sniedz atzinumus par citu iestāžu sagatavotajiem dienesta kompetencē esošajiem normatīvo aktu projektiem; + + + nodrošinot dienesta rīcībā esošās vispārpieejamās informācijas pieejamību sabiedrībai, izskata privātpersonu informācijas pieprasījumus, kā arī, ievērojot labas pārvaldības principu, pēc savas iniciatīvas nodrošina piekļuvi noteikta veida vispārpieejamai informācijai dienesta tīmekļvietnē; + + + izskata dienestam adresētos dokumentus, kas satur lūgumus, sūdzības, priekšlikumus vai jautājumus, un nodrošina personu pieņemšanu; + + + savas kompetences jomās organizē un veic apmācības izglītības iestādēs, kā arī nevalstisko organizāciju, starptautisko institūciju un organizāciju pārstāvjiem un ekspertiem; + + + piedalās Eiropas Savienības starptautiskajos mērķsadarbības projektos savas kompetences jomās; + + + valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami dienesta darbības nodrošināšanai; + + + saglabā dienesta bilancē esošos valsts īpašumus; + + + veic zinātniskās pētniecības darbu augsnes zinātnē un analītiskajā ķīmijā, kā arī saistībā ar augiem kaitīgajiem organismiem; + + + sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz priekšlikumus par dienesta uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; + + + pilda citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Dienests atbilstoši kompetencei var: + + sagatavot un iesniegt Zemkopības ministrijā priekšlikumus par īstenojamiem pasākumiem dienesta kompetences jomā; + + + pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī – normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – no privātpersonām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju; + + + sadarboties ar valsts pārvaldes iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, kā arī citiem sabiedrības pārstāvjiem, starptautiskajām institūcijām un organizācijām, to pārstāvjiem un ekspertiem, tostarp slēgt sadarbības līgumus ar ārvalstu iestādēm, starpvalstu vai starptautiskajām organizācijām; + + + normatīvajos aktos par maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā apmērā saņemt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; + + + normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieņemt lēmumus un izdot administratīvos aktus; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta direktors. Dienesta direktors izveido dienesta iekšējās kontroles un lēmumu pārbaudes sistēmu. + + + Dienesta direktoram ir tiesības atcelt dienesta amatpersonu lēmumus, kā arī iekšējos normatīvos aktus. + + + Dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu šādā kārtībā: + + reģionālo nodaļu amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu attiecīgā departamenta direktoram, izņemot šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētos gadījumus. Departamenta direktora lēmumus var pārsūdzēt tiesā; + + + reģionālo nodaļu amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību, kas saistīta ar augu aizsardzības līdzekļu vai mēslošanas līdzekļu (substrātu) izplatīšanas apturēšanu vai aizliegšanu, var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu galvenajam inspektoram. Galvenā inspektora lēmumus var pārsūdzēt tiesā; + + + departamenta amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu attiecīgā departamenta direktoram. Departamenta direktora lēmumus var pārsūdzēt tiesā; + + + citu struktūrvienību izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu galvenajam inspektoram. Galvenā inspektora lēmumus var pārsūdzēt tiesā; + + + departamenta direktora un galvenā inspektora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu dienesta direktoram. Dienesta direktora lēmumus var pārsūdzēt tiesā; + + + dienesta direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Zemkopības ministrijā. Zemkopības ministrijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā. + + + + Lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu var pārsūdzēt šādā kārtībā: + + reģionālo nodaļu amatpersonu pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var pārsūdzēt, iesniedzot sūdzību galvenajam inspektoram. Galvenā inspektora lēmumus var pārsūdzēt tiesā; + + + galvenā inspektora pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var pārsūdzēt, iesniedzot sūdzību dienesta direktoram. Dienesta direktora lēmumus var pārsūdzēt tiesā. + + + + Dienesta finanšu līdzekļus veido: + + dotācijas no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem; + + + ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; + + + Eiropas Savienības fondu un citu finanšu instrumentu finansējums. + + + + Dienests sagatavo pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu un gada publisko pārskatu. Dienesta direktors ne retāk kā reizi gadā sniedz zemkopības ministram dienesta darbības pārskatu. Zemkopības ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt dienesta darbības pārskatu. + + + + IV. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumus Nr. 944 "Valsts augu aizsardzības dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 185. nr.; 2013, 119. nr.). + + + Ministru prezidents A. K. Kariņš + Zemkopības ministrs K. Gerhards + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/16-0323-lauku-atbalsta-dienests.xml b/data/16-0323-lauku-atbalsta-dienests.xml new file mode 100644 index 0000000..7d6ec7d --- /dev/null +++ b/data/16-0323-lauku-atbalsta-dienests.xml @@ -0,0 +1,183 @@ + + + LAUKU ATBALSTA DIENESTS + + Lauku atbalsta dienesta nolikums + Ministru kabinets Atbildīgā iestāde: Zemkopības ministrija + noteikumi + 362 + 2025-06-17 + 2025-06-20 + Latvijas Vēstnesis, 117, 19.06.2025. + Spēkā esošs + 361285 + https://likumi.lv/ta/id/361285 + + + sources/16-0323-lauku-atbalsta-dienests.txt + 0087a09f68a3cbf718ae331f35f92f538bac826bd42a0054322b9411b19f8006 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgais jautājums + + Lauku atbalsta dienests (turpmāk – dienests) ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + + II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Dienesta darbības tiesiskais pamats un funkcijas ir noteiktas Lauku atbalsta dienesta likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē dienesta darbību. + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, dienests veic šādus uzdevumus: + + ievieš administratīvo, finanšu un tehniskās vadības sistēmu, lai īstenotu valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta pasākumus, kā arī citus lauksaimniecības politikas pasākumus; + + + veic valsts un Eiropas Savienības atbalsta pretendentu un saņēmēju plānveida un ārpuskārtas kontroli un pārbaudes, izmantojot dažādas tehnoloģijas; + + + veido, uztur un aktualizē dienesta informācijas sistēmu, lai administrētu lauksaimniecības un lauku atbalsta politikas, valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta pasākumus; + + + veido, uztur un aktualizē dienesta informācijas sistēmu par dzīvniekiem, to reģistrāciju un identifikāciju, objektiem, ciltsdarbu un ar to saistīto informāciju; + + + uzrauga un kontrolē dzīvnieku izsekojamību, audzēšanu, ciltsdarbu un tajā iesaistīto personu darbību; + + + sniedz maksas pakalpojumus saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto cenrādi, nodrošinot dzīvnieku reģistrāciju un identifikāciju; + + + dienesta informācijas sistēmā uzskaita to naftas produktu daudzumu, kam piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa; + + + pārbauda lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības; + + + nodrošina sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa informācijas sistēmas darbību; + + + uztur un uzrauga zemkopības nozares kritisko infrastruktūru un modulāro servertelpu un nodrošina valsts datu apstrādes mākoņpakalpojumus; + + + sagatavo un sniedz informāciju Zemkopības ministrijai un citām valsts un pašvaldību iestādēm, starptautiskajām organizācijām, kā arī citām juridiskām un fiziskām personām; + + + īsteno informatīvus un konsultatīvus pasākumus, lai nodrošinātu iestādes kompetencē esošo programmu izpildi; + + + piedalās Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes darba grupu un komiteju sanāksmēs; + + + pilda citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Dienests atbilstoši kompetencei ir tiesīgs: + + bez maksas saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistru un datubāzu uzturēšanai nepieciešamo informāciju; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbaudīt valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta saņēmējus; + + + sagatavot un sniegt priekšlikumus par dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; + + + sadarboties ar Eiropas Komisijas institūcijām un citām Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm; + + + sadarboties ar valsts pārvaldes iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem, mācību iestādēm, zinātniskās pētniecības iestādēm, nozaru speciālistiem, kā arī citiem sabiedrības pārstāvjiem; + + + iestāties starpvalstu un starptautiskajās organizācijās un izstāties no tām, sadarboties un slēgt līgumus ar citu valstu iestādēm, kā arī starpvalstu vai starptautiskajām organizācijām; + + + organizēt nacionālos un starptautiskos pasākumus, apspriedes, konferences un piedalīties to darbā, kā arī sniegt konsultācijas un piedalīties apmācības organizēšanā par dienesta kompetencē esošiem jautājumiem; + + + izveidot padomes, komisijas un citas konsultatīvas un metodiskas institūcijas, pieaicināt ekspertus un speciālistus; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. + + + + + III. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par dienesta darbību un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu + + Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta direktors. Dienesta direktors izveido dienesta iekšējās kontroles un lēmumu pārbaudes sistēmu. + + + Dienesta amatpersonu pieņemtos lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt Lauku atbalsta dienesta likumā noteiktajā kārtībā. + + + Dienestam ir centrālā struktūrvienība un deviņas teritoriālās struktūrvienības – reģionālās lauksaimniecības pārvaldes (​pielikums). + + + Dienests ne retāk kā reizi gadā iesniedz zemkopības ministram pārskatu par dienesta darbību, dienesta funkciju izpildi un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + + IV. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 19. oktobra noteikumus Nr. 876 "Lauku atbalsta dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 168. nr.; 2007, 84. nr.; 2009, 121. nr.; 2010, 78. nr.; 2012, 102. nr.; 2015, 20. nr.; 2020, 87. nr.). + + + Ministru prezidente E. Siliņa + Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs ‒ ekonomikas ministrs V. Valainis + + Pielikums Ministru kabineta 2025. gada 17. + Pielikums Ministru kabineta 2025. gada 17. jūnija noteikumiem Nr. 362 + + + Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes + Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes + + + Nr.p. k. | Reģionālā lauksaimniecības pārvalde + Nr.p. k. | Reģionālā lauksaimniecības pārvalde | Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes aptvertās administratīvās teritorijas (novadi) un valstspilsētas + + + 1. | Ziemeļkurzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde + 1. | Ziemeļkurzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde | Talsu, Tukuma un Ventspils novads un Ventspils valstspilsēta + + + 2. | Dienvidkurzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde + 2. | Dienvidkurzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde | Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Saldus novads un Liepājas valstspilsēta + + + 3. | Zemgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde + 3. | Zemgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde | Bauskas, Dobeles un Jelgavas novads un Jelgavas valstspilsēta + + + 4. | Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvalde + 4. | Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvalde | Aizkraukles, Ādažu, Mārupes, Ķekavas, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas novads, Rīgas un Jūrmalas valstspilsēta + + + 5. | Viduslatvijas reģionālā lauksaimniecības pārvalde + 5. | Viduslatvijas reģionālā lauksaimniecības pārvalde | Madonas un Jēkabpils novads + + + 6. | Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde + 6. | Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde | Cēsu, Limbažu, Smiltenes, Valkas un Valmieras novads + + + 7. | Ziemeļaustrumu reģionālā lauksaimniecības pārvalde + 7. | Ziemeļaustrumu reģionālā lauksaimniecības pārvalde | Alūksnes, Balvu un Gulbenes novads + + + 8. | Austrumlatgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde + 8. | Austrumlatgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde | Ludzas un Rēzeknes novads un Rēzeknes valstspilsēta + + + 9. | Dienvidlatgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde + 9. | Dienvidlatgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde | Augšdaugavas, Krāslavas, Līvānu un Preiļu novads un Daugavpils valstspilsēta + + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/16-0324-partikas-veterinarais-dienests.xml b/data/16-0324-partikas-veterinarais-dienests.xml new file mode 100644 index 0000000..0883423 --- /dev/null +++ b/data/16-0324-partikas-veterinarais-dienests.xml @@ -0,0 +1,217 @@ + + + PĀRTIKAS UN VETERINĀRAIS DIENESTS + + Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 142 + 2005-02-22 + 2005-02-26 + Latvijas Vēstnesis, 33, 25.02.2005.Dokumenta valoda: + Spēkā esošs + 102419 + https://likumi.lv/ta/id/102419 + + + sources/16-0324-partikas-veterinarais-dienests.txt + e3e1a698bc2ef507cc0a83df97cefd5cea7f8757481262124eb39d180c0f747f + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk — dienests) ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Dienesta darbības mērķis ir atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošināt patērētājiem nekaitīgas un drošas pārtikas, dzīvnieku barības, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (kas nav derīgi cilvēku patēriņam) un veterināro zāļu kvalificētu un efektīvu valsts uzraudzību un apriti, kā arī dzīvnieku veselības un labturības, ciltsdarba, nepārtikas preču drošuma un fitosanitāro robežkontroles prasību ievērošanu. + (MK 20.07.2010. noteikumu Nr.647 redakcijā) + + + + II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Dienesta funkcijas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir īstenot valsts uzraudzību un kontroli pārtikas (tai skaitā materiālu un izstrādājumu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku), dzīvnieku barības, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (kas nav derīgi cilvēku patēriņam), veterināro zāļu aprites, dzīvnieku veselības, labturības un ciltsdarba jomā, kā arī nodrošināt nepārtikas preču drošuma un fitosanitāro robežkontroli. + (MK 20.07.2010. noteikumu Nr.647 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.75) + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, dienests veic šādus uzdevumus: + (Grozīts ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr. 1026; MK 20.07.2010. noteikumiem Nr. 647; MK 14.12.2010. noteikumiem Nr. 1114; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr. 75) + + veic pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu, to procesu un produktu kontroli; + + + organizē un veic valsts veterinārās uzraudzības objektu kontroli; + + + organizē un veic ciltsdarbā iesaistīto personu, komersantu un organizāciju darbības kontroli; + + + (svītrots ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 743); + + + organizē un veic pārtikas (tai skaitā materiālu un izstrādājumu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku) un dzīvnieku barības uzņēmumu un valsts veterinārajai uzraudzībai un kontrolei pakļauto objektu un personu reģistrāciju un atzīšanu; + + + izveido, aktualizē un uztur uzraudzībā esošo objektu un produktu reģistrus un datubāzes; + + + organizē un koordinē dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas pasākumus; + + + organizē un veic veterināro zāļu reģistrāciju un kvalitātes kontroli, kā arī vāc, apkopo un analizē informāciju veterināro zāļu aprites jomā; + + + organizē un veic uztura normu kontroli noteiktām patērētāju grupām; + + + reģistrē uztura bagātinātājus un diētisko pārtiku; + + + izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai; + + + veic valsts uzraudzības un kontroles darbības valsts robežas kontroles punktos, kā arī brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās veterinārajai kontrolei pakļauto dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes preču ievešanai, izvešanai un pārvadāšanai tranzītā. Valsts robežas kontroles punktos kontrolē fitosanitārajai kontrolei pakļauto preču, pārtikas produktu, tādas dzīvnieku barības, kura nav dzīvnieku izcelsmes, un nepārtikas preču ievešanu; + + + izvērtē iesniegumus produktu reģistrācijai lauksaimniecības un pārtikas produktu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantēto tradicionālo īpatnību reģistros; + + + veic to kontroles institūciju atzīšanu un uzraudzību, kuras darbojas bioloģiskās lauksaimniecības jomā; + + + īsteno pārtikas kvalitātes shēmu kontroles un uzraudzības pasākumus, tostarp sertificē pārtikas kvalitātes shēmas produktus; + + + veic biocīdu un apstrādātu izstrādājumu kontroli pārtikas aprites un veterinārajā jomā; + + + īstenojot valsts uzraudzību un kontroli, ņem paraugus un nosūta tos laboratorisko un diagnostisko izmeklējumu veikšanai; + + + (svītrots ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr. 647); + + + (svītrots ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr. 647); + + + (svītrots ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr. 647); + + + sagatavo un iesniedz Zemkopības ministrijā priekšlikumus par veicamajiem pasākumiem dienesta kompetencē esošajās jomās; + + + informē sabiedrību par dienesta darbību un sniedz konsultācijas fiziskajām un juridiskām personām; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus; + + + sniedz normatīvajos aktos noteiktos maksas pakalpojumus; + + + (svītrots ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr. 75); + + + veic ģenētiski modificētās pārtikas un dzīvnieku barības (izņemot sēklas) aprites uzraudzību un kontroli; + + + piedalās normatīvo aktu projektu izstrādē un atzinumu sniegšanā par citu institūciju sagatavotajiem dienesta kompetencē esošajiem normatīvo aktu projektiem; + + + piedalās Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes darba grupu un komiteju sanāksmēs dienesta kompetencē esošajās jomās; + + + sniedz Lauku atbalsta dienestam informāciju, kas nepieciešama valsts un Eiropas Savienības atbalsta administrēšanai; + + + organizē un veic pasākumus kopīgā tirgus organizācijas pasākumu administrēšanas jomā, ievieš administratīvo un tehniskās vadības sistēmu, lai ņemtu paraugus un nosūtītu tos laboratorijām Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas pasākumu piemērošanā noteikto produktu pārbaužu veikšanai; + + + veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami dienesta darbības nodrošināšanai; + + + saglabā dienesta bilancē esošos valsts īpašumus; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Dienests atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgs: + (Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr. 75; MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 743) + + sagatavot un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt priekšlikumus par dienesta uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; + + + pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī — ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — no privātpersonām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + iesaistīt ministriju un citu institūciju pārstāvjus nekaitīgas un drošas pārtikas (tai skaitā materiālu un izstrādājumu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku) aprites, kā arī dzīvnieku veselības un labturības jautājumu risināšanā; + + + sadarboties ar citu valstu iestādēm, starpvalstu vai starptautiskajām organizācijām, tostarp slēgt starptautiskās sadarbības līgumus; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Dienesta struktūra un pārvalde + + Dienesta darbu vada dienesta ģenerāldirektors. Dienesta ģenerāldirektors vienlaikus ir arī valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors. Dienesta ģenerāldirektors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + Dienesta ģenerāldirektoru Valsts civildienesta likuma noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata zemkopības ministrs. Dienesta ģenerāldirektoram var būt vietnieki. + + + Dienesta ģenerāldirektors izveido dienesta iekšējo organizatorisko struktūru. + + + + IV. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta ģenerāldirektors. Dienesta ģenerāldirektors izveido dienesta iekšējās kontroles un lēmumu pārbaudes sistēmu. + + + Dienesta ģenerāldirektoram ir tiesības atcelt dienesta amatpersonu prettiesiskus lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. + + + Dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu šādā kārtībā: + + struktūrvienības amatpersonas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu dienesta ģenerāldirektoram. Dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā; + + + dienesta ģenerāldirektora izdotos administratīvos aktus (izņemot šo noteikumu 11.1.apakšpunktā minēto lēmumu) vai faktisko rīcību var apstrīdēt Zemkopības ministrijā. Ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + + Dienests sagatavo pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu un publisko gada pārskatu. Dienesta ģenerāldirektors ne retāk kā reizi gadā iesniedz zemkopības ministram dienesta darbības pārskatu. Zemkopības ministrs jebkurā laikā var pieprasīt iesniegt dienesta darbības pārskatu. + + + Dienests ne retāk kā reizi gadā iesniedz ministram pārskatu par dienesta funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + (Nodaļas nosaukums MK 10.02.2015. noteikumu Nr.75 redakcijā) + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumus Nr.112 "Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 42.nr.). + + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 14.jūnija noteikumus Nr.414 "Latvijas Pārtikas centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 96.nr.). + (MK 27.12.2005. noteikumu Nr.1026 redakcijā) + + + Šo noteikumu 4.3.⁹ apakšpunkts stājas spēkā 2015. gada 1. septembrī. + (MK 10.02.2015. noteikumu Nr.75 redakcijā) + + + Ministru prezidents A.Kalvītis + Zemkopības ministrs M.Roze + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/16-0362-meza-dienests.xml b/data/16-0362-meza-dienests.xml new file mode 100644 index 0000000..a106a2d --- /dev/null +++ b/data/16-0362-meza-dienests.xml @@ -0,0 +1,208 @@ + + + VALSTS MEŽA DIENESTS + + Valsts meža dienesta nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 449 + 2013-07-30 + 2013-08-03 + Latvijas Vēstnesis, 149, 02.08.2013. + Spēkā esošs + 258672 + https://likumi.lv/ta/id/258672 + + + sources/16-0362-meza-dienests.txt + 658ae3d035cd6a8a07e76260fec0aea34a3eb71c40725fb4dd53d2bf2cd8bac4 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Valsts meža dienesta (turpmāk – dienests) pārraudzību zemkopības ministrs īsteno ar Zemkopības ministrijas starpniecību. + (MK 27.02.2024. noteikumu Nr. 132 redakcijā) + + + Dienesta darbības mērķis ir nodrošināt meža un meža nozares ilgtspēju. + + + + II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Dienestam ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.354) + + uzraudzīt meža apsaimniekošanu un izmantošanu, ugunsdrošību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu; + + + piedalīties meža nozares politikas veidošanā un ieviešanā; + + + īstenot meža ugunsdzēsību; + + + (svītrots ar MK 22.04.2014. noteikumiem Nr.204); + + + uzraudzīt, kā noteiktās prasības ievēro tirgus dalībnieki, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, kā arī tirgotāji un pārraudzības organizācijas. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, dienests atbilstoši kompetencei veic šādus uzdevumus: + (Grozīts ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr. 354; MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 88) + + izsniedz normatīvajos aktos noteiktās apliecības, licences, apliecinājumus un citus dokumentus; + + + atestē meža reproduktīvā materiāla ieguves avotus un kārto meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistru; + + + sertificē meža reproduktīvo materiālu; + + + reģistrē meža reproduktīvā materiāla piegādātājus un kārto meža reproduktīvā materiāla piegādātāju reģistru; + + + veic meža veselības stāvokļa uzraudzību; + + + pārbauda meža inventarizācijas datu kvalitāti un iesniegto informāciju par veikto mežsaimniecisko darbību; + + + kārto Meža valsts reģistru; + + + novērtē medījamo dzīvnieku populācijas stāvokli un reģistrē medību iecirkņus; + + + eksaminē medniekus, medību vadītājus, izsniedz mednieka vai medību vadītāja apliecības; + + + kārto mednieku un medību vadītāju reģistru; + + + atklāj, ierobežo un likvidē meža ugunsgrēkus, iesaista meža īpašniekus vai tiesiskos valdītājus ugunsgrēka vietas uzraudzībā; + + + uztur meža apsardzības infrastruktūru, veic meža ugunsgrēku uzskaiti, kā arī apkopo informāciju par tiem; + + + pieņem lēmumus, sniedz atzinumus, sastāda aktus un protokolus par normatīvo aktu pārkāpumiem saistībā ar meža apsaimniekošanu un izmantošanu, ugunsdrošību un medības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī par Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulas Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (turpmāk – regula Nr. 995/2010), prasību neievērošanu; + + + sistemātiski izvērtē normatīvo aktu darbības efektivitāti un iesniedz Zemkopības ministrijā priekšlikumus to darbības efektivitātes palielināšanai; + + + piedalās meža apsaimniekošanu un izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu projektu izstrādē; + + + pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sniedz atzinumus par citu institūciju sagatavotajiem politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektiem; + + + atbilstoši kompetencei uzrauga valsts un Eiropas Savienības finansēto atbalsta programmu īstenošanu; + + + informē sabiedrību par meža un medību resursu stāvokli un izmantošanu, kā arī meža ugunsgrēkiem; + + + informē un konsultē meža īpašniekus vai tiesiskos valdītājus un citas personas par meža veselības stāvokļa jautājumiem, meža apsaimniekošanu un izmantošanu, ugunsdrošību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasībām; + + + (svītrots ar MK 22.04.2014. noteikumiem Nr.204); + + + piedzen par labu valstij zaudējumus, kas nodarīti, pārkāpjot meža apsaimniekošanu un izmantošanu, ugunsdrošību un ugunsdzēsību, kā arī medības reglamentējošo normatīvo aktu prasības; + + + saskaņā ar regulā Nr. 995/2010 noteiktajām prasībām kokmateriālu un koka izstrādājumu izcelsmes likumības un tirdzniecības prasību pārbaužu laikā: + + iekļūst biroju, tirdzniecības un ražošanas telpās un teritorijās (piemēram, noliktavās, pagalmos, produkcijas glabāšanas vietās) un pārbauda transportlīdzekļus, tehniku, aprīkojumu un tvertnes; + + + fotografē, izdara mērījumus un citas kokmateriālu un koka izstrādājumu izcelsmes pārbaudei nepieciešamās darbības; + + + izņem un konfiscē kokmateriālus vai koka izstrādājumus, ja ir pamatotas aizdomas par nelikumīgi iegūtu kokmateriālu vai no šādiem kokmateriāliem ražotu koka izstrādājumu laišanu tirgū, kā arī, ja nepieciešams, iezīmē šādus kokmateriālus vai koka izstrādājumus; + + + + sagatavo un atjauno nozares politikas izstrādei un īstenošanai nepieciešamo ģeotelpisko informāciju atvērto datu veidā un sniedz attiecīgu ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu; + + + nodrošina ģeotelpisko datu kopu un to metadatu iegūšanu, sagatavošanu, aktualizēšanu un pieejamību atvērto datu veidā valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā; + + + pilda citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Dienestam ir šādas tiesības: + (Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 88) + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no personām un iestādēm dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + sadarboties ar valsts pārvaldes iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, kā arī citiem sabiedrības pārstāvjiem, starptautiskajām institūcijām un organizācijām, to pārstāvjiem un ekspertiem, tai skaitā atbilstoši kompetencei slēgt sadarbības līgumus ar ārvalstu iestādēm, starpvalstu vai starptautiskajām organizācijām; + + + (svītrots ar MK 27.02.2024. noteikumiem Nr. 132); + + + veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. + + + + + III. Dienesta struktūra un amatpersonu kompetence + (Nodaļa svītrota ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 88) + + (Svītrots ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 88) + + + (Svītrots ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 88) + + + (Svītrots ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 88) + + + (Svītrots ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 88) + + + (Svītrots ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 88) + + + + IV. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par dienesta funkciju pildīšanu un līdzekļu izlietojumu + + Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta ģenerāldirektors. Ģenerāldirektors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu ģenerāldirektoram, bet ģenerāldirektora pieņemtos lēmumus par apstrīdētajiem dienesta amatpersonu izdotajiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. + (MK 27.02.2024. noteikumu Nr. 132 redakcijā) + + + Lēmumus administratīvo pārkāpumu lietā var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu. Dienesta amatpersonu pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietā var pārsūdzēt ģenerāldirektoram, bet ģenerāldirektora pieņemtos lēmumus – pārsūdzēt tiesā. + (MK 27.02.2024. noteikumu Nr. 132 redakcijā) + + + Dienests ne retāk kā reizi gadā sniedz zemkopības ministram pārskatu par dienesta funkciju izpildi un dienestam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + Zemkopības ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par dienesta darbību. + + + + V. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumus Nr.945 "Valsts meža dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 185.nr.; 2008, 93.nr.). + + + Ministru prezidents Valdis Dombrovskis + Zemkopības ministre Laimdota Straujuma + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/16-0387-tehniskas-uzraudzibas-agentura.xml b/data/16-0387-tehniskas-uzraudzibas-agentura.xml new file mode 100644 index 0000000..a0dd9f7 --- /dev/null +++ b/data/16-0387-tehniskas-uzraudzibas-agentura.xml @@ -0,0 +1,219 @@ + + + VALSTS TEHNISKĀS UZRAUDZĪBAS AĢENTŪRA + + Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 50 + 2020-01-21 + 2020-01-25 + Latvijas Vēstnesis, 17, 24.01.2020. + Spēkā esošs + 312167 + https://likumi.lv/ta/id/312167 + + + sources/16-0387-tehniskas-uzraudzibas-agentura.txt + 402c2bf7d570cabe7dabfb62994d5a02a4234161716d93e262b3be9c418b80a4 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Zemkopības ministrs aģentūras pārraudzību īsteno ar Zemkopības ministrijas starpniecību. + + + Aģentūras darbības mērķis ir nodrošināt cilvēka veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgas traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko un tirgus uzraudzību, kā arī traktortehnikas vadītāju mācību procesa un tā nodrošinājuma uzraudzību, uzturēt traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju valsts informācijas sistēmu, iepazīstināt sabiedrību ar lauksaimniecības nozares attīstības vēsturi un popularizēt materiālās un nemateriālās liecības par saimniekošanu un dzīvi Latvijas laukos no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. + + + + II. Aģentūras funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Aģentūrai ir šādas funkcijas: + + traktortehnikas, tās piekabju un maināmo velkamo iekārtu reģistrācija; + + + traktortehnikas, tās piekabju un maināmo velkamo iekārtu valsts tehniskā apskate un tehniskā stāvokļa kontrole uz ceļiem; + + + traktortehnikas, tās piekabju un maināmo velkamo iekārtu tirdzniecības vietu kontrole un tirgus uzraudzība; + + + traktortehnikas vadītāju apmācības procesa kontrole; + + + traktortehnikas vadīšanas tiesību piešķiršana, atjaunošana un anulēšana; + + + valsts informācijas sistēmas "Traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvā sistēma" (turpmāk – valsts informācijas sistēma) attīstīšana un uzturēšana; + + + sabiedrības iepazīstināšana ar lauksaimniecības nozares attīstības vēsturi un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana. + + + + Lai izpildītu noteiktās funkcijas, aģentūra veic šādus uzdevumus: + + salīdzina traktortehnikas, tās piekabju un maināmo velkamo iekārtu tehniskos datus; + + + reģistrē traktortehnikas, tās piekabju un maināmo velkamo iekārtu īpašnieka maiņu; + + + reģistrē traktortehnikas, tās piekabju un maināmo velkamo iekārtu īpašnieka, valdītāja vai turētāja datu, kā arī tehnisko datu maiņu; + + + reģistrē reģistrācijas apliecības un numura zīmes maiņu; + + + noņem no uzskaites traktortehniku, tās piekabes un maināmās velkamās iekārtas; + + + izsniedz traktortehnikas vai tās piekabju reģistrācijas apliecības; + + + izsniedz traktortehnikas vai tās piekabju tranzīta numura apliecības; + + + izsniedz speciālās traktortehnikas reģistrācijas apliecības; + + + izsniedz traktortehnikas un tās piekabju valsts reģistrācijas numura zīmes; + + + izsniedz traktortehnikas, tās piekabju un maināmo velkamo iekārtu tehniskās apskates talonus un uzlīmes; + + + nodrošina informācijas apriti obligātās transportlīdzekļu (traktortehnikas) vadītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jomā; + + + pārbauda traktortehnikas vadītāju sagatavošanas mācību iestāžu materiālās bāzes un tehniskā nodrošinājuma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; + + + nodrošina traktortehnikas praktiskās apmācības instruktoru apmācību un atestāciju; + + + piešķir, aptur vai atņem mācību kartes izglītības iestādēm un komersantiem, kas nodarbojas ar traktortehnikas vadītāju apmācību; + + + piešķir un anulē traktortehnikas vadītāju un praktiskās apmācības instruktoru apliecības; + + + veic zināšanu un prasmju pārbaudi (eksamināciju) personām, kuras pretendē iegūt traktortehnikas vadītāja tiesības; + + + izsniedz, atjauno un apmaina traktortehnikas braukšanas mācību atļaujas; + + + izsniedz, apmaina un atjauno traktortehnikas vadītāja apliecības; + + + normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos iznīcina traktortehnikas vadītāja apliecības; + + + reģistrē komersanta tirdzniecības vietu valsts informācijas sistēmā vai izslēdz no tās; + + + noformē un izsniedz tirdzniecības vietas reģistrācijas apliecību komersantiem, kas vēlas nodarboties ar traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecību; + + + izsniedz komersantam tirdzniecības numura zīmes un tirdzniecības numura apliecības; + + + veic dokumentu pārbaudes traktortehnikai, tās piekabei un maināmai velkamajai iekārtai, kurai ir piešķirts tipa apstiprinājums; + + + valsts informācijas sistēmā reģistrē un dzēš atsavināšanas, reģistrācijas un citus aizliegumus, kā arī komercķīlas atzīmi traktortehnikai, tās piekabei vai maināmai velkamajai iekārtai; + + + nodrošina valsts informācijas sistēmas sadarbspēju ar citām valsts informācijas sistēmām; + + + sagatavo un sniedz informāciju no valsts informācijas sistēmas normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā; + + + uzkrāj, dokumentē un saglabā kultūrvēsturiskus materiālus par Latvijas lauksaimniecības nozari un ievērojamiem lauksaimniecības darbiniekiem; + + + nodrošina aģentūras struktūrvienību – Latvijas Lauksaimniecības muzeja un Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja "Pikšas" (turpmāk – muzeji) – darbību un lauksaimniecības kultūrvēsturisko priekšmetu (turpmāk – muzeju krājums) atbilstošu uzturēšanu, uzskaiti un pārvaldību; + + + veic pētniecības un izglītojošo darbu par lauksaimniecības nozari un tās attīstības vēsturi; + + + pilnveido un izmanto muzeju krājumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par muzeju krājuma veidošanu; + + + nodrošina muzeju krājuma pieejamību sabiedrībai, izglīto sabiedrību un popularizē lauksaimniecības nozari, izmantojot muzeju krājumu; + + + sagatavo, iekārto un uztur muzeju pastāvīgās ekspozīcijas un izstādes par lauksaimniecības tēmām; + + + veido muzeju krājumu par izciliem lauksaimniecības nozares darbiniekiem un viņu ieguldījumu; + + + sagatavo un vada ekskursijas muzejos, sniedz ar muzeju darbību saistītas konsultācijas, lasa lekcijas un rīko publiskus pasākumus; + + + atbilstoši kompetencei sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, fiziskajām un juridiskajām personām; + + + traktortehnikas tehniskās atbilstības novērtēšanas jomā veic pasākumus, lai kontrolētu valsts un starptautisko projektu un programmu īstenošanu; + + + pilda citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Aģentūrai ir šādas tiesības: + + atbilstoši kompetencei slēgt līgumus ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām, fiziskajām un juridiskajām personām; + + + pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī – normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā – no fiziskajām un juridiskajām personām aģentūras funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; + + + iekasēt maksu par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkoties ar aģentūras rīcībā esošo mantu un finanšu līdzekļiem; + + + pieaicināt ekspertus, lai veiktu ar aģentūras darbību saistītus uzdevumus; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar citu valstu iestādēm, starpvalstu vai starptautiskajām organizācijām, tostarp slēgt starptautiskās sadarbības līgumus; + + + citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Aģentūras darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Aģentūras darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aģentūras direktoram, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Zemkopības ministrijā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Zemkopības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Aģentūra sagatavo un iesniedz Zemkopības ministrijā pārskatus par aģentūras funkciju izpildi un līdzekļu izmantošanu. + + + + IV. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumus Nr. 937 "Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 203. nr.). + + + Ministru prezidents A. K. Kariņš + Zemkopības ministrs K. Gerhards + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/17-0000-SM.xml b/data/17-0000-SM.xml new file mode 100644 index 0000000..a43331f --- /dev/null +++ b/data/17-0000-SM.xml @@ -0,0 +1,569 @@ + + + SATIKSMES MINISTRIJA + + Satiksmes ministrijas nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 242 + 2003-04-29 + 2003-05-14 + Latvijas Vēstnesis, 70, 13.05.2003. + Spēkā esošs + 74749 + https://likumi.lv/ta/id/74749 + + + sources/17-0000-SM.txt + 1ec92b31e622ad2cff74783ba7f6bf950d60d9ab86ff940aff44cce443159a12 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Satiksmes ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta politikas un sakaru politikas jomā. + (MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 690 redakcijā) + + + Ministrija ir tieši pakļauta satiksmes ministram (turpmāk — ministrs). + + + Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. + + + + II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Ministrijas funkcijas: + (Grozīts ar MK 11.01.2005. noteikumiem Nr. 36; MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 690) + + izstrādāt politiku šādās nozarēs: + + dzelzceļa nozarē; + + + ceļu nozarē; + + + ceļu digitalizācijas nozarē; + + + autotransporta nozarē; + + + ceļu satiksmes drošības nozarē; + + + sabiedriskā transporta nozarē; + + + jūrniecības nozarē; + + + kuģošanas informācijas aprites nozarē; + + + aviācijas nozarē; + + + starppilsētu gaisa mobilitātes nozarē; + + + bezpilota gaisa kuģu sistēmas nozarē; + + + gaisa telpas pārvaldības nozarē; + + + lidostu darbības nozarē; + + + elektronisko sakaru nozarē; + + + pasta nozarē; + + + ostu pārvaldības un attīstības nozarē; + + + starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu nozarē; + + + multimodālo pārvadājumu un transporta loģistikas nozarē; + + + alternatīvo degvielu infrastruktūras nozarē. + + + + organizēt un koordinēt politikas īstenošanu šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajās nozarēs; + + + veikt Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) atbalsta aģentūras Atbalsta sekretariāta funkcijas; + + + veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija: + (MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 690 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.06.2025. noteikumiem Nr. 325; MK 09.12.2025. noteikumiem Nr. 747; MK 11.08.2026. noteikumiem Nr. 471) + + pārstāv valsts intereses starptautiskajās transporta un sakaru organizācijās; + + + pilda Elektronisko sakaru likumā noteiktos uzdevumus, tostarp: + + Elektronisko sakaru likuma 4. panta otrās daļas 1., 2., 3., 5. un 6. punktā noteiktos uzdevumus, kurus tai ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā deleģēt valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", noslēdzot deleģēšanas līgumu; + + + Elektronisko sakaru likuma 4. panta otrās daļas 4. punktā noteiktos uzdevumus, kurus tai ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā deleģēt valsts akciju sabiedrībai "Elektroniskie sakari", noslēdzot deleģēšanas līgumu; + + + Elektronisko sakaru likuma 4. panta trešajā daļā noteikto uzdevumu; + + + + pilda platjoslas kompetences centra funkcijas Latvijā; + + + veicina publisko elektronisko sakaru tīklu un valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra infrastruktūras attīstību un pieejamību; + + + plāno ierobežoto resursu izmantošanu elektronisko sakaru nozarē; + + + veicina pasta pakalpojumu attīstību un pieejamību; + + + koordinē vienotās transporta sistēmas (ieskaitot maģistrālo naftas un naftas produktu cauruļvadu transportu) darbību; + + + analizē situāciju transporta loģistikas nozarē, koordinē un kontrolē transporta loģistiku un ostu attīstību veicinošu pasākumu sagatavošanu un izpildi; + + + organizē un koordinē politikas izstrādi un īstenošanu ostu pārvaldības un attīstības nozarē; + + + izstrādā priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai ostu un transporta loģistikas nozaru konkurētspējas palielināšanai nacionālā un starptautiskā līmenī; + + + plāno elektronisko sakaru un vienotas transporta infrastruktūras attīstību un risina infrastruktūras finansēšanas jautājumus; + + + pilda likuma "Par autoceļiem" 7. panta trešajā daļā noteiktos uzdevumus, kurus tā ir deleģējusi valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi", un pārrauga pašvaldību ceļus; + + + risina ar starptautiskās autosatiksmes nodrošināšanu saistītos jautājumus; + + + organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu ceļu satiksmes drošības nozarē; + + + organizē un koordinē starptautisko kravu un pasažieru autopārvadājumu, vadītāja apliecību savstarpējas atzīšanas un apmaiņas nolīgumu projektu sagatavošanu, saskaņošanu un parakstīšanu, kā arī nodrošina to izpildes uzraudzību; + + + koordinē velotransporta un mikromobilitātes attīstību; + + + atklāj (slēdz) dzelzceļa stacijas un pieturas punktus visu vai atsevišķu pārvadājumu veikšanai; + + + risina sabiedriskā transporta pakalpojumu finansēšanas jautājumus; + + + izstrādā Latvijas Republikas ūdeņu izmantošanas kārtību attiecībā uz kuģošanas drošību; + + + nodrošina Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) dalībvalsts audita norisi Latvijā; + + + nodrošina Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5. panta 6.¹ punktā noteikto funkciju izpildi; + + + izstrādā starptautiskās un vietējās gaisa satiksmes nodrošināšanas un attīstības politiku un veic pasākumus tās īstenošanai; + + + sagatavo informāciju aeronavigācijas informācijas izdevumam; + + + apkopo un analizē statistikas datus atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasībām; + + + sniedz institucionālu atbalstu, lai nodrošinātu Latvijas gaisa pārvadātāju tiesību aizsardzību un darbības atbalstu ārvalstīs; + + + norīko gaisa pārvadātājus regulāru lidojumu veikšanai un izsniedz tiem licenci par tiesībām veikt lidojumus attiecīgajā maršrutā; + + + saskaņā ar ministrijas darbības stratēģiju plāno likumā par valsts budžetu kārtējam gadam iekļaujamās budžeta programmas, analizē un kontrolē to izpildi; + + + atbilstoši kompetencei organizē Eiropas Savienības fondu finansēto projektu ieviešanu transporta, sakaru un kiberdrošības jomā; + + + pārzina esošo specializēto būvniecību transporta jomā; + + + organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu bīstamo kravu pārvadājumu nozarē; + + + organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu alternatīvo degvielu infrastruktūras un elektromobilitātes nozarē un deleģē valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija" pienākumu izveidot un uzturēt elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru; + + + veic Rail Baltica projekta vadību un kopējo projekta uzraudzību, lai nodrošinātu Rail Baltica valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidi un projekta īstenošanu, ievērojot Eiropas Savienības, Saeimas, Ministru kabineta un citu kompetento institūciju saistošos lēmumus, un deleģē sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" un akciju sabiedrībai "RB Rail" izveidot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru un ar to saistītos objektus; + + + atbilstoši kompetencei nodrošina valsts materiālo rezervju veidošanu un pārvaldīšanu; + + + organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu intelektisko transporta sistēmu jomā un deleģē valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" izveidot un uzturēt transporta jomas informācijas nacionālo (valsts) piekļuves punktu; + + + atbilstoši kompetencei koordinē Latvijai saistošo starptautisko divpusējo un daudzpusējo līgumu saistību izpildi; + + + atbilstoši kompetencei koordinē aviācijas drošības, civilmilitārās sadarbības, meklēšanas un glābšanas procesus, kā arī uzrauga valsts budžeta programmas ietvaros piešķirtā finansējuma izlietojumu; + + + nodrošina Latvijas aviācijas nozares intereses klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, kā arī piedalās atbilstošo Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādē; + + + atbilstoši kompetencei nodrošina sankciju noteikto ierobežojumu ievērošanu; + + + organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un vieglo automobili nozarē, kā arī tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pakalpojumu autotransporta nozarē; + + + organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu kravas pārvadājumu un loģistikas dokumentu digitalizācijai nozarē, tai skaitā elektroniskā kravas starptautiskā autopārvadājumu līguma (e-CMR pavadzīmes) un elektroniskās kravu pārvadājumu informācijas (eFTI) apriti, kā arī deleģē valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" veikt valsts kontaktpunkta funkcijas un uzdevumus elektroniskās kravu pārvadājumu informācijas (eFTI) aprites nodrošināšanai; + + + izstrādā, organizē un koordinē valsts nodevu politiku ceļu, autotransporta, dzelzceļa un aviācijas nozarē; + + + piedalās valsts nodokļu politikas izstrādē, organizēšanā un koordinēšanā ceļu, autotransporta, dzelzceļa un aviācijas nozarē; + + + organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu transportlīdzekļu vadītāju apmācības, kvalifikācijas iegūšanas un vadītāju veselības pārbaužu nozarē; + + + organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu mehānisko transportlīdzekļu, izņemot traktortehniku, reģistrācijas, kā arī velosipēdu un elektroskrejriteņu reģistrācijas nozarē; + + + organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates un tehniskā stāvokļa kontroles nozarē; + + + organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē ar tehniskiem līdzekļiem nozarē; + + + organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanā ar autobusiem un pa dzelzceļu; + + + organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu sabiedriskā transporta biļešu uzskaites un tirdzniecības, braukšanas maksas atvieglojumu, kā arī autoostu darbības nozarē; + + + organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu dzelzceļa bezemisiju ritošā sastāva jomā un deleģē valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienību iegādi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu; + + + organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu jomās, par kurām ir atbildīga GOVSATCOM kompetentā iestāde un par drošu savienojamību kompetentā iestāde, kā arī veic kompetentās iestādes funkcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulas (EK) Nr. 696/2021, ar ko izveido Eiropas Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (EK) Nr. 2010/912, (EK) Nr. 2013/1285 un (EK) Nr. 2014/377 un Lēmumu Nr. 541/2014/EK, 68. panta ceturto punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 588/2023, ar ko izveido Eiropas Savienības drošas savienojamības programmu 2023.–2027. gadam, 11. panta 4. punktu. Satiksmes ministrijai ir tiesības deleģēt GOVSATCOM kompetentās iestādes un par drošu savienojamību kompetentās iestādes uzdevumus valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", noslēdzot deleģēšanas līgumu; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Ministrija: + (Grozīts ar MK 11.01.2005. noteikumiem Nr.36) + + izstrādā attiecīgo nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus; + + + sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus; + + + nodrošina attiecīgās nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; + + + sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; + + + savas kompetences ietvaros pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; + + + valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; + + + veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; + + + nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; + + + informē sabiedrību par attiecīgās nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē. + + + + Ministrijas tiesības: + (Grozīts ar MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 690) + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + (svītrots ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr.716); + + + iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus; + + + piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, izstrādāt un noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību; + + + veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence + + Ministrijas darbu vada ministrs. + + + Ministrs: + (Grozīts ar MK 11.01.2005. noteikumiem Nr.36) + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; + + + dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām; + + + dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu; + + + dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu; + + + var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus; + + + var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus; + + + veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Parlamentārais sekretārs pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. + + + Valsts sekretārs: + (Grozīts ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.249) + + organizē nozaru politikas un stratēģiju izstrādi un nozaru politikas īstenošanu; + + + vada iestādes administratīvo darbu un nodrošina ministrijas funkciju izpildi; + + + nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi; + + + izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei; + + + nodrošina finanšu resursu plānošanu ministrijā un tās padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; + + + pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus; + + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pilnvaro citas personas; + + + dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem; + + + nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa; + + + veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs. + + + Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs. + + + Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu. + + + Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. + + + Patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. Patstāvīgās nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. + + + Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs. + + + + IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību + + Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. + + + Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. + + + Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. + + + Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu. + + + Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību. + + + + V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja + (Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 11.01.2005. noteikumiem Nr.36) + + Ministrijas padotībā ir: + (MK 11.01.2005. noteikumu Nr.36 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.09.2005. noteikumiem Nr.718; MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.975; MK 19.09.2006. noteikumiem Nr.773; MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.431) + + valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"; + + + Valsts dzelzceļa administrācija; + + + Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija; + + + (svītrots ar MK 10.08.2010. noteikumiem Nr.752); + + + (svītrots ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr.716); + + + Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs. + + + + Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās: + (MK 11.01.2005. noteikumu Nr. 36 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.09.2006. noteikumiem Nr. 773; MK 24.03.2009. noteikumiem Nr. 249; MK 10.08.2010. noteikumiem Nr. 752; MK 28.07.2015. noteikumiem Nr. 426; MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 79; MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 690; MK 11.08.2026. noteikumiem Nr. 471) + + valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija"; + + + valsts akciju sabiedrībā "Ceļu satiksmes drošības direkcija"; + + + valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi"; + + + akciju sabiedrībā "LAU Infra Grupa AS"; + + + (svītrots ar MK 19.09.2006. noteikumiem Nr. 773); + + + (svītrots ar MK 19.09.2006. noteikumiem Nr. 773); + + + (svītrots ar MK 19.09.2006. noteikumiem Nr. 773); + + + (svītrots ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr. 249); + + + valsts akciju sabiedrībā "Starptautiskā lidosta "Rīga""; + + + valsts akciju sabiedrībā "Latvijas gaisa satiksme"; + + + valsts akciju sabiedrībā "Latvijas dzelzceļš"; + + + valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija"; + + + (svītrots ar MK 14.09.2010. noteikumiem Nr. 871); + + + (svītrots ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr. 716); + + + valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Pasts"; + + + valsts akciju sabiedrībā "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs"; + + + (svītrots ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr. 426); + + + (svītrots ar MK 19.09.2006. noteikumiem Nr. 773); + + + (svītrots ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr. 716); + + + akciju sabiedrībā “Pasažieru vilciens”; + + + sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas"; + + + (svītrots ar MK 11.08.2026. noteikumiem Nr. 471). + + + + Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās privātās kapitālsabiedrībās: + (Grozīts ar MK 19.09.2006. noteikumiem Nr.773) + + akciju sabiedrība "Air Baltic Corporation"; + + + (svītrots ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.431); + + + (svītrots ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.249). + + + + Ministru prezidents E.Repše + Satiksmes ministrs R.Zīle + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/18-0000-LM.xml b/data/18-0000-LM.xml new file mode 100644 index 0000000..729ff0b --- /dev/null +++ b/data/18-0000-LM.xml @@ -0,0 +1,360 @@ + + + LABKLĀJĪBAS MINISTRIJA + + Labklājības ministrijas nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 49 + 2004-01-27 + 2004-01-31 + Latvijas Vēstnesis, 16, 30.01.2004.Dokumenta valoda: + Spēkā esošs + 83758 + https://likumi.lv/ta/id/83758 + + + sources/18-0000-LM.txt + 1fcc8cf6a069c6472770edb474ddf3a7f4b13290af94e0aba473a78aa4230ce9 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Labklājības ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā. + (MK 08.09.2009. noteikumu Nr.1003 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.03.2010. noteikumiem Nr.250) + + + Ministrija ir tieši pakļauta labklājības ministram (turpmāk - ministrs). + + + Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. + + + + II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Ministrijas funkcijas: + (MK 08.09.2009. noteikumu Nr.1003 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.03.2010. noteikumiem Nr.250) + + izstrādāt darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības politiku; + + + organizēt un koordinēt darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu; + + + veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija: + (Grozīts ar MK 30.10.2007. noteikumiem Nr.724; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1003; MK 16.03.2010. noteikumiem Nr.250; MK 12.04.2011. noteikumiem Nr.295; MK 27.01.2015. noteikumiem Nr.23) + + darba jomā: + + izstrādā valsts politiku bezdarba samazināšanā; + + + piedalās nodarbinātības politikas izstrādāšanā un karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošanā; + + + izstrādā valsts politiku veselībai drošu un nekaitīgu darba apstākļu un darba vides garantēšanā; + + + izstrādā valsts politiku minimālās darba algas noteikšanā; + + + izstrādā valsts politiku darba tiesisko attiecību regulēšanā; + + + + sociālajā aizsardzībā: + + izstrādā valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā; + + + izstrādā valsts politiku sociālās palīdzības, sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās rehabilitācijas jomā; + + + izstrādā valsts politiku tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas jomā; + + + nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu tīkla kvalitatīvu attīstību; + + + koordinē vienotu sociālās iekļaušanas politiku; + + + + bērnu un ģimenes tiesību jomā: + + organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērnu tiesību aizsardzības jomā; + + + (svītrots ar MK 16.03.2010. noteikumiem Nr.250); + + + veicina bērniem un ģimenei labvēlīgas vides veidošanos valstī; + + + nodrošina adoptējamo bērnu un adoptētāju uzskaiti adopcijas reģistrā, sniedz informāciju adoptētājiem par adoptējamiem bērniem un izsniedz norīkojumus adoptētājiem; + + + (svītrots ar MK 16.03.2010. noteikumiem Nr.250); + + + + izstrādā vienotu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politiku; + + + izstrādā valsts politiku, lai īstenotu integrētu pieeju ar dzimumu līdztiesību saistīto jautājumu risināšanā; + + + koordinē vienotas valsts demogrāfiskās politikas izstrādi; + + + (svītrots ar MK 12.04.2011. noteikumiem Nr.295); + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Ministrija: + (Grozīts ar MK 30.10.2007. noteikumiem Nr.724; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1003; MK 27.01.2015. noteikumiem Nr.23) + + izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus; + + + sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus; + + + nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībā, kurā ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; + + + sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos attīstības plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; + + + atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; + + + valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; + + + veic funkciju izpildes pārbaudi, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; + + + nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; + + + informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē; + + + organizē un vada labklājības informācijas sistēmas (LabIS) darbību. + + + + Ministrijai ir tiesības: + (Grozīts ar MK 27.01.2015. noteikumiem Nr.23) + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu, kā arī citu institūciju pārstāvjus; + + + piedalīties starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskus starpresoru līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību ministrijas kompetencē esošajos jautājumos; + + + veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; + + + uzraugot un kontrolējot sociālo pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu un sociālo pakalpojumu kvalitāti, bez iepriekšējas paziņošanas vai atļaujas saņemšanas jebkurā diennakts laikā, arī uzraudzībai un kontrolei pakļautās personas prombūtnes laikā, apmeklēt un apsekot uzraudzībai un kontrolei pakļautos objektus un apsekošanas laikā iztaujāt darbiniekus un klientus, kā arī fiksēt novērojumus, izmantojot tehniskos līdzekļus; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence + + Ministrijas darbu vada ministrs. + + + Ministrs: + (Grozīts ar MK 30.10.2007. noteikumiem Nr.724) + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; + + + dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām; + + + dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem (tie par ministra rīkojumu informē augstāku amatpersonu) un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību un valsts kapitālsabiedrības, kurā ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu; + + + var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus; + + + var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru, ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus; + + + veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Parlamentārais sekretārs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. + + + Valsts sekretārs: + + organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu; + + + vada iestādes administratīvo darbu un nodrošina ministrijas funkciju izpildi; + + + nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi; + + + izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei; + + + plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm; + + + pieņem lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus; + + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; + + + dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem; + + + nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa; + + + veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs. + + + Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs. + + + Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu. + + + Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. + + + Nodaļu vada nodaļas vadītājs. Nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. + + + Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs. + + + + IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un ministrijas darbības pārskati + + Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonas lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. + + + Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. + + + Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. + + + Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu. + + + Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību. + + + + V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un valsts kapitālsabiedrība, kurā ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja + (Nodaļas nosaukums MK 28.09.2004. noteikumu Nr.814 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.10.2007. noteikumiem Nr.724) + + Ministrijas padotībā ir: + (MK 20.03.2010. noteikumu Nr.250 redakcijā) + + Nodarbinātības valsts aģentūra; + + + Sociālās integrācijas valsts aģentūra; + + + Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija; + + + Valsts darba inspekcija; + + + Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra; + + + valsts sociālās aprūpes centrs "Kurzeme"; + + + valsts sociālās aprūpes centrs "Latgale"; + + + valsts sociālās aprūpes centrs "Rīga"; + + + (svītrots ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 694); + + + valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale"; + + + Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija. + + + + (Svītrots ar MK 28.09.2004. noteikumiem Nr.814) + + + Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams". + (MK 28.09.2004. noteikumu Nr.814 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.10.2007. noteikumiem Nr.724) + + + + VI. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 14.janvāra noteikumus Nr.15 "Labklājības ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 10.nr.). + + + Ministru prezidents E.Repše + Labklājības ministre D.Staķe + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/18-0399-veselibas-darbspeju-ekspertizes-arstu.xml b/data/18-0399-veselibas-darbspeju-ekspertizes-arstu.xml new file mode 100644 index 0000000..5a94c02 --- /dev/null +++ b/data/18-0399-veselibas-darbspeju-ekspertizes-arstu.xml @@ -0,0 +1,117 @@ + + + VESELĪBAS UN DARBSPĒJU EKSPERTĪZES ĀRSTU VALSTS KOMISIJA + + Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 315 + 2011-04-26 + 2011-04-30 + Latvijas Vēstnesis, 67, 29.04.2011. + Spēkā esošs + 229374 + https://likumi.lv/ta/id/229374 + + + sources/18-0399-veselibas-darbspeju-ekspertizes-arstu.txt + f882baed3b6a1a84e7eec67a6fd356e34da7c73693b0c0790e0fd66723c7a835 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgais jautājums + + Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – komisija) ir labklājības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + + II. Komisijas funkcija, uzdevumi un tiesības + + Komisijas funkcija ir veikt prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi Invaliditātes likuma 7.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām personām (turpmāk – personas). + + + Komisija veic Invaliditātes likuma 8.pantā noteiktos uzdevumus, kā arī: + + konsultē personas komisijas kompetences jautājumos; + + + saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu sagatavo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai dokumentus par personām, kurām noteikta invaliditāte Latvijā; + + + saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu izvērtē no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras saņemtos dalībvalstu dokumentus un atbilstoši normatīvajiem aktiem par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību nosaka personām invaliditāti; + + + saskaņā ar divpusējiem starpvalstu līgumiem par sadarbību sociālās drošības jomā sagatavo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai vai otras valsts kompetentajai institūcijai dokumentus par personām, kurām noteikta invaliditāte Latvijā; + + + saskaņā ar divpusējiem starpvalstu līgumiem par sadarbību sociālās drošības jomā izvērtē no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai otras valsts kompetentās institūcijas saņemtos dokumentus un atbilstoši normatīvajiem aktiem par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību nosaka personām invaliditāti; + + + sadarbojas ar ārstējošiem ārstiem un pašvaldību sociālajiem dienestiem invaliditātes riska novēršanā personām ar prognozējamu invaliditāti un invaliditātes seku mazināšanā personām ar invaliditāti; + + + organizē un vada valsts informācijas sistēmas "Invaliditātes informatīvā sistēma" darbību; + + + apkopo un analizē prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīžu datus un sniedz Labklājības ministrijai priekšlikumus par politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādi attiecīgajā jomā; + + + informē sabiedrību par komisijas darbību; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Komisijai ir šādas tiesības: + + izdot administratīvos aktus komisijas kompetences ietvaros; + + + pieprasīt un bez maksas saņemt komisijas funkcijas un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem, kārtību un individuālajiem rehabilitācijas plāniem; + + + informēt Veselības inspekciju par prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzēs konstatētajiem ārstniecības personu iespējamiem profesionālās darbības pārkāpumiem, tai skaitā medicīniskās dokumentācijas noformēšanā. + + + + + III. Komisijas struktūra + + Komisijas darbu vada komisijas vadītājs. Komisijas vadītājs ir valsts civildienesta ierēdnis. Komisijas vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata labklājības ministrs. + + + Komisijas vadītājs nosaka komisijas iekšējo organizatorisko struktūru. + + + + IV. Komisijas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par komisijas darbību + + Komisijas vadītājs nodrošina komisijas darbības tiesiskumu. Komisijas vadītājs ir atbildīgs par iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Komisijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt un pārsūdzēt Invaliditātes likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā. + + + Komisija: + + reizi pusgadā sniedz Labklājības ministrijai pārskatu par komisijas darbību un reizi ceturksnī – pārskatu par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos par gada publiskajiem pārskatiem noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu (publiskajā pārskatā iekļauj informāciju par personām ar prognozējamu invaliditāti un personām ar invaliditāti – norāda personu skaitu dalījumā pa dzimumiem, vecuma grupām un nodarbinātības veidiem); + + + pēc Labklājības ministrijas pieprasījuma sniedz operatīvo informāciju par komisijas funkcijas izpildi. + + + + + V. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumus Nr.869 "Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 168.nr.; 2007, 184.nr.; 2009, 181.nr.). + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Labklājības ministra vietā –vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/18-0430-socialas-aprupes-centrs-latgale.xml b/data/18-0430-socialas-aprupes-centrs-latgale.xml new file mode 100644 index 0000000..d950c16 --- /dev/null +++ b/data/18-0430-socialas-aprupes-centrs-latgale.xml @@ -0,0 +1,141 @@ + + + VALSTS SOCIĀLĀS APRŪPES CENTRS LATGALE + + Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 1240 + 2009-10-27 + 2010-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 174, 03.11.2009. + Spēkā esošs + 200012 + https://likumi.lv/ta/id/200012 + + + sources/18-0430-socialas-aprupes-centrs-latgale.txt + ab6f3ba862f10d61eb8b1d4ba64ef3100ba13ad35b51153ae9cb13c9a11b3a04 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgais jautājums + + Valsts sociālās aprūpes centrs “Latgale” (turpmāk – centrs) ir labklājības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + + II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Centrs īsteno valsts politiku ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā attiecībā uz bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz divu gadu vecumam, bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem līdz četru gadu vecumam, bērniem invalīdiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, un pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem – pirmās un otrās grupas invalīdiem (turpmāk – personas). + + + Centrs veic šādus uzdevumus: + + nodrošina personām mājokli un sociālo aprūpi, lai apmierinātu viņu pamatvajadzības; + + + nodrošina personu sociālo rehabilitāciju, lai atjaunotu vai uzlabotu viņu sociālās funkcionēšanas spējas; + + + veicina to personu atgriešanos ģimenē vai nodošanu ģimenes tipa aprūpē, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu; + + + nodrošina to personu audzināšanu un izglītošanu, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu; + + + īsteno citus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Centram ir tiesības: + + pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām centra funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + sniegt maksas pakalpojumus sociālo pakalpojumu jomā; + + + veikt privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami centra darbības nodrošināšanai; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar ārvalstu un starptautiskajām organizācijām, piedalīties starpvalstu sadarbības programmās un projektos. + + + + + III. Centra struktūra un amatpersonu kompetence + + Centru vada centra direktors. Centra direktoru pieņem darbā un atlaiž no darba labklājības ministrs. + + + Centra direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + Centram ir struktūrvienības. Centra struktūrvienību vada struktūrvienības vadītājs. Centra struktūrvienību veidus un to uzdevumus nosaka centra reglamentā. + + + Centra direktoram ir vietnieks, kurš vienlaikus ir vienas centra struktūrvienības vadītājs. + + + + IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par centra darbību + + Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra direktors. Centra direktors ir atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Centra direktoram ir tiesības atcelt centra darbinieku lēmumus. + + + Centra darbinieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 11.punktā minēto gadījumu) var apstrīdēt Labklājības ministrijā. Labklājības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centrs reizi ceturksnī iesniedz Labklājības ministrijā pārskatu par centra darbību un budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + Centrs reizi gadā sagatavo un iesniedz Labklājības ministrijā gada publisko pārskatu. + + + Labklājības ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par centra darbību. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem: + + Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.636 “Sociālās aprūpes centra “Litene” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); + + + Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.646 “Sociālās aprūpes centra “Kalupe” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); + + + Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.647 “Sociālās aprūpes centra “Istra” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); + + + Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.648 “Sociālās aprūpes centra “Lubāna” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); + + + Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.668 “Sociālās aprūpes centra “Mēmele” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); + + + Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.671 “Sociālās aprūpes centra “Krastiņi” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 121.nr.); + + + Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumus Nr.1069 “Sociālās aprūpes centra “Kalkūni” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2008, 201.nr.). + + + + Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše + Labklājības ministrs U.Augulis + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/18-0437-socialas-aprupes-centrs-kurzeme.xml b/data/18-0437-socialas-aprupes-centrs-kurzeme.xml new file mode 100644 index 0000000..ec4464b --- /dev/null +++ b/data/18-0437-socialas-aprupes-centrs-kurzeme.xml @@ -0,0 +1,141 @@ + + + VALSTS SOCIĀLĀS APRŪPES CENTRS KURZEME + + Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 1241 + 2009-10-27 + 2010-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 174, 03.11.2009. + Spēkā esošs + 200013 + https://likumi.lv/ta/id/200013 + + + sources/18-0437-socialas-aprupes-centrs-kurzeme.txt + a11672660e11159904b67a3417095d98d4facf428b1e33746332a8c103628ae9 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgais jautājums + + Valsts sociālās aprūpes centrs “Kurzeme” (turpmāk – centrs) ir labklājības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + + II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Centrs īsteno valsts politiku ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā attiecībā uz bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz divu gadu vecumam, bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem līdz četru gadu vecumam, bērniem invalīdiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, un pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem – pirmās un otrās grupas invalīdiem (turpmāk – personas). + + + Centrs veic šādus uzdevumus: + + nodrošina personām mājokli un sociālo aprūpi, lai apmierinātu viņu pamatvajadzības; + + + nodrošina personu sociālo rehabilitāciju, lai atjaunotu vai uzlabotu viņu sociālās funkcionēšanas spējas; + + + veicina to personu atgriešanos ģimenē vai nodošanu ģimenes tipa aprūpē, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu; + + + nodrošina to personu audzināšanu un izglītošanu, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu; + + + īsteno citus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Centram ir tiesības: + + pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām centra funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + sniegt maksas pakalpojumus sociālo pakalpojumu jomā; + + + veikt privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami centra darbības nodrošināšanai; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar ārvalstu un starptautiskajām organizācijām, piedalīties starpvalstu sadarbības programmās un projektos. + + + + + III. Centra struktūra un amatpersonu kompetence + + Centru vada centra direktors. Centra direktoru pieņem darbā un atlaiž no darba labklājības ministrs. + + + Centra direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + Centram ir struktūrvienības. Centra struktūrvienību vada struktūrvienības vadītājs. Centra struktūrvienību veidus un to uzdevumus nosaka centra reglamentā. + + + Centra direktoram ir vietnieks, kurš vienlaikus ir vienas centra struktūrvienības vadītājs. + + + + IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana unpārskati par centra darbību + + Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra direktors. Centra direktors ir atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Centra direktoram ir tiesības atcelt centra darbinieku lēmumus. + + + Centra darbinieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 11.punktā minēto gadījumu) var apstrīdēt Labklājības ministrijā. Labklājības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centrs reizi ceturksnī iesniedz Labklājības ministrijā pārskatu par centra darbību un budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + Centrs reizi gadā sagatavo un iesniedz Labklājības ministrijā gada publisko pārskatu. + + + Labklājības ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par centra darbību. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem: + + Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.640 “Bērnu sociālās aprūpes centra “Liepāja” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 117.nr.); + + + Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.649 “Sociālās aprūpes centra “Iļģi” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); + + + Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.655 “Sociālās aprūpes centra “Piltene” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); + + + Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.656 “Sociālās aprūpes centra “Aizvīķi” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); + + + Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.665 “Sociālās aprūpes centra “Veģi” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2006, 68.nr.; 2008, 108.nr.); + + + Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.666 “Sociālās aprūpes centra “Dundaga” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); + + + Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.667 “Sociālās aprūpes centra “Reģi” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 121.nr.). + + + + Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše + Labklājības ministrs U.Augulis + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/18-0451-NVA.xml b/data/18-0451-NVA.xml new file mode 100644 index 0000000..af35c21 --- /dev/null +++ b/data/18-0451-NVA.xml @@ -0,0 +1,170 @@ + + + NODARBINĀTĪBAS VALSTS AĢENTŪRA + + Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 876 + 2012-12-18 + 2013-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 201, 21.12.2012. + Spēkā esošs + 253579 + https://likumi.lv/ta/id/253579 + + + sources/18-0451-NVA.txt + bdca24fe0f416133f819cd274bc647be1ecf6123e3fa7e24777ac88e5be83017 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + (MK 11.02.2025. noteikumu Nr. 91 redakcijā) + + + Aģentūras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā, kā arī piedalīties brīvprātīgā darba politikas izstrādē un īstenošanā. + (MK 11.02.2025. noteikumu Nr. 91 redakcijā) + + + + II. Aģentūras funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Aģentūrai ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 11.02.2025. noteikumiem Nr. 91) + + atbilstoši bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu vajadzībām, spējām un vēlmēm nodrošināt šīm personām operatīvu un kvalitatīvu palīdzību, lai veicinātu to konkurētspēju darba tirgū; + + + organizēt vai īstenot aktīvos nodarbinātības pasākumus un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus; + + + sagatavot priekšlikumus valsts politikas izstrādei un īstenošanai bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā; + + + licencēt un uzraudzīt komersantus, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus (izņemot kuģa apkalpes komplektēšanu un pakalpojumus darba devējiem potenciālo darbinieku atlasei darbam Latvijā); + + + (svītrots ar MK 11.02.2025. noteikumiem Nr. 91); + + + sniegt informatīvu un konsultatīvu atbalstu brīvprātīgā darba politikas izstrādē un īstenošanā; + + + veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, aģentūra veic šādus uzdevumus: + (Grozīts ar MK 11.02.2025. noteikumiem Nr. 91) + + izvērtē aktīvo nodarbinātības pasākumu un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu ieviešanu, veic izmaksu analīzi, sniedz priekšlikumus pasākumu pilnveidošanai, kā arī veicina šo pasākumu dažādošanu atbilstoši pieprasījumam darba tirgū; + + + (svītrots ar MK 11.02.2025. noteikumiem Nr. 91); + + + reģistrē un uzskaita bezdarbniekus un darba meklētājus, informē par viņu tiesībām un pienākumiem, regulāri atjauno un pilnveido to reģistrēšanas un uzskaites sistēmu un izstrādā un pilnveido reģistrēto bezdarbnieku klasificēšanas sistēmu; + + + pilnveido individuālo darbu ar bezdarbniekiem, lai nodrošinātu maksimāli ātru to atgriešanos darba tirgū; + + + organizē aģentūras un darba devēju sadarbību un savstarpēju informācijas apmaiņu, regulāri atjauno un pilnveido darba devēju pieteikto brīvo darba vietu uzskaiti; + + + uzskaita darba devēja pieteiktās darba vietas un informē par tām; + + + sniedz karjeras konsultācijas bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām un citām personām, kā arī regulāri pilnveido informatīvi metodisko bāzi karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanai; + + + nodrošina normatīvo aktu prasībām atbilstošas informācijas sagatavošanu un sniegšanu par bezdarba situāciju valstī; + + + sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām bezdarba samazināšanas, nodarbinātības veicināšanas un karjeras konsultēšanas jomā, kā arī veic pasākumus informācijas apmaiņas nodrošināšanai darbaspēka kustības jautājumos; + + + nodrošina aģentūras rīcībā esošo personas datu un citas informācijas aizsardzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām; + + + nodrošina inovatīvu metožu un risinājumu izstrādi un to ieviešanu aģentūras darbā ar bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām un sadarbības partneriem; + + + uztur un sistemātiski atjauno aģentūras funkciju izpildei nepieciešamās datubāzes; + + + nodrošina Latvijas Republikas darbību Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklā (EURES); + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Aģentūrai ir šādas tiesības: + (Grozīts ar MK 11.02.2025. noteikumiem Nr. 91) + + pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no fiziskām un juridiskām personām aģentūras funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; + + + organizēt un vadīt seminārus, konferences un citus pasākumus, sadarboties ar fiziskajām personām, biedrībām, nodibinājumiem un citām juridiskajām personām, kā arī ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar aģentūras kompetencē esošajiem uzdevumiem; + + + izveidot, reorganizēt un likvidēt aģentūras filiāles; + + + rīkoties ar aģentūras rīcībā esošo valsts mantu; + + + citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Aģentūras struktūra un pārvalde + + Aģentūras darbu vada aģentūras direktors. Aģentūras direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Aģentūras direktoru pēc pretendenta kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata labklājības ministrs. + + + Aģentūras direktoram var būt vietnieki. Aģentūras direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, kā arī viņu kompetenci un atbildību nosaka aģentūras direktors. + + + Aģentūras direktors nosaka aģentūras organizatorisko struktūru. + + + + IV. Aģentūras tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšanas kārtība + + Aģentūras darbības tiesiskumu nodrošina aģentūras direktors. Aģentūras direktors ir atbildīgs par aģentūras iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Aģentūras amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aģentūras direktoram. Aģentūras direktora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. + + + Aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Labklājības ministrijā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Labklājības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Aģentūra divas reizes gadā iesniedz labklājības ministram pārskatu par aģentūras funkciju izpildi un normatīvajos aktos par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 29.jūlija noteikumus Nr.425 "Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 111.nr.; 2004, 120.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 139.nr.). + + + Aģentūra kā tiešās pārvaldes iestāde ir Nodarbinātības valsts aģentūras funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja. + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Labklājības ministre I.Viņķele + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/18-0453-VSAA.xml b/data/18-0453-VSAA.xml new file mode 100644 index 0000000..f273384 --- /dev/null +++ b/data/18-0453-VSAA.xml @@ -0,0 +1,171 @@ + + + VALSTS SOCIĀLĀS APDROŠINĀŠANAS AĢENTŪRA + + Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 911 + 2012-12-18 + 2013-01-10 + Latvijas Vēstnesis, 203, 28.12.2012. + Spēkā esošs + 253728 + https://likumi.lv/ta/id/253728 + + + sources/18-0453-VSAA.txt + cfc803c2805c8dffa7820b5115bb8ddbf2dafa34b9926979a587aa74e8961de8 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Ministrs aģentūras pārraudzību īsteno ar Labklājības ministrijas starpniecību. + + + Aģentūras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā, kā arī administrēt valsts izdienas pensijas un valsts fondēto pensiju shēmu. + + + + II. Aģentūras funkcijas, uzdevumi, kompetence un finansēšanas kārtība + + Aģentūrai ir šādas funkcijas: + + nodrošināt valsts sociālās apdrošināšanas pensiju, pabalstu, atlīdzību (turpmāk – sociālās apdrošināšanas pakalpojumi), valsts izdienas pensiju un valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu; + + + administrēt valsts fondēto pensiju shēmu; + + + pārvaldīt valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās valsts kapitāla daļas kapitālsabiedrībās; + + + nodrošināt informācijas tehnoloģiju atbalstu Labklājības ministrijai un tās padotībā esošām iestādēm saskaņā ar sadarbības līgumiem. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, aģentūra veic šādus uzdevumus: + + izdod administratīvos aktus par privātpersonu tiesībām uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, valsts izdienas pensijām un valsts sociālajiem pabalstiem, kā arī par dalību valsts fondēto pensiju shēmā; + + + reģistrē sociāli apdrošinātās personas, valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekus, sociālās apdrošināšanas iemaksas, apdrošināšanas (darba) stāžu un sistemātiski atjauno attiecīgo datubāzi; + + + valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku uzdevumā sadarbojas ar fondētā pensijas kapitāla pārvaldītājiem un veic darbības ar valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka uzkrāto pensijas kapitālu; + + + konsultē un informē iedzīvotājus valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu, valsts izdienas pensiju jautājumos un valsts fondēto pensiju shēmas jautājumos; + + + administrē valsts sociālās apdrošināšanas speciālos budžetus un valsts pamatbudžeta programmas, no kurām finansē valsts sociālos pabalstus, valsts izdienas pensijas un valsts atbalstu valsts sociālajai apdrošināšanai; + + + organizē un vada aģentūras funkciju izpildei nepieciešamo informācijas sistēmu darbību; + + + sniedz atbalstu Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu informācijas tehnoloģiju lietotājiem; + + + sniedz atbalstu Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu informācijas sistēmu attīstībā un uzturēšanā; + + + nodrošina tehnoloģisko atbalstu labklājības nozares vienotā datu centra darbībai; + + + atbilstoši kompetencei nodrošina, ka tiek pildīti Eiropas Savienības tiesību akti par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju un starptautiskie divpusējie līgumi; + + + sniedz labklājības ministram un Labklājības ministrijai nepieciešamo informāciju un priekšlikumus aģentūras darbības jautājumos; + + + nodrošina aģentūras rīcībā esošo personas datu un citas informācijas aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par datu aizsardzību; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Aģentūrai ir šādas tiesības: + + pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no fiziskām un juridiskām personām aģentūras funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; + + + atgūt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un valsts izdienas pensiju izmaksai izlietotos pārmaksātos valsts budžeta līdzekļus; + + + sniegt Labklājības ministrijai priekšlikumus par valsts politiku sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu, valsts izdienas pensiju un valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanas jautājumos; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, fiziskām un juridiskām personām, kā arī ārvalstu institūcijām; + + + organizēt un vadīt seminārus, konferences un citus pasākumus, kā arī sadarboties ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar aģentūras kompetencē esošo pakalpojumu sniegšanu; + + + sagatavot un izplatīt specializētus informatīvos izdevumus; + + + slēgt sadarbības līgumus un citus līgumus ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, fiziskām un juridiskām personām, kā arī ārvalstu un starptautiskajām institūcijām; + + + slēgt līgumus ar līdzekļu pārvaldītājiem par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu; + + + ieturēt administrēšanas atskaitījumus no valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, lai segtu valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanas izdevumus; + + + iekasēt maksu par aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + Aģentūras darbību finansē no sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu atskaitījumiem, no atskaitījumiem par valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanu, no valsts pamatbudžeta transfertiem uzturēšanas izdevumiem, no ziedojumiem un dāvinājumiem, no ārvalstu finanšu palīdzības, kā arī no pašu ieņēmumiem, tai skaitā no aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem. + + + + III. Aģentūras struktūra un pārvalde + + Aģentūras darbu vada direktors. Aģentūras direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Aģentūras direktoru pēc pretendenta kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata labklājības ministrs. + + + Aģentūras direktoram var būt vietnieki. Aģentūras direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, kā arī viņu kompetenci un atbildību nosaka aģentūras direktors. + + + + IV. Aģentūras darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Aģentūras darbības tiesiskumu nodrošina aģentūras direktors. Aģentūras direktors ir atbildīgs par aģentūras iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Aģentūras amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aģentūras direktoram. Aģentūras direktora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. + + + Aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Labklājības ministrijā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Labklājības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Aģentūra divas reizes gadā iesniedz labklājības ministram pārskatu par aģentūras funkciju izpildi un normatīvajos aktos par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumus Nr.459 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 99.nr.). + + + Aģentūra kā tiešās pārvaldes iestāde ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja. + + + Noteikumi stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", kas nosaka, ka aģentūra ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Labklājības ministre I.Viņķele + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/18-0454-socialas-integracijas-agentura.xml b/data/18-0454-socialas-integracijas-agentura.xml new file mode 100644 index 0000000..d37c805 --- /dev/null +++ b/data/18-0454-socialas-integracijas-agentura.xml @@ -0,0 +1,593 @@ + + + SOCIĀLĀS INTEGRĀCIJAS VALSTS AĢENTŪRA + + Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 914 + 2012-12-18 + 2013-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 203, 28.12.2012. + Spēkā esošs + 253732 + https://likumi.lv/ta/id/253732 + + + sources/18-0454-socialas-integracijas-agentura.txt + 3910749d7e8af4ec1719370c2290b4b85452f582d4df74cba6eb6ebf443d4e7c + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu un Profesionālās izglītības likuma 16.⁷ panta trešo daļu (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + I. Vispārīgie jautājumi + + Sociālās integrācijas valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Ministrs aģentūras pārraudzību īsteno ar Labklājības ministrijas starpniecību. + + + Aģentūras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku personu ar invaliditāti un personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem sociālās integrācijas jomā. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + Aģentūras nosaukums un juridiskā adrese ir: + + latviešu valodā – Sociālās integrācijas valsts aģentūra, Dubultu prospekts 71, Jūrmala, Latvija, LV-2015; + + + angļu valodā – The Social Integration State Agency, 71 Dubultu prosp., Jūrmala, Latvia, LV-2015. + + + + Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides izglītības un neformālās izglītības programmas, kā arī atsevišķus studiju kursus vai profesionālo kompetenču moduļus īsteno aģentūras koledža. Aģentūras koledžas nosaukums ir Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledža (turpmāk – koledža). + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + Aģentūras pārstāvības, vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas ir aģentūras direktors un koledžas dome. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + + II. Aģentūras funkcijas, uzdevumi, tiesības un finansējuma avoti + + Aģentūra veic Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 15.¹ panta pirmajā daļā noteiktās funkcijas. + + + Aģentūra veic šādus uzdevumus: + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + novērtē personu ar invaliditāti un personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem profesionālo piemērotību, ņemot vērā viņu intereses, iepriekš iegūto izglītību, veselības stāvokli un funkcionēšanas spējas; + + + sagatavo darba tirgum piemērotus speciālistus ar vispusīgām teorētiskajām zināšanām un prasmēm; + + + profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros izstrādā un īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides izglītības un neformālās izglītības programmas, kā arī atsevišķus studiju kursus vai profesionālo kompetenču moduļus; + + + nodrošina izglītības programmu apguves iespēju pilna un nepilna laika studijās; + + + organizē praksi; + + + organizē un veic lietišķos pētījumus studiju profilam atbilstošo zinību jomās; + + + sniedz iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu pirmā cikla profesionālo augstāko izglītību un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; + + + veicina profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveidi un uzturēšanu; + + + sniedz profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmējiem psiholoģisko atbalstu integrācijai darba tirgū; + + + izglīto pedagogus, citus speciālistus, kā arī personas, kuras aprūpē personas ar invaliditāti un personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem, darbam ar personām ar invaliditāti un funkcionēšanas ierobežojumiem; + + + nodrošina sociāli psiholoģisku un karjeras atbalstu personām, kuras ieguvušas profesionālo izglītību un kurām ir saskarsmes grūtības; + + + veic B kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas apmācību; + + + sastāda un īsteno individuālus sociālās rehabilitācijas plānus, sniedzot kvalificētu speciālistu pakalpojumus; + + + nodrošina diennakts medicīnisko uzraudzību personām, kuras saņem aģentūras pakalpojumus; + + + nodrošina vides pieejamību, sporta, atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām, kuras saņem aģentūras pakalpojumus; + + + izvērtējot nepieciešamību, nodrošina ēdināšanu un izmitināšanu personām, kuras saņem aģentūras pakalpojumus; + + + nodrošina to personu pārvadāšanu starp pakalpojumu saņemšanas vietām aģentūrā, kuras saņem aģentūras pakalpojumus; + + + organizē un veic pētījumus profesionālās un sociālās rehabilitācijas jomā; + + + piedalās nozares un aģentūras attīstības projektu īstenošanā; + + + organizē seminārus, kursus, lekcijas, konferences un citus izglītības ieguvei atbilstošus pasākumus, kā arī organizē izstādes; + + + nodrošina transportlīdzekļu pielāgošanas pakalpojumu atbilstoši personas funkcionēšanas ierobežojumu veidam; + + + informē sabiedrību par aģentūras pakalpojumu saņemšanas iespējām; + + + konsultē darba devējus darba vides pielāgošanas, vides pieejamības un nodarbinātības jautājumos, kas saistīti ar personām ar invaliditāti vai funkcionēšanas ierobežojumiem, ja nav noteikta invaliditāte; + + + koordinē un sniedz valsts finansētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijā personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem, personām ar prognozējamu invaliditāti, politiski represētām personām, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušām personām, pieņem lēmumus par pakalpojumu sniegšanu un veic šo pakalpojumu finanšu vadību, veic aģentūras pakalpojumu saņēmēju uzskaiti, kā arī uztur attiecīgās datubāzes; + + + koordinē sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilngadīgām personām un bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskām, toksiskām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem, un cilvēku tirdzniecības upuriem, kā arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu; + + + uztur kvalitātes vadības sistēmu; + + + nodrošina aģentūras konsultatīvās padomes darbu; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Aģentūrai ir šādas tiesības: + + pieprasīt un saņemt no fiziskām un juridiskām personām aģentūras funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; + + + informēt sabiedrību par savu darbību un izglītības ieguves iespējām aģentūrā un par aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī sniegt konsultācijas, ieteikumus un citu palīdzību; + + + izstrādāt priekšlikumus normatīvajiem aktiem personu ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās integrācijas jomā; + + + sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, fiziskām un juridiskām personām, kā arī ārvalstu un starptautiskajām institūcijām; + + + normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdot administratīvos aktus; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + Aģentūras finanšu resursus veido: + + valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un valsts pamatbudžeta savstarpējie transferti; + + + ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; + + + ārvalstu finanšu līdzekļi; + + + juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi. + + + + + III. Aģentūras direktors + + Aģentūras darbu vada aģentūras direktors. Aģentūras direktoru pēc pretendenta kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata labklājības ministrs. + + + Aģentūras direktors: + (Grozīts ar MK 16.04.2024. noteikumiem Nr. 234) + + ieceļ amatā un atbrīvo no amata aģentūras ierēdņus un pieņem darbā un atbrīvo no darba aģentūras darbiniekus un akadēmisko personālu; + + + atbild par aģentūras resursu racionālu izlietošanu; + + + organizē un pārrauga aģentūras funkciju izpildi; + + + organizē akadēmiskā personāla vēlēšanas; + + + iesniedz koledžas domei un Labklājības ministrijai aģentūras darbības gada pārskatu un nodrošina iespēju ar to iepazīties aģentūras personālam, kā arī ievieto pārskatu aģentūras oficiālajā tīmekļvietnē; + + + apstiprina aģentūras iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Aģentūras direktoram var būt vietnieki. Aģentūras direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, kā arī viņu kompetenci un atbildību nosaka aģentūras direktors. + + + + III¹. Koledžas stratēģiskā specializācija, mērķis, darbības pamatvirzieni, uzdevumi un izglītības procesa organizācija + (Nodaļa MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + Koledžas stratēģiskā specializācija ir izglītības tematiskās jomas, kurās personas ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti vai funkcionēšanas ierobežojumiem iegūst profesionālo izglītību, saņemot profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu. Koledža īsteno studiju un lietišķās pētniecības darbību atbilstoši stratēģiskās specializācijas jomai. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + Koledžas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, nodrošināt studiju un mācību procesu, īstenot licencētas un akreditētas īsā cikla profesionālās izglītības programmas un licencētas citas profesionālās izglītības programmas, kas nodrošina valsts profesionālās izglītības standartā noteikto profesionālās izglītības programmu stratēģisko mērķu sasniegšanu. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + Koledžai ir šādi darbības pamatvirzieni: + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + īstenot profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu un izstrādāt un īstenot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides izglītības un neformālās izglītības programmas, kā arī atsevišķus studiju kursus vai profesionālo kompetenču moduļus; + + + īstenot izglītības procesu, veicināt profesionālās rehabilitācijas klientu personības attīstību un nodrošināt viņiem iespēju iegūt profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atbilstoši izvēlētajai profesionālās izglītības programmai, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegt profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus; + + + sniegt iespēju studējošiem un profesionālās izglītības programmu izglītojamiem sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu augstāka līmeņa profesionālo kvalifikāciju; + + + izstrādāt un īstenot profesionālās izglītības un neformālās izglītības programmas; + + + organizēt darba vidē balstītas studijas un mācības un sagatavot profesionālās rehabilitācijas klientus darba tirgum. + + + + Koledža veic šādus uzdevumus: + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + izstrādā profesionālās izglītības programmas un organizē to īstenošanu; + + + atbilstoši mūžizglītības principam un mācību starpdisciplinārai pieejai nodrošina neformālās, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas izglītības un sociālās jomas speciālistiem, kā arī personām, kuras aprūpē personas ar invaliditāti un personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem, darbam ar personām ar invaliditāti un funkcionēšanas ierobežojumiem; + + + izstrādā eksaminācijas saturu un metodes un organizē profesionālās kvalifikācijas eksāmenus; + + + izveido, uztur un ievada informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā par izglītības programmām, izglītības procesa kontroli, izglītojamiem, pedagogiem, par izglītību apliecinošiem dokumentiem un citu ar izglītības programmu apguvi saistošu informāciju saskaņā ar aģentūrā noteikto kārtību un atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību; + + + nodrošina iekšējās kvalitātes sistēmas darbības efektivitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs; + + + veicina pētniecības darba attīstību profesionālās rehabilitācijas jomā; + + + sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm, rehabilitācijas iestādēm, ERASMUS+ programmu, Eiropas rehabilitācijas platformu (EPR) izglītības programmu kvalitātes uzlabošanai, kā arī veido sadarbību, tostarp slēdzot sadarbības līgumus, lai nodibinātu un uzturētu saikni pieredzes un zināšanu apmaiņā; + + + informē sabiedrību par koledžas darbību, profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma un profesionālās izglītības un kvalifikācijas ieguves iespējām; + + + veicina akadēmiskā un pedagoģiskā personāla profesionālās kvalifikācijas pilnveidi; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Koledža veic uzdevumus atbilstoši vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijai saskaņā ar aģentūras darbības stratēģiju un darba plānu kārtējam gadam un kopējo gada budžeta apjomu. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + Koledža personām pēc vidējās vai augstākās izglītības ieguves nodrošina iespēju īstenotajā stratēģiskās specializācijas jomā: + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu; + + + iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot arodizglītības programmu; + + + apgūt profesionālās pilnveides izglītības programmas un profesionālās tālākizglītības programmas; + + + apgūt neformālās izglītības programmas. + + + + Koledžas profesionālās izglītības programmas nosaka apgūstamos studiju kursus un mācību priekšmetu apjomus saskaņā ar valsts profesionālās izglītības standartu un profesijas standartu. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + Izglītības procesu koledžā nosaka izglītības programma, studiju un mācību plāns, mācību priekšmetu un studiju kursu programmas, studiju un mācību grafiks, kā arī koledžas domes apstiprināti nolikumi. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + Izglītības programma nosaka izglītības saturu, formu un apjomu, studiju un mācību programmas obligātās un izvēles daļas apjomus, kredītpunktu un stundu sadalījumu starp tām, kritērijus studiju vai mācību rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes darbu formas un kārtību, kuru sekmīga izpilde ļauj izglītojamam iegūt atbilstošu izglītību vai noteiktu kvalifikāciju. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + Studijas un mācības īsteno klātienē, tostarp attālināti, un neklātienē. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + Koledžas izglītojamo izglītības procesa laiku un vietu nosaka lekciju un nodarbību sarakstā. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + Izglītības process koledžā ietver: + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides izglītības un neformālās izglītības programmas, kā arī atsevišķus studiju kursus vai profesionālo kompetenču moduļus, teorētiskās un praktiskās nodarbības; + + + prakses, pārbaudījumus un studiju vai mācību programmu noslēguma pārbaudījumus, tostarp profesionālās kvalifikācijas eksāmenus. + + + + Personu uzņem koledžā, ievērojot izglītības jomu un profesionālās rehabilitācijas jomu regulējošo normatīvo aktu prasības. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + + IV. Koledžas dome un koledžas konvents + (Nodaļas nosaukums MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + (Svītrots ar MK 16.04.2024. noteikumiem Nr. 234) + + + Koledžas domes vēlēšanas organizē aģentūras direktors. Koledžas domi vēlē, aizklāti balsojot. Pārstāvjus darbam koledžas domē vēlē no akadēmiskā un vispārējā personāla un studējošo vidus. Aģentūras direktoru, direktora vietnieku izglītības jomā un aģentūras tās struktūrvienības vadītāju, kura īsteno izglītības procesu, iekļauj koledžas domē bez ievēlēšanas. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + Koledžas domes locekļi ievēlē koledžas domes priekšsēdētāju un sekretāru. Koledžas domes pilnvaru laiks ir trīs gadi. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + Koledžas domes sastāvu nosaka ar aģentūras rīkojumu un tajā iekļauj: + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + aģentūras direktoru, aģentūras direktora vietnieku izglītības jomā un tās struktūrvienības vadītāju, kas īsteno izglītības procesu; + + + ne mazāk kā trīs akadēmiskā personāla pārstāvjus; + + + ne mazāk kā vienu vispārējā personāla pārstāvi; + + + ne mazāk kā divus studējošo pašpārvaldes pārstāvjus. + + + + Ja koledžas domes loceklis divas reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nepiedalās koledžas domes sēdēs, koledžas dome var pieņemt lēmumu par attiecīgā koledžas domes locekļa atsaukšanu. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + Koledžas dome papildus Profesionālās izglītības likumā noteiktajām funkcijām: + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + apstiprina koledžas izstrādātos uzņemšanas noteikumus; + + + apstiprina uzņemšanas noteikumus studiju programmās; + + + apstiprina nolikumu par studiju un pārbaudes kārtību; + + + pieņem aģentūras direktora iesniegto darbības gada pārskatu (gadagrāmatu); + + + atbalsta un sekmē studējošo pašpārvaldes darbību, kā arī apstiprina studējošo pašpārvaldes nolikumu; + + + apstiprina koledžas reglamentu un citus ar studiju un izglītības procesu saistītus iekšējos normatīvos aktus. + + + + Koledžas domi var sasaukt tās priekšsēdētājs, aģentūras direktors vai ne mazāk kā četri koledžas domes locekļi. Koledžas domes sēdes notiek ne retāk kā trīs reizes pusgadā, un pārtraukums starp tām nav ilgāks par diviem mēnešiem. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + Koledžas dome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā septiņi koledžas domes locekļi. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti vai aizklāti balsojot. Aizklāti balso, ja to pieprasa ne mazāk kā trīs koledžas domes locekļi. Ja koledžas domes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir koledžas domes priekšsēdētāja balss. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + Aģentūras direktoram ir atliekošās veto tiesības attiecībā uz koledžas domes lēmumiem. Pēc veto tiesību piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido koledžas dome. Saskaņošanas komisijas sastāvā ir aģentūras direktors, koledžas domes priekšsēdētājs un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā koledžas domes sēdē. Koledžas domes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to nobalso ne mazāk kā septiņi no klātesošajiem koledžas domes locekļiem. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + Aģentūras direktors saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu izveido koleģiālu padomdevēju institūciju – konventu – un izdod tā nolikumu. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + + IV¹. Koledžas personāla un izglītojamo tiesības un pienākumi + (Nodaļa MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + Koledžas personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. Koledžas personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas skar koledžas personāla intereses, iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar koledžas darbību, kā arī tikt uzklausītam. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + Akadēmiskajam un pedagoģiskajam personālam ir šādi pienākumi: + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + radoši un atbildīgi piedalīties izglītības programmu īstenošanā; + + + sekmēt mācību, studiju un pētniecības darbu; + + + pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju un veicināt profesionālo izaugsmi; + + + piedalīties koledžas mācību materiāltehniskās bāzes pilnveidošanā; + + + ievērot profesionālās ētikas normas; + + + atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem; + + + patstāvīgi pilnveidot izglītības programmas, ieviest inovācijas izglītības procesā, sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, ārvalstu izglītības un rehabilitācijas iestādēm, kā arī piesaistīt resursus izglītības programmu attīstībai; + + + nodrošināt izglītojamiem iespējas īstenot savas tiesības. + + + + Akadēmiskajam un pedagoģiskajam personālam ir šādas tiesības: + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + brīvi izvēlēties mācību metodes īstenojamo profesionālās izglītības programmu ietvaros; + + + brīvi izvēlēties darba un pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus; + + + iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu un par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu; + + + būt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmējinstitūcijās; + + + iesniegt priekšlikumus par izglītības programmas pilnveidošanu vai jaunas izglītības programmas īstenošanu. + + + + Koledžas izglītojamiem ir šādi pienākumi: + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + sekmīgi apgūt izglītības programmu un atbildīgi izmantot individuālās rehabilitācijas pasākumus; + + + ievērot aģentūras apstiprinātos nolikumus, koledžas iekšējās kārtības un darba aizsardzības noteikumus un citus iekšējos noteikumus. + + + + Koledžas izglītojamiem ir šādas tiesības: + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + apgūt izglītības programmas un izmantot individuālās rehabilitācijas pasākumus; + + + iepazīties ar koledžas izglītības programmām, to saturu un prasībām; + + + ierosināt un veikt lietišķos pētījumus, izmantojot koledžas materiāltehnisko nodrošinājumu; + + + saņemt informāciju par visām izmaiņām profesionālās izglītības programmā, mācību procesa organizācijā, koledžas vai attiecīgās profesionālās izglītības programmas licencēšanas un akreditācijas (ja attiecināms) datos un profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma organizācijā un nodrošinājumā; + + + saņemt konsultācijas izglītības programmas apguves laikā; + + + vēlēt studējošo un izglītojamo pašpārvaldi un būt ievēlētam tajā; + + + pēc profesionālās izglītības programmas sekmīgas apguves saņemt valsts atzītu profesionālo izglītību apliecinošu dokumentu un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu. + + + + Studējošie koledžā izveido studējošo pašpārvaldi. Tās skaitlisko sastāvu, ievēlēšanas kārtību studējošo pašpārvaldē un koledžas lēmējinstitūcijās, kā arī studējošo pašpārvaldes darba organizāciju nosaka studējošo izstrādāts un koledžas domes apstiprināts nolikums. Studējošo pašpārvaldei ir Profesionālās izglītības likumā noteiktās tiesības, un tā darbojas Profesionālās izglītības likumā noteiktās kompetences ietvaros. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar izglītojamo interesēm koledžā un līdzdarbotos koledžas darba organizēšanā, mācību un audzināšanas procesa pilnveidē, izglītojamie, kuri apgūst profesionālās vidējās izglītības programmas, profesionālās pamatizglītības programmas, arodizglītības programmas, profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, pēc savas iniciatīvas var izveidot izglītojamo pašpārvaldi, kas ir koleģiāla izglītojamo institūcija un kuras sastāvā ir visu koledžā īstenojamo šajā punktā minēto izglītības programmu kursu pārstāvji. Izglītojamo pašpārvaldes darbību reglamentē normatīvais akts, ko pēc saskaņošanas ar aģentūras direktoru izdod izglītojamo pašpārvalde. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + + V. Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma izglītības programmu izstrāde un apstiprināšana + (Nodaļas nosaukums MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + (Svītrots ar MK 16.04.2024. noteikumiem Nr. 234) + + + Aģentūras struktūrvienības, kas īsteno studiju procesu, izstrādā un noteiktā kārtībā piesaka koledžas domei priekšlikumus studiju programmām. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + + VI. Aģentūras struktūrvienības un personāls + + Lai nodrošinātu aģentūras funkciju un uzdevumu izpildi, aģentūra veido struktūrvienības. Lēmumu par aģentūras struktūrvienību izveidi, reorganizēšanu vai likvidēšanu pieņem aģentūras direktors. Priekšlikumus par struktūrvienības izveidošanu izglītības jomā, tās reorganizēšanu vai likvidēšanu koledžas dome iesniedz labklājības ministram. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + Struktūrvienības kompetenci nosaka struktūrvienības reglamentā. Struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības darbu. + + + Par izglītības programmu saturu ir atbildīga tā aģentūras struktūrvienība, kura īsteno izglītības procesu. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + (Svītrots ar MK 16.04.2024. noteikumiem Nr. 234) + + + Aģentūras vispārējais un akadēmiskais personāls, kā arī studējošie sekmē aģentūras darbību un atbalsta atklātumu tās pārvaldē. Personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar aģentūras darbību. + + + Personas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ievēlē un ieceļ atklātā konkursā saskaņā ar koledžas domes apstiprinātu nolikumu. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā un aģentūras oficiālajā tīmekļvietnē. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + + VII. Aģentūras nolikuma izstrāde un tā grozījumu ierosināšana un izstrāde + + Aģentūras nolikuma un tā grozījumu projektu izstrādā aģentūras direktora apstiprināta komisija. Komisijas darbības kārtība noteikta aģentūras direktora apstiprinātajā nolikumā. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + Priekšlikumus par grozījumiem aģentūras nolikumā un iekšējos normatīvajos aktos komisijai var iesniegt aģentūras direktors, aģentūras konsultatīvā padome, koledžas domes locekļi, pašpārvaldes, struktūrvienību vadītāji, kā arī viena desmitā daļa no koledžas personāla kopskaita. + (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + + + + VIII. Aģentūras reorganizācija un likvidācija + + Lēmumu par aģentūras reorganizāciju vai likvidāciju pēc labklājības ministra ierosinājuma pieņem Ministru kabinets. + + + Ja tiek likvidēta aģentūra vai slēgta studiju programma, aģentūra nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības iegūšanu citā studiju programmā vai radniecīgā izglītības iestādē. + + + + IX. Aģentūras darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšanas kārtība + + Aģentūras darbības tiesiskumu nodrošina aģentūras direktors. Aģentūras direktors ir atbildīgs par aģentūras iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Aģentūras amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Aģentūras direktoram. Aģentūras direktora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. + + + Aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Labklājības ministrijā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Labklājības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Aģentūras finansiālās un saimnieciskās darbības procesu auditus veic kvalitātes vadības sistēmas ietvaros. + + + Aģentūra divas reizes gadā iesniedz labklājības ministram pārskatu par aģentūras funkciju izpildi un normatīvajos aktos par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + + X. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa noteikumus Nr.239 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 57.nr.; 2009, 203.nr.). + + + Aģentūra kā tiešās pārvaldes iestāde ir Sociālās integrācijas valsts aģentūras funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja. + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Labklājības ministre I.Viņķele + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/18-0658-socialas-aprupes-centrs-riga.xml b/data/18-0658-socialas-aprupes-centrs-riga.xml new file mode 100644 index 0000000..63435e1 --- /dev/null +++ b/data/18-0658-socialas-aprupes-centrs-riga.xml @@ -0,0 +1,143 @@ + + + VALSTS SOCIĀLĀS APRŪPES CENTRS RĪGA + + Valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 1239 + 2009-10-27 + 2010-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 174, 03.11.2009. + Spēkā esošs + 200011 + https://likumi.lv/ta/id/200011 + + + sources/18-0658-socialas-aprupes-centrs-riga.txt + 958fa84370059e9f2f0c74822685bb2bf31b4189eb00dea03163b241b0260b75 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgais jautājums + + Valsts sociālās aprūpes centrs “Rīga” (turpmāk – centrs) ir labklājības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + + II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Centrs īsteno valsts politiku ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā attiecībā uz bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem vecumā līdz diviem gadiem, bērniem ar smagiem un ļoti smagiem garīgās attīstības traucējumiem un bērniem ar smagiem un ļoti smagiem fiziskās attīstības traucējumiem, kā arī bērniem ar kombinētiem smagiem un ļoti smagiem garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem vecumā līdz četriem gadiem, bērniem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem vecumā no četriem līdz 18 gadiem, pilngadīgām neredzīgām personām un personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – personas). + (MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 400 redakcijā) + + + Centrs veic šādus uzdevumus: + + nodrošina personām mājokli un sociālo aprūpi, lai apmierinātu viņu pamatvajadzības; + + + nodrošina personu sociālo rehabilitāciju, lai atjaunotu vai uzlabotu viņu sociālās funkcionēšanas spējas; + + + veicina to personu atgriešanos ģimenē vai nodošanu ģimenes tipa aprūpē, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu; + + + nodrošina to personu audzināšanu un izglītošanu, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu; + + + īsteno citus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Centram ir tiesības: + + pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām centra funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + sniegt maksas pakalpojumus sociālo pakalpojumu jomā; + + + veikt privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami centra darbības nodrošināšanai; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar ārvalstu un starptautiskajām organizācijām, piedalīties starpvalstu sadarbības programmās un projektos. + + + + + III. Centra struktūra un amatpersonu kompetence + + Centru vada centra direktors. Centra direktoru pieņem darbā un atlaiž no darba labklājības ministrs. + + + Centra direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + Centram ir struktūrvienības. Centra struktūrvienību vada struktūrvienības vadītājs. Centra struktūrvienību veidus un to uzdevumus nosaka centra reglamentā. + + + Centra direktoram ir divi vietnieki. Direktora vietnieks pilda arī vienas centra struktūrvienības vadītāja amata pienākumus. + (MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 400 redakcijā) + + + + IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par centra darbību + + Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra direktors. Centra direktors ir atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Centra direktoram ir tiesības atcelt centra darbinieku lēmumus. + + + Centra darbinieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 11.punktā minēto gadījumu) var apstrīdēt Labklājības ministrijā. Labklājības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centrs reizi ceturksnī iesniedz Labklājības ministrijā pārskatu par centra darbību un budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + Centrs reizi gadā sagatavo un iesniedz Labklājības ministrijā gada publisko pārskatu. + + + Labklājības ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par centra darbību. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem: + + Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.639 “Sociālās aprūpes centra “Kalnciems” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 121.nr.); + + + Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.642 “Bērnu sociālās aprūpes centra “Pļavnieki” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); + + + Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.645 “Redzes invalīdu sociālās aprūpes centra “Jugla” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); + + + Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.650 “Bērnu sociālās aprūpes centra “Baldone” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 121.nr.); + + + Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.651 “Bērnu sociālās aprūpes centra “Rīga” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 117.nr.); + + + Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.664 “Bērnu sociālās aprūpes centra “Teika” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2007, 99.nr.; 2008, 121.nr.); + + + Ministru kabineta 2004.gada 14.septembra noteikumus Nr.788 “Sociālās aprūpes centra “Ezerkrasti” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 148.nr.; 2008, 108.nr.). + + + + Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše + Labklājības ministrs U.Augulis + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/18-0694-socialas-aprupes-centrs-zemgale.xml b/data/18-0694-socialas-aprupes-centrs-zemgale.xml new file mode 100644 index 0000000..b5a7c56 --- /dev/null +++ b/data/18-0694-socialas-aprupes-centrs-zemgale.xml @@ -0,0 +1,102 @@ + + + VALSTS SOCIĀLĀS APRŪPES CENTRS ZEMGALE + + Valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 696 + 2020-11-24 + 2021-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 234, 03.12.2020. + Spēkā esošs + 319152 + https://likumi.lv/ta/id/319152 + + + sources/18-0694-socialas-aprupes-centrs-zemgale.txt + b5f4808fa5afb9ef031624a080a08d544122df19861b20e8a6b6b1e88d1c6fc2 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgais jautājums + + Valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale" (turpmāk – centrs) ir labklājības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + + II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Centrs īsteno valsts politiku ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā attiecībā uz pilngadīgām personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem – ar pirmās un otrās grupas invaliditāti –, kurām nav nepieciešama atrašanās specializētā ārstniecības iestādē un kuru stāvoklis neapdraud apkārtējos, ja nepieciešamā pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās, dienas aprūpes centrā vai grupu mājā (dzīvoklī) noteikto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu (turpmāk – personas). + + + Centrs veic šādus uzdevumus: + + nodrošina personām mājokli un sociālo aprūpi, lai apmierinātu viņu pamatvajadzības; + + + nodrošina personu sociālo rehabilitāciju, lai atjaunotu vai uzlabotu viņu sociālās funkcionēšanas spējas; + + + īsteno citus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Centram ir tiesības: + + sniegt maksas pakalpojumus sociālo pakalpojumu jomā; + + + veikt privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami centra darbības nodrošināšanai; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar ārvalstu un starptautiskajām organizācijām, piedalīties starpvalstu sadarbības programmās un projektos. + + + + + III. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par centra darbību + + Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra direktors. Centra direktors ir atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Centra direktoram ir tiesības atcelt centra darbinieku lēmumus. + + + Centra darbinieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 7. punktā minēto gadījumu) var apstrīdēt Labklājības ministrijā. Labklājības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centrs reizi ceturksnī iesniedz Labklājības ministrijā pārskatu par centra darbību un budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + Centrs reizi gadā sagatavo un iesniedz Labklājības ministrijā gada publisko pārskatu. + + + Labklājības ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par centra darbību. + + + + IV. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem: + + Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumus Nr. 1242 "Valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 174. nr.); + + + Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumus Nr. 1243 "Valsts sociālās aprūpes centra "Vidzeme" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 174. nr.). + + + + Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. + + + Ministru prezidents A. K. Kariņš + Labklājības ministre R. Petraviča + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/19-0000-TM.xml b/data/19-0000-TM.xml new file mode 100644 index 0000000..da3fc9d --- /dev/null +++ b/data/19-0000-TM.xml @@ -0,0 +1,318 @@ + + + TIESLIETU MINISTRIJA + + Tieslietu ministrijas nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 474 + 2017-08-16 + 2017-08-19 + Latvijas Vēstnesis, 164, 18.08.2017. + Spēkā esošs + 292913 + https://likumi.lv/ta/id/292913 + + + sources/19-0000-TM.txt + a3f2157f269a6e1a487816e82076ac64ddc3e685cdd3f67818b3833fcac15e8a + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Tieslietu ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību sistēmas politikas, tiesu sistēmas un tiesu administrēšanas) nozarēs, kā arī citās šajos noteikumos minētajās valsts politikas jomās. + + + Ministrija ir tieši pakļauta tieslietu ministram (turpmāk – ministrs). + + + Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm (turpmāk – ministrijas padotības iestādes) un privātpersonām, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums un kuras, pildot konkrēto uzdevumu, ir ministrijas padotībā (turpmāk – privātpersonas, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums), ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. + + + + II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Ministrijas funkcijas ir: + (Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 324) + + izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku šādās jomās: + + tiesību sistēma, tajā skaitā valststiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību un reliģisko tiesību jomā, kā arī procesuālo tiesību jomā; + + + tiesu sistēma un rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu administrēšana; + + + kriminālsodu un administratīvo sodu sistēma; + + + sodu izpilde; + + + tiesu ekspertīze; + + + informācijas atklātība; + + + Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra un Patentu valdes vestie publiskie reģistri; + + + oficiālās publikācijas, tajās ietvertās informācijas sistematizācija un tiesiskās informācijas pieejamība; + + + personas datu aizsardzība; + + + rūpnieciskais īpašums, īpaši patenti, preču zīmes, dizainparaugi un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas; + + + nekustamā īpašuma valsts kadastra uzturēšana, zemes kadastrālā uzmērīšana un zemes ierīcība; + + + juridisku personu (izņemot kredītiestādes) un fizisku personu maksātnespēja; + + + civilstāvokļa aktu reģistrācija; + + + reliģiskās lietas; + + + brīvās juridiskās profesijas; + + + alternatīvie strīdu risināšanas veidi – šķīrējtiesas un mediācija; + + + valsts garantēto uzturlīdzekļu nodrošināšana; + + + valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība; + + + valsts kompensācijas cietušajiem; + + + noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana kopīgi ar Finanšu ministriju atbilstoši noteiktajai kompetencei; + + + valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens; + + + + organizēt un koordinēt likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu; + + + veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Lai izpildītu noteiktās funkcijas, ministrija veic šādus uzdevumus: + (Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 324; MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 758; MK 21.07.2026. noteikumiem Nr. 417) + + izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus; + + + sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem; + + + izdod administratīvos aktus; + + + nodrošina nepieciešamos pētījumus; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā, kā arī uzdevumu veikšanā; + + + nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotības iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (turpmāk – valsts kapitālsabiedrības); + + + sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos attīstības plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; + + + valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; + + + informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas uzdevumu izpildi, kā arī par privātpersonu, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums, valsts kapitālsabiedrību un ministrijas padotības iestāžu darbību; + + + pārbauda funkciju izpildi un veic citas pārbaudes privātpersonu, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums, un ministrijas padotības iestāžu darbībā; + + + nodrošina sabiedrības informēšanu un dialogu ar sabiedrību par tiesību politiku, kā arī veicina sabiedrības tiesiskās domas un apziņas attīstību atbilstoši demokrātiskas valsts principiem; + + + izskata ministrijai adresētus dokumentus, kuri satur lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu, un nodrošina personu pieņemšanu; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā un valsts pārvaldē; + + + nodrošinot ministrijas rīcībā esošās vispārpieejamās informācijas pieejamību sabiedrībai, izskata privātpersonu informācijas pieprasījumus, kā arī, ievērojot labas pārvaldības principu, pēc savas iniciatīvas nodrošina piekļuvi noteikta veida vispārpieejamai informācijai ministrijas tīmekļvietnē; + + + nodrošina zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru darbību likumā noteiktajā kārtībā; + + + nodrošina maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu darbību un uzraudzību likumā noteiktajā kārtībā; + + + pārrauga valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai, valsts kompensācijām cietušajiem un valsts garantēto uzturlīdzekļu nodrošināšanai paredzēto līdzekļu apsaimniekošanu; + + + sniedz bāriņtiesām metodisko palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, mantojuma apsardzībā, apliecinājuma izdarīšanā un citu ar apliecinājumu izdarīšanu saistītu funkciju izpildē; + + + organizē kriminālsodu izpildi un probācijas sistēmas darbību; + + + slēdzot deleģēšanas līgumu ar nodibinājumu "Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs", nodrošina vides maiņas principā balstītus risku mazināšanas pasākumus probācijas sistēmā esošajiem nepilngadīgajiem. Uzdevuma izpildē nodibinājums "Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs" ir ministrijas funkcionālā pakļautībā; + + + metodiski vada dzimtsarakstu nodaļu darbu un uzrauga normatīvo aktu ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā; + + + Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā noteiktajā kārtībā atlīdzina privātpersonām nodarīto kaitējumu; + + + organizē Valsts valodas likuma ievērošanas pārraudzību; + + + sniedz citām valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums, metodoloģisku palīdzību normatīvo aktu projektu izstrādē; + + + koordinē un kontrolē Eiropas Savienības tiesību pārņemšanu un ieviešanu; + + + atbilstoši kompetencei nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi; + + + atbilstoši kompetencei pārstāv Latvijas Republikas intereses starptautiskajās organizācijās (tajā skaitā Eiropas Padomē, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, Apvienoto Nāciju Organizācijā, kā arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā izskatāmajās lietās) un Eiropas Savienības institūcijās (tajā skaitā Eiropas Savienības Tiesā izskatāmajās lietās, Eiropas Tiesiskās darbības tīklā civillietās un komerclietās, Eiropas tiesiskās sadarbības tīklā, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrā, Eiropas tīklā par cietušo tiesībām un Eiropas Tiesnešu apmācību tīklā); + + + nodrošina tiesu namu uzturēšanu un būvniecību; + + + nodrošina Eiropas Savienības fondu, Norvēģijas finanšu instrumenta un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansēto tieslietu jomas projektu plānošanu, vērtēšanu, īstenošanu, uzraudzību un kontroli; + + + nodrošina Starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgumu informācijas sistēmas organizatorisko un tehnisko uzturēšanu; + + + organizē valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu; + + + īsteno citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Ministrijai ir tiesības: + + piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos; + + + noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus; + + + koordinēt starptautisko sadarbību; + + + sniegt maksas pakalpojumus; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par ministrijas darbību + + Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas faktisko rīcību, kā arī par ministrijas pārvaldes amatpersonas pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ja likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. + (MK 21.07.2026. noteikumu Nr. 417 redakcijā) + + + Valsts sekretārs vai viņa pilnvarota amatpersona pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas padotības iestādes izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. + (MK 21.07.2026. noteikumu Nr. 417 redakcijā) + + + Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību, kā arī pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā privātpersona var pārsūdzēt tiesā. + (MK 21.07.2026. noteikumu Nr. 417 redakcijā) + + + Civillietā kasācijas instances tiesā valsti ministrijas personā pārstāv ministrijas Juridiskā departamenta amatpersona. + (MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 324 redakcijā) + + + Publiskos pārskatus par ministrijas darbību un tai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu ministrija sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. + + + + IV. Ministrijas padotības iestādes un valsts kapitālsabiedrības + + Ministrijas padotības iestādes ir: + (Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 324) + + (svītrots ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 324) + + + Ieslodzījuma vietu pārvalde; + + + (svītrots ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 702); + + + (svītrots ar MK 21.07.2026. noteikumiem Nr. 417); + + + Patentu valde; + + + Tiesu administrācija; + + + Uzņēmumu reģistrs; + + + Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija; + + + Valsts probācijas dienests; + + + Valsts tiesu ekspertīžu birojs; + + + Valsts valodas centrs; + + + Valsts zemes dienests. + + + + Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Tiesu namu aģentūra" un valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vēstnesis". + (MK 05.12.2023. noteikumu Nr. 702 redakcijā) + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumus Nr. 243 "Tieslietu ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 70., 141., 161., 168., 180. nr.; 2004, 52., 90., 188. nr.; 2006, 46. nr.; 2008, 49., 83., 171. nr.; 2009, 104., 121., 203. nr.; 2010, 164., 204. nr.; 2011, 51., 199. nr.). + + + Ministrijas izveidoto padomju un komisiju nolikumi un reglamenti, kā arī rīkojumi par darba grupu izveidošanu, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 243 "Tieslietu ministrijas nolikums" 17. punktu, paliek spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējušiem vai līdz brīdim, kad tie zaudē spēku uz cita pamata. + + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2018. gada 4. decembra noteikumus Nr. 757 "Maksātnespējas kontroles dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 240. nr.). + (MK 21.07.2026. noteikumu Nr. 417 redakcijā) + + + Ministru prezidents Māris Kučinskis + Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/19-0458-tiesu-administracija.xml b/data/19-0458-tiesu-administracija.xml new file mode 100644 index 0000000..c28a4dd --- /dev/null +++ b/data/19-0458-tiesu-administracija.xml @@ -0,0 +1,207 @@ + + + TIESU ADMINISTRĀCIJA + + Tiesu administrācijas nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 585 + 2022-09-20 + 2022-09-24 + Latvijas Vēstnesis, 185, 23.09.2022. + Spēkā esošs + 335787 + https://likumi.lv/ta/id/335787 + + + sources/19-0458-tiesu-administracija.txt + 9e5abc7f996f84173670073dff7c7f0d58e90c9b1d224bd8a0de774a0951fa96 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu ​​​​​​​ + + I. Vispārīgie jautājumi + + Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Tiesu administrācijas darbības mērķis: + (MK 21.07.2026. noteikumu Nr. 418 redakcijā) + + nodrošināt atbalstu rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu (turpmāk – tiesa) efektīvam darbam un attīstībai, sniegt atbalstu citu tieslietu jomas institūciju darbam un attīstībai; + + + normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā nodrošināt valsts nodrošināto juridisko palīdzību (turpmāk – juridiskā palīdzība) un kompensāciju izmaksu cietušajiem; + + + īstenot normatīvajos aktos noteiktās kompetences tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos, kā arī aizsargāt darbinieku intereses darba devēja maksātnespējas gadījumā. + + + + + II. Tiesu administrācijas funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Tiesu administrācijai ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 707; MK 21.07.2026. noteikumiem Nr. 418) + + organizēt un nodrošināt tiesu administratīvo darbu, kā arī iekšējos normatīvajos aktos iestāžu administratīvās darbības jomā noteiktajā kārtībā un apjomā organizēt un nodrošināt administratīvo darbu Tieslietu ministrijas padotībā esošajās iestādēs; + + + nodrošināt Tiesu administrācijas pārziņā vai turējumā esošo valsts informācijas sistēmu darbību un attīstību un Tiesu ekspertu reģistra darbību; + + + nodrošināt Tiesu ekspertu padomes un tiesnešu pašpārvaldes institūciju administratīvo darbu; + + + apsaimniekot līdzekļus, kas paredzēti juridiskajai palīdzībai; + + + apsaimniekot līdzekļus, kas paredzēti valsts kompensācijām cietušajiem, kā arī nodrošināt informatīvu atbalstu noziedzīgos nodarījumos cietušajiem; + + + apsaimniekot juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta līdzekļus, Maksātnespējas likuma 118.¹ pantā noteiktos līdzekļus un darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus; + + + īstenot darbinieku interešu aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, Tiesu administrācija atbilstoši kompetencei veic šādus uzdevumus: + (Grozīts ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 707; MK 21.07.2026. noteikumiem Nr. 418) + + pilda likumā "Par tiesu varu", Maksātnespējas likumā un likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" noteiktos uzdevumus; + + + uztur un pilnveido tiesu informatīvo sistēmu, valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, Izpildu lietu reģistru, elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu, Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistru un Valsts kompensācijas reģistru; + + + nodrošina Tiesu administrācijas pārziņā vai turējumā esošo valsts informācijas sistēmu pakalpojumu pieejamību sabiedrībai; + + + izstrādā un īsteno tiesu sistēmas un Tiesu administrācijas pārziņā vai turējumā esošo valsts informācijas sistēmu attīstības projektus; + + + var deleģēt tiesnešu un tiesu darbinieku apmācību plānošanu un nodrošināšanu; + + + sniedz atbalstu tiesām komunikācijai ar sabiedrību un īsteno informatīvos pasākumus; + + + nodrošina par tiesā veiktajām darbībām maksājamo valsts nodevu uzskaiti; + + + nodrošina par izpildu dokumenta iesniegšanu zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei maksājamo valsts nodevu uzskaiti; + + + šo noteikumu ​pielikumā noteiktajos gadījumos sniedz atzinumu par naudas līdzekļu atmaksāšanu, atmaksā vai novirza naudas līdzekļus; + + + nodrošina tiesas ar to darbam nepieciešamajiem pakalpojumiem; + + + sadarbībā ar Tieslietu ministriju nodrošina tiesu darbības analīzi un plānošanu; + + + sagatavo un iesniedz Tieslietu ministrijā pārskatus, priekšlikumus un ieteikumus par situāciju tiesās, kā arī par normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un iestādes uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; + + + uztur Tiesu ekspertu reģistru; + + + nodrošina Tiesnešu konferences administratīvo darbu; + + + nodrošina izsoles publiskas personas mantas (tai skaitā tādas mantas, kas nodota iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā) pārdošanai, nomai vai īrei, kā arī izsoles privāto tiesību juridisko personu mantas pārdošanai, nomai vai īrei atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē elektronisko izsoļu vietnē veicamās darbības; + + + (svītrots ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 707); + + + izmaksā juridiskajai palīdzībai paredzētos līdzekļus; + + + slēdz juridiskās palīdzības līgumus ar personām, kuras saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu var būt juridiskās palīdzības sniedzēji, un norīko tos juridiskās palīdzības sniegšanai; + + + izmaksā valsts kompensācijas cietušajiem; + + + nodrošina tālruņa 116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem" darbību, slēdzot deleģēšanas līgumu un īstenojot funkcionālo pārraudzību; + + + normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā nodrošina juridiskajai palīdzībai un valsts kompensācijām izmaksāto valsts budžeta līdzekļu piedziņu; + + + īsteno citus ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Tiesu administrācijai ir tiesības sniegt maksas pakalpojumus. + + + + III. Tiesu administrācijas struktūra un amatpersonu kompetence + + Tiesu administrācijas darbu vada Tiesu administrācijas direktors. Tiesu administrācijas direktoru amatā ieceļ un no amata atbrīvo tieslietu ministrs. + + + Tiesu administrācijas direktoram var būt vietnieki. Tiesu administrācijas direktora vietnieku kompetenci un atbildību nosaka Tiesu administrācijas direktors. + + + Tiesu administrācijas struktūrvienības ir departamenti, departamentu nodaļas, patstāvīgas nodaļas un sektori, ja tādi izveidoti. Tiesu administrācijas struktūrvienību funkcijas un uzdevumus nosaka Tiesu administrācijas direktors. + + + + IV. Tiesu administrācijas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana par Tiesu administrācijas darbību + + Tiesu administrācijas darbības tiesiskumu nodrošina Tiesu administrācijas direktors. + + + Tiesu administrācijas lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt Tieslietu ministrijā, Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos – pārsūdzēt tiesā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + (MK 21.07.2026. noteikumu Nr. 418 redakcijā) + + + Tiesu administrācija sagatavo un iesniedz tieslietu ministram gada pārskatu par Tiesu administrācijas funkciju izpildi un Tiesu administrācijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + (Nodaļas nosaukums MK 05.12.2023. noteikumu Nr. 707 redakcijā) + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumus Nr. 589 "Tiesu administrācijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 196. nr.; 2018, 157. nr.). + + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumus Nr. 869 "Juridiskās palīdzības administrācijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 186. nr.). + (MK 05.12.2023. noteikumu Nr. 707 redakcijā) + + + Tālruņa 116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem" darbības nodrošināšanas izpildē Tiesu administrācijai kā Juridiskās palīdzības administrācijas saistību pārņēmējai ir saistošs līgums, kas noslēgts ar biedrību "Skalbes". + (MK 05.12.2023. noteikumu Nr. 707 redakcijā) + + + Ministru prezidents A. K. Kariņš + Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs J. Bordāns + + Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu(MK + Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu(MK 05.12.2023. noteikumu Nr. 707 redakcijā) + + + Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet + Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI.16 + + + Pielikums Ministru kabineta 2022. gada 20. + Pielikums Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumiem Nr. 585(Pielikums MK 08.07.2025. noteikumu Nr. 419 redakcijā) + + + Tiesu administrācijas kompetence naudas līdzekļu atmaksāšanā + Tiesu administrācijas kompetence naudas līdzekļu atmaksāšanā un novirzīšanā + + + 1. Tiesu administrācija pēc pieprasījuma vai + 1. Tiesu administrācija pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniedz atzinumu par iemaksātās valsts nodevas un tiesas uzliktā naudas soda atmaksāšanu, ja: 1.1. persona nepareizi iemaksājusi valsts nodevu; 1.2. persona pārmaksājusi vai nepareizi iemaksājusi naudas sodu, ko uzliek tiesa; 1.3. personas sūdzība, pieteikums vai nostiprinājuma lūgums tiesā nav iesniegts; 1.4. izpildu dokuments zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei nav iesniegts; 1.5. persona tiesā iesniegtu pieteikumu vai sūdzību atsaukusi līdz jautājuma izlemšanai par: 1.5.1. pieteikuma vai sūdzības pieņemšanu un lietas ierosināšanu; 1.5.2. atteikšanos pieņemt pieteikumu vai sūdzību; 1.5.3. pieteikuma vai sūdzības atstāšanu bez virzības. 2. Tiesu administrācija pēc pieprasījuma, pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši tiesas nolēmumam (ja tāds paredzēts normatīvajos aktos) no Tiesu administrācijai Valsts kasē atvērtā konta atmaksā veikto maksājumu, ja: 2.1. persona pārmaksājusi vai nepareizi iemaksājusi maksājumu; 2.2. personas sūdzība, pieteikums vai nostiprinājuma lūgums tiesā nav iesniegts; 2.3. persona tiesā iesniegtu pieteikumu vai sūdzību atsaukusi līdz jautājuma izlemšanai par: 2.3.1. pieteikuma vai sūdzības pieņemšanu un lietas ierosināšanu; 2.3.2. atteikšanos pieņemt pieteikumu vai sūdzību; 2.3.3. pieteikuma vai sūdzības atstāšanu bez virzības. 3. Tiesu administrācija pēc savas iniciatīvas, pēc pieprasījuma vai atbilstoši tiesas nolēmumam (ja tāds paredzēts normatīvajos aktos) no Tiesu administrācijai Valsts kasē atvērtā konta novirza nepareizi iemaksāto maksājumu uz atbilstošo kontu. 4. Tiesu administrācija pēc savas iniciatīvas sniedz atzinumu par iemaksātās valsts nodevas atmaksāšanu vai no Tiesu administrācijai Valsts kasē atvērtā konta atmaksā maksājumu tā veicējam, ja maksājums nav izmantots gada laikā no tā saņemšanas dienas. + + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/19-0459-tiesu-ekspertizu-birojs.xml b/data/19-0459-tiesu-ekspertizu-birojs.xml new file mode 100644 index 0000000..36de3bf --- /dev/null +++ b/data/19-0459-tiesu-ekspertizu-birojs.xml @@ -0,0 +1,129 @@ + + + VALSTS TIESU EKSPERTĪŽU BIROJS + + Valsts tiesu ekspertīžu biroja nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 793 + 2004-09-14 + 2004-09-18 + Latvijas Vēstnesis, 148, 17.09.2004. + Spēkā esošs + 93757 + https://likumi.lv/ta/id/93757 + + + sources/19-0459-tiesu-ekspertizu-birojs.txt + c5f017038bea88a615fc2394fcd577b856de5ce72af74bb99353924433885176 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Valsts tiesu ekspertīžu birojs (turpmāk — birojs) ir Tieslietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Biroja mērķis ir nodrošināt objektīvu, tiesisku un zinātniski pamatotu tiesu ekspertīzi tiesas (tiesneša), prokuratūras un izziņas iestāžu uzdevumā. + + + + II. Biroja funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Birojam ir šādas funkcijas: + + veikt tiesu ekspertīzes kriminālprocesa, civilprocesa un administratīvā procesa ietvaros; + + + veikt ekspertīzes pēc juridisko un fizisko personu pieprasījuma; + + + veikt konsultatīvi metodisko darbu jautājumos par zinātniski tehnisko līdzekļu lietošanu lietisko pierādījumu izņemšanā, nostiprināšanā un glabāšanā, kā arī uz ekspertīzi sūtāmo materiālu sagatavošanā un noformēšanā. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, birojs: + + izstrādā un ievieš ekspertu darbā jaunas pētījumu metodes un tehniskos līdzekļus, pamatojoties uz zinātnes sasniegumiem un ekspertīžu prakses apkopojumiem; + + + izstrādā informatīvos un metodiskos materiālus; + + + veic mācību metodisko un informatīvo darbu ar tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem; + + + veic zinātniski praktiskos pētījumus dažādos ekspertīžu veidos. + + + + Birojs atbilstoši savai kompetencei: + + sagatavo valsts investīciju un starptautisku programmu projektu pieteikumus, kā arī sekmē investīciju programmu īstenošanu; + + + sniedz Tieslietu ministrijai priekšlikumus normatīvo aktu izstrādē; + + + sadarbojas ar starptautiskajām organizācijām un citu valstu ekspertiestādēm, organizē starptautiskas apspriedes un konferences tiesu ekspertīžu jautājumos un piedalās to darbā; + + + pieprasa un saņem biroja darbam nepieciešamo informāciju no citām valstīm saskaņā ar starpvalstu līgumiem. + + + + + III. Biroja struktūra + + Biroja darbu vada biroja vadītājs. Biroja vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata tieslietu ministrs. Biroja vadītāja prombūtnes laikā biroja vadītāja pienākumus veic tieslietu ministra iecelts biroja vadītāja pienākumu izpildītājs. + + + Biroja vadītājam var būt vietnieki. Biroja vadītāja vietnieku kompetenci nosaka biroja vadītājs. + + + Birojā ir daļas un departamenti. Biroja daļas un departamentus izveido, reorganizē vai likvidē biroja vadītājs. Daļu un departamentu uzdevumus un funkcijas nosaka biroja daļu un departamentu reglamentos. + + + Biroja struktūrvienības ir pakļautas biroja vadītājam vai viņa vietniekam saskaņā ar noteikto funkciju sadalījumu. + + + Biroja vadītājs pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru izveido teritoriālās struktūrvienības. + + + Teritoriālās struktūrvienības vada teritoriālo struktūrvienību vadītāji. + + + + IV. Biroja darbības tiesiskuma nodrošināšanas kārtība un pārskati par biroja darbību + + Biroja darbības tiesiskumu nodrošina biroja vadītājs. Biroja vadītāja un amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Biroja amatpersonas sniegtais eksperta atzinums nav administratīvais akts, un tas nav apstrīdams. + + + Biroja vadītājs ir atbildīgs par biroja darbības nodrošināšanai nepieciešamo dokumentu, informācijas un pārbaudes sistēmu izveidošanu, uzskaiti un uzturēšanu līdz to nodošanai valsts glabāšanā. + + + Biroja vadītājam ir tiesības atcelt biroja amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. + + + Biroja finanšu līdzekļus veido: + + dotācijas no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem; + + + ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; + + + ārvalstu finanšu palīdzība. + + + + Birojs reizi gadā sniedz Tieslietu ministrijai pārskatu par biroja funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + Ministru prezidents I.Emsis + Tieslietu ministre V.Muižniece + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/19-0460-valodas-centrs.xml b/data/19-0460-valodas-centrs.xml new file mode 100644 index 0000000..109764e --- /dev/null +++ b/data/19-0460-valodas-centrs.xml @@ -0,0 +1,232 @@ + + + VALSTS VALODAS CENTRS + + Valsts valodas centra nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 550 + 2020-09-02 + 2020-09-09 + Latvijas Vēstnesis, 173, 08.09.2020. + Spēkā esošs + 317148 + https://likumi.lv/ta/id/317148 + + + sources/19-0460-valodas-centrs.txt + b1dd722ab4ec801b891b8c688c86b6e60afc762e418308747cfaad00cf723316 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts valodas likuma 26. panta otro daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Valsts valodas centrs (turpmāk – centrs) ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Centra darbības mērķis ir īstenot valsts politiku attiecībā uz normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli valsts valodas lietošanas jomā un nodrošināt valsts pārvaldes iestādes un sabiedrību ar valsts un starptautisko organizāciju izdoto tiesību aktu un citu dokumentu oficiāliem tulkojumiem, kā arī veicināt saskaņotas terminoloģijas lietojumu Latvijas Republikas tiesību aktos un to tulkojumos. + + + + II. Centra funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Centram ir šādas funkcijas: + + aizsargāt valsts valodas lietotāju tiesības un intereses; + + + uzraudzīt normatīvo aktu ievērošanu valsts valodas lietošanas jomā; + + + sekmēt latviešu valodas kultūrvides sakārtošanu, īpaši veicinot valstij raksturīgo vietvārdu atjaunošanu un aizsardzību; + + + veicināt latviešu valodas pilnvērtīgu funkcionēšanu Eiropas Savienības institūcijās; + + + nodrošināt Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu, kā arī Eiropas Savienības institūciju un starptautisko organizāciju izdoto tiesību aktu vai citu dokumentu oficiālos tulkojumus latviešu valodā, Latvijas Republikas tiesību aktu tulkojumus Eiropas Savienības dalībvalstu valodās un minēto tulkojumu vispārēju pieejamību; + + + veicināt vienotas, latviešu valodas normām atbilstošas terminoloģijas lietošanu tiesību aktos un citos dokumentos. + + + + Lai izpildītu šo noteikumu 3. punktā minētās funkcijas, centrs veic šādus uzdevumus: + + pārrauga Valsts valodas likuma un citu ar valsts valodas lietošanu saistīto normatīvo aktu izpildi; + + + veic kontroles pasākumus, lai aizsargātu valsts valodas lietotāja tiesības un intereses, ja tiek pārkāpts Valsts valodas likums un citi valsts valodas lietošanu regulējošie normatīvie akti; + + + sniedz skaidrojumu par Valsts valodas likuma un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu prasību piemērošanu; + + + atbilstoši kompetencei izstrādā un sniedz priekšlikumus normatīvo aktu izstrādei un pilnveidošanai; + + + sniedz ekspertu atzinumus par vietvārdu atbilstību vietvārdu informācijas noteikumu prasībām; + + + pastāvīgi sniedz augsta līmeņa tulkošanas pakalpojumus ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm, veicot oficiālos tiesību aktu tulkojumus; + + + izstrādā terminoloģiju, saskaņo to ar attiecīgās nozares ekspertiem un nodrošina tās vispārēju pieejamību Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā https://termini.gov.lv/; + + + terminoloģijas izstrādes jomā sadarbojas ar Eiropas Savienības iestāžu tulkošanas dienestiem un citām institūcijām, ārvalstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām, sniedz konsultācijas pēc Eiropas Savienības tulkošanas dienestu pieprasījuma, apkopo priekšlikumus, veido ekspertu darba grupas, kā arī organizē valsts iestāžu sadarbību un konsultē tās, lai veicinātu vienotas terminoloģijas lietojumu tiesību aktos un citos dokumentos un to tulkojumos; + + + pēc ministriju pieprasījuma sniedz atzinumus par ierosinājumiem Eiropas Savienības dokumentu un to projektu tulkojumos konstatēto būtisko kļūdu labojumiem; + + + izstrādā un attīsta tiesību aktu tulkošanas metodiku; + + + organizē Latviešu valodas ekspertu komisijas darbību atbilstoši normatīvo aktu prasībām; + + + aicina sabiedrību iesaistīties valsts valodas pozīcijas stiprināšanā; + + + rīko ar valsts valodas jautājumiem saistītus pasākumus, lai stiprinātu valsts valodas pozīcijas un veicinātu centra atpazīstamību sabiedrībā, un nodrošina nozaru profesionāļu, citu valsts pārvaldes iestāžu un sabiedrības iesaisti akciju norisē. + + + + Centram atbilstoši kompetencei ir šādas tiesības: + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no privātpersonām centra funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; + + + kontrolējot normatīvo aktu izpildi valsts valodas jomā, apmeklēt valsts pārvaldes iestādes, komercsabiedrības un organizācijas, tikties ar to amatpersonām, darbiniekiem un pašnodarbinātajām personām; + + + pieprasīt, lai tiktu novērsti ar valsts valodas lietošanu saistītie pārkāpumi; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzaicināt personas ierasties centrā; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt administratīvā pārkāpuma procesu; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdot administratīvos aktus; + + + sniegt atzinumus par konkrētu profesiju un amatu pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi; + + + pieprasīt, lai tiktu uzrādīts valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments, pārbaudīt valsts valodas prasmes apliecības īstumu; + + + piedalīties valsts valodas prasmes pārbaudes komisiju sēdēs (novērotāja statusā); + + + atbilstoši kompetencei pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiskajās organizācijās un pasākumos, kā arī darboties nacionālajos un starptautiskajos fondos un projektos; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarboties ar ārvalstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām informācijas un pieredzes apmaiņas jomā, kā arī kopīgu projektu īstenošanā; + + + slēgt līgumus ar privātpersonām par konkrētu darbu izpildi centra darbības nodrošināšanai; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt iepirkumus centra darbības nodrošināšanai. + + + + + III. Centra struktūra un amatpersonu kompetence + + Centra darbu vada centra direktors. Centra direktoru pēc attiecīgās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā tieslietu ministrs. Centra direktoru atbrīvo no amata tieslietu ministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu. + + + Centra direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī: + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv centru; + + + pilnvaro centra amatpersonas vai darbiniekus pārstāvēt centru valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī attiecībās ar nevalstiskajām un starptautiskajām organizācijām; + + + iestādes funkciju veikšanai izveido centra pastāvīgās komisijas un citas komisijas un apstiprina to nolikumus; + + + paraksta komisiju lēmumus un atzinumus; + + + ar padomdevēja tiesībām piedalās Vecāko amatpersonu sanāksmē Eiropas Savienības jautājumos. + + + + Centra direktors veido centra iekšējo organizatorisko struktūru. + + + Centra amatpersonas atbilstoši kompetencei ir tiesīgas: + + bez īpašas atļaujas, maksas un citiem ierobežojumiem netraucēti apmeklēt ēkas, telpas, teritorijas un citas vietas, kur notiek publiski pasākumi, tirdzniecība vai tiek sniegti pakalpojumi, un pildīt šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus valsts valodas lietotāja tiesību un interešu aizsardzības jomā; + + + pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām centra funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + pieprasīt personām, kuru profesionālo un amata pienākumu veikšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām jāprot un jālieto valsts valoda, uzrādīt valsts valodas prasmi apliecinošus dokumentus un iesniegt šo dokumentu kopijas; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbaudīt amatpersonu, darbinieku un pašnodarbināto personu valsts valodas lietojuma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; + + + pieprasīt un bez maksas saņemt no ražotājiem, izplatītājiem, pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem, pasākumu rīkotājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu preču vai pakalpojumu atbilstību normatīvo aktu prasībām valsts valodas lietošanas jomā, vai centra funkciju vai amatpersonas amata pienākumu pildīšanai; + + + noteikt ražotājiem, izplatītājiem, pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem, pasākumu rīkotājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem termiņu, kurā jāsniedz rakstiska atbilde par patērētāja iesniegumā vai sūdzībā minētajiem apstākļiem vai jānovērš konstatētie normatīvo aktu pārkāpumi; + + + sastādīt pārbaudes aktus un veikt administratīvā pārkāpuma procesu (administratīvā pārkāpuma procesu centra vārdā ir tiesīgs veikt centra direktors, centra direktora vietnieks un Valodas kontroles departamenta amatpersonas); + + + ja nepieciešams, pieaicināt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus konkrēto jautājumu risināšanā; + + + konstatēt konkrētu profesiju un amatu pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi; + + + pārbaudes veikšanas nolūkā fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus. + + + + Centra amatpersonas, pildot amata pienākumus ārpus darba (dienesta) telpām, uzrāda centra direktora apstiprinātu dienesta apliecību. + + + + IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un darbības pārskats + + Centra direktora vietnieka un Valodas kontroles departamenta amatpersonu pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās pārsūdz, iesniedzot attiecīgu sūdzību centra direktoram kā augstākai amatpersonai. + + + Centra direktora pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās pārsūdz rajona (pilsētas) tiesā. + + + Centra direktors pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto centra amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību. Centra direktora pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā. + + + Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību persona var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centrs ne retāk kā reizi gadā vai pēc pieprasījuma iesniedz Tieslietu ministrijā pārskatu par centra darbību un tās rezultātiem. + + + + V. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 22. marta noteikumus Nr. 202 "Valsts valodas centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 50. nr.; 2009, 103. nr.). + + + Ministru prezidents A. K. Kariņš + Ministru prezidenta biedrs, + tieslietu ministrs J. Bordāns + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/19-0467-probacijas-dienests.xml b/data/19-0467-probacijas-dienests.xml new file mode 100644 index 0000000..bcfa1d9 --- /dev/null +++ b/data/19-0467-probacijas-dienests.xml @@ -0,0 +1,108 @@ + + + VALSTS PROBĀCIJAS DIENESTS + + Valsts probācijas dienesta nolikums + Ministru kabinets Atbildīgā iestāde: Tieslietu ministrija + noteikumi + 226 + 2024-04-09 + 2024-04-12 + Latvijas Vēstnesis, 71, 11.04.2024. + Spēkā esošs + 351146 + https://likumi.lv/ta/id/351146 + + + sources/19-0467-probacijas-dienests.txt + ff749e32d7162e4c615b1399ff998a3f80960939e6680ab8132c145d808e590f + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Valsts probācijas dienests (turpmāk – dienests) ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Dienesta darbu vada dienesta vadītājs. + + + Dienesta darbības mērķis ir īstenot valsts politiku sabiedrības drošības un taisnīguma atjaunošanas jomās. + + + + II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un kompetences + + Dienests savā darbībā īsteno Valsts probācijas dienesta likumā noteiktās funkcijas. + + + Lai nodrošinātu funkciju īstenošanu, dienests atbilstoši kompetencei veic Valsts probācijas dienesta likumā un citos normatīvajos aktos dienestam noteiktos uzdevumus, kā arī: + + īsteno un veicina pētniecību probācijas jomā un nodrošina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu; + + + piedalās normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādē probācijas jomā, kā arī apkopo un sniedz priekšlikumus ar probācijas jomu saistīto tiesību aktu pilnveidošanai; + + + organizē metodisko un informatīvo materiālu izstrādi un izdošanu probācijas jomā; + + + sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, kā arī nodrošina savstarpēju informācijas apmaiņu dienesta darbības jomā; + + + sagatavo ārvalstu finanšu instrumentu finansētu projektu iesniegumus un īsteno projektus; + + + izstrādā un īsteno dienestā nodarbināto profesionālās pilnveides mācību programmas; + + + piedalās vienotas valsts politikas īstenošanā sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu sociālās iekļaušanas veicināšanai. + + + + Dienestam ir šādas tiesības: + + pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un privātpersonām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju; + + + atbilstoši kompetencei pārstāvēt valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem un citām institūcijām, kā arī atbilstoši kompetencei sadarboties ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām; + + + īstenot informatīvi izglītojošus pasākumus sadarbības partneriem un sabiedrībai; + + + slēgt vienošanās (memorandus) ar biedrībām, nodibinājumiem un citām institūcijām, lai veicinātu sabiedrības iesaisti probācijas klientu resocializācijā. + + + + + III. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati + + Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta vadītājs. + + + Dienesta amatpersonas izdoto sākotnējo administratīvo aktu un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt Valsts probācijas dienesta likumā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu dienesta vadītājam. + + + Dienesta vadītāja izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 7. punktā minēto administratīvo aktu) privātpersona var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā Tieslietu ministrijā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu dienestam. + + + Civillietā kasācijas instances tiesā valsti dienesta personā pārstāv dienesta vadītājs, dienesta vadītāja vietnieks, Juridiskā departamenta vai Personālvadības departamenta amatpersona. + + + Dienests reizi gadā vai pēc pieprasījuma iesniedz tieslietu ministram pārskatu par dienesta funkciju izpildi un dienestam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + + IV. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumus Nr. 1010 "Valsts probācijas dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 210. nr.). + + + Ministru prezidente E. Siliņa + Tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/19-0468-ieslodzijuma-vietu-parvalde.xml b/data/19-0468-ieslodzijuma-vietu-parvalde.xml new file mode 100644 index 0000000..f3f2909 --- /dev/null +++ b/data/19-0468-ieslodzijuma-vietu-parvalde.xml @@ -0,0 +1,149 @@ + + + IESLODZĪJUMA VIETU PĀRVALDE + + Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 827 + 2005-11-01 + 2005-11-05 + Latvijas Vēstnesis, 176, 04.11.2005. + Spēkā esošs + 120647 + https://likumi.lv/ta/id/120647 + + + sources/19-0468-ieslodzijuma-vietu-parvalde.txt + c0ecac99c83c21980e2862ba7c1e83eb2477f7a7cd306d2737f7c2c8f278d03c + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk — pārvalde) ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Pārvaldes darbības mērķis ir īstenot valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā. + + + + II. Pārvaldes funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Pārvaldes funkcijas ir apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšana. + + + Lai nodrošinātu šo noteikumu 3.punktā minēto funkciju izpildi, pārvalde: + + veic ieslodzījuma vietu apsardzi; + + + uzrauga un nodrošina ieslodzītajām personām noteikto uzvedības normu un tiesību ievērošanu, kā arī pienākumu izpildi; + + + nodrošina normatīvajos aktos noteikto sadzīves un komunālo pakalpojumu sniegšanu ieslodzītajiem; + + + nodrošina ieslodzīto medicīnisko aprūpi; + + + organizē ieslodzīto garīgās aprūpes un audzināšanas pasākumus; + + + nodrošina pārvaldes personāla tiesību ievērošanu un pienākumu izpildi, kā arī tiesisko aizsardzību, darbības un sociālās garantijas; + + + nodrošina pārvaldes darbinieku profesionālās ievirzes un profesionālās pilnveides izglītību. + + + + Pārvalde atbilstoši kompetencei: + (Grozīts ar MK 10.10.2006. noteikumiem Nr.839) + + sagatavo valsts investīciju un citu programmu projektus, kā arī sekmē ar pārvaldes interesēm saistītu valsts investīciju programmu īstenošanu; + + + atbilstoši kompetencei sniedz priekšlikumus par nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem un piedalās attiecīgo projektu izstrādē; + + + sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām jautājumos, kas saistīti ar apcietinājuma nodrošināšanu un brīvības atņemšanas soda izpildi; + + + sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām jautājumos, kas saistīti ar apcietinājuma nodrošināšanu un brīvības atņemšanas soda izpildes uzlabošanu, analizē Latvijas un citu valstu pieredzi minēto jautājumu risināšanā; + + + piedalās starptautisko līgumu projektu sagatavošanā un izpildē; + + + nodrošina plašsaziņas līdzekļus ar informāciju par pārvaldes darbību; + + + sniedz maksas pakalpojumus. + + + + + III. Pārvaldes struktūra un amatpersonas + + Pārvaldes sastāvā ir centrālais aparāts, ieslodzījuma vietas un Mācību centrs. + + + Pārvaldes darbu vada pārvaldes priekšnieks. Pārvaldes priekšnieku pēc kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata tieslietu ministrs. + + + Pārvaldes priekšnieks veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī: + (Grozīts ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 570) + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv pārvaldi; + + + nosaka pārvaldes darbības un attīstības stratēģiju; + + + nosaka amatus, kuru pienākumu izpildi veic ar dienesta ieroci bruņotas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm; + + + atbilstoši kompetencei piešķir speciālās dienesta pakāpes; + + + uzliek disciplinārsodus un apbalvo darbiniekus saskaņā ar normatīvajiem aktiem. + + + + Pārvaldes priekšnieks nosaka pārvaldes struktūru un darba organizāciju. + + + Mācību centram un ieslodzījuma vietām atbilstoši pārvaldes reglamentā noteiktajai kompetencei ir tiesības slēgt darījumus, un tām ir budžeta konti Valsts kasē. + + + + IV. Darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Pārvaldes darbības tiesiskumu nodrošina pārvaldes priekšnieks. Pārvaldes priekšnieks ir atbildīgs par pārvaldes amatpersonu lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Pārvaldes priekšniekam ir tiesības atcelt pārvaldes amatpersonu pieņemtos lēmumus un izdotos iekšējos normatīvos aktus. + + + Pārvaldes priekšnieks pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Pārvaldes priekšnieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību persona var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Pārvalde reizi gadā vai pēc pieprasījuma iesniedz Tieslietu ministrijā pārskatu par pārvaldes funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu. + + + + V. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 15.jūlija noteikumus Nr.395 "Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 106.nr.). + + + Ministru prezidents A.Kalvītis + Tieslietu ministre S.Āboltiņa + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/19-0485-zemes-dienests.xml b/data/19-0485-zemes-dienests.xml new file mode 100644 index 0000000..72b8946 --- /dev/null +++ b/data/19-0485-zemes-dienests.xml @@ -0,0 +1,255 @@ + + + VALSTS ZEMES DIENESTS + + Valsts zemes dienesta nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 971 + 2011-12-20 + 2011-12-24 + Latvijas Vēstnesis, 202, 23.12.2011. + Spēkā esošs + 241861 + https://likumi.lv/ta/id/241861 + + + sources/19-0485-zemes-dienests.txt + 5b430c5e115ec3707ceffeb462c41cd3ea355be61e79ef3ebee724f99a3ad6b4 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgais jautājums + + Valsts zemes dienests (turpmāk – dienests) ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + (MK 31.08.2021. noteikumu Nr. 593 redakcijā) + + + + II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Dienestam ir šādas funkcijas: + + nodrošināt Nekustamā īpašuma valsts kadastra darbību; + + + nodrošināt Valsts adrešu reģistra darbību; + + + nodrošināt Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas darbību; + + + nodrošināt Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes darbību; + + + veikt nekustamo īpašumu kadastrālo vērtēšanu; + + + piedalīties valsts politikas īstenošanā zemes reformas jomā; + + + veikt būvju un telpu grupu kadastrālo uzmērīšanu. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, dienestam ir šādi uzdevumi: + (Grozīts ar MK 05.08.2014. noteikumiem Nr. 435; MK 31.08.2021. noteikumiem Nr. 593) + + nekustamā īpašuma kā īpašuma objektu kopuma, zemes vienības, būves, telpu grupas, zemes vienības daļas un to raksturojošā teksta un telpisko datu reģistrācija un aktualizācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā; + + + Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uzturēšana un pilnveidošana; + + + Nekustamā īpašuma tirgus datubāzes uzturēšana Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā; + + + nekustamā īpašuma tirgus cenu un nomas maksu uzskaite un analīze, nekustamā īpašuma cenu līmeņa noteikšana; + + + datu izplatīšanas sistēmas uzturēšana un dienesta uzturēto datu pieejamības nodrošināšana sabiedrībai tiešsaistes datu pārraides režīmā; + + + adresācijas objektu teksta un telpisko datu reģistrēšana un aktualizēšana Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā; + + + Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas uzturēšana un pilnveidošana; + + + administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību robežu datu uzturēšana Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā un publicēšana dienesta tīmekļvietnē; + + + Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveide, uzturēšana un pilnveidošana; + + + apgrūtināto teritoriju un objektu datu reģistrācija un aktualizācija Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā; + + + Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes izveide, uzturēšana un pilnveidošana; + + + augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas uzkrāšana par visu valsts teritoriju Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālajā datubāzē; + + + vērtību zonējumu un kadastrālo vērtību bāzes izstrāde; + + + kadastra objektu kadastrālās vērtības aprēķināšana; + + + speciālo vērtību noteikšana ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos; + + + lēmumu pieņemšana par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu lauku apvidos; + + + (zaudējis spēku ar 01.07.2022.; sk. 18. punktu) + + + zemes robežu strīdu izskatīšana lauku apvidos līdz zemes vienības pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā; + + + zemes kadastrālās uzmērīšanas organizēšana bijušajiem zemes īpašniekiem par valsts budžeta līdzekļiem; + + + zemes reformas procesa pabeigšanas nodrošināšana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; + + + būvju un telpu grupu teksta un telpisko datu iegūšana reģistrācijai un aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā; + + + (svītrots ar MK 31.08.2021. noteikumiem Nr. 593); + + + kadastrālās uzmērīšanas, augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas un zemes ierīcības metodiska vadība; + + + dienesta arhīva uzturēšana, nodrošinot dienesta kompetencē esošo dokumentu uzkrāšanu, saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu; + + + priekšlikumu iesniegšana Tieslietu ministrijā projektu un viedokļu veidā ārējo normatīvo aktu, attīstības plānošanas dokumentu, Ministru kabineta rīkojumu, Ministru kabineta sēdes protokollēmumu, informatīvo ziņojumu un citu dokumentu projektu izstrādes un pilnveidošanas procesā atbilstoši dienesta kompetencei; + + + informācijas sagatavošana un izsniegšana no dienesta uzturētajām informācijas sistēmām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; + + + sertificēšanas institūcijai deleģētā uzdevuma uzraudzība zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā normatīvajos aktos noteiktajā apjomā; + + + citu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšana. + + + + Dienests atbilstoši kompetencei ir tiesīgs: + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt dienesta uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + izveidot padomes, komisijas un darba grupas, kuru sastāvā ir citu valsts pārvaldes iestāžu, kā arī biedrību un nodibinājumu speciālisti (pēc vienošanās ar attiecīgo institūciju vadību); + + + sniegt šādus publiskos pakalpojumus ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā: + + informācijas reģistrēšana un datu aktualizācija dienesta uzturētajās informācijas sistēmās un informācijas izsniegšana; + + + atzinumu, izziņu un citu dokumentu sagatavošana un izsniegšana normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos; + + + būvju un telpu grupu kadastrālā uzmērīšana; + + + + atbilstoši kompetencei sadarboties un slēgt līgumus publisko pakalpojumu jomā ar fiziskām un juridiskām personām; + + + iestāties un izstāties no starpvalstu un starptautiskajām organizācijām, atbilstoši kompetencei sadarboties un slēgt sadarbības līgumus ar ārvalstu iestādēm, starpvalstu vai starptautiskajām organizācijām; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdot administratīvos aktus; + + + pasūtīt pētījumus, kas nepieciešami dienesta funkciju un uzdevumu veikšanai, un atbilstoši kompetencei sadarboties ar zinātniskās pētniecības institūcijām; + + + pārvaldīt dienesta funkciju un uzdevumu veikšanai nepieciešamo turējumā un valdījumā esošo un saņemto valsts īpašumu. + + + + + III. Dienesta struktūra un amatpersonu kompetence + + Dienestam ir centrālais aparāts un teritoriālās struktūrvienības. Teritoriālās struktūrvienības, to darbības teritorijas un atbildības sadalījumu nosaka ģenerāldirektors. + (MK 05.08.2014.2014. noteikumu Nr. 435 redakcijā, kas grozīta ar MK 31.08.2021. noteikumiem Nr. 593) + + + Dienesta darbu vada dienesta ģenerāldirektors. Ģenerāldirektoru pēc attiecīgās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata tieslietu ministrs. + + + Teritoriālās struktūrvienības darbu vada attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītājs. + + + Teritoriālās struktūrvienības vadītājs, pildot likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 16. panta otrās daļas 2. punktā noteikto uzdevumu, kā arī citos gadījumos, kas noteikti normatīvajos aktos zemes reformas jomā, izdod administratīvos aktus un ir atbildīgs par to tiesiskumu un lietderību. + (MK 31.08.2021. noteikumu Nr. 593 redakcijā) + + + + IV. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana + + Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina ģenerāldirektors. Ģenerāldirektors ir atbildīgs par iestādes iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Ģenerāldirektoram ir tiesības atcelt dienesta amatpersonas pieņemto lēmumu vai izdoto iekšējo normatīvo aktu, izņemot šo noteikumu 8.punktā minētos administratīvos aktus. + + + Dienesta amatpersonas izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot ģenerāldirektoram attiecīgu iesniegumu, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Šo noteikumu 8.punktā minētos administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā. + + + Ģenerāldirektora izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Dienestu kasācijas instances tiesā civillietā pārstāv ģenerāldirektors, ģenerāldirektora vietnieks, Juridiskā departamenta direktors vai tā nodaļas vadītājs. + (MK 31.08.2021. noteikumu Nr. 593 redakcijā) + + + + V. Dienesta darbības finansēšana un pārskatu sniegšana + + Dienestu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumiem par dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem un ārvalstu finanšu palīdzības saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam. + + + Dienests sagatavo un iesniedz tieslietu ministram gada pārskatu par dienesta funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + VI. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumus Nr.439 "Valsts zemes dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 86.nr.; 2009, 104., 203.nr.). + + + Noteikumu 3.18.apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī. + + + Noteikumu 3.25.¹ apakšpunkts stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. + (MK 31.08.2021. noteikumu Nr. 593 redakcijā) + + + Noteikumu 3.16. apakšpunkts ir spēkā līdz 2022. gada 30. jūnijam. + (MK 31.08.2021. noteikumu Nr. 593 redakcijā) + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Tieslietu ministrs G.Bērziņš + + Pielikums Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumiem + Pielikums Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumiem Nr.971 + + + Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas(Pielikums svītrots + Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas(Pielikums svītrots ar MK 05.08.2014. noteikumiem Nr.435) + + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/19-0617-uzturlidzeklu-garantiju-fonda-administracija.xml b/data/19-0617-uzturlidzeklu-garantiju-fonda-administracija.xml new file mode 100644 index 0000000..b55e104 --- /dev/null +++ b/data/19-0617-uzturlidzeklu-garantiju-fonda-administracija.xml @@ -0,0 +1,115 @@ + + + UZTURLĪDZEKĻU GARANTIJU FONDA ADMINISTRĀCIJA + + Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 614 + 2004-07-20 + 2005-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 116, 23.07.2004.Dokumenta valoda: + Spēkā esošs + 91534 + https://likumi.lv/ta/id/91534 + + + sources/19-0617-uzturlidzeklu-garantiju-fonda-administracija.txt + bb4600529fa80bf108737dcffc758c48c2a13d56420bb9a9df59704b648e17f2 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija (turpmāk — fonda administrācija) ir Tieslietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + (Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.684, kas piemērojami ar 01.07.2009.) + + + Fonda administrācija ir uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk — fonds) līdzekļu turētājs. + + + + II. Fonda administrācijas funkcija, uzdevumi un kompetence + + Fonda administrācija apsaimnieko fonda līdzekļus. + + + Fonda administrācijas uzdevumi šo noteikumu 3. punktā minētās funkcijas izpildes nodrošināšanai ir noteikti Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. + (MK 26.11.2019. noteikumu Nr. 567 redakcijā) + + + Fonda administrācija veic Padomes 2008.gada 18.decembra Regulā (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (turpmāk – regula Nr. 4/2009) un Hāgas 2007.gada 23.novembra Konvencijā par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu (turpmāk – Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija) noteiktos centrālās iestādes pienākumus. + (MK 30.07.2013. noteikumu Nr.442 redakcijā; sk. 18.punktu) + + + Fonda administrācija veic Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā noteiktos pienākumus, kā arī sagatavo un sniedz priekšlikumus par: + (MK 26.11.2019. noteikumu Nr. 567 redakcijā) + + tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem uzturlīdzekļu nodrošināšanas jomā; + + + normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un iestādes uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta. + + + + Fonda administrācijai ir Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā un citos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + (MK 26.11.2019. noteikumu Nr. 567 redakcijā) + + + + III. Fonda administrācijas struktūra un amatpersonu kompetence + + Fonda administrāciju vada direktors. + + + Fonda administrācijas direktors veic Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + Fonda administrācijas struktūrvienības ir departamenti, nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē fonda administrācijas direktors. + + + Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. + + + Nodaļu un patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. + + + Departamenta direktora, nodaļas un patstāvīgās nodaļas vadītāja kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. + + + + IV. Fonda administrācijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par tās darbību + + Fonda administrācijas darbības tiesiskumu nodrošina fonda administrācijas direktors. + + + Fonda administrācijas direktora lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot attiecīgu iesniegumu Tieslietu ministrijas valsts sekretāram. Valsts sekretāra lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + (Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.684, kas piemērojami ar 01.07.2009.) + + + Fonda administrācijas direktors ne retāk kā reizi gadā sniedz tieslietu ministram pārskatu par fonda administrācijas funkciju izpildi un valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. + (Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.684, kas piemērojami ar 01.07.2009.) + + + Tieslietu ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par fonda administrācijas funkciju izpildi un valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. + (Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.684, kas piemērojami ar 01.07.2009.) + + + + V. Noslēguma jautājumi + (Nodaļas nosaukums MK 30.07.2013. noteikumu Nr.442 redakcijā) + + Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri. + + + Šo noteikumu 4.¹ punkts attiecībā uz Hāgas 2007.gada 23.novembra konvenciju un šo noteikumu 5.8.apakšpunkts stājas spēkā vienlaikus ar Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas spēkā stāšanos Eiropas Savienībā. + (MK 30.07.2013. noteikumu Nr.442 redakcijā) + + + Ministru prezidents I.Emsis + Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/20-0000-KEM.xml b/data/20-0000-KEM.xml new file mode 100644 index 0000000..9aaa5a8 --- /dev/null +++ b/data/20-0000-KEM.xml @@ -0,0 +1,291 @@ + + + KLIMATA UN ENERĢĒTIKAS MINISTRIJA + + Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums + Ministru kabinets Atbildīgā iestāde: Klimata un enerģētikas ministrija + noteikumi + 285 + 2026-05-26 + 2026-05-28 + Latvijas Vēstnesis, 100, 27.05.2026. + Spēkā esošs + 368602 + https://likumi.lv/ta/id/368602 + + + sources/20-0000-KEM.txt + f8d7d7fa1b0c0bfebc0fee34550e11ec9600944ed7bba53c173c7bb5002739fb + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde vides, enerģētikas un klimata politikas jomā. + + + Ministrija ir tieši pakļauta klimata un enerģētikas ministram (turpmāk – ministrs). + + + Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajai valsts pārvaldes iestādei, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. + + + + II. Ministrijas kompetences, funkcijas un uzdevumi + + Ministrijai ir šādas kompetences: + + vides politikas jomā: + + vides prasību noteikšana un uzraudzība; + + + zemes dzīļu resursu aizsardzība, izmantošana un apsaimniekošana; + + + pazemes un virszemes ūdens resursu aizsardzība, izmantošana un apsaimniekošana; + + + aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošana; + + + plūdu novēršana un pārvaldība; + + + bīstamo vielu un radiācijas drošība un avāriju pārvaldības politika; + + + piesārņojuma mazināšana un sanācijas pasākumi; + + + ūdenssaimniecības pakalpojumu un sadzīves atkritumu apsaimniekošana; + + + + enerģētikas politikas jomā: + + enerģijas tirgus darbība un attīstība; + + + enerģētikas infrastruktūras darbības noturība, attīstība un energoapgādes drošums; + + + ilgtspējīgu energoresursu noteikšana un pārvaldība; + + + energoefektivitātes (izņemot ēku energoefektivitāti) veicināšana; + + + enerģētikas krīzes novēršana un pārvaldība; + + + + klimata politikas jomā: + + siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes uzskaite un pārvaldība; + + + emisiju tirdzniecības sistēmas pārvaldība; + + + tautsaimniecības dekarbonizācijas pārvaldība; + + + noturības stiprināšana pret klimata pārmaiņām, tai skaitā pielāgošanās klimata pārmaiņām, un ar klimata riskiem saistīto pārmaiņu pārvaldība; + + + klimata politikas integrācija citu nozaru politikās, kā arī starptautiskās klimata politikas koordinācija un pārstāvniecība. + + + + + Ministrijai ir šādas funkcijas: + + organizēt un koordinēt tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādi ministrijas kompetencē esošajās politikas jomās, kā arī pārraudzīt to ieviešanu; + + + nodrošināt nozaru politikas īstenošanu, tai skaitā uzraugot politikas īstenošanu ministrijas padotības iestādē un kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; + + + sadarbībā ar citām starptautiskajām institūcijām un organizācijām nodrošināt Latvijas interešu pārstāvību ministrijas kompetencē esošajās politikas jomās Eiropas Savienībā; + + + nodrošināt Eiropas Savienības fondu, citu ārvalstu finanšu instrumentu un nacionālo finanšu instrumentu pārvaldību, īstenošanu un ieviešanas uzraudzību, kas saistīti ar ministrijas kompetencē esošajām politikas jomām; + + + nodrošināt Latvijas vides aizsardzības fonda likumā noteikto uzdevumu izpildi; + + + veicināt pētniecību ministrijas kompetencē esošajās politikas jomās; + + + informēt sabiedrību un sadarbības partnerus par ministrijas kompetencē esošo politikas jomu aktualitātēm, kā arī par ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību. + + + + Lai nodrošinātu šo noteikumu 5. punktā minēto funkciju izpildi, ministrija veic šādus uzdevumus: + + saistībā ar tiesību aktu un politikas dokumentu izstrādi un ieviešanas pārraudzības funkciju: + + atbilstoši kompetencei sniedz atzinumus par publisko personu izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem; + + + atbilstoši kompetencei koordinē un atbalsta horizontālo pasākumu iekļaušanu citu nozaru tiesību aktos un politikas plānošanas dokumentos; + + + sadarbojas ar publiskām personām vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; + + + veicina sociālo dialogu tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādes ietvarā, konsultējoties ar biedrībām, nodibinājumiem un citām ieinteresētām pusēm; + + + atbalsta normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādei nepieciešamo pētniecību (tai skaitā, ja nepieciešams, nodrošina valsts pētījumu programmu pieteikumu izstrādi) un nodrošina efektīvu pētījumu rezultātu izmantošanu; + + + informē sabiedrību par nozaru tiesību aktu aktualitātēm; + + + + saistībā ar politiku īstenošanas funkciju: + + normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus vai pārvaldes lēmumus; + + + nodrošina normatīvajos aktos noteikto periodisko nacionālo, Eiropas Savienības un starptautisko ziņojumu sagatavošanu un iesniegšanu; + + + atbilstoši kompetencei pārrauga plānošanas dokumentos minēto pasākumu ieviešanu; + + + koordinē un uzrauga nozaru ministriju un citu institūciju darbību, nodrošina plānošanas dokumentos iekļauto horizontālo pasākumu izpildi un saskaņotību; + + + veic funkciju izpildes pārbaudes padotībā esošajā iestādē; + + + atbalsta funkciju īstenošanai nepieciešamo pētniecību, monitoringu un datu analīzi, tai skaitā piesaistot nozares ekspertus un pētniekus ziņojumu izstrādei un monitoringa un datu analīzes veikšanai; + + + veicina sociālo dialogu, politikas īstenošanas ietvarā konsultējoties ar biedrībām, nodibinājumiem un citām ieinteresētām pusēm; + + + organizē socioloģiskos pētījumus un informē par tiem sabiedrību; + + + + saistībā ar nacionālo interešu pārstāvību starptautiskā vidē: + + nodrošina ministrijas kompetencē esošo starptautisko līgumu un konvenciju īstenošanu; + + + atbilstoši ministrijas kompetencei nodrošina Latvijas interešu pārstāvniecību Eiropas Savienības tiesību aktu un politiku izstrādes procesos, kā arī nodrošina atbilstošo Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanu un prasību izpildi saskaņā ar ministriju kompetenču sadalījumu Eiropas Savienības jautājumos; + + + atbilstoši ministrijas kompetencei nodrošina Latvijas interešu pārstāvniecību starptautiskajās organizācijās, tai skaitā koordinē Latvijas dalību atbilstošajās darba grupās; + + + atbilstoši ministrijas kompetencei organizē ārvalstu delegāciju oficiālās vizītes Latvijā un Latvijas delegācijas vizītes ārvalstīs; + + + + saistībā ar nozares publisko finanšu resursu pārvaldību: + + īsteno Eiropas Savienības fondu atbildīgās iestādes funkcijas, tai skaitā sadarbību ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā Eiropas Savienības fondu sadarbības iestādi; + + + īsteno Sociālā klimata fonda vadošās iestādes funkcijas, tai skaitā sadarbību ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā Sociālā klimata fonda sadarbības iestādi; + + + veic emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu pārvaldību, tai skaitā sadarbībā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" īsteno uzraudzības funkciju; + + + īsteno Inovāciju fonda kontaktpunkta funkciju; + + + nodrošina Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu, kā arī citu ārvalstu finanšu instrumentu investīciju piesaisti ministrijas kompetencē esošo politikas jomu mērķu sasniegšanai; + + + nodrošina Eiropas Savienības finanšu instrumentu piesaisti ministrijas funkciju un uzdevumu izpildes atbalstam; + + + veic Latvijas–Šveices sadarbības programmas apsaimniekotāja pienākumus; + + + veic Latvijas vides aizsardzības fonda pasākumu un projektu administrēšanas funkciju ministrijas kompetences jomā; + + + izvērtē ministrijas padotības iestādes un to kapitālsabiedrību investīciju priekšlikumus, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja. + + + + + Ministrijai ir šādas tiesības: + + piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību; + + + normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + veikt auditu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un kapitālsabiedrībās; + + + sniegt priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos attīstības plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas funkciju veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; + + + veikt privāttiesiskus darījumus valsts vārdā, ja tas nepieciešams ministrijas darbības nodrošināšanai; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību + + Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. + + + Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. + + + Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. + + + Publiskos pārskatus par ministrijas darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu ministrija sniedz ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. + + + + IV. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja + + Ministrijas padotībā ir Valsts vides dienests. + + + Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās: + + akciju sabiedrībā "Augstsprieguma tīkls"; + + + sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds"; + + + valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs". + + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Klimata un enerģētikas ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Ekonomikas ministrijas izveidoto padomju un komisiju nolikumi un reglamenti, kā arī rīkojumi par darba grupu izveidošanu, kas izdoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un ir saistīti ar šo noteikumu 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktā minētajām jomām, paliek spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējušiem vai līdz dienai, kad tie zaudē spēku uz cita pamata. + + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumus Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2022, 250. nr.; 2023, 34. nr.). + + + Ministru prezidente, aizsardzības ministra pienākumu izpildītāja E. Siliņa + Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/21-0000-VARAM.xml b/data/21-0000-VARAM.xml new file mode 100644 index 0000000..3c94ed9 --- /dev/null +++ b/data/21-0000-VARAM.xml @@ -0,0 +1,386 @@ + + + VIEDĀS ADMINISTRĀCIJAS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS MINISTRIJA + + Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums + Ministru kabinets Atbildīgā iestāde: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija + noteikumi + 586 + 2024-09-03 + 2024-09-05 + Latvijas Vēstnesis, 172, 04.09.2024. + Spēkā esošs + 354717 + https://likumi.lv/ta/id/354717 + + + sources/21-0000-VARAM.txt + 778054fdea419c8a3543615ca1e55121e018a2a91840c5da5feb25ed95574900 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde šādās jomās: + + dabas aizsardzība; + + + reģionālā attīstība; + + + pašvaldību attīstība un pārraudzība; + + + teritorijas attīstības plānošana un zemes pārvaldība; + + + valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldība; + + + informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības plānošana, koordinācija un pārvaldība; + + + valsts pārvaldes digitālo tehnoloģiju pārvaldība; + + + datu pārvaldība. + + + + Ministrija ir tieši pakļauta viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram (turpmāk – ministrs). + + + Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm (turpmāk – ministrijas padotības iestādes) un privātpersonām, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums un kuras, pildot konkrēto uzdevumu, ir ministrijas padotībā, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. + + + + II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Ministrijai ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 22.12.2025. noteikumiem Nr. 834) + + izstrādāt politiku šādās jomās: + + dabas aizsardzība; + + + reģionālā attīstība; + + + pašvaldību sistēmas attīstība; + + + teritorijas attīstības plānošana, tai skaitā ainavu plānošana; + + + zemes pārvaldība; + + + informācijas sabiedrības pārvaldība; + + + valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldība; + + + valsts pārvaldes digitālo tehnoloģiju pārvaldība; + + + + organizēt un koordinēt politikas īstenošanu šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajās jomās; + + + pārraudzīt pašvaldību darbības likumību, kā arī pašvaldībām likumos un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei; + + + veikt Latvijas vides aizsardzības fonda pasākumu un projektu administrēšanas funkciju ministrijas kompetences jomā; + + + šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajās jomās un citās savstarpēji saistītās nozaru politikas jomās, kas vērstas uz pašvaldību funkciju vai reģionālo attīstību sekmējošiem pasākumiem un kvalitatīvas un drošas dzīves vides attīstīšanu iedzīvotājiem, nodrošināt Eiropas Savienības (tai skaitā Eiropas teritoriālās sadarbības) un citu ārvalstu finanšu instrumentu investīciju piesaisti, pasākumu koordināciju, plānošanu, īstenošanu un uzraudzību; + + + veikt Eiropas Komisijas vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) nacionālā kontaktpunkta funkcijas, piesaistīt programmas finansējumu un nodrošināt nacionālā līdzfinansējuma administrēšanu un finansējuma izlietojuma kontroli; + + + nodrošināt analītiskās darbības saistībā ar teritoriālās attīstības procesiem valstī; + + + veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija veic šādus uzdevumus: + (Grozīts ar MK 22.12.2025. noteikumiem Nr. 834) + + dabas aizsardzības jomā: + + pārrauga attīstības plānošanas dokumentu ieviešanu dabas aizsardzības jomā; + + + veicina tādu pasākumu integrēšanu citu nozaru politikas dokumentos un normatīvajos aktos, kas vērsti uz dabas aizsardzības politikas mērķu sasniegšanu; + + + organizē un koordinē normatīvo aktu īstenošanu dabas aizsardzības jomā; + + + izstrādā ieteikumus un vadlīnijas dabas aizsardzības jomā; + + + atbilstoši kompetencei nodrošina starptautisko līgumu un konvenciju īstenošanu dabas aizsardzības jomā; + + + + reģionālās attīstības jomā: + + nodrošina reģionālās politikas ieviešanas uzraudzību un ietekmes novērtēšanu; + + + nodrošina reģionālās attīstības atbalsta pasākumu ierosināšanu, izstrādi, ieviešanu, vadību un koordināciju; + + + nodrošina Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas starpvaldību pārrobežu sadarbības komisiju darba koordināciju un vadību Latvijā; + + + pārrauga plānošanas reģionu darbību; + + + + teritorijas attīstības plānošanas jomā: + + veic normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās ministrijas funkcijas, tai skaitā nodrošina ar jūras telpisko plānojumu un piekrastes tematisko plānojumu saistītu pasākumu ierosināšanu, vadību un koordināciju; + + + nodrošina teritorijas attīstības plānošanas metodisko vadību un uzraudzību; + + + izveido un uztur teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu; + + + + zemes pārvaldības jomā: + + veic normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās ministrijas funkcijas, tai skaitā izstrādā normatīvos aktus par jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldību; + + + veicina tādu pasākumu integrēšanu citu nozaru attīstības plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos, kas vērsti uz racionālu un ilgtspējīgu zemes izmantošanu; + + + + pašvaldību darbības attīstības un pārraudzības jomā: + + nodrošina pašvaldību darbības un attīstības jautājumu koordināciju, kā arī plāno un īsteno pasākumus, kas vērsti uz tiesiskās bāzes pilnveidi, finansiālās darbības uzlabošanu un teritoriālo reformu īstenošanu; + + + uzrauga pašvaldību darbības tiesiskumu atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei; + + + + valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības jomā: + + nodrošina valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanas vadību un ietekmes novērtēšanu, tai skaitā veic normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās ministrijas funkcijas publiskās pārvaldes pakalpojumu sniegšanas un pilnveides jautājumos, koordinē publiskās pārvaldes pakalpojumu īstenošanu un nodrošina metodisko vadību; + + + apkopo un analizē valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības sistēmas darbības rezultātus; + + + sniedz priekšlikumus par valsts pārvaldes pakalpojumu un to pārvaldības pilnveidošanu; + + + izstrādā priekšlikumus un sekmē vienotas valsts pārvaldes pakalpojumu un lietotāju atbalsta sniegšanas pieejas ieviešanu klātienē un elektroniski; + + + + informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības plānošanas, koordinācijas un pārvaldības jomā: + + nodrošina ieviešanas vadību un koordināciju un ietekmes monitoringu (tai skaitā uzticamības pakalpojumu, digitālās identitātes, kā arī Eiropas digitālās identitātes maka ieviešanu Latvijā) digitālās saziņas un mākslīgā intelekta jomā; + + + informē un izglīto sabiedrību par digitālo tehnoloģiju sniegtajām iespējām un priekšrocībām, kā arī veicina to izmantošanu iestāžu rīcībā esošās informācijas un sniegto pakalpojumu saņemšanai; + + + koordinē valsts digitālās transformācijas attīstības starptautisko novērtējumu īstenošanai nepieciešamo datu apzināšanu un izstrādā pilnveides priekšlikumus Latvijas snieguma rādītāju uzlabošanai; + + + nodrošina informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības atbalsta pasākumu (tai skaitā ārvalstu un citu finanšu instrumentu līdzfinansēto projektu) ierosināšanu, plānošanu, vērtēšanu, ieviešanu, vadību, koordināciju, uzraudzību un kontroli; + + + nodrošina informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas pārvaldības politikas īstenošanai nepieciešamās valsts un pašvaldību institūciju, kā arī biedrību un nodibinājumu darbības koordināciju un to savstarpējās sadarbības organizēšanu starpnozaru (pārresoru) līmenī; + + + veic vienotā kontaktpunkta un vienotā tiešsaistes informācijas punkta uzdevumus; + + + + valsts pārvaldes digitālo tehnoloģiju pārvaldības jomā: + + izstrādā valsts pārvaldes pakalpojumu arhitektūras principus un koordinē pārvaldes jomu arhitektūru izstrādi un pārvaldību; + + + koordinē valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras koplietošanas pakalpojumu attīstību un izmantošanu; + + + koordinē valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu attīstības aktivitāšu saskaņošanas procesu, veicot risinājumu izvērtējumus no vienotās arhitektūras principu, datu un pakalpojumu pārvaldības politikas un piekļūstamības prasību izpildes viedokļa; + + + nodrošina valsts pārvaldes tīmekļvietņu, informācijas sistēmu lietotāju saskarņu un mobilo lietotņu piekļūstamības prasību izpildes uzraudzību; + + + apkopo un uztur datus par valsts pārvaldes digitālajām tehnoloģijām, publiskās pārvaldes pakalpojumiem, valsts digitālo tehnoloģiju infrastruktūru un informācijas sistēmām (arī valsts informācijas sistēmām), kā arī iestādēm nepieciešamā digitālo tehnoloģiju atbalsta tehniskajiem un finanšu resursiem un cilvēkresursiem; + + + veicina labas prakses izplatīšanu, kā arī izstrādā ieteikumus, vadlīnijas vai metodikas digitālās transformācijas un valsts pārvaldes digitālo tehnoloģiju pārvaldības jautājumos, tai skaitā vadot valsts informācijas un komunikācijas pārvaldības vadītāju forumu un tam pakārtotās specializētās darba grupas; + + + + Eiropas Savienības (tai skaitā Eiropas teritoriālās sadarbības) un citu ārvalstu finanšu instrumentu jomā: + + nodrošina pieejamo Eiropas Savienības instrumentu investīciju ieviešanu un uzraudzību atbilstoši normatīvajam regulējumam un sekmē investīcijām noteikto rādītāju un mērķu sasniegšanu, nodrošinot likumā un citos normatīvajos aktos noteikto Eiropas Savienības fondu atbildīgās iestādes vai atbildīgās ministrijas uzdevumu izpildi; + + + izstrādā un īsteno politiku Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) programmu jomā, tai skaitā nodrošinot Interreg plānošanas dokumentu izstrādi un Interreg programmu ieviešanu Latvijā, veicot Interreg programmu nacionālās atbildīgās iestādes, kā arī attiecīgo Interreg programmu vadošās iestādes, revīzijas iestādes un finanšu kontroles institūcijas funkcijas; + + + nodrošina citu ārvalstu finanšu instrumentu programmu apsaimniekotāja pienākumu izpildi; + + + nodrošina Latvijas vides aizsardzības fonda likumā noteikto uzdevumu izpildi; + + + uzņemas budžeta saistības Eiropas Komisijas vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) ietvaros Latvijas institūciju līdzfinansējuma nodrošināšanai, organizē līdzfinansējuma piešķiršanu, administrēšanu un izlietojuma kontroli; + + + + datu pārvaldības jomā: + + nodrošina datu pārvaldības politikas izstrādi, ieviešanas vadību un ietekmes novērtēšanu, tai skaitā veic normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās ministrijas funkcijas datu pārvaldības jautājumos, koordinē publiskās pārvaldes pakalpojumu īstenošanu un nodrošina metodisko vadību; + + + apkopo un analizē datu pārvaldības politikas darbības rezultātus; + + + sniedz priekšlikumus datu pārvaldības politikas pilnveidošanai; + + + informē un izglīto sabiedrību datu pārvaldības jomā; + + + veicina datu (tai skaitā atvērto datu un augstvērtīgo datu kopu) koplietošanas un atkalizmantošanas ieviešanu un īstenošanu; + + + + nodrošina valsts iedzīvotāju interesēm atbilstoša pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstības koordināciju; + + + veic citus attīstības plānošanas dokumentos un ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Ministrija: + + izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus; + + + sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus vai pārvaldes lēmumus; + + + nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; + + + sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par valsts budžeta finansējumu, kas nepieciešams normatīvajos aktos un attiecīgajos attīstības plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai; + + + atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; + + + veic funkciju izpildes pārbaudes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās iestādēs; + + + valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; + + + nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; + + + informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar biedrībām un nodibinājumiem lēmumu pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē. + + + + Ministrijai ir tiesības: + + piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos; + + + noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus; + + + koordinēt starptautisko sadarbību; + + + sniegt maksas pakalpojumus; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību + + Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. + + + Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. + + + Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. + + + Civillietā kasācijas instances tiesā valsti ministrijas personā pārstāv ministrijas Juridiskā departamenta amatpersona. + + + Publiskos pārskatus par ministrijas darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu ministrija sniedz ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. + + + + IV. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja + + Ministrijas padotībā ir: + + Dabas aizsardzības pārvalde; + + + Valsts digitālās attīstības aģentūra; + + + Latvijas Nacionālais dabas muzejs; + + + (svītrots ar MK 22.12.2025. noteikumiem Nr. 834). + + + + Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja valsts akciju sabiedrībā "Elektroniskie sakari". + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumus Nr. 434 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2022, 136., 250. nr.). + + + Ministrijas izveidoto padomju un komisiju nolikumi un reglamenti, kā arī rīkojumi par darba grupu izveidošanu, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumu Nr. 233 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 16. punktu vai saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 434 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums", paliek spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējušiem vai līdz brīdim, kad tie zaudē spēku uz cita pamata. + + + Ministru prezidente E. Siliņa + Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/21-0502-vides-parraudzibas-birojs.xml b/data/21-0502-vides-parraudzibas-birojs.xml new file mode 100644 index 0000000..c42c2d4 --- /dev/null +++ b/data/21-0502-vides-parraudzibas-birojs.xml @@ -0,0 +1,112 @@ + + + VIDES PĀRRAUDZĪBAS VALSTS BIROJS + + Vides pārraudzības valsts biroja nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 4 + 2004-01-06 + 2004-01-10 + Latvijas Vēstnesis, 4, 09.01.2004. + Spēkā esošs + 82879 + https://likumi.lv/ta/id/82879 + + + sources/21-0502-vides-parraudzibas-birojs.txt + 3d7b01dc5f6bd28d84bd7dba77b32ac471107fb5fcf9f393b7389672248e7315 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgais jautājums + + Vides pārraudzības valsts birojs (turpmāk — birojs) ir Vides ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + (Grozīts ar MK 23.11.2004. noteikumiem Nr.969) + + + + II. Biroja funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Birojs veic Vides aizsardzības likumā, likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", likumā "Par piesārņojumu", likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un citos normatīvajos aktos par vides aizsardzību, rūpniecisko avāriju novēršanu un riska samazināšanu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu (preparātu) izmantošanu, ūdens apsaimniekošanu, kā arī atkritumu un iepakojuma apsaimniekošanu noteiktās funkcijas un uzdevumus. + (MK 17.03.2008. noteikumu Nr.185 redakcijā) + + + Birojs izskata iesniegumus par Vides ministrijas padotības iestāžu izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanu vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. + (MK 17.03.2008. noteikumu Nr.185 redakcijā) + + + Lai nodrošinātu šo noteikumu 2.punktā minēto funkciju un uzdevumu izpildi, birojs: + + ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām biroja funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju; + + + nodrošina vienotu principu ievērošanu A un B kategorijas atļauju piesārņojošai darbībai nosacījumu izstrādē; + + + organizē birojam piešķirto valsts budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu. + + + + Birojs atbilstoši savai kompetencei: + + sniedz priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādē; + + + sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām organizācijām, piedalās starpvalstu sadarbības programmās un projektos; + + + sadarbojas ar plašsaziņas līdzekļiem un sniedz tiem informāciju par biroja darbību. + + + + + III. Biroja vadība + + Biroju vada direktors. Biroja direktors ir valsts civildienesta ierēdnis. + + + Biroja direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + IV. Biroja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par biroja darbību + + Biroja direktors nodrošina biroja darbības tiesiskumu. Biroja direktoram ir tiesības atcelt biroja amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. + + + Biroja izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Vides ministrijā. Vides ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + (MK 17.03.2008. noteikumu Nr.185 redakcijā) + + + (Svītrots ar MK 17.03.2008. noteikumiem Nr.185.) + + + Biroja finanšu līdzekļus veido: + + dotācijas no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem; + + + ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; + + + ārvalstu finanšu palīdzība. + + + + Birojs sagatavo pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu un gada publisko pārskatu. Biroja direktors ne retāk kā reizi gadā iesniedz vides ministram biroja darbības pārskatu. + + + + V. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumus Nr.521 "Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 186.nr.). + + + Ministru prezidents E.Repše + Vides ministrs R.Vējonis + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/21-0507-vides-dienests.xml b/data/21-0507-vides-dienests.xml new file mode 100644 index 0000000..8c32c68 --- /dev/null +++ b/data/21-0507-vides-dienests.xml @@ -0,0 +1,217 @@ + + + VALSTS VIDES DIENESTS + + Valsts vides dienesta nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 962 + 2004-11-23 + 2005-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 189, 30.11.2004. + Spēkā esošs + 97132 + https://likumi.lv/ta/id/97132 + + + sources/21-0507-vides-dienests.txt + e3b7e5e9d9418233379403a3bd6bea5013b26e4c33e72ada0bcf3f104d084713 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Valsts vides dienests (turpmāk — dienests) ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + (Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.606; MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.641) + + + Dienesta darbības mērķis ir nodrošināt, lai tiktu ievēroti normatīvie akti vides aizsardzības, radiācijas drošības un kodoldrošības un dabas resursu izmantošanas jomā, kā arī veicināt dabas resursu un enerģijas ilgtspējīgu izmantošanu. + (Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.606) + + + + II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Dienestam ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.606; MK 02.06.2015. noteikumiem Nr.280) + + vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli Latvijas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā; + + + zveju regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā kontrolēt zveju, kas tiek veikta ar Latvijas zvejas kuģiem Eiropas Savienības dalībvalstu, valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un starptautiskajos ūdeņos; + + + radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli; + + + saskaņā ar Būvniecības likuma 6. panta ceturto daļu pieņemt lēmumus par būvniecības ieceri, pildot Būvniecības likuma 12. panta trešās daļas 1., 3., 4., 5., 5.², 6., 9. un 10. punktā noteiktās būvvaldes funkcijas attiecībā uz tādu ar radiācijas drošību saistīto būvju (valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu) būvniecību, kurām piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta pirmās daļas 1. punktam. + + + + Dienests veic vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kā arī: + (Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.606) + + kontrolē normatīvajos aktos par dabas resursu ieguvi un izmantošanu, dabas aizsardzību, piesārņojošo vielu emisiju vidē, bīstamo un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, darbībām ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem, kā arī par radiācijas drošību un kodoldrošību noteikto prasību ievērošanu; + + + vides aizsardzību un radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdod un saskaņo atļaujas (licences), tehniskos noteikumus un citus administratīvos aktus dabas resursu izmantošanai un piesārņojošo darbību veikšanai; + + + informē sabiedrību par dienesta darbību un sniedz sabiedrībai dienesta rīcībā esošo vides informāciju; + + + piedalās ārkārtējo situāciju pārvaldīšanā; + + + organizē gaisa monitoringu un virszemes un pazemes ūdeņu monitoringu Eiropas Savienības fondu finansēto projektu ietvaros; + + + organizē vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju. + + + + Lai nodrošinātu funkciju un uzdevumu izpildi, dienests: + (Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.641) + + atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citām tiešās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām, kā arī piedalās starpvalstu sadarbības programmās un projektos; + + + ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos no privātpersonām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + ir tiesīgs jebkurā objektā pārbaudīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu ievērošanu; + + + sniedz priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādē; + + + pārvalda dienesta turējumā nodoto valsts īpašumā esošo mantu, tai skaitā nekustamos īpašumus. + + + + + III. Dienesta struktūra un amatpersonas + + Dienestam ir šādas struktūrvienības: + (Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.606) + + centrālās struktūrvienības — departamenti un to daļas; + + + (svītrots ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.641); + + + teritoriālās struktūrvienības — reģionālās vides pārvaldes; + + + Radiācijas drošības centrs. + + + + Dienesta darbu vada dienesta ģenerāldirektors. + + + Dienesta ģenerāldirektoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. + (Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.641) + + + Dienesta ģenerāldirektors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī: + (Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.606; MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.641) + + ieceļ amatā un atbrīvo no amata dienesta centrālo struktūrvienību un Radiācijas drošības centra amatpersonas un reģionālo vides pārvalžu direktorus un direktoru vietniekus; + + + ir tiesīgs atcelt dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus, lēmumus un iekšējos normatīvos aktus; + + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv dienestu. + + + + Dienesta ģenerāldirektoram ir vietnieki. Ģenerāldirektora vietnieku kompetenci nosaka ģenerāldirektors. + + + Dienesta ģenerāldirektors nosaka dienesta struktūru, struktūrvienību funkcijas un uzdevumus. + + + Radiācijas drošības centra darbu un reģionālo vides pārvalžu darbu vada attiecīgās struktūrvienības direktors. + (Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.606; MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.641) + + + Reģionālo vides pārvalžu direktori: + (Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.641) + + nodrošina vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi; + + + ieceļ amatā un atbrīvo no amata attiecīgo struktūrvienību amatpersonas, izņemot direktora vietniekus; + + + pēc saskaņošanas ar dienesta ģenerāldirektoru izdod struktūrvienības reglamentu; + + + rīkojas ar struktūrvienībai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem atbilstoši dienesta ģenerāldirektora apstiprinātajai tāmei. + + + + + IV. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati + + Dienesta ģenerāldirektors nodrošina dienesta darbības tiesiskumu. Dienesta ģenerāldirektors ir atbildīgs par dienesta un tā struktūrvienību lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību, izņemot šo noteikumu 16. un 16.¹ punktā minētos gadījumus, var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā. + (MK 27.08.2013. noteikumu Nr.641 redakcijā) + + + Dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību vides un radiācijas drošības kontroles jautājumos var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu dienesta ģenerāldirektoram. Dienesta ģenerāldirektora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā. + (MK 27.08.2013. noteikumu Nr.641 redakcijā) + + + Dienesta ģenerāldirektora izdotos administratīvos aktus, kuri attiecas uz dienestam īpaši pakļautu personu, var apstrīdēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + (MK 27.08.2013. noteikumu Nr.641 redakcijā) + + + Dienesta amatpersonas izdotu būvatļauju vai atteikumu izdot būvatļauju var apstrīdēt, iesniedzot dienesta ģenerāldirektoram attiecīgu iesniegumu. Dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. + (MK 02.06.2015. noteikumu Nr.280 redakcijā) + + + Dienests reizi gadā sniedz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram pārskatu par dienesta funkciju izpildi un dienestam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par dienesta darbību. + (Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.641) + + + + V. Dienesta finansēšanas kārtība + + Dienesta finanšu līdzekļus veido: + + dotācija no valsts budžeta līdzekļiem; + + + dāvinājumi, ziedojumi un ārvalstu finansiālā palīdzība; + + + pašu ieņēmumi. + + + + + VI. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumus Nr.201 “Vides valsts inspekcijas nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 81.nr.). + + + Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri. + + + Pēc Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes likvidācijas tās funkcijas tiek sadalītas starp dienesta struktūrvienībām atbilstoši to kompetencei. + (MK 27.08.2013. noteikumu Nr.641 redakcijā) + + + Ministru prezidents I.Emsis + Vides ministrs R.Vējonis + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/21-0650-dabas-aizsardzibas-parvalde.xml b/data/21-0650-dabas-aizsardzibas-parvalde.xml new file mode 100644 index 0000000..5884e16 --- /dev/null +++ b/data/21-0650-dabas-aizsardzibas-parvalde.xml @@ -0,0 +1,300 @@ + + + DABAS AIZSARDZĪBAS PĀRVALDE + + Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums + Ministru kabinets Atbildīgā iestāde: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija + noteikumi + 833 + 2025-12-22 + 2026-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 248, 29.12.2025. + Spēkā esošs + 365400 + https://likumi.lv/ta/id/365400 + + + sources/21-0650-dabas-aizsardzibas-parvalde.txt + d19f8e3dd3e33d98dce8363dbe8117aa6679f738717908189e2bb9cb864cde99 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – iestāde) ir viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Iestādes darbības mērķis ir īstenot valsts politiku dabas aizsardzības jomā, apsaimniekot un pārvaldīt Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, lai saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu to dabas vērtības, kā arī veiktu Latvijas floras izpēti un saglabāšanu. + + + + II. Iestādes funkcijas, uzdevumi un kompetences + + Iestādei ir šādas funkcijas: + + pārvaldīt Saeimas un Ministru kabineta izveidotās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (turpmāk – aizsargājamā teritorija); + + + īstenot valsts dabas aizsardzības politiku, tai skaitā sugu un biotopu aizsardzības jomā; + + + īstenot uzraudzības institūcijas funkcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām un savvaļas dzīvnieku turēšanu zooloģiskajos dārzos; + + + īstenot kompetentās iestādes funkcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņveidīgajiem; + + + īstenot kompetentās iestādes funkcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiskajiem resursiem un to izmantošanu; + + + īstenot kompetentās un koordinējošās iestādes funkcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par invazīvu svešzemju sugu introdukciju un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību; + + + uzturēt un pilnveidot iestādes pārziņā esošo Latvijas nacionālās selekcijas augu šķirņu un vēsturisko kultivāru genofonda kolekciju un references kolekciju; + + + piedalīties Latvijas floras izpētē un saglabāšanā, uzturēt un pilnveidot Latvijas savvaļas augu sugu genofonda kolekciju un references kolekciju; + + + administrēt kompensāciju izmaksas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un mikroliegumos, kā arī zaudējumu atlīdzības izmaksas par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem; + + + sertificēt sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertus un uzraudzīt sertificēto ekspertu profesionālo darbību, kā arī īstenot kompetentās iestādes funkcijas ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai un īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta reglamentētajā profesijā; + + + apsaimniekot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus aizsargājamās teritorijās. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, iestāde veic šādus uzdevumus: + + sniedz priekšlikumus par jaunu aizsargājamo teritoriju izveidošanu, aizsargājamās teritorijas kategorijas vai aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu maiņu, kā arī aizsargājamās teritorijas iekļaušanu starptautiskajos aizsargājamo teritoriju tīklos; + + + veido mikroliegumus, tai skaitā mikroliegumus likumos noteiktajos dabas rezervātos un nacionālajos parkos (izņemot mikroliegumus meža zemēs ārpus likumos noteiktajiem dabas rezervātiem un nacionālajiem parkiem un īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās); + + + sniedz atzinumu par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanas pamatotību; + + + organizē un uzrauga dabas aizsardzības plānu izstrādi un atjaunošanu aizsargājamām teritorijām, kā arī veicina un koordinē minēto plānu ieviešanu; + + + plāno un organizē nepieciešamos dabas aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus aizsargājamās teritorijās un mikroliegumos; + + + nosaka aizsargājamās teritorijās un mikroliegumos, kā arī ārpus aizsargājamām teritorijām un mikroliegumiem esošu to īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu sarakstu, kuru dzīvotņu vai atrašanās vietu atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai; + + + ierosina ierobežot, apturēt vai aizliegt sugu un biotopu izmantošanu, ja tā var apdraudēt sugu populāciju un biotopu eksistenci; + + + organizē un uzrauga īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādi un atjaunošanu, kā arī veicina minēto plānu ieviešanu; + + + organizē īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu, kā arī īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas vai atjaunošanas pasākumus; + + + kontrolē aizsargājamo teritoriju, sugu un biotopu, kā arī mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu; + + + kontrolē tirdzniecību ar apdraudētajiem savvaļas dzīvniekiem un augu sugu īpatņiem un zooloģisko dārzu darbību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu; + + + nodrošina darbības ar valstij piekritīgo dzīvo kustamo mantu, kas atzīta par eksotiskiem un īpaši aizsargājamiem dzīvniekiem un augiem, kā arī par invazīviem dzīvniekiem; + + + veic ekspertīzes Latvijas starptautisko saistību nodrošināšanai par tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas augu sugām, kā arī nodrošina izņemto vai konfiscēto starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas augu uzglabāšanu; + + + kontrolē ģenētisko resursu izmantošanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu atbilstoši iestādes kompetencei; + + + kontrolē invazīvo dzīvnieku sugu pārvaldību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu; + + + saskaņā ar dabas aizsardzību, meža apsaimniekošanu, savvaļas dzīvnieku, zivju resursu un ģenētisko resursu izmantošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem izsniedz un anulē atļaujas, aptur to darbību, kā arī sniedz atzinumus, nosacījumus, saskaņojumus un citu veidu dokumentus paredzētās darbības īstenošanai; + + + sniedz teritoriju attīstības plānošanas dokumentu izstrādei nepieciešamo informāciju par aizsargājamām teritorijām, mikroliegumiem, īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem un to aizsardzības režīmu, sniedz nosacījumus teritoriju attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un atzinumus par teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem; + + + nodrošina informatīvo zīmju izvietošanu dabā aizsargājamo teritoriju ārējo robežu apzīmēšanai; + + + sagatavo un sniedz informāciju sabiedrībai, kā arī ziņojumus un pārskatus Eiropas Komisijai, Eiropas Vides aģentūrai un citām organizācijām par starptautisko saistību izpildi iestādes kompetences jomās; + + + uztur aizsargājamo teritoriju un mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu valsts reģistru, kā arī sagatavo un sniedz ģeotelpisko informāciju par aizsargājamām teritorijām un mikroliegumiem, īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem; + + + veic Latvijas reto un īpaši aizsargājamo augu taksonu izpēti un saglabāšanu, nodrošina zinātnisko pētījumu sagatavošanu un zinātnisko pētījumu rezultātu publicēšanu; + + + koordinē un organizē aizsargājamās teritorijās un ārpus tām zinātniskos pētījumus un monitoringu dabaszinātņu un bioloģiskās daudzveidības jomā, apkopo un glabā to rezultātus un datus; + + + veic Nacionālā botāniskā dārza pārziņā esošo augu kolekciju uzturēšanu un atjaunošanu; + + + veido, zinātniski izvērtē un uztur Nacionālajā botāniskajā dārzā dzīvo augu pastāvīgās un fiksētās dabaszinātniskās kolekcijas un ekspozīcijas; + + + nodrošina Nacionālā botāniskā dārza pārziņā esošo Latvijas savvaļas augu sugu un Latvijas nacionālās selekcijas augu šķirņu kolekciju pieejamību zinātnes un izglītības vajadzībām; + + + izstrādā teorētiskos un metodoloģiskos pamatus reto un īpaši aizsargājamo augu sugu, saimnieciski izmantojamo augu sugu un kultivāru genofonda saglabāšanai un pavairošanai, lai dabas kapitālu pilnvērtīgi izmantotu tautsaimniecībā; + + + sertificē sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertus, tostarp veic to profesionālās darbības uzraudzību, izveido un uztur sertificēto ekspertu reģistru un ekspertu sniegto atzinumu datubāzi, kā arī izvērtē citus ar ekspertu sertificēšanu saistītus jautājumus; + + + atzīst ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju un izvērtē atbilstību īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta reglamentētajā profesijā; + + + saskaņā ar normatīvajiem aktiem administrē kompensāciju piešķiršanu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un mikroliegumos, kā arī par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem; + + + informē un izglīto sabiedrību dabas aizsardzības, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ilgtspējīga dabas tūrisma jomā, tai skaitā nodrošina dabas izglītības pasākumus dažādām mērķauditorijām, kā arī veicina un organizē dabas centru attīstību; + + + veicina un organizē sabiedrības, tai skaitā zemes īpašnieku, iesaistīšanu aizsargājamo teritoriju, mikroliegumu, sugu un biotopu aizsardzībā un apsaimniekošanā; + + + saskaņā ar normatīvajiem aktiem un dabas aizsardzības plāniem apsaimnieko Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valdījumā esošos iestādes pārvaldīšanā nodotos valsts nekustamos īpašumus, tai skaitā dabas pieminekli – aizsargājamo dendroloģisko stādījumu "Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs" un Līgatnes dabas takas; + + + īsteno projektus dabas aizsardzības un dabas izglītības jomā; + + + nodrošina Nacionālā botāniskā dārza dalību starptautiskajā apmaiņā ar augu pavairojamo materiālu starp pasaules botāniskajiem dārziem un tiem pielīdzināmām institūcijām; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Lai nodrošinātu funkciju un uzdevumu izpildi, iestāde: + + sadarbojas ar valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, Eiropas Savienības institūcijām, citām ārvalstu un starptautiskām organizācijām, kā arī ar citām juridiskām un fiziskām personām; + + + darbojas starptautiskajās organizācijās; + + + piedalās starpvalstu sadarbības programmās un projektos; + + + sadarbojas ar plašsaziņas līdzekļiem un sniedz tiem informāciju par iestādes darbību. + + + + Atbilstoši kompetencei iestādei ir šādas tiesības: + + pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām nepieciešamo informāciju iestādes funkciju un uzdevumu izpildei; + + + veidot dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektus atbilstoši aizsargājamās teritorijas aizsardzības mērķim; + + + iznomāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus, kuri nodoti iestādes pārvaldīšanā, kā arī slēgt citus privāttiesiskos darījumus minēto nekustamo īpašumu apsaimniekošanai vai iestādes darbības nodrošināšanai; + + + saņemt ziedojumus, dāvinājumus, pašvaldību un ārvalstu finansiālo palīdzību; + + + piedalīties Latvijas un starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos; + + + koordinēt starptautisko sadarbību un noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus; + + + sniegt maksas pakalpojumus; + + + šo noteikumu 4.5., 4.9., 4.18., 4.31. un 4.32. apakšpunktā noteiktos uzdevumus deleģēt normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, noslēdzot deleģēšanas līgumu; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Iestādes struktūra un amatpersonas kompetence + + Iestādei ir šādas struktūrvienības: + + centrālā administrācija; + + + teritoriālās struktūrvienības: + + reģionālās administrācijas; + + + Nacionālā botāniskā dārza administrācija. + + + + + Iestādi vada ģenerāldirektors. Ģenerāldirektoram ir Vides aizsardzības likumā noteiktās valsts vides inspektora tiesības. + + + Ģenerāldirektoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā. + + + Ģenerāldirektors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī: + + ir tiesīgs atcelt iestādes amatpersonu izdotos administratīvos aktus un lēmumus, kā arī iekšējos normatīvos aktus; + + + ir tiesīgs veikt vides valsts kontroli saskaņā ar Vides aizsardzības likumu; + + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv iestādi. + + + + Ģenerāldirektoram ir vietnieki. Ģenerāldirektora vietniekiem var būt Vides aizsardzības likumā noteiktās valsts vides inspektora tiesības. + + + Teritoriālo struktūrvienību vada direktors. Teritoriālās struktūrvienības direktoram var būt Vides aizsardzības likumā noteiktās valsts vides inspektora tiesības. + + + + IV. Iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Iestādes darbības tiesiskumu nodrošina ģenerāldirektors. Ģenerāldirektors ir atbildīgs par iekšējās kontroles un iestādes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Iestādes amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu ģenerāldirektoram, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Ģenerāldirektora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Iestāde pēc Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par funkciju un uzdevumu izpildi un piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem: + + Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija noteikumus Nr. 507 "Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 90., 195. nr.; 2010, 204. nr.); + + + Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumus Nr. 655 "Latvijas Nacionālā botāniskā dārza nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2024, 209. nr.). + + + + Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. + + + Ministru prezidente E. Siliņa + Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs R. Čudars + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/22-0000-KM.xml b/data/22-0000-KM.xml new file mode 100644 index 0000000..18ce301 --- /dev/null +++ b/data/22-0000-KM.xml @@ -0,0 +1,511 @@ + + + KULTŪRAS MINISTRIJA + + Kultūras ministrijas nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 241 + 2003-04-29 + 2003-05-14 + Latvijas Vēstnesis, 70, 13.05.2003.Dokumenta valoda: + Spēkā esošs + 74750 + https://likumi.lv/ta/id/74750 + + + sources/22-0000-KM.txt + f60293a27151d42ffec129ab15ce0612fd7a4ad7268262f1d66fba370ee003b9 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Kultūras ministrija (turpmāk — ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kas ietver autortiesību, kultūras pieminekļu aizsardzības, arhīvu, arhitektūras, dizaina, tautas mākslas, teātra, mūzikas, muzeju, bibliotēku, vizuālās mākslas, grāmatniecības, literatūras, kinematogrāfijas un kultūras un radošo industriju izglītības apakšnozares. + (Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.929; MK 02.09.2014. noteikumiem Nr.528) + + + Ministrija ir tieši pakļauta kultūras ministram (turpmāk — ministrs). + + + Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. + + + + II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Ministrijas funkcijas: + (Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.598; MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.198; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1197; MK 02.09.2014. noteikumiem Nr.528; MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 863) + + izstrādāt kultūras politiku; + + + organizēt un koordinēt kultūras politikas īstenošanu; + + + organizēt valsts kultūras objektu ēku un būvju būvniecību; + + + vadīt valsts un starptautiskos projektus un programmas valsts kultūras objektu būvniecībai; + + + sekmēt muzeju darbības pilnveidošanu un koordinēt to attīstību (neatkarīgi no muzeja statusa); + + + pārraudzīt Nacionālo muzeju krājumu, sekmēt tā saglabāšanu un koordinēt komplektēšanas stratēģiju; + + + (svītrots ar MK 14.12.2010. noteikumiem Nr.1123); + + + izstrādāt valsts politiku saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības jomā; + + + izstrādāt masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku; + + + veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija: + (Grozīts ar MK 19.08.2003. noteikumiem Nr. 459; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr. 598; MK 02.03.2010. noteikumiem Nr. 198; MK 14.12.2010. noteikumiem Nr. 1123; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr. 1197; MK 29.03.2011. noteikumiem Nr. 229; MK 02.09.2014. noteikumiem Nr. 528; MK 13.10.2015. noteikumiem Nr. 589; MK 29.01.2019. noteikumiem Nr. 52; MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 797; MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 863; 5.1.¹⁵ apakšpunkts stājas spēkā 01.09.2025., sk. grozījumu 3. punktu) + + sekmē kultūras mantojuma saglabāšanu, tā pieejamību un popularizēšanu; + + + īsteno Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta piešķirtā granta individuālo projektu “Padomju perioda nonkonformistiskā mantojuma dokumentēšana un saglabāšana Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam”; + + + nodrošina valsts kultūras objektu būvniecību (arī būvju projektēšanu un būvuzraudzību) un pieņemšanu ekspluatācijā; + + + veic iepirkuma procedūras valsts kultūras objektu būvniecībai (arī būvju projektēšanai un būvuzraudzībai); + + + veicina kultūras mantojuma komplektēšanu, saglabāšanu, izpēti, pieejamību un popularizēšanu reģionos; + + + veicina laikmetīgās mākslas attīstību un tās pieejamību reģionos; + + + īsteno valsts politiku saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības jomā; + + + koordinē atbalsta sistēmas pilnveidi, lai veicinātu imigrantu veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā; + + + īsteno Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda pārraudzību; + + + koordinē masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku, lai nodrošinātu kvalitatīvas, daudzveidīgas, līdzsvarotas un ilgtspējīgas plašsaziņas līdzekļu vides attīstību, kas sekmē vārda brīvību; + + + apkopo un analizē ar masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku saistīto informāciju; + + + nodrošina valsts atzinību par izciliem starptautiska līmeņa Latvijas kultūras sasniegumiem; + + + organizē un kontrolē mediju ombudam paredzētās valsts budžeta dotācijas izlietošanu atbilstoši tam noteiktajam mērķim; + + + organizē mediju atbalsta programmu ieviešanai un medijpratības veicināšanai paredzētās valsts budžeta dotācijas izlietošanu atbilstoši tam noteiktajam mērķim; + + + veicina kultūras un radošo industriju izglītības attīstību un pieejamību visos izglītības līmeņos; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķina un sadala valsts dotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību un privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, kā arī nodrošina piešķirtās valsts dotācijas izlietojuma kontroli; + + + veido ministrijas, tās padotības iestāžu un kultūras nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības politiku un pārrauga tās īstenošanu; + + + sniedz metodisko palīdzību Latvijas kultūras institūcijām; + + + organizē un kontrolē Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai paredzētās valsts budžeta dotācijas izmantošanu noteiktajiem mērķiem; + + + (svītrots ar MK 14.12.2010. noteikumiem Nr. 1123); + + + nodrošina muzeju darbības un muzeju personāla profesionalizācijas priekšnoteikumus; + + + apkopo un analizē informāciju, lai sekmētu muzejos uzkrātā kultūrvēsturiskā mantojuma apriti sabiedrībā; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Ministrija: + (Grozīts ar MK 10.05.2005. noteikumiem Nr.322; MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 863) + + izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus; + + + sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus; + + + nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; + + + sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; + + + savas kompetences ietvaros pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; + + + uzrauga un koordinē Eiropas Kopienas tiesību ieviešanu audiovizuālās politikas jomā; + + + valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; + + + veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; + + + nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi un veicina pētījumu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; + + + informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar biedrībām un nodibinājumiem lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē. + + + + Ministrijas tiesības: + (Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1197) + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus; + + + piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību; + + + veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; + + + deleģēt atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus pašvaldībām; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence + + Ministrijas darbu vada ministrs. + + + Ministrs: + (Grozīts ar MK 08.03.2004. noteikumiem Nr.129; MK 10.05.2005. noteikumiem Nr.322) + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; + + + dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām; + + + dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu; + + + dod rīkojumus ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, publisko nodibinājumu darbību, kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu; + + + var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus; + + + var atcelt ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus; + + + veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Parlamentārais sekretārs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. + + + Valsts sekretārs: + + organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu; + + + vada iestādes administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi; + + + nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi; + + + izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei; + + + plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm; + + + pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus; + + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; + + + dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem; + + + nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa; + + + veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs. + + + Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs. + + + Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu. + + + Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. + + + Patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. Patstāvīgās nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. + + + Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs. + + + + IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību + + Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. + + + Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. + + + Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. + + + Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu. + + + Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību. + + + + V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja + (Nodaļas nosaukums MK 10.05.2005. noteikumu Nr.322 redakcijā) + + Ministrijas pakļautībā ir: + (MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 863 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu) + + Nacionālais kino centrs; + + + Kultūras informācijas sistēmu centrs; + + + Latvijas Nacionālais kultūras centrs; + + + Latvijas Nacionālā bibliotēka; + + + Latvijas Neredzīgo bibliotēka; + + + Latvijas Nacionālais vēstures muzejs; + + + Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs; + + + Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs; + + + Latvijas Nacionālais mākslas muzejs; + + + Memoriālo muzeju apvienība; + + + Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs; + + + īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts; + + + (svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 697); + + + (svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 697); + + + Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola; + + + Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola; + + + Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola; + + + Jelgavas Mūzikas vidusskola; + + + (svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 697); + + + Mākslu izglītības kompetences centrs "Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola"; + + + Mākslu izglītības kompetences centrs "Ventspils Mūzikas vidusskola"; + + + (svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 697); + + + Mākslu izglītības kompetences centrs "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola"; + + + (svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 697); + + + (svītrots ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 797); + + + (svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 697); + + + Mākslu izglītības kompetences centrs "Nacionālā Mākslu vidusskola"; + + + Mākslu izglītības kompetences centrs "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola". + + + + Ministrijas pārraudzībā ir: + (MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 863 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu) + + Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde; + + + Latvijas Nacionālais arhīvs; + + + Rundāles pils muzejs; + + + Latvijas Mākslas akadēmija; + + + Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija; + + + Latvijas Kultūras akadēmija. + + + + Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās: + (Grozīts ar MK 10.05.2005. noteikumiem Nr. 322; MK 18.10.2005. noteikumiem Nr. 778; MK 15.01.2008. noteikumiem Nr. 13; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr. 598; MK 02.03.2010. noteikumiem Nr. 198; MK 13.10.2015. noteikumiem Nr. 589) + + (svītrots ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 797); + + + (svītrots ar MK 10.05.2005. noteikumiem Nr.322); + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris"; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Valsts Akadēmiskais koris "Latvija""; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Koncerti”; + + + (svītrots ar MK 08.03.2004. noteikumiem Nr.129); + + + (svītrots ar MK 10.05.2005. noteikumiem Nr.322); + + + (svītrots ar MK 15.01.2008. noteikumiem Nr.13); + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KREMERATA BALTICA"; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas cirks"; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jaunais Rīgas teātris"; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Dailes teātris"; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais teātris"; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Leļļu teātris"; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils teātris"; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Valmieras drāmas teātris"; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris"; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālā opera un balets"; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Liepājas simfoniskais orķestris"; + + + sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja". + + + + (Svītrots ar MK 10.05.2005. noteikumiem Nr. 322) + + + Ministru prezidents E.Repše + Kultūras ministre I.Rībena + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/22-0530-nacionala-biblioteka.xml b/data/22-0530-nacionala-biblioteka.xml new file mode 100644 index 0000000..6475c20 --- /dev/null +++ b/data/22-0530-nacionala-biblioteka.xml @@ -0,0 +1,154 @@ + + + LATVIJAS NACIONĀLĀ BIBLIOTĒKA + + Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 436 + 2006-05-30 + 2006-06-03 + Latvijas Vēstnesis, 86, 02.06.2006. + Spēkā esošs + 136511 + https://likumi.lv/ta/id/136511 + + + sources/22-0530-nacionala-biblioteka.txt + 15e1cb94d6c1749132b3ebc86a1d5296252db8d1be733011c8b8ec5f1487ecb6 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgais jautājums + + Latvijas Nacionālā bibliotēka (turpmāk - bibliotēka) ir kultūras ministra pārraudzībā esoša nacionālas nozīmes valsts kultūras iestāde, kas darbojas saskaņā ar likumu "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku", šo nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem. + + + + II. Bibliotēkas funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Bibliotēka veic likumā "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" noteiktās funkcijas. + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, bibliotēka veic šādus uzdevumus: + (Grozīts ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 798) + + veido, papildina un uztur bibliotēkas krājumu un tā informatīvo sistēmu, arī nodrošina automatizētu internetā pieejamo tiešsaistes publikāciju vākšanu un arhivēšanu un elektronisko resursu (vai to pieejamības licenču) iegādi; + + + bibliotēkas lietošanas noteikumos noteiktajā kārtībā nodrošina lietotājiem bibliotēkas krājuma pieejamību un izmantošanu; + + + sadarbībā ar arhīviem un muzejiem īsteno bibliotēku, arhīvu un muzeju darba procesu standartizāciju; + + + organizē un koordinē bibliotēku krājumu atspoguļošanu elektroniskajos kopkatalogos, nodrošina bibliogrāfiskās kvalitātes kontroli valstī; + + + organizē obligāto eksemplāru krājuma un mazpieprasītās literatūras (reprozitārija) veidošanu un pārrauga nacionālo informācijas krājumu un valsts nozīmes kolekcijas; + + + veido kārtējās nacionālās bibliogrāfijas datu bāzes, sastāda un publicē bibliogrāfiskos rādītājus un koordinē retrospektīvās nacionālās bibliogrāfijas darbu valstī; + + + nodrošina starptautiskās standartnumerācijas (ISBN, ISSN, ISMN) funkcionēšanu Latvijā; + + + nodrošina nacionālā dokumentu piegādes un starpbibliotēku abonementa sistēmas centra darbību; + + + organizē un nodrošina Saeimas bibliotekāro un bibliogrāfisko apkalpošanu; + + + organizē izstādes un pastāvīgas ekspozīcijas bibliotēkā, ārpus bibliotēkas Latvijā, kā arī ārvalstīs; + + + piedalās Latvijas bibliotēku attīstības stratēģijas izstrādāšanā, atbilstoši kompetencei sniedz metodisko palīdzību un konsultācijas bibliotēkām, koordinē bibliotēku un informācijas sistēmu funkcionēšanu, veic bibliotēku statistisko uzskaiti; + + + veicina bibliotēku attīstību valstī, to efektīvu, lietderīgu un koordinētu darbību un sekmē nozares teorētisko un praktisko attīstību; + + + veic zinātniskās pētniecības darbu bibliotēkzinātnē, bibliogrāfijā un grāmatzinātnē; + + + nodrošina bibliotekāru profesionālo tālākizglītību, organizējot kursus, seminārus, konferences un citus izglītojošus pasākumus; + + + pārstāv Latviju ar bibliotēku darbu saistītajās starptautiskajās organizācijās, piedalās nozares starptautisko programmu izstrādē un īstenošanā, starpvaldību vai tiešajos līgumos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar ārvalstu bibliotēkām; + + + veido valsts statistiku par bibliotēku darbību un izdevējdarbību; + + + nodrošina tiešsaistes informācijas resursu iegādi un pieejamību lietotājiem akreditētajās bibliotēkās un zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajās zinātniskajās institūcijās; + + + nodrošina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumus publiskās pārvaldes iestādēm, tai skaitā valsts datu apstrādes mākoņa skaitļošanas pakalpojumus. + + + + Lai nodrošinātu šo noteikumu 3.punktā minēto uzdevumu izpildi, bibliotēka ir tiesīga: + + Obligāto eksemplāru likumā noteiktajā kārtībā saņemt iespieddarbu obligātos bezmaksas eksemplārus, pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām bibliotēkas funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju; + + + iekasēt maksu par bibliotēkas sniegtajiem maksas pakalpojumiem; + + + veikt izdevējdarbību bibliotēkas darbības jomā; + + + izveidot ekspertu komisijas, padomes un darba grupas ar bibliotēkas darbu saistītu jautājumu risināšanai; + + + slēgt līgumus ar valsts un pašvaldību institūcijām, ārvalstu institūcijām, kā arī privātpersonām; + + + bibliotēkas lietošanas noteikumos noteiktajā kārtībā norakstīt un pārdot no bibliotēkas krājuma izņemtos dubletus, bibliotēkas darbības profilam neatbilstošos un novecojušos iespieddarbus. + + + + + III. Bibliotēkas pārvalde un struktūra + + Bibliotēkas darbu vada bibliotēkas direktors. Bibliotēkas direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs. + + + Bibliotēkas direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + Bibliotēkas direktors veido bibliotēkas iekšējo organizatorisko struktūru un apstiprina struktūrvienību reglamentus. Bibliotēkas struktūrvienības ir departamenti un institūti ar tiem pakļautajām nodaļām. + + + Bibliotēkas direktoram ir vietnieki. Direktora vietnieku kompetenci nosaka bibliotēkas direktors. + + + + IV. Bibliotēkas darbības tiesiskuma nodrošināšana un darbības pārskats + + Bibliotēkas darbības tiesiskumu nodrošina bibliotēkas direktors. Bibliotēkas direktors ir atbildīgs par bibliotēkas lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Bibliotēkas amatpersonu un darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu bibliotēkas direktoram. Bibliotēkas direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Bibliotēkas direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Bibliotēkas direktoram ir tiesības atcelt bibliotēkas amatpersonu un darbinieku prettiesiskus lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. + + + Bibliotēka ne retāk kā reizi gadā sniedz Kultūras ministrijai pārskatu par bibliotēkas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + Kultūras ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par bibliotēkas funkciju izpildi. + + + Ministru prezidents A.Kalvītis + Kultūras ministra vietā - finanšu ministrs O.Spurdziņš + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/22-0536-kulturkapitala-fonds.xml b/data/22-0536-kulturkapitala-fonds.xml new file mode 100644 index 0000000..7325edf --- /dev/null +++ b/data/22-0536-kulturkapitala-fonds.xml @@ -0,0 +1,293 @@ + + + VALSTS KULTŪRKAPITĀLA FONDS + + Valsts kultūrkapitāla fonda nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 128 + 2004-03-08 + 2004-03-12 + Latvijas Vēstnesis, 39, 11.03.2004.Dokumenta valoda: + Spēkā esošs + 85454 + https://likumi.lv/ta/id/85454 + + + sources/22-0536-kulturkapitala-fonds.txt + 4a869343066814124eec3e5a1f288b54e042e91c1434aa501b7544fe0881b0b6 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts kultūrkapitāla fonda likuma 2.panta otro daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Valsts kultūrkapitāla fonds (turpmāk - fonds) ir publisks nodibinājums, kas izveidots, pamatojoties uz Valsts kultūrkapitāla fonda likumu. + + + Fonds atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Ministru kabinets fonda pārraudzību īsteno ar kultūras ministra starpniecību. + + + Fonda mērķi, uzdevumus un tiesības nosaka Valsts kultūrkapitāla fonda likumā. + + + + II. Fonda padome + + Fondu pārvalda fonda padome (turpmāk - padome). Padome: + + apstiprina fonda vidējā termiņa darbības stratēģiju; + + + nosaka gada prioritātes kultūras projektiem; + + + izsludina un organizē projektu konkursus; + + + sadala fonda līdzekļus kultūras projektu īstenošanai un mūža stipendijām; + + + izraugās banku, kurā glabāt personu piešķirtos līdzekļus; + + + kontrolē fonda līdzekļu izlietojumu; + + + apstiprina fonda gada budžeta projektu; + + + apstiprina fonda pārskatus, arī kārtējā gada publisko pārskatu; + + + izveido nozaru ekspertu komisijas; + + + pilda citas likumā un šajos noteikumos noteiktās funkcijas. + + + + Padomi vada padomes priekšsēdētājs. Padomes priekšsēdētājam ir vietnieks. Padomes priekšsēdētāja vietnieks aizvieto padomes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā. Padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēlē padomes locekļi no padomes locekļu vidus uz attiecīgā padomes locekļa pilnvaru termiņu. + + + Padome pamatota iemesla dēļ (rupjš pārkāpums pienākumu veikšanā, pilnvaru pārsniegšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, kā arī kaitējuma nodarīšana fonda interesēm) var atcelt no amata padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku. + + + Padome lēmumus pieņem padomes sēdēs. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī, un tās sasauc, vada un darba kārtību nosaka padomes priekšsēdētājs. + + + Padomes priekšsēdētājs sasauc ārkārtas sēdi, ja to pieprasa ne mazāk kā puse padomes locekļu. Ārkārtas sēdes sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda ārkārtas sēdes sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. + + + Padomes sēdes protokolē. Protokolā norāda: + + fonda nosaukumu; + + + padomes sēdes norises vietu un laiku; + + + sēdes dalībniekus; + + + darba kārtības jautājumus; + + + jautājumu apspriešanas kārtību un gaitu; + + + balsošanas rezultātus, norādot katra padomes locekļa balsojumu par katru lēmumu ("par", "pret" vai "atturas"); + + + pieņemtos lēmumus. + + + + (Svītrots ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.460.) + + + + III. Nozares ekspertu komisija + + Nozares ekspertu komisija: + + izvērtē fondam iesniegtos kultūras projektu un mūža stipendiju iesniegumus un sniedz padomei atzinumu par līdzekļu piešķiršanu; + + + izvērtē fonda direktora ziņojumus par fonda atbalstīto projektu īstenošanas gaitu un fonda līdzekļu izmantošanu; + + + iesniedz padomei priekšlikumus par fonda atbalstīto projektu turpmākas finansēšanas pārtraukšanu, ja projekta īstenošana neatbilst fonda mērķim vai uzdevumiem; + + + pilda citas likumā un padomes lēmumos noteiktās funkcijas. + + + + Padome izveido nozares ekspertu komisiju (turpmāk - komisija). Komisijas sastāvā iekļauj speciālistus, kuriem ir speciālas zināšanas vai darba iemaņas attiecīgajā kultūras nozarē. Padome var izveidot vairākas komisijas. + + + Izveidojot komisijas, padome ņem vērā valsts kultūrpolitikas vadlīnijas, kā arī izvērtē līdzsvarotu un lietderīgu nozares speciālistu pārstāvniecību fondā un komisijas darbības atbilstību fonda mērķim un uzdevumiem. + + + Komisijas sastāvā ir septiņi locekļi. Piecus komisijas locekļus ieceļ padome konkursa kārtībā, ievērojot nosacījumu, ka viens no komisijas locekļiem ir attiecīgās nozares izglītības jomas pārstāvis. Divus komisijas locekļus padome ieceļ pēc kultūras ministra ieteikuma. Komisijas locekļus ieceļ uz vienu pilnvaru termiņu. Pilnvaru termiņš ir divi gadi. + + + Padome izveido konkursa komisiju. Konkursa komisijas sastāvā ir kultūras ministra ieteikti neatkarīgi vērtētāji. Konkursa komisijas locekļu skaits atbilst komisiju skaitam. + + + Komisiju vada komisijas priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētājam ir vietnieks. Komisijas priekšsēdētāju un viņa vietnieku no komisijas locekļu vidus ievēlē, kā arī atsauc komisija. + + + Komisijas sēdes sasauc, vada un tās darba kārtību nosaka komisijas priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda komisijas priekšsēdētāja vietnieks. + + + Komisijas sēdes protokolē. Sēdes protokolu paraksta visi klātesošie komisijas locekļi. + + + Komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu. + + + Komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. + + + Ja fonda intereses saduras ar kāda komisijas locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, ieinteresētajam komisijas loceklim nav tiesību piedalīties jautājuma apspriešanā, kā arī nav balsstiesību, un tas ierakstāms komisijas sēdes protokolā. Komisijas loceklim ir pienākums par šīm interesēm paziņot pirms komisijas sēdes sākuma vai komisijas sēdes laikā. Ja komisijas loceklis nav paziņojis par šīm interesēm, komisija izskata jautājumu par attiecīgā lēmuma atcelšanu. + + + Ja ir pamatots iemesls, padome var atsaukt komisijas locekli pirms pilnvaru termiņa beigām. + + + Par pamatotu iemeslu uzskatāms rupjš pārkāpums pienākumu veikšanā, pilnvaru pārsniegšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, kā arī kaitējuma nodarīšana fonda interesēm. + + + Komisijas loceklis par amata pienākumu pildīšanu saņem atlīdzību. + (Grozīts ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.460) + + + Komisijas darbā var iesaistīt lietpratējus un ekspertus. + (Grozīts ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.460) + + + + IV. Fonda direktors + + Fonda direktors (turpmāk - direktors) ir fonda administratīvais vadītājs. Direktors: + + vada fonda administratīvo darbu; + + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv fondu; + + + rīkojas ar fonda līdzekļiem fonda padomes noteiktajos apmēros; + + + ziņo attiecīgajai komisijai par fonda atbalstītā projekta īstenošanas gaitu un fonda līdzekļu izmantošanu; + + + nodrošina fonda darbības atklātumu; + + + sagatavo fonda pārskatus, arī kārtējā gada publisko pārskatu; + + + nodrošina fonda grāmatvedības uzskaiti; + + + dod rīkojumus fonda darbiniekiem; + + + pilda padomes lēmumus un padomes priekšsēdētāja rīkojumus; + + + pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus. + + + + Direktors ir padomes padotībā. + + + Padome izvēlas direktoru atklātā konkursā. Darba līgumu ar direktoru noslēdz padomes priekšsēdētājs. + + + Direktoru atceļ no amata padomes priekšsēdētājs. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas ir nepieciešams padomes apstiprinājums. + + + Direktoram var būt vietnieks. Direktora vietnieku ieceļ amatā un viņa kompetenci nosaka direktors. Fonda darbinieki saskaņā ar direktora noteikto funkciju sadalījumu ir pakļauti direktoram vai viņa vietniekam. + + + Direktora un citu fonda darbinieku darba samaksas apmēru nosaka padome. + + + + V. Fonda līdzekļu izmantošanas kārtība + + Fonda manta sastāv no: + + valsts piešķirtajiem naudas līdzekļiem; + + + dāvinājumiem, ziedojumiem un citas finansiālās palīdzības; + + + fonda īpašumā esošām kustamām un nekustamām lietām; + + + fonda saimnieciskajā darbībā iegūtajiem naudas līdzekļiem. + + + + Fonds par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. + + + Fonda līdzekļi projektu konkursiem un mūža stipendijām tiek sadalīti saskaņā ar projektu konkursa noteikumiem, kurus apstiprina padome. + + + Persona, kura iesniedz iesniegumu fonda līdzekļu saņemšanai, ievēro projektu konkursu noteikumus. + + + + VI. Fonda iekšējais audits + + Direktors ir atbildīgs par fonda iekšējā audita veikšanu. + + + Fonda iekšējo auditu veic fonda iekšējā audita struktūrvienība. + + + Fonda iekšējo auditoru darbība atbilst Iekšējā audita likumā noteiktajām prasībām. + + + + VII. Fonda darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms + + Padome ne retāk kā reizi gadā, kā arī pēc kultūras ministra pieprasījuma - ne vēlāk kā 21 darbdienas laikā - sniedz kultūras ministram pārskatu par fonda funkciju izpildi un līdzekļu izmantošanu. + + + Fonda direktors pēc padomes pieprasījuma sniedz padomei informāciju par jebkuru fonda darbības aspektu un tā rīcībā esošo līdzekļu izmantošanu. + + + Fonda padomes izdotos administratīvos aktus un fonda amatpersonu un darbinieku faktisko rīcību persona var pārsūdzēt tiesā. + + + + VIII. Fonda likvidācija + + Fondu likvidē, pamatojoties uz likumu. + + + Ja fonda darbība tiek izbeigta, fonda manta pāriet valsts īpašumā. + + + + IX. Noslēguma jautājums + + Lai nodrošinātu fonda komisiju nepārtrauktu darbību, komisijas locekļu maiņa saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu pirmo reizi notiek šādi: gadu pēc komisijas izveidošanas padome izlozes kārtībā atbrīvo trīs komisijas locekļus, bet vēl pēc gada - tos komisijas locekļus, kuri bijuši komisijas sastāvā divus gadus. + + + Ministru prezidents E.Repše + Kultūras ministre I.Rībena + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/22-0537-nacionala-kulturas-mantojuma-parvalde.xml b/data/22-0537-nacionala-kulturas-mantojuma-parvalde.xml new file mode 100644 index 0000000..8320d7d --- /dev/null +++ b/data/22-0537-nacionala-kulturas-mantojuma-parvalde.xml @@ -0,0 +1,211 @@ + + + NACIONĀLĀ KULTŪRAS MANTOJUMA PĀRVALDE + + Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 916 + 2004-11-09 + 2004-11-13 + Latvijas Vēstnesis, 180, 12.11.2004.Dokumenta valoda: + Spēkā esošs + 96371 + https://likumi.lv/ta/id/96371 + + + sources/22-0537-nacionala-kulturas-mantojuma-parvalde.txt + 926f8c56951ae5ec8c66b67d3cf50230b185361fa0c0f068a555f0e03d011ee6 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgais jautājums + + Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk – pārvalde) ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kultūras pieminekļu aizsardzības jomā. + (Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) + + + + II. Pārvaldes funkcijas, uzdevumi un kompetence + (Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) + + Pārvaldei ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) + + īstenot valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā; + + + pārzināt kultūras pieminekļus valsts teritorijā. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, pārvalde: + (Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr. 692; MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) + + apzina objektus, kuriem ir kultūras vērtība, kā arī apseko kultūras pieminekļus; + + + izvērtē objektu atbilstību valsts vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusam; + + + pieņem lēmumu par attiecīgā jaunatklātā objekta ņemšanu valsts aizsardzībā, ja tam ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība; + + + sagatavo kultūras ministram priekšlikumus par attiecīgā kultūras pieminekļa iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā vai svītrošanu no tā; + + + nosaka kultūras pieminekļu aizsardzības zonas un to uzturēšanas režīmu; + + + izvērtē un saskaņo būvprojektus, kas izstrādāti kultūras pieminekļiem vai objektiem, kas atrodas kultūras pieminekļu aizsardzības zonā; + + + ja nepieciešams, izsniedz nosacījumus un tehniskos noteikumus būvprojektēšanai kultūras pieminekļos un objektos, kuri atrodas kultūras pieminekļu aizsardzības zonā un pārveido kultūrvēsturisko vidi; + + + izsniedz atļaujas saimnieciskās darbības veikšanai kultūras piemineklī vai tā aizsardzības zonā, ja attiecīgās darbības dēļ tiek pārveidots kultūras piemineklis vai tā kultūrvēsturiskā vide; + + + pieņem lēmumus par saimnieciskās darbības apturēšanu kultūras piemineklī vai tā aizsardzības zonā, ja tiek pārkāpti kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi; + + + uztur valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistru; + + + izsniedz kultūras pieminekļu īpašniekiem (valdītājiem) norādījumus par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; + + + izsniedz atļaujas izpētes darbu veikšanai kultūras pieminekļos; + + + izsniedz atļaujas būvniecībai, kā arī remonta (renovācijas), konservācijas, restaurācijas vai rekonstrukcijas darbu veikšanai kultūras pieminekļos vai to aizsardzības zonās; + + + sniedz atzinumu par to, vai attiecīgais kultūras piemineklis vai ēka, kura atrodas tā aizsardzības zonā un pārveido kultūrvēsturisko vidi, ir piemērota ekspluatācijai; + + + pieņem lēmumu par vidi degradējoša statusa noteikšanu objektam, kurš atrodas kultūras pieminekļa teritorijā vai tā aizsardzības zonā; + + + izsniedz atļaujas mākslas priekšmetu un antīko priekšmetu izvešanai uz ārvalstīm; + + + organizē nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu atdošanas procedūru; + + + pieņem lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām, ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli; + + + nosaka kultūras pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību, lai noteiktu atlīdzību par kaitējumu, kas tam nodarīts; + + + saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu no īpaši šādiem mērķiem iedalītiem līdzekļiem finansē kultūras pieminekļu pētniecības, glābšanas un restaurācijas darbus, kā arī citus ar pieminekļu aizsardzību saistītus pasākumus; + + + organizē pasākumus, kas saistīti ar mūsdienu arhitektūras kvalitātes uzlabošanu kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsardzības zonās; + + + pieņem lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Pārvalde atbilstoši savai kompetencei: + (Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) + + piedalās zinātniskajos pētījumos, kas saistīti ar kultūras mantojuma saglabāšanu; + + + piedalās normatīvo aktu projektu izstrādē un politikas plānošanas dokumentu sagatavošanā, kā arī sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem normatīvo aktu projektiem; + + + nodrošina dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, glabāšanu un izmantošanu saskaņā ar Arhīvu likumu; + + + sagatavo pārvaldes budžeta projektu; + + + piedalās starptautisko līgumu sagatavošanā un izpildē. + + + + Pārvaldei ir likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteiktās tiesības, kā arī šādas tiesības: + (Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) + + pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un juridiskajām personām pārvaldes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + atbilstoši kompetencei pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiskajās organizācijās un pasākumos; + + + lai nodrošinātu pārvaldes darbību, slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām; + + + sniegt maksas pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; + + + izveidot ekspertu padomes; + + + organizēt speciālistu apmācību un kvalifikācijas novērtēšanu; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Pārvaldes struktūra + (Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) + + Pārvaldes darbu vada pārvaldes vadītājs. Pārvaldes vadītājs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Pārvaldes vadītāju pieņem darbā un atlaiž no darba kultūras ministrs. + (Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) + + + Pārvaldes vadītājam ir vietnieki. Pārvaldes vadītāja vietnieku kompetenci nosaka pārvaldes vadītājs. + (Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) + + + Pārvaldes struktūru nosaka pārvaldes vadītājs. + (Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) + + + Pārvaldes struktūrvienību funkcijas un uzdevumus nosaka reglamentā. + (Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) + + + + IV. Pārvaldes darbības tiesiskuma nodrošināšana un darbības pārskats + (Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) + + Pārvaldes darbības tiesiskumu nodrošina pārvaldes vadītājs. Pārvaldes vadītājs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + (Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) + + + Pārvaldes vadītājs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību. + (Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) + + + Pārvaldes vadītāja izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā. + (Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) + + + Pārvalde ne retāk kā reizi gadā iesniedz Kultūras ministrijā pārskatu par pārvaldes darbību un tās rezultātiem. + (Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) + + + + V. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1996.gada 25.jūnija noteikumus Nr.232 “Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 1997, 111.nr.). + + + Ministru prezidents I.Emsis + Kultūras ministre H.Demakova + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/22-0544-ipasi-aizsargajamais-kulturas-piemineklis.xml b/data/22-0544-ipasi-aizsargajamais-kulturas-piemineklis.xml new file mode 100644 index 0000000..4f4d95b --- /dev/null +++ b/data/22-0544-ipasi-aizsargajamais-kulturas-piemineklis.xml @@ -0,0 +1,156 @@ + + + ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAIS KULTŪRAS PIEMINEKLIS - TURAIDAS MUZEJREZERVĀTS + + Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta – nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 932 + 2012-12-18 + 2013-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 203, 28.12.2012. + Spēkā esošs + 253754 + https://likumi.lv/ta/id/253754 + + + sources/22-0544-ipasi-aizsargajamais-kulturas-piemineklis.txt + 35369b86626b2b4f882f39c99810e353a667d08e64f193f56b47e8108ed90549 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts (turpmāk – muzejs) – ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Kultūras ministrs pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību. + + + Muzeja darbības mērķis ir harmoniskas sabiedrības veidošana, izmantojot Turaidas novada dabas un kultūrvēsturiskās vērtības. + + + + II. Muzeja funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Muzejam ir šādas funkcijas: + + uzturēt, pārvaldīt un attīstīt muzeja krājumu – Nacionālā muzeju krājuma daļu; + + + veikt muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas zinātnisko pētniecību; + + + izglītot sabiedrību, nodrošināt tai muzeja vērtību pieejamību; + + + pētīt, atjaunot un uzturēt kultūrvēsturisko vidi; + + + uzturēt un attīstīt muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru; + + + restaurēt, remontēt un uzturēt attiecīgos kultūras pieminekļus. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veic šādus uzdevumus: + + pēta Turaidas vēsturiskā centra un novada kultūras un dabas pieminekļus, kultūrvidi, materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu; + + + nodrošina mērķtiecīgu Nacionālā muzeju krājuma komplektēšanu, uzskaiti, dokumentēšanu un glabāšanu; + + + veido informatīvo datubāzi par muzeja krājumu Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogam; + + + izmantojot Nacionālo muzeju krājumu, veido ekspozīcijas un izstādes muzejrezervāta vēsturiskajās ēkās, nocietinājumos, būvēs un kultūrvidē; + + + īsteno valsts un starptautiskos projektus un programmas; + + + popularizē kultūrvēsturiskās vērtības, izmantojot muzeja ekspozīciju, izstādes un citus ar muzeja darbību saistītus pasākumus; + + + atjauno zudušās vēsturiskās ēkas un būves, apsaimnieko vai iznomā tās atbilstoši muzejrezervāta darbības mērķiem; + + + restaurē vēsturisko vidi muzejrezervāta teritorijā, kopj dabas ainavas, veido brīvdabas ekspozīcijas; + + + veic kultūrizglītojošo darbību Turaidas novada un Vidzemes reģiona vēstures, kultūras, mākslas un tautas tradīciju popularizēšanā, izdod ceļvežus, bukletus, zinātniskus izdevumus un citus iespieddarbus, organizē vietējās un starptautiskās zinātniskās konferences, seminārus un citus pasākumus, piedalās tajos un nodrošina attiecīgo pasākumu publicitāti; + + + nodrošina ekspozīciju un izstāžu pieejamību apmeklētājiem, kā arī gida pakalpojumus; + + + pēta sabiedrības pieprasījumu un analizē muzeja sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtējumu; + + + izstrādā un īsteno projektus saskaņā ar muzejrezervāta stratēģiju. + + + + Muzejam ir šādas tiesības: + + iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; + + + saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām muzeja darbības jautājumos; + + + veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai; + + + citas muzeju darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + + + + + III. Muzeja pārvalde + + Muzeja darbu vada muzeja direktors. Muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs, konsultējoties ar Latvijas Muzeju padomi. + + + Muzeja direktoram var būt vietnieki. Muzeja direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeja direktors. + + + Muzejā darbojas zinātniskā padome, muzeja krājuma komisija un restaurācijas padome. Muzeja zinātniskās padomes, krājuma komisijas un restaurācijas padomes sastāvus un to nolikumus apstiprina muzeja direktors. + + + + IV. Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Muzeja darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeja direktoram. Muzeja direktora izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzejs sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par muzeja funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Muzejs reizi gadā sniedz pārskatu par muzeja funkciju izpildi Latvijas digitālajā kultūras kartē. + + + Muzejs pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par tā darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumus Nr.556 "Valsts aģentūras "Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 119.nr.; 2009, 196.nr.). + + + Muzejs ir valsts aģentūras "Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/22-0547-nacionalais-kino-centrs.xml b/data/22-0547-nacionalais-kino-centrs.xml new file mode 100644 index 0000000..b4cf53b --- /dev/null +++ b/data/22-0547-nacionalais-kino-centrs.xml @@ -0,0 +1,170 @@ + + + NACIONĀLAIS KINO CENTRS + + Nacionālā kino centra nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 1627 + 2009-12-22 + 2010-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 206, 31.12.2009.Dokumenta valoda: + Spēkā esošs + 202940 + https://likumi.lv/ta/id/202940 + + + sources/22-0547-nacionalais-kino-centrs.txt + 5e36a43a8e99cda22d9f7a837470ab178d7b3d9c008dff075ad19bd24241aa47 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Nacionālais kino centrs (turpmāk – centrs) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kino un filmu nozarē. + + + Centra darbības mērķis ir īstenot valsts politiku kino un filmu nozarē un administrēt kino un filmu nozarei paredzētos valsts budžeta līdzekļus. + + + + II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Centram ir šādas funkcijas: + + administrēt kino un filmu nozarei paredzētos valsts budžeta līdzekļus; + + + veicināt Latvijas kino un filmu nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju; + + + veicināt filmu radīšanu, kā arī audiovizuālā mantojuma pieejamību un izplatību Latvijā un pasaulē; + + + koordinēt Latvijas kino un filmu nozares līdzdarbību Eiropas audiovizuālās jomas atbalsta programmās; + + + reģistrēt filmu producentus; + + + uzraudzīt filmu klasifikācijas noteikumu izpildi; + + + veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas kino jomā. + + + + Lai nodrošinātu minēto funkciju izpildi, centrs veic šādus uzdevumus: + (Grozīts ar MK 28.01.2021. noteikumiem Nr. 58) + + sadala kino un filmu nozarei piešķirtos valsts budžeta līdzekļus filmu veidošanai un ar filmu nozari saistītiem projektiem; + + + veicina Latvijas kino attīstību, filmu ražošanu, demonstrēšanu un izplatīšanu; + + + administrē to filmu izmantošanas tiesības, kuru mantisko autortiesību vai blakustiesību īpašnieks ir valsts; + + + atjauno un digitalizē to filmu nesējus, kuri ir valsts īpašumā; + + + veicina sadarbību ar Eiropas Savienības valstīm un citām valstīm kino nozares jomā; + + + veicina Latvijas kino nozares pārstāvju starptautiskās pieredzes apguvi; + + + veicina sadarbību ar kino nozares un radniecīgām organizācijām; + + + veido saturu kino nozares datubāzei un nodrošina tās pieejamību sabiedrībai; + + + uzkrāj, analizē un apkopo informāciju par filmu ražošanu, izplatīšanu un publisku demonstrēšanu; + + + popularizē Latvijas audiovizuālās kultūras garīgās un materiālās vērtības, sagatavo publikācijas – zinātniskus pētījumus un citus materiālus, izdod informatīvos izdevumus kino un filmu nozarē. + + + + Centram ir tiesības: + (Grozīts ar MK 28.01.2021. noteikumiem Nr. 58) + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām centra funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus, kā arī lūgt privātpersonām sniegt dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + atbilstoši kompetencei pārstāvēt Latvijas kino un filmu nozari starptautiskajās organizācijās un pasākumos, kas saistīti ar kino nozares attīstību; + + + sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskām organizācijām, fiziskām un juridiskām personām, kā arī ārvalstu institūcijām; + + + iekasēt maksu par centra sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kas saistīti ar centra funkciju īstenošanu, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam maksas pakalpojumu cenrādim; + + + veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās darbības. + + + + + III. Centra struktūra un amatpersonu kompetence + + Centra darbu vada centra vadītājs. Vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs. + + + Centra vadītājs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + Centra vadītājam var būt vietnieks, kura kompetenci nosaka centra vadītājs. + + + Centra amatpersonu un darbinieku amata pienākumus nosaka amata aprakstos un darba līgumos. + + + + IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra vadītājs. Centra vadītājs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Centra darbinieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra vadītājam. Centra vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centra vadītāja izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 11.punktā minēto gadījumu) var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centrs reizi gadā iesniedz Kultūras ministrijā kārtējā gada pārskatu par funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + Centrs pēc kultūras ministra pieprasījuma sniedz informāciju par centra darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumus Nr.558 "Valsts aģentūras "Nacionālais kino centrs" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 119.nr.; 2006, 37.nr.; 2008, 10., 100.nr.). + + + Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam, centrs veic funkcijas saskaņā ar šādiem Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti, pamatojoties uz Saeimas 1993.gada 15.jūlijā pieņemtā Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu: + + Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumi Nr.487 "Filmu izplatīšanas noteikumi"; + + + Ministru kabineta 2008.gada 10.jūnija noteikumi Nr.429 "Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu filmu nozares projektiem"; + + + Ministru kabineta 2008.gada 17.jūnija noteikumi Nr.457 "Filmu klasifikācijas noteikumi". + + + + Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Kultūras ministrs I.Dālderis + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/22-0548-rigas-vestures-kugniecibas-muzejs.xml b/data/22-0548-rigas-vestures-kugniecibas-muzejs.xml new file mode 100644 index 0000000..b7dd4f3 --- /dev/null +++ b/data/22-0548-rigas-vestures-kugniecibas-muzejs.xml @@ -0,0 +1,171 @@ + + + RĪGAS VĒSTURES UN KUĢNIECĪBAS MUZEJS + + Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 926 + 2012-12-18 + 2013-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 203, 28.12.2012. + Spēkā esošs + 253747 + https://likumi.lv/ta/id/253747 + + + sources/22-0548-rigas-vestures-kugniecibas-muzejs.txt + 25fbb5e647c948f1acb3fc9feea8a808a8bc40d8a0f78d60bca5d2b393cebd3c + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs (turpmāk – muzejs) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Kultūras ministrs pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību. + + + Muzeja darbības mērķis ir saglabāt Rīgas pilsētas, Latvijas kuģniecības un Latvijas fotogrāfijas vēsturi raksturojošos īstenības elementus, kā arī, izmantojot uzkrātās vērtības, iekļauties Latvijas sabiedriskajā, zinātnes un kultūras dzīvē, sniedzot ieguldījumu garīgi augsti attīstītas un humānas sabiedrības veidošanā. + + + + II. Muzeja funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Muzejam ir šādas funkcijas: + + komplektēt materiālus un ar tiem saistīto informāciju par Rīgas pilsētas, Latvijas kuģniecības un Latvijas fotogrāfijas vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām; + + + nodrošināt kultūrvēsturisko materiālu krājuma atbilstošu aprūpi, uzskaiti un pārvaldību; + + + veikt muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas zinātnisko pētniecību; + + + nodrošināt muzeja vērtību pieejamību sabiedrībai, tai skaitā muzeja ekspozīcijās: + + Rīgas Doma ansamblī; + + + Ainažu jūrskolas muzejā; + + + Mencendorfa namā; + + + Latvijas Fotogrāfijas muzejā; + + + + uzturēt un attīstīt muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veic šādus uzdevumus: + + atbilstoši kompetencei pēta Rīgas pilsētas, Latvijas kuģniecības un Latvijas fotogrāfijas vēsturi; + + + Mencendorfa namā un Rīdzinieku mājā–muzejā saglabā un pēta ēkas arhitektoniskās un mākslinieciskās vērtības, izzina ar ēku saistīto cilvēku (bijušo īpašnieku, rentnieku, iedzīvotāju) likteņus, atspoguļo Rīgas pilsoņu sadzīves kultūru un tradīcijas 17.–18.gadsimtā saistībā ar mūsdienu kultūras dzīvi, veicina muzeja pilnvērtīgu iekļaušanos kultūras procesā; + + + Latvijas Fotogrāfijas muzejā apzina un pēta fotogrāfijas nozari Latvijā un atbilstoši komplektē muzeja krājumu, sniedz sabiedrībai informāciju par muzeja krājumu un tā izmantošanas iespējām; + + + Ainažu jūrskolas muzejā sniedz sabiedrībai informāciju par pirmo latviešu–igauņu jūrskolu, tās darbību, panākumiem un nozīmi, komplektē, pēta un popularizē muzeja krājumu par jūrskolas darbību un Ainažu pilsētas vēsturi; + + + nodrošina ekspozīciju un izstāžu izveidi un pieejamību apmeklētājiem, kā arī gida pakalpojumus; + + + atbilstoši kompetencei veic zinātniski izglītojošo un kultūras darbu; + + + sagatavo un izdod informatīvus un zinātniskus izdevumus; + + + veido informatīvo datubāzi par muzeja krājumu Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogam; + + + izstrādā un īsteno projektus saskaņā ar muzeja darbības mērķi; + + + piedalās starptautisko projektu īstenošanā; + + + nodrošina muzeja un tā pasākumu publicitāti; + + + pēta sabiedrības pieprasījumu un analizē muzeja sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtējumu; + + + atbilstoši kompetencei veic kultūrvēsturisku priekšmetu un mākslas darbu ekspertīzi, sniedz konsultācijas un metodisku palīdzību; + + + atbilstoši piešķirtajam finansējumam nodrošina muzeja apsaimniekošanā esošo nekustamo kultūras pieminekļu – ēku, arhitektūras ansambļu – uzturēšanu, sagatavo un iesniedz Kultūras ministrijā priekšlikumus par ēku remontu, restaurāciju un rekonstrukciju. + + + + Muzejam ir šādas tiesības: + + iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; + + + saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām muzeja darbības jautājumos; + + + veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai; + + + citas muzeju darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + + + + + III. Muzeja pārvalde + + Muzeja darbu vada muzeja direktors. Muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs, izvērtējot Latvijas Muzeju padomes sniegtos priekšlikumus. + + + Muzeja direktoram var būt vietnieki. Muzeja direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeja direktors. + + + Muzejā darbojas zinātniskā padome, krājuma komisija un konservācijas un restaurācijas padome. Muzeja zinātniskās padomes, krājuma komisijas un konservācijas un restaurācijas padomes sastāvus un to nolikumus apstiprina muzeja direktors. + + + + IV. Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Muzeja darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeja direktoram. Muzeja direktora izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzejs sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par muzeja funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Muzejs reizi gadā sniedz pārskatu par muzeja funkciju izpildi Latvijas digitālajā kultūras kartē. + + + Muzejs pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par muzeja darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumus Nr.549 "Valsts aģentūras "Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 119.nr., 2009, 196.nr.). + + + Muzejs ir valsts aģentūras "Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/22-0549-nacionalais-vestures-muzejs.xml b/data/22-0549-nacionalais-vestures-muzejs.xml new file mode 100644 index 0000000..6fa96af --- /dev/null +++ b/data/22-0549-nacionalais-vestures-muzejs.xml @@ -0,0 +1,190 @@ + + + LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS + + Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 924 + 2012-12-18 + 2013-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 203, 28.12.2012. + Spēkā esošs + 253743 + https://likumi.lv/ta/id/253743 + + + sources/22-0549-nacionalais-vestures-muzejs.txt + d552767d9dc1abf30e3f3a5556bec9b4969f12ea3c85f3a4d95d41a0571fe336 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (turpmāk – muzejs) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Kultūras ministrs pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību. + + + Muzeja darbības mērķis ir saglabāt, zinātniski pētīt un popularizēt tās Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kurām ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures un mākslas vēstures nozīme. + + + + II. Muzeja funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Muzejam ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 28.10.2014. noteikumiem Nr. 670) + + komplektēt materiālus un ar tiem saistīto informāciju par Latvijas un tās iedzīvotāju vēsturi, Latvijas izcelsmes cilvēku darbību pasaulē; + + + saglabāt Gaida Graudiņa Latvijas valstij dāvinātās kolekcijas zinātnisko un vēsturisko veselumu; + + + saglabāt Latvijas Tautas frontes kolekcijas zinātnisko un vēsturisko veselumu; + + + nodrošināt kultūrvēsturisko materiālu krājuma atbilstošu aprūpi, uzskaiti, pārvaldību un pieejamību; + + + veikt muzeja krājuma zinātnisko pētniecību; + + + veikt zinātnisko darbību vēstures zinātnē un muzeoloģijā; + + + nodrošināt muzeja krājuma pieejamību sabiedrībai, tai skaitā muzeja ekspozīcijās: + + Rīgas pilī; + + + bijušajā valsts prezidenta rezidencē "Dauderi" Sarkandaugavā; + + + (svītrots ar MK 31.01.2017. noteikumiem Nr. 55); + + + Latvijas Tautas frontes vēsturiskajā ēkā Vecpilsētas ielā 13/15, Rīgā; + + + + veikt izglītojošo darbu; + + + uzturēt un attīstīt muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veic šādus uzdevumus: + + piedalās muzeja nozares uzturēšanai un attīstībai nepieciešamās profesionālās izglītības un metodiskās palīdzības, kā arī ekspertīzes nodrošināšanā; + + + sagatavo un īsteno valsts un starptautiskus projektus un programmas; + + + sadarbojas ar attiecīgajām institūcijām muzeju un kultūras mantojuma jomā Latvijā un starptautiskā līmenī; + + + popularizē valsts kultūras mantojumu un sekmē pozitīva Latvijas tēla veidošanu; + + + organizē un īsteno arheoloģiskās un citas pieminekļu pētniecības un muzejisko priekšmetu iegūšanas ekspedīcijas; + + + veic Nacionālā muzeju krājuma konservāciju un restaurāciju; + + + veido informatīvo datubāzi par muzeja krājumu Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogam; + + + atbilstoši kompetencei veic zinātniskus pētījumus vēstures zinātnē un muzeoloģijā; + + + veido ekspozīcijas un izstādes, nodrošina to pieejamību apmeklētājiem, kā arī gida pakalpojumus; + + + veic izstāžu apmaiņu, kā arī piedalās citu organizāciju izstādēs Latvijā un starptautiskā līmenī; + + + organizē seminārus un konferences, rīko publiskus pasākumus, sagatavo referātus, lekcijas, muzejpedagoģiskās programmas un ekskursijas; + + + izstrādā un sagatavo informatīvus un zinātniskus izdevumus, veic izdevējdarbību; + + + bagātina un paplašina izglītības un mūžizglītības mācību procesu un iespējas; + + + veic ekspertīzes, sniedz konsultācijas un metodisku palīdzību, piedalās nozares darbinieku apmācībā; + + + pēta sabiedrības pieprasījumu un analizē muzeja sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtējumu; + + + nodrošina muzeja pasākumu publicitāti. + + + + Muzejam ir šādas tiesības: + + iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; + + + saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām muzeja darbības jautājumos; + + + veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai; + + + citas muzeju darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + + + + + III. Muzeja pārvalde + + Muzeja darbu vada muzeja direktors. Muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs, izvērtējot Latvijas Muzeju padomes sniegtos priekšlikumus. + + + Muzeja direktoram var būt vietnieki. Muzeja direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeja direktors. + + + Muzejā darbojas zinātniskā padome, muzeja krājuma komisija un muzeja restaurācijas padome. Muzeja zinātniskās padomes, muzeja krājuma komisijas un muzeja restaurācijas padomes sastāvus un to nolikumus apstiprina muzeja direktors. + + + + IV. Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Muzeja darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeja direktoram. Muzeja direktora izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzejs sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par muzeja funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Muzejs reizi gadā sniedz pārskatu par muzeja funkciju izpildi Latvijas digitālajā kultūras kartē. + + + Muzejs pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par muzeja darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumus Nr.554 "Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais vēstures muzejs" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 119.nr.; 2009, 142., 198.nr.). + + + Muzejs ir valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais vēstures muzejs" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/22-0552-neredzigo-biblioteka.xml b/data/22-0552-neredzigo-biblioteka.xml new file mode 100644 index 0000000..c36abf7 --- /dev/null +++ b/data/22-0552-neredzigo-biblioteka.xml @@ -0,0 +1,146 @@ + + + LATVIJAS NEREDZĪGO BIBLIOTĒKA + + Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 916 + 2012-12-18 + 2013-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 203, 28.12.2012. + Spēkā esošs + 253734 + https://likumi.lv/ta/id/253734 + + + sources/22-0552-neredzigo-biblioteka.txt + b9bec8c9dcac89e28bfb6652e0e86519d144d42ea2cd592d4050253f684898cb + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Latvijas Neredzīgo bibliotēka (turpmāk – bibliotēka) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Kultūras ministrs bibliotēkas pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību. + + + Bibliotēkas darbības mērķis ir nodrošināt personu ar redzes invaliditāti cilvēktiesības brīvi, neierobežoti saņemt kvalitatīvu informāciju neredzīgām un vājredzīgām personām piemērotā veidā, sniedzot bezmaksas pakalpojumus šajā jomā. + + + + II. Bibliotēkas funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Bibliotēkai ir šādas funkcijas: + + sniegt bezmaksas pakalpojumus, lai nodrošinātu personām ar redzes invaliditāti brīvu, neierobežotu literatūras un nepieciešamās informācijas saņemšanu viņām piemērotā veidā; + + + nodrošināt bibliotēkas krājumā esošās informācijas publisku pieejamību un izmantošanu; + + + uzkrāt, sistematizēt, kataloģizēt, bibliografēt un saglabāt iespieddarbus, elektroniskos izdevumus, rokrakstus un citus dokumentus. + + + + Lai īstenotu noteiktās funkcijas, bibliotēka atbilstoši kompetencei veic šādus uzdevumus: + (Grozīts ar MK 27.06.2023. noteikumiem Nr. 346) + + organizē bibliotēkas vienotā krājuma izmantošanu, veic depozītbibliotēkas un starpbibliotēku abonementa uzdevumus; + + + (svītrots ar MK 27.06.2023. noteikumiem Nr. 346); + + + izdod grāmatas Braila rakstā; + + + veido bibliotēkas elektronisko kopkatalogu, centrālos katalogus, kartotēkas un datubāzes, veic bibliogrāfisko uzziņu un informācijas darbu visā Latvijā; + + + organizē pasākumus, kas popularizē bibliotēku, literatūru un lasīšanu; + + + nodrošina ārvalstīs dzīvojošo personu ar redzes invaliditāti pieprasījumu pēc latviešu valodā ieskaņotajām grāmatām; + + + nodrošina valsts institūciju sagatavotās un publicētās informācijas pieejamību; + + + uzkrāj, apkopo un analizē profesionālo un statistisko informāciju par neredzīgo bibliotēku un neredzīgo organizāciju darbu Latvijā un ārvalstīs; + + + veic bibliotēkas darba stratēģisko plānošanu; + + + apzina bibliotēkas darba tehnoloģijas pamatprasības un sniedz nepieciešamo metodisko un konsultatīvo atbalstu valsts un pašvaldību bibliotēkām lietotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju apkalpošanā; + + + pilnveido un attīsta tehniskos līdzekļus grāmatu ieskaņošanai un informācijas saņemšanai personām ar redzes invaliditāti piemērotā veidā; + + + organizē bibliotēkas darbinieku tālākizglītības un apmācības pasākumus. + + + + Bibliotēkai ir šādas tiesības: + (Grozīts ar MK 27.06.2023. noteikumiem Nr. 346) + + pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no privātpersonām bibliotēkas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām; + + + saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; + + + deleģēt pašvaldībām atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus saistībā ar iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju bibliotekāro apkalpošanu, noslēdzot deleģēšanas līgumus. + + + + + III. Bibliotēkas pārvalde + + Bibliotēkas darbu vada bibliotēkas direktors. Bibliotēkas direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs. + + + Bibliotēkas direktoram var būt vietnieki. Bibliotēkas direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka bibliotēkas direktors. + + + Bibliotēkas direktors nosaka bibliotēkas struktūru, kā arī struktūrvienību vadītāju funkcijas un kompetenci. + + + + IV. Bibliotēkas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Bibliotēkas darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu bibliotēkas direktoram. Bibliotēkas direktora izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Bibliotēkas direktora administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Bibliotēka sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par bibliotēkas funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Bibliotēka reizi gadā sniedz pārskatu par bibliotēkas funkciju izpildi Latvijas digitālajā kultūras kartē. + + + Bibliotēka pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par bibliotēkas darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 24.maija noteikumus Nr.352 "Valsts aģentūras "Latvijas Neredzīgo bibliotēka" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 84.nr.). + + + Bibliotēka ir valsts aģentūras "Latvijas Neredzīgo bibliotēka" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja. + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/22-0553-LNKC.xml b/data/22-0553-LNKC.xml new file mode 100644 index 0000000..4f20d82 --- /dev/null +++ b/data/22-0553-LNKC.xml @@ -0,0 +1,179 @@ + + + LATVIJAS NACIONĀLAIS KULTŪRAS CENTRS + + Latvijas Nacionālā kultūras centra nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 931 + 2012-12-18 + 2013-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 203, 28.12.2012. + Spēkā esošs + 253765 + https://likumi.lv/ta/id/253765 + + + sources/22-0553-LNKC.txt + 72b409651f58df537d4b415e96f63ee7fcb0d8a296bec78e0c5863a1097da088 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Latvijas Nacionālais kultūras centrs (turpmāk – centrs) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + (MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 864 redakcijā) + + + Centra darbības mērķis ir īstenot valsts politiku kultūras un radošās industrijas izglītības, nemateriālā kultūras mantojuma, dziesmu un deju svētku tradīcijas un ar to saistītajās tautas mākslas jomās. + + + + II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Centram ir šādas funkcijas: + + īstenot kultūras un radošās industrijas izglītības politiku, sekmējot kultūras un radošo industriju izglītības attīstību; + + + koordinēt Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību; + + + veicināt tautas mākslas procesa daudzveidību un nepārtrauktību un rosināt aktīvu sabiedrības līdzdalību kultūras vērtību radīšanā; + + + veicināt dziesmu un deju svētku tradīcijas kā Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba saglabāšanu; + + + veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, centrs veic šādus uzdevumus: + (Grozīts ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr. 1232; MK 21.12.2021. noteikumiem Nr. 882; MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 864) + + izstrādā centra kompetencē esošo jomu attīstības plānošanas dokumentus atbilstoši valsts kultūrpolitikai un organizē to ieviešanu; + + + atbilstoši kompetencei sniedz priekšlikumus attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādei; + + + apkopo un analizē statistikas datus un sniedz nepieciešamo informāciju atbilstoši centra funkcijām un kompetencei; + + + plāno un organizē valsts nozīmes festivālu, konkursu, izstāžu, kā arī citu pasākumu īstenošanu centra kompetencē esošajās jomās; + + + piedalās valsts nozīmes un starpvalstu sadarbības programmu un projektu izveidē un īstenošanā centra kompetencē esošajās jomās; + + + atbilstoši kompetencei veic metodisko darbu, sniedz organizatorisku, informatīvu un cita veida atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām; + + + nodrošina Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanu, īstenošanu un tradīcijas nepārtrauktību dziesmu un deju svētku starplaikā; + + + atbilstoši kompetencei sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem un privātpersonām; + + + atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem aprēķina valsts mērķdotācijas apmēru konkrētai pašvaldībai un citiem dibinātājiem māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, veic tās pārskaitīšanu, kā arī nodrošina piešķirtās mērķdotācijas izlietojuma kontroli; + + + koordinē un organizē tālākizglītības, mūžizglītības un profesionālās pilnveides pasākumus; + + + atbilstoši kompetencei organizē zinātniskās, mācību un metodiskās literatūras, izglītojošo un informatīvo materiālu izstrādi, izdošanu un izplatīšanu; + + + sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un nozares profesionālajām organizācijām nodrošina nozares profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību projektu izstrādi un ekspertīzi; + + + izstrādā profesionālās kvalifikācijas eksāmena programmas profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem izglītības tematiskajā jomā "Mākslas"; + + + saskaņo profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijas sastāvu un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu dokumentāciju profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem izglītības tematiskajā jomā "Mākslas"; + + + sagatavo, aktualizē un iesniedz Izglītības kvalitātes valsts dienestā ekspertu sarakstu mākslas, mūzikas un dejas profesionālās vidējās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu licencēšanai un izglītības iestāžu akreditācijai; + + + pārrauga izglītības programmu īstenošanas kvalitāti mākslas, mūzikas un dejas profesionālās vidējās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs; + + + (svītrots no 01.01.2025. ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 864; sk. grozījumu 2. punktu); + + + (svītrots no 01.09.2025. ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 864; sk. grozījumu 3. punktu); + + + (svītrots no 01.01.2025. ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 864; sk. grozījumu 2. punktu); + + + īsteno programmu "Latvijas skolas soma", nodrošinot iespēju pamata un vidējās vispārējās un profesionālās izglītības programmu izglītojamiem apmeklēt mākslas un kultūras norises mācību un audzināšanas darba ietvaros; + + + organizē Dziesmu un deju svētku padomes, Kultūrizglītības padomes, Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes, Nemateriālā kultūras mantojuma padomes un centra nozaru konsultatīvo padomju darbību un nodrošina to sekretariāta funkcijas; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķina un sadala valsts budžeta finansējumu izglītības iestāžu dibinātājiem kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" norisei, kā arī nodrošina piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma kontroli; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Centram ir šādas tiesības: + + pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no privātpersonām centra funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; + + + iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; + + + saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; + + + veidot komisijas, padomes un darba grupas centra kompetencē esošo uzdevumu veikšanai. + + + + + III. Centra pārvalde + + Centra darbu vada centra direktors. Centra direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs. + + + Centra direktoram var būt vietnieki. Centra direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka centra direktors. + + + + IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Centra darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 8.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centra direktors ne retāk kā reizi gadā iesniedz Kultūras ministrijā pārskatu par centra funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Centrs pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par centra darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010.gada 14.decembra noteikumus Nr.1129 "Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 204.nr.). + + + Centrs ir Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/22-0556-nacionalais-makslas-muzejs.xml b/data/22-0556-nacionalais-makslas-muzejs.xml new file mode 100644 index 0000000..dc2fb18 --- /dev/null +++ b/data/22-0556-nacionalais-makslas-muzejs.xml @@ -0,0 +1,180 @@ + + + LATVIJAS NACIONĀLAIS MĀKSLAS MUZEJS + + Latvijas Nacionālā mākslas muzeja nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 923 + 2012-12-18 + 2013-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 203, 28.12.2012. + Spēkā esošs + 253742 + https://likumi.lv/ta/id/253742 + + + sources/22-0556-nacionalais-makslas-muzejs.txt + 3c78ae33135b6842085a076f17e13b6c9810212fed1291e18f374a8e613e4a3c + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (turpmāk – muzejs) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Kultūras ministrs pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību. + + + Muzeja darbības mērķis ir izglītot sabiedrību un rosināt tās interesi par Latvijas un pasaules vizuālās mākslas, dekoratīvās mākslas un dizaina liecībām to vēsturiskajās un mākslinieciskajās izpausmēs, akcentējot nacionālās mākslas skolas vietu kultūras vēsturē un laikmetīgajos procesos. + + + + II. Muzeja funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Muzejam ir šādas funkcijas: + + komplektēt muzeja krājumu atbilstoši muzeja krājuma politikas nostādnēm; + + + nodrošināt muzeja krājuma – Nacionālā muzeju krājuma daļas – atbilstošu aprūpi, saglabāšanu, restaurēšanu, uzskaiti un pārvaldību; + + + veikt muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas zinātnisko pētniecību; + + + nodrošināt muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas pieejamību sabiedrībai, tai skaitā muzeja ekspozīcijās: + + muzeja galvenajā ēkā; + + + izstāžu zālē "Arsenāls"; + + + Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā; + + + mākslas muzejā "Rīgas Birža"; + + + Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā; + + + + veikt izglītojošo darbu un nodrošināt izglītošanās iespējas atbilstoši muzeja komunikācijas politikas nostādnēm; + + + uzturēt un attīstīt muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru, lai muzeja krājumu izvietotu tam paredzētajās vēsturiskajās un pielāgotās ēkās. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veic šādus uzdevumus: + + publicē pētniecības darba rezultātus, izdodot katalogus, grāmatas, bukletus un citus informatīvos un reklāmas izdevumus; + + + atbilstoši kompetencei nodrošina Nacionālā muzeju krājuma komplektēšanu, uzskaiti un dokumentēšanu; + + + organizē Latvijas un starptautiskas konferences un seminārus; + + + īsteno muzeja ekspozīciju un izstāžu politiku, izmantojot muzeja krājumu un organizējot mūsdienu mākslas skates, kā arī organizē izstāžu apmaiņu ar muzejiem un galerijām Latvijā un ārvalstīs, iesaistoties starptautisko izstāžu projektos; + + + atbilstoši kompetencei īsteno muzeja pētnieciskā darba politiku; + + + nodrošina ekspozīciju un izstāžu pieejamību un gidu pakalpojumus to padziļinātai iepazīšanai; + + + veic izglītojošo darbu, izmantojot mūsdienīgas darba formas un īpašu uzmanību pievēršot mūžizglītībai, skolēnu un jaunatnes izglītībai; + + + sagatavo un publicē informatīvus un reklāmas izdevumus; + + + veido informatīvo datubāzi par muzeja krājumu Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogam; + + + izstrādā un īsteno projektus saskaņā ar muzeja darbības mērķi; + + + organizē starptautiskus projektus un piedalās to īstenošanā; + + + nodrošina muzeja pasākumu publicitāti; + + + pēta sabiedrības pieprasījumu un atbilstoši kompetencei analizē muzeja sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtējumu; + + + atbilstoši kompetencei veic mākslas darbu ekspertīzes, sniedz konsultācijas un metodisku palīdzību; + + + nodrošina muzeja apsaimniekošanā esošo nekustamo kultūras pieminekļu – ēku – uzturēšanu, sagatavo un iesniedz Kultūras ministrijā priekšlikumus par ēku remontu, restaurāciju un rekonstrukciju. + + + + Muzejam ir šādas tiesības: + + iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; + + + saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām muzeja darbības jautājumos; + + + veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai; + + + citas muzeju darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + + + + + III. Muzeja pārvalde + + Muzeja darbu vada muzeja direktors. Muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs, izvērtējot Latvijas Muzeju padomes sniegtos priekšlikumus. + + + Muzeja direktoram var būt vietnieki. Muzeja direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeja direktors. + + + Muzejā darbojas zinātniskā padome, krājuma komisija un restaurācijas padome. Muzeja zinātniskās padomes, muzeja krājuma komisijas un muzeja restaurācijas padomes sastāvus un to nolikumus apstiprina muzeja direktors. + + + + IV. Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Muzeja darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeja direktoram. Muzeja direktora izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzejs sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par muzeja funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Muzejs reizi gadā sniedz pārskatu par muzeja funkciju izpildi Latvijas digitālajā kultūras kartē. + + + Muzejs pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par muzeja darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumus Nr.548 "Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais mākslas muzejs" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 119.nr.; 2009, 142., 196.nr.). + + + Muzejs ir valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais mākslas muzejs" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/22-0557-rundales-pils-muzejs.xml b/data/22-0557-rundales-pils-muzejs.xml new file mode 100644 index 0000000..1a28f42 --- /dev/null +++ b/data/22-0557-rundales-pils-muzejs.xml @@ -0,0 +1,168 @@ + + + RUNDĀLES PILS MUZEJS + + Rundāles pils muzeja nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 915 + 2012-12-18 + 2013-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 203, 28.12.2012. + Spēkā esošs + 253733 + https://likumi.lv/ta/id/253733 + + + sources/22-0557-rundales-pils-muzejs.txt + c0b8d7db42f389962257bb3dbdae897f9c4d893f080ff5350a718f9b63b06505 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Muzeju likuma 8. panta pirmo daļu (MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 854 redakcijā) + + I. Vispārīgie jautājumi + + Rundāles pils muzejs (turpmāk – muzejs) ir kultūras ministra pārraudzībā esošs valsts muzejs – atvasināta publiska persona. + (MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 854 redakcijā) + + + Muzeja darbības mērķis ir Rundāles pils ansambļa izveidošana par starptautiski nozīmīgu mākslas un kultūrvēstures centru, kā arī Latvijas un Eiropas senās mākslas pētīšana un popularizēšana. + + + + II. Muzeja funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Muzejam ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 854) + + nodrošināt atbilstošu muzeja krājuma aprūpi, saglabāšanu, restaurāciju, uzskaiti un pārvaldību; + + + komplektēt materiālus un ar tiem saistīto informāciju par Rundāles pils ansambli un interjeru, Eiropas lietišķi dekoratīvo mākslu 15.–20.gadsimtā; + + + veikt zinātnisko pētniecību Latvijas vēsturisko stilu perioda (13.–20.gadsimts) mākslas vēsturē, baroka laika mūzikas un svētku, Latvijas un Eiropas vēsturisko dārzu izpēti un iedzīvināšanu; + + + nodrošināt muzeja krājuma pieejamību sabiedrībai, tai skaitā muzeja ekspozīcijās: + + Rundāles pilī; + + + Rundāles pils parkā; + + + Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavas pilī; + + + + veikt izglītojošo darbu; + + + uzturēt un attīstīt muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veic šādus uzdevumus: + + atjauno un uztur Rundāles pils ansambli kā vienotu 18.gadsimta arhitektūras, monumentāli dekoratīvās mākslas pieminekli, pilnveidojot 18.gadsimta interjeru ekspozīciju un to papildinot ar augstvērtīgiem 18.gadsimta mākslas darbiem, kopj un uztur Baltijas lielāko vēsturisko dārzu ar rozāriju; + + + papildina muzeja zinātnisko arhīvu par Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļiem, materiāliem par Latvijas senākā mākslas vēstures perioda arhitektūru, tēlotājmākslu un mākslas amatniecību, nodrošina arhīva pieejamību pētniekiem; + + + nodrošina pastāvīgo ekspozīciju pieejamību un izstāžu veidošanu, kā arī izglītojošo pasākumu organizēšanu; + + + nodrošina ekspozīciju un izstāžu izveidošanu un pieejamību apmeklētājiem, kā arī gida pakalpojumus; + + + sagatavo informatīvus un zinātniskus izdevumus; + + + veido informatīvo datubāzi par muzeja krājumu Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogam; + + + izstrādā un īsteno projektus saskaņā ar muzeja darbības mērķi; + + + piedalās starptautisko projektu īstenošanā; + + + nodrošina muzeja pasākumu publicitāti; + + + pēta sabiedrības pieprasījumu pēc muzeja pakalpojumiem un analizē muzeja sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtējumu. + + + + Muzejam ir šādas tiesības: + (Grozīts ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 854) + + iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; + + + saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām muzeja darbības jomā; + + + veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai; + + + citas muzeju darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + + + + + III. Muzeja pārvalde + + Muzeja darbu vada muzeja direktors. Muzeja direktoru pieņem darbā un atbrīvo no darba kultūras ministrs, izvērtējot Latvijas Muzeju padomes priekšlikumus. + (MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 854 redakcijā) + + + Muzeja direktoram var būt vietnieki. Muzeja direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeja direktors. + + + Muzejā darbojas muzeja padome, zinātniskā padome, ekspertu komisija, krājuma vērtēšanas komisija un konservācijas un restaurācijas komisija. Muzeja padomes, zinātniskās padomes, ekspertu komisijas, krājuma vērtēšanas komisijas un konservācijas un restaurācijas komisijas sastāvus un to nolikumus apstiprina muzeja direktors. + + + + IV. Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Muzeja darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeja direktoram. Muzeja direktora izdotos lēmumus var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdotos lēmumus var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzejs sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par muzeja funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu, kā arī reizi gadā pārskatu par muzeja funkciju izpildi sniedz elektroniskajā datubāzē "Latvijas kultūras datu portāls" (tīmekļvietnē www.kulturasdati.lv). + (MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 854 redakcijā) + + + Muzejs pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par tā darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumus Nr.551 "Valsts aģentūras "Rundāles pils muzejs" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 119.nr.; 2009, 198.nr.). + + + Muzejs ir valsts aģentūras "Rundāles pils muzejs" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. + + + Muzejs ir tiešās pārvaldes iestādes "Rundāles pils muzejs" funkciju, tiesību, saistību, bilancē esošās mantas, izņemot muzeja krājumu, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmējs. + (MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 854 redakcijā) + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/22-0558-kulturas-informacijas-sistemu-centrs.xml b/data/22-0558-kulturas-informacijas-sistemu-centrs.xml new file mode 100644 index 0000000..24031ad --- /dev/null +++ b/data/22-0558-kulturas-informacijas-sistemu-centrs.xml @@ -0,0 +1,145 @@ + + + KULTŪRAS INFORMĀCIJAS SISTĒMU CENTRS + + Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 928 + 2012-12-18 + 2013-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 203, 28.12.2012. + Spēkā esošs + 253750 + https://likumi.lv/ta/id/253750 + + + sources/22-0558-kulturas-informacijas-sistemu-centrs.txt + 78c286beb8889f9b31ba5142b1977197bd5b3885c050fffb98713b2cd0e496fc + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Kultūras informācijas sistēmu centrs (turpmāk – centrs) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Kultūras ministrs pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību. + + + Centra darbības mērķis ir nodrošināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizētu pārvaldību kultūras nozarē. + (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 799 redakcijā) + + + + II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Centram ir šādas funkcijas: + (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 799 redakcijā) + + pārvaldīt, uzturēt un attīstīt Kultūras ministrijas un tās padotības iestāžu (turpmāk – kultūras resors) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas infrastruktūru un aprīkojumu (turpmāk – informācijas un komunikāciju tehnoloģiju resursi); + + + pārvaldīt, uzturēt, izstrādāt un attīstīt kultūras resora informācijas sistēmas un elektroniskos pakalpojumus. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, centrs veic šādus uzdevumus: + (MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 799 redakcijā) + + īsteno kultūras resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības politiku; + + + sniedz priekšlikumus par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības politikas īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu; + + + plāno kultūras resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu, informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu iegādei, attīstīšanai un uzturēšanai nepieciešamo finansējumu un tā izlietojumu; + + + plāno un īsteno kultūras resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un informācijas sistēmu iegādi, tostarp centralizētos iepirkumus, ieviešanu, izstrādi, attīstību un uzturēšanu; + + + plāno un īsteno kultūras resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības pasākumus, tai skaitā personas datu aizsardzību; + + + nodrošina kultūras resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un informācijas sistēmu pieejamību un darbības nepārtrauktību; + + + nodrošina kultūras resora sniegto elektronisko pakalpojumu pieejamību fiziskām un juridiskām personām; + + + sniedz atbalstu kultūras resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu, informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu lietotājiem; + + + piedalās normatīvo aktu projektu izstrādē un politikas plānošanas dokumentu sagatavošanā kultūras resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu, informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu lietošanas jomā, kā arī sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem normatīvo aktu projektiem; + + + atbilstoši kompetencei īsteno Eiropas Savienības fondu un citu finanšu instrumentu finansētus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektus un nodrošina to ilgtspēju; + + + organizē un vada mācības, seminārus un konferences centra kompetencē esošajos jautājumos, kā arī piedalās starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos centra kompetencē esošajos jautājumos; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Centram ir šādas tiesības: + (Grozīts ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 799) + + pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no privātpersonām centra funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; + + + iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; + + + saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; + + + publicēt informatīvos materiālus un sniegt plašsaziņas līdzekļos informāciju par centra kompetencē esošajiem jautājumiem; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm, tostarp sniegt ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomu saistītus pakalpojumus, Eiropas Savienības institūcijām, ārvalstu valsts pārvaldes iestādēm un starptautiskajām organizācijām, tostarp iesaistīties starptautiskajos projektos, kā arī ar nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām centra darbības jautājumos; + + + veidot komisijas, padomes un darba grupas centra kompetencē esošo uzdevumu veikšanai. + + + + + III. Centra pārvalde + + Centra darbu vada direktors. Centra direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs. + + + Centra direktoram var būt vietnieki. Centra direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka centra direktors. + + + + IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Centra darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 8.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centrs ne retāk kā reizi gadā iesniedz Kultūras ministrijā pārskatu par centra funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietojumu. Centrs pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par centra darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumus Nr.559 "Valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 103.nr.). + + + Centrs ir valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/22-0638-etnografiskais-brivdabas-muzejs.xml b/data/22-0638-etnografiskais-brivdabas-muzejs.xml new file mode 100644 index 0000000..1d1d320 --- /dev/null +++ b/data/22-0638-etnografiskais-brivdabas-muzejs.xml @@ -0,0 +1,162 @@ + + + LATVIJAS ETNOGRĀFISKAIS BRĪVDABAS MUZEJS + + Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 925 + 2012-12-18 + 2013-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 203, 28.12.2012. + Spēkā esošs + 253744 + https://likumi.lv/ta/id/253744 + + + sources/22-0638-etnografiskais-brivdabas-muzejs.txt + ddd52de7ae4646728922d858790cc0ae9f4b40b55315d3735d736fb2542c0805 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (turpmāk – muzejs) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Kultūras ministrs pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību. + + + Muzeja darbības mērķis ir saglabāt, pētīt un vienotā veselumā eksponēt Latvijas tautas tradicionālās dzīves pieminekļus no 17.gadsimta sākuma līdz 20.gadsimta vidum, ar muzejiskiem līdzekļiem atklājot latviešu un citu Latvijā vēsturiski dzīvojošo tautu kultūras mantojumu, darba un sadzīves tradīcijas un estētisko pasauli. + + + + II. Muzeja funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Muzejam ir šādas funkcijas: + + komplektēt lietiskos materiālus un ar tiem saistīto informāciju par latviešu un citu Latvijā dzīvojošo etnisko grupu tautas būvniecības tradīcijām, darbarīkiem un iedzīves priekšmetiem, kā arī darinājumus, kas uzskatāmi par latviešu tautas lietišķās mākslas izpausmi; + + + nodrošināt kultūrvēsturisko materiālu krājuma atbilstošu aprūpi, uzskaiti un pārvaldību; + + + veikt muzeja krājuma zinātnisko pētniecību; + + + nodrošināt muzeja krājuma pieejamību sabiedrībai, tai skaitā muzeja ekspozīcijās: + + centrālajā ekspozīcijā Rīgā; + + + lauku ekspozīcijā "Vēveri" Vecpiebalgas novadā; + + + zemnieka–zvejnieka sētā "Vītolnieki" Rucavas novadā; + + + + veikt izglītojošo darbu; + + + uzturēt un attīstīt muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veic šādus uzdevumus: + + nodrošina muzeja krājuma – Nacionālā muzeju krājuma daļas – komplektēšanu, uzskaiti, dokumentēšanu un glabāšanu; + + + veido ekspozīcijas un izstādes, nodrošina to pieejamību sabiedrībai, kā arī gida pakalpojumus; + + + atbilstoši kompetencei veic pētījumus etnogrāfijas, arī tautas būvniecības un tautas mākslas jomā; + + + nodrošina izglītojošu pasākumu organizēšanu; + + + sagatavo informatīvus un zinātniskus izdevumus; + + + veido informatīvo datubāzi par muzeja krājumu Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogam; + + + izstrādā un īsteno projektus saskaņā ar muzeja darbības mērķi; + + + vada starptautiskus projektus un piedalās to īstenošanā; + + + nodrošina muzeja pasākumu publicitāti; + + + pēta sabiedrības pieprasījumu un analizē muzeja sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtējumu; + + + sniedz metodisku un praktisku palīdzību Latvijas reģionālajiem un lokālajiem brīvdabas muzejiem un ekspozīcijām. + + + + Muzejam ir šādas tiesības: + + iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; + + + saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām muzeja darbības jautājumos; + + + veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai; + + + citas muzeju darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + + + + + III. Muzeja pārvalde + + Muzeja darbu vada muzeja direktors. Muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs, izvērtējot Latvijas Muzeju padomes sniegtos priekšlikumus. + + + Muzeja direktoram var būt vietnieki. Muzeja direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeja direktors. + + + Muzejā darbojas zinātniskā padome, muzeja krājuma komisija un restaurācijas padome. Muzeja zinātniskās padomes, krājuma komisijas un restaurācijas padomes sastāvus un to nolikumus apstiprina muzeja direktors. + + + + IV. Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Muzeja darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeja direktoram. Muzeja direktora izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzejs sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par muzeja funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Muzejs reizi gadā sniedz pārskatu par muzeja funkciju izpildi Latvijas digitālajā kultūras kartē. + + + Muzejs pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par muzeja darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumus Nr.555 "Valsts aģentūras "Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 119.nr.; 2009, 196.nr.). + + + Muzejs ir valsts aģentūras "Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/22-0654-rakstniecibas-muzikas-muzejs.xml b/data/22-0654-rakstniecibas-muzikas-muzejs.xml new file mode 100644 index 0000000..51069ac --- /dev/null +++ b/data/22-0654-rakstniecibas-muzikas-muzejs.xml @@ -0,0 +1,160 @@ + + + RAKSTNIECĪBAS UN MŪZIKAS MUZEJS + + Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 930 + 2012-12-18 + 2013-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 203, 28.12.2012. + Spēkā esošs + 253752 + https://likumi.lv/ta/id/253752 + + + sources/22-0654-rakstniecibas-muzikas-muzejs.txt + 122c696bc3dd3281180d50b87ed6ddce176c8a5c2743c23e26eef239ca7a98c1 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk – muzejs) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + (MK 09.06.2026. noteikumu Nr. 316 redakcijā) + + + Muzeja darbības mērķis ir apzināt, vākt, pētīt un popularizēt kultūras vērtības par Latvijas rakstniecības un mūzikas vēsturi no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām un nodrošināt rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju centralizētā krājuma pārvaldību. + + + + II. Muzeja funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Muzejam ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 09.06.2026. noteikumiem Nr. 316) + + rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju centralizētā krājuma (turpmāk – krājums) saglabāšana, restaurācija, uzskaite un tā pieejamības nodrošināšana; + + + ar rakstniecību un mūziku saistīto muzejisko priekšmetu komplektēšana un muzeja priekšmetu apstrāde; + + + krājumā iekļauto ar rakstniecību un mūziku saistīto muzeja priekšmetu zinātniskā izpēte; + + + sabiedrības izglītošana un krājumā iekļauto ar rakstniecību un mūziku saistīto muzeja priekšmetu izmantošana komunikācijā ar sabiedrību, tai skaitā muzeja izstādēs un ekspozīcijās: + + Muzeju krātuves izstāžu zālē Pulka ielā 8, Rīgā; + + + muzeja ekspozīcijas ēkā Mārstaļu ielā 6, Rīgā; + + + muzeja ekspozīcijā "Dziesmusvētku telpa" Mežaparka Lielajā estrādē Lūcijas Garūtas alejā 8, Rīgā. + + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veic šādus uzdevumus: + (Grozīts ar MK 09.06.2026. noteikumiem Nr. 316) + + veic krājuma priekšmetu komplektēšanu, uzskaiti un aprūpi, tos konservējot un restaurējot; + + + nodrošina krājuma priekšmetu izmantošanu ekspozīcijām un izstādēm, kā arī zinātnes, kultūras, izglītības un valsts reprezentācijas mērķiem; + + + apkopo un dokumentē zinātniskās pētniecības avotus par Latvijas rakstniecības un mūzikas attīstību; + + + nodrošina pamatinformāciju par iegūtajiem muzeja priekšmetiem, kā arī to izpēti; + + + veido krājuma informatīvo datubāzi Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogam; + + + iekārto un uztur ar rakstniecību un mūziku saistītas ekspozīcijas un izstādes muzejā un ārpus tā, nodrošinot iespējami plašu rakstniecības un mūzikas kolekciju pieejamību; + + + izstrādā ekspozīciju un izstāžu koncepcijas, plānus un projektus; + + + sagatavo ekskursijas, lekcijas, referātus, ziņojumus, publikācijas, muzejpedagoģiskas un mūžizglītības programmas; + + + veic izglītojošo darbu un organizē tālākizglītības, mūžizglītības un profesionālās pilnveides pasākumus, tai skaitā īsteno pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmas; + + + izstrādā un īsteno projektus saskaņā ar muzeja darbības mērķi; + + + nodrošina muzeja pasākumu publicitāti un veido muzeja tēlu sabiedrībā. + + + + Muzejam ir šādas tiesības: + + iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; + + + saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām muzeja darbības jautājumos; + + + veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai; + + + citas muzeju darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + + + + + III. Muzeja pārvalde + + Muzeja darbu vada muzeja direktors. Muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs, izvērtējot Latvijas Muzeju padomes sniegtos priekšlikumus. + + + Muzeja direktoram var būt vietnieki. Muzeja direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeja direktors. + + + Muzejā darbojas attīstības padome, muzeja krājuma komisija, muzeja un Memoriālo muzeju apvienības apvienotā krājuma komisija, muzeja un Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja apvienotā krājuma komisija un konservācijas un restaurācijas padome. Muzeja attīstības padomes, muzeja krājuma komisijas un muzeja konservācijas un restaurācijas padomes sastāvus un to nolikumus apstiprina muzeja direktors. Muzeja un Memoriālo muzeju apvienības apvienotās krājuma komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina muzeja direktors un Memoriālo muzeju apvienības direktors. Muzeja un Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja apvienotās krājuma komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina muzeja direktors un Latvijas Kultūras akadēmijas rektors. + (MK 09.06.2026. noteikumu Nr. 316 redakcijā) + + + + IV. Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Muzeja darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeja direktoram. Muzeja direktora izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzejs sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par muzeja funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Muzejs reizi gadā sniedz pārskatu par muzeja funkciju izpildi Latvijas digitālajā kultūras kartē. + + + Muzejs pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par muzeja darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 2.jūnija noteikumus Nr.505 "Valsts aģentūras "Rakstniecības un mūzikas muzejs" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 92., 135., 198.nr.). + + + Muzejs ir valsts aģentūras "Rakstniecības un mūzikas muzejs" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/22-0655-memorialo-muzeju-apvieniba.xml b/data/22-0655-memorialo-muzeju-apvieniba.xml new file mode 100644 index 0000000..262c3d8 --- /dev/null +++ b/data/22-0655-memorialo-muzeju-apvieniba.xml @@ -0,0 +1,177 @@ + + + MEMORIĀLO MUZEJU APVIENĪBA + + Memoriālo muzeju apvienības nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 927 + 2012-12-18 + 2013-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 203, 28.12.2012. + Spēkā esošs + 253748 + https://likumi.lv/ta/id/253748 + + + sources/22-0655-memorialo-muzeju-apvieniba.txt + 22e16a36fcc4964d4b40eb2973b66c2d4daf8938752afd574095de2fb713c88f + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Memoriālo muzeju apvienība (turpmāk – muzeju apvienība) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Kultūras ministrs pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību. + + + Muzeju apvienības darbības mērķis ir Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgu personību – Raiņa, Aspazijas, Jāņa Akuratera, Krišjāņa Barona, Jaņa Rozentāla, Rūdolfa Blaumaņa, Andreja Upīša un Ojāra Vācieša (turpmāk – personības) – dzīves un radošās darbības mūsdienīga atklāsme memoriālajā vidē. + + + + II. Muzeju apvienības funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Muzeju apvienībai ir šādas funkcijas: + + komplektēt un apstrādāt kultūrvēsturiskos materiālus par personību dzīvi un radošo darbību; + + + nodrošināt Nacionālā muzeju krājuma pieejamību sabiedrībai, tai skaitā muzeju apvienības ekspozīcijās: + + Jāņa Akuratera muzejā; + + + Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā; + + + Krišjāņa Barona muzejā; + + + Ojāra Vācieša muzejā; + + + Andreja Upīša memoriālajā muzejā: + + Andreja Upīša memoriālajā dzīvoklī; + + + Andreja Upīša memoriālajā mājā Skrīveros; + + + + Raiņa un Aspazijas muzejā: + + Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā; + + + Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā; + + + Raiņa muzejā "Tadenava"; + + + Raiņa muzejā "Jasmuiža"; + + + + + veikt personību dzīves un radošās darbības zinātnisko izpēti; + + + organizēt ar personību dzīvi un radošo darbību saistītus izglītojošus pasākumus, nodrošinot komunikāciju ar sabiedrību. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzeju apvienība veic šādus uzdevumus: + + vāc ar personībām saistītās laikmeta liecības par viņu dzīvi un daiļradi; + + + nodrošina pamatinformāciju par muzeja priekšmetiem, kā arī Nacionālā muzeju krājuma zinātnisko izpēti; + + + veido krājuma materiālu informatīvo datubāzi un digitalizē materiālus Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogam; + + + uztur memoriālās ekspozīcijas un vidi kā komunikācijas pamatformu; + + + izstrādā ekspozīciju un izstāžu koncepcijas, plānus un projektus; + + + iekārto un uztur ekspozīcijas un izstādes, nodrošinot iespējami plašu Nacionālā muzeju krājuma pieejamību; + + + sagatavo ekskursijas, lekcijas, referātus, ziņojumus, publikācijas, muzejpedagoģiskas programmas un ar muzeju apvienības darbības mērķi saistītus pasākumus; + + + izstrādā un īsteno nacionāla un starptautiska mēroga projektus; + + + nodrošina muzeju apvienības pasākumu publicitāti un veido tās tēlu sabiedrībā. + + + + Muzeju apvienībai ir šādas tiesības: + + iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; + + + saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām muzeju apvienības darbības jautājumos; + + + veikt iepirkumus A.Upīša un O.Vācieša muzeja krājuma papildināšanai; + + + citas muzeju darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + + + + + III. Muzeju apvienības pārvalde + + Muzeju apvienības darbu vada muzeja direktors. Muzeju apvienības direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs, izvērtējot Latvijas Muzeju padomes sniegtos priekšlikumus. + + + Muzeju apvienības direktoram var būt vietnieki. Muzeju apvienības direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeju apvienības direktors. + + + Muzeju apvienībā darbojas zinātniskā padome un muzeju apvienības krājuma komisija, muzeju apvienības un Rakstniecības un mūzikas muzeja apvienotā krājuma komisija. Muzeju apvienības zinātniskās padomes un krājuma komisijas sastāvu un to nolikumu apstiprina muzeju apvienības direktors. Muzeju apvienības un Rakstniecības un mūzikas muzeja apvienotās krājuma komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina muzeju apvienības un Rakstniecības un mūzikas muzeja direktors. + + + + IV. Muzeju apvienības darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Muzeju apvienības darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeju apvienības direktoram. Muzeju apvienības direktora izdotos lēmumus var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzeju apvienības direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdotos lēmumus var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzeju apvienība sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par muzeju apvienības funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Muzeju apvienība reizi gadā sniedz pārskatu par muzeju apvienības funkciju izpildi Latvijas digitālajā kultūras kartē. + + + Muzeju apvienība pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par tās darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 2.jūnija noteikumus Nr.504 "Valsts aģentūras "Memoriālo muzeju apvienība" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 92., 135.nr.). + + + Muzeju apvienība ir valsts aģentūras "Memoriālo muzeju apvienība" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja. + + + Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/22-0663-nacionalais-arhivs.xml b/data/22-0663-nacionalais-arhivs.xml new file mode 100644 index 0000000..37ba3d4 --- /dev/null +++ b/data/22-0663-nacionalais-arhivs.xml @@ -0,0 +1,150 @@ + + + LATVIJAS NACIONĀLAIS ARHĪVS + + Latvijas Nacionālā arhīva nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 1234 + 2010-12-28 + 2011-01-01 + Latvijas Vēstnesis, 206, 30.12.2010.Dokumenta valoda: + Spēkā esošs + 223620 + https://likumi.lv/ta/id/223620 + + + sources/22-0663-nacionalais-arhivs.txt + ec78163626db2d2b404ad13abc5e40165b21fdb38e75d5136507846f0b412a58 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgais jautājums + + Latvijas Nacionālais arhīvs (turpmāk – arhīvs) ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā. + + + + II. Arhīva funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Arhīvs veic Arhīvu likumā noteiktās funkcijas. + + + Lai īstenotu noteiktās funkcijas, arhīvs veic šādus uzdevumus: + + īsteno nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanu, uzskaiti un glabāšanu, apstiprina vidēja termiņa un ilgtermiņa plānu uzkrāšanas jomā; + + + veic darbu ārpus Latvijas Republikas esošā Latvijas vēsturiskā mantojuma dokumentu apzināšanai, dokumentu vai to kopiju iegūšanai; + + + nosaka nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentu sadalījumu starp struktūrvienībām; + + + sadarbojas ar nacionālā dokumentārā mantojuma veidotājiem dokumentu izvērtēšanas un uzkrāšanas jautājumos, konsultē institūcijas un privātos arhīvus dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā; + + + veic Arhīvu likumā paredzētos saskaņojumus dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā; + + + nodrošina optimālus dokumentu glabāšanas apstākļus arhīva glabātavās un dokumentu preventīvo aizsardzību, veic dokumentu glabāšanas apstākļu sistemātisku novērošanu un īsteno pasākumus to uzlabošanai; + + + veic arhīvā glabājamo dokumentu esības un fiziskā stāvokļa pārbaudes, ja nepieciešams, veic speciālus pasākumus to meklēšanai, kā arī tālāku bojājumu novēršanai; + + + veic dokumentu restaurāciju un konservāciju, mikrofilmēšanu un digitalizāciju; + + + nodrošina arhīva dokumentu aprakstīšanu, veido informācijas meklēšanas līdzekļus un publiski pieejamas arhīva dokumentu uzskaites un zinātnisko uzziņu sistēmas; + + + veido un uztur nacionālā dokumentārā mantojuma reģistru; + + + organizē lasītavu darbu atbilstoši arhīva direktora noteiktajai dokumentu izmantošanas kārtībai; + + + sniedz arhīva informatīvos pakalpojumus, veido un uztur arhīva mājaslapu; + + + sagatavo arhīva dokumentu izstādes, organizē seminārus, konferences, izglītojošus pasākumus par dokumentu un arhīvu pārvaldības jautājumiem; + + + sagatavo un izdod vēstures avotu publikācijas, uzziņu un informatīvos izdevumus, kā arī pētījumus arhīvu zinātnē; + + + īsteno nacionālus un starptautiskus projektus; + + + izsniedz atļaujas nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļautu dokumentu izvešanai uz laiku ārpus Latvijas Republikas; + + + uztur un attīsta arhīva darbībai nepieciešamo infrastruktūru; + + + uztur un papildina arhīvu nozares metodiskās un uzziņu literatūras bibliotēku; + + + sniedz priekšlikumus Kultūras ministrijai normatīvo aktu izstrādei jautājumos, kas saistīti ar dokumentu un arhīvu pārvaldības jomu un nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanu; + + + nodrošina ierēdņu un darbinieku profesionālo tālākizglītību, kā arī organizē ierēdņu un darbinieku kvalifikācijas un amata pienākumu izpildes novērtēšanu; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Arhīvam ir Arhīvu likumā noteiktās tiesības. + + + + III. Arhīva struktūra un amatpersonu kompetence + + Arhīva sastāvā ir funkcionālās un teritoriālās struktūrvienības. Arhīva struktūru nosaka arhīva direktors. + + + Arhīva struktūrvienības darbojas saskaņā ar šo nolikumu un attiecīgās struktūrvienības reglamentu. + + + Arhīvu vada arhīva direktors. Arhīva direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + Arhīva direktoram ir vietnieki. Arhīva direktora vietnieku kompetenci nosaka arhīva direktors. + + + Arhīva funkcionālo vai teritoriālo struktūrvienību vada struktūrvienības vadītājs. Struktūrvienības vadītāja kompetenci nosaka attiecīgās struktūrvienības reglamentā un struktūrvienības vadītāja amata aprakstā. + + + + IV. Arhīva darbības tiesiskuma nodrošināšana un darbības pārskats + + Arhīva darbības tiesiskumu nodrošina arhīva direktors. Arhīva direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Arhīva darbinieku lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu arhīva direktoram. Arhīva direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Arhīva direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Kultūras ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Kultūras ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Arhīvs ne retāk kā reizi gadā iesniedz kultūras ministram pārskatu par arhīva darbību un tās rezultātiem. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumus Nr.337 "Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 80.nr.). + + + Noteikumi stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī. + + + Ministru prezidents, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis + Kultūras ministre S.Ēlerte + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/29-0000-VM.xml b/data/29-0000-VM.xml new file mode 100644 index 0000000..0275568 --- /dev/null +++ b/data/29-0000-VM.xml @@ -0,0 +1,433 @@ + + + LATVIJAS REPUBLIKAS VESELĪBAS MINISTRIJA + + Veselības ministrijas nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 286 + 2004-04-13 + 2004-04-17 + Latvijas Vēstnesis, 60, 16.04.2004.Dokumenta valoda: + Spēkā esošs + 87141 + https://likumi.lv/ta/id/87141 + + + sources/29-0000-VM.txt + dac0227bff826aba6cec760887973a7bcfd9d6587c30dc0569e35cba71002bb5 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Veselības ministrija (turpmāk — ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē. Veselības nozare ietver sabiedrības veselības, veselības aprūpes, farmācijas un narkotiku legālās aprites apakšnozari. + + + Ministrija ir tieši pakļauta veselības ministram (turpmāk — ministrs). + + + Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. + + + + II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Ministrijas funkcijas: + + izstrādāt veselības politiku; + + + organizēt un koordinēt veselības politikas īstenošanu; + + + veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Lai nodrošinātu šo noteikumu 4. punktā minēto funkciju izpildi, ministrija veic šādus uzdevumus: + (MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 872 redakcijā) + + sabiedrības veselības jomā: + + izstrādā valsts politiku epidemioloģiskās drošības, vides veselības, veselības veicināšanas un atkarību izraisošo vielu kaitīguma samazināšanas apakšjomā; + + + koordinē pretepidēmijas pasākumu veikšanu valstī; + + + piedalās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu aprites politikas veidošanā; + + + valsts līmenī uzrauga politikas īstenošanu epidemioloģiskās drošības, vides veselības, tai skaitā ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu tirdzniecības un profesionālās lietošanas un kosmētikas līdzekļu drošuma jomā, kā arī dzeramā ūdens un peldvietu ūdens nekaitīguma jomā; + + + valsts un reģionālā līmenī uzrauga veselības veicināšanas politikas īstenošanu; + + + organizē iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu sistemātiskus pētījumus un izvērtē šos paradumus; + + + sagatavo informāciju un izstrādā ieteikumus valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, citām juridiskām un fiziskām personām jautājumos, kas saistīti ar veselības veicināšanu; + + + + veselības aprūpes jomā: + + izstrādā valsts politiku slimību profilakses, diagnostikas, ārstēšanas, pacientu rehabilitācijas un veselības aprūpes organizācijas apakšjomā; + + + pārrauga ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu, kā arī pacientu un ar noteiktām slimībām slimojošu personu reģistrus; + + + pārrauga ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību atbilstības novērtēšanu; + + + koordinē no valsts budžeta finansēto rezidentu apmācību; + + + pārrauga veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanu ārstniecības iestādēs; + + + pārrauga veselības aizsardzības valsts statistiskās informācijas programmas īstenošanu; + + + pārrauga medicīnisko ierīču realizācijas, izplatīšanas, reģistrācijas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību; + + + nodrošina ārkārtējo medicīnisko situāciju pārvaldīšanu valstī; + + + nodrošina veselības aprūpē izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanu; + + + pārrauga veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību; + + + pārrauga kārtību, kādā tiek organizēta un nodrošināta neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana iedzīvotājiem; + + + veic rezidentu sadali; + + + finansē rezidentūru; + + + plāno un organizē ārstniecības personu tālākizglītību; + + + veicina ārstniecības personu tālākizglītības procesa attīstību un kvalitātes nodrošināšanu un novērtēšanu; + + + administrē ārstniecības personu tālākizglītībai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus; + + + koordinē sporta medicīnas stratēģijas īstenošanu; + + + plāno nozares cilvēkresursu attīstību; + + + + farmācijas jomā: + + izstrādā valsts politiku farmācijas, kā arī narkotisko un psihotropo vielu un prekursoru legālās aprites jomā; + + + koordinē, analizē un sniedz priekšlikumus par zāļu kompensācijas sistēmas attīstību un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu par zālēm; + + + nodrošina kvalitatīvu un efektīvu zāļu pieejamību patērētājiem un koordinē zāļu izplatīšanas uzraudzību; + + + nodrošina pieeju kvalitatīvai un drošai, no ražotājiem neatkarīgai informācijai par zālēm un koordinē zāļu reklāmas uzraudzību; + + + veic farmakovigilances sistēmas pārraudzību; + + + nodrošina zāļu farmakoekonomisko rādītāju analīzi; + + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Ministrija: + (Grozīts ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 872) + + izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus; + + + īsteno digitālās veselības politiku; + + + sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus; + + + nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs, ministrijas pārziņā esošajos valsts uzņēmumos un valsts kapitālsabiedrībās (uzņēmējsabiedrībās), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; + + + sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; + + + atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; + + + valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; + + + veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; + + + informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē. + + + + Ministrijas tiesības: + (Grozīts ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 872) + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām personām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus; + + + piedalīties starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību; + + + veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; + + + slēgt deleģēšanas līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" par digitālās veselības īstenošanu un ar to saistīto uzdevumu deleģēšanu; + + + īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + + + + + III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence + + Ministrijas darbu vada ministrs. + + + Ministrs: + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; + + + dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām; + + + dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu; + + + dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību (uzņēmējsabiedrību), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu; + + + var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus; + + + var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošos valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; + + + nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus; + + + veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Parlamentārais sekretārs pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. + + + Valsts sekretārs: + + organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu; + + + vada iestādes administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi; + + + nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi; + + + izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei; + + + plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm; + + + pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus; + + + bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; + + + dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem; + + + nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa; + + + veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + + + + Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs. + + + Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs. + + + Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu. + + + Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. + + + Nodaļu vada nodaļas vadītājs. Nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. + + + Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs. + + + + IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un ministrijas darbības pārskati + + Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. + + + Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. + + + Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. + + + Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu. + + + Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību. + + + + V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja + (Nodaļas nosaukums MK 15.11.2005. noteikumu Nr.861 redakcijā) + + Ministrijas pakļautībā ir: + (MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 872 redakcijā) + + Valsts asinsdonoru centrs; + + + Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs; + + + Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs; + + + Veselības inspekcija; + + + Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests; + + + Slimību profilakses un kontroles centrs. + + + + Ministrijas pārraudzībā ir: + (MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 872 redakcijā) + + Latvijas Antidopinga birojs; + + + Nacionālais veselības dienests; + + + Rīgas Stradiņa universitāte – stratēģiskajos un finanšu jautājumos; + + + Zāļu valsts aģentūra. + + + + Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās: + (MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 872 redakcijā) + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca"; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca"; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca"; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža""; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca"; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca"; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži""; + + + sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs"; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari""; + + + valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais psihiskās veselības centrs"; + + + sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"; + + + sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ludzas medicīnas centrs". + + + + (Svītrots ar MK 01.02.2005. noteikumiem Nr.84.) + + + + VI. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 14.janvāra noteikumus Nr.20 "Veselības ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 10.nr.). + + + Ministru prezidents I.Emsis + Veselības ministrs R.Muciņš + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/29-0567-asinsdonoru-centrs.xml b/data/29-0567-asinsdonoru-centrs.xml new file mode 100644 index 0000000..bfb9445 --- /dev/null +++ b/data/29-0567-asinsdonoru-centrs.xml @@ -0,0 +1,147 @@ + + + VALSTS ASINSDONORU CENTRS + + Valsts asinsdonoru centra nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 138 + 2005-02-22 + 2005-02-26 + Latvijas Vēstnesis, 33, 25.02.2005. + Spēkā esošs + 102423 + https://likumi.lv/ta/id/102423 + + + sources/29-0567-asinsdonoru-centrs.txt + 6dbba4fd047ec2f982a6ae6d605e48c9aa21286f03a5ea0617c8041ea1b3d616 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Valsts asinsdonoru centrs (turpmāk — centrs) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Centra darbības mērķis ir nodrošināt kvalitātes un drošības prasībām atbilstošas asinis un asins komponentus ārstniecības iestādēm (transfūzijām) un asins pagatavojumu ražošanai, kā arī imūnhematoloģiskās saderības pārbaudes aloimunizētiem pacientiem. + (MK 05.04.2016. noteikumu Nr. 201 redakcijā) + + + + II. Centra funkcijas, uzdevumi un kompetence + + Centram ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr. 741; MK 05.04.2016. noteikumiem Nr. 201) + + organizēt un koordinēt ārstniecības iestāžu apgādi ar kvalitātes prasībām atbilstošiem asins komponentiem un asins pagatavojumiem; + + + (svītrots ar MK 28.12.2006. noteikumiem Nr.1066); + + + organizēt un koordinēt starptautisko sadarbību transfuzioloģijas jomā; + + + organizēt imūnhematoloģiskās saderības pārbaudes un konsultatīvo palīdzību. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, centrs: + (Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr. 741; MK 24.01.2006. noteikumiem Nr. 77; MK 05.04.2016. noteikumiem Nr. 201) + + izstrādā valsts pasūtījuma projektus ārstniecības iestāžu apgādei ar asins pagatavojumiem; + + + sagatavo donoru asinis un asins komponentus ārstniecības iestādēm (transfūzijām) un asins pagatavojumu ražošanai; + + + nodrošina asins pagatavojumu kvalitātes kontroli; + + + (svītrots ar MK 28.12.2006. noteikumiem Nr.1066); + + + veicina sabiedrības izglītošanu donoru kustības jautājumos; + + + apzina jaunas tehnoloģijas un sekmē to ieviešanu asins un asins komponentu sagatavošanā; + + + veic imūnhematoloģiskās saderības pārbaudes; + + + sniedz konsultācijas par imūnhematoloģiskās saderības nodrošināšanas iespējām; + + + administrē asins un asins komponentu sagatavošanai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus. + + + + Centram ir šādas tiesības: + (Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr.741) + + pieprasīt un bez maksas saņemt no ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām centra darbības nodrošināšanai nepieciešamo informāciju ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; + + + piedalīties starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos transfuzioloģijas jomā; + + + sadarboties ar transfuzioloģijas jomā strādājošām organizācijām citās valstīs un atbilstoši kompetencei slēgt starptautiskos sadarbības līgumus; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm un citām institūcijām; + + + atbilstoši kompetencei pārstāvēt Latviju starptautiskajās organizācijās; + + + atbilstoši kompetencei piedalīties tiesību aktu projektu izstrādē transfuzioloģijas jomā; + + + sniegt maksas pakalpojumus, saņemt ziedojumus, dāvinājumus un ārvalstu finansiālo palīdzību. + + + + + III. Centra darbības organizācija + (Nodaļas nosaukums MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1384 redakcijā) + + Centra darbu vada direktors. Centra direktors ir valsts civildienesta ierēdnis. Centra direktors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Centra direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs. + (MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1384 redakcijā) + + + Centra direktoram var būt vietnieki. Centra direktora vietnieki ir valsts civildienesta ierēdņi. + (MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1384 redakcijā) + + + Centra direktors izveido centra iekšējo organizatorisko struktūru. + + + Centra direktors var veidot teritoriālas struktūrvienības. Centra struktūrvienības reglamentu izdod struktūrvienības vadītājs un apstiprina centra direktors. + + + + IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra direktors. Centra direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Centra struktūrvienību amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + (MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1384 redakcijā) + + + Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 10.punktā minēto lēmumu) var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + (MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1384 redakcijā) + + + Centrs ne retāk kā reizi gadā iesniedz Veselības ministrijā pārskatu par funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + Ministru prezidents A.Kalvītis + Veselības ministrs G.Bērziņš + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/29-0570-tiesu-medicinas-ekspertizes-centrs.xml b/data/29-0570-tiesu-medicinas-ekspertizes-centrs.xml new file mode 100644 index 0000000..acfae1c --- /dev/null +++ b/data/29-0570-tiesu-medicinas-ekspertizes-centrs.xml @@ -0,0 +1,148 @@ + + + VALSTS TIESU MEDICĪNAS EKSPERTĪZES CENTRS + + Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 776 + 2004-09-07 + 2004-09-11 + Latvijas Vēstnesis, 144, 10.09.2004. + Spēkā esošs + 93464 + https://likumi.lv/ta/id/93464 + + + sources/29-0570-tiesu-medicinas-ekspertizes-centrs.txt + d50982b99dbf7cfaa219e7f1b598979b3f73f2bc618522db8a2d3e02bdae5d57 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs (turpmāk - centrs) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + (MK 14.02.2006. noteikumu Nr.138 redakcijā) + + + Centra darbības mērķis ir tiesu medicīnisko un bioloģisko ekspertīžu un izpētes nodrošināšana, ārstniecības iestāžu nodrošināšana ar audu transplantātiem, zinātniskās pētniecības veikšana un pēcdiploma izglītības organizēšana tiesu medicīnas jomā. + (MK 19.10.2011. noteikumu Nr.824 redakcijā) + + + + II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Centram ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 19.10.2011. noteikumiem Nr.824) + + veikt tiesu medicīniskās ekspertīzes; + + + organizēt zinātnisko darbu un pēcdiploma izglītību tiesu medicīnas jomā; + + + sniegt konsultatīvu palīdzību tiesu medicīnas jomā tiesībaizsardzības un ārstniecības iestādēm; + + + iespēju robežās nodrošināt ārstniecības iestādes ar audu transplantātiem. + + + + Lai īstenotu noteiktās funkcijas, centram ir šādi uzdevumi: + (Grozīts ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr. 308; MK 19.10.2011. noteikumiem Nr. 824; MK 23.08.2022. noteikumiem Nr. 523) + + veikt dzīvo un mirušo personu tiesu medicīniskās ekspertīzes, ķīmiski toksikoloģisko izpēti, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu, spirta, tā homologu un aizvietotāju noteikšanu, cilvēka bioloģiskā materiāla un seroloģisko izpēti, cilvēka bioloģiskā materiāla DNS genotipa noteikšanu; + + + veikt tiesu medicīniskās ekspertīzes, ja ir aizdomas par ārstniecības personu profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu; + + + piedalīties normatīvo aktu projektu izstrādē un sniegt atzinumus par citu institūciju sagatavotiem normatīviem aktiem tiesu medicīnas jomā; + + + veicināt cilvēktiesību pārkāpumu novēršanu tiesu medicīnas jomā; + + + pēc tiesībaizsardzības institūciju darbinieku pieprasījuma organizēt profesionālās apmācības tiesu medicīnas ekspertīzes jautājumos; + + + sadarbībā ar medicīniska un juridiska profila augstskolām nodrošināt tiesu medicīnas nozares speciālistu sagatavošanu (arī pēcdiploma izglītību); + + + metodiski vadīt, koordinēt un praktiski nodrošināt apvienoto tiesu medicīnisko ekspertīžu nodaļu ekspertu darbību; + + + pēc valsts pārvaldes iestāžu pieprasījuma nodrošināt tās ar statistisko informāciju tiesu medicīnas jomā; + + + izņemt, sagatavot un glabāt neatpazīto un vardarbīgā nāvē mirušo personu bioloģisko materiālu līķa bioloģiskā materiāla arhīvā; + + + iegūt, apstrādāt, uzglabāt un izplatīt cilvēka audus; + + + veidot, uzturēt un papildināt centra pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu "Tiesu medicīnas ekspertīžu informācijas sistēma" un izmantot to šo noteikumu 4.1., 4.2., 4.8., 4.9. un 4.10. apakšpunktā noteikto uzdevumu izpildē. + + + + Centram ir šādas tiesības: + (Grozīts ar MK 14.02.2006. noteikumiem Nr.138; MK 19.10.2011. noteikumiem Nr.824) + + pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm informāciju, kas nepieciešama centra funkciju nodrošināšanai; + + + slēgt līgumus centra darbības nodrošināšanai; + + + sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī biedrībām un nodibinājumiem, ekspertiem un ārvalstu institūcijām tiesu medicīnas jomā; + + + (svītrots ar MK 19.10.2011. noteikumiem Nr.824); + + + sniegt maksas pakalpojumus, saņemt ziedojumus, dāvinājumus un ārvalstu finansiālo palīdzību; + + + atbilstoši kompetencei organizēt seminārus, konferences un kongresus. + + + + + III. Centra darbības organizācija + (Nodaļa MK 19.10.2011. noteikumu Nr.824 redakcijā) + + Centra darbu vada direktors. Centra direktors ir valsts civildienesta ierēdnis. Centra direktors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Centra direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs. + + + Centra direktoram var būt vietnieki, kuri ir valsts civildienesta ierēdņi. + + + Centra direktors nosaka centra organizatorisko struktūru. + + + Centra struktūrvienības ir departamenti, nodaļas un laboratorijas. Struktūrvienību vada struktūrvienības vadītājs. Struktūrvienības uzdevumi un funkcijas noteiktas direktora apstiprinātā struktūrvienības reglamentā. + + + + IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + (Nodaļa MK 19.10.2011. noteikumu Nr.824 redakcijā) + + Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra direktors. Centra direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Centra struktūrvienību amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 11.punktā minēto lēmumu) var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centrs ne retāk kā reizi gadā sniedz veselības ministram pārskatu par pārvaldes funkciju izpildi un centram piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + Ministru prezidents I.Emsis + Veselības ministra vietā — labklājības ministre D.Staķe + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/29-0573-paula-stradina-medicinas-vestures.xml b/data/29-0573-paula-stradina-medicinas-vestures.xml new file mode 100644 index 0000000..09b8462 --- /dev/null +++ b/data/29-0573-paula-stradina-medicinas-vestures.xml @@ -0,0 +1,172 @@ + + + PAULA STRADIŅA MEDICĪNAS VĒSTURES MUZEJS + + Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 1233 + 2009-10-27 + 2009-10-30 + Latvijas Vēstnesis, 172, 29.10.2009. + Spēkā esošs + 199835 + https://likumi.lv/ta/id/199835 + + + sources/29-0573-paula-stradina-medicinas-vestures.txt + f233e2f098337df2ed3e95a6ae95bdbb8fc0379c163de37f320b719ba9d80073 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs (turpmāk – muzejs) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Muzeja darbības mērķis ir vākt, saglabāt, pētīt, izstādīt un popularizēt materiālās un nemateriālās liecības, kurām ir vēsturiska, zinātniska un memoriāla nozīme, kā arī ar tām saistītu informāciju par Latvijas un pasaules medicīnas vēsturi, lai veicinātu sabiedrības izglītošanu un attīstību. + + + + II. Muzeja funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Muzejam ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 89) + + uzturēt, papildināt un veidot muzeja krājumu kā Nacionālā muzeju krājuma daļu un nodrošināt tā saglabāšanu; + + + nodrošināt muzeja vērtību pieejamību sabiedrībai, tai skaitā muzeja ekspozīcijās muzeja galvenajā ēkā un Farmācijas muzejā; + + + pētīt medicīnas vēsturi; + + + veikt zinātniski izglītojošo darbu; + + + veicināt valsts starptautiskos sakarus un sadarbību veselības aprūpes jomā. + + + + Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veic šādus uzdevumus: + (Grozīts ar MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 89) + + veido un papildina muzeja krājumu kā Nacionālā muzeju krājuma daļu un nodrošina tā uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; + + + veido un uztur muzeja krājuma informatīvo sistēmu; + + + izstrādā, iekārto un uztur pastāvīgās ekspozīcijas un izstādes; + + + veic pētījumus un publisko tos; + + + sagatavo un vada muzejpedagoģiskās programmas, ekskursijas, lekcijas, sniedz konsultācijas, rīko publiskus pasākumus, seminārus un konferences; + + + organizē nacionālos un starptautiskos projektus un piedalās tajos; + + + uztur un attīsta muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru; + + + sniedz priekšlikumus normatīvo aktu izstrādei jautājumos, kas saistīti ar muzeju attīstību un Nacionālā muzeju krājuma veidošanu; + + + izglīto sabiedrību veselības pratības jautājumos, piedaloties un organizējot sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus dažādām mērķauditorijām; + + + veic izstāžu apmaiņu, kā arī piedalās citu organizāciju rīkotajās izstādēs Latvijā un ārvalstīs. + + + + Muzejam ir šādas tiesības: + + pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām muzeja funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; + + + iekasēt maksu par muzeja sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem; + + + saņemt dāvinājumus, ziedojumus, ārvalstu finansiālo palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; + + + veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai; + + + publicēt informatīvus materiālus un sniegt informāciju plašsaziņas līdzekļos; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām; + + + citas muzeju darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + + + + + III. Muzeja pārvalde un struktūra + + Muzeja darbu vada muzeja direktors. Muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs, konsultējoties ar Latvijas Muzeju padomi. + + + Muzeja direktoram var būt vietnieki. Vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeja direktors. + + + Lai veicinātu institūciju sadarbību muzeju un informācijas pakalpojumu jomā muzeja kompetencē esošajos jautājumos, saskaņā ar veselības ministra apstiprinātu nolikumu darbojas muzeja konsultatīvā padome. + + + Muzeja sastāvā ir struktūrvienība "Farmācijas muzejs", kas darbojas saskaņā ar tās reglamentu. + (MK 28.02.2023. noteikumu Nr. 89 redakcijā) + + + + IV. Muzeja manta un finansēšanas kārtība + + Muzeja finanšu līdzekļus veido: + + valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem; + + + ieņēmumi par muzeja sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; + + + ziedojumi un dāvinājumi; + + + ārvalstu finansiālā palīdzība. + + + + + V. Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Muzeja darbinieku lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeja direktoram. Muzeja direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 11.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Muzejs reizi gadā iesniedz Kultūras ministrijā pārskatu par muzeja funkciju izpildi. + (Grozīts ar MK 08.08.2017. noteikumiem Nr. 447) + + + Muzejs pēc Veselības ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par tā darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + VI. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumus Nr.943 “Valsts aģentūras “Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 185.nr.; 2005, 172.nr.). + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Veselības ministre B.Rozentāle + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/29-0576-antidopinga-birojs.xml b/data/29-0576-antidopinga-birojs.xml new file mode 100644 index 0000000..5f1187d --- /dev/null +++ b/data/29-0576-antidopinga-birojs.xml @@ -0,0 +1,108 @@ + + + LATVIJAS ANTIDOPINGA BIROJS + + Latvijas Antidopinga biroja nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 377 + 2018-06-26 + 2018-07-01 + Latvijas Vēstnesis, 128, 28.06.2018. + Spēkā esošs + 299972 + https://likumi.lv/ta/id/299972 + + + sources/29-0576-antidopinga-birojs.txt + ca2ff629b216f0bf74da8270550d23abc57d599e7fa4fcf38e94d4274a8e7bf8 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Latvijas Antidopinga birojs (turpmāk – birojs) ir veselības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Veselības ministrs biroja pārraudzību īsteno ar Veselības ministrijas starpniecību. Savā darbībā birojs lēmumus pieņem neatkarīgi. + (Grozīts ar MK 28.09.2021. noteikumiem Nr. 660) + + + Biroja darbības mērķis ir antidopinga politikas īstenošana, lai nodrošinātu 2005. gada 19. oktobra Starptautiskajā konvencijā pret dopingu sportā un 1989. gada 16. novembra Eiropas Padomes Antidopinga konvencijā Nr. 135 un to papildinājumos minēto prasību izpildi. + + + Birojā ir aizliegts nodarbināt personu – sportistu vai sporta darbinieku –, kurai ir noteikts pagaidu aizliegums vai noteikta diskvalifikācija par antidopinga noteikumu pārkāpumu. + (MK 28.09.2021. noteikumu Nr. 660 redakcijā) + + + Birojā ir aizliegts nodarbināt arī citas personas, kuras nav minētas šo noteikumu 2.¹ punktā un kuras ir disciplināri, administratīvi vai krimināli sodītas par pārkāpumiem, kas atbilstoši Pasaules Antidopinga kodeksam ir uzskatāmi par antidopinga noteikumu pārkāpumiem. Šāds aizliegums ir spēkā sešus gadus no lēmuma spēkā stāšanās dienas disciplinārlietā, administratīvajā lietā vai krimināllietā. + (MK 28.09.2021. noteikumu Nr. 660 redakcijā) + + + + II. Biroja funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Biroja funkcijas un uzdevumi noteikti Sporta likumā un citos antidopinga jomu regulējošajos normatīvajos aktos. + + + Birojam ir šādas tiesības: + + pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī fiziskām un privāto tiesību juridiskām personām biroja funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, fiziskām un privāto tiesību juridiskām personām, kā arī ārvalstu institūcijām; + + + pieaicināt ekspertus un veidot darba grupas un komisijas biroja funkciju un uzdevumu izpildei; + + + pārstāvēt Latvijas Republiku antidopinga jautājumos starptautiskās organizācijās; + + + sniegt maksas pakalpojumus; + + + veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. + + + + + III. Biroja darbības organizācija + + Biroja darbu vada direktors. Biroja direktors ir valsts civildienesta ierēdnis. + + + Biroja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs. Biroja direktoram var būt vietnieks. Vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata biroja direktors. + + + Biroja direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + + + Biroja direktors nosaka biroja organizatorisko struktūru, funkciju un uzdevumu sadalījumu. + + + + IV. Biroja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Biroja direktors nodrošina biroja darbības tiesiskumu un ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Biroja direktora faktisko rīcību un administratīvos aktus, kas pieņemti, pildot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās funkcijas, var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Birojs reizi gadā iesniedz veselības ministram pārskatu par biroja funkciju un uzdevumu izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 4. decembra noteikumus Nr. 821 "Valsts sporta medicīnas centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 194. nr.). + + + Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 1. jūlijā. + + + Ministru prezidents Māris Kučinskis + Veselības ministre Anda Čakša + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/29-0582-veselibas-inspekcija.xml b/data/29-0582-veselibas-inspekcija.xml new file mode 100644 index 0000000..9a520f4 --- /dev/null +++ b/data/29-0582-veselibas-inspekcija.xml @@ -0,0 +1,250 @@ + + + VESELĪBAS INSPEKCIJA + + Veselības inspekcijas nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 309 + 2019-07-09 + 2019-07-12 + Latvijas Vēstnesis, 139, 11.07.2019. + Spēkā esošs + 308072 + https://likumi.lv/ta/id/308072 + + + sources/29-0582-veselibas-inspekcija.txt + 75d010e04a197c10bf691b6f76c01bed21a9b6eff8edfffd1c397fa47f15a9f2 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Veselības inspekcija (turpmāk – inspekcija) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Inspekcijas darbības mērķis ir īstenot valsts pārvaldes funkcijas veselības nozares uzraudzībā un kontrolē, lai nodrošinātu minēto jomu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu un izpildi kvalitatīvai un kvalificētai veselības aprūpei, kā arī drošai un veselīgai dzīves videi. + + + + II. Inspekcijas funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Inspekcijai ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 22.07.2025. noteikumiem Nr. 466) + + uzraudzīt ārstniecības iestādēm saistošo normatīvo aktu izpildi veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes jomā, kā arī veselības aprūpes profesionālo un darbspējas ekspertīzes kvalitāti; + + + uzraudzīt farmācijas jomu regulējošo normatīvo aktu izpildi attiecībā uz cilvēkiem paredzēto zāļu un aktīvo vielu apriti un reklamēšanu, narkotisko un psihotropo vielu un zāļu apriti, spirta apriti, kā arī prekursoru apriti; + + + uzraudzīt paaugstināta riska subjektu, iedzīvotāju veselību ietekmējošo vides faktoru, tirgū pieejamo ķīmisko vielu, ķīmisko maisījumu (tai skaitā biocīdu un mazgāšanas līdzekļu), kosmētikas līdzekļu, tabakas izstrādājumu (tai skaitā jaunieviesto tabakas izstrādājumu), augu smēķēšanas produktu, elektronisko cigarešu un uzpildes flakonu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; + + + uzraudzīt medicīniskajām ierīcēm un in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm, tai skaitā tām medicīniskajām ierīcēm, kuras ir aprīkotas ar mākslīgā intelekta sistēmu, noteikto prasību ievērošanu; + + + uzturēt ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru; + + + pieņemt lēmumu par atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda; + + + veikt kompetentajai iestādei paredzētos uzdevumus atbilstoši prasībām, ko nosaka: + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra (EK) Regulas Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, 4., 7., 9., 11. un 14. pants; + + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija (ES) Regulas Nr. 2016/793 par izvairīšanos no dažu svarīgāko zāļu tirdzniecības novirzīšanas uz Eiropas Savienību 9. panta pirmā daļa; + + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija (EK) Regulas Nr. 816/2006 par patentu piespiedu licencēšanu attiecībā uz farmaceitisko produktu ražošanu eksportam uz valstīm, kurās ir sabiedrības veselības aizsardzības problēmas, 14. panta pirmā daļa; + + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra (EK) Regulas Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem 10. panta otrā daļa; + + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 22. decembra (EK) Regulas Nr. 111/2005, ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm, 26. panta pirmā, otrā un trešā daļa; + + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem 34. panta 1. punkts; + + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa (ES) Regulas 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EK un 93/42/EEK, 93., 94., 95. pants un 97. panta pirmā un otrā daļa; + + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regulas (ES) 2017/746 par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu, 88., 89. un 90. pants; + + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija (EK) Regulas Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93, 19. un 26. pants; + + + Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regula Nr. 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828. + + + + + Lai izpildītu noteiktās funkcijas, inspekcijai ir šādi uzdevumi: + (Grozīts ar MK 22.07.2025. noteikumiem Nr. 466) + + veikt pārbaudes, ekspertīzes un sniegt atzinumus par veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitāti; + + + kontrolēt ārstniecības iestāžu darbības atbilstību veselības aprūpes jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un to, vai ārstniecības personām ir sertifikācijas institūcijas izsniegti ārstniecības personas sertifikāti. Pārbaudīt, vai ārstniecības iestādes atbilst obligātajām prasībām, kas noteiktas ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām (tai skaitā attiecībā uz zāļu aprites kārtības ievērošanu un kvalitatīvu un kvalificētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu), kā arī apturēt neatļautu ārstniecību; + + + kontrolēt farmaceitiskās darbības uzņēmumu atbilstību farmācijas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem; + + + kontrolēt narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru apriti; + + + kontrolēt farmaceitiskās darbības uzņēmumos ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtības ievērošanu; + + + kontrolēt zāļu izplatīšanas un reklamēšanas prasību ievērošanu; + + + kontrolēt normatīvajos aktos noteikto infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu izpildi, kā arī higiēnas prasību ievērošanu paaugstināta riska subjektos; + + + normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos vai arī pēc fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma izsniegt nosacījumus higiēnas prasību ievērošanai un novērtēt būvprojekta un objekta atbilstību higiēnas prasībām; + + + novērtēt vides veselības riska faktorus un to ietekmi uz cilvēka veselību un dzīves kvalitāti (tai skaitā ķīmisko vielu riskus cilvēka veselībai); + + + kontrolēt dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanas prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam, kā arī kontrolēt dzeramā ūdens ņemšanas vietu aizsardzības prasību izpildi, organizēt un veikt dzeramā ūdens un peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu; + + + kontrolēt tirdzniecībā esošo (tirgū laisto un izplatīto) ķīmisko vielu, ķīmisko maisījumu (tai skaitā biocīdu un mazgāšanas līdzekļu) un kosmētikas līdzekļu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; + + + kontrolēt sniegtās informācijas un tirgū laisto tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko cigarešu, uzpildes flakonu un jaunieviesto tabakas izstrādājumu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; + + + piedalīties ātrās ziņošanas sistēmā par nepārtikas preču un pakalpojumu drošumu starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm (RAPEX), lai sniegtu informāciju par Latvijas tirgū atklātajām bīstamajām precēm un pārbaudītu saņemto informāciju par bīstamām precēm; + + + kontrolēt medicīnisko ierīču un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču, tai skaitā to medicīnisko ierīču, kuras ir aprīkotas ar mākslīgā intelekta sistēmu, ekspluatāciju ārstniecības iestādēs un tirgū laisto medicīnisko ierīču, tai skaitā to medicīnisko ierīču, kuras ir aprīkotas ar mākslīgā intelekta sistēmu, atbilstību normatīvajiem aktiem; + + + veikt ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrāciju, attiecīgo reģistru datu papildināšanu un uzturēšanu, nodrošināt to publisku pieejamību, kā arī veikt reģistru datu analīzi; + + + izsniegt dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs un Latvijā un veikt kompetentajai iestādei paredzētos uzdevumus Iekšējā tirgus informācijas sistēmā attiecībā uz ārstniecības personām reglamentētajā profesijā veselības aprūpes jomā atbilstoši normatīvajiem aktiem par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu; + + + veikt ekspertīzes, sniegt atzinumus Ārstniecības riska fonda ietvaros par personas veselībai un dzīvībai nodarītā kaitējuma esību, kaitējuma un atlīdzības apmēru, kā arī vērtēt ārstniecības izdevumu saistību ar pacientam nodarītā kaitējuma seku mazināšanu vai novēršanu; + + + piedalīties starptautisko veselības aizsardzības noteikumu izpildē veselības aizsardzības īstenošanas jomā; + + + atbilstoši kompetencei sniegt atbalstu Nacionālajam veselības dienestam pārrobežu veselības aprūpes kontaktpunkta darbības nodrošināšanai; + + + iekļaut ārstniecības iestādes veselības tūrisma pakalpojumu sniedzēju sarakstā; + + + veikt citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Lai paveiktu noteiktos uzdevumus, inspekcijai ir šādas tiesības: + + pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, ārstniecības iestādēm, kā arī no fiziskajām personām un privāto tiesību juridiskajām personām uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus (tai skaitā medicīniskos dokumentus); + + + izņemt dokumentus (tai skaitā medicīniskos dokumentus) vai saņemt to apliecinātas kopijas; + + + pieprasīt un saņemt to personu paskaidrojumus, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu prasību ievērošanu; + + + normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos uzdot fiziskajām vai juridiskajām personām pārtraukt sabiedrības un indivīda interesēm, veselībai un dzīvībai kaitīgas darbības vai bezdarbību un novērst konstatētās neatbilstības. Kontrolēt minētajām personām doto uzdevumu izpildi; + + + sniegt kompetentajām institūcijām priekšlikumus par nepieciešamību apturēt vai anulēt speciālās atļaujas (licences) un profesionālās darbības sertifikātus, ja konstatēti pārkāpumi inspekcijas kompetencē esošajās darbības jomās; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdot administratīvos aktus vai pārvaldes lēmumus, kā arī veikt administratīvā pārkāpuma procesu; + + + uzdot veikt konkrētus pasākumus preces neatbilstības novēršanai un kontrolēt doto uzdevumu izpildi, normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos aizliegt vai apturēt izplatīšanu, izņemt, atsaukt tirgū laistās vai izplatītās ķīmiskās vielas un maisījumus (tai skaitā biocīdus un mazgāšanas līdzekļus), kosmētikas līdzekļus, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās cigaretes, to uzpildes flakonus, zāles un narkotiskās un psihotropās zāles, medicīniskās ierīces, pārtraukt ūdensapgādi; + + + normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos bez iepriekšēja brīdinājuma, īpašas atļaujas, maksas un citiem ierobežojumiem netraucēti apmeklēt un kontrolēt jebkuru objektu visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no tā padotības un apmeklēšanas režīma, izņemot ieslodzījuma vietas un citas normatīvajos aktos noteiktās ierobežotas pieejas iestādes un teritorijas, kuru apmeklēšana saskaņojama ar attiecīgās iestādes vadību vai teritorijas administrāciju; + + + pieprasīt, lai kontrolējamās fiziskās un juridiskās personas nodrošinātu pārbaudāmā objekta vadītāja, atbildīgās amatpersonas vai cita pārstāvja klātbūtni kontroles laikā; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbaudāmajos objektos ņemt vides un preču paraugus, organizēt to laboratorisko pārbaudi vai cita veida ekspertīzi atbilstoši gada uzraudzības un kontroles plānam (programmai) vai gadījumos, ja ir pamatotas aizdomas par attiecīgā objekta darbības neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; + + + veikt mērījumus un kontrolpirkumus; + + + iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar inspekcijas maksas pakalpojumu cenrādi; + + + ja nepieciešams, veicot ekspertīzi, pieaicināt profesionālo organizāciju speciālistus; + + + pārbaudīt, vai ārstniecības iestādes, ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas ir veikušas reģistrāciju attiecīgajos reģistros; + + + atbilstoši kompetencei izstrādāt informatīvus materiālus, lai informētu vai brīdinātu sabiedrību; + + + veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. + + + + + III. Inspekcijas darbības organizācija + + Inspekcijas darbu vada inspekcijas vadītājs. Vadītājs ir valsts civildienesta ierēdnis. + + + Inspekcijas vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs. + + + Inspekcijas vadītājs nosaka inspekcijas organizatorisko struktūru. + + + Kontroles un uzraudzības pilnvaras ir šādām inspekcijas amatpersonām: inspekcijas vadītājam, inspekcijas vadītāja vietniekiem, departamentu vadītājiem un vadītāju vietniekiem, kontroles un uzraudzības struktūrvienību vadītājiem un vadītāju vietniekiem, vecākajiem inspektoriem, inspektoriem, vecākajiem ārstiem ekspertiem, ārstiem ekspertiem, ārstu ekspertu palīgiem, vecākajiem higiēnas ārstiem, higiēnas ārstiem un higiēnas ārstu palīgiem, vecākajiem tehniskās uzraudzības inspektoriem, tehniskās uzraudzības inspektoriem, sabiedrības veselības analītiķiem, vides veselības analītiķiem. Inspekcijas amatpersonām, veicot amata pienākumus, ir dienesta apliecības. + + + + IV. Inspekcijas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Inspekcijas darbības tiesiskumu nodrošina inspekcijas vadītājs. Inspekcijas vadītājs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Inspekcijas amatpersonu lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu inspekcijas vadītājam. Inspekcijas vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Inspekcijas vadītāja lēmumus (izņemot šo noteikumu 11. punktā minēto lēmumu) un faktisko rīcību var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Inspekcija ne retāk kā reizi gadā sniedz veselības ministram pārskatu par pārvaldes funkciju izpildi un inspekcijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008. gada 5. februāra noteikumus Nr. 76 "Veselības inspekcijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 22. nr.; 2009, 147. nr.; 2010, 204. nr.; 2012, 66. nr.; 2013, 208. nr.). + + + Ministru prezidenta vietā – + Ministru prezidenta biedrs, + tieslietu ministrs J. Bordāns + Veselības ministre I. Viņķele + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/29-0649-neatliekamas-mediciniskas-palidzibas-dienests.xml b/data/29-0649-neatliekamas-mediciniskas-palidzibas-dienests.xml new file mode 100644 index 0000000..99f18f9 --- /dev/null +++ b/data/29-0649-neatliekamas-mediciniskas-palidzibas-dienests.xml @@ -0,0 +1,216 @@ + + + NEATLIEKAMĀS MEDICĪNISKĀS PALĪDZĪBAS DIENESTS + + Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 1480 + 2009-12-15 + 2009-12-31 + Latvijas Vēstnesis, 205, 30.12.2009. + Spēkā esošs + 202907 + https://likumi.lv/ta/id/202907 + + + sources/29-0649-neatliekamas-mediciniskas-palidzibas-dienests.txt + 77886dadf2da17ca34d287e8a2a5191c202d35ab5908aafe95c198c3b252810a + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (turpmāk – dienests) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Dienesta darbības mērķis ir īstenot vienotu valsts politiku neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas jomā. + + + + II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Dienestam ir šādas funkcijas: + + organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem pirmsslimnīcas etapā; + + + organizēt apmācības neatliekamās medicīniskās palīdzības un pirmās palīdzības sniegšanā, kā arī katastrofu medicīnā; + + + plānot katastrofu medicīnas sistēmas darbību, organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību ārkārtas medicīniskajās situācijās un katastrofās, kā arī gadījumā, ja nepieciešamais medicīniskās palīdzības apjoms pārsniedz ārstniecības iestādes resursu iespējas; + + + glabāt medicīnisko ierīču un medikamentu valsts materiālās rezerves. + + + + Lai īstenotu noteiktās funkcijas, dienestam ir šādi uzdevumi: + + plānot, vadīt, koordinēt un sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem ikdienā, ārkārtas medicīniskajās situācijās un katastrofās; + + + plānot, organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību pēc ārstniecības iestādes pieprasījuma, ja nepieciešamais medicīniskās palīdzības apjoms pārsniedz ārstniecības iestādes resursu iespējas; + + + ārkārtas medicīniskajās situācijās organizēt personu pārvešanu un ievietošanu ārstniecības iestādē, kurā iespējams sniegt nepieciešamo medicīnisko palīdzību; + + + koordinēt un nodrošināt medicīnisko evakuāciju valstī; + + + sadarbībā ar pašvaldībām koordinēt ārstniecības iestāžu katastrofu medicīnas plānu izstrādāšanu; + + + izstrādāt un reizi gadā aktualizēt valsts katastrofu medicīnas plānu un iesniegt to apstiprināšanai Veselības ministrijā; + + + nodrošināt sadarbību ar citiem ārkārtas situāciju un katastrofu seku likvidēšanā iesaistītajiem dienestiem; + + + plānot un koordinēt rīcību sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā un sabiedrības veselības ārkārtas situācijās; + + + nodrošināt Pasaules Veselības organizācijas koordinācijas punkta funkcijas Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu darbības jomā; + + + nodrošināt Eiropas Savienības RAS-BICHAT (Bioloģiskā un ķīmiskā terorisma agrīnā brīdināšanas sistēma) sistēmas darbību un kontaktpunkta funkcijas Latvijā; + + + nodrošināt dienesta personāla apmācību un kvalifikācijas uzturēšanu; + + + organizēt citu ārstniecības personu, studentu, rezidentu un cita neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla apmācību; + + + apmācīt un sagatavot ārstniecības personas dalībai starptautiskajās humānās palīdzības misijās; + + + sadarbībā ar profesionālajām asociācijām un organizācijām sagatavot mācību programmas neatliekamās medicīniskās palīdzības un pirmās palīdzības sniegšanā, katastrofu medicīnā, kā arī pirmās palīdzības pasniedzēju apmācībā; + + + apmācīt pirmās palīdzības pasniedzējus; + + + izsniegt, apturēt vai anulēt izglītības iestāžu vai pasniedzēju apliecības, kas ļauj veikt apmācību pirmās palīdzības sniegšanā; + + + plānot un organizēt ārkārtas medicīnisko un ārkārtas sabiedrības veselības situāciju treniņu apmācības un piedalīties tajās, kā arī organizēt praktiskās mācības pirmās palīdzības un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā; + + + piedalīties reģionāla, valsts un starptautiska mēroga civilās aizsardzības mācībās, katastrofu un krīžu novēršanas un pārvarēšanas plānošanas un praktiskajās mācībās; + + + plānot nepieciešamos materiāltehniskos resursus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai; + + + nodrošināt operatīvo medicīnisko rezervju veidošanu, uzturēšanu un atjaunošanu, kā arī uzraudzīt to lietošanu; + + + izstrādāt, papildināt un attīstīt katastrofu medicīnas sistēmas darbības nodrošināšanai nepieciešamās informācijas uzskaiti par valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu materiāli tehnisko nodrošinājumu, kā arī par personām, kas ir apmācītas pirmās palīdzības sniegšanā; + + + izstrādāt priekšlikumus par dienesta un glābšanas dienestu nodrošinājumu ar medicīnisko aprīkojumu, tā savietojamību un modernizāciju; + + + izstrādāt priekšlikumus par valsts materiālo rezervju veidošanu, atjaunošanu, nomaiņu, norakstīšanu un nomenklatūras precizēšanu; + + + uzglabāt, uzskaitīt un atjaunot medicīnisko ierīču un medikamentu valsts materiālās rezerves, kā arī organizēt to realizēšanu; + + + sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem izstrādāt priekšlikumus par Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājumu ar medicīnisko aprīkojumu un organizēt apmācības aprīkojuma lietošanā; + + + piedalīties normatīvo aktu projektu izstrādē un atzinumu sniegšanā par citu institūciju sagatavotajiem iestādes kompetencē esošajiem normatīvo aktu projektiem; + + + informēt sabiedrību par neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu un profilaktiskiem pasākumiem sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā; + + + atbilstoši kompetencei izskatīt fizisku un juridisku personu sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus; + + + veikt citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Dienestam ir šādas tiesības: + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un gadījumā pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un ārstniecības iestādēm dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus, kā arī lūgt privātpersonām sniegt dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts pārvaldes iestādēm, fiziskām personām un privāto tiesību juridiskām personām, kā arī ārvalstu institūcijām; + + + slēgt starpresoru vienošanos; + + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt iepirkumus iestādes darbības nodrošināšanai; + + + sniegt maksas pakalpojumus, saņemt ziedojumus, dāvinājumus un ārvalstu finansiālo palīdzību; + + + atbilstoši kompetencei organizēt seminārus, konferences un kongresus; + + + publicēt informatīvus un reklāmas materiālus un sniegt plašsaziņas līdzekļos informāciju par dienesta kompetencē esošajiem jautājumiem; + + + pieaicināt ekspertus, lai veiktu ar dienesta darbību saistītus uzdevumus; + + + veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. + + + + + III. Dienesta struktūra + + Dienestu vada direktors. Direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs. Direktoram var būt vietnieki. + + + Direktors nosaka iestādes iekšējo organizatorisko struktūru. + + + Dienests var veidot teritoriālās struktūrvienības reģionālās daudzprofila slimnīcas stacionārās palīdzības apkalpes zonā. + + + Dienesta teritoriālo struktūrvienību vada teritoriālās struktūrvienības vadītājs. Teritoriālās struktūrvienības vadītāju pieņem darbā un atlaiž no darba direktors. + + + + IV. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskata sniegšana + + Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina direktors. Direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Dienesta amatpersonu lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu direktoram. Direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Direktora lēmumus (izņemot šo noteikumu 11.punktā minēto lēmumu) un faktisko rīcību var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Dienests ne retāk kā reizi gadā sniedz veselības ministram pārskatu par pārvaldes funkciju izpildi un dienestam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājums + + Atzīt par spēku zaudējušiem: + + Ministru kabineta 2005.gada 11.oktobra noteikumus Nr.761 "Katastrofu medicīnas centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 164.nr.; 2008, 106.nr.; 2009, 17., 147.nr.); + + + Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra noteikumus Nr.92 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 17., 147.nr.). + + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Veselības ministre B.Rozentāle + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/29-0674-NVD.xml b/data/29-0674-NVD.xml new file mode 100644 index 0000000..b665fbc --- /dev/null +++ b/data/29-0674-NVD.xml @@ -0,0 +1,293 @@ + + + NACIONĀLAIS VESELĪBAS DIENESTS + + Nacionālā veselības dienesta nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 850 + 2011-11-01 + 2011-11-11 + Latvijas Vēstnesis, 178, 10.11.2011. + Spēkā esošs + 239184 + https://likumi.lv/ta/id/239184 + + + sources/29-0674-NVD.txt + 54f7468151e2b1f1cab22cc5b40acb81c911d3de98cec3968fc098f2333d1f35 + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Nacionālais veselības dienests (turpmāk – dienests) ir veselības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + (Grozīts ar MK 21.11.2018. noteikumiem Nr. 713) + + + Dienesta darbības mērķis ir īstenot valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, nodrošinot racionālu un maksimāli efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī īstenot valsts politiku veselības un sabiedrības veselības datu iegūšanā un analīzē. + (MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 871 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2025., sk. 19. punktu) + + + + II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Dienestam ir šādas funkcijas: + (MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 871 redakcijā; 3.17. un 3.18. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2025., sk. 19. punktu) + + administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus un saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem norēķināties par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī ambulatorajai ārstniecībai paredzētajām zālēm un medicīniskajām ierīcēm; + + + uzraudzīt dienesta administrēšanā nodoto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un aptiekās; + + + analizēt veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus, prognozēt veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un izvērtēt šo pakalpojumu nepieciešamību; + + + informēt sabiedrību par tai pieejamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību, kā arī konsultēt iedzīvotājus par viņu tiesībām, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus; + + + organizēt un veikt normatīvajos aktos paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču valsts centralizētos iepirkumus veselības aprūpes jomā; + + + nodrošināt valsts organizētā vēža skrīninga īstenošanu; + + + regresa kārtībā atgūt līdzekļus par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes sniegto neatliekamo medicīnisko palīdzību un personu ārstēšanu, ja ārstēšana ir prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma sekas; + + + veikt kompetentās iestādes uzdevumus veselības aprūpes jomā, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulā (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1231/2010, ar ko Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ; + + + nodrošināt starptautisko saistību izpildi veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā; + + + izstrādāt priekšlikumus un finanšu aprēķinus jaunu no valsts budžeta apmaksājamu veselības aprūpes pakalpojumu ieviešanai; + + + pamatojoties uz veselības ekonomikas principiem, izstrādāt priekšlikumus par veselības aprūpei piešķirtā finansējuma efektīvu izmantošanu; + + + izstrādāt veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeļus un noteikt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumu veidus; + + + veidot un uzturēt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo ārstniecībā lietojamo zāļu un medicīnisko ierīču sarakstus; + + + izstrādāt racionālas farmakoterapijas vadlīnijas; + + + administrēt Ārstniecības riska fondu; + + + sadarboties ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu jomā, kas saistīta ar dienesta darbību; + + + atbilstoši normatīvajiem aktiem segt maksu par farmaceita pakalpojumiem no valsts budžeta līdzekļiem; + + + atbilstoši piešķirtajam finansējumam veikt maksājumus no valsts budžeta līdzekļiem par digitālās veselības politikas īstenošanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs", kam deleģēta tās īstenošana; + + + atbilstoši piešķirtajam finansējumam veikt maksājumus no valsts budžeta līdzekļiem metodiskās vadības institūcijai par metodiskās vadības nodrošināšanu attiecīgajā veselības aprūpes jomā; + + + (zaudējis spēku ar 01.01.2025.; sk. 18. punktu). + + + + Lai nodrošinātu šo noteikumu 3. punktā minēto funkciju izpildi, dienests veic šādus uzdevumus: + (MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 871 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.06.2026. noteikumiem Nr. 375) + + slēdz līgumus par: + + valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu; + + + ambulatorajai ārstniecībai paredzēto no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču nodrošināšanu saskaņā ar valsts budžeta likumu kārtējam gadam; + + + + veic valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasi; + + + veido, uztur un papildina: + + šādas valsts informācijas sistēmas, kuru pārzinis ir dienests: + + veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmu "Vadības informācijas sistēma" (turpmāk – vadības sistēma), kas nodrošina veselības aprūpes norēķinus; + + + kompensējamo zāļu reģistrācijas un uzskaites informācijas sistēmu; + + + veselības nozares elektronisko starptautiskās sadarbības informācijas sistēmu (SSIS); + + + nacionālās lietotnes aizstājēju NVD JINA (JUMP's Implementation of National Application); + + + + veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzi; + + + + analizē noslēgto līgumu izpildi un apkopo informāciju par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču nodrošinājumu; + + + apkopo vadības sistēmas datus; + + + pārbauda no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējas, to sniegšanas pamatotību un atbilstību līgumam ar dienestu; + + + atbilstoši kompetencei uzdod veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem novērst konstatētās nepilnības veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu izlietošanā un atmaksāt personai nepamatoti iekasētu pacienta iemaksu vai samaksu par veselības aprūpes pakalpojumu; + + + koordinē veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu: + + atbilstoši starptautiskajiem līgumiem; + + + Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un apjomā Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri uzturas Eiropas Savienībā, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs un Šveices Konfederācijā, kā arī Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un Šveices Konfederācijā apdrošinātajām personām, kuras uzturas Latvijas Republikā; + + + + veic pārrobežu veselības aprūpes valsts kontaktpunkta uzdevumus; + + + slēdz līgumu par valsts organizētā vēža skrīninga un pēcskrīninga pakalpojumu sniegšanu un apmaksu; + + + nodrošina valsts organizētā vēža skrīninga uzaicinājuma vēstuļu nosūtīšanu; + + + nodrošina valsts organizētā vēža skrīninga un pēcskrīninga pakalpojumu pieejamību; + + + nodrošina valsts organizētā vēža skrīninga un pēcskrīninga datu pieejamību; + + + atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām un pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, piedalās starptautiskajos sadarbības projektos un citos starptautiskajos pasākumos, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu jomā, kas saistīta ar dienesta darbību; + + + atbilstoši kompetencei piedalās normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu sagatavošanā un izvērtēšanā; + + + izstrādā no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un samaksas nosacījumus; + + + aprēķina no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo ārstniecībā izmantojamo (tai skaitā kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto) zāļu un medicīnisko ierīču cenas; + + + organizē, koordinē un veic pētījumus veselības ekonomikas, veselības aprūpes finansēšanas un pakalpojumu samaksas jomā; + + + analizē finansējumu, kas zāļu iegādei izlietots no zāļu iegādes kompensācijas sistēmai paredzētajiem līdzekļiem, sadalījumā pa zāļu grupām, nosaukumiem, zāļu vispārīgajiem nosaukumiem, diagnožu grupām; + + + sagatavo priekšlikumus par racionālu finansējuma izmantošanu, kas paredzēts no valsts budžeta apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu segšanai; + + + apkopo un izvērtē valsts institūciju, nozares profesionālo organizāciju, ārstniecības iestāžu pārskatus un speciālistu ieteikumus par medicīnisko tehnoloģiju ieviešanu un veselības aprūpes pakalpojumu attīstību; + + + nodrošina ārstniecības riska maksājumu iekasēšanu no ārstniecības iestādēm un no ārstniecības riska fonda izmaksā atlīdzību pacientiem par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu un morālo kaitējumu; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + + + + Dienestam ir šādas tiesības: + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + sniegt fiziskām un juridiskām personām publiskos pakalpojumus un iekasēt par tiem maksu atbilstoši dienesta maksas pakalpojumu cenrādim; + + + sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskām organizācijām, fiziskām un juridiskām personām, kā arī ārvalstu institūcijām; + + + pieaicināt ekspertus un veidot darba grupas dienesta funkciju un uzdevumu izpildei; + + + iesaistīties Eiropas Savienības institūciju un starptautisko organizāciju programmās un projektos; + + + atbilstoši darbības jomai rīkot konferences, seminārus, kursus, mācības un citus izglītojošus un informatīvus pasākumus; + + + veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. + + + + + III. Dienesta darbības organizācija + + Dienestu vada direktors. Direktors ir valsts civildienesta ierēdnis. Direktoru konkursa kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs. + + + Dienesta direktors nosaka dienesta organizatorisko struktūru. + + + Dienesta direktoram var būt vietnieki – valsts civildienesta ierēdņi. + + + Dienesta sastāvā var būt teritoriālās struktūrvienības. + + + Dienesta teritoriālo struktūrvienību vada teritoriālās struktūrvienības vadītājs. Teritoriālās struktūrvienības vadītāja pienākumus, tiesības un atbildību nosaka teritoriālās struktūrvienības reglamentā. + + + + IV. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Dienesta direktors nodrošina dienesta darbības tiesiskumu un ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Dienesta amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu dienesta direktoram. Dienesta direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. + (MK 21.11.2018. noteikumu Nr. 713 redakcijā) + + + Dienesta direktora vai dienesta direktora vietnieka izdoto administratīvo aktu (izņemot šo noteikumu 12. punktā minēto lēmumu) vai faktisko rīcību var apstrīdēt Veselības ministrijā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. + (MK 21.11.2018. noteikumu Nr. 713 redakcijā) + + + Dienests reizi gadā iesniedz veselības ministram pārskatu par funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + Dienests pēc Veselības ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par dienesta darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem: + + Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumus Nr.1119 "Veselības ekonomikas centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 157.nr.); + + + Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumus Nr.1149 "Veselības norēķinu centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 161.nr.; 2010, 72.nr.). + + + + (Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 871) + + + Šo noteikumu 3.20. apakšpunkts ir spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim. + (MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 871 redakcijā) + + + Grozījumi šo noteikumu 3.17. apakšpunktā par maksājumu veikšanu par farmaceita pakalpojumiem, 2. punktā, 3.18. apakšpunktā par maksājumu veikšanu par digitālās veselības politikas īstenošanu un 4. punktā stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. + (MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 871 redakcijā) + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Veselības ministre I.Circene + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/data/29-0677-slimibu-profilakses-kontroles-centrs.xml b/data/29-0677-slimibu-profilakses-kontroles-centrs.xml new file mode 100644 index 0000000..c32e63b --- /dev/null +++ b/data/29-0677-slimibu-profilakses-kontroles-centrs.xml @@ -0,0 +1,290 @@ + + + SLIMĪBU PROFILAKSES UN KONTROLES CENTRS + + Slimību profilakses un kontroles centra nolikums + Ministru kabinets + noteikumi + 241 + 2012-04-03 + 2012-04-06 + Latvijas Vēstnesis, 55, 05.04.2012.Dokumenta valoda: + Spēkā esošs + 246288 + https://likumi.lv/ta/id/246288 + + + sources/29-0677-slimibu-profilakses-kontroles-centrs.txt + a894d63abfa594c37fcf9bdcffe6c2aec6f988aa199bb4ce4df2286a42acd8be + 2026-10-11 + + Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + + I. Vispārīgie jautājumi + + Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – centrs) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + + + Centra darbības mērķis ir īstenot valstī sabiedrības veselības politiku epidemioloģiskās drošības un slimību profilakses apakšjomās un veselības aprūpes politiku veselības aprūpes kvalitātes apakšjomā, kā arī nodrošināt veselības veicināšanas politikas īstenošanu un koordināciju. + (MK 14.02.2017. noteikumu Nr. 84 redakcijā) + + + + II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības + + Centram ir šādas funkcijas: + (Grozīts ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr. 820; MK 14.02.2017. noteikumiem Nr. 84; MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 486; MK 15.08.2023. noteikumiem Nr. 456) + + izstrādāt uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus un labākajai starptautiskajai praksei atbilstošus priekšlikumus veselības aprūpes un sabiedrības veselības politikas veidošanai un sniegt priekšlikumus par šīs politikas prioritātēm; + + + veikt neinfekcijas slimību uzraudzību, organizēt slimību profilakses un veselības veicināšanas pasākumus, kā arī izvērtēt faktorus, kuri var ietekmēt sabiedrības veselību; + + + veikt infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību, monitoringu un izlūkošanu; + + + organizēt infekcijas slimību profilakses un izplatības ierobežošanas pasākumus, tai skaitā pasākumus iedzīvotāju grupās, kas pakļautas paaugstinātam infekciju riskam vai piederīgas īpašām riska grupām; + + + koordinēt un pārraudzīt politikas plānošanas dokumentu izpildi epidemioloģiskās drošības apakšjomā; + + + iegūt, apkopot, apstrādāt un analizēt sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistikas informāciju; + + + veikt sabiedrības veselības monitoringu; + + + nodrošināt metodisku atbalstu ārstniecības iestādēm ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības jautājumos; + + + izstrādāt un uzturēt veselības aprūpes rezultatīvo rādītāju un indikatoru klāstu ārstniecības iestāžu darbības un rezultātu analīzei; + + + sniegt valsts pārvaldes institūcijām informatīvo atbalstu iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes īstenošanā; + + + sagatavot izstrādājamo klīnisko vadlīniju sarakstu, izvērtēt klīniskās vadlīnijas un nodrošināt to ieviešanas metodisko vadību; + + + nodrošināt valsts organizētā vēža skrīninga programmu vadību. + + + + Lai nodrošinātu šo noteikumu 3.punktā minēto funkciju izpildi, centrs veic šādus uzdevumus: + (Grozīts ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr. 820; MK 14.02.2017. noteikumiem Nr. 84; MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 486; MK 15.08.2023. noteikumiem Nr. 456; MK 19.11.2025. noteikumiem Nr. 682) + + izstrādā slimību profilakses un veselības veicināšanas programmas un veic to īstenošanas metodisko vadību; + + + valsts un reģionālā līmenī koordinē veselības veicināšanas pasākumu īstenošanu; + + + informē sabiedrības grupas jautājumos, kas ietekmē veselību un veselīgu dzīvesveidu; + + + nodrošina infekcijas slimību gadījumu un uzliesmojumu epidemioloģisko izmeklēšanu un pretepidēmijas pasākumu organizēšanu infekcijas slimību perēkļos, veic epidemioloģisko datu analīzi, riska novērtēšanu, piedalās ārkārtas situāciju pārvaldīšanā un epidēmijas (pandēmijas) draudu novēršanā; + + + plāno iedzīvotāju vakcināciju, apkopo vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumus un pasūta vakcīnas no zāļu lieltirgotavām, nodrošina vakcinācijas monitoringu, statistisko datu apkopošanu un analīzi, veic vakcinācijas komplikāciju gadījumu monitoringu un epidemioloģisko izmeklēšanu; + + + sagatavo informāciju, izstrādā metodiskos ieteikumus un sniedz metodisko atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām, ārstniecības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, citām juridiskām un fiziskām personām jautājumos, kas saistīti ar epidemioloģisko drošību, slimību profilaksi un veselības veicināšanu; + + + iegūst, apkopo, apstrādā, analizē, publicē un izplata iekšzemes un ārvalstu datu lietotājiem nepieciešamo valsts statistisko informāciju (kopsavilkumu) par veselības aprūpes pakalpojumiem, iedzīvotāju veselības stāvokli, infekcijas slimībām, veselības riska faktoriem, sabiedrības veselības problēmām, atkarības slimībām un garīgo veselību; + + + plāno, metodiski vada, organizē, koordinē un veic pētījumus sabiedrības veselības jomā; + + + veido un attīsta nacionālo informācijas un monitoringa sistēmu attiecībā uz infekcijas slimībām un koordinē minētās sistēmas darbību; + + + (svītrots ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr. 820); + + + atbilstoši kompetencei sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, starptautiskajām institūcijām un organizācijām, nodrošinot informācijas un pieredzes apmaiņu, apmācību un kopīgu projektu īstenošanu, pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās, Eiropas Savienības institūcijās un starptautiskajos pasākumos; + + + atbilstoši kompetencei piedalās normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu sagatavošanā un izvērtēšanā; + + + organizē HIV profilakses punktu darba nodrošinājumam nepieciešamo zāļu un medicīnisko ierīču plānošanu, iepirkšanu, uzglabāšanu, uzskaiti un sadali; + + + veido, uztur un papildina šādas centra pārziņā esošas valsts informācijas sistēmas un datubāzes: + + Valsts infekcijas slimību uzraudzības un monitoringa sistēmu (VISUMS); + + + (svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 539); + + + (svītrots ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr. 820); + + + iedzīvotāju genoma valsts reģistru; + + + jaundzimušo reģistru; + + + ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistru; + + + veselības aprūpes nozares valsts statistisko pārskatu datubāzi; + + + Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi; + + + stacionāro gultu fonda izmantošanas datubāzi; + + + (svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 539); + + + (svītrots ar MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 486); + + + (svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 539); + + + klīnisko vadlīniju datubāzi; + + + + atbilstoši kompetencei nodrošina Centrālo statistikas pārvaldi, Pasaules Veselības organizāciju, Eiropas Savienības institūcijas, valsts un pašvaldību institūcijas ar centra rīcībā esošo informāciju; + + + nodrošina Eiropas Savienības Infekcijas slimību agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) darbības uzturēšanu un koordinēšanu; + + + nodrošina Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra fokālo punktu, kā arī Eiropas epidemioloģiskās uzraudzības sistēmas (TESSy) koordinatora pienākumu izpildi; + + + nodrošina valsts specializētā centra funkciju dalībai Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra uzturētajā Eiropas Informācijas tīklā par narkotikām un narkomāniju (Reitox) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Regulai (EK) Nr. 1920/2006 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru un atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. novembra Regulai (ES) 2017/2101, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1920/2006 attiecībā uz informācijas apmaiņu, agrīnās brīdināšanas sistēmu un riska novērtēšanu saistībā ar jaunām psihoaktīvām vielām (turpmāk – regula 2017/2101); + + + nodrošina informācijas apmaiņu starp Eiropas Informācijas tīkla par narkotikām un narkomāniju (Reitox) valsts specializēto centru, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru un Eiropolu par jaunām psihoaktīvām vielām, to atklāšanu un identificēšanu, lietošanu un lietošanas paradumiem, šo vielu izgatavošanu, ieguvi, izplatīšanu un izplatīšanas metodēm, nelikumīgu tirdzniecību un komerciālo, medicīnisko un zinātnisko pielietojumu, kā arī iespējamiem un apzinātajiem riskiem atbilstoši regulai 2017/2101; + + + veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus; + + + izstrādā un ārstniecības iestādēm izplata metodiskos ieteikumus ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības paaugstināšanai; + + + sniedz metodisku atbalstu, ārstniecības iestādēm analizējot ar pacientu drošību saistītus neparedzētus gadījumus; + + + uzkrāj datus par veselības aprūpes rezultatīvajiem rādītājiem un indikatoriem un veic to analīzi; + + + veido konkrētu pacientu grupu ārstniecības procesu aprakstus, kas balstīti uz zinātniskiem pierādījumiem; + + + izvērtē valsts organizētā vēža skrīninga, tai skaitā jaunās vēža skrīninga, programmas un sagatavo ieteikumus to pilnveidošanai, kā arī nodrošina programmu un ieteikumu ieviešanu atbilstoši Eiropas Komisijas vēža skrīninga kvalitātes rekomendācijām; + + + sniedz priekšlikumus apmācības, studiju un tālākizglītības programmu pilnveidošanai par valsts organizēto vēža skrīningu; + + + nodrošina Sistematizētās medicīniskās nomenklatūras (SNOMED CT) Nacionālā izplatīšanas centra darbību. + + + + Centram ir šādas tiesības: + (Grozīts ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr.820; 5.7.¹ apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2013., sk. grozījumu 2.punktu) + + normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, ārstniecības iestādēm, kā arī fiziskām un juridiskām personām centra uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; + + + sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskām organizācijām, fiziskām un juridiskām personām, kā arī ārvalstu institūcijām; + + + pieaicināt ekspertus un veidot darba grupas centra funkciju un uzdevumu izpildei; + + + iesaistīties Eiropas Savienības institūciju un starptautisko organizāciju programmās un projektos; + + + atbilstoši darbības jomai rīkot konferences, seminārus, kursus, mācības un citus izglītojošus un informatīvus pasākumus; + + + ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdot administratīvos aktus; + + + saņemt ziedojumus, dāvinājumus un ārvalstu finansiālo palīdzību; + + + sniegt maksas pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; + + + veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. + + + + + III. Centra darbības organizācija + + Centru vada direktors. Centra direktors ir valsts civildienesta ierēdnis. Centra direktoru konkursa kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs. + + + Centra direktors nosaka centra organizatorisko struktūru. + + + Centra direktoram var būt vietnieki – valsts civildienesta ierēdņi. + + + Centra sastāvā var būt teritoriālās struktūrvienības. + + + Centra teritoriālo struktūrvienību vada teritoriālās struktūrvienības vadītājs. Teritoriālās struktūrvienības vadītāja pienākumus, tiesības un atbildību nosaka teritoriālās struktūrvienības reglamentā. + + + + IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana + + Centra direktors nodrošina centra darbības tiesiskumu un ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. + + + Centra struktūrvienību amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centra direktora izdotos administratīvos aktus (izņemot šo noteikumu 12.punktā minēto lēmumu) un faktisko rīcību var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. + + + Centrs reizi gadā iesniedz veselības ministram pārskatu par funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + Centrs pēc Veselības ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par centra darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + + + + V. Noslēguma jautājumi + + Atzīt par spēku zaudējušiem: + + Ministru kabineta 2005.gada 4.janvāra noteikumus Nr.8 "Valsts aģentūras "Latvijas Infektoloģijas centrs" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 4., 172.nr.; 2007, 65.nr.; 2009, 145.nr.); + + + Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumus Nr.528 "Noteikumi par valsts aģentūras "Latvijas Infektoloģijas centrs" publisko pakalpojumu cenrādi" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 115.nr.; 2006, 101.nr.; 2007, 88.nr.; 2008, 114.nr.; 2009, 72., 169.nr.; 2010, 61.nr.). + + + + Šo noteikumu 3.11., 4.2.13. un 4.22. apakšpunkts stājas spēkā 2018. gada 1. septembrī. + (MK 07.08.2018. noteikumu Nr. 486 redakcijā) + + + Noteikumi piemērojami ar 2012.gada 1.aprīli. + + + Ministru prezidents V.Dombrovskis + Veselības ministre I.Circene + + Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas. + + diff --git a/nolikumi.yaml b/nolikumi.yaml new file mode 100644 index 0000000..dda6d78 --- /dev/null +++ b/nolikumi.yaml @@ -0,0 +1,559 @@ +nolikumi: +- org: 03-0000 + likumi_id: 343569 + title: Valsts kancelejas nolikums + number: '358' + adopted: '2023-07-04' + file: data/03-0000-VK.xml +- org: 10-0000 + likumi_id: 74716 + title: Aizsardzības ministrijas nolikums + number: '236' + adopted: '2003-04-29' + file: data/10-0000-AizM.xml +- org: 10-0017 + likumi_id: 253650 + title: Latvijas Kara muzeja nolikums + number: '891' + adopted: '2012-12-18' + file: data/10-0017-kara-muzejs.xml +- org: 10-0020 + likumi_id: 92649 + title: Militārās izlūkošanas un drošības dienesta nolikums + number: '716' + adopted: '2004-08-17' + file: data/10-0020-militaras-izlukosanas-drosibas-dienests.xml +- org: 10-0033 + likumi_id: 258409 + title: Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras nolikums + number: '384' + adopted: '2013-07-09' + file: data/10-0033-geotelpiskas-informacijas-agentura.xml +- org: 10-0656 + likumi_id: 202377 + title: Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra nolikums + number: '1418' + adopted: '2009-12-15' + file: data/10-0656-aizsardzibas-militaro-objektu-iepirkumu.xml +- org: 10-0657 + likumi_id: 350222 + title: Jaunsardzes centra nolikums + number: '120' + adopted: '2024-02-27' + file: data/10-0657-jaunsardzes-centrs.xml +- org: 10-0695 + likumi_id: 319163 + title: Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra nolikums + number: '705' + adopted: '2020-11-24' + file: data/10-0695-aizsardzibas-logistikas-iepirkumu-centrs.xml +- org: 11-0000 + likumi_id: 74754 + title: Ārlietu ministrijas nolikums + number: '237' + adopted: '2003-04-29' + file: data/11-0000-AM.xml +- org: 12-0000 + likumi_id: 317511 + title: Ekonomikas ministrijas nolikums + number: '588' + adopted: '2020-09-22' + file: data/12-0000-EM.xml +- org: 12-0039 + likumi_id: 303355 + title: Centrālās statistikas pārvaldes nolikums + number: '732' + adopted: '2018-11-27' + file: data/12-0039-CSP.xml +- org: 12-0042 + likumi_id: 141277 + title: Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums + number: '632' + adopted: '2006-08-01' + file: data/12-0042-PTAC.xml +- org: 12-0045 + likumi_id: 253494 + title: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums + number: '857' + adopted: '2012-12-11' + file: data/12-0045-LIAA.xml +- org: 12-0686 + likumi_id: 269202 + title: Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums + number: '576' + adopted: '2014-09-30' + file: data/12-0686-buvniecibas-kontroles-birojs.xml +- org: 13-0000 + likumi_id: 74752 + title: Finanšu ministrijas nolikums + number: '239' + adopted: '2003-04-29' + file: data/13-0000-FM.xml +- org: 13-0051 + likumi_id: 92023 + title: Valsts kases nolikums + number: '677' + adopted: '2004-08-03' + file: data/13-0051-kase.xml +- org: 13-0052 + likumi_id: 252610 + title: Centrālās finanšu un līgumu aģentūras nolikums + number: '745' + adopted: '2012-11-06' + file: data/13-0052-CFLA.xml +- org: 13-0053 + likumi_id: 95643 + title: Iepirkumu uzraudzības biroja nolikums + number: '893' + adopted: '2004-10-26' + file: data/13-0053-IUB.xml +- org: 14-0000 + likumi_id: 317512 + title: Iekšlietu ministrijas nolikums + number: '589' + adopted: '2020-09-22' + file: data/14-0000-IeM.xml +- org: 14-0088 + likumi_id: 369184 + title: Iekšlietu digitālā centra nolikums + number: '335' + adopted: '2026-06-16' + file: data/14-0088-iekslietu-ministrijas-informacijas-centrs.xml +- org: 14-0091 + likumi_id: 99940 + title: Valsts policijas nolikums + number: '46' + adopted: '2005-01-18' + file: data/14-0091-policija.xml +- org: 14-0092 + likumi_id: 303885 + title: Valsts drošības dienesta nolikums + number: '823' + adopted: '2018-12-18' + file: data/14-0092-VDD.xml +- org: 14-0093 + likumi_id: 323561 + title: Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums + number: '321' + adopted: '2021-05-27' + file: data/14-0093-PMLP.xml +- org: 14-0123 + likumi_id: 349706 + title: Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas nolikums + number: '82' + adopted: '2024-02-06' + file: data/14-0123-ugunsdrosibas-civilas-aizsardzibas-koledza.xml +- org: 14-0126 + likumi_id: 101888 + title: Valsts robežsardzes nolikums + number: '122' + adopted: '2005-02-15' + file: data/14-0126-robezsardze.xml +- org: 14-0136 + likumi_id: 348486 + title: Valsts robežsardzes koledžas nolikums + number: '756' + adopted: '2023-12-19' + file: data/14-0136-robezsardzes-koledza.xml +- org: 14-0140 + likumi_id: 219255 + title: Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra nolikums + number: '943' + adopted: '2010-10-05' + file: data/14-0140-iekslietu-ministrijas-veselibas-sporta.xml +- org: 14-0144 + likumi_id: 209089 + title: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums + number: '398' + adopted: '2010-04-27' + file: data/14-0144-VUGD.xml +- org: 14-0637 + likumi_id: 348675 + title: Valsts policijas koledžas nolikums + number: '819' + adopted: '2023-12-19' + file: data/14-0637-policijas-koledza.xml +- org: 14-0651 + likumi_id: 253418 + title: Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums + number: '839' + adopted: '2012-12-11' + file: data/14-0651-nodrosinajuma-agentura.xml +- org: 14-0693 + likumi_id: 352291 + title: Finanšu izlūkošanas dienesta nolikums + number: '308' + adopted: '2024-05-28' + file: data/14-0693-FID.xml +- org: 15-0000 + likumi_id: 79100 + title: Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums + number: '528' + adopted: '2003-09-16' + file: data/15-0000-IZM.xml +- org: 15-0172 + likumi_id: 315785 + title: Latvijas Zinātnes padomes nolikums + number: '408' + adopted: '2020-06-30' + file: data/15-0172-LZP.xml +- org: 15-0173 + likumi_id: 256415 + title: Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums + number: '225' + adopted: '2013-04-23' + file: data/15-0173-izglitibas-kvalitates-dienests.xml +- org: 15-0190 + likumi_id: 253573 + title: Latvijas Sporta muzeja nolikums + number: '864' + adopted: '2012-12-11' + file: data/15-0190-sporta-muzejs.xml +- org: 15-0203 + likumi_id: 359778 + title: Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums + number: '207' + adopted: '2025-04-01' + file: data/15-0203-VIAA.xml +- org: 15-0619 + likumi_id: 253730 + title: Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras nolikums + number: '863' + adopted: '2012-12-11' + file: data/15-0619-jaunatnes-starptautisko-programmu-agentura.xml +- org: 15-0652 + likumi_id: 253761 + title: Latviešu valodas aģentūras nolikums + number: '938' + adopted: '2012-12-18' + file: data/15-0652-LVA.xml +- org: 16-0000 + likumi_id: 306912 + title: Zemkopības ministrijas nolikums + number: '187' + adopted: '2019-04-30' + file: data/16-0000-ZM.xml +- org: 16-0320 + likumi_id: 331660 + title: Valsts augu aizsardzības dienesta nolikums + number: '230' + adopted: '2022-04-12' + file: data/16-0320-augu-aizsardzibas-dienests.xml +- org: 16-0323 + likumi_id: 361285 + title: Lauku atbalsta dienesta nolikums + number: '362' + adopted: '2025-06-17' + file: data/16-0323-lauku-atbalsta-dienests.xml +- org: 16-0324 + likumi_id: 102419 + title: Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums + number: '142' + adopted: '2005-02-22' + file: data/16-0324-partikas-veterinarais-dienests.xml +- org: 16-0362 + likumi_id: 258672 + title: Valsts meža dienesta nolikums + number: '449' + adopted: '2013-07-30' + file: data/16-0362-meza-dienests.xml +- org: 16-0387 + likumi_id: 312167 + title: Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras nolikums + number: '50' + adopted: '2020-01-21' + file: data/16-0387-tehniskas-uzraudzibas-agentura.xml +- org: 17-0000 + likumi_id: 74749 + title: Satiksmes ministrijas nolikums + number: '242' + adopted: '2003-04-29' + file: data/17-0000-SM.xml +- org: 18-0000 + likumi_id: 83758 + title: Labklājības ministrijas nolikums + number: '49' + adopted: '2004-01-27' + file: data/18-0000-LM.xml +- org: 18-0399 + likumi_id: 229374 + title: Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums + number: '315' + adopted: '2011-04-26' + file: data/18-0399-veselibas-darbspeju-ekspertizes-arstu.xml +- org: 18-0430 + likumi_id: 200012 + title: Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” nolikums + number: '1240' + adopted: '2009-10-27' + file: data/18-0430-socialas-aprupes-centrs-latgale.xml +- org: 18-0437 + likumi_id: 200013 + title: Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” nolikums + number: '1241' + adopted: '2009-10-27' + file: data/18-0437-socialas-aprupes-centrs-kurzeme.xml +- org: 18-0451 + likumi_id: 253579 + title: Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums + number: '876' + adopted: '2012-12-18' + file: data/18-0451-NVA.xml +- org: 18-0453 + likumi_id: 253728 + title: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nolikums + number: '911' + adopted: '2012-12-18' + file: data/18-0453-VSAA.xml +- org: 18-0454 + likumi_id: 253732 + title: Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums + number: '914' + adopted: '2012-12-18' + file: data/18-0454-socialas-integracijas-agentura.xml +- org: 18-0658 + likumi_id: 200011 + title: Valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” nolikums + number: '1239' + adopted: '2009-10-27' + file: data/18-0658-socialas-aprupes-centrs-riga.xml +- org: 18-0694 + likumi_id: 319152 + title: Valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" nolikums + number: '696' + adopted: '2020-11-24' + file: data/18-0694-socialas-aprupes-centrs-zemgale.xml +- org: 19-0000 + likumi_id: 292913 + title: Tieslietu ministrijas nolikums + number: '474' + adopted: '2017-08-16' + file: data/19-0000-TM.xml +- org: 19-0458 + likumi_id: 335787 + title: Tiesu administrācijas nolikums + number: '585' + adopted: '2022-09-20' + file: data/19-0458-tiesu-administracija.xml +- org: 19-0459 + likumi_id: 93757 + title: Valsts tiesu ekspertīžu biroja nolikums + number: '793' + adopted: '2004-09-14' + file: data/19-0459-tiesu-ekspertizu-birojs.xml +- org: 19-0460 + likumi_id: 317148 + title: Valsts valodas centra nolikums + number: '550' + adopted: '2020-09-02' + file: data/19-0460-valodas-centrs.xml +- org: 19-0467 + likumi_id: 351146 + title: Valsts probācijas dienesta nolikums + number: '226' + adopted: '2024-04-09' + file: data/19-0467-probacijas-dienests.xml +- org: 19-0468 + likumi_id: 120647 + title: Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikums + number: '827' + adopted: '2005-11-01' + file: data/19-0468-ieslodzijuma-vietu-parvalde.xml +- org: 19-0485 + likumi_id: 241861 + title: Valsts zemes dienesta nolikums + number: '971' + adopted: '2011-12-20' + file: data/19-0485-zemes-dienests.xml +- org: 19-0617 + likumi_id: 91534 + title: Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas nolikums + number: '614' + adopted: '2004-07-20' + file: data/19-0617-uzturlidzeklu-garantiju-fonda-administracija.xml +- org: 20-0000 + likumi_id: 368602 + title: Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums + number: '285' + adopted: '2026-05-26' + file: data/20-0000-KEM.xml +- org: 21-0000 + likumi_id: 354717 + title: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums + number: '586' + adopted: '2024-09-03' + file: data/21-0000-VARAM.xml +- org: 21-0502 + likumi_id: 82879 + title: Vides pārraudzības valsts biroja nolikums + number: '4' + adopted: '2004-01-06' + file: data/21-0502-vides-parraudzibas-birojs.xml +- org: 21-0507 + likumi_id: 97132 + title: Valsts vides dienesta nolikums + number: '962' + adopted: '2004-11-23' + file: data/21-0507-vides-dienests.xml +- org: 21-0650 + likumi_id: 365400 + title: Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums + number: '833' + adopted: '2025-12-22' + file: data/21-0650-dabas-aizsardzibas-parvalde.xml +- org: 22-0000 + likumi_id: 74750 + title: Kultūras ministrijas nolikums + number: '241' + adopted: '2003-04-29' + file: data/22-0000-KM.xml +- org: 22-0530 + likumi_id: 136511 + title: Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums + number: '436' + adopted: '2006-05-30' + file: data/22-0530-nacionala-biblioteka.xml +- org: 22-0536 + likumi_id: 85454 + title: Valsts kultūrkapitāla fonda nolikums + number: '128' + adopted: '2004-03-08' + file: data/22-0536-kulturkapitala-fonds.xml +- org: 22-0537 + likumi_id: 96371 + title: Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nolikums + number: '916' + adopted: '2004-11-09' + file: data/22-0537-nacionala-kulturas-mantojuma-parvalde.xml +- org: 22-0544 + likumi_id: 253754 + title: Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta – nolikums + number: '932' + adopted: '2012-12-18' + file: data/22-0544-ipasi-aizsargajamais-kulturas-piemineklis.xml +- org: 22-0547 + likumi_id: 202940 + title: Nacionālā kino centra nolikums + number: '1627' + adopted: '2009-12-22' + file: data/22-0547-nacionalais-kino-centrs.xml +- org: 22-0548 + likumi_id: 253747 + title: Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja nolikums + number: '926' + adopted: '2012-12-18' + file: data/22-0548-rigas-vestures-kugniecibas-muzejs.xml +- org: 22-0549 + likumi_id: 253743 + title: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nolikums + number: '924' + adopted: '2012-12-18' + file: data/22-0549-nacionalais-vestures-muzejs.xml +- org: 22-0552 + likumi_id: 253734 + title: Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nolikums + number: '916' + adopted: '2012-12-18' + file: data/22-0552-neredzigo-biblioteka.xml +- org: 22-0553 + likumi_id: 253765 + title: Latvijas Nacionālā kultūras centra nolikums + number: '931' + adopted: '2012-12-18' + file: data/22-0553-LNKC.xml +- org: 22-0556 + likumi_id: 253742 + title: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja nolikums + number: '923' + adopted: '2012-12-18' + file: data/22-0556-nacionalais-makslas-muzejs.xml +- org: 22-0557 + likumi_id: 253733 + title: Rundāles pils muzeja nolikums + number: '915' + adopted: '2012-12-18' + file: data/22-0557-rundales-pils-muzejs.xml +- org: 22-0558 + likumi_id: 253750 + title: Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums + number: '928' + adopted: '2012-12-18' + file: data/22-0558-kulturas-informacijas-sistemu-centrs.xml +- org: 22-0638 + likumi_id: 253744 + title: Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja nolikums + number: '925' + adopted: '2012-12-18' + file: data/22-0638-etnografiskais-brivdabas-muzejs.xml +- org: 22-0654 + likumi_id: 253752 + title: Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja nolikums + number: '930' + adopted: '2012-12-18' + file: data/22-0654-rakstniecibas-muzikas-muzejs.xml +- org: 22-0655 + likumi_id: 253748 + title: Memoriālo muzeju apvienības nolikums + number: '927' + adopted: '2012-12-18' + file: data/22-0655-memorialo-muzeju-apvieniba.xml +- org: 22-0663 + likumi_id: 223620 + title: Latvijas Nacionālā arhīva nolikums + number: '1234' + adopted: '2010-12-28' + file: data/22-0663-nacionalais-arhivs.xml +- org: 29-0000 + likumi_id: 87141 + title: Veselības ministrijas nolikums + number: '286' + adopted: '2004-04-13' + file: data/29-0000-VM.xml +- org: 29-0567 + likumi_id: 102423 + title: Valsts asinsdonoru centra nolikums + number: '138' + adopted: '2005-02-22' + file: data/29-0567-asinsdonoru-centrs.xml +- org: 29-0570 + likumi_id: 93464 + title: Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra nolikums + number: '776' + adopted: '2004-09-07' + file: data/29-0570-tiesu-medicinas-ekspertizes-centrs.xml +- org: 29-0573 + likumi_id: 199835 + title: Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja nolikums + number: '1233' + adopted: '2009-10-27' + file: data/29-0573-paula-stradina-medicinas-vestures.xml +- org: 29-0576 + likumi_id: 299972 + title: Latvijas Antidopinga biroja nolikums + number: '377' + adopted: '2018-06-26' + file: data/29-0576-antidopinga-birojs.xml +- org: 29-0582 + likumi_id: 308072 + title: Veselības inspekcijas nolikums + number: '309' + adopted: '2019-07-09' + file: data/29-0582-veselibas-inspekcija.xml +- org: 29-0649 + likumi_id: 202907 + title: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nolikums + number: '1480' + adopted: '2009-12-15' + file: data/29-0649-neatliekamas-mediciniskas-palidzibas-dienests.xml +- org: 29-0674 + likumi_id: 239184 + title: Nacionālā veselības dienesta nolikums + number: '850' + adopted: '2011-11-01' + file: data/29-0674-NVD.xml +- org: 29-0677 + likumi_id: 246288 + title: Slimību profilakses un kontroles centra nolikums + number: '241' + adopted: '2012-04-03' + file: data/29-0677-slimibu-profilakses-kontroles-centrs.xml diff --git a/schemas/nolikums-0.1.xsd b/schemas/nolikums-0.1.xsd new file mode 100644 index 0000000..1875d48 --- /dev/null +++ b/schemas/nolikums-0.1.xsd @@ -0,0 +1,145 @@ + + + + + + + Iestādes nolikums — Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. pantu — kā + strukturēti dati: tiesību akta pase (likumi.lv), nodaļas, punkti un apakšpunkti ar to veidu (funkcija, uzdevums, tiesības …), + norādes par grozījumiem un parakstītāji. + + Teksts — burtiski kā konsolidētajā redakcijā likumi.lv; juridiski saistošs ir oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” + publicētais teksts. Iestādi norāda ar VPK ID no Valsts institūciju reģistra (Valdibas-Deklaracija-as-Code data/organizacijas.xml). + + Identifikatori: + nolikums lv-nol-SS-IIII (iestādes VPK ID; nemainās, ja nolikumu aizstāj ar jauniem noteikumiem) + nodaļa lv-nol-SS-IIII.cN (nodaļas kārtas numurs) + punkts lv-nol-SS-IIII.p3, .p3.1, .p3.1.2 (drukātais punkta numurs; augšraksta numurs 4.2¹ → p4.2s1) + pielikums lv-nol-SS-IIII.aN + Datnes nosaukums: SS-IIII-<saīsinājums vai īss nosaukums>.xml, piemēram 15-0203-VIAA.xml, 10-0017-kara-muzejs.xml. + + + + + + + + + + + + general = vispārīgie jautājumi; competence = funkcijas, uzdevumi, tiesības, kompetence; management = pārvalde, struktūra, + amatpersonu kompetence; legality = darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati; subordinates = padotības iestādes un + kapitālsabiedrības (ministrijām); final = noslēguma jautājumi; other = cita nodaļa. Bez nodaļām — viena nodaļa ar veidu none. + + + + + + + + + + + Ievadteikums (lead) uzskaitījumam „Iestādei ir šādas funkcijas:”; function, task, right — uzskaitījuma elementi atbilstoši + ievadteikumam; provision — cits noteikums; deleted — punkts svītrots. + + + + + + + + + + + + + + + + + + + „Izdoti saskaņā ar …” — kā drukāts. + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + Tiesību akta pase, kā likumi.lv. + + + + + + + + + + + + + + + + + sources/…txt — konsolidētās redakcijas teksts. + + + + + + + + + + + + + Drukātais nodaļas numurs (I, II …). + + + + + + + + Norāde par grozījumiem, piemēram „(MK 23.01.2001. noteikumu Nr. 38 redakcijā)”. + + + + + Drukātais numurs: 3, 3.1, 3.1.2. + + + diff --git a/sources/03-0000-VK.txt b/sources/03-0000-VK.txt new file mode 100644 index 0000000..1c3cc10 --- /dev/null +++ b/sources/03-0000-VK.txt @@ -0,0 +1,129 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 358 Rīgā 2023. gada 4. jūlijā (prot. Nr. 35 2. §) +Valsts kancelejas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Valsts kanceleja ir tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir: +1.1. radīt priekšnoteikumus Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un Ministru kabineta saskaņotai darbībai, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanu saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta lēmumu īstenošanu un pēctecību; +1.2. nodrošināt valsts ilgtermiņa attīstības plānošanu un koordināciju; +1.3. veidot un īstenot valsts pārvaldes attīstības politiku, valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku un valsts pārvaldes komunikācijas politiku, kā arī valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības politiku; +1.4. sekmēt labas pārvaldības ievērošanu un sabiedrības līdzdalības iespējas valsts pārvaldē. +2. Valsts kanceleja ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā. + +II. Valsts kancelejas funkcijas, uzdevumi un kompetence +3. Valsts kanceleja veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Attīstības plānošanas sistēmas likumā un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kā arī: +3.1. saturiski un organizatoriski nodrošina Ministru prezidenta un Ministru kabineta darbu; +3.2. izstrādā nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentus, uzrauga un koordinē to īstenošanu; +3.3. izstrādā, organizē un koordinē valsts pārvaldes attīstības politiku, valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku, valsts pārvaldes komunikācijas politiku, tostarp stratēģiskās komunikācijas politiku, un valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības politiku; +3.4. nodrošina ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas koordināciju un ieviešanas uzraudzību valsts attīstības plānošanā; +3.5. pilda Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos koordinācijas institūcijas uzdevumus; +3.6. veic nozaru politiku pārresoru uzraudzību un analīzi; +3.7. nodrošina Latvijas Republikas pārstāvību starptautiskajos ieguldījumu strīdos; +3.8. nodrošina Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības programmu un pasākumu vadību, kā arī minēto programmu un attiecīgo projektu ieviešanu valsts pārvaldes attīstības un valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības jomās; +3.9. veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību un sabiedrības līdzdalību, tai skaitā pilsonisko un sociālo dialogu. +4. Lai nodrošinātu šo noteikumu 3. punktā minēto funkciju izpildi, Valsts kanceleja: +4.1. nodrošina Ministru kabineta sēžu, Ministru kabineta krīzes vadības sēžu, Ministru kabineta komitejas sēžu, Valsts sekretāru sanāksmju, Ministru prezidenta noteikto sanāksmju, kā arī citu tiesību aktos noteikto sanāksmju sagatavošanu un norisi; +4.2. koordinē Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un tās īstenošanas rīcības plāna izstrādi un izpildi; +4.3. koordinē vienotu valsts attīstības plānošanu un īstenošanu; +4.4. veic valsts attīstības mērķu, prioritāšu un sasniedzamo rezultātu īstenošanas uzraudzību; +4.5. atbilstoši kompetencei izstrādā attīstības plānošanas dokumentus, tiesību aktu projektus un vadlīnijas, kā arī sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentiem un tiesību aktu projektiem; +4.6. īsteno publisku personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību atbilstoši normatīvajiem aktiem; +4.7. koordinē valsts pārvaldes iestāžu komunikācijas struktūrvienību darbu; +4.8. nodrošina valsts pārvaldei centralizētas informatīvās telpas monitoringa un analīzes spējas; +4.9. pilda uzdevumus, kas noteikti valsts pārvaldes kontaktpunktam sadarbībai ar sociālo mediju platformām; +4.10. nodrošina iestāžu vadītāju – valsts civildienesta ierēdņu – atlasi (izņemot Valsts civildienesta likuma 37. pantā minēto gadījumu), kā arī citu augstākā līmeņa vadītāju atlasi atbilstoši normatīvajiem aktiem; +4.11. organizē valsts pasūtījuma izstrādi ierēdņu un valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku mācību programmām; +4.12. koordinē un pārrauga sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības sistēmas piemērošanu; +4.13. veicina inovāciju ieviešanu un attīstību valsts pārvaldē, kā arī sniedz metodoloģisko palīdzību inovācijas iniciatīvu izstrādē un testēšanā; +4.14. pilda Atvērtās pārvaldības partnerības nacionālā kontaktpunkta uzdevumus, kā arī nodrošina atvērtās pārvaldības nacionālo rīcības plānu izstrādi, koordinē un pārrauga to ieviešanu; +4.15. sniedz analītisko un administratīvo atbalstu Ministru kabinetam un Ministru prezidentam, kā arī nodrošina konsultatīvu atbalstu citām institūcijām; +4.16. sagatavo un sniedz Ministru kabinetam, Saeimai un starptautiskajām organizācijām pārskatus, priekšlikumus un ieteikumus par valsts attīstību un valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, kā arī organizē sadarbību ar biedrībām un nodibinājumiem; +4.17. sniedz citām valsts pārvaldes iestādēm metodoloģisku palīdzību starptautisko ieguldījumu aizsardzības jomā; +4.18. plāno, vada un uzrauga Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētās programmas, pasākumus un projektus; +4.19. koordinē valsts pārvaldes iestāžu sadarbību labas pārvaldības un klientorientētas darbības kultūras nodrošināšanā valsts pārvaldē un administratīvā sloga mazināšanā iedzīvotājiem; +4.20. koordinē sabiedrības līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī sekmē izpratni un izglīto par demokrātiskas valsts pamatiem un vērtībām; +4.21. organizē žurnālistu darbu Ministru kabinetā, kā arī Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biedra rīkotajos pasākumos; +4.22. koordinē un kontrolē likumos un Saeimas lēmumos Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi, Ministru kabineta, Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biedra doto uzdevumu izpildi, kā arī Valsts sekretāru sanāksmēs doto uzdevumu izpildi; +4.23. koordinē valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, lai nodrošinātu juridiskās tehnikas un valsts valodas normu ievērošanu un vienotas, precīzas terminoloģijas lietošanu Ministru kabineta tiesību aktos un likumprojektos; +4.24. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina Ministru kabinetam un Ministru prezidentam adresēto iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanu un personu pieņemšanu; +4.25. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos attīstības plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un iestādes uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; +4.26. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, lai nodrošinātu iestādes darbību; +4.27. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar ārvalstu valsts pārvaldes institūcijām, starptautiskajām organizācijām un ārvalstu tehniskās palīdzības programmu un projektu pārstāvjiem un ekspertiem; +4.28. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(Grozīts ar MK 22.07.2025. noteikumiem Nr. 448) +5. Valsts kancelejas tiesības: +5.1. iesaistīt valsts pārvaldes jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvjus, izveidot darba grupas un organizēt starpinstitūciju sanāksmes; +5.2. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +5.3. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. + +III. Valsts kancelejas struktūra un amatpersonu kompetence +6. Valsts kancelejas sastāvā ir Ministru prezidenta birojs, Ministru prezidenta biedra birojs, Krīzes vadības centrs un Valsts kancelejas direktora noteiktās struktūrvienības. +(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 448 redakcijā) +7. Valsts kanceleju vada direktors. Valsts kancelejas direktors ir tieši pakļauts Ministru prezidentam. +8. Valsts kancelejas direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī: +8.1. organizē un vada Valsts sekretāru sanāksmes; +8.2. ir tiesīgs dot rīkojumus valsts sekretāram; +8.3. ir tiesīgs dot rīkojumus padotībā esošās tiešās pārvaldes iestādes amatpersonām; +8.4. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + +IV. Ministru prezidenta birojs +9. Ministru prezidenta birojs sniedz Ministru prezidentam priekšlikumus Ministru kabineta politikas izstrādē un īstenošanā un organizatoriski nodrošina Ministru prezidenta darbību. +10. Ministru prezidenta birojs ir tieši pakļauts Ministru prezidentam. Ministru prezidenta birojs ir politiski atbildīgs par savu darbību un noteikto funkciju izpildi. Ministru prezidenta biroja sastāvā ir Ministru prezidenta biroja vadītājs, Ministru prezidenta konsultatīvās amatpersonas, Ministru prezidenta palīgi un Ministru prezidenta preses sekretārs. +11. Ministru prezidenta biroja struktūru un darba organizāciju nosaka Ministru prezidents Ministru prezidenta biroja reglamentā. +12. Ministru prezidenta biroju vada biroja vadītājs. Ministru prezidenta biroja vadītājs ir tieši pakļauts Ministru prezidentam. Ministru prezidenta biroja vadītāju ar rīkojumu ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru prezidents. +13. Ministru prezidenta biroja darbinieki ir tieši pakļauti Ministru prezidenta biroja vadītājam. +14. Ministru prezidenta birojam ir šādi uzdevumi: +14.1. analizēt valdības politiku un veicināt tās īstenošanu (arī sadarbībā ar valdības koalīcijas partneriem) atbilstoši Deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbību; +14.2. izteikt viedokli par jebkuru Ministru prezidentu interesējošu politikas jautājumu; +14.3. sadarboties ar ministrijām, citām valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām partijām, kā arī ar ārvalstu institūcijām un starptautiskajām organizācijām atbilstoši Ministru prezidenta norādījumiem; +14.4. organizēt Ministru prezidenta saraksti ar privātpersonām, ministrijām, citām valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām partijām, ārvalstu institūcijām un starptautiskajām organizācijām, kā arī Ministru prezidenta uzdevumā veikt šo saraksti, ja Ministru prezidents nav lēmis citādi; +14.5. nodrošināt Ministru prezidenta vizītēm un sarunām nepieciešamo informāciju un tikšanās laikā iegūtās informācijas vai doto uzdevumu operatīvu paziņošanu adresātiem; +14.6. ar Ministru prezidenta pilnvarojumu pārstāvēt Ministru kabineta locekļa viedokli citās institūcijās, darba grupās, konsultatīvajās padomēs, kā arī sanāksmēs, kur tiek saskaņoti viedokļi; +14.7. sadarbībā ar Komunikācijas departamentu sniegt sabiedrībai informāciju par Ministru kabineta un Ministru prezidenta pieņemtajiem lēmumiem, organizēt tikšanos ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kā arī informēt Ministru prezidentu par plašsaziņas līdzekļos atspoguļotajiem valdības rīcībpolitikas jautājumiem; +14.8. sniegt Ministru prezidentam priekšlikumus par Ministru prezidenta Pateicības raksta un Ministru prezidenta Goda diploma piešķiršanu; +14.9. veikt citus Ministru prezidenta noteiktos uzdevumus. + +V. Ministru prezidenta biedra birojs +15. Ministru prezidenta biedra birojs sniedz Ministru prezidenta biedram priekšlikumus Ministru prezidenta biedra kompetencē esošas politikas izstrādē un īstenošanā. +16. Ministru prezidenta biedra birojs ir tieši pakļauts Ministru prezidenta biedram. Ministru prezidenta biedra birojs ir politiski atbildīgs par savu darbību un noteikto funkciju izpildi. Ministru prezidenta biedra biroja sastāvā ir Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs, Ministru prezidenta biedra konsultatīvās amatpersonas un Ministru prezidenta biedra palīgi. +17. Ministru prezidenta biedra biroja struktūru un darba organizāciju nosaka Ministru prezidenta biedrs Ministru prezidenta biedra biroja reglamentā. +18. Ministru prezidenta biedra biroju vada biroja vadītājs. Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs ir tieši pakļauts Ministru prezidenta biedram. Ministru prezidenta biedra biroja vadītāju pieņem darbā Ministru prezidenta biedrs. +19. Ministru prezidenta biedra biroja darbinieki ir tieši pakļauti Ministru prezidenta biedra biroja vadītājam. +20. Ministru prezidenta biedra birojam ir šādi uzdevumi: +20.1. analizēt Ministru prezidenta biedra kompetencē esošo politiku un veicināt tās īstenošanu; +20.2. izteikt viedokli par jebkuru Ministru prezidenta biedru interesējošu politikas jautājumu; +20.3. sadarboties ar ministrijām, citām valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām partijām, kā arī ar ārvalstu institūcijām un starptautiskajām organizācijām atbilstoši Ministru prezidenta biedra norādījumiem; +20.4. organizēt Ministru prezidenta biedra saraksti ar privātpersonām, ministrijām, citām valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām partijām, ārvalstu institūcijām un starptautiskajām organizācijām, kā arī Ministru prezidenta biedra uzdevumā veikt šo saraksti; +20.5. nodrošināt Ministru prezidenta biedra vizītēm un sarunām nepieciešamo informāciju un tikšanās laikā iegūtās informācijas vai doto uzdevumu operatīvu paziņošanu adresātiem; +20.6. nodrošināt Ministru prezidenta biedra organizēto sanāksmju sagatavošanu un norisi; +20.7. sadarbībā ar Komunikācijas departamentu sniegt sabiedrībai informāciju par Ministru prezidenta biedra pieņemtajiem lēmumiem, organizēt tikšanos ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kā arī informēt Ministru prezidenta biedru par plašsaziņas līdzekļos atspoguļotajiem valdības rīcībpolitikas jautājumiem. + +V¹. Krīzes vadības centrs (Nodaļa MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 448 redakcijā) +20.¹ Krīzes vadības centrs veic Nacionālās drošības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus un īsteno tam normatīvajos aktos paredzētās tiesības. +(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 448 redakcijā) +20.² Krīzes vadības centra vadītājs ir funkcionāli padots Ministru prezidentam. +(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 448 redakcijā) +20.³ Krīzes vadības centra vadītājs pārstāv Krīzes vadības centru attiecībās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, starptautiskajām un citām institūcijām, kā arī privātpersonām. +(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 448 redakcijā) + +VI. Valsts kancelejas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par tās darbību +21. Valsts kancelejas direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +22. Valsts kancelejas direktoram ir tiesības atcelt pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. +23. Valsts kancelejas direktors pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto Valsts kancelejas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību. +24. Valsts kancelejas direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. +24.¹ Krīzes vadības centra vadītājs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto Krīzes vadības centra amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Krīzes vadības centra vadītāja izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā. +(MK 22.07.2025. noteikumu Nr. 448 redakcijā) +25. Valsts kancelejas direktors ne retāk kā reizi gadā sniedz Ministru prezidentam pārskatu par Valsts kancelejas funkciju izpildi un valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. +26. Ministru prezidentam ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par Valsts kancelejas funkciju izpildi, kā arī par Valsts kancelejas padotībā esošās tiešās valsts pārvaldes iestādes darbību. + +VII. Valsts kancelejas padotībā esošā valsts pārvaldes iestāde +27. Valsts kancelejas padotībā ir Valsts administrācijas skola. + +VIII. Noslēguma jautājumi +28. Atzīt par spēku zaudējušiem: +28.1. Ministru kabineta 2003. gada 20. maija noteikumus Nr. 263 "Valsts kancelejas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 77. nr.; 2004, 4., 156., 159. nr.; 2005, 39., 99. nr.; 2006, 17., 201. nr.; 2007, 45. nr.; 2009, 78., 150. nr.; 2012, 74. nr.; 2014, 88., 155. nr.; 2016, 49. nr.; 2018, 96. nr.); +28.2. Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumus Nr. 815 "Pārresoru koordinācijas centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 170. nr.; 2014, 16. nr.; 2015, 102. nr.). +29. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2015. gada 26. maija rīkojumu Nr. 273 "Par valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūciju" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 102. nr.). + +Ministru prezidents A. K. Kariņš +Ministru prezidenta vietā ‒ finanšu ministrs A. Ašeradens diff --git a/sources/10-0000-AizM.txt b/sources/10-0000-AizM.txt new file mode 100644 index 0000000..2e6d9b3 --- /dev/null +++ b/sources/10-0000-AizM.txt @@ -0,0 +1,139 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.236 Rīgā 2003.gada 29.aprīlī (prot. Nr.23 60.§) +Aizsardzības ministrijas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Aizsardzības ministrija (turpmāk — ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde valsts aizsardzības nozarē. +2. Ministrija ir tieši pakļauta aizsardzības ministram (turpmāk — ministrs). +3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. + +II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence +4. Ministrijai ir šādas funkcijas: +4.1. izstrādāt valsts aizsardzības politiku; +4.2. organizēt un koordinēt valsts aizsardzības politikas īstenošanu; +4.3. organizēt un koordinēt valsts politikas īstenošanu ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā; +4.4. organizēt un koordinēt valsts politikas īstenošanu militārās izglītības un zinātnes jomā; +4.4.¹ plānot Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa un ilgtermiņa spēju attīstību, tajā skaitā infrastruktūru, personālu, finanses un nodrošinājumu ar materiāltehniskajiem līdzekļiem; +4.4.² organizēt un koordinēt nacionālās aizsardzības un drošības industrijas attīstības veicināšanas politiku; +4.4.³ nodrošināt sabiedrību ar nepieciešamajiem informācijas resursiem par valsts aizsardzības tematiku; +4.4.⁴ veicināt sabiedrības izpratni par Latvijas dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā; +4.4.⁵ veidot audiovizuālos materiālus par valsts drošības un aizsardzības tematiku atbilstoši Ziemeļatlantijas līguma organizācijas audiovizuālo resursu ražošanas vadlīnijām; +4.4.⁶ pārvaldīt ieguldījumus valsts aizsardzības industrijā, organizēt un koordinēt nacionālās aizsardzības un drošības industrijas attīstības veicināšanas politiku; +4.5. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +(MK 07.07.2008. noteikumu Nr. 498 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.03.2010. noteikumiem Nr. 312; MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 576; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 175; MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 454) +5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija veic šādus uzdevumus: +5.1. nodrošina Nacionālo bruņoto spēku attīstību un atbilstību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas noteiktajām militārajām spējām; +5.2. sagatavo militāro draudu analīzi, izstrādā valsts aizsardzības koncepciju un valsts aizsardzības plānu, Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu, Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu un uzņēmējvalsts atbalsta plānu; +5.3. nodrošina valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldes un militārās izglītības politikas izstrādi; +5.4. piedalās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko drošības un aizsardzības organizāciju drošības un valsts aizsardzības politikas veidošanā; +5.5. nodrošina divpusējo un daudzpusējo valstu sadarbību atbilstoši valsts aizsardzības politikas prioritātēm; +5.6. nodrošina Latvijas līdzdalību starptautiskajos drošības un aizsardzības pasākumos; +5.6.¹ plāno Nacionālo bruņoto spēku dalību starptautiskajās operācijās; +5.7. vada Nacionālo bruņoto spēku mobilizāciju un to ārvalstu bruņoto spēku piesaistīšanu, par kuru atbalsta nepieciešamību nolēmis Ministru kabinets; +5.8. izstrādā valsts aizsardzības tehniskā nodrošinājuma un apgādes pamatnostādnes, nosaka Nacionālo bruņoto spēku politiskās vadlīnijas, kā arī izstrādā konceptuālos dokumentus nodrošinājuma un apgādes jomā; +5.9. veido politiku karavīru sociālo garantiju jautājumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvam sociālās garantijas; +5.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniedz ārvalstu bruņotajiem spēkiem atļauju bruņojuma ievešanai Latvijas Republikā vai izvešanai no tās, uzskaita un kontrolē ievesto bruņojumu; +5.11. normatīvajos aktos noteiktos gadījumos un kārtībā izsniedz atļaujas (licences) atsevišķu veidu komercdarbībai; +5.12. nodrošina normatīvo aktu projektu izstrādi, kā arī nozares metodisko vadību un pārraudzību ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā; +5.13. izstrādā jaunatnes militāri patriotiskās audzināšanas politikas pamatnostādnes; +5.14. koordinē sadarbību ar zinātniskām organizācijām valsts aizsardzības jomā; +5.15. izstrādā pamatnostādnes sabiedrības informēšanai par valsts aizsardzības un starptautiskās drošības politikas jautājumiem; +5.15.¹ koordinē informācijas tehnoloģiju drošības politikas veidošanu un īstenošanu; +5.15.² nodrošina Digitālās drošības uzraudzības komitejas darbu; +5.15.³ nodrošina normatīvo aktu projektu izstrādi, kā arī valsts politikas ietvaros identificēto atbalsta virzienu īstenošanu nacionālās aizsardzības un drošības industrijas jomā; +5.15.⁴ veido un uztur tīmekļvietni www.sargs.lv un nodrošina tai publisku pieejamību; +5.15.⁵ gatavo fotomateriālus un audiovizuālos materiālus par valsts drošības un aizsardzības tematiku publicēšanai un pārraidīšanai plašsaziņas līdzekļos; +5.15.⁶ izveido un uztur videomateriālu un fotomateriālu datubāzi valsts aizsardzības jomā; +5.15.⁷ sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, veidojot audiovizuālos materiālus valsts drošības un aizsardzības jomā atbilstoši Ziemeļatlantijas līguma organizācijas audiovizuālo resursu ražošanas vadlīnijām; +5.15.⁸ nodrošina Nacionālā kiberdrošības centra darbu; +5.16. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(MK 07.07.2008. noteikumu Nr. 498 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.03.2010. noteikumiem Nr. 312; MK 09.07.2013. noteikumiem Nr. 377; MK 01.11.2016. noteikumiem Nr. 694; MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 576; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 175; MK 28.01.2021. noteikumiem Nr. 54; MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 454; 5.15.¹⁸ apakšpunkts stājas spēkā 01.09.2024., sk. 27. punktu) +6. Ministrija: +6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus; +6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem; +6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus; +6.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; +6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par valsts aizsardzībai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta, kā arī citu ar valsts aizsardzību saistītu normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; +6.6. savas kompetences ietvaros pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; +6.7. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; +6.8. veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; +6.9. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; +6.10. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē. +(Grozīts ar MK 14.06.2005. noteikumiem Nr.411; MK 06.02.2024. noteikumiem Nr. 78) +7. Ministrijas tiesības: +7.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +7.2. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus; +7.3. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību; +7.4. veikt auditu un pārbaudi ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; +7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. +(Grozīts ar MK 30.03.2010. noteikumiem Nr.312) + +III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence +8. Ministrijas darbu vada ministrs. +9. Ministrs: +9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; +9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām; +9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu; +9.4. dod rīkojumus Nacionālo bruņoto spēku amatpersonām un ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.5. ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu; +9.6. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus; +9.7. var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.8. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.9. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā; +9.10. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus; +9.11. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +(Grozīts ar MK 14.06.2005. noteikumiem Nr.411; MK 06.02.2024. noteikumiem Nr. 78) +10. Ministram ir pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandieris. +11. Parlamentārais sekretārs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. +12. Valsts sekretārs: +12.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu; +12.2. vada iestādes administratīvo darbu un nodrošina ministrijas funkciju izpildi; +12.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi; +12.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei; +12.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm; +12.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus; +12.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; +12.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem; +12.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa; +12.10. koordinē ministrijas struktūrvienību un ministrijas pakļautībā esošo institūciju darbu, kā arī sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un ministrijas pārraudzībā esošajām iestādēm; +12.11. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +13. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs. +14. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs. +15. (Svītrots ar MK 30.03.2010. noteikumiem Nr.312) +16. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. +17. Patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. Patstāvīgās nodaļas vadītājam var būt vietnieki. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. +(Grozīts ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.461) +17.¹ Ministrijas personālu veido ierēdņi, darbinieki un karavīri, kas uz laiku pārvietoti valsts aizsardzības interesēs. +(MK 09.07.2013. noteikumu Nr.377 redakcijā) +18. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs. + +IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību +19. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +20. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. +21. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. +22. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. +23. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu. +24. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību. + +V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (Nodaļas nosaukums MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 78 redakcijā) +25. Ministrijas padotībā ir: +25.1. Jaunsardzes centrs; +25.2. Militārās izlūkošanas un drošības dienests; +25.3. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs; +25.4. Latvijas Kara muzejs; +25.5. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra; +25.6. Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs; +25.7. Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola; +25.8. Ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālā vidusskola. +(MK 30.03.2010. noteikumu Nr. 312 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.07.2013. noteikumiem Nr. 377; MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 772; MK 18.06.2019. noteikumiem Nr. 255; MK 28.01.2021. noteikumiem Nr. 54; MK 25.01.2022. noteikumiem Nr. 55; MK 11.08.2026. noteikumiem Nr. 459) +25.¹ Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Valsts aizsardzības korporācija". +(MK 06.02.2024. noteikumu Nr. 78 redakcijā) + +VI. Noslēguma jautājums (Nodaļa MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 175 redakcijā) +26. Šo noteikumu 5.15.⁴ apakšpunkts stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. +(MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 175 redakcijā) +27. Šo noteikumu 5.15.⁸ apakšpunkts stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī. +(MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 454 redakcijā) + +Ministru prezidents E.Repše +Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis diff --git a/sources/10-0017-kara-muzejs.txt b/sources/10-0017-kara-muzejs.txt new file mode 100644 index 0000000..c9a1c46 --- /dev/null +++ b/sources/10-0017-kara-muzejs.txt @@ -0,0 +1,57 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.891 Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 1.§) +Latvijas Kara muzeja nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Latvijas Kara muzejs (turpmāk – muzejs) ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Aizsardzības ministrs muzeja pakļautību īsteno ar Aizsardzības ministrijas starpniecību. +2. Muzeja darbības mērķis ir veicināt sabiedrības izglītošanu un attīstību, vācot, saglabājot, pētot, izstādot un popularizējot ar Latvijas militāro un politisko vēsturi saistītās garīgās un materiālās liecības. + +II. Muzeja funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Muzejam ir šādas funkcijas: +3.1. uzturēt un attīstīt muzeja krājumu kā Nacionālā muzeju krājuma daļu; +3.2. nodrošināt muzeja vērtību pieejamību sabiedrībai; +3.3. veikt pētniecību militārajā un politiskajā vēsturē; +3.4. veikt zinātniski izglītojošo darbu sabiedrībā; +3.5. popularizēt valsts aizsardzības jomu. +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veic šādus uzdevumus: +4.1. papildina, uzskaita, glabā un izmanto muzeja krājumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina tā saglabāšanu, konservāciju un restaurāciju; +4.2. veido un uztur muzeja krājuma informatīvo sistēmu; +4.3. sagatavo un īsteno valsts un starptautiskus projektus un programmas militārās vēstures izpētes un muzeju sadarbības jomā; +4.4. izstrādā, iekārto un uztur pastāvīgās ekspozīcijas un izstādes, nodrošina to pieejamību apmeklētājiem; +4.5. publisko muzeja pētījumus un informāciju par krājumu; +4.6. izstrādā un sagatavo informatīvus un zinātniskus izdevumus, veic izdevējdarbību; +4.7. sagatavo un vada izglītojošās programmas un ekskursijas, sniedz konsultācijas, lasa lekcijas, rīko publiskus pasākumus; +4.8. uztur un attīsta muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru; +4.9. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +5. Muzejam ir šādas tiesības: +5.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts pārvaldes iestādēm, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no privātpersonām muzeja funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; +5.2. atbilstoši kompetencei sadarboties un slēgt līgumus ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām muzeja darbības jautājumos; +5.3. sniegt maksas pakalpojumus, kā arī iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; +5.4. saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finansiālo palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei, veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai; +5.5. īstenot citas Muzeju likumā un ar to saistītajos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + +III. Muzeja pārvalde +6. Muzeja darbu vada muzeja direktors. +7. Muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata aizsardzības ministrs, konsultējoties ar Latvijas Muzeju padomi. +8. Muzeja direktoram var būt vietnieki. Muzeja direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata muzeja direktors, kā arī nosaka viņu kompetenci un atbildību. + +IV. Muzeja manta un finansēšanas kārtība +9. Muzejs ar muzeja krājumu rīkojas Muzeju likumā noteiktajā kārtībā. +10. Muzeja finanšu līdzekļus veido: +10.1. valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem; +10.2. ieņēmumi par muzeja sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citi pašu ieņēmumi un projektu konkursos piešķirtie līdzekļi; +10.3. ziedojumi un dāvinājumi; +10.4. ārvalstu finanšu palīdzība. + +V. Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +11. Muzeja darbinieku administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeja direktoram. Muzeja direktora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12. Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 11.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Aizsardzības ministrijā administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Aizsardzības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +13. Reizi gadā muzejs iesniedz Aizsardzības ministrijā gada pārskatu par muzeja darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +VI. Noslēguma jautājumi +14. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumus Nr.560 "Valsts aģentūras "Latvijas Kara muzejs" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 119.nr.). +15. Muzejs ir valsts aģentūras "Latvijas Kara muzejs" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. +16. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Aizsardzības ministrs A.Pabriks diff --git a/sources/10-0020-militaras-izlukosanas-drosibas-dienests.txt b/sources/10-0020-militaras-izlukosanas-drosibas-dienests.txt new file mode 100644 index 0000000..aae28f6 --- /dev/null +++ b/sources/10-0020-militaras-izlukosanas-drosibas-dienests.txt @@ -0,0 +1,41 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.716 Rīgā 2004.gada 17.augustā (prot. Nr.48 17.§) +Militārās izlūkošanas un drošības dienesta nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Militārās izlūkošanas un drošības dienests ir aizsardzības ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kura atbilstoši kompetencei veic militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības un ir operatīvās darbības subjekts. +(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 798) +2. Militārās izlūkošanas un drošības dienestam (turpmāk - iestāde) ir karogs, emblēma un cita simbolika. + +II. Iestādes uzdevumi un funkcijas +3. Iestādes galvenie uzdevumi un funkcijas ir noteiktas Valsts drošības iestāžu likumā, Nacionālās drošības likumā, Operatīvās darbības likumā, Informācijas tehnoloģiju drošības likumā un likumā "Par valsts noslēpumu". +(Grozīts ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 798) + +III. Iestādes struktūra un amatpersonu kompetence +4. Iestādi vada priekšnieks. Iestādes priekšnieks ir Valsts drošības iestāžu padomes loceklis. +5. Iestādes personālsastāvā ir amatpersonas un darbinieki. Amatpersonas pieņem dienestā un atvaļina no dienesta un darbiniekus pieņem darbā un atbrīvo no darba iestādes priekšnieks. +(MK 07.03.2006. noteikumu Nr. 179 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 798) +6. Iestādes priekšniekam var būt vietnieki. +7. Iestādes priekšnieks: +7.1. organizē un vada iestādes darbu, koordinē iestādes struktūrvienību savstarpējo sadarbību un nosaka darbības stratēģiju; +7.2. ir atbildīgs par iestādes uzdevumu izpildi; +7.3. nosaka operatīvās darbības kontroles kārtību iestādē; +7.4. izstrādā priekšlikumus par iestādes personāla skaitlisko sastāvu, iestādes struktūru un amatu sarakstu un iesniedz tos izvērtēšanai un akceptēšanai aizsardzības ministram; +7.5. veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +8. Iestādes struktūrvienību uzbūvi un darba organizāciju nosaka iestādes priekšnieka apstiprinātajos struktūrvienību reglamentos. +9. (Svītrots ar MK 07.03.2006. noteikumiem Nr.179.) + +IV. Iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšanas kārtība un pārskati par tās darbību +10. Iestādes darbības tiesiskumu nodrošina iestādes priekšnieks. Iestādes priekšnieks ir atbildīgs par iestādes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +11. Iestādes priekšnieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību, kas nav saistīta ar operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu, var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aizsardzības ministram. Aizsardzības ministra lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +(MK 18.12.2018. noteikumu Nr. 798 redakcijā) +12. (Svītrots ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 798) +13. Iestādes priekšniekam ir tiesības atcelt iestādes amatpersonu lēmumus. Iestādes priekšnieks pieņem lēmumus par apstrīdēto iestādes amatpersonu rīcību. +14. Iestāde ne retāk kā reizi gadā iesniedz aizsardzības ministram pārskatu par iestādes funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu. +15. (Svītrots ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 798) + +V. Noslēguma jautājums +16. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumus Nr.347 "Militārās pretizlūkošanas dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 114.nr.). + +Ministru prezidenta vietā - ekonomikas ministrs J.Lujāns +Aizsardzības ministrs A.Slakteris diff --git a/sources/10-0033-geotelpiskas-informacijas-agentura.txt b/sources/10-0033-geotelpiskas-informacijas-agentura.txt new file mode 100644 index 0000000..c40984e --- /dev/null +++ b/sources/10-0033-geotelpiskas-informacijas-agentura.txt @@ -0,0 +1,82 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.384 Rīgā 2013.gada 9.jūlijā (prot. Nr.39 6.§) +Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgais jautājums (Nodaļas nosaukums MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 624 redakcijā) +1. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā un piedalās šīs politikas izstrādē. +(MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 624 redakcijā) +2. (Svītrots ar MK 11.10.2022. noteikumiem Nr. 624) + +II. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras funkcijas, uzdevumi un kompetence +3. Aģentūrai ir šādas funkcijas: +3.1. iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeotelpiskos pamatdatus militārajām un civilajām vajadzībām un nodrošināt citu Ģeotelpiskās informācijas likumā noteikto funkciju izpildi; +3.2. veidot un attīstīt vienotu Ģeotelpiskās informācijas likuma 12.panta piektajā daļā, 17.panta trešajā daļā un 18.panta otrajā daļā minēto ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmu; +3.3. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīm, Eiropas Savienības institūcijām un starptautiskajām kompetentajām organizācijām, kā arī sniegt tām un sabiedrībai ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju. +4. Lai īstenotu noteiktās funkcijas, aģentūra: +4.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzrauga un koordinē ģeodēziskās atskaites sistēmas izveidi un uzturēšanu; +4.2. izveido un uztur valsts ģeodēziskā tīkla punktu datubāzi un ir valsts ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmas pārzinis; +4.3. izveido un uztur pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmu "Latvijas Pozicionēšanas sistēma" un ir šīs sistēmas pārzinis; +4.4. uzmēra valsts robežu – nosaka valsts robežlīniju un valsts robežzīmju ģeodēziskās koordinātas un sastāda robežas demarkācijas kartes; +4.5. iegūst, sagatavo un atjaunina ģeotelpiskās informācijas pamatdatus, tai skaitā: +4.5.1. zemes virsmas attēlus un tālizpētes datus; +4.5.2. ortofoto mērogu rindas 1:50 000–1:2000 ietvaros; +4.5.3. digitālos apvidus un virsmas modeļus, kas izmantoti topogrāfisko plānu un topogrāfisko karšu sastādīšanai mērogu rindas 1:250 000–1:10 000 ietvaros; +4.5.4. ģeotelpisko informāciju, kas ietverta topogrāfiskajos plānos un topogrāfiskajās kartēs mērogu rindas 1:250 000–1:2000 ietvaros; +4.5.5. pamatdatus, lai nodrošinātu atbalstu Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei un to dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā Aizsardzības ministrijas noteiktajā kārtībā; +4.6. izgatavo un uztur militārās ģeodēzijas un kartogrāfijas produktus; +4.7. iegūst, sagatavo un atjaunina informāciju aviācijas vajadzībām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī, sadarbojoties ar kompetentajām institūcijām aviācijas jomā: +4.7.1. sagatavo aeronavigācijas kartes aviācijas vajadzībām; +4.7.2. izveido un uztur gaisa kuģu lidojumiem bīstamo objektu datubāzi; +4.8. veido un uztur vietvārdu datubāzi un ir vietvārdu informācijas sistēmas pārzinis; +4.9. veic ģeodēzisko darbu rezultātu ekspertīzi pēc valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu, juridisko un fizisko personu pieprasījuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī sadarbojas ar kompetentajām institūcijām aviācijas jomā un veic ģeodēzisko darbu izpildes ekspertīzi aviācijas vajadzībām; +4.10. veido un uztur ģeotelpiskās informācijas infrastruktūru ģeodēziskās, kartogrāfiskās un ģeotelpiskās informācijas sagatavošanai un uzturēšanai, tai skaitā izveido un uztur ģeotelpisko pamatdatu informācijas sistēmu; +4.11. veido un uztur ģeotelpiskās informācijas materiālu arhīvu; +4.12. veic poligrāfijas darbus; +4.13. sagatavo un sniedz Ģeotelpiskās informācijas likumā un šajos noteikumos minētos ģeotelpiskās informācijas pamatdatus, kā arī sniedz ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus pēc valsts pārvaldes un pašvaldību, juridisko un fizisko personu pieprasījuma, tai skaitā: +4.13.1. pakalpojumus ģeodēzijas jomā, kas ietver ģeomagnētisko, gravimetrisko, augstuma un citu ģeodēzisko mērījumu izpildi, kā arī ģeodēzisko punktu apsekošanu, sakārtošanu un ierīkošanu; +4.13.2. kartogrāfiskās informācijas sagatavošanu, apstrādi un izsniegšanu, izmantojot ģeotelpiskās informācijas pamatdatus; +4.13.3. citus ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus atbilstoši kompetencei; +4.14. atbilstoši kompetencei piedalās valsts un starptautiskajos projektos un organizē tos; +4.15. veic pētniecību ģeodēzijas, kartogrāfijas un lietišķās toponīmikas jomā un publisko aģentūras veikto pētījumu materiālus; +4.16. sagatavo un publicē ģeogrāfisko nosaukumu un vietvārdu katalogus un vārdnīcas; +4.17. uztur un attīsta aģentūras darbībai nepieciešamo infrastruktūru; +4.18. atbilstoši kompetencei izstrādā un iesniedz priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai; +4.19. atbilstoši kompetencei veic Strūves ģeodēziskā loka oficiālā mantojuma vietas pārvaldnieka Latvijā pienākumus; +4.20. veic citus uzdevumus. +(Grozīts ar MK 11.10.2022. noteikumiem Nr. 624) +5. Aģentūra atbilstoši kompetencei darbojas Eiropas valstu nacionālo kartogrāfijas un kadastra organizāciju asociācijā EuroGeographics, Starptautiskajā Kartogrāfijas asociācijā (ICA), Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģeotelpisko nosaukumu ekspertu grupā (UNGEGN) un Starptautiskajā Ģeodēzijas asociācijā (IAG). +(MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 624 redakcijā) +6. Aģentūra funkcijas un uzdevumus veic atbilstoši vidēja termiņa darbības stratēģijai, kārtējā gada darbības plānam un budžetam. +7. Aģentūrai ir šādas tiesības: +7.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju no fiziskajām un juridiskajām personām; +7.2. atbilstoši publisko maksas pakalpojumu cenrādim iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem ģeodēzijas, kartogrāfijas, ģeotelpiskās informācijas, kartogrāfisko un poligrāfisko materiālu iespiešanas jomās; +7.3. sadarboties ar ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas institūcijām, zinātniskās pētniecības institūcijām un citām institūcijām Latvijā un ārzemēs, piedalīties nacionālajās un starptautiskajās ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas programmās; +7.4. saņemt ziedojumus, dāvinājumus un ārvalstu finanšu palīdzību; +7.5. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkoties ar aģentūras rīcībā esošo mantu un finanšu līdzekļiem. + +III. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras pārvalde un struktūra +8. Aģentūras darbu vada aģentūras ģenerāldirektors. Aģentūras ģenerāldirektors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Aģentūras ģenerāldirektoram var būt vietnieki. +(MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 624 redakcijā) +9. Aģentūras ģenerāldirektoru Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata aizsardzības ministrs. +(MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 624 redakcijā) +10. Aģentūras ģenerāldirektors ir atbildīgs par aģentūras darbību un nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu mērķtiecīgu un efektīvu izlietošanu. +(MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 624 redakcijā) +11. Aģentūras ģenerāldirektors nosaka aģentūras struktūru, kā arī struktūrvienību vadītāju funkcijas un kompetenci. +(MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 624 redakcijā) +12. Aģentūra var veidot teritoriālās struktūrvienības. Aģentūras struktūrvienības darbojas saskaņā ar aģentūras ģenerāldirektora apstiprinātajiem reglamentiem. +(MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 624 redakcijā) + +IV. Aģentūras darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu iesniegšana +13. Aģentūras ģenerāldirektors reizi gadā iesniedz Aizsardzības ministrijā pārskatu par funkciju un uzdevumu izpildi, kā arī finanšu resursu izlietojumu. +(MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 624 redakcijā) +14. Aģentūras ģenerāldirektora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Aizsardzības ministrijā. Aizsardzības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +(MK 11.10.2022. noteikumu Nr. 624 redakcijā) + +V. Noslēguma jautājumi +15. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumus Nr.1132 "Valsts aģentūras "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 204.nr.). +16. Aģentūra ir valsts aģentūras "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmēja. + +Ministru prezidenta vietā – +aizsardzības ministrs Artis Pabriks +Vides aizsardzības un +reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs diff --git a/sources/10-0656-aizsardzibas-militaro-objektu-iepirkumu.txt b/sources/10-0656-aizsardzibas-militaro-objektu-iepirkumu.txt new file mode 100644 index 0000000..972eeb1 --- /dev/null +++ b/sources/10-0656-aizsardzibas-militaro-objektu-iepirkumu.txt @@ -0,0 +1,57 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.1418 Rīgā 2009.gada 15.decembrī (prot. Nr.88 2.§) +Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgais jautājums +1. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (turpmāk – centrs) ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Aizsardzības ministrs pakļautību īsteno ar Aizsardzības ministrijas starpniecību. +(Grozīts ar MK 28.05.2019. noteikumiem Nr. 214) + +II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības +2. Centram ir šādas funkcijas: +2.1. Aizsardzības ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma, tajā skaitā valsts militārās aizsardzības objektu un valsts meža zemes, apsaimniekošana un pārvaldīšana; +2.2. valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības organizēšana; +2.3. vides aizsardzības pasākumu veikšana valsts militārās aizsardzības objektos; +2.4. (svītrots ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 704); +2.5. (svītrots ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 704); +2.5.¹ (svītrots ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 704); +2.5.² (svītrots ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 704); +2.6. publisko pakalpojumu sniegšana Aizsardzības ministrijai un tās padotībā esošajām iestādēm, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī privātpersonām saistībā ar viesnīcas un sporta kompleksa izmantošanu. +(Grozīts ar MK 19.04.2016. noteikumiem Nr. 234; MK 06.10.2020. noteikumiem Nr. 617) +3. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, centrs veic šādus uzdevumus: +3.1. sniedz priekšlikumus attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādei, apkopo un sniedz nepieciešamo informāciju valsts aizsardzības tehniskā nodrošinājuma un apgādes analīzei; +3.2. sniedz Aizsardzības ministrijai priekšlikumus par funkciju īstenošanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; +3.3. gatavo dokumentus, lai nostiprinātu Latvijas valsts (Aizsardzības ministrijas personā) īpašumtiesības uz Aizsardzības ministrijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai Aizsardzības ministrijas padotībā esošajām iestādēm nepieciešamajiem nekustamajiem īpašumiem; +3.4. aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā iznomā centra bilancē esošos nekustamos īpašumus, kā arī sagatavo dokumentus un organizē procedūras lēmumu pieņemšanai par Aizsardzības ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu nomas tiesību piešķiršanu; +3.5. organizē to nekustamo īpašumu remontu, kuri pieder Latvijas valstij (Aizsardzības ministrijas personā) vai kurus Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki vai Aizsardzības ministrijas padotībā esošās iestādes nomā valsts aizsardzības vajadzībām; +3.6. organizē valsts aizsardzības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu būvniecību; +3.7. izveido un uztur Aizsardzības ministrijas valdījumā esošo un valsts aizsardzības vajadzībām nomāto nekustamo īpašumu datubāzi; +3.8. apsaimnieko Aizsardzības ministrijas valdījumā esošos nekustamos īpašumus, kas atrodas centra bilancē; +3.9. nodrošina būvuzraudzību Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos; +3.10. nodrošina piesārņojuma izpēti, monitoringu un likvidāciju, dabas objektu izpēti un aizsardzību, vides pārvaldības sistēmas ieviešanu un tās darbību, vides aizsardzības prasību ievērošanu, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un tās darbību valsts militārās aizsardzības objektos; +3.11. (svītrots ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 704); +3.12. (svītrots ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 704); +3.12.¹ (svītrots ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 704); +3.13. (svītrots ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 704); +3.14. (svītrots ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 704); +3.15. atbilstoši apstiprinātiem publisko pakalpojumu izcenojumiem sniedz maksas pakalpojumus; +3.16. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(Grozīts ar MK 06.10.2020. noteikumiem Nr. 617) +4. Centram ir šādas tiesības: +4.1. veidot ekspertu grupas, konsultatīvās padomes un darba grupas, kā arī izstrādāt projektus centra kompetencē esošo uzdevumu veikšanai; +4.2. sniegt maksas pakalpojumus, kā arī iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar tiesību aktiem, kuri regulē kārtību, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus. + +III. Centra struktūra un amatpersonu kompetence +5. Centru vada centra vadītājs. Centra vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata aizsardzības ministrs. +6. Centra vadītājs pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. + +IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un darbības pārskats +7. Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra vadītājs. Centra vadītājs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +8. Centra vadītāja izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Aizsardzības ministrijā. Aizsardzības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +9. Centra vadītājs ne retāk kā reizi gadā sniedz aizsardzības ministram pārskatu par centra funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī sagatavo gada publisko pārskatu. + +V. Noslēguma jautājumi +10. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 7.janvāra noteikumus Nr.11 "Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 5., 172.nr.; 2006, 137.nr.; 2007, 99.nr.). +11. Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 30.decembrī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Aizsardzības ministrs I.V.Lieģis diff --git a/sources/10-0657-jaunsardzes-centrs.txt b/sources/10-0657-jaunsardzes-centrs.txt new file mode 100644 index 0000000..a29a204 --- /dev/null +++ b/sources/10-0657-jaunsardzes-centrs.txt @@ -0,0 +1,55 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 120 Rīgā 2024. gada 27. februārī (prot. Nr. 9 4. §) +Jaunsardzes centra nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Jaunsardzes centrs (turpmāk – centrs) ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Aizsardzības ministrs centra pakļautību īsteno ar Aizsardzības ministrijas starpniecību. +2. Centra darbības mērķis ir veicināt Latvijas jaunatnes iesaisti visaptverošā valsts aizsardzībā un izpratni par to. + +II. Centra kompetence, funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Centra kompetencē ir Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā, kā arī citos normatīvajos aktos noteikto tiesību īstenošana, kā arī pienākumu un funkciju pildīšana, īstenojot valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmu. +4. Centram papildus Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā noteiktajām funkcijām ir vēl šādas funkcijas: +4.1. veikt jaunatnes valstisko audzināšanu, attīstīt līderību un saliedētību; +4.2. veicināt jaunatnes veselīgu dzīvesveidu un fizisko sagatavotību; +4.3. sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm, īstenojot valsts aizsardzības mācības un organizējot Jaunsardzes kustību. +5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, centrs veic šādus uzdevumus: +5.1. īsteno valsts aizsardzības mācību; +5.2. īsteno jaunsargu interešu izglītības programmu; +5.3. sagatavo metodiskos un informatīvos materiālus, kā arī mācību literatūru valsts aizsardzības mācībai un jaunsargu interešu izglītības programmai; +5.4. organizē informatīvi izglītojošus un citus pasākumus, iesaistot jauniešus Jaunsardzes kustībā; +5.5. organizē nometnes valsts aizsardzības mācības un interešu izglītības programmas ietvaros iegūto zināšanu praktiskai nostiprināšanai; +5.6. nodrošina efektīvu centra darbību un resursu pārvaldību, tai skaitā: +5.6.1. plāno centra darbībai nepieciešamo finansējumu; +5.6.2. sniedz pārskatus par piešķirto valsts budžeta līdzekļu tiesisku, efektīvu un lietderīgu izmantošanu atbilstoši piešķīruma mērķiem; +5.6.3. sniedz pārskatus un ziņojumus par centram noteikto uzdevumu izpildi un sasniegtajiem darbības rezultātiem; +5.6.4. nodrošina centra darbinieku kvalifikācijas celšanu; +5.6.5. atbilstoši kompetencei sniedz priekšlikumus par jaunu normatīvo aktu izdošanu vai nepieciešamajiem grozījumiem spēkā esošajos normatīvajos aktos; +5.6.6. īsteno starptautisko sadarbību un piedalās starptautiskajās programmās un projektos; +5.6.7. plāno un veic publiskos iepirkumus atbilstoši piešķirtajiem finanšu līdzekļiem; +5.7. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +6. Centram ir šādas tiesības: +6.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī pieprasīt no privātpersonām centra funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju; +6.2. nodrošinot funkciju un uzdevumu izpildi, rīkoties ar piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem; +6.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdot administratīvos aktus; +6.4. veidot teritoriālās struktūrvienības; +6.5. veidot ekspertu grupas, konsultatīvās padomes un darba grupas, kā arī izstrādāt tiesību aktu projektus centra kompetencē esošo uzdevumu veikšanai. + +III. Centra struktūra un amatpersonu kompetence +7. Centra darbu vada centra direktors. Centra direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Centra direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata aizsardzības ministrs. +8. Centra direktoram var būt vietnieki, kuru kompetenci nosaka centra direktors. +9. Centram ir šādas struktūrvienības: +9.1. departaments; +9.2. nodaļa; +9.3. novada pārvalde. +10. Centra struktūrvienības pakļautību, veicamos uzdevumus un tās funkcijas nosaka attiecīgās struktūrvienības reglamentā. + +IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par centra darbību +11. Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra direktors. Centra direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +12. Centra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Aizsardzības ministrijā. +13. Centra direktors normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo pārskatus par centra darbības rezultātiem un budžeta līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājums +14. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumus Nr. 1419 "Jaunsardzes centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2014, 210. nr.; 2015, 152., 252. nr.; 2018, 64. nr.; 2019, 124. nr.; 2021, 69. nr.). + +Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere +Aizsardzības ministrs A. Sprūds diff --git a/sources/10-0695-aizsardzibas-logistikas-iepirkumu-centrs.txt b/sources/10-0695-aizsardzibas-logistikas-iepirkumu-centrs.txt new file mode 100644 index 0000000..bb8f9d7 --- /dev/null +++ b/sources/10-0695-aizsardzibas-logistikas-iepirkumu-centrs.txt @@ -0,0 +1,40 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 705 Rīgā 2020. gada 24. novembrī (prot. Nr. 75 28. §) +Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu +1. Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (turpmāk – centrs) ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Aizsardzības ministrs pakļautību īsteno ar Aizsardzības ministrijas starpniecību. +2. Centram ir šādas funkcijas: +2.1. veikt publiskos iepirkumus Aizsardzības ministrijas, tās padotībā esošo iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, kā arī valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām saskaņā ar Ministru kabineta vai Aizsardzības ministrijas doto uzdevumu, ja iepirkuma priekšmets tiek iegādāts arī aizsardzības nozares vajadzībām; +2.2. īstenot pilnu materiāltehnisko līdzekļu pārvaldību un loģistiku aizsardzības nozarē miera laikā, kā arī krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā atbilstoši apjomam un kārtībai, ko nosaka normatīvie akti un aizsardzības ministrs; +2.3. veikt Nacionālā kodifikācijas biroja funkcijas aizsardzības nozarē; +2.4. īstenot vispārējo aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu, attīstību un uzturēšanu aizsardzības nozarē; +2.5. īstenot vienotu ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu un pārvaldību Nacionālajos bruņotajos spēkos. +(MK 22.12.2025. noteikumu Nr. 793 redakcijā; 2.5. apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2026., sk. 8.¹ punktu) +3. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, centrs veic šādus uzdevumus: +3.1. centralizēti veic publiskos iepirkumus Aizsardzības ministrijas, tās padotībā esošo iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, kā arī valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām saskaņā ar Ministru kabineta vai Aizsardzības ministrijas doto uzdevumu, ja iepirkuma priekšmets tiek iegādāts arī aizsardzības nozares vajadzībām; +3.2. piedalās kopīgos starpvalstu iepirkumos vai organizē tos Aizsardzības ministrijas, tās padotībā esošo iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, kā arī citu valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām saskaņā ar Aizsardzības ministrijas doto uzdevumu; +3.3. nodrošina vienotu materiāltehnisko līdzekļu loģistikas un noliktavu sistēmu pārvaldību; +3.4. nodrošina materiāltehnisko līdzekļu uzskaites klasifikāciju, standartizāciju, vienotas kodifikācijas sistēmas ieviešanu un uzturēšanu aizsardzības resorā, kā arī pilda citus Nacionālā kodifikācijas biroja uzdevumus, nodrošinot savietojamību ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu aizsardzības struktūrām kodifikācijas jautājumos; +3.5. piesaista Eiropas Savienības un ārvalstu finansējumu aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju politikas ieviešanā; +3.6. atbilstoši kompetencei sadarbojas un sniedz atbalstu Latvijas uzņēmumiem un pētniecības iestādēm, Aizsardzības ministrijai un tās padotībā esošajām iestādēm un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tai skaitā lai piedalītos nacionālajos, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un Eiropas Savienības aizsardzības industrijas attīstības projektos; +3.7. nodrošina inovatīvu aizsardzības tehnoloģiju risinājumu testēšanu un testa iepirkumu procedūras organizēšanu un nodrošināšanu; +3.8. nodrošina vienotu loģistikas pārvaldību ikdienas pārtikas apgādē karavīru ēdnīcās; +3.9. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(MK 22.12.2025. noteikumu Nr. 793 redakcijā; 3.8. apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2026., sk. 8.¹ punktu) +4. Centru vada centra vadītājs. Centra vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata aizsardzības ministrs. +5. Centra vadītājs: +5.1. pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas; +5.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv centru; +5.3. dod rīkojumus centra amatpersonām. +6. Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra vadītājs. Centra vadītājs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +7. Centra vadītāja izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Aizsardzības ministrijā. Aizsardzības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +8. Centra vadītājs ne retāk kā reizi gadā sniedz aizsardzības ministram pārskatu par centra funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī sagatavo gada publisko pārskatu. +8.¹ Šo noteikumu 2.5. un 3.8. apakšpunkts stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. +(MK 22.12.2025. noteikumu Nr. 793 redakcijā) +9. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. + +Ministru prezidents A. K. Kariņš +Ministru prezidenta biedrs, +aizsardzības ministrs, +vides aizsardzības un +reģionālās attīstības ministra +pienākumu izpildītājs A. Pabriks diff --git a/sources/11-0000-AM.txt b/sources/11-0000-AM.txt new file mode 100644 index 0000000..829154e --- /dev/null +++ b/sources/11-0000-AM.txt @@ -0,0 +1,122 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.237 Rīgā 2003.gada 29.aprīlī (prot. Nr.23 61.§) +Ārlietu ministrijas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Ārlietu ministrija (turpmāk — ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē. +2. Ministrija ir tieši pakļauta ārlietu ministram (turpmāk — ministrs). +3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. + +II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence +4. Ministrijas funkcijas: +4.1. izstrādāt valsts ārpolitiku; +4.2. ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem un saskaņā ar normatīvajiem aktiem un valdības deklarācijas ārpolitikas sadaļas uzdevumiem īstenot vienotu valsts ārpolitiku; +4.3. veikt Valsts protokola funkcijas; +4.4. veikt konsulārās funkcijas valstī un ārvalstīs; +4.4.¹ sagatavot un izsniegt stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta licences; +4.4.² sagatavot un izsniegt kvotu atļaujas Krievijas Federācijas izcelsmes skujkoku apaļkoku ievešanai, uzraudzības dokumentus tekstilpreču ievešanai, kā arī iepriekšējās atļaujas tekstilizstrādājumu izvešanai ekonomiskai pārstrādei; +4.4.³ nodrošināt sadarbību ar Latvijas diasporu; +4.4.⁴ veikt kompetentās iestādes funkcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu Nr. 2017/821, ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu; +4.5. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +(Grozīts ar MK 30.03.2004. noteikumiem Nr.187; MK 12.08.2014. noteikumiem Nr. 466; MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 408; MK 09.11.2021. noteikumiem Nr. 742) +5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija: +5.1. analizē ārvalstu ārējo un iekšējo politiku un sniedz Saeimai un Ministru kabinetam informāciju un priekšlikumus par starpvalstu attiecību attīstību; +5.2. piedalās valsts ārējās ekonomiskās politikas veidošanā; +5.2.¹ nodrošina Latvijas Republikas interešu pārstāvību Pasaules Tirdzniecības organizācijā un Eiropas Savienības institūcijās saskaņā ar aktuālo ministriju kompetenču sadalījumu Eiropas Savienības jautājumos atbilstoši Eiropas Savienības tiesību kopuma klasifikācijai; +5.2.² izstrādā un īsteno ārējās tirdzniecības politiku; +5.3. lemj par jautājumiem, kas saistīti ar valsts diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību atvēršanu ārvalstīs, kā arī sagatavo un iesniedz attiecīgus priekšlikumus Ministru kabinetā; +5.4. koordinē valsts pozīcijas izstrādi un informācijas apriti Eiropas Savienības jautājumos; +5.5. koordinē valsts pozīcijas izstrādi un interešu pārstāvību NATO; +5.6. veic normatīvajos aktos noteiktās darbības, kuras ir nepieciešamas, lai noslēgtie starptautiskie līgumi stātos spēkā valsts teritorijā; +5.7. uzskaita starptautiskos līgumus un informē par to spēkā stāšanos, darbības pagarināšanu, apturēšanu un izbeigšanu; +5.8. Valsts protokola funkciju veikšanai: +5.8.1. organizē ārvalstu delegāciju oficiālās vizītes valstī, ja minētās delegācijas vada ārvalstu prezidenti, viceprezidenti, premjerministri, vēstnieki, ārlietu ministri un to vietnieki, kā arī organizē starptautisko organizāciju oficiālās vizītes, ja tās vada šo organizāciju vadītāji; +5.8.2. organizē ārvalstu delegāciju vizītes valstī, ja minētās delegācijas Latvijā uzturas pēc valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, ministru prezidenta vai ārlietu ministra oficiāla ielūguma. Ja minētās personas dodas oficiālās vizītēs uz ārvalstīm, Valsts protokols sadarbībā ar attiecīgajām ārvalstu institūcijām organizē šo personu vizītes; +5.8.3. konsultē Latvijas diplomātiskā protokola jautājumos citu tiešās valsts pārvaldes iestāžu protokola nodaļas vai struktūrvienības, kas veic šīs funkcijas; +5.8.¹ sadarbības nodrošināšanai ar Latvijas diasporu: +5.8.¹1. sadarbojas ar Latvijas diasporas pārstāvjiem; +5.8.¹2. atbalsta Latvijas diasporu un tās organizāciju veidotus projektus; +5.8.¹3. veicina Latvijas diasporas līdzdalību Latvijas ekonomikā, politikā, kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē; +5.9. izveido ministrijas funkciju izpildei nepieciešamās dokumentu reģistrēšanas, informācijas aprites un sakaru sistēmas; +5.9.¹ izveido un uztur stratēģiskas nozīmes preču datu bāzi importa, eksporta un tranzīta jomā valsts uzraudzības funkcijas izpildei un uzrauga stratēģiskas nozīmes preču ražošanas, lietošanas un glabāšanas kārtību; +5.9.² veic ex post pārbaudes un citas uzraudzības darbības, izdod Eiropas Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes derīgos izrakteņus un metālus, paziņojumus par korektīvajām darbībām, kā arī apkopo un apmainās ar iegūto informāciju ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Eiropas Komisiju un Latvijas Republikas tiesībaizsardzības iestādēm, piemērojot Eiropas Savienības tiesību aktus; +5.10. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(Grozīts ar MK 30.03.2004. noteikumiem Nr.187; MK 01.07.2014. noteikumiem Nr.376; MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 408; MK 09.11.2021. noteikumiem Nr. 742) +6. Ministrija: +6.1. izstrādā starptautisko līgumu, nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus; +6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem starptautisko līgumu, tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem; +6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus; +6.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; +6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; +6.6. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; +6.7. veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; +6.8. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē; +6.9. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; +6.10. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē; +6.11. informē sabiedrību un rosina diskusiju, koordinē ministriju īstenotos pasākumus un iesaista citus informācijas starpniekus sabiedrības informēšanā par Eiropas Savienību un Latvijas dalību tajā. +(Grozīts ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1037) +7. Ministrijas tiesības: +7.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +7.2. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus; +7.3. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos un noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus; +7.4. izmantot diplomātisko pastu, šifrus un arhīvus; +7.5. veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; +7.5.¹ nodrošināt ministrijas vai Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu tieši vai pastarpināti, valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" veicot pārvaldīšanas darbības attiecībā uz nekustamo īpašumu, kas iegūts uz starpvaldību vienošanās pamata, kā arī uz nekustamo īpašumu, kuru līdz reorganizācijai bija pārvaldījusi valsts akciju sabiedrība "Diplomātiskais serviss"; +7.6. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. +(Grozīts ar MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 408) + +III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence +8. Ministrijas darbu vada ministrs. +9. Ministrs: +9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; +9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām; +9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu; +9.4. dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.5. ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu; +9.6. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus; +9.7. var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.8. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.9. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā; +9.10. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus; +9.11. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +10. Parlamentārais sekretārs pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. +10.¹ (Zaudējis spēku ar 01.07.2015.; sk. 29.punktu) +11. Valsts sekretārs: +11.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu; +11.2. vada iestādes administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi; +11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi; +11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei; +11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm; +11.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus; +11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; +11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem; +11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa; +11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +12. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs. +13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs. +14. Vēstniecības, ģenerālkonsulāti, konsulāti un patstāvīgās pārstāvniecības starptautiskajās organizācijās ir ministrijas patstāvīgas struktūrvienības. +15. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas ministram, valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu. +16. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. +17. Patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. Patstāvīgās nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. +18. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs. + +IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību +19. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +20. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. +21. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. +22. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. +23. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu. +24. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību. + +V. Ministrijas padotībā esošās pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (Nodaļa svītrota ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 283) +25. (Svītrots ar MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 283) +26. (Svītrots ar MK 02.05.2007. noteikumiem Nr.287) +27. (Svītrots ar MK 28.06.2016. noteikumiem Nr. 408) + +VI. Noslēguma jautājumi (Nodaļa MK 12.08.2014. noteikumu Nr.466 redakcijā; nodaļas nosaukums MK 03.02.2015. noteikumu Nr.62 redakcijā) +28. Ārlietu ministrija kvotu atļaujas Krievijas Federācijas izcelsmes skujkoku apaļkoku ievešanai, importa licences tērauda produktu ievešanai, uzraudzības dokumentus tekstilpreču ievešanai un iepriekšējās atļaujas tekstilizstrādājumu izvešanai ekonomiskai pārstrādei izsniedz no 2014. gada 1. oktobra. +29. Šo noteikumu 10.¹ punkts zaudē spēku 2015. gada 1. jūlijā. +(MK 03.02.2015. noteikumu Nr.62 redakcijā) + +Ministru prezidents E.Repše +Ārlietu ministra vietā — īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās N.Muižnieks diff --git a/sources/12-0000-EM.txt b/sources/12-0000-EM.txt new file mode 100644 index 0000000..7ab7737 --- /dev/null +++ b/sources/12-0000-EM.txt @@ -0,0 +1,68 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 588 Rīgā 2020. gada 22. septembrī (prot. Nr. 55 3. §) +Ekonomikas ministrijas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Ekonomikas ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde industrijas un pakalpojumu politikas, uzņēmējdarbības politikas un tūrisma politikas jomā. +2. Ministrija ir tieši pakļauta ekonomikas ministram (turpmāk – ministrs). +3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī citām publiskām personām un privātpersonām, kurām deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un kuras, pildot attiecīgo uzdevumu, ir ministrijas padotībā, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. + +II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence +4. Ministrijai ir šādas funkcijas un kompetence: +4.1. izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku šādās nozarēs: +4.1.1. ārējā ekonomiskā politika; +4.1.2. būvniecības politika; +4.1.3. (svītrots ar MK 20.12.2022. noteikumiem Nr. 819); +4.1.4. iekšējā tirgus politika; +4.1.5. inovāciju attīstības politika; +4.1.6. komercdarbības attīstības politika; +4.1.7. konkurētspējas attīstības politika; +4.1.8. mājokļu politika; +4.1.9. patērētāju tiesību aizsardzības politika; +4.1.10. privatizācijas politika; +4.1.11. rūpniecības politika; +4.1.12. standartizācijas politika; +4.1.13. tautsaimniecības struktūrpolitika; +4.1.14. tūrisma politika; +4.2. organizēt un koordinēt likumu un citu tiesību aktu īstenošanu; +4.3. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija veic šādus uzdevumus: +5.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus; +5.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem; +5.3. tiesību aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā, kā arī uzdevumu veikšanā; +5.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotības iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (turpmāk – valsts kapitālsabiedrības); +5.5. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē; +5.6. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, iesaista sabiedrības pārstāvjus lēmuma izstrādes un pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar nozares politikas izstrādi, īstenošanu un novērtēšanu; +5.7. tautsaimniecības struktūrpolitikas koordinācijas jomā: +5.7.1. sagatavo pārskatus par valsts ekonomisko stāvokli un konkurētspēju, izstrādā priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām struktūrpolitikā; +5.7.2. veic makroekonomisko analīzi un izstrādā tautsaimniecības attīstības ilgtermiņa scenārijus un prognozes; +5.7.3. saskaņo ar Finanšu ministriju un Latvijas Banku galveno makroekonomisko rādītāju prognozes valsts budžeta projekta izstrādei; +5.7.4. nodrošina Eiropas Savienības ikgadējā ekonomiskās politikas īstenošanas uzraudzības cikla – Eiropas semestra – procesa koordināciju nacionālajā līmenī; +5.7.5. izstrādā Latvijas Nacionālo reformu programmu un koordinē tās izpildi; +5.7.6. sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju nodrošina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Ekonomikas pārskata par Latviju izstrādi un tajā iekļauto rekomendāciju izpildes uzraudzību; +5.7.7. izstrādā darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes un uztur darba tirgus analīzes un prognozēšanas sistēmu; +5.8. ārējās ekonomiskās politikas jomā: +5.8.1. izstrādā un īsteno eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumus; +5.8.2. koordinē Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla izveidi un to darbību; +5.8.3. nodrošina Latvijas ekonomisko interešu pārstāvību starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; +5.8.4. atbilstoši kompetencei nodrošina Eiropas Savienības saistību izpildi saskaņā ar aktuālo ministriju kompetenču sadalījumu Eiropas Savienības jautājumos; +5.8.5. nodrošina Latvijas pārstāvību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā saskaņā ar aktuālo ministriju kompetenču sadalījumu Latvijas Republikas pārstāvēšanā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas komitejās un darba grupās; +5.8.6. atbilstoši kompetencei organizē ārvalstu delegāciju oficiālās vizītes; +5.9. (svītrots ar MK 20.12.2022. noteikumiem Nr. 819); +5.10. pilnveido komercdarbības vidi un koordinē komercdarbības atbalsta instrumentus; +5.11. plāno, ievieš un uzrauga attīstības programmas un projektus, piesaistot Eiropas Savienības un ārvalstu finansējumu; +5.12. atbilstoši kompetencei piedalās starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos, slēdz starptautiskās sadarbības līgumus un koordinē starptautisko sadarbību; +5.13. veic citus tiesību aktos noteiktos uzdevumus. + +III. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību +6. Valsts sekretārs atbilstoši kompetencei bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju. +7. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai ministrijas amatpersonas vai darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. +8. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt ministrijā vai pārsūdzēt tiesā. +9. Publiskos pārskatus par ministrijas darbību un tai piešķirto budžeta līdzekļu izmantošanu ministrija sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. +10. Ministrija tās tīmekļvietnē publicē informāciju par ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām. + +IV. Noslēguma jautājums +11. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumus Nr. 271 "Ekonomikas ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 49. nr.; 2011, 144. nr.; 2014, 131., 160., 241. nr.; 2015, 132. nr.; 2016, 14. nr.; 2018, 90. nr.; 2020, 36. nr.). + +Ministru prezidents A. K. Kariņš +Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs diff --git a/sources/12-0039-CSP.txt b/sources/12-0039-CSP.txt new file mode 100644 index 0000000..b5d45a7 --- /dev/null +++ b/sources/12-0039-CSP.txt @@ -0,0 +1,58 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 732 Rīgā 2018. gada 27. novembrī (prot. Nr. 56 18. §) +Centrālās statistikas pārvaldes nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – pārvalde) ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Pārvaldes darbības mērķis ir nodrošināt oficiālo statistiku un koordinēt oficiālās statistikas sistēmu, ievērojot starptautiski atzītus principus, nodrošināt statistiskās informācijas lietotājus ar neatkarīgu augstas kvalitātes oficiālo statistiku, kā arī īstenot funkcionālo pakļautību attiecībā uz citām statistikas iestādēm oficiālās statistikas nodrošināšanas jomā. + +II. Pārvaldes funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Pārvalde veic Statistikas likumā noteiktās funkcijas. +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, pārvalde: +4.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādā priekšlikumus attīstības plānošanas dokumentiem, normatīvo aktu un informatīvo ziņojumu projektiem oficiālās statistikas nodrošināšanas jomā; +4.2. atbilstoši kompetencei un pārvaldes finanšu līdzekļiem īsteno oficiālās statistikas programmu; +4.3. nodrošina statistikas plānošanu, izstrādi, datu iegūšanu, apstrādi un analīzi; +4.4. izplata iekšzemes un ārvalstu datu lietotājiem saskaņā ar oficiālās statistikas programmu sagatavoto statistiku; +4.5. tehniski un organizatoriski uztur oficiālās statistikas portālu; +4.6. izveido un uztur veidlapu katalogu un statistisko klasifikāciju sarakstu, kā arī sagatavo un uztur statistisko klasifikāciju katalogu; +4.7. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās valsts iestāžu pārziņā esošo administratīvo datu avotu ierakstu izstrādē, pilnveidošanā un lēmumu pieņemšanā par to izmantošanas pārtraukšanu; +4.8. atbilstoši kompetencei pilnveido oficiālās statistikas metodoloģiju un nodrošina tās starptautisku salīdzināmību; +4.9. pamatojoties uz vienošanos ar valsts iestādēm, sniedz privātpersonām vai starptautiskajām organizācijām statistikas izstrādes, datu iegūšanas, apstrādes, analīzes un izplatīšanas pakalpojumus, kuri nav iekļauti oficiālās statistikas programmā; +4.10. koordinē oficiālās statistikas vispārīgo kvalitātes prasību ieviešanu statistikas iestādēs; +4.11. uzlabo un pilnveido statistikas pakalpojumu kvalitāti, konsultē datu sniedzējus un statistikas lietotājus; +4.12. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierosina un izskata lietas par pārkāpumiem oficiālās statistikas nodrošināšanas un datu izplatīšanas jomā; +4.13. sniedz atzinumus par citu iestāžu sagatavotajiem normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem; +4.14. veic pētījumus statistikas jomā, īstenojot nacionālos un starptautiskos projektus un programmas; +4.15. nodrošina Statistikas padomes sekretariāta funkcijas; +4.16. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +5. Pārvaldei ir šādas tiesības: +5.1. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts iestādēm un privātpersonām, valsts pārvaldes darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt no valsts iestādēm un privātpersonām pārvaldes uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju; +5.2. atbilstoši kompetencei un pārvaldes finanšu līdzekļiem izstrādāt un lietot jaunus tehnoloģiskos risinājumus statistikas nodrošināšanai; +5.3. organizēt un vadīt seminārus un konferences, kā arī piedalīties starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos iestādes kompetencē esošajos jautājumos; +5.4. atbilstoši kompetencei apmainīties ar informāciju un pieredzi ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām; +5.5. piedalīties un paust viedokli Latvijas interešu aizstāvībai Eiropas Savienības normatīvo aktu izstrādes un pieņemšanas procesos un piedalīties dažādu statistikas jomas metodoloģijas, standartu un citu dokumentu izstrādē; +5.6. atbilstoši kompetencei noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus privāttiesību jomā un koordinēt starptautisko sadarbību; +5.7. veikt privāttiesiskus darījumus pārvaldes darbības nodrošināšanai, iznomāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām Ekonomikas ministrijas valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus, kuri nodoti pārvaldes turējumā, kā arī slēgt citus privāttiesiskus darījumus minēto nekustamo īpašumu apsaimniekošanai vai pārvaldes darbības nodrošināšanai; +5.8. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt maksas pakalpojumus; +5.9. izveidot darba grupas pārvaldes kompetencē esošo jautājumu risināšanai un uzaicināt tajās piedalīties valsts iestāžu amatpersonas un privātpersonas, pieaicināt ekspertus un slēgt ar viņiem līgumus, lai veiktu padziļinātu ekspertīzi statistikas nozares jautājumos; +5.10. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdot administratīvos aktus vai pārvaldes lēmumus. + +III. Pārvaldes struktūra +6. Pārvaldi vada pārvaldes priekšnieks. Pārvaldes priekšnieku pēc tā kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata ekonomikas ministrs. +7. Pārvaldes priekšnieks veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +8. Pārvaldes priekšnieks veido pārvaldes iekšējo organizatorisko struktūru. + +IV. Pārvaldes darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskata sniegšana +9. Pārvaldes darbības tiesiskumu nodrošina pārvaldes priekšnieks. Pārvaldes priekšnieks ir atbildīgs par iestādes iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +10. Pārvaldes priekšnieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ekonomikas ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +11. Pārvaldes izdotu administratīvo aktu oficiālās statistikas nodrošināšanas jomā var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12. Pārvalde normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz Ekonomikas ministrijai pārskatus par pārvaldes funkciju izpildi un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumus Nr. 994 "Centrālās statistikas pārvaldes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 192. nr.; 2007, 189. nr.; 2010, 8. nr.). +14. Šo noteikumu 4.5. apakšpunkts stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī. + +Ministru prezidenta vietā – +finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola +Ministru prezidenta biedrs, +ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens diff --git a/sources/12-0042-PTAC.txt b/sources/12-0042-PTAC.txt new file mode 100644 index 0000000..bb4f05c --- /dev/null +++ b/sources/12-0042-PTAC.txt @@ -0,0 +1,111 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.632 Rīgā 2006.gada 1.augustā (prot. Nr.40 13.§) +Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - centrs) ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Centra mērķis ir īstenot patērētāju tiesību un interešu aizsardzību, tirgus uzraudzību, kā arī bīstamo iekārtu un reglamentētās metroloģijas uzraudzību. +(MK 10.11.2009. noteikumu Nr.1300 redakcijā) + +II. Centra kompetence, funkcijas un uzdevumi +3. Centra kompetencē ir Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos noteikto tiesību un pienākumu īstenošana un funkciju pildīšana patērētāju tiesību un interešu aizsardzības, tirgus uzraudzības, kā arī bīstamo iekārtu uzraudzības un reglamentētās metroloģijas jomā. +(MK 10.11.2009. noteikumu Nr.1300 redakcijā) +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, centram ir šādi uzdevumi: +4.1. atbilstoši kompetencei kontrolēt un uzraudzīt tirgū piedāvāto (piedāvājamo) preču un pakalpojumu atbilstību drošuma prasībām, kā arī citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; +4.2. uzraudzīt par šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajām precēm un pakalpojumiem sniegtās informācijas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; +4.3. uzraudzīt par šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minēto preču un pakalpojumu ražotāju, importētāju, izplatītāju vai pakalpojumu sniedzēju sniegtās informācijas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; +4.3.¹ atbilstoši kompetencei veikt uzraugošās iestādes funkcijas, īstenojot tirgus uzraudzību saskaņā ar: +4.3.¹ 1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Regulu (EK) Nr. 1523/2007, ar ko aizliedz laist tirgū un importēt Kopienā vai eksportēt no tās kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām; +4.3.¹2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. maija Regulu (ES) 2020/740 par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem parametriem, ar ko groza Regulu (ES) 2017/1369 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1222/2009; +4.3.¹ 3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 27. septembra Regulu (ES) Nr. 1007/2011 par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem, un par Padomes Direktīvas 73/44/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/73/EK un 2008/121/EK atcelšanu; +4.3.¹ 4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/424 par trošu ceļu iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2000/9/EK; +4.3.¹ 5. Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/425 par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK; +4.3.¹ 6. Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulu (ES) 2016/426 par gāzveida kurināmā iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2009/142/EK; +4.3.¹ 7. Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 4. jūlija Regulu (ES) 2017/1369, ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES; +4.3.¹8. Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 14. jūnija Regulu (ES) 2023/1230 par mašīnām un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/42/EK un Padomes Direktīvu 73/361/EEK; +4.3.¹9. Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Regulu (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK un Padomes Direktīvu 87/357/EEK (turpmāk – regula 2023/988); +4.3.¹10. Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regulu (ES) 2024/1781, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK; +4.3.¹11. Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regulu 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (turpmāk – Mākslīgā intelekta akts), uzraugot mākslīgā intelekta sistēmas precēs atbilstoši centra kompetencei Mākslīgā intelekta akta I pielikumā norādīto Savienības saskaņošanas tiesību aktu regulētajās jomās; +4.4. (svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 606); +4.5. (svītrots ar MK 13.08.2024. noteikumiem Nr. 511); +4.6. pārbaudīt, vai pareizi tiek noteikts pārtikas un nepārtikas preču svars, mērs un pirkuma samaksa; +4.7. pārbaudīt, vai tiek ievērota preču un pakalpojumu cenu norādīšanas kārtība; +4.8. konsultēt patērētājus par patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem; +4.9. informēt ražotājus, importētājus, pilnvarotos pārstāvjus, izplatītājus, pakalpojumu sniedzējus, mērīšanas līdzekļu lietotājus un bīstamo iekārtu valdītājus par viņu pienākumiem normatīvajos aktos noteikto prasību izpildē; +4.10. piedalīties Eiropas Savienības Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēmā, lai atbilstoši centra tirgus uzraudzības kompetencei sniegtu informāciju par Latvijas tirgū atklātajām bīstamajām precēm un pārbaudītu saņemto informāciju par bīstamām precēm, kā arī nodrošināt regulā 2023/988 noteiktās vienotā sadarbības biroja un Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēmas nacionālā kontaktpunkta funkcijas; +4.11. izvērtēt reklāmas un komercprakses atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un pieņemt attiecīgus lēmumus; +4.12. izvērtēt komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; +4.13. izvērtēt patērētājiem izteikto piedāvājumu, līgumu projektu, kā arī noslēgto līgumu un saistību izpildes atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un pieņemt attiecīgu lēmumu; +4.14. pārbaudīt, vai patērētāju noslēgtajos līgumos ir ietverta normatīvajos aktos noteiktā atteikuma tiesību paziņošanas un izmantošanas kārtība; +4.15. (svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 606); +4.16. uzraudzīt tirgū reglamentētajā sfērā piedāvāto mērīšanas līdzekļu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; +4.17. veikt lietošanā nodoto mērīšanas līdzekļu valsts metroloģisko uzraudzību; +4.18. veikt fasēto preču metroloģisko kontroli; +4.19. (svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 606); +4.20. (svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 606); +4.21. pildot Eiropas patērētāju palīdzības tīkla centra funkcijas Latvijā, apkopot informāciju un informēt patērētājus par patērētāju tiesībām Eiropas Savienības dalībvalstīs un par pārrobežu iepirkšanos, kā arī koordinēt jautājumu risināšanu par patērētāju pārrobežu sūdzībām Eiropas Savienībā; +4.21.¹ uzraudzīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. februāra Regulas (ES) 2018/302, ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ un groza Regulas (EK) Nr. 2006/2004 un (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK, ievērošanu attiecībā uz patērētājiem; +4.22. atbilstoši prasībām, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regula (ES) 2017/2394 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004, veikt vienotajam sadarbības birojam un kompetentajai iestādei paredzētos uzdevumus; +4.22.¹ (svītrots ar MK 12.08.2025. noteikumiem Nr. 478); +4.22.² veikt vienotajam kontaktpunktam paredzētos uzdevumus saskaņā ar Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu; +4.22.³ veikt Patērētāju strīdu risināšanas komisijas sekretariāta funkcijas; +4.22.⁴ atbilstoši kompetencei uzraudzīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Regulas (ES) 2017/1128 par tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamību iekšējā tirgū ievērošanu attiecībā uz patērētājiem; +4.22.⁵ atbilstoši kompetencei un prasībām, ko nosaka Mākslīgā intelekta akts, veikt vienotajam kontaktpunktam un kompetentajai iestādei paredzētos uzdevumus; +4.23. uzraudzīt un kontrolēt normatīvo aktu prasību ievērošanu bīstamo iekārtu uzraudzības jomā; +4.24. izmeklēt bīstamo iekārtu avārijas; +4.25. uzturēt bīstamo iekārtu reģistru; +4.26. atbilstoši kompetencei piedalīties normatīvo aktu izstrādē darba grupās un sniegt priekšlikumus par normatīvo aktu izstrādi patērētāju tiesību aizsardzības, tirgus uzraudzības, bīstamo iekārtu uzraudzības un valsts metroloģiskās kontroles un uzraudzības jomā; +4.27. informēt valsts pārvaldes iestādi vai attiecīgo pašvaldību, ja konstatēts, ka amatpersonas nav ievērojušas likumu vai citu normatīvo aktu prasības bīstamo iekārtu uzraudzības jomā; +4.28. sadarboties ar starptautiskajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas patērētāju tiesību aizsardzības, tirgus uzraudzības, reglamentētās metroloģijas un bīstamo iekārtu uzraudzības jomā; +4.29. pārstāvēt patērētāju intereses speciālajās komitejās un starpvalstu sadarbības tīklos; +4.30. veikt citus uzdevumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē patērētāju tiesību un interešu aizsardzību, tirgus uzraudzību, reklāmu, komercpraksi, informācijas sabiedrības pakalpojumus, metroloģiju un bīstamo iekārtu uzraudzību. +(Grozīts ar MK 10.11.2009. noteikumiem Nr. 1300; MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 606; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 178; MK 05.11.2018. noteikumiem Nr. 670; MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 646; MK 12.05.2020. noteikumiem Nr. 282; MK 13.08.2024. noteikumiem Nr. 511; MK 12.08.2025. noteikumiem Nr. 478) + +III. Centra amatpersonas, darbinieki un tā darbības tiesiskuma nodrošināšana +5. Centra darbu vada centra direktors. Centra direktors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī nosaka centra struktūru, katras struktūrvienības funkcijas un padotību. +6. Centra amatpersonas atbilstoši kompetencei ir tiesīgas: +6.1. bez speciālas atļaujas, maksas un citiem ierobežojumiem netraucēti apmeklēt jebkuras ēkas, telpas, teritorijas un citas vietas, kur notiek preču ražošana vai lietu izgatavošana, uzglabāšana, tirdzniecība vai pakalpojumu sniegšana, kā arī vietas, kurās lieto vai, iespējams, lieto valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautos mērīšanas līdzekļus un uzraudzībai un kontrolei pakļautās bīstamās iekārtas, un pildīt šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus patērētāju tiesību un interešu aizsardzības, tirgus uzraudzības, reglamentētās metroloģijas un bīstamo iekārtu uzraudzības jomā; +6.2. netraucēti veikt visas darbības, kas nepieciešamas kontroles veikšanai; +6.3. pieprasīt un bez maksas saņemt no ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem, bīstamo iekārtu valdītājiem un mērīšanas līdzekļu lietotājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem, valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām centra uzdevumu veikšanai vai amatpersonas amata pienākumu pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus; +6.4. noteikt ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem, bīstamo iekārtu valdītājiem un mērīšanas līdzekļu lietotājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem, valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām termiņu, kurā jāsniedz rakstiska atbilde, paskaidrojums vai informācija centram vai jānovērš konstatētie normatīvo aktu pārkāpumi; +6.5. sastādīt aktus par normatīvo aktu ievērošanu centra kompetencē esošajās jomās, veikt kontrolpirkumus un kontrolpasūtījumus, kā arī sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus; +6.6. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt preču paraugus laboratoriskas vai cita veida ekspertīzes veikšanai; +6.7. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos apturēt preču realizāciju vai pakalpojumu sniegšanu līdz testēšanas laboratorijas vai ekspertu atzinuma saņemšanai vai lēmuma pieņemšanai, ja: +6.7.1. informācija par preci vai preces marķējums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; +6.7.2. prece nav nodrošināta ar atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem vai rodas pamatotas aizdomas, ka prece nav nodrošināta ar atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem; +6.7.3. rodas pamatotas aizdomas par preces vai pakalpojuma neatbilstību drošuma prasībām; +6.7.4. ja fasēto preču faktiskā satura daudzums neatbilst normatīviem; +6.7.5. (svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 606); +6.7.¹ apturēt bīstamo iekārtu lietošanu, ja konstatēta neatbilstība normatīvo aktu prasībām, kuras dēļ var tikt apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, vide un materiālās vērtības; +6.8. pamatojoties uz testēšanas laboratorijas vai ekspertu atzinumu, informāciju, kas saņemta no informācijas ātrās apmaiņas sistēmas par bīstamajām precēm, vai centra amatpersonu lēmumu, aizliegt realizēt, pieprasīt izņemt no apgrozības preces vai pārtraukt pakalpojumu sniegšanu, ja tie neatbilst normatīvajos aktos vai normatīvtehniskajos dokumentos noteiktajām prasībām; +6.9. pieprasīt, lai ražotāji, pārdevēji, pakalpojumu sniedzēji, mērīšanas līdzekļu lietotāji un bīstamo iekārtu valdītāji nodrošina objekta vadītāja, objekta atbildīgās amatpersonas vai cita pārstāvja klātbūtni kontroles laikā, kā arī, ja nepieciešams, pieaicināt lieciniekus un veikt kontroli bez objekta pārstāvja klātbūtnes, ja ražotājs, pārdevējs, pakalpojumu sniedzējs, mērīšanas līdzekļu lietotājs vai bīstamo iekārtu valdītājs neizpilda minēto prasību; +6.10. pieprasīt, lai ražotāji, pārdevēji, pakalpojumu sniedzēji, mērīšanas līdzekļu lietotāji un bīstamo iekārtu valdītāji izpilda normatīvajos aktos noteiktās prasības un novērš neatbilstību; +6.11. izņemt preces un lietas, kuras ir administratīvā pārkāpuma priekšmets; +6.12. ja nepieciešams, pieaicināt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus; +6.13. īstenot citas tiesības, kas noteiktas patērētāju tiesību un interešu aizsardzību, tirgus uzraudzību, bīstamo iekārtu uzraudzību un metroloģiju reglamentējošos normatīvajos aktos. +(Grozīts ar MK 10.11.2009. noteikumiem Nr. 1300; MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 606; MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 178) +7. Centra amatpersonām aizliegts izpaust juridisko un fizisko personu komercnoslēpumus, kas tām kļuvuši zināmi, pildot dienesta pienākumus. +8. Centra amatpersona, pildot amata pienākumus ārpus darba (dienesta) telpām, uzrāda dienesta apliecību. +9. Centra amatpersonu izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt, iesniedzot centra direktoram attiecīgu iesniegumu. Centra direktora izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. +(MK 10.11.2009. noteikumu Nr.1300 redakcijā) +10. Centra amatpersonu faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. +(MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 178 redakcijā) + +IV. Pārskats par centra darbību un līdzekļu izlietojumu +11. Centrs ne retāk kā reizi gadā iesniedz Ekonomikas ministrijā pārskatu par centra funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu. +12. Centrs šo noteikumu 4.21.apakšpunktā minēto funkciju nodrošināšanai izmanto valsts budžeta līdzekļus - dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un no Eiropas Komisijas šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem. +13. Centrs regulāri informē sabiedrību par patērētāju tiesībām, centra darbību un tās rezultātiem, izmantojot tiešu saziņu, mājas lapu internetā (www.ptac.gov.lv), informatīvus materiālus vai plašsaziņas līdzekļus. + +V. Noslēguma jautājumi (Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 27.03.2018. noteikumiem Nr. 178) +14. Atzīt par spēku zaudējušiem: +14.1. Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumus Nr.889 "Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 171.nr.; 2005, 63.nr.; 2006, 90.nr.); +14.2. Ministru kabineta 2005.gada 8.marta noteikumus Nr.174 "Valsts metroloģiskās inspekcijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 43.nr.). +15. Šo noteikumu 4.3.¹ 4., 4.3.¹ 5. un 4.3.¹ 6. apakšpunkts stājas spēkā 2018. gada 21. aprīlī. +(MK 27.03.2018. noteikumu Nr. 178 redakcijā) +16. Šo noteikumu 4.21.¹ apakšpunkts stājas spēkā 2018. gada 3. decembrī. +(MK 05.11.2018. noteikumu Nr. 670 redakcijā) +17. Šo noteikumu 4.3.¹9. apakšpunkts stājas spēkā 2024. gada 13. decembrī. +(MK 13.08.2024. noteikumu Nr. 511 redakcijā) + +Ministru prezidents A.Kalvītis +Ekonomikas ministrs A.Štokenbergs diff --git a/sources/12-0045-LIAA.txt b/sources/12-0045-LIAA.txt new file mode 100644 index 0000000..8d05d1e --- /dev/null +++ b/sources/12-0045-LIAA.txt @@ -0,0 +1,92 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.857 Rīgā 2012.gada 11.decembrī (prot. Nr.70 6.§) +Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk – iestāde) ir ekonomikas ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Ekonomikas ministrs iestādes pakļautību īsteno ar Ekonomikas ministrijas starpniecību. +2. Iestādes darbības mērķis ir sekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju starptautiskajos tirgos, veicināt zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu attīstību un eksportu, veicināt ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu, īstenot tūrisma attīstības valsts politiku un valsts politiku inovāciju jomā un veicināt Latvijas pozitīvu starptautisko atpazīstamību. +(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 300 redakcijā) + +II. Iestādes funkcijas, uzdevumi un kompetence +3. Iestādei ir šādas funkcijas: +3.1. īstenot pasākumus Latvijas uzņēmumu eksportspējas paaugstināšanai un ārējās tirdzniecības veicināšanai; +3.2. iesaistīt Latvijas ekonomikā ārvalstu investīcijas; +3.3. veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību; +3.4. veicināt uzņēmumos inovatīvās aktivitātes, inovāciju ieviešanu un attīstību valsts un starptautiskā mērogā, sadarbību starp pētniecības un uzņēmējdarbības sektoriem, kā arī tehnoloģiju pārneses un tehnoloģiju tiesību komercializācijas procesus; +3.4.¹ nodrošināt Viedās specializācijas stratēģijas ieviešanu, tai skaitā īstenot Viedās specializācijas stratēģijas vērtību ķēžu ekosistēmu un to ilgtermiņa stratēģiju izstrādes un īstenošanas procesu vadību; +3.5. īstenot pasākumus saskaņā ar valsts atbalsta programmām; +3.6. nodrošināt Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansēto aktivitāšu administrēšanu; +3.7. īstenot Tūrisma likumā noteiktās funkcijas; +3.8. piedalīties Latvijas tēla politikas veidošanā un koordinēt tās īstenošanu; +3.9. radīt valsts pārvaldes, pašvaldību, privāto struktūru un privātpersonu (ekspertu), kā arī nevalstisko organizāciju partnerības kontakttīklu Latvijas pozitīvas starptautiskas atpazīstamības veicināšanai; +3.10. nodrošināt Latvijas vienotā produktu kontaktpunkta un vienotā pakalpojumu kontaktpunkta klientu atbalsta funkciju īstenošanu. +(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 46; MK 05.04.2016. noteikumiem Nr. 203; MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 300) +4. Lai īstenotu noteiktās funkcijas, iestāde veic šādus uzdevumus: +4.1. veicina uzņēmumu investīciju projektu izstrādi un atbalsta konkurētspējīgus projektus; +4.2. izstrādā priekšlikumus valsts atbalsta programmām; +4.3. izveido, ievieš un administrē valsts atbalsta un ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļu vadības, uzraudzības un kontroles sistēmu; +4.4. sniedz priekšlikumus uzņēmējdarbības vides, tai skaitā jaunuzņēmumu ekosistēmas, uzlabošanai; +4.5. organizē uzņēmumu inovāciju motivācijas, sadarbības ar pētniecības sektoru, tehnoloģiju pārneses, investīciju piesaistes un ārējās tirdzniecības veicināšanas pasākumus un nodrošina komunikāciju ar iesaistītajām pusēm; +4.5.¹ organizē zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu attīstības un eksporta veicināšanas pasākumus, īpaši Viedās specializācijas stratēģijas jomās; +4.5.² veido un attīsta Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas vērtību ķēžu ekosistēmas, kā arī organizē to atpazīstamības veicināšanas pasākumus Latvijā un ārvalstīs; +4.6. nodrošina iestādes pārstāvniecību darbību ārvalstīs; +4.7. atbilstoši kompetencei sniedz valsts pārvaldes pakalpojumus; +4.7.¹ vietējā un starptautiskajā tūrisma tirgū popularizē tūrisma iespējas Latvijā; +4.7.² organizē Latvijas tūrisma pakalpojumu sniedzēju – komersantu (komercsabiedrību) un organizāciju – piedalīšanos starptautiskajos tūrisma gadatirgos; +4.7.³ sadarbībā ar tūrisma pakalpojumu sniedzējiem – komersantiem (komercsabiedrībām) un organizācijām – īsteno tūrisma attīstības veicināšanas pasākumus; +4.7.⁴ izstrādā tūrisma attīstības projektus, atbalsta to īstenošanu un piedalās tajos; +4.7.⁵ organizē pasākumus un nodrošina vidi jaunu uzņēmumu veidošanai un attīstībai; +4.7.⁶ īsteno pasākumus vienotā valsts tēla ieviešanai Latvijā un ārvalstīs; +4.7.⁷ sagatavo un izplata informāciju par Latviju kopumā, kā arī par atsevišķām ar Latvijas valsti, zemi un tautu saistītām jomām, tai skaitā: +4.7.⁷ 1. sagatavo un izplata informatīvos materiālus par Latviju; +4.7.⁷ 2. veido un uztur Latvijas oficiālo portālu ārvalstu auditorijām; +4.8. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(Grozīts ar MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 46; MK 05.04.2016. noteikumiem Nr. 203; MK 12.07.2016. noteikumiem Nr. 448; MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 300) +5. Iestāde funkcijas un uzdevumus veic atbilstoši ekonomikas ministra apstiprinātajai vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijai, kārtējā gada darbības plānam un kārtējā gada budžetam. +5.¹ Iestāde šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5., 3.6. un 3.7. apakšpunktā minēto funkciju un 4.1., 4.3., 4.5., 4.5.¹, 4.5.², 4.7., 4.7.² un 4.7.⁵ apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei izmanto informācijas sistēmu "Valsts platforma biznesa attīstībai" (www.business.gov.lv) un ir tās pārzinis. +(MK 11.05.2021. noteikumu Nr. 300 redakcijā) +6. Iestādei ir šādas tiesības: +6.1. iekasēt maksu par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā; +6.2. atbilstoši kompetencei veikt privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami iestādes darbības nodrošināšanai; +6.3. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no nevalstiskajām organizācijām, fiziskajām un juridiskajām personām un to apvienībām iestādes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; +6.4. publicēt informatīvos materiālus un sniegt plašsaziņas līdzekļos informāciju par iestādes kompetencē esošajiem jautājumiem; +6.5. pieaicināt ekspertus un slēgt ar viņiem līgumus, lai veiktu ar iestādes darbību saistītos uzdevumus; +6.6. rīkoties ar iestādes valdījumā esošo mantu un finanšu līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; +6.7. atbilstoši kompetencei piedalīties projektu konkursos un īstenot nacionālus un starptautiskus projektus; +6.8. atbilstoši kompetencei slēgt līgumus ar valsts un pašvaldību institūcijām, Eiropas Savienības institūcijām un starptautiskajām organizācijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām, fiziskajām un juridiskajām personām un to apvienībām; +6.9. saņemt ziedojumus un dāvinājumus; +6.10. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt privātpersonai šo noteikumu 4.6. apakšpunktā minēto uzdevumu, noslēdzot deleģēšanas līgumu. +(Grozīts ar MK 10.12.2020. noteikumiem Nr. 731; MK 11.05.2021. noteikumiem Nr. 300) + +III. Iestādes struktūra un pārvalde +7. Iestādi vada direktors. Iestādes direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā. Iestādes direktoram var būt vietnieki. +8. Lai īstenotu šajos noteikumos paredzēto mērķi un veiktu noteiktās funkcijas, iestāde ir tiesīga veidot teritoriālās struktūrvienības un pēc saskaņošanas ar ekonomikas ministru ir tiesīga veidot pārstāvniecības ārvalstīs. +(Grozīts ar MK 12.07.2016. noteikumiem Nr. 448) +8.¹ Ekonomikas ministrs izveido iestādes tūrisma konsultatīvo padomi (turpmāk – padome). Padomes sastāvā iekļauj valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pilnvarotas personas un speciālistus tūrisma un mārketinga jomā. +(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 46 redakcijā) +8.² Padomei ir iestādes padomdevēja tiesības tūrisma jomā. Padome darbojas saskaņā ar ekonomikas ministra apstiprinātu nolikumu. +(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 46 redakcijā) +8.³ Padome analizē iestādes darbības rezultātus tūrisma jomā un sniedz priekšlikumus par darbības plānu un mārketinga stratēģiju, to īstenošanu un iestādes darbības pilnveidošanu tūrisma jomā. +(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 46 redakcijā) +8.⁴ Padomes darbu materiāltehniski nodrošina iestāde. +(MK 19.01.2016. noteikumu Nr. 46 redakcijā) + +IV. Iestādes finansēšana +9. Iestādes finanšu līdzekļus veido: +9.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem; +9.2. pašu ieņēmumi, tai skaitā ieņēmumi no iestādes sniegtajiem maksas pakalpojumiem; +9.3. ziedojumi un dāvinājumi; +9.4. ārvalstu finanšu palīdzība. + +V. Iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +10. Iestādes darbības tiesiskumu nodrošina direktors. Iestādes direktors ir atbildīgs par iestādes iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +11. Iestādes direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Ekonomikas ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12. Iestāde sagatavo un iesniedz pārskatus par iestādes funkciju pildīšanu un līdzekļu izmantošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. + +VI. Noslēguma jautājumi +13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumus Nr.746 "Valsts aģentūras "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 183.nr.; 2006, 17.nr.). +14. Iestāde ir valsts aģentūras "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja. +15. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Ekonomikas ministrs D.Pavļuts diff --git a/sources/12-0686-buvniecibas-kontroles-birojs.txt b/sources/12-0686-buvniecibas-kontroles-birojs.txt new file mode 100644 index 0000000..e6366dd --- /dev/null +++ b/sources/12-0686-buvniecibas-kontroles-birojs.txt @@ -0,0 +1,52 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.576 Rīgā 2014.gada 30.septembrī (prot. Nr.51 26.§) +Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs) ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Ekonomikas ministrs biroja pārraudzību īsteno ar Ekonomikas ministrijas starpniecību. +(Grozīts ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 687) +2. Biroja darbības mērķis ir atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošināt kvalitāti un drošību būvniecības jomā. +(MK 26.08.2025. noteikumu Nr. 516 redakcijā) + +II. Biroja funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Birojs nodrošina būvniecības valsts kontroli normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, kā arī īsteno citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus, tai skaitā informācijas sistēmu izstrādi un uzturēšanu būvniecības un enerģētikas jomās. +(MK 26.08.2025. noteikumu Nr. 516 redakcijā) +4. (Svītrots ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 687) +5. Birojam ir šādas tiesības: +5.1. atbilstoši kompetencei sadarboties ar Būvniecības padomi, citām tiešās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām, kā arī piedalīties starpvalstu sadarbības programmās un projektos; +5.2. lai nodrošinātu šo noteikumu 3. punktā minēto funkciju un uzdevumu izpildi, pieprasīt un saņemt uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no valsts un pašvaldību iestādēm un citām publisko tiesību juridiskām personām; +5.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +5.4. pārbaudīt būvniecības un enerģētikas normatīvo aktu ievērošanu; +5.5. sniegt priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādē biroja kompetences jomā; +5.6. sniegt maksas pakalpojumus. +(Grozīts ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 687) + +III. Biroja struktūra un amatpersonas +6. Biroja darbu vada biroja direktors. +7. Biroja direktoru amatā ieceļ un no amata atbrīvo ekonomikas ministrs. +8. Biroja direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī: +8.1. ir tiesīgs atcelt biroja amatpersonu izdotos administratīvos aktus, lēmumus un iekšējos normatīvos aktus; +8.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv biroju. +9. (Svītrots ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 687) +10. Birojā būvdarbu kontrolei un ekspluatācijā nodotu publisku ēku uzraudzībai ir nodarbināti būvinspektori. +11. Biroja direktors nosaka biroja struktūru, struktūrvienību funkciju un uzdevumu sadalījumu birojā. + +IV. Biroja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati +12. Biroja direktors nodrošina biroja darbības tiesiskumu. Biroja direktors ir atbildīgs par biroja iekšējās kontroles sistēmas un tā struktūrvienību lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +13. Biroja struktūrvienību vai amatpersonu, kā arī neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā kompetences apliecināšanas institūciju faktisko rīcību un izdotos administratīvos aktus privātpersona var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot biroja direktoram attiecīgu iesniegumu. +(MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 808 redakcijā) +14. Biroja direktora faktisko rīcību un izdotos administratīvos aktus privātpersona Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. +(MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 808 redakcijā) +15. Birojs reizi gadā sniedz ekonomikas ministram pārskatu par biroja funkciju izpildi un birojam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Ekonomikas ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par biroja darbību. + +V. Biroja finansēšanas kārtība +16. Biroja finanšu līdzekļus veido: +16.1. dotācija no valsts budžeta līdzekļiem; +16.2. pašu ieņēmumi. + +VI. Noslēguma jautājumi +17. (Svītrots ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 687) +18. Noteikumi stājas spēkā 2014. gada 1. oktobrī. + +Ministru prezidente Laimdota Straujuma +Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis diff --git a/sources/13-0000-FM.txt b/sources/13-0000-FM.txt new file mode 100644 index 0000000..ebc30e7 --- /dev/null +++ b/sources/13-0000-FM.txt @@ -0,0 +1,145 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.239 Rīgā 2003.gada 29.aprīlī (prot. Nr.23 63.§) +Finanšu ministrijas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Finanšu ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, kas ietver valsts un pašvaldību budžeta, īstermiņa un ilgtermiņa finanšu politikas, grāmatvedības politikas, tostarp ziņošanas par komercsabiedrību ilgtspēju, komercsabiedrību revīzijas politikas un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma politikas, iekšējā audita politikas, finanšu tirgus politikas, azartspēļu un izložu organizēšanas politikas, valsts un patērētāju interešu aizsardzības politikas dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā, nodokļu politikas, nodokļu administrēšanas politikas, muitas darbības politikas un Eiropas Savienības Kohēzijas politikas, Atveseļošanas un noturības mehānisma un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu koordinācijas un izmantošanas vadības politikas, nacionālās (Eiropas Savienības dalībvalsts) komercdarbības atbalsta kontroles politikas (ievērojot Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 9. pantā noteikto kompetenču sadalījumu), kā arī sabiedriskā labuma organizāciju politikas apakšnozares. +(MK 25.06.2025. noteikumu Nr. 377 redakcijā) +2. Ministrija ir pakļauta finanšu ministram (turpmāk – ministrs). +(MK 04.11.2008. noteikumu Nr.915 redakcijā) +3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. + +II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence +4. Ministrijas funkcijas: +4.1. izstrādāt finanšu politiku; +4.2. organizēt un koordinēt finanšu politikas īstenošanu; +4.3. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija: +5.1. izstrādā un īsteno politiku valsts budžeta un finanšu vadības, muitas, nodokļu un nodevu sistēmas, nodokļu administrēšanas, publisko iepirkumu, iekšējā audita, grāmatvedības, tostarp ziņošanas par komercsabiedrību ilgtspēju, komercsabiedrību revīzijas un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma, Eiropas Savienības Kohēzijas politikas un citas ārvalstu finanšu palīdzības revīzijas, valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un nacionālās (Eiropas Savienības dalībvalsts) komercdarbības atbalsta kontroles (ievērojot Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 9. pantā noteikto kompetenču sadalījumu) jomā; +5.2. nodrošina vienotu principu ievērošanu budžeta vadībā, izstrādājot un ieviešot vienotu valsts un pašvaldību budžeta sastādīšanas un izpildes metodoloģiju; +5.2.¹ izstrādā likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un tā paskaidrojumus; +5.3. sniedz tiešās pārvaldes iestādēm un atvasinātajām publiskajām personām metodisku palīdzību ar budžeta izstrādāšanu un izpildi saistītajos jautājumos; +5.4. plānojot valsts budžetu, sagatavo valsts budžeta sadaļas par dotācijām un mērķdotācijām pašvaldībām, izvērtē pašvaldību apstiprināto budžetu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un analizē pašvaldību budžetu izpildes rādītājus, kā arī veic pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinus un sagatavo Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības domstarpību un vienošanās protokola projektu; +5.5. (svītrots ar MK 02.06.2008. noteikumiem Nr. 399); +5.6. izstrādā valsts vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju un vispārējās valdības budžeta prognozes fiskālās politikas pamatojumam; +5.7. koordinē komercsabiedrību iesniegumu par muitas nodokļa atcelšanu un kvotu piemērošanu, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu Eiropas Komisijā iesniegto iesniegumu noraidījumu tālāko virzību; +5.8. (svītrots ar MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 282); +5.9. (svītrots ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 94); +5.10. koordinē valsts dalību Eiropas Savienības Kohēzijas politikas, Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu izstrādē un ieviešanas uzraudzībā un nodrošina tās vadību; +5.11. (svītrots ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 94); +5.12. (svītrots ar MK 08.07.2014. noteikumiem Nr. 383); +5.13. izstrādā valsts un privātās partnerības politiku un koordinē tās īstenošanu; +5.14. atbilstoši kompetencei veic Eiropas Savienības politiku fondu un ārvalstu finanšu palīdzības revīzijas iestādes funkcijas; +5.15. veido valsts politiku sabiedriskā labuma organizāciju jomā; +5.16. veido azartspēļu un izložu organizēšanas politiku; +5.17. veido valsts un patērētāju interešu aizsardzības politiku dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā; +5.18. veic finanšu tirgus politikas vadību; +5.18.¹ attiecībā uz finanšu tirgus politikas īstenošanas vadību veido politiku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā; +5.19. nodrošina Latvijas Republikas kā Eiropas Savienības dalībvalsts saistību izpildi, piedaloties Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmā (dalībvalsts maksājumi Eiropas Savienības budžetā); +5.20. (svītrots ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 94); +5.21. sadarbojas un nodrošina informācijas, tostarp operatīva rakstura informācijas, apmaiņu ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un sniedz atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai tā veiktajās administratīvajās izmeklēšanās; +5.22. veic uzraugošās kompetentās iestādes funkcijas attiecībā uz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kas sniedz revīzijas un ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām; +5.23. veic Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārraudzību Revīzijas pakalpojumu likumā tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildes jomā. +(Grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr. 325; MK 18.01.2005. noteikumiem Nr. 45; MK 02.06.2008. noteikumiem Nr. 399; MK 21.07.2009. noteikumiem Nr. 796; MK 20.03.2012. noteikumiem Nr. 188; MK 08.07.2014. noteikumiem Nr. 383; MK 13.10.2015. noteikumiem Nr. 581; MK 16.11.2016. noteikumiem Nr. 724; MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 282; MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 94; MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 517; MK 25.06.2025. noteikumiem Nr. 377) +6. Ministrija: +6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus; +6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem; +6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus; +6.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; +6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; +6.6. savas kompetences ietvaros pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; +6.7. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; +6.8. veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; +6.9. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē; +6.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; +6.11. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē. +(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.45) +7. Ministrijas tiesības: +7.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +7.2. pieprasīt un saņemt no kredītiestādēm ziņas par valsts kapitālsabiedrību finanšu operācijām un kontiem; +7.3. veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; +7.4. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus; +7.5. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību; +7.6. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. +(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.45) + +III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence +8. Ministrijas darbu vada ministrs. +9. Ministrs: +9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; +9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām; +9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu; +9.4. dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.5. ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu; +9.6. (svītrots ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr.325); +9.7. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus; +9.8. var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.9. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.10. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā; +9.11. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus; +9.12. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.45) +10. Parlamentārais sekretārs pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. +11. Valsts sekretārs: +11.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu; +11.2. vada iestādes administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi; +11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi; +11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei; +11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm; +11.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus; +11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; +11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem; +11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa; +11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +12. Valsts sekretāra padotībā ir vietnieki un administrācijas vadītājs. Valsts sekretāra vietnieka un administrācijas vadītāja kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam vai administrācijas vadītājam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs. +(MK 20.03.2012. noteikumu Nr.188 redakcijā) +12.¹ Eiropas Savienības politiku fondu un ārvalstu finanšu palīdzības revīzijas iestādes (turpmāk – revīzijas iestāde) vadītājs ir pakļauts ministram. Revīzijas iestādes vadītājam ir tiesības ministrijas vārdā pieņemt lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu pret revīzijas iestādes ierēdņiem. +(MK 13.10.2015. noteikumu Nr. 581 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 94) +13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti un to nodaļas. Departamentus un to nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs. +(MK 20.03.2012. noteikumu Nr.188 redakcijā) +14. Departamenti ir pakļauti valsts sekretāram, viņa vietniekam vai administrācijas vadītājam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu. +(MK 20.03.2012. noteikumu Nr.188 redakcijā) +15. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta nodaļu vada nodaļas vadītājs. Nodaļas vadītājam var būt vietnieki. Departamenta direktora, direktora vietnieka, nodaļas vadītāja un nodaļas vadītāja vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. +(MK 02.06.2008. noteikumu Nr. 399 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 94) +16. (Svītrots ar MK 20.03.2012. noteikumiem Nr.188) +17. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs. + +IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību +18. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +19. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. +20. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. +21. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. +22. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu. +(MK 21.11.2006. noteikumu Nr.955 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.06.2008. noteikumiem Nr.399; MK 04.11.2008. noteikumiem Nr.915) +23. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību. + +V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, un to tiesības pārstāvēt ministriju kasācijas instances tiesā (Nodaļas nosaukums MK 16.11.2016. noteikumu Nr. 724 redakcijā) +24. Ministrijas padotībā ir: +24.1. Valsts kase; +24.2. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra; +24.3. Valsts ieņēmumu dienests; +24.4. (svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1528); +24.5. (svītrots no 01.04.2026. ar MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 777; sk. grozījumu 2. punktu); +24.6. (svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.45); +24.7. Iepirkumu uzraudzības birojs; +24.8. (svītrots ar MK 16.12.2025. noteikumiem Nr. 777). +(Grozīts ar MK 20.04.2004. noteikumiem Nr. 325; MK 25.06.2025. noteikumiem Nr. 377) +25. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās: +25.1. valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi"; +25.2. valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Loto"; +25.3. (svītrots ar MK 13.10.2015. noteikumiem Nr. 581); +25.4. (svītrots ar MK 21.07.2009. noteikumiem Nr. 796); +25.5. (svītrots ar MK 20.03.2012. noteikumiem Nr. 188); +25.6. (svītrots ar MK 02.06.2008. noteikumiem Nr. 399); +25.7. valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas proves birojs"; +25.8. (svītrots ar MK 14.02.2023. noteikumiem Nr. 64); +25.9. akciju sabiedrībā "Attīstības finanšu institūcija Altum" Attīstības finanšu institūcijas likuma 3. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā. +(MK 18.01.2005. noteikumu Nr. 45 redakcijā, kas grozīta ar MK 02.05.2007. noteikumiem Nr. 288; MK 02.06.2008. noteikumiem Nr. 399; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr. 1528; MK 20.03.2012. noteikumiem Nr. 188; MK 08.07.2014. noteikumiem Nr. 383; MK 13.10.2015. noteikumiem Nr. 581) +26. Atbilstoši Civilprocesa likuma 82. panta septītajai daļai nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā ministriju kasācijas instances tiesā pārstāv valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" darbinieki saskaņā ar šo noteikumu pielikumu. +(MK 16.11.2016. noteikumu Nr. 724 redakcijā) + +Ministru prezidents E.Repše +Finanšu ministrs V.Dombrovskis +Pielikums Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 239 +Valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" darbinieki, kuri ir tiesīgi pārstāvēt ministriju kasācijas instances tiesā nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā(Pielikums MK 16.11.2016. noteikumu Nr. 724 redakcijā) +1. Valdes priekšsēdētājs.2. Valdes loceklis.3. Juridiskās pārvaldes direktors.4. Juridiskās pārvaldes Juridiskās daļas vadītājs.5. Īpašumu vadības pārvaldes direktors.6. Finanšu pārvaldes direktors.7. Attīstības pārvaldes direktors.8. Apsaimniekošanas pārvaldes direktors. diff --git a/sources/13-0051-kase.txt b/sources/13-0051-kase.txt new file mode 100644 index 0000000..cf81f87 --- /dev/null +++ b/sources/13-0051-kase.txt @@ -0,0 +1,78 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.677 Rīgā 2004.gada 3.augustā (prot. Nr.46 31.§) +Valsts kases nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Valsts kase ir Finanšu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Valsts kases darbības mērķis ir efektīva valsts pārvaldes funkciju īstenošana valsts finanšu vadības jomā. +3. Valsts kasi finansē no valsts pamatbudžeta. + +II. Funkcijas, uzdevumi un kompetence +4. Valsts kasei ir šādas funkcijas: +4.1. valsts budžeta izpildes un finanšu uzskaites organizēšana; +4.2. asignējumu piešķiršana un maksājumu veikšana no valsts budžeta ieņēmumiem; +4.3. valsts parāda un naudas līdzekļu vadība; +4.4. (svītrots ar MK 17.07.2007. noteikumiem Nr.492); +4.5. normatīvajos aktos noteikto Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu (turpmāk – finanšu instrumenti) finanšu vadība; +4.6. citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +(Grozīts ar MK 17.07.2007. noteikumiem Nr.492; MK 22.11.2022. noteikumiem Nr. 731) +5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, Valsts kase veic Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktos uzdevumus, kā arī: +5.1. nodrošina valsts budžeta deficīta finansēšanai, valsts aizdevumu izsniegšanai un parāda saistību izpildei nepieciešamos resursus; +5.2. valsts budžeta naudas līdzekļu vadības ietvaros iegulda Valsts kases budžeta kontos esošos līdzekļus atbilstoši finanšu ministra pilnvarojumam; +5.3. uzskaita un izpilda valsts parāda saistības; +5.4. atver kontus valsts budžeta izpildei un rīko valsts budžeta līdzekļu kontus Latvijas Bankā un citās kredītiestādēs; +5.4.¹ piešķir asignējumus izdevumiem saskaņā ar valsts budžeta likumā kārtējam gadam noteikto apropriāciju un nodrošina to izpildi; +5.5. izsniedz likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētos valsts aizdevumus, veic to uzskaiti un apkalpošanu; +5.6. sagatavo un sniedz informāciju par valsts un pašvaldību budžetu izpildi; +5.7. nodrošina normatīvo aktu projektu un metodoloģisko norādījumu izstrādi par grāmatvedības uzskaiti un pārskatu sagatavošanu valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm; +5.8. organizē līdzekļu aizņemšanos finanšu tirgos, no starptautiskajām finanšu institūcijām, kā arī no privātpersonām normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā; +5.9. izvērtē valsts vārdā sniedzamo galvojumu dokumentus un veic valsts vārdā sniegto galvojumu saistību uzraudzību galvojuma līguma darbības laikā; +5.10. (svītrots ar MK 17.07.2007. noteikumiem Nr.492); +5.11. (svītrots ar MK 22.11.2022. noteikumiem Nr. 731); +5.12. sagatavo finanšu instrumenta līdzekļu devējam iesniedzamos pārskatus par finanšu instrumentu ietvaros veiktajiem izdevumiem; +5.13. koordinē sadarbību ar starptautiskajām reitinga aģentūrām valsts kredītreitinga noteikšanai; +5.13.¹ sniedz normatīvajos aktos noteiktos maksājumu pakalpojumus; +5.13.² atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās; +5.13.³ izskata administratīvo pārkāpumu lietas par pārskatu neiesniegšanu un piemēro administratīvos sodus; +5.14. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(Grozīts ar MK 17.07.2007. noteikumiem Nr.492; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.682; MK 22.11.2022. noteikumiem Nr. 731) +6. Valsts kasei ir šādas tiesības: +6.1. pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm, un privāto tiesību juridiskajām personām informāciju, kas nepieciešama Valsts kases funkciju veikšanai; +6.2. (svītrots ar MK 22.11.2022. noteikumiem Nr. 731); +6.3. veikt normatīvajos aktos noteiktās kontroles un pārbaudes finanšu instrumentu vadībā iesaistītajās iestādēs; +6.4. sniegt maksas pakalpojumus; +6.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. +(Grozīts ar MK 12.09.2006. noteikumiem Nr.761; MK 17.07.2007. noteikumiem Nr.492; MK 22.11.2022. noteikumiem Nr. 731) + +III. Valsts kases struktūra un amatpersonu kompetence +7. Valsts kases darbu vada pārvaldnieks. Pārvaldnieku ieceļ un atbrīvo no amata finanšu ministrs. +8. Pārvaldnieks veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī: +8.1. nodrošina Valsts kases funkciju izpildi; +8.2. pārstāv Valsts kasi bez īpaša pilnvarojuma un tās vārdā slēdz līgumus; +8.3. rīkojas ar Valsts kasei piešķirtajiem finanšu līdzekļiem un atbild par to lietderīgu izmantošanu; +8.4. izdod Valsts kases darba organizācijai nepieciešamos iekšējos normatīvos aktus; +8.5. apstiprina amatu sarakstu un amatu aprakstus; +8.6. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts kases ierēdņus un pieņem darbā un atlaiž no darba Valsts kases darbiniekus; +8.7. nodrošina darbības stratēģijas izstrādi; +8.8. lai nodrošinātu Valsts kases funkciju izpildi, ir tiesīgs dot rīkojumus Valsts kases ierēdņiem un darbiniekiem; +8.9. nodrošina pārskata par budžeta līdzekļu izlietojumu sagatavošanu; +8.10. nodrošina gada publiskā pārskata sastādīšanu; +8.11. (svītrots ar MK 22.11.2022. noteikumiem Nr. 731); +8.12. nosaka Valsts kases amatpersonu atbildību par finanšu vadību atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību. +(Grozīts ar MK 17.07.2007. noteikumiem Nr.492; MK 22.11.2022. noteikumiem Nr. 731) +9. Pārvaldniekam var būt vietnieki. Pārvaldnieka vietnieku kompetenci, kā arī attiecīgajam vietniekam tieši pakļautās Valsts kases struktūrvienības nosaka pārvaldnieks. +10. Valsts kases struktūrvienības ir departamenti un daļas. +(MK 18.08.2009. noteikumu Nr.924 redakcijā) +11. Valsts kases struktūrvienības izveido, reorganizē vai likvidē pārvaldnieks. +12. Valsts kases struktūrvienību funkcijas un uzdevumus nosaka Valsts kases reglaments. + +IV. Valsts kases darbības tiesiskuma nodrošināšanas kārtība un darbības pārskati +13. Valsts kases darbības tiesiskumu nodrošina pārvaldnieks. Pārvaldnieks ir atbildīgs par Valsts kases iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +14. Publiskos pārskatus par Valsts kases darbību un tai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu Valsts kase sniedz finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. +(MK 22.11.2022. noteikumu Nr. 731 redakcijā) +15. Pārvaldnieka izdotos administratīvos aktus, faktisko rīcību un lēmumus par administratīvajiem sodiem var apstrīdēt Finanšu ministrijā. +(MK 22.11.2022. noteikumu Nr. 731 redakcijā) +16. Finanšu ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par Valsts kases funkciju izpildi, kā arī par Valsts kases darbību. + +Ministru prezidents I.Emsis +Finanšu ministrs O.Spurdziņš diff --git a/sources/13-0052-CFLA.txt b/sources/13-0052-CFLA.txt new file mode 100644 index 0000000..74fc6ac --- /dev/null +++ b/sources/13-0052-CFLA.txt @@ -0,0 +1,60 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.745 Rīgā 2012.gada 6.novembrī (prot. Nr.62 5.§) +Centrālās finanšu un līgumu aģentūras nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – iestāde) ir finanšu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Finanšu ministrs iestādes pakļautību īsteno ar Finanšu ministrijas starpniecību. +2. Iestādes darbības mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus, Kohēzijas fonda, Taisnīgas pārkārtošanās fonda (turpmāk – Eiropas Savienības fondi) un Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projektu, kā arī citu ārvalstu finanšu instrumentu piešķirto līdzekļu administrēšanu. +(MK 12.12.2023. noteikumu Nr. 730 redakcijā) + +II. Iestādes funkcijas, uzdevumi un kompetence +3. Iestādei ir šādas funkcijas: +3.1. Eiropas Savienības fondu sadarbības iestādes funkcijas; +3.2. tiesību aktos par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību vai Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju īstenošanu noteiktās funkcijas; +3.3. Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas perioda grantu vadības likumā noteiktās aģentūras funkcijas; +3.4. Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktās publiskās un privātās partnerības uzraudzības institūcijas funkcijas; +3.5. Starptautiskās palīdzības likumā aģentūrai noteiktās funkcijas; +3.6. citas ar ārvalstu finanšu līdzekļu administrēšanu saistītas funkcijas. +(MK 21.03.2023. noteikumu Nr. 128 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 730) +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, iestāde veic šādus uzdevumus: +4.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā īsteno un uzrauga iestādes kompetencē esošās programmas un projektus; +4.2. (svītrots ar MK 21.03.2023. noteikumiem Nr. 128); +4.3. izveido un ievieš iestādes kompetencē esošo programmu un projektu finanšu līdzekļu vadības, uzraudzības un kontroles sistēmu; +4.4. izveido un uztur iestādes kompetencē esošo programmu un projektu datubāzi un arhīvu; +4.5. izstrādā priekšlikumus par iestādes kompetencē esošo programmu un projektu ieviešanas un uzraudzības sistēmas uzlabošanu; +4.6. veic informatīvus un konsultatīvus pasākumus, lai nodrošinātu iestādes kompetencē esošo programmu un projektu īstenošanu; +4.7. sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, ārvalstu institūcijām un privātpersonām; +4.8. veic citus ar iestādes kompetencē esošo programmu un projektu īstenošanu un uzraudzību saistītus uzdevumus. +5. Iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt iestādes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no valsts pārvaldes iestādēm, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā – no fiziskām un juridiskām personām. + +III. Iestādes pārvalde +6. Iestādi vada iestādes direktors. +7. Iestādes direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +8. Iestādes direktoram var būt vietnieki. Iestādes direktora vietnieku kompetenci nosaka iestādes direktors. +9. Iestāde tās funkciju izpildei var veidot reģionālas struktūrvienības. + +IV. Iestādes finansēšana +10. Iestādes finanšu līdzekļus veido: +10.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem; +10.2. pašu ieņēmumi; +10.3. ziedojumi un dāvinājumi; +10.4. ārvalstu finanšu palīdzība. +11. Gada beigās iestādes kontos esošo līdzekļu atlikumu, kas radies no pašu ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai saņemtajiem transferta pārskaitījumiem no valsts pamatbudžeta ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, var izmantot nākamajā saimnieciskajā gadā atbilstoši piešķirtajiem asignējumiem. + +V. Iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +12. Iestādes izdotos administratīvos aktus vai pārvaldes amatpersonu un darbinieku faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt Finanšu ministrijā, izņemot: +12.1. gadījumus, ja iestāde pilda šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minēto funkciju, tās izdotos administratīvos aktus vai pārvaldes amatpersonu un darbinieku faktisko rīcību var apstrīdēt Aizsardzības ministrijā; +12.2. gadījumus, ja iestāde pilda šo noteikumu 3.5. apakšpunktā minēto funkciju, tās izdotos administratīvos aktus vai pārvaldes amatpersonu un darbinieku faktisko rīcību var apstrīdēt Ārlietu ministrijā. +(MK 12.12.2023. noteikumu Nr. 730 redakcijā) +13. Iestāde ne retāk kā reizi gadā iesniedz finanšu ministram pārskatu par funkciju un uzdevumu izpildi, kuru īstenošanā iestāde ir Finanšu ministrijas funkcionālā padotībā. +(MK 12.12.2023. noteikumu Nr. 730 redakcijā) +13.¹ Iestāde šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētās funkcijas īsteno Aizsardzības ministrijas funkcionālā padotībā un šo noteikumu 3.5. apakšpunktā minētās funkcijas īsteno Ārlietu ministrijas funkcionālā padotībā. Iestāde pārskatu par attiecīgo funkciju un uzdevumu izpildi, kā arī līdzekļu izmantošanu Aizsardzības ministrijai un Ārlietu ministrijai sniedz pēc pieprasījuma. +(MK 12.12.2023. noteikumu Nr. 730 redakcijā) + +VI. Noslēguma jautājumi +14. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumus Nr.697 "Valsts aģentūras "Centrālā finanšu un līgumu aģentūra" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 180.nr.; 2008, 10.nr.; 2009, 170.nr.). +15. Iestāde ir valsts aģentūras "Centrālā finanšu un līgumu aģentūra" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja. +16. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Finanšu ministra vietā – labklājības ministre I.Viņķele diff --git a/sources/13-0053-IUB.txt b/sources/13-0053-IUB.txt new file mode 100644 index 0000000..f408b64 --- /dev/null +++ b/sources/13-0053-IUB.txt @@ -0,0 +1,76 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.893 Rīgā 2004.gada 26.oktobrī (prot. Nr.62 25.§) +Iepirkumu uzraudzības biroja nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.pantu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk — birojs) ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde. +2. Biroja darbības mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā. +3. Biroju finansē no valsts pamatbudžeta. + +II. Biroja funkcijas, uzdevumi un kompetence +4. Birojam ir šādas funkcijas: +4.1. uzraudzīt pasūtītāju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, publisko partneru un publisko partneru pārstāvju veikto iepirkumu atbilstību publisko iepirkumu jomas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; +4.2. sniegt metodisku palīdzību un konsultācijas, kā arī rīkot mācības pasūtītājiem, preču pārdevējiem, iznomātājiem, būvdarbu veicējiem un pakalpojumu sniedzējiem par publisko iepirkumu jomas normatīvo aktu piemērošanu; +4.3. nodrošināt elektronisko iepirkumu digitālo vidi un tās attīstību; +4.4. veikt citas funkcijas, kas noteiktas iepirkuma procedūru un koncesijas procedūru reglamentējošos ārējos normatīvajos aktos. +(MK 26.05.2026. noteikumu Nr. 293 redakcijā) +5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, birojs veic uzdevumus, kas noteikti iepirkuma procedūru un koncesijas procedūru reglamentējošos ārējos normatīvajos aktos, kā arī: +5.1. nodrošina iespēju pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, publiskajiem partneriem, publisko partneru pārstāvjiem un finansējuma saņēmējiem ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos publicēt biroja tīmekļvietnē paziņojumus par iepirkumiem un koncesijām, kā arī nosūtīt tos Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; +5.2. izskata iesniegumus par iepirkuma procedūras un koncesijas procedūras apstrīdēšanu; +5.3. izskata administratīvo pārkāpumu lietas publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā un piemēro administratīvos sodus; +5.4. izvērtē tādu iepirkuma procedūru tiesiskumu, ko veic pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, un sniedz attiecīgus atzinumus; +5.5. nodrošina ar publiskajiem iepirkumiem saistīto datu uzkrāšanu, apkopošanu un pieejamību; +5.6. nodrošina iepirkuma procedūru organizēšanas metodisko norādījumu un skaidrojumu izstrādi un ievietošanu biroja tīmekļvietnē; +5.7. Finanšu ministrijas uzdevumā sagatavo priekšlikumus par pasākumiem, kas veicami biroja kompetencē esošajās darbības jomās, kā arī par normatīvo aktu projektu izstrādi; +5.8. pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma sniedz atzinumus par citu institūciju sagatavotajiem politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektiem biroja kompetencē esošajos jautājumos; +5.9. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm; +5.10. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(MK 26.05.2026. noteikumu Nr. 293 redakcijā) +6. Birojam ir šādas tiesības: +6.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, publiskajiem partneriem, publisko partneru pārstāvjiem un citām personām biroja uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +6.2. sadarboties ar ārvalstu institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un ekspertiem; +6.3. tiesības, kas noteiktas iepirkuma procedūru un koncesijas procedūru reglamentējošos ārējos normatīvajos aktos. +(Grozīts ar MK 06.10.2009. noteikumiem Nr.1150) +7. Birojs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami biroja darbības nodrošināšanai. + +III. Biroja darba organizācija +8. Biroja darbu vada biroja vadītājs. Biroja vadītājs ir valsts civildienesta ierēdnis. +9. Biroja vadītājs var iecelt vienu vai vairākus vietniekus. Biroja vadītāja vietnieku kompetenci nosaka biroja vadītājs. +10. Biroja vadītāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda biroja vadītāja pilnvarots biroja vadītāja vietnieks vai cita pilnvarota amatpersona. +(Grozīts ar MK 06.10.2009. noteikumiem Nr.1150) +11. Biroja vadītājs: +11.1. pārstāv biroju bez īpaša pilnvarojuma; +11.2. rīkojas ar birojam piešķirtajiem finanšu līdzekļiem; +11.3. pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju apstiprina biroja reglamentu; +11.4. izdod iekšējos normatīvos aktus; +11.5. apstiprina amatu sarakstu un amatu aprakstus; +11.6. ieceļ amatā un atbrīvo no amata biroja amatpersonas, kā arī pieņem darbā un atlaiž no darba biroja darbiniekus; +11.7. nodrošina darbinieku kvalifikācijas celšanu; +11.8. nodrošina informācijas pieejamību sabiedrībai; +11.9. sagatavo pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu; +11.10. nodrošina gada publiskā pārskata sagatavošanu; +11.11. regulāri sniedz finanšu ministram vai Finanšu ministrijas atbildīgajai amatpersonai pārskatu par biroja darbu; +11.12. atbild par biroja darbu; +11.13. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +12. Biroja struktūrvienības ir daļas, departamenti un to nodaļas. +(Grozīts ar MK 16.07.2013. noteikumiem Nr.401) +13. Biroja struktūrvienības izveido, reorganizē vai likvidē biroja vadītājs. +14. Biroja struktūrvienību funkcijas un uzdevumus nosaka biroja reglamentā. + +IV. Biroja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par biroja darbību +15. Biroja darbības tiesiskumu nodrošina biroja vadītājs. Biroja vadītājs ir atbildīgs par iestādes iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +16. Lietvedību un lēmumu pārbaudes kārtību nosaka biroja vadītājs, izdodot iekšējo normatīvo aktu. +17. Ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos birojs izdod administratīvos aktus. Biroja izdotos administratīvos aktus un darbinieku faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt Finanšu ministrijā, izņemot šo noteikumu 18., 19., 19.¹ un 19.² punktā noteiktos gadījumus. +(Grozīts ar MK 06.10.2009. noteikumiem Nr.1150; MK 16.07.2013. noteikumiem Nr.401) +18. Ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos birojs ir iestāde, kur var apstrīdēt pasūtītāju izdotos administratīvos aktus. Biroja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. +19. Ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos birojs izskata sūdzības par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbību attiecībā uz iepirkuma procedūru tiesiskumu. Biroja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. +19.¹ Ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos birojs ir iestāde, kur var apstrīdēt publisko partneru pārstāvju izdotos administratīvos aktus. Biroja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. +(MK 06.10.2009. noteikumu Nr.1150 redakcijā) +19.² Ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos birojs ir iestāde, kas izskata administratīvo pārkāpumu lietas un piemēro administratīvos sodus. Biroja amatpersonu pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt biroja vadītājam. Biroja vadītāja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. +(MK 26.05.2026. noteikumu Nr. 293 redakcijā) +20. (Svītrots ar MK 16.07.2013. noteikumiem Nr.401) +21. Birojs ne retāk kā reizi gadā sniedz finanšu ministram pārskatu par biroja funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu. +22. Finanšu ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par biroja darbību. + +Ministru prezidents I.Emsis +Finanšu ministrs O.Spurdziņš diff --git a/sources/14-0000-IeM.txt b/sources/14-0000-IeM.txt new file mode 100644 index 0000000..07f033e --- /dev/null +++ b/sources/14-0000-IeM.txt @@ -0,0 +1,78 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 589 Rīgā 2020. gada 22. septembrī (prot. Nr. 55 5. §) +Iekšlietu ministrijas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Iekšlietu ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu (valsts drošības un sabiedriskās kārtības un drošības) nozarē. +2. Ministrija ir tieši pakļauta iekšlietu ministram (turpmāk – ministrs). +3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. + +II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence +4. Ministrijas funkcijas ir: +4.1. izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku šādās jomās: +4.1.1. sabiedriskā kārtība un drošība; +4.1.2. valsts robežas drošība; +4.1.3. noziedzības novēršana un apkarošana; +4.1.4. civilā aizsardzība, ugunsdrošība, ugunsdzēsība un glābšana; +4.1.5. pilsonība; +4.1.6. iedzīvotāju uzskaite un dokumentēšana; +4.1.7. migrācija; +4.2. organizēt un koordinēt likumu un citu ārējo normatīvo aktu īstenošanu; +4.3. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +5. Lai izpildītu noteiktās funkcijas, ministrija veic šādus uzdevumus: +5.1. izstrādā nozari reglamentējošo attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektus; +5.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektiem; +5.3. izdod administratīvos aktus; +5.4. sadarbojas ar citām institūcijām vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā, kā arī uzdevumu veikšanā; +5.5. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (turpmāk – valsts kapitālsabiedrības); +5.6. sagatavo un sniedz priekšlikumus par attīstības plānošanas dokumentos un ārējos normatīvajos aktos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; +5.7. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami iekšlietu nozares darbības nodrošināšanai; +5.8. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas uzdevumu izpildi, valsts kapitālsabiedrību un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību; +5.9. pārbauda funkciju izpildi un veic citas pārbaudes ministrijas padotībā esošo iestāžu darbībā; +5.10. nodrošina dialogu ar sabiedrību par iekšlietu nozares politiku, kā arī veicina sabiedrības tiesiskās domas un apziņas attīstību atbilstoši demokrātiskas valsts principiem; +5.11. izskata ministrijai adresētus dokumentus, kuri satur lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu, un nodrošina personu pieņemšanu; +5.12. nodrošina sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā un valsts pārvaldē; +5.13. ievērojot labas pārvaldības principu, pēc savas iniciatīvas nodrošina piekļuvi noteikta veida vispārpieejamai informācijai ministrijas tīmekļvietnē; +5.14. nodrošina Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu personāla (amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi) attīstību; +5.15. nodrošina ministrijas padotībā esošajām iestādēm nepieciešamo nekustamo īpašumu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un materiāltehnisko līdzekļu uzturēšanu un attīstīšanu; +5.16. koordinē civilās aizsardzības sistēmas attīstības plānošanu un darbību saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem katastrofu pārvaldīšanas jomā; +5.17. koordinē valsts materiālo rezervju plānošanu starp nozarēm un saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem nodrošina valsts materiālo rezervju veidošanu un pārvaldīšanu; +5.18. atbilstoši kompetencei koordinē un kontrolē Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanu un ieviešanu; +5.19. atbilstoši kompetencei nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi; +5.20. atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; +5.21. atbilstoši kompetencei koordinē ārvalstu finanšu palīdzības resursu piesaistīšanu (saņemšanu) un nodrošina to izmantošanas pārraudzību; +5.22. atbilstoši kompetencei veic Eiropas Savienības politiku instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu atbildīgās iestādes vai apsaimniekotāja funkcijas; +5.23. īsteno citus ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +6. Ministrijai ir tiesības: +6.1. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos; +6.2. noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus; +6.3. koordinēt starptautisko sadarbību; +6.4. sniegt maksas pakalpojumus; +6.5. īstenot citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + +III. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +7. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas faktisko rīcību, ja likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. +8. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. +9. Publiskos pārskatus par ministrijas darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu ministrija sniedz ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. + +IV. Ministrijas padotībā esošās iestādes un valsts kapitālsabiedrības +10. Ministrijas padotībā ir: +10.1. Iekšējās drošības birojs; +10.2. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs; +10.3. Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs; +10.4. Nodokļu un muitas policija; +10.5. Nodrošinājuma valsts aģentūra; +10.6. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; +10.7. Valsts drošības dienests; +10.8. Valsts policija; +10.9. Valsts robežsardze; +10.10. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. +(MK 03.02.2026. noteikumu Nr. 37 redakcijā) +11. Ministrija ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Iekšlietu ministrijas poliklīnika" kapitāla daļu turētāja. + +V. Noslēguma jautājumi +12. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumus Nr. 240 "Iekšlietu ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 70., 183. nr.; 2004, 124., 207. nr.; 2006, 193. nr.; 2009, 4., 99., 165., 200. nr.; 2010, 33., 160. nr.; 2015, 69. nr.). +13. Ministrijas izveidoto padomju un komisiju nolikumi un reglamenti, kā arī rīkojumi par darba grupu izveidošanu, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Iekšlietu ministrijas nolikums" 17. punktu, ir spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējušiem vai līdz brīdim, kad tie zaudē spēku uz cita pamata. + +Ministru prezidents A. K. Kariņš +Iekšlietu ministrs S. Ģirģens diff --git a/sources/14-0088-iekslietu-ministrijas-informacijas-centrs.txt b/sources/14-0088-iekslietu-ministrijas-informacijas-centrs.txt new file mode 100644 index 0000000..bfa20c2 --- /dev/null +++ b/sources/14-0088-iekslietu-ministrijas-informacijas-centrs.txt @@ -0,0 +1,38 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 335 Rīgā 2026. gada 16. jūnijā (prot. Nr. 33 9. §) +Iekšlietu digitālā centra nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Iekšlietu digitālais centrs (turpmāk – centrs) ir iekšlietu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Centra darbības mērķis ir nodrošināt Iekšlietu ministriju (turpmāk – ministrija) un tās padotībā esošās iestādes, kā arī citas iestādes atbilstoši normatīvo aktu prasībām un tādā apjomā, kādu nosaka saskaņā ar attiecīgo iestādi noslēgtā vienošanās, ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem un ar tiem saistīto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, radiosakaru un privāto elektronisko sakaru tīklu sistēmām (turpmāk – sakaru sistēmas) un ar šo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu pārvaldību saistītajiem pakalpojumiem. + +II. Centra funkcijas un uzdevumi +3. Centram ir šādas funkcijas: +3.1. organizēt un vadīt centra pārziņā esošo informācijas sistēmu darbību; +3.2. uzturēt citu iestāžu, tostarp ārpus iekšlietu nozares esošo iestāžu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kas nosaka centra pienākumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, un tādā apjomā, kādu nosaka saskaņā ar attiecīgo iestādi noslēgtā vienošanās; +3.3. uzturēt un attīstīt centra pārziņā esošo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, informācijas un sakaru sistēmas; +3.4. nodrošināt ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu ilgstoši un pastāvīgi glabājamo lietu (dokumentu un datu) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes izbeigto krimināllietu uzkrāšanu, uzskaiti, izmantošanu un saglabāšanu līdz to nodošanai valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā vai uz laiku glabājamiem dokumentiem – līdz tiem noteiktā glabāšanas termiņa beigām un iznīcināšanai; +3.5. koordinēt un standartizēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs, lai nodrošinātu vienotu tehnoloģisko vidi un efektīvu resursu izmantošanu. +4. Lai īstenotu noteiktās funkcijas, centrs veic šādus uzdevumus: +4.1. uztur informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus, lai nodrošinātu centra informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūrā izvietoto informācijas sistēmu nepārtrauktu darbību un aizsardzību; +4.2. sniedz atbalstu lietotājiem darbā ar centra pārziņā esošiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem, kā arī piedalās atbalsta pakalpojumu sniegšanā citām nozares iestādēm, nodrošinot nepieciešamos pakalpojumus; +4.3. uzkrāj, apstrādā un sniedz statistisko informāciju centra darbības jomā; +4.4. organizē centralizētos iepirkumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu un ar tiem saistīto pakalpojumu iegādei ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vajadzībām; +4.5. nodrošina centra pārziņā esošās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanu, nepārtrauktu darbību un aizsardzību, kā arī atjaunošanu un attīstību iekšlietu nozares vajadzībām; +4.6. nodrošina ministrijas padotības iestādēm piešķirto radiofrekvenču izmantošanu; +4.7. nodrošina iespēju valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī kritiskās infrastruktūras objektu īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem izmantot ministrijas radiosakaru sistēmu valsts drošības, sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējuma un ārkārtas situāciju novēršanai; +4.8. nodrošina tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai mazinātu drošības apdraudējumus centra uzturētajos informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumos, sakaru sistēmās un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūrā, kā arī centra pārziņā esošajās informācijas sistēmās; +4.9. citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + +III. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +5. Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra priekšnieks. Centra priekšnieks ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu izpildes pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +6. Centra amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra priekšniekam. Centra priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +7. Centra priekšnieka izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt ministrijā. Ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +8. Centra priekšnieks reizi gadā iesniedz iekšlietu ministram pārskatu par centra funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu. + +IV. Noslēguma jautājumi +9. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi citos normatīvajos aktos, tajos lietotais termins "Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs" atbilst terminam "Iekšlietu digitālais centrs". +10. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra noteikumus Nr. 616 "Iekšlietu ministrijas Informācijas centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 184. nr.; 2018, 142. nr.). + +Ministru prezidents A. Kulbergs +Iekšlietu ministrs J. Dombrava diff --git a/sources/14-0091-policija.txt b/sources/14-0091-policija.txt new file mode 100644 index 0000000..b416ef1 --- /dev/null +++ b/sources/14-0091-policija.txt @@ -0,0 +1,25 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.46 Rīgā 2005.gada 18.janvārī (prot. Nr.5 9.§) +Valsts policijas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Valsts policija ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas atbilstoši kompetencei īsteno valsts politiku noziedzības apkarošanas un sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzībā, kā arī personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzībā. +2. Valsts policijas darbības tiesiskais pamats, uzdevumi un funkcijas noteiktas likumā “Par policiju” un citos normatīvajos aktos, kas regulē Valsts policijas darbību. + +II. Valsts policijas struktūra un amatpersonas +3. Valsts policiju vada Valsts policijas priekšnieks. Valsts policijas priekšnieks veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +4. (Svītrots ar MK 28.06.2011. noteikumiem Nr.501) +5. Valsts policijas struktūru un darba organizāciju nosaka Valsts policijas reglamentā. + +II¹. Valsts policijas padotībā esošā valsts iestāde (Nodaļa MK 28.06.2011. noteikumu Nr.501 redakcijā) +5.¹ Valsts policijas padotībā ir Valsts policijas koledža. + +III. Valsts policijas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +6. Valsts policijas darbības tiesiskumu nodrošina Valsts policijas priekšnieks. Valsts policijas priekšnieks ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +7. Valsts policijas priekšniekam ir tiesības atcelt Valsts policijas amatpersonu pretlikumīgus lēmumus, pavēles, rīkojumus un norādījumus. +8. Valsts policijas priekšnieks pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdētu Valsts policijas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību. +9. Valsts policijas priekšnieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Iekšlietu ministrijā administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Iekšlietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +10. Valsts policijas priekšnieks ne retāk kā reizi gadā iesniedz iekšlietu ministram pārskatu par Valsts policijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu. + +Ministru prezidents A.Kalvītis +Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons diff --git a/sources/14-0092-VDD.txt b/sources/14-0092-VDD.txt new file mode 100644 index 0000000..9c138bc --- /dev/null +++ b/sources/14-0092-VDD.txt @@ -0,0 +1,16 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 823 Rīgā 2018. gada 18. decembrī (prot. Nr. 60 58. §) +Valsts drošības dienesta nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu +1. Valsts drošības dienests (turpmāk – dienests) ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas īsteno valsts politiku valsts drošības jomā. +2. Dienests veic Nacionālās drošības likumā, Valsts drošības iestāžu likumā, Operatīvās darbības likumā, likumā "Par valsts noslēpumu" un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus. +3. Dienestu vada priekšnieks. Dienesta priekšnieks veic normatīvajos aktos noteiktās valsts drošības iestādes, kā arī tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +4. Dienesta priekšnieks nosaka iestādes struktūru un darba organizāciju, kā arī izstrādā dienesta reglamentu. +5. Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta priekšnieks. Dienesta priekšnieks ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +6. Dienesta priekšniekam ir tiesības atcelt iestādes amatpersonu lēmumus, pavēles, rīkojumus un norādījumus. +7. Dienesta priekšnieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību, kas nav saistīta ar operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu, var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu iekšlietu ministram, ja normatīvajos aktos nav noteikta cita apstrīdēšanas kārtība. Iekšlietu ministra lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +8. Dienests ne retāk kā reizi gadā iesniedz Iekšlietu ministrijā pārskatu par dienesta funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu. +9. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumus Nr. 934 "Drošības policijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 185. nr.). +10. Noteikumi stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. + +Ministru prezidents Māris Kučinskis +Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis diff --git a/sources/14-0093-PMLP.txt b/sources/14-0093-PMLP.txt new file mode 100644 index 0000000..04556c4 --- /dev/null +++ b/sources/14-0093-PMLP.txt @@ -0,0 +1,65 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 321 Rīgā 2021. gada 27. maijā (prot. Nr. 44 13. §) +Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – pārvalde) ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Pārvaldes darbības mērķis ir nodrošināt valsts interesēm atbilstošu migrācijas, patvēruma, personu tiesiskā statusa noteikšanas, iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas procesu vadīšanu un īstenošanu. + +II. Pārvaldes funkcijas, uzdevumi un kompetence +3. Pārvaldes funkcijas ir valsts politikas īstenošana un attīstības nodrošināšana šādās jomās: +3.1. migrācija un patvērums; +3.2. personu tiesiskā statusa noteikšana; +3.3. iedzīvotāju uzskaite un dokumentēšana; +3.4. personu apliecinošu dokumentu un ceļošanas dokumentu izsniegšana. +4. Lai īstenotu noteiktās funkcijas, pārvalde: +4.1. veic normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus migrācijas, patvēruma, personu tiesiskā statusa noteikšanas un iedzīvotāju uzskaites jomā, kā arī personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu izsniegšanas jomā; +4.2. veido, uztur un attīsta pārvaldes funkciju īstenošanai nepieciešamās informācijas sistēmas un elektroniskos pakalpojumus; +4.3. analizē migrācijas, patvēruma, personu tiesiskā statusa noteikšanas, iedzīvotāju uzskaites, personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu izsniegšanas procesu norisi, kā arī veic pētījumus minētajās jomās un piedalās tajos; +4.4. pamatojoties uz šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minētajos pētījumos iegūtajiem rezultātiem, veic pasākumus šo noteikumu 3. punktā minēto politikas jomu attīstībai; +4.5. izstrādā normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus migrācijas, patvēruma, personu tiesiskā statusa noteikšanas, iedzīvotāju uzskaites, kā arī personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu izsniegšanas jomā un sniedz atzinumus par citu institūciju sagatavotajiem normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem; +4.6. sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām un citu valstu migrācijas dienestiem, organizē starptautiskas apspriedes un konferences pārvaldes darbības jomās, kā arī piedalās to darbā, analizē Latvijas Republikas un citu valstu pieredzi ar pārvaldes darbības jomām saistītu jautājumu risināšanā; +4.7. informē plašsaziņas līdzekļus un sabiedrību par pārvaldes darbību; +4.8. atbilstoši kompetencei definē valsts intereses un pārstāv tās Eiropas Savienības un citās starptautiskajās institūcijās; +4.9. piedalās starptautisku līgumu sagatavošanā un izpildē; +4.10. pilda Eiropas attēlu arhivēšanas sistēmas (FADO) dalībvalsts centrālā dienesta uzdevumus; +4.11. pilda nacionālā kontaktpunkta uzdevumus: +4.11.1. administratīvās sadarbības jomā, lai īstenotu pagaidu aizsardzību; +4.11.2. informācijas un dokumentācijas apmaiņā attiecībā uz Eiropas Savienības zilās kartes turētājiem un viņu ģimenes locekļiem; +4.12. pilda valsts kontaktpunkta uzdevumus: +4.12.1. saziņai ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroju par visiem jautājumiem, kas attiecas uz patvēruma atbalsta grupām; +4.12.2. tiešai sadarbībai un informācijas apmaiņai starp Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanu un atņemšanu; +4.12.3. efektīvai sadarbībai un informācijas apmaiņas īstenošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros; +4.12.4. efektīvai sadarbībai un informācijas apmaiņas īstenošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par ieceļošanu un uzturēšanos, kas saistīta ar pētniecību, studijām, stažēšanos, brīvprātīgo un viesaukles darbu, skolēnu apmaiņas programmām vai izglītības projektiem; +4.12.5. saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) Nr. 2019/1157 par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu; +4.13. pilda Eiropas migrācijas tīkla valsts kontaktpunkta uzdevumus; +4.14. pilda kompetentās iestādes uzdevumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm; +4.15. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +5. Pārvaldei ir šādas tiesības: +5.1. izveidot darba grupas un iekļaut to sastāvā arī ekspertus; +5.2. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām informāciju, kas nepieciešama pārvaldes funkciju izpildei; +5.3. iesniegt Eiropas Savienības līdzfinansēto programmu un divpusējās un daudzpusējās sadarbības finanšu programmu projektu pieteikumus; +5.4. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos sniegt maksas pakalpojumus; +5.5. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt administratīvā pārkāpuma procesu; +5.6. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdot administratīvos aktus. + +III. Pārvaldes struktūra un amatpersonu kompetence +6. Pārvaldes sastāvā ir šādas struktūrvienības: +6.1. departamenti un nodaļas; +6.2. patstāvīgas centrālās un teritoriālās nodaļas. +7. Pārvaldes struktūrvienības darbojas saskaņā ar šo nolikumu, pārvaldes reglamentu un attiecīgās struktūrvienības reglamentu. +8. Pārvaldi vada priekšnieks. Pārvaldes priekšnieks ir valsts civildienesta ierēdnis, kas veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +9. Pārvaldes priekšniekam var būt vietnieki. + +IV. Pārvaldes darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana par pārvaldes darbību +10. Pārvaldes darbības tiesiskumu nodrošina pārvaldes priekšnieks. Pārvaldes priekšnieks ir atbildīgs par iestādes iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +11. Pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt šādā kārtībā (ja normatīvajos aktos nav noteikta cita kārtība): +11.1. pārvaldes struktūrvienības amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā; +11.2. pārvaldes priekšnieka izdoto administratīvo aktu (izņemot šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minēto administratīvo aktu) vai faktisko rīcību var apstrīdēt Iekšlietu ministrijā. Iekšlietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12. Pārvalde ne retāk kā reizi gadā sniedz Iekšlietu ministrijai pārskatus par pārvaldes funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājums +13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumus Nr. 811 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 160. nr.; 2008, 150. nr.; 2010, 40. nr.; 2011, 178. nr.). + +Ministru prezidents A. K. Kariņš +Iekšlietu ministrs S. Ģirģens diff --git a/sources/14-0123-ugunsdrosibas-civilas-aizsardzibas-koledza.txt b/sources/14-0123-ugunsdrosibas-civilas-aizsardzibas-koledza.txt new file mode 100644 index 0000000..c3b7f1f --- /dev/null +++ b/sources/14-0123-ugunsdrosibas-civilas-aizsardzibas-koledza.txt @@ -0,0 +1,170 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 82 Rīgā 2024. gada 6. februārī (prot. Nr. 6 7. §) +Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas nolikums +Izdoti saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 15. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža (turpmāk – koledža) ir valsts dibināta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pakļautībā esoša profesionālās augstākās izglītības iestāde. +2. Koledža ir valsts tiešās pārvaldes iestāde. +3. Koledžas pilns nosaukums: +3.1. latviešu valodā – Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža; +3.2. angļu valodā – Fire Safety and Civil Protection College; +3.3. vācu valodā – College für Brandschutz und Zivilschut. +4. Koledžai var būt savs karogs, ģerbonis, emblēma, logo, himna un devīze. + +II. Koledžas stratēģiskā specializācija, darbības pamatvirzieni un uzdevumi +5. Koledžas stratēģiskā specializācija ir izglītības tematiskajā jomā "Civilā un militārā aizsardzība" (izglītības programmu kopa – Ugunsdrošība un aizsardzība). Koledža īsteno studiju un lietišķās pētniecības darbību atbilstoši stratēģiskās specializācijas jomai. +6. Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi: +6.1. īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu izstrāde un īstenošana; +6.2. studējošo sagatavošana darbībai ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu, civilās aizsardzības un vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 jomā; +6.3. izglītības procesa īstenošana, veicinot studējošo personības attīstību un nodrošinot iespēju iegūt īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; +6.4. iespējas nodrošināšana studējošiem sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu pirmā cikla profesionālo augstāko izglītību un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; +6.5. profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošana. +7. Koledžas uzdevumi ir šādi: +7.1. sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem izstrādāt profesionālās izglītības programmas un organizēt to īstenošanu; +7.2. sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izstrādāt un īstenot dienestā nodarbināto profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas; +7.3. izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes, kā arī sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus; +7.4. nodrošināt izglītības procesa un pārbaudījumu kvalitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs; +7.5. veicināt pētniecisko darbību koledžā, veikt ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzdevumiem saistītus lietišķos pētījumus; +7.6. organizēt koledžas darbības pamatvirzieniem atbilstošus pasākumus (piemēram, publiskus kursus, lekcijas, konferences); +7.7. sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un darba devējiem; +7.8. informēt sabiedrību par koledžas darbību un profesionālās izglītības ieguves iespējām; +7.9. veikt pasākumus, lai popularizētu koledžas tēlu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu; +7.10. veicināt akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču pilnveidi; +7.11. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka noteiktajā kārtībā piedalīties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam deleģēto uzdevumu veikšanā; +7.12. veikt citas darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem. + +III. Koledžā īstenojamās izglītības programmas +8. Koledža īsteno licencētas un akreditētas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, kā arī licencētas profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas personu un īpašuma aizsardzības, civilās un militārās aizsardzības tematiskajās jomās. +9. Koledža var īstenot neformālās izglītības programmas. +10. Koledža īstenotajā stratēģiskās specializācijas jomā nodrošina personām pēc vidējās izglītības ieguves iespēju: +10.1. iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu; +10.2. iegūt ceturtā vai trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot profesionālās tālākizglītības programmu; +10.3. apgūt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkciju izpildei nepieciešamās profesionālās pilnveides izglītības programmas. + +IV. Izglītības procesa organizācija +11. Profesionālās izglītības programmu īstenošana notiek saskaņā ar profesionālās izglītības programmā iekļautajiem studiju (mācību) plāniem un studiju (mācību) procesa kalendāra grafikiem, kurus apstiprina koledžas direktors (turpmāk – direktors). +12. Profesionālās izglītības programmu izstrāde tiek organizēta saskaņā ar koledžas iekšējiem normatīvajiem aktiem, ievērojot izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību. +13. Par profesionālās izglītības programmu saturu un to īstenošanu atbildīgas ir koledžas katedras. +14. Prakses un darba vidē balstītu mācību norisi koledža organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši attiecīgās profesionālās izglītības programmas specifikai. + +V. Dome +15. Domes sastāvā ir 11 domes locekļi: +15.1. direktors; +15.2. divi direktora vietnieki; +15.3. četri akadēmiskā personāla pārstāvji; +15.4. viens vispārējā personāla pārstāvis; +15.5. trīs studējošo pašpārvaldes pārstāvji. +16. Domes vēlēšanas organizē direktors. Pārstāvjus darbam domē ievēlē no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo pašpārvaldes vidus. Domes locekļus no akadēmiskā un vispārējā personāla vidus ievēlē uz trim gadiem attiecīgās kategorijas personāls, aizklāti balsojot. Domes locekļus no studējošo pašpārvaldes pārstāvju vidus ievēlē studējošo pašpārvaldes locekļi. Direktoru un direktora vietniekus domē iekļauj bez ievēlēšanas. +17. Domes sastāvu apstiprina direktors. +18. Dome pirmajā sēdē ievēlē domes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. +19. Domes sēdes vada domes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā domes priekšsēdētāja pienākumus pilda domes priekšsēdētāja vietnieks. Domes sēdes protokolē domes sekretārs, bet viņa prombūtnes laikā domes sēdi protokolē no klātesošo domes locekļu vidus ievēlēts domes loceklis. Domes priekšsēdētājs plāno un organizē domes darbu, apstiprina domes sēžu darba kārtību, paraksta domes lēmumus un citus domes izstrādātos dokumentus. +20. Atsevišķu jautājumu risināšanai dome var izveidot darba grupas un pieaicināt ekspertus. +21. Dome veic Profesionālās izglītības likumā noteiktos uzdevumus. +22. Dome papildus Profesionālās izglītības likumā noteiktajam: +22.1. apstiprina koledžas izstrādātos uzņemšanas noteikumus un uzņemšanas komisijas nolikumu; +22.2. izskata un apstiprina koledžas karoga metu, emblēmas, logo un krūšu nozīmes skices; +22.3. izstrādā un sniedz priekšlikumus par koledžas struktūrvienību dibināšanu izglītības un pētniecības jautājumos, to reorganizēšanu un likvidēšanu; +22.4. izskata un saskaņo koledžas publisko pārskatu. +23. Domi sasauc tās priekšsēdētājs, direktors vai ne mazāk kā pieci domes locekļi. Domes sēdes notiek ne retāk kā reizi sešos mēnešos. +24. Domes sēdes notiek klātienē (tostarp tiešsaistes videokonferences režīmā). +25. Dome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas domes locekļu. Dome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja domes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir domes priekšsēdētāja balss. +26. Direktoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz domes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido dome no tās locekļu sastāva. Saskaņošanas komisijas sastāvā ir direktors, domes priekšsēdētājs un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošajiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā domes sēdē. +27. Domes locekļu pienākums ir aktīvi darboties darba grupās, piedalīties jautājumu sagatavošanā un lēmumu izstrādāšanā, kā arī domes sēdēs. +28. Ja domes loceklis divas reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdē, dome var pieņemt lēmumu par attiecīgā domes locekļa atsaukšanu. +29. Koledžas personālam ir saistoši domes lēmumi. + +VI. Direktors +30. Direktors vada koledžas darbu, īsteno izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās izglītības iestādes vadītāja kompetences un veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +31. Direktors papildus izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem pienākumiem: +31.1. saskaņo koledžas struktūru un amatu skaitu koledžā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu; +31.2. sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm. +32. Direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma prasībām. + +VII. Konvents +33. Konventa sastāvā ir seši padomnieki – direktors, divi direktora vietnieki, Iekšlietu ministrijas pārstāvis, divas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka pilnvarotas amatpersonas (darbinieki), kā arī konventa sekretārs. +34. Konventa priekšsēdētājs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka noteikta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona. Konventa sastāvu apstiprina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks. +35. Konventu sasauc tā priekšsēdētājs, direktors vai ne mazāk kā četri konventa locekļi. Konventa sēdes notiek ne retāk kā reizi gadā. +36. Konvents darbojas Profesionālās izglītības likumā noteiktās kompetences ietvaros. + +VIII. Studējošo pašpārvalde +37. Studējošo pašpārvaldes locekļus ievēlē koledžas studējošie atklātās vēlēšanās. Studējošo pašpārvaldes locekļus studējošo pašpārvaldē ievēlē uz studiju programmas apguves laiku, ievērojot, ka viņu darbības termiņš beidzas ne vēlāk kā divus mēnešus pirms studiju programmas apguves laika beigām. Studējošo pašpārvaldes loceklis studējošo pašpārvaldē darbojas līdz jaunā studējošo pašpārvaldes locekļa ievēlēšanai. +38. Studējošo pašpārvaldes sastāvā ir septiņi locekļi, tai skaitā priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un sekretārs. +39. Studējošo pašpārvalde darbojas Profesionālās izglītības likumā noteiktās kompetences ietvaros. + +IX. Koledžas struktūrvienības +40. Izglītības procesa, pētniecības darba un pamatdarbības nodrošināšanai koledžā veido struktūrvienības. +41. Izglītības procesa un pētniecības darba veikšanai koledžas struktūrvienība ir katedra. +42. Pamatdarbības nodrošināšanai koledža var veidot arī citas struktūrvienības (piemēram, nodaļas, sektorus). +43. Lēmumu par koledžas struktūrvienību izveidi, reorganizēšanu vai likvidēšanu, ņemot vērā koledžas ierosinājumu, pieņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks. +44. Struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību reglamentos. + +X. Koledžas personāls +45. Koledžas personālu veido: +45.1. akadēmiskais personāls; +45.2. vispārējais personāls; +45.3. studējošie. +46. Koledžas personālam ir tiesības izmantot koledžas telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēku un citus objektus dienesta (darba) pienākumu veikšanai koledžas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. +47. Koledžas personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar koledžas darbību. +48. Koledžas personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. +49. Akadēmisko personālu veido: +49.1. docenti; +49.2. lektori; +49.3. asistenti. +50. Personas akadēmiskajos amatos ievēlē atklātā konkursā saskaņā ar koledžā noteikto kārtību. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā un koledžas tīmekļvietnē. +51. Vēlēšanas akadēmiskajos amatos ir aizklātas. +52. Akadēmisko personālu dome ievēlē uz sešiem gadiem. +53. Akadēmiskajam personālam ir tiesības: +53.1. brīvi izvēlēties mācību metodes īstenojamo profesionālās izglītības programmu ietvaros; +53.2. veicot pētniecības darbu, brīvi izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus; +53.3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu; +53.4. iesniegt priekšlikumus par izglītības programmas pilnveidošanu un jaunu studiju kursu un programmu īstenošanu; +53.5. iesniegt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu; +53.6. tikt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmējinstitūcijās. +54. Akadēmiskajam personālam ir šādi pienākumi: +54.1. radoši un atbildīgi piedalīties izglītības programmu īstenošanā; +54.2. sekmēt mācību, studiju un pētniecības darbu; +54.3. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kompetenci un veicināt profesionālo izaugsmi; +54.4. piedalīties koledžas mācību materiāltehniskās bāzes attīstīšanā; +54.5. ievērot profesionālās ētikas normas; +54.6. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem; +54.7. patstāvīgi pilnveidot izglītības programmas, izglītības procesā ieviest inovācijas, sadarboties ar Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienībām, valsts un pašvaldību institūcijām, ārvalstu tiesībaizsardzības izglītības iestādēm un izglītības programmu attīstībai piesaistīt resursus; +54.8. nodrošināt studējošiem un izglītojamiem iespējas īstenot koledžā viņu tiesības. +55. Reflektantu (studējošo) uzņemšanu koledžā organizē uzņemšanas komisija. Uzņemšanas komisija darbojas saskaņā ar direktora apstiprinātu nolikumu. +56. Reflektantu iekļauj koledžas studējošo sarakstā, pamatojoties uz direktora rīkojumu. +57. Koledžas studējošiem un izglītojamiem ir šādas tiesības: +57.1. apgūt licencētu un noteiktā kārtībā akreditētu profesionālās izglītības programmu; +57.2. iepazīties ar koledžas profesionālās izglītības programmu, tās saturu un prasībām; +57.3. pārtraukt un atsākt studijas (mācības) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; +57.4. saņemt informāciju par visām izmaiņām profesionālās izglītības programmā un mācību procesa organizācijā, koledžas vai attiecīgās profesionālās izglītības programmas akreditācijas un licencēšanas datos; +57.5. pēc profesionālās izglītības programmas sekmīgas apguves saņemt valsts atzītu profesionālo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu; +57.6. pēc profesionālās izglītības programmas apguves pārtraukšanas saņemt dokumentu par attiecīgās profesionālās izglītības programmas daļas apguvi. +58. Koledžas studējošiem un izglītojamiem ir šādi pienākumi: +58.1. pilnā apjomā un sekmīgi apgūt profesionālās izglītības programmu; +58.2. ievērot studiju vai mācību līguma nosacījumus, šo nolikumu, darba kārtības un darba aizsardzības noteikumus, kā arī citus koledžas iekšējos normatīvos aktus; +58.3. saudzīgi izturēties pret formas tērpu, koledžas telpām, iekārtām, inventāru un ierīcēm. + +XI. Koledžas saimnieciskā darbība un finansējuma avoti +59. Koledža atbilstoši tās darbības pamatvirzieniem un normatīvajiem aktiem var sniegt maksas pakalpojumus, veikt saimniecisko darbību un sniegt citus pakalpojumus. +60. Koledžas finanšu resursus veido: +60.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem; +60.2. ieņēmumi no koledžas sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; +60.3. ārvalstu finanšu palīdzība; +60.4. transferti; +60.5. ziedojumi un dāvinājumi. + +XII. Koledžas darbību reglamentējošo iekšējo normatīvo aktu pieņemšana un koledžas nolikuma grozījumu ierosināšana un izstrāde +61. Koledžas iekšējos normatīvos aktus sagatavo, saskaņo un pieņem saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. +62. Grozījumus koledžas nolikumā ir tiesīgi ierosināt: +62.1. viena desmitā daļa no koledžas personāla kopskaita; +62.2. direktors; +62.3. dome; +62.4. konvents; +62.5. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. + +XIII. Koledžas reorganizācija un likvidācija, darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par koledžas darbību +63. Koledžu reorganizē un likvidē saskaņā ar izglītības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām. +64. Direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta lēmumus var pārsūdzēt tiesā. +65. Direktors ne retāk kā reizi gadā iesniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam pārskatu par koledžas uzdevumu izpildi un koledžai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. + +Ministru prezidente E. Siliņa +Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis diff --git a/sources/14-0126-robezsardze.txt b/sources/14-0126-robezsardze.txt new file mode 100644 index 0000000..51ee9e6 --- /dev/null +++ b/sources/14-0126-robezsardze.txt @@ -0,0 +1,36 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.122 Rīgā 2005.gada 15.februārī (prot. Nr.9 5.§) +Valsts robežsardzes nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Valsts robežsardze ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša bruņota tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts robežas drošības politiku, kā arī — atbilstoši kompetencei — valsts migrācijas politiku. +2. Valsts robežsardzes darbības mērķis ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana, kā arī nelegālās migrācijas novēršana. + +II. Valsts robežsardzes funkcijas, uzdevumi un kompetence +3. Valsts robežsardzes darbības tiesiskais pamats, uzdevumi, funkcijas un kompetence noteikta Robežsardzes likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē Valsts robežsardzes darbību. + +III. Valsts robežsardzes pārvalde +4. Valsts robežsardzes darbu vada Valsts robežsardzes priekšnieks. +5. Valsts robežsardzes priekšnieku pēc iekšlietu ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets. +6. Valsts robežsardzes priekšnieks: +6.1. organizē un pastāvīgi vada Latvijas Republikas valsts robežas apsardzību un kontroli, kā arī ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kontroli; +6.2. organizē valsts robežas apsardzības plāna izstrādi un ir atbildīgs par tā īstenošanu; +6.3. organizē robežsargu profesionālo sagatavošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu; +6.4. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +7. Valsts robežsardzes struktūru un darba organizāciju nosaka Valsts robežsardzes reglamentā. + +III¹. Valsts robežsardzes padotībā esošā valsts iestāde (Nodaļa MK 25.08.2008. noteikumu Nr. 678 redakcijā) +7.¹ Valsts robežsardzes pakļautībā ir Valsts robežsardzes koledža. + +IV. Valsts robežsardzes darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +8. Valsts robežsardzes darbības tiesiskumu nodrošina Valsts robežsardzes priekšnieks. Valsts robežsardzes priekšnieks ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +9. Valsts robežsardzes priekšniekam ir tiesības atcelt Valsts robežsardzes amatpersonu pieņemtos pārvaldes lēmumus. +10. Valsts robežsardzes priekšnieks pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdētu Valsts robežsardzes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību. +11. Valsts robežsardzes priekšnieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Iekšlietu ministrijā. Iekšlietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12. Valsts robežsardzes priekšnieks ne retāk kā reizi gadā iesniedz iekšlietu ministram pārskatu par Valsts robežsardzes funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo publisko gada pārskatu. + +V. Noslēguma jautājums +13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 7.aprīļa noteikumus Nr.122 “Valsts robežsardzes nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 97.nr.). + +Ministru prezidenta vietā — tieslietu ministre S.Āboltiņa +Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons diff --git a/sources/14-0136-robezsardzes-koledza.txt b/sources/14-0136-robezsardzes-koledza.txt new file mode 100644 index 0000000..f8591ed --- /dev/null +++ b/sources/14-0136-robezsardzes-koledza.txt @@ -0,0 +1,166 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 756 Rīgā 2023. gada 19. decembrī (prot. Nr. 62 6. §) +Valsts robežsardzes koledžas nolikums +Izdoti saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 15. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Valsts robežsardzes koledža (turpmāk – koledža) ir valsts dibināta Valsts robežsardzes pakļautībā esoša profesionālās augstākās izglītības iestāde. +2. Koledža ir valsts tiešās pārvaldes iestāde. +3. Koledža stratēģiskās specializācijas jomā nodrošina personām pēc vidējās izglītības ieguves iespēju: +3.1. iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu; +3.2. iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot profesionālās tālākizglītības programmu; +3.3. apgūt Valsts robežsardzes funkciju izpildei nepieciešamās profesionālās pilnveides izglītības programmas. +4. Koledžas pilns nosaukums: +4.1. latviešu valodā – Valsts robežsardzes koledža; +4.2. angļu valodā – State Border Guard College; +4.3. vācu valodā – Staatsgrenzschutz – College. +5. Koledžas izglītības procesa pamatā ir darba vidē balstītas studijas un mācības. +6. Koledžai var būt savs karogs, ģerbonis, emblēma, logo, himna un devīze. + +II. Koledžas stratēģiskā specializācija, darbības pamatvirzieni un uzdevumi +7. Koledžas stratēģiskā specializācija ir izglītības tematiskā joma "Civilā un militārā aizsardzība" (izglītības programmu kopa – Robežapsardze). Koledža īsteno savu studiju un pētniecības darbību atbilstoši stratēģiskās specializācijas jomai. +8. Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi: +8.1. īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas izstrāde; +8.2. izglītības procesa īstenošana, veicinot studējošo personības attīstību un nodrošinot iespēju iegūt īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; +8.3. iespējas sniegšana studējošiem sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu pirmā cikla augstāko izglītību, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā studiju programmā; +8.4. studējošo un izglītojamo sagatavošana dienestam Valsts robežsardzē. +9. Koledžas uzdevumi ir šādi: +9.1. sadarbībā ar Valsts robežsardzi izstrādāt profesionālās izglītības programmas atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem un organizēt to īstenošanu; +9.2. sadarbībā ar Valsts robežsardzi izstrādāt un īstenot robežsargu, tiesībaizsardzības un sadarbības institūciju personāla kvalifikācijas paaugstināšanas programmas; +9.3. sadarbībā ar Valsts robežsardzi izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes, kā arī organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus; +9.4. nodrošināt izglītības procesa un pārbaudījumu kvalitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs; +9.5. Valsts robežsardzes priekšnieka noteiktajā kārtībā sniegt teorētisko, praktisko un metodisko palīdzību Valsts robežsardzes struktūrvienībām; +9.6. veicināt pētniecības darbu koledžā, veikt lietišķos pētījumus ar Valsts robežsardzes un koledžas darbību saistītajās nozarēs; +9.7. sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm, organizācijām un Valsts robežsardzi izglītības jomā; +9.8. informēt sabiedrību par koledžas darbību; +9.9. organizēt, koordinēt, veikt un attīstīt robežsarga profesijas popularizēšanas darbu koledžā un Valsts robežsardzē; +9.10. veicināt akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču pilnveidi; +9.11. pētīt, vākt un saglabāt ar koledžas un Valsts robežsardzes vēsturi saistītās materiālās un nemateriālās kultūras vērtības sabiedrības izglītošanas nolūkā; +9.12. organizēt, koordinēt, veikt un attīstīt kinoloģijas darbu koledžā un Valsts robežsardzē; +9.13. organizēt, koordinēt, veikt un attīstīt darbību sporta jomā koledžā un Valsts robežsardzē; +9.14. Valsts robežsardzes priekšnieka noteiktajā kārtībā piedalīties Valsts robežsardzes uzdevumu veikšanā; +9.15. veikt citas darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem. + +III. Dome +10. Domes sastāvu apstiprina direktors. +11. Domes sastāvā ir 15 domes locekļi: +11.1. direktors; +11.2. divi direktora vietnieki; +11.3. astoņi akadēmiskā personāla pārstāvji (koledža ir viņu pamatdarba vieta); +11.4. viens vispārējā personāla pārstāvis; +11.5. trīs studējošo pašpārvaldes pārstāvji. +12. Domes vēlēšanas organizē direktors. Pārstāvjus darbam domē ievēlē no akadēmiskā, vispārējā personāla un studējošo pašpārvaldes vidus. Domes locekļus no vispārējā un akadēmiskā personāla vidus ievēlē uz trim gadiem attiecīgās kategorijas personāls, aizklāti balsojot. Domes locekļus no studējošo pašpārvaldes pārstāvju vidus ievēlē studējošo pašpārvaldes locekļi. Direktoru un direktora vietniekus domē iekļauj bez ievēlēšanas. +13. Ja domes loceklis divas reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nepiedalās domes sēdēs, dome var pieņemt lēmumu par attiecīgā domes locekļa atsaukšanu. +14. Dome pirmajā sēdē ievēlē domes priekšsēdētāju un sekretāru. +15. Direktoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz domes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido dome. Saskaņošanas komisijas sastāvā ir direktors, domes priekšsēdētājs un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā domes sēdē. +16. Domes sēdes vada domes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā sēdes vadītāju ievēlē no klātesošajiem domes locekļiem. Domes sēdes protokolē domes sekretārs, bet viņa prombūtnes laikā kāds no klātesošajiem domes locekļiem. Domes priekšsēdētājs plāno un organizē domes darbu, apstiprina domes sēžu darba kārtību, paraksta domes lēmumus un citus dokumentus. +17. Atsevišķu jautājumu risināšanai dome var izveidot darba grupu un dalībai tajā pieaicināt ekspertus. +18. Domi sasauc tās priekšsēdētājs, direktors vai ne mazāk kā pieci domes locekļi. Domes sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos. +19. Dome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas domes locekļu. Dome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja domes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir domes priekšsēdētāja balss. +20. Domes locekļu pienākums ir aktīvi darboties darba grupās, piedalīties jautājumu sagatavošanā, lēmumu izstrādāšanā, regulāri piedalīties domes sēdēs. +21. Koledžas personālam ir saistoši domes lēmumi. +22. Dome veic izglītības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +23. Dome papildus Profesionālās izglītības likumā noteiktajām funkcijām: +23.1. apstiprina koledžas izstrādātos uzņemšanas noteikumus un uzņemšanas komisijas nolikumu; +23.2. apstiprina uzņemšanas komisijas sastāvu katram studiju gadam; +23.3. izskata un apstiprina koledžas karoga metu, emblēmas, logo un krūšu nozīmes skices; +23.4. izstrādā un sniedz priekšlikumus par koledžas struktūrvienību dibināšanu izglītības un pētniecības jautājumos, to reorganizēšanu un likvidēšanu; +23.5. izskata un saskaņo koledžas publisko pārskatu. + +IV. Direktors +24. Direktors vada koledžas darbu, īsteno izglītības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās izglītības iestādes vadītāja kompetences un veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +25. Direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma prasībām. + +V. Konvents +26. Konventa sastāvā ir seši padomnieki – direktors, direktora vietnieks mācību darbā, Iekšlietu ministrijas pārstāvis un trīs Valsts robežsardzes amatpersonas –, kā arī Konventa sekretārs. +27. Konventa priekšsēdētājs ir Valsts robežsardzes priekšnieka noteikta Valsts robežsardzes amatpersona. Konventa sastāvu apstiprina Valsts robežsardzes priekšnieks. +28. Konvents darbojas Profesionālās izglītības likumā noteiktās kompetences ietvaros. + +VI. Studējošo pašpārvalde +29. Studējošo pašpārvaldes locekļus uz vienu gadu ievēlē koledžas studējošie atklātās vēlēšanās. +30. Studējošo pašpārvaldē ir septiņi locekļi – priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, sekretārs, divi pārstāvji kultūras jomā, divi pārstāvji sporta jomā. +31. Studējošo pašpārvalde darbojas Profesionālās izglītības likumā noteiktās kompetences ietvaros. + +VII. Koledžas struktūrvienības +32. Izglītības procesa, pētniecības, organizatoriskā, saimnieciskā vai apkalpojošā darba veikšanai koledžā veido struktūrvienības. +33. Lēmumu par koledžas struktūrvienību izveidi, reorganizēšanu vai likvidēšanu, ņemot vērā koledžas ierosinājumu, pieņem Valsts robežsardzes priekšnieks. +34. Struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību reglamentos. + +VIII. Koledžas personāls +35. Koledžas personālu (turpmāk – personāls) veido: +35.1. akadēmiskais personāls – akadēmiskajos amatos ievēlētās amatpersonas; +35.2. vispārējais personāls; +35.3. studējošie – īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas apguvēji; +35.4. izglītojamie – profesionālās tālākizglītības programmas apguvēji. +36. Personālam ir tiesības izmantot koledžas telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēku un citus objektus dienesta (darba) pienākumu veikšanai koledžas noteiktajā kārtībā. Personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar koledžas darbību. +37. Personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. +38. Akadēmisko personālu veido: +38.1. docenti; +38.2. lektori; +38.3. asistenti. +39. Personas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ievēlē atklātā konkursā saskaņā ar koledžā noteikto kārtību. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ievietojot to koledžas tīmekļvietnē. +40. Akadēmiskā personāla tiesības ir šādas: +40.1. īstenojamo profesionālās izglītības programmu ietvaros brīvi izvēlēties mācību metodes; +40.2. veicot pētniecības darbu, brīvi izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus; +40.3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu; +40.4. iesniegt priekšlikumus par profesionālās izglītības programmu pilnveidošanu; +40.5. iesniegt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu; +40.6. tikt ievēlētam koledžas pārstāvības un vadības institūcijās, kā arī lēmējinstitūcijās. +41. Akadēmiskā personāla pienākumi ir šādi: +41.1. radoši un atbildīgi piedalīties profesionālās izglītības programmu īstenošanā; +41.2. sekmēt mācību, studiju un pētniecības darbu; +41.3. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kompetenci; +41.4. piedalīties koledžas mācību materiāli tehniskās bāzes attīstīšanā; +41.5. ievērot profesionālās ētikas normas; +41.6. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem; +41.7. nodrošināt izglītojamiem un studējošiem iespējas īstenot viņu tiesības koledžā; +41.8. atbilstoši amatam veikt citus Augstskolu likumā noteiktos pienākumus. +42. Reflektantu (studējošo) uzņemšanu koledžā organizē uzņemšanas komisija. Uzņemšanas komisijas sastāvu katram studiju gadam apstiprina dome. Uzņemšanas komisija darbojas saskaņā ar direktora apstiprinātu nolikumu. +43. Ja reflektantu skaits ir lielāks par koledžas izsludināto vietu skaitu attiecīgajā izglītības programmā, studējošo atlasi veic konkursa kārtībā. +44. Reflektantus iekļauj koledžas studējošo sarakstā saskaņā ar koledžas rīkojumu. +45. Koledžas studējošiem un izglītojamiem ir šādas tiesības: +45.1. apgūt licencētu un noteiktā kārtībā akreditētu profesionālās izglītības programmu; +45.2. iepazīties ar koledžas profesionālās izglītības programmu, tās saturu un prasībām; +45.3. būt informētam par visām izmaiņām profesionālās izglītības programmā un mācību procesa organizācijā, koledžas vai attiecīgās profesionālās izglītības programmas akreditācijas un licencēšanas datos; +45.4. saņemt normatīvajos aktos paredzēto formas tērpu un atlīdzību; +45.5. pēc profesionālās izglītības programmas vai tās daļas apguves studējošie vai izglītojamie saņem Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā noteiktos izglītības dokumentus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un kārtībai; +45.6. koledžas studējošiem ir arī citas Augstskolu likumā noteiktās tiesības. +46. Koledžas studējošiem un izglītojamiem ir šādi pienākumi: +46.1. pilnā apjomā un sekmīgi apgūt profesionālās izglītības programmu; +46.2. pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar dienestu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un rīkojumiem; +46.3. ievērot koledžas nolikumu, domes apstiprinātos nolikumus, darba kārtības un darba aizsardzības noteikumus, kā arī citus iekšējos normatīvos aktus, kas attiecas uz studijām (mācībām); +46.4. saudzīgi izturēties pret formas tērpu, telpām, inventāru, iekārtām un ierīcēm. + +IX. Profesionālās izglītības programmu izstrāde +47. Profesionālās izglītības programmu izstrāde tiek organizēta saskaņā ar koledžas iekšējiem normatīvajiem aktiem, ievērojot izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību. +48. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmai dome apstiprina atbildīgo personu par tās īstenošanu – izglītības programmas direktoru. +49. Par profesionālās izglītības programmu saturu ir atbildīgas koledžas katedras. +50. Ja īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas īstenošana tiek pārtraukta, koledža studējošiem nodrošina iespēju turpināt studijas citā koledžas programmā vai atbilstošā profesionālās izglītības programmā citā augstskolā vai koledžā. + +X. Koledžas saimnieciskā darbība un finansējuma avoti +51. Koledža atbilstoši tās darbības pamatvirzieniem un normatīvajiem aktiem var sniegt maksas pakalpojumus, veikt saimniecisko darbību un sniegt citus pakalpojumus. +52. Koledžas finanšu resursus veido: +52.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem; +52.2. ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; +52.3. ārvalstu finanšu palīdzība, ārvalstu finanšu instrumentu ietvaros saņemtie līdzekļi; +52.4. transferti noteiktu pasākumu īstenošanai; +52.5. ziedojumi un dāvinājumi. + +XI. Koledžas darbību reglamentējošo iekšējo dokumentu pieņemšana un koledžas nolikuma grozījumu ierosināšana un izstrāde +53. Koledžas iekšējos normatīvos aktus sagatavo, saskaņo un pieņem saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. +54. Tiesības ierosināt veikt grozījumus koledžas nolikumā ir: +54.1. vienai desmitai daļai no koledžas personāla kopskaita; +54.2. direktoram; +54.3. domei; +54.4. konventam; +54.5. Valsts robežsardzei. + +XII. Koledžas reorganizācija un likvidācija, darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par koledžas darbību +55. Koledžu reorganizē un likvidē saskaņā ar izglītības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām. +56. Direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Valsts robežsardzē. Valsts robežsardzes lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +57. Direktors ne retāk kā reizi gadā iesniedz Valsts robežsardzes priekšniekam pārskatu par koledžas uzdevumu izpildi un koledžai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu. + +XIII. Noslēguma jautājums +58. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 30. novembra noteikumus Nr. 978 "Valsts robežsardzes koledžas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 193. nr.; 2011, 182. nr.). + +Ministru prezidente E. Siliņa +Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis diff --git a/sources/14-0140-iekslietu-ministrijas-veselibas-sporta.txt b/sources/14-0140-iekslietu-ministrijas-veselibas-sporta.txt new file mode 100644 index 0000000..8733cf5 --- /dev/null +++ b/sources/14-0140-iekslietu-ministrijas-veselibas-sporta.txt @@ -0,0 +1,50 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.943 Rīgā 2010.gada 5.oktobrī (prot. Nr.51 37.§) +Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgais jautājums +1. Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs (turpmāk – centrs) ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + +II. Centra funkcijas, uzdevumi un kompetence +2. Centram ir šādas funkcijas: +2.1. nodrošināt dienesta pienākumu izpildei atbilstoša veselības stāvokļa, psiholoģisko īpašību un fiziskās sagatavotības kontroli Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersonas) un personām, kuras vēlas iestāties dienestā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē; +2.2. veicināt amatpersonu spējas īstenot valsts nacionālās drošības un iekšlietu politikas pasākumus; +2.3. atbilstoši amatpersonu veselības aprūpes jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem nodrošināt amatpersonām veselības aprūpes pakalpojumus; +2.4. sniegt sociālo jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās sociālās garantijas; +2.5. veicināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu fizisko sagatavotību; +2.6. atbalstīt atsevišķu sporta veidu attīstību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikumus. +3. Lai īstenotu noteiktās funkcijas, centram ir šādi uzdevumi: +3.1. organizēt un vadīt amatpersonu veselības aprūpi; +3.2. veikt norēķinus ar ārstniecības iestādēm par amatpersonām sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem; +3.3. sniegt metodisku palīdzību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm jautājumos, kas saistīti ar veselības aprūpi; +3.4. atbilstoši atlīdzības un sociālo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem piešķirt, aprēķināt un izmaksāt amatpersonām kompensācijas un pabalstus; +3.5. sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm organizēt darba aizsardzības pasākumus; +3.6. sniegt psiholoģisku atbalstu amatpersonām. Organizēt informatīvos pasākumus, seminārus, kursus un citus izglītojošus pasākumus; +3.7. veicot metodisko vadību un praktisko apmācību, pilnveidot amatpersonu vispārējo un speciālo fizisko sagatavotību un šaušanas prasmes; +3.8. organizēt fiziskās sagatavotības pārbaudes, sacensības un citus sporta pasākumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm; +3.9. izveidot un uzturēt informācijas sistēmu par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm fizisko sagatavotību un sniegt informāciju par amatpersonu fizisko sagatavotību; +3.10. attīstīt dažādus sporta veidus un sniegt priekšlikumus amatpersonu fiziskās sagatavotības uzlabošanai; +3.11. koordinēt amatpersonu piedalīšanos starptautiskās sacensībās un citos sporta pasākumos. +(Grozīts ar MK 24.02.2015. noteikumiem Nr.97) +4. Centram ir šādas tiesības: +4.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no fiziskajām un juridiskajām personām funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; +4.2. sniegt maksas pakalpojumus veselības aprūpes, sociālo pakalpojumu un darba vides aizsardzības organizēšanā un sporta speciālistu apmācības un fiziskās sagatavotības jomā. + +III. Centra pārvalde +5. Centru vada centra direktors. Centra direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Centra direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata iekšlietu ministrs. +6. Centra direktoram ir vietnieki, kuru kompetenci nosaka centra direktors. + +IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un darbības pārskats +7. Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra direktors. Centra direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +8. Centra direktoram ir tiesības atcelt prettiesiskus centra amatpersonu lēmumus, rīkojumus vai norādījumus. +9. Centra amatpersonas izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. +10. Centra direktora izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt Iekšlietu ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +11. Centrs ne retāk kā reizi gadā iesniedz Iekšlietu ministrijā pārskatu par centra darbību un tās rezultātiem. + +V. Noslēguma jautājumi +12. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumus Nr.15 "Iekšlietu ministrijas veselības un sociālo lietu valsts aģentūras nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 6.nr.). +13. Līdz 2010.gada 31.decembrim centrs piešķir, aprēķina un izmaksā izdienas pensijas saskaņā ar likumu "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm". +14. Noteikumi piemērojami ar 2010.gada 1.oktobri. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Iekšlietu ministre L.Mūrniece diff --git a/sources/14-0144-VUGD.txt b/sources/14-0144-VUGD.txt new file mode 100644 index 0000000..98b63c5 --- /dev/null +++ b/sources/14-0144-VUGD.txt @@ -0,0 +1,88 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.398 Rīgā 2010.gada 27.aprīlī (prot. Nr.21 7.§) +Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk – dienests) ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Dienestam ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu dienesta nosaukumu. Dienestam ir karogs, emblēma un devīze. + +II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Dienestam ir šādas funkcijas: +3.1. īstenot valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības, civilās aizsardzības un vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" darbības jomā; +3.2. uzraudzīt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību ievērošanu; +3.3. veikt ugunsdzēsības un glābšanas darbus; +3.4. koordinēt iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību izveidoto ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju darbību, kas saistīta ar ugunsdrošību un ugunsdzēsību. +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, dienestam ir šādi uzdevumi: +4.1. apzināt ugunsdrošības stāvokli Latvijā un iespējamos apdraudējumus un, pamatojoties uz to analīzi, sniegt valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī citām personām priekšlikumus par situācijas uzlabošanu ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā; +4.2. organizēt un veikt prevencijas pasākumus valsts ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā; +4.3. piedalīties rūpniecisko avāriju riska novērtēšanai un samazināšanai veikto pasākumu izvērtēšanā; +4.4. vadīt un veikt ugunsgrēku dzēšanu; +4.5. vadīt un veikt glābšanas darbus: +4.5.1. dzēšot ugunsgrēkus; +4.5.2. pēc ceļu satiksmes negadījumiem; +4.5.3. iekšējos ūdeņos; +4.5.4. atbilstoši dienesta tehniskajam nodrošinājumam un iespējām – zemūdens meklēšanas un citus glābšanas darbus; +4.6. sadarbībā ar citām institūcijām veikt neatliekamos reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām; +4.7. sadarbībā ar citām institūcijām veikt un vadīt neatliekamos avāriju seku likvidēšanas pasākumus; +4.8. sniegt iespējamo palīdzību fiziskām personām ugunsgrēka vai avārijas gadījumā; +4.9. nodrošināt vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" zvanu saņemšanu, apstrādi un, ja nepieciešams, to pāradresēšanu citiem operatīvajiem dienestiem; +4.10. atbilstoši kompetencei organizēt un īstenot civilās aizsardzības pasākumus; +4.11. atbilstoši kompetencei izstrādāt ugunsdrošību, ugunsdzēsību, glābšanu un civilo aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu projektus, kā arī piedalīties atzinumu sagatavošanā par normatīvo aktu projektiem, kurus izstrādā citas institūcijas; +4.12. apmācīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī civilās aizsardzības pasākumos iesaistāmās personas un organizēt to darbību; +4.13. informēt sabiedrību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā; +4.14. vākt, saglabāt un popularizēt sabiedrībā ar Latvijas ugunsdzēsības vēsturi un mūsdienām saistītās vērtības, kā arī sekmēt to izmantošanu sabiedrības izglītošanai; +4.15. veikt citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +5. Dienestam ir tiesības: +5.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no privātpersonām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +5.2. atbilstoši kompetencei pārstāvēt Latviju starptautiskajās organizācijās un pasākumos; +5.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt maksas pakalpojumus; +5.4. pieprasīt un bez maksas saņemt no komersanta, kas nodrošina publisko elektronisko sakaru tīklu vai sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus, elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja atrašanās vietas datus bez lietotāja vai abonenta piekrišanas, ja atrašanās vietas datu apstrāde ir nepieciešama dienestam tā uzdevumu veikšanai; +5.5. veikt citas normatīvajos aktos paredzētās darbības. + +III. Dienesta struktūra, amatpersonu kompetence un pakļautībā esošā iestāde +6. Dienesta sastāvā ir centrālā aparāta struktūrvienības, patstāvīgās un teritoriālās struktūrvienības, kā arī Latvijas Ugunsdzēsības muzejs (turpmāk – muzejs). +7. Dienesta struktūrvienības darbojas saskaņā ar šo nolikumu un attiecīgās struktūrvienības reglamentu. +8. Muzejs darbojas saskaņā ar šo nolikumu un muzeja reglamentu. +9. Dienesta teritoriālo struktūrvienību izvietojumu (dislokāciju) nosaka iekšlietu ministrs. +10. Dienesta darbu vada dienesta priekšnieks. +11. Dienesta priekšnieks: +11.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv dienestu; +11.2. nosaka dienesta struktūru; +11.3. pilnvaro dienesta amatpersonas pārstāvēt dienestu valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī attiecībās ar nevalstiskajām un starptautiskajām organizācijām; +11.4. ir atbildīgs par dienesta uzdevumu izpildi, finanšu, personāla un citu resursu lietderīgu izmantošanu; +11.5. apstiprina dienesta amatu sarakstu; +11.6. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņem dienestā, ieceļ amatā, atbrīvo no amata un atvaļina no dienesta amatpersonas, apstiprina amatu aprakstus, kā arī nosaka amatpersonu darba samaksas apmēru (normatīvajos aktos noteiktajos ietvaros); +11.7. pieņem darbā un atlaiž no darba centrālā aparāta, muzeja un patstāvīgo struktūrvienību darbiniekus, nosaka viņu darba pienākumus, kā arī darba samaksas apmēru; +11.8. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķir speciālās dienesta pakāpes; +11.9. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apbalvo dienesta amatpersonas un darbiniekus un piemēro disciplinārsodus; +11.10. pieņem lēmumus, dod rakstiskus vai mutiskus rīkojumus, kā arī norādījumus dienesta amatpersonām un darbiniekiem; +11.11. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izskata iesniegumus; +11.12. nodrošina dienesta darbības un attīstības stratēģijas, kārtējā gada darbības plāna un budžeta projekta izstrādi; +11.13. nodrošina kārtējā gada dienesta darbības pārskata izstrādi; +11.14. veic citus iekšlietu ministra uzdevumus vai citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. +12. Dienesta priekšniekam ir vietnieki. Dienesta priekšnieka vietnieku kompetenci nosaka dienesta reglamentā un amata aprakstā. +13. Dienesta patstāvīgo un teritoriālo struktūrvienību vada priekšnieks (komandieris). Priekšnieka (komandiera) kompetenci nosaka attiecīgās patstāvīgās un teritoriālās struktūrvienības reglamentā un struktūrvienības priekšnieka (komandiera) amata aprakstā. +14. Muzeju vada muzeja direktors. Muzeja direktora kompetenci nosaka muzeja reglamentā un muzeja direktora amata aprakstā. +15. Dienesta pakļautībā ir Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža. Koledža darbojas saskaņā ar tās nolikumu. + +IV. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana +16. Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta priekšnieks. Dienesta priekšnieks ir atbildīgs par dienesta lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +17. Dienesta priekšniekam ir tiesības atcelt dienesta amatpersonu lēmumus un rīkojumus. +18. Lēmumu par dienesta priekšnieka izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību persona var apstrīdēt Iekšlietu ministrijā. Iekšlietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +19. Lēmumu par apstrīdēto dienesta patstāvīgās vai teritoriālās struktūrvienības priekšnieka (komandiera) izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību pieņem dienesta priekšnieks, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Dienesta priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +20. Lēmumu par citu dienesta amatpersonu izdotajiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību pieņem dienesta teritoriālās struktūrvienības priekšnieks (komandieris), ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. + +V. Dienesta darbības finansēšana +21. Dienestu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un ieņēmumiem par dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam. +22. Dienestam ir ziedojumu un dāvinājumu konts Valsts kasē. + +VI. Pārskats par dienesta darbību +23. Dienests ne retāk kā reizi gadā iesniedz iekšlietu ministram pārskatu par dienesta funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo publisko gada pārskatu. +24. Iekšlietu ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par dienesta darbību. + +VII. Noslēguma jautājumi +25. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumus Nr.173 "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 60.nr.; 2009, 21.nr.). +26. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.maijā. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Iekšlietu ministre, veselības ministra pienākumu izpildītāja L.Mūrniece diff --git a/sources/14-0637-policijas-koledza.txt b/sources/14-0637-policijas-koledza.txt new file mode 100644 index 0000000..65a9977 --- /dev/null +++ b/sources/14-0637-policijas-koledza.txt @@ -0,0 +1,186 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 819 Rīgā 2023. gada 19. decembrī (prot. Nr. 62 44. §) +Valsts policijas koledžas nolikums +Izdoti saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 15. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Valsts policijas koledža (turpmāk – koledža) ir Ministru kabineta dibināta Valsts policijas pakļautībā esoša profesionālās augstākās izglītības iestāde. +2. Koledžas pilnais nosaukums: +2.1. latviešu valodā – Valsts policijas koledža; +2.2. angļu valodā – State Police College; +2.3. vācu valodā – College von Staatspolizei. +3. Koledžas juridiskais statuss ir valsts tiešās pārvaldes iestāde. +4. Koledžai ir savs karogs, logo, himna, devīze, emblēma. + +II. Koledžas stratēģiskā specializācija, darbības pamatvirzieni un uzdevumi +5. Koledžas stratēģiskās specializācijas joma ir civilā un militārā aizsardzība (izglītības programmu kopa – policijas darbs). Koledža īsteno studiju un lietišķās pētniecības darbību atbilstoši stratēģiskās specializācijas jomai. +6. Koledžas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, nodrošināt studiju un mācību procesu, īstenot licencētas un akreditētas īsā cikla profesionālās izglītības programmas un licencētas citas profesionālās izglītības programmas, kas nodrošina valsts profesionālās izglītības standartā noteikto profesionālās izglītības programmu stratēģisko mērķu sasniegšanu. +7. Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi: +7.1. izstrādāt un īstenot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu; +7.2. īstenot izglītības procesu, veicināt īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā studējošo (turpmāk – studējošie) personības attīstību un nodrošināt viņiem īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas iegūšanas iespēju, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegt diplomu par īsā cikla profesionālo augstāko izglītību; +7.3. sniegt iespēju studējošajiem sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu pirmā cikla profesionālo augstāko izglītību un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; +7.4. izstrādāt un īstenot profesionālās izglītības, tai skaitā profesionālās pilnveides izglītības un neformālās izglītības, programmas; +7.5. organizēt darba vidē balstītas studijas un mācības un sagatavot studējošos un profesionālās izglītības programmas izglītojamos (turpmāk – izglītojamie) dienestam Valsts policijā. +8. Koledžas uzdevumi ir šādi: +8.1. atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem sadarbībā ar Valsts policiju izstrādāt profesionālās izglītības programmas un organizēt to īstenošanu; +8.2. atbilstoši mūžizglītības principam un mācību starpdisciplinārai pieejai nodrošināt neformālās un profesionālās pilnveides izglītības pasākumus Valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām; +8.3. sadarbībā ar Valsts policiju izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes un organizēt kvalifikācijas eksāmenus; +8.4. izveidot, uzturēt un ievadīt informāciju par izglītības programmām, izglītības procesa kontroli, izglītojamajiem, akadēmisko personālu un citu ar izglītības programmu apguvi saistošu informāciju Izglītības procesu administrēšanas sistēmā saskaņā ar koledžā noteikto kārtību un atbilstoši normatīvajam regulējumam; +8.5. ievadīt un aktualizēt informāciju par izglītojamiem un pedagogiem, par izglītību apliecinošiem dokumentiem un izglītības valsts statistikas pārskatus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto Valsts izglītības informācijas sistēmas uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību; +8.6. nodrošināt iekšējās kvalitātes sistēmas darbības efektivitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs; +8.7. sniegt teorētisko, praktisko un metodisko palīdzību Valsts policijas struktūrvienībām Valsts policijas priekšnieka noteiktajā kārtībā; +8.8. veicināt pētniecības darba attīstību nozarēs, kas saistītas ar policijas darbību; +8.9. izglītības programmu kvalitātes uzlabošanai sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm, Valsts policiju un citām tiesībaizsardzības iestādēm, Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL), "ERASMUS+" programmu, Eiropas policijas koledžu asociāciju (AEPC), kā arī veidot starptautisko sadarbību, tai skaitā slēgt sadarbības līgumus, lai nodibinātu un uzturētu saikni pieredzes un zināšanu apmaiņā; +8.10. informēt sabiedrību par koledžas darbību un profesionālās izglītības un kvalifikācijas ieguves iespējām; +8.11. veikt pasākumus Valsts policijas dienesta un koledžas tēla popularizēšanā; +8.12. organizēt, koordinēt un īstenot pasākumus, lai veicinātu sporta attīstību; +8.13. veicināt akadēmiskā personāla profesionālās kvalifikācijas pilnveidi; +8.14. pētīt, apkopot un saglabāt ar koledžas un Valsts policijas vēsturi saistītās materiālās un nemateriālās kultūras vērtības sabiedrības izglītošanai šim mērķim piešķirtā finansējuma ietvaros; +8.15. Valsts policijas priekšnieka noteiktajā kārtībā piedalīties Valsts policijai deleģēto uzdevumu veikšanā; +8.16. veikt uzdevumus atbilstoši vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijai saskaņā ar Valsts policijas un koledžas darba plānu kārtējam gadam un kopējo gada budžeta apjomu; +8.17. veikt citas darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem. +9. Koledža personām pēc vidējās vai augstākās izglītības ieguves nodrošina iespēju īstenotajā stratēģiskās specializācijas jomā: +9.1. iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu; +9.2. iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot arodizglītības programmu; +9.3. apgūt Valsts policijas funkciju izpildei nepieciešamās profesionālās pilnveides izglītības un neformālās izglītības programmas. + +III. Koledžas izglītības procesa organizācija +10. Koledžā izglītības procesu organizē saskaņā ar Izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu, Augstskolu likumu un koledžas iekšējiem normatīvajiem aktiem. +11. Koledžas profesionālās izglītības programmas saturu, apgūstamo studiju kursu un mācību priekšmetu apjomu nosaka atbilstoši Izglītības likumam, Profesionālās izglītības likumam, valsts profesionālās izglītības standartam, profesijas standartam un koledžas iekšējiem normatīvajiem aktiem. +12. Izglītības programmu īstenošana notiek saskaņā ar izglītības programmā iekļautajiem studiju un mācību plāniem, mācību priekšmetu un studiju kursu programmu, studiju un mācību grafiku. Izglītības programma nosaka izglītības saturu, formu un apjomu, studiju un mācību programmas obligātās un izvēles daļas apjomus un kredītpunktu un stundu sadalījumu starp tām, izglītības kritērijus studiju vai mācību rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtību, kuru sekmīga izpilde ļauj izglītojamajam iegūt atbilstošu izglītību vai noteiktu kvalifikāciju. +13. Izglītības programmas izstrādā un par to īstenošanu atbild katedras. Direktors var uzdot citām koledžas struktūrvienībām izstrādāt izglītības programmas atbilstoši to kompetencei. +14. Studijas un mācības īsteno klātienē, attālināti un neklātienē. +15. Koledžas izglītojamo izglītības procesa laiku un vietu nosaka lekciju un nodarbību sarakstā. +16. Izglītības process koledžā ietver: +16.1. teorētiskās un praktiskās nodarbības īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, arodizglītības programmas, profesionālās pilnveides izglītības programmu un Valsts policijas funkciju izpildei nepieciešamo neformālās izglītības programmu studiju kursos vai mācību priekšmetos; +16.2. prakses, studiju sesijas, pārbaudījumus, studiju vai mācību programmu noslēguma pārbaudījumus, kvalifikācijas eksāmenu, kas ietver kvalifikācijas darba izstrādi. +17. Izglītojamo uzņemšana koledžas izglītības programmās notiek atbilstoši koledžas uzņemšanas noteikumiem. + +IV. Dome +18. Domes sastāvu apstiprina Valsts policijas priekšnieks. Domes pilnvaru laiks ir trīs gadi. +19. Domes sastāvā ir 15 domes locekļi: +19.1. direktors; +19.2. direktora vietnieki; +19.3. astoņi akadēmiskā personāla pārstāvji; +19.4. viens vispārējā personāla pārstāvis; +19.5. trīs studējošo pašpārvaldes pārstāvji. +20. Domes vēlēšanas organizē direktors. Pārstāvjus darbam domē ievēlē no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo pašpārvaldes vidus. Domes locekļus no vispārējā un akadēmiskā personāla vidus ievēlē attiecīgās kategorijas personāls, aizklāti balsojot. Domes locekļus no studējošo pašpārvaldes pārstāvju vidus ievēlē studējošo pašpārvaldes locekļi. Direktoru un direktora vietniekus domē iekļauj bez ievēlēšanas. +21. Ja domes loceklis divas reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdēs, dome var pieņemt lēmumu par attiecīgā domes locekļa atsaukšanu. Lēmumu par domes locekļa atsaukšanu pieņem, atklāti balsojot. +22. Domes nolikumu apstiprina koledžas direktors. +23. Dome papildus Profesionālās izglītības likumā noteiktajam: +23.1. apstiprina koledžas izstrādātos uzņemšanas noteikumus un uzņemšanas komisijas nolikumu; +23.2. apstiprina uzņemšanas komisijas sastāvu katram studiju gadam; +23.3. izskata un apstiprina koledžas karoga metu, emblēmas, logo un krūšu nozīmes skices; +23.4. izstrādā domes nolikumu; +23.5. izstrādā un sniedz priekšlikumus par koledžas struktūrvienību dibināšanu izglītības un pētniecības jautājumos, to reorganizēšanu un likvidēšanu; +23.6. izskata un saskaņo koledžas publisko pārskatu; +23.7. atsevišķu jautājumu risināšanai var izveidot konsultatīvas, metodiskās, ētikas un citas komisijas. +24. Dome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz 10 domes locekļi. Dome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja domes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir domes priekšsēdētāja balss. +25. Domi sasauc tās priekšsēdētājs, direktors vai ne mazāk kā astoņi domes locekļi. Domes sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos. +26. Direktoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz domes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido dome. Saskaņošanas komisijas sastāvā ir direktors, domes priekšsēdētājs un pa vienam akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo pārstāvim. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā domes sēdē. Domes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to nobalso ne mazāk kā 10 klātesošie domes locekļi. +27. Domes lēmumi ir saistoši koledžas personālam. + +V. Konvents +28. Konventa sastāvā ir seši padomnieki – direktors, direktora vietnieks studiju un mācību darbā, Iekšlietu ministrijas pārstāvis, trīs Valsts policijas priekšnieka pilnvarotas amatpersonas, kā arī konventa sekretārs. +29. Konventa priekšsēdētājs ir direktora vietnieks studiju un mācību darbā. +30. Konventu izveido un tā nolikumu izdod koledžas direktors. +31. Konventu apstiprina ar koledžas direktora pavēli. +32. Konvents darbojas atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajai kompetencei. + +VI. Direktors +33. Direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma prasībām. +34. Direktors veic Profesionālās izglītības likumā, Izglītības likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos iestādes vadītāja pienākumus un funkcijas. +35. Koledžas struktūru, darba organizāciju, amata vietu skaitu koledžā direktors saskaņo ar Valsts policijas priekšnieku. +36. Direktors papildus Izglītības likumā noteiktajam: +36.1. apstiprina reflektantus iekļaušanai studējošo sarakstā un izslēdz studējošos un izglītojamos no studējošo un izglītojamo saraksta; +36.2. uztur sadarbību ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un slēdz sadarbības līgumus; +36.3. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. + +VII. Koledžas struktūrvienības +37. Studiju un izglītības procesa, pētniecības darbības un pamatdarbības nodrošināšanai koledžā veido struktūrvienības. +38. Koledžas struktūrvienība izglītības un pētniecības darbības nodrošināšanai ir katedra. +39. Koledžas struktūrvienība pamatdarbības un studiju procesa nodrošināšanai ir nodaļa. +40. Koledžas struktūrvienība profesionālās izglītības programmu un lietišķās pētniecības nodrošināšanai ir mācību centrs. +41. Pamatdarbības nodrošināšanai koledža var veidot arī citas struktūrvienības. +42. Struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību reglamentos. +43. Koledžas struktūrvienības izveido, reorganizē un likvidē Valsts policijas priekšnieks, ņemot vērā direktora priekšlikumu. + +VIII. Koledžas personāls +44. Koledžas personālu (turpmāk – personāls) veido: +44.1. akadēmiskais personāls; +44.2. vispārējais personāls; +44.3. studējošie. +(Grozīts ar MK 04.11.2025. noteikumiem Nr. 645) +45. Personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. +46. Personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar koledžas darbību, kā arī tikt uzklausītam. +47. Koledžas izglītības programmā personu ieskaita saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām uzņemšanas prasībām un koledžā noteiktajām papildu prasībām. +48. Akadēmiskajos amatos ievēlē konkursa kārtībā. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā un koledžas tīmekļvietnē. +(MK 04.11.2025. noteikumu Nr. 645 redakcijā) +49. Prasības un kārtību, kādā ievēlē akadēmiskajā amatā, nosaka koledžas direktora izdotā nolikumā par akadēmiskā amata pretendenta prasībām un kārtību, kādā ievēlē akadēmiskajā amatā koledžā. +(MK 04.11.2025. noteikumu Nr. 645 redakcijā) +50. Akadēmiskajam personālam ir šādi pienākumi: +50.1. radoši un atbildīgi piedalīties izglītības programmu īstenošanā; +50.2. sekmēt mācību, studiju un pētniecības darbu; +50.3. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju un veicināt profesionālo izaugsmi; +50.4. piedalīties koledžas mācību materiāltehniskās bāzes pilnveidošanā; +50.5. ievērot profesionālās ētikas normas; +50.6. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem; +50.7. patstāvīgi pilnveidot izglītības programmas, izglītības procesā ieviest inovācijas, sadarboties ar Iekšlietu ministrijas pakļautības iestādēm, Valsts policijas struktūrvienībām, valsts un pašvaldību institūcijām, ārvalstu tiesībaizsardzības izglītības iestādēm un piesaistīt resursus izglītības programmu attīstībai; +50.8. saskaņot plānoto pedagoģisko slodzi, kā arī iesniegt pārskatu par izpildīto pedagoģisko slodzi atbilstoši koledžas iekšējo noteikumu prasībām; +50.9. nodrošināt izglītojamajiem iespējas īstenot savas tiesības. +51. Akadēmiskajam personālam ir šādas tiesības: +51.1. brīvi izvēlēties mācību metodes īstenojamo profesionālās izglītības programmu ietvaros; +51.2. veicot pētniecības darbu, brīvi izvēlēties darba un pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus; +51.3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu; +51.4. iesniegt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu; +51.5. tikt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmējinstitūcijās; +51.6. iesniegt priekšlikumus par izglītības programmas pilnveidošanu vai jaunas izglītības programmas īstenošanu. +52. Koledžas izglītojamajiem ir šādi pienākumi: +52.1. īstenot likumā "Par policiju" noteiktos policijas darbinieka pienākumus atbilstoši dotajiem uzdevumiem; +52.2. sekmīgi apgūt izglītības programmu; +52.3. ievērot koledžas un domes apstiprinātos nolikumus, koledžas iekšējās kārtības un darba aizsardzības noteikumus; +52.4. saudzīgi izturēties pret formas tērpu un koledžas materiāltehnisko nodrošinājumu, telpām un inventāru. +53. Koledžas izglītojamajiem ir šādas tiesības: +53.1. apgūt izglītības programmas; +53.2. iepazīties ar koledžas izglītības programmām – to saturu un prasībām; +53.3. ierosināt un veikt lietišķos pētījumus, izmantojot koledžas materiāltehnisko nodrošinājumu; +53.4. saņemt informāciju par visām izmaiņām profesionālās izglītības programmā un mācību procesa organizācijā, koledžas vai attiecīgās profesionālās izglītības programmas akreditācijas vai licencēšanas datos; +53.5. saņemt informāciju par visām izmaiņām studiju procesa organizācijā; +53.6. saņemt konsultācijas studiju programmas apguvei; +53.7. vēlēt studējošo un izglītojamo pašpārvaldi un tikt ievēlētam tajā; +53.8. pēc profesionālās izglītības programmas sekmīgas apguves saņemt valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu. + +IX. Izglītojamo un studējošo pašpārvalde +54. Izglītojamo pārstāvi izglītojamo un studējošo pašpārvaldē (turpmāk – pašpārvalde) ievēlē uz izglītības programmas apguves laiku, ievērojot, ka viņa darbības termiņš beidzas ne vēlāk kā divus mēnešus pirms izglītības programmas apguves laika beigām. Pašpārvaldes pārstāvis pašpārvaldē darbojas līdz jaunā pašpārvaldes pārstāvja ievēlēšanai. +55. Pašpārvaldes sastāvā ir septiņi pašpārvaldes pārstāvji. +56. Pašpārvaldes pārstāvja vēlēšanu kārtību nosaka pašpārvaldes nolikumā. Pašpārvaldes nolikumu apstiprina direktors. +57. Pašpārvaldes funkcijas un atbildības jomu nosaka pašpārvaldes nolikumā. Pašpārvalde pārstāv studējošo un izglītojamo intereses koledžā un citās institūcijās saskaņā ar pašpārvaldes nolikumu. +58. Pašpārvalde darbojas saskaņā ar pašpārvaldes nolikumu atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajai kompetencei. + +X. Koledžas darbību reglamentējošo iekšējo normatīvo aktu pieņemšana un koledžas nolikuma grozījumu ierosināšana un izstrāde +59. Koledžas iekšējos normatīvos aktus sagatavo, saskaņo un pieņem saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. +60. Grozījumus koledžas nolikumā ir tiesīgi ierosināt: +60.1. viena desmitā daļa no koledžas personāla kopskaita; +60.2. direktors; +60.3. dome; +60.4. konvents; +60.5. koledžas struktūrvienību vadītāji; +60.6. koledžas pašpārvalde; +60.7. Valsts policija. + +XI. Koledžas saimnieciskā darbība un finansējuma avoti +61. Koledža atbilstoši tās darbības pamatvirzieniem un normatīvajiem aktiem var sniegt maksas pakalpojumus, veikt saimniecisko darbību un sniegt citus pakalpojumus. +62. Koledžas finanšu resursus veido: +62.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem; +62.2. ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; +62.3. ārvalstu finanšu palīdzība un Eiropas Savienības politiku instrumenti; +62.4. ziedojumi un dāvinājumi. + +XII. Koledžas reorganizācija, likvidācija un darbības tiesiskuma nodrošināšana +63. Direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Valsts policijā. Valsts policijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +64. Koledžu reorganizē un likvidē saskaņā ar izglītības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām. + +XIII. Noslēguma jautājums +65. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 11. jūlija noteikumus Nr. 584 "Valsts policijas koledžas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 116. nr.; 2009, 34. nr.; 2013, 118. nr.; 2016, 77. nr.) + +Ministru prezidente E. Siliņa +Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis diff --git a/sources/14-0651-nodrosinajuma-agentura.txt b/sources/14-0651-nodrosinajuma-agentura.txt new file mode 100644 index 0000000..5332307 --- /dev/null +++ b/sources/14-0651-nodrosinajuma-agentura.txt @@ -0,0 +1,81 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.839 Rīgā 2012.gada 11.decembrī (prot. Nr.70 12.§) +Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir iekšlietu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Iekšlietu ministrs aģentūras pakļautību īsteno ar Iekšlietu ministrijas starpniecību. +2. Aģentūras darbības mērķis ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu (turpmāk – iestādes) darbību nekustamo īpašumu un publisko iepirkumu jomā, veikt normatīvajos aktos noteiktās darbības ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu un administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem, kā arī veikt normatīvajos aktos noteiktās darbības ar ieročiem, munīciju, to sastāvdaļām un speciālajiem līdzekļiem. +(Grozīts ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 96) + +II. Aģentūras funkcijas, uzdevumi un kompetence +3. Aģentūrai ir šādas funkcijas: +3.1. organizēt iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamo būvju būvniecību; +3.2. apsaimniekot un pārvaldīt iestāžu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošos nekustamos īpašumus, kas aģentūrai nodoti pārvaldīšanā; +3.3. veikt centralizētus iepirkumus iestāžu vajadzībām; +3.4. (svītrots ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 96); +3.5. nodrošināt lietisko pierādījumu un arestētās mantas glabāšanu, realizāciju un iznīcināšanu, kā arī lietisko pierādījumu un arestētās mantas atdošanu vai realizēto vai iznīcināto lietisko pierādījumu un arestētās mantas vērtības atlīdzināšanu; +3.6. nodrošināt administratīvo pārkāpumu lietās izņemtās mantas, tostarp transportlīdzekļu, un dokumentu glabāšanu, realizāciju un iznīcināšanu, kā arī mantas atdošanu vai realizētās vai iznīcinātās mantas vērtības atlīdzināšanu; +3.7. atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu iznīcināšanu, nodrošināt iznīcināšanai nodoto ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu iznīcināšanu; +3.8. organizēt ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu, speciālo līdzekļu un ekipējuma iegādi un realizāciju iestāžu vajadzībām, kā arī apbalvošanai paredzēto šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādi. +(Grozīts ar MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 578) +4. Lai īstenotu funkcijas, aģentūra: +4.1. būvniecības jomā: +4.1.1. nodrošina iestāžu funkciju īstenošanai nepieciešamo būvniecības ieceru izstrādi, izstrādā un saskaņo projektēšanas uzdevumus; +4.1.2. organizē un nodrošina iestāžu funkciju nodrošināšanai nepieciešamo būvju būvuzraudzību un autoruzraudzību, kā arī būvju aprīkošanu būvprojekta ietvaros un nodošanu ekspluatācijā; +4.1.3. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Iekšlietu ministriju kā būvniecības ierosinātājs; +4.2. nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā: +4.2.1. nodrošina paziņojumu izsludināšanu par iestāžu kustamās un nekustamās mantas iznomāšanas izsoli; +4.2.2. izveido, kārto un aktualizē aģentūras pārvaldīšanā esošo nekustamo īpašumu lietas; +4.2.3. izstrādā aģentūras pārvaldīšanā esošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pasākumu plānu un, ja nepieciešams, tehniskā stāvokļa uzlabošanas darbu plānu; +4.2.4. izvērtē aģentūras pārvaldīšanā esošo nekustamo īpašumu izmantošanas perspektīvas; +4.2.5. veic nepieciešamās darbības tādu Iekšlietu ministrijas valdījumā esošo īpašumu ierakstīšanai zemesgrāmatā un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, kuri ir aģentūras pārvaldīšanā; +4.2.6. uztur Iekšlietu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu datubāzi un nodrošina nekustamo īpašumu uzskaiti; +4.2.7. apsaimnieko Iekšlietu ministrijas valdījumā esošos nekustamos īpašumus, kas ir aģentūras pārvaldīšanā; +4.2.8. veic iestāžu noslēgto nekustamā īpašuma nomas, īres un patapinājuma līgumu reģistrāciju un uzskaiti; +4.2.9. nodrošina Latvijas Republikas robežas ar Krievijas Federāciju demarkāciju; +4.2.10. organizē Latvijas Republikas robežas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku pierobežas ceļu un valsts robežas joslas zemes īpašumtiesību sakārtošanu; +4.3. iepirkumu jomā: +4.3.1. sagatavo un iesniedz iekšlietu ministram apstiprināšanai Iekšlietu ministrijas centralizēto iepirkumu plānu kārtējam gadam; +4.3.2. veic iepirkuma procedūras iestāžu vajadzībām saskaņā ar Iekšlietu ministrijas centralizēto iepirkumu plānu kārtējam gadam; +4.3.3. sagatavo Iekšlietu ministrijas statistikas pārskatu par iepirkumiem; +4.4. (svītrots ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 96); +4.5. lietisko pierādījumu un arestētās mantas pārvaldīšanas jomā: +4.5.1. saskaņā ar procesa virzītāja nolēmumu kriminālprocesā uzglabā, realizē un iznīcina lietiskos pierādījumus un arestēto mantu; +4.5.2. veic aģentūras glabāšanā nodoto lietisko pierādījumu un arestētās mantas uzskaiti; +4.5.3. saskaņā ar procesa virzītāja nolēmumu kriminālprocesā atdod lietiskos pierādījumus un arestēto mantu attiecīgajām personām vai atlīdzina lietisko pierādījumu vai arestētās mantas vērtību, ja lietiskie pierādījumi vai arestētā manta ir realizēta vai iznīcināta; +4.5.4. informē procesa virzītāju par izdevumiem, kas saistīti ar lietisko pierādījumu glabāšanu, pārsūtīšanu, realizāciju vai iznīcināšanu, lai minētos izdevumus iekļautu procesuālajos izdevumos; +4.6. administratīvo pārkāpumu lietās izņemtās mantas un dokumentu pārvaldīšanas jomā: +4.6.1. saskaņā ar atbildīgās institūcijas lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā nodrošina administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu glabāšanu, realizāciju un iznīcināšanu; +4.6.2. saskaņā ar atbildīgās institūcijas lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atdod administratīvā pārkāpuma lietā izņemto mantu un dokumentus attiecīgajām personām vai atlīdzina administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas vērtību, ja aģentūra izņemto mantu ir realizējusi vai iznīcinājusi; +4.6.3. informē atbildīgās iestādes amatpersonu, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, par izdevumiem, kas radušies saistībā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu, iznīcināšanu, realizāciju; +4.7. ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu iznīcināšanas jomā: +4.7.1. pieņem iznīcināšanai, uzskaita un nodrošina ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu iznīcināšanu atbilstoši deleģējumam, kas noteikts normatīvajos aktos, kuri reglamentē ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu iznīcināšanu; +4.8. ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu, speciālo līdzekļu un ekipējuma nodrošināšanas jomā: +4.8.1. iegādājas, uzglabā, uzskaita, izsniedz, remontē, noraksta un realizē iestāžu funkciju nodrošināšanai nepieciešamo bruņojumu un ekipējumu; +4.8.2. Valsts prezidenta vai Ministru prezidenta vajadzībām iegādājas šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, ar kuriem Valsts prezidents vai Ministru prezidents paredzējis apbalvot personas par īpašiem nopelniem valsts labā; +4.9. vada valsts un starptautiskos projektus un programmas, par kuru īstenošanu atbildīga aģentūra; +4.10. sniedz metodisku un konsultatīvu palīdzību iestādēm aģentūras kompetencē esošajos jautājumos; +4.11. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(Grozīts ar MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 578; MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 96) +5. Aģentūrai ir tiesības: +5.1. publicēt informatīvus materiālus un sniegt informāciju plašsaziņas līdzekļos par aģentūras kompetencē esošajiem jautājumiem; +5.2. pieaicināt speciālistus (ekspertus), lai veiktu ar aģentūras darbību saistītus uzdevumus; +5.3. sniegt publiskos maksas pakalpojumus citām valsts un pašvaldību institūcijām un privātpersonām. + +III. Aģentūras amatpersonu kompetence +6. Aģentūru vada aģentūras direktors. Aģentūras direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata iekšlietu ministrs. +7. Aģentūras direktors bez īpaša pilnvarojuma pārstāv aģentūru. +8. Aģentūras direktoram var būt vietnieki. Aģentūras direktora vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam aģentūras direktora vietniekam tieši pakļautās aģentūras struktūrvienības nosaka aģentūras direktors. + +IV. Aģentūras darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par aģentūras darbību +9. Aģentūras amatpersonas izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aģentūras direktoram. Aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. +10. Aģentūras direktora izdoto administratīvo aktu (izņemot šo noteikumu 9.punktā minēto administratīvo aktu) un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Iekšlietu ministrijā. Iekšlietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. +11. Aģentūras direktors reizi gadā, kā arī pēc iekšlietu ministra pieprasījuma sniedz iekšlietu ministram pārskatu par aģentūras funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +12. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija noteikumus Nr.693 "Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 107.nr.). +13. Aģentūra ir Nodrošinājuma valsts aģentūras funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja. +14. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis diff --git a/sources/14-0693-FID.txt b/sources/14-0693-FID.txt new file mode 100644 index 0000000..8bedd85 --- /dev/null +++ b/sources/14-0693-FID.txt @@ -0,0 +1,14 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 308 Rīgā 2024. gada 28. maijā (prot. Nr. 22 9. §) +Finanšu izlūkošanas dienesta nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu +1. Finanšu izlūkošanas dienests (turpmāk – dienests) ir iekšlietu ministra institucionālajā pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Dienesta darbības mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai un veikt uzraudzību starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos tiktāl, ciktāl normatīvie akti nenosaka citādi. +3. Dienests atbilstoši kompetencei īsteno tam noteiktus uzdevumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jomā. +4. Dienesta darbības tiesiskais pamats, uzdevumi un funkcijas ir noteiktas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē dienesta darbību. +5. Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta priekšnieks. Dienesta priekšnieks ir atbildīgs par iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +6. Dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu dienesta priekšniekam, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Dienesta priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +7. Publiskos pārskatus un ziņojumus par dienesta darbību un piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu dienests sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā. +8. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2019. gada 5. marta noteikumus Nr. 102 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 48. nr.). + +Ministru prezidente E. Siliņa +Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis diff --git a/sources/15-0000-IZM.txt b/sources/15-0000-IZM.txt new file mode 100644 index 0000000..d4e0a91 --- /dev/null +++ b/sources/15-0000-IZM.txt @@ -0,0 +1,220 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.528 Rīgā 2003.gada 16.septembrī (prot. Nr.49 27.§) +Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības, zinātnes, kosmosa un sporta nozarē, kā arī jaunatnes un valsts valodas politikas jomā. +(MK 28.02.2023. noteikumu Nr. 77 redakcijā) +2. Ministrija ir tieši pakļauta izglītības un zinātnes ministram (turpmāk — ministrs). +3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. + +II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence +4. Ministrijas funkcijas: +4.1. izstrādāt izglītības, zinātnes, kosmosa, sporta, jaunatnes un valsts valodas politiku; +4.2. organizēt un koordinēt izglītības, zinātnes, kosmosa, sporta, jaunatnes un valsts valodas politikas īstenošanu; +4.3. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +(Grozīts ar MK 25.11.2003. noteikumiem Nr.664; MK 05.10.2004. noteikumiem Nr.843; MK 01.09.2009. noteikumiem Nr.990; MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 77) +5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija: +5.1. izstrādā valsts izglītības standartus un atbilstoši standartos noteiktajām prasībām izstrādā un apstiprina izglītības programmu paraugus, mācību priekšmetu standartus un mācību priekšmetu un kursu paraugus; +5.2. izstrādā un īsteno mācību un audzināšanas procesa kvalitātes pilnveides pasākumus; +5.3. (svītrots ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr. 597); +5.4. (svītrots ar MK 20.02.2018. noteikumiem Nr. 100); +5.5. izstrādā prasības pedagoga profesionālajai pilnveidei; +5.6. (svītrots ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr. 597); +5.7. saskaņo pašvaldību izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizāciju un slēgšanu; +5.8. ierosina pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju atbrīvošanu no darba; +5.9. (svītrots ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr. 597); +5.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par valsts izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu; +5.11. organizē profesijas standarta vai profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai nav nepieciešams izstrādāt profesijas standartu) izstrādi vai aktualizāciju atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras 6.‒7. līmenim; +5.12. organizē darba tirgus attīstības un darbaspēka pieprasījuma izpēti un izglītojamo profesionālo orientāciju; +5.13. koordinē profesionālās izglītības īstenošanā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto institūciju darbību, kā arī veicina pieaugušo neformālās izglītības attīstību; +5.14. nodrošina tirgus orientēto pētījumu projektu un valsts pārvaldes institūciju pasūtīto pētījumu projektu administrēšanu, ekspertīzi un finansēšanu attiecīgās budžeta apakšprogrammas ietvaros; +5.15. nodrošina starptautisko sadarbības programmu īstenošanu zinātnē, kosmosā un tehnoloģiju attīstībā Latvijā; +5.16. organizē un koordinē studiju kreditēšanu un studējošo kreditēšanu — kredītu izsniegšanu, apkalpošanu, administrēšanu, dzēšanu, kā arī kredītu un kredīta procentu piedziņu; +5.17. koordinē profesionālo kvalifikāciju atzīšanu reglamentēto profesiju jomā; +5.18. atbilstoši kompetencei piedalās sagatavošanās darbā Latvijas dalībai Eiropas Savienības strukturālajos fondos, koordinē darbu ar Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumentiem PHARE, Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem un ārvalstu tehnisko palīdzību izglītībā, zinātnē, kosmosā un sportā; +5.19. nodrošina Eiropas Savienības izglītības programmu īstenošanu Latvijā; +5.20. koordinē un īsteno izglītības informatizācijas sistēmas pilnveidi; +5.21. nodrošina ministrijai iedalīto valsts budžeta līdzekļu izmantošanu paredzētajiem mērķiem; +5.21.¹ uzrauga jaunatnes sporta politikas īstenošanu; +5.21.² īsteno mērķtiecīgu starptautisko sadarbību sporta jomā un nodrošina Latvijas pārstāvniecību starptautiskajās sporta organizācijās; +5.21.³ koordinē sporta pasākumu organizēšanu; +5.21.⁴ izstrādā un īsteno sporta nozares finansēšanas stratēģiju; +5.21.⁵ atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajai apropriācijai administrē sportam piešķirtos valsts budžeta līdzekļus; +5.21.⁶ normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē un koordinē nacionālo sporta bāzu darbību sporta jomā; +5.21.⁷ normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina, lai tiktu izpildītas Eiropas konvencijā par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos, īpaši futbola sacensību laikā, paredzētās saistības sporta jomā; +5.21.⁸ (svītrots ar MK 15.04.2014. noteikumiem Nr. 196); +5.21.⁹ (svītrots ar MK 15.04.2014. noteikumiem Nr. 196); +5.21.¹⁰ veicina valsts un pašvaldību iestāžu, jaunatnes organizāciju un citu darbā ar jaunatni iesaistīto personu sadarbību un darbības saskaņotību vienotas valsts politikas izstrādē un īstenošanā jaunatnes politikas jomā; +5.21.¹¹ koordinē un organizē pasākumu sistēmu darbā ar jaunatni, arī jaunatnes lietu speciālistu apmācību; +5.21.¹² nodrošina pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu; +5.21.¹³ apkopo un analizē informāciju par sporta izglītības iestāžu licencēto programmu īstenošanas plāna izpildi, grupu noslogotību, dalību sacensībās, sasniegumiem un materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī citu veidu statistiku un informāciju sporta jomā; +5.22. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(Grozīts ar MK 05.10.2004. noteikumiem Nr. 843; MK 30.05.2006. noteikumiem Nr. 434; MK 22.12.2008. noteikumiem Nr. 1090; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr. 597; MK 01.09.2009. noteikumiem Nr. 990; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr. 1615; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr. 677; MK 20.02.2018. noteikumiem Nr. 100; MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 156; MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 77) +5.¹ Ministrija nodrošina Latvijas Sporta muzeja darbību, uztur un attīsta muzeja krājumu un nodrošina tā saglabāšanu, nodrošina muzeja krājuma un sporta vēstures informācijas un pētniecības pieejamību sabiedrībai, popularizē Latvijas sporta kultūrvēsturisko mantojumu un veicina sporta vēstures apguvi, kā arī veic izglītojošo darbu un pētniecisko darbu muzeja krājuma izpētē un Latvijas sporta vēsturē. Ministrija šajā punktā minēto valsts pārvaldes uzdevumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt privāto vai publisko tiesību subjektam. +(MK 08.04.2025. noteikumu Nr. 216 redakcijā) +6. Ministrija: +6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus; +6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem; +6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus; +6.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts uzņēmējsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; +6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; +6.6. savas kompetences ietvaros pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; +6.7. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; +6.8. veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; +6.9. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē un īstenošanā; +6.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas izglītības valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; +6.11. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas un sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē. +7. Ministrijas tiesības: +7.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +7.2. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus; +7.3. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību; +7.4. veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; +7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + +III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence +8. Ministrijas darbu vada ministrs. +9. Ministrs: +9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; +9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām; +9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu; +9.4. dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.5. ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību (uzņēmējsabiedrību), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu; +9.6. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus; +9.7. var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.8. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.9. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā; +9.10. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus; +9.11. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +(Grozīts ar MK 26.04.2005. noteikumiem Nr.290) +10. Parlamentārais sekretārs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. +11. Valsts sekretārs: +11.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu; +11.2. vada iestādes administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi; +11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi; +11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei; +11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm; +11.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus; +11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; +11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem; +11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa; +11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +12. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci nosaka valsts sekretārs. +(MK 13.03.2012. noteikumu Nr.183 redakcijā) +13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti un patstāvīgās nodaļas. Departamentos var būt nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs. +(MK 13.03.2012. noteikumu Nr.183 redakcijā) +14. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu. +15. Departamentu vada departamenta direktors. Valsts sekretāra vietnieks vienlaikus var būt departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. +(MK 13.03.2012. noteikumu Nr.183 redakcijā) +16. Patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. Patstāvīgās nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. +17. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs. + +IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību +18. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +19. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. +20. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. +21. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. +22. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu. +23. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību. + +V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes, kapitālsabiedrības (uzņēmējsabiedrības), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (Nodaļas nosaukums MK 26.04.2005. noteikumu Nr.290 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.06.2007. noteikumiem Nr.389; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1615) +24. Ministrijas padotībā ir: +24.1. Izglītības kvalitātes valsts dienests; +24.2. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra; +24.3. (svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 156); +24.4. Latvijas Sporta muzejs; +24.5. Latvijas Zinātnes padome; +24.6. Latviešu valodas aģentūra; +24.7. Valsts izglītības attīstības aģentūra; +24.8. (svītrots ar MK 08.04.2025. noteikumiem Nr. 216); +24.9. Latvijas Zinātņu akadēmija; +24.10. Elektronikas un datorzinātņu institūts; +24.11. Fizikālās enerģētikas institūts; +24.12. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs; +24.13. Latvijas Organiskās sintēzes institūts; +24.14. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts; +24.15. (svītrots ar MK 22.12.2025. noteikumiem Nr. 806); +24.16. Daugavpils Universitāte; +24.17. (svītrots no 31.10.2022. ar MK 20.09.2022. noteikumiem Nr. 581, sk. grozījumu 2. punktu); +24.18. (svītrots ar MK 10.12.2024. noteikumiem Nr. 786); +24.19. Latvijas Universitāte; +24.20. (svītrots ar MK 14.05.2024. noteikumiem Nr. 290); +24.21. (svītrots ar MK 22.12.2025. noteikumiem Nr. 806); +24.22. (svītrots ar MK 20.02.2018. noteikumiem Nr. 100); +24.23. Rīgas Tehniskā universitāte; +24.24. Ventspils Augstskola; +24.25. Vidzemes Augstskola; +24.26. (zaudējis spēku ar 01.03.2018.; sk. 30. punktu); +24.27. (svītrots ar MK 14.05.2024. noteikumiem Nr. 290); +24.28. (svītrots no 01.04.2023. ar MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 77, sk. grozījumu 2. punktu); +24.29. (svītrots ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 156); +24.30. (svītrots ar MK 16.07.2019. noteikumiem Nr. 342); +24.31. Rīgas Tehniskā koledža; +24.32. Rīgas Būvniecības koledža; +24.33. (svītrots ar MK 16.07.2019. noteikumiem Nr. 342); +24.34. (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); +24.35. Aizkraukles Profesionālā vidusskola; +24.35.¹ Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums; +24.36. (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); +24.37. (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); +24.38. (svītrots ar MK 20.02.2018. noteikumiem Nr. 100); +24.39. (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); +24.40. Latgales Industriālais tehnikums; +24.40.¹ Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums; +24.41. (svītrots ar MK 20.09.2022. noteikumiem Nr. 581); +24.42. (svītrots ar MK 20.09.2022. noteikumiem Nr. 581); +24.43. (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); +24.44. (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); +24.45. Jelgavas tehnikums; +24.45.¹ Kandavas Lauksaimniecības tehnikums; +24.46. Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums; +24.47. (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); +24.48. (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); +24.49. Ogres tehnikums; +24.50. Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums; +24.51. (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); +24.52. Liepājas Valsts tehnikums; +24.53. Rīgas Valsts tehnikums; +24.53.¹ Rēzeknes tehnikums; +24.54. (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); +24.55. Rīgas Mākslas un mediju tehnikums; +24.56. Rīgas Metālapstrādes profesionālā vidusskola; +24.57. (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); +24.58. Rīgas Stila un modes tehnikums; +24.59. Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola; +24.60. Saldus tehnikums; +24.61. (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); +24.62. (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); +24.63. Smiltenes tehnikums; +24.64. Valmieras tehnikums; +24.65. (svītrots ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89); +24.66. Ventspils tehnikums; +24.67. Murjāņu sporta ģimnāzija; +24.68. (svītrots no 01.10.2022. ar MK 20.09.2022. noteikumiem Nr. 581, sk. grozījumu 3. punktu). +(MK 15.04.2014. noteikumu Nr. 196 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 89; MK 20.02.2018. noteikumiem Nr. 100; MK 20.09.2022. noteikumiem Nr. 581; MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 77; MK 14.05.2024. noteikumiem Nr. 290) +25. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās (uzņēmējsabiedrībās): +25.1. (svītrots ar MK 12.06.2007. noteikumiem Nr. 389); +25.2. (svītrots ar MK 15.04.2014. noteikumiem Nr. 196); +25.3. (svītrots ar MK 20.02.2018. noteikumiem Nr. 100); +25.4. (svītrots ar MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 77); +25.5. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais sporta centrs"; +25.6. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums"; +25.7. (svītrots ar MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 77); +25.8. (svītrots ar MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 77); +25.9. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Olimpiskā vienība"; +25.10. (svītrots ar MK 15.04.2008. noteikumiem Nr. 262); +25.11. (svītrots ar MK 15.04.2014. noteikumiem Nr. 196). +(MK 26.04.2005. noteikumu Nr. 290 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.05.2006. noteikumiem Nr. 434; MK 15.04.2008. noteikumiem Nr. 262; MK 15.04.2014. noteikumiem Nr. 196; MK 20.02.2018. noteikumiem Nr. 100; MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 77) +26. (Svītrots ar MK 12.06.2007. noteikumiem Nr.389.) +26.¹ (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1615) + +VI. Noslēguma jautājumi +27. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 23.decembra noteikumus Nr.557 "Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 1., 42., 89.nr.). +28. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.oktobri. +29. Šo noteikumu 24.51.apakšpunkts zaudē spēku ar 2005.gada 1.jūliju. +(MK 26.04.2005. noteikumu Nr.290 redakcijā) +30. Šo noteikumu 24.26. apakšpunkts zaudē spēku 2018. gada 1. martā. +(MK 20.02.2018. noteikumu Nr. 100 redakcijā) + +Ministru prezidents E.Repše +Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis diff --git a/sources/15-0172-LZP.txt b/sources/15-0172-LZP.txt new file mode 100644 index 0000000..6830d16 --- /dev/null +++ b/sources/15-0172-LZP.txt @@ -0,0 +1,84 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 408 Rīgā 2020. gada 30. jūnijā (prot. Nr. 42 61. §) +Latvijas Zinātnes padomes nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu (MK 27.09.2022. noteikumu Nr. 597 redakcijā) + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Latvijas Zinātnes padome (turpmāk – padome) ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +(MK 18.02.2025. noteikumu Nr. 104 redakcijā) +2. Padomes darbības mērķis ir īstenot valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politiku, nodrošinot normatīvajos aktos deleģēto no valsts budžeta, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansēto zinātnisko pētījumu programmu un projektu ieviešanu un tiem piešķirto finanšu līdzekļu administrēšanu, kā arī zinātniskās darbības vai zinātnisko projektu īstenošanas monitoringu un analītikā balstītu rīcībpolitikas lēmumu pieņemšanu un programmu ieviešanu. + +II. Padomes funkcijas, uzdevumi, kompetence un tiesības +3. Padomes funkcijas un kompetences noteiktas Zinātniskās darbības likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī šajā nolikumā. Padome veic šādas funkcijas: +3.1. ievieš normatīvajos aktos deleģētās no valsts budžeta finansētās zinātnisko pētījumu programmas, veic to rezultātu monitoringu, administratīvu un finansiālu uzraudzību, kā arī apkopo attiecīgo informāciju un nodrošina tās pieejamību; +3.2. īsteno starptautiskās sadarbības projektus un Eiropas Savienības politikas iniciatīvas zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā; +3.3. sniedz informāciju un datos un analīzē balstītas konsultācijas par valsts politikas īstenošanu zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā, kā arī par valsts un Eiropas Savienības politiku un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību; +3.4. īsteno informācijas, publicitātes un atbalsta pasākumus saistībā ar Eiropas Savienības ārējās sadarbības politikas instrumentiem zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas jomā; +3.5. veic Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" (Horizon Europe) 2021.–2027. gadam (turpmāk – pamatprogramma "Apvārsnis Eiropa") nacionālā kontaktpunkta funkcijas un, sākot ar 2028. gadu, 10. Ietvara programmas 2028.–2034. gadam Latvijas nacionālā kontaktpunkta funkcijas; +3.6. nodrošina Latvijas dalību Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" (Horizon 2020) ERA-NET Cofund projektos, pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" COFUND aktivitātēs, tostarp Eiropas Partnerībās, Programmas līmeņa sadarbības starp valstu P&I politikas veidotājiem koordinācijas un atbalsta darbībās, kopīgajās programmās, ko īsteno vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 185. pantu vai struktūrās, kuras izveidotas, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu, kā arī Eiropas sadarbībā zinātnes un tehnoloģiju jomā (COST) un EUREKA programmās; +3.7. nodrošina Eiropas Savienības fondu projektu vadību un īstenošanu, ja padome ir projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs, kā arī veic finansējuma saņēmēja sadarbības partnera pienākumus, tostarp kā finansējuma saņēmējs Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.5. pasākuma "Latvijas pilnvērtīga dalība pamatprogrammā Apvārsnis Eiropa, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu" pirmajā un otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā, projektā Nr. 1.1.1.5./1/24/I/001 "Atbalsts Latvijas dalībai starptautiskās pētniecības un inovācijas programmās" un 1.1.1.9. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētījumi" projektā Nr. 1.1.1.9/1/24/I/001 "Pēcdoktorantūras pētījumi", kā arī kā finansējuma saņēmēja sadarbības partneris 1.1.1.1. pasākuma "Zinātnes politikas īstenošana, vadība un kapacitātes stiprināšana" projektā Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 "Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība"; +3.8. nodrošina aģentūras funkciju izpildi Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta programmās un Šveices un Latvijas sadarbības programmā "Lietišķā pētniecība" atbilstoši normatīvajam regulējumam par programmu īstenošanu; +3.9. kārto Zinātnisko institūciju reģistru. +(Grozīts ar MK 27.09.2022. noteikumiem Nr. 597; MK 18.02.2025. noteikumiem Nr. 104) +4. Lai īstenotu šo noteikumu 3. punktā noteiktās funkcijas un kompetences, padome veic šādus uzdevumus: +4.1. sagatavo priekšlikumus valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas un tās prioritāšu izstrādei, zinātnes finansēšanai nepieciešamā valsts budžeta projekta izstrādei, izvērtē un sniedz priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem zinātnisko darbību regulējošajos normatīvajos aktos; +4.2. nodrošina neatkarīgu zinātnes un tehnoloģiju rīcībpolitikas instrumentu, tostarp pētniecības un attīstības programmu, ietekmes izvērtējumu; +4.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veido, attīsta, īsteno, administrē un uzrauga zinātnisko pētījumu programmas un pētniecības projektus, tostarp organizē un izsludina projektu konkursus, nodrošina zinātnisko pētījumu īstenošanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma pārbaudes; +4.4. nodrošina zinātnisko ekspertīzi publiskajam un privātajam sektoram; +4.5. sniedz priekšlikumus nacionālās un Eiropas nozīmes zinātniskās infrastruktūras objektu noteikšanai, izveidošanai, uzturēšanai un racionālai izmantošanai, izstrādā nacionālo infrastruktūras ceļa karti; +4.6. nodrošina starptautiskās sadarbības projektu un Eiropas Savienības politikas iniciatīvu īstenošanu zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas jomā Latvijā; +4.7. īsteno Eiropas Savienības kārtējās Ietvara programmas nacionālā kontaktpunkta funkcijas; +4.8. nodrošina Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansēto programmu un projektu apsaimniekošanu pētniecībā, kā arī veic Šveices un Latvijas sadarbības programmas "Lietišķā pētniecība" starpniekinstitūcijas funkcijas; +4.9. nodrošina starptautisko sadarbības programmu projektu vērtēšanu, administrēšanu un uzraudzību, kā arī starptautisko pētījumu īstenošanu zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas jomā; +4.10. piesaista publisku finansējumu starptautisko iniciatīvu un projektu ietvaros, tai skaitā pētniecības un attīstības projektus zinātnisko institūciju kapacitātes stiprināšanai, kā arī īsteno projektus, nodrošinot atbilstošu funkciju nodalīšanu; +4.11. īsteno zinātnes stratēģisko komunikāciju, tostarp izplata informāciju par padomes īstenotajām programmām un projektiem; +4.12. piedalās integrētās Latvijas zinātnes portāla https://researchLatvia.gov.lv satura veidošanā un stratēģiskās komunikācijas nodrošināšanā; +4.13. sistemātiski uzkrāj un apkopo datus atbilstoši padomes funkcijām un kompetencēm, izstrādā analītikā balstītus secinājumus, rekomendācijas, prognožu modeļus un iniciatīvas zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas komunikācijai, rīcībpolitikai un lēmumu pieņemšanai, kā arī nodrošina pieejamību datiem un secinājumiem; +4.14. organizē un vada seminārus un konferences, piedalās ārvalstu un starptautisko institūciju sadarbības projektos, programmās un pasākumos zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā; +4.15. sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju veic pasākumus Eiropas zinātnieku ētikas hartā nostiprināto principu iedzīvināšanai; +4.16. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(Grozīts ar MK 18.02.2025. noteikumiem Nr. 104) +5. Lai nodrošinātu padomes funkciju un uzdevumu izpildi, padome sadarbojas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, zinātniekus un zinātniskās institūcijas pārstāvošām organizācijām, uzņēmējiem un to organizācijām, citām valsts pārvaldes iestādēm zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomā, Eiropas Savienības institūcijām un citām ārvalstu institūcijām un starptautiskajām organizācijām, to struktūrvienībām un amatpersonām, kā arī ar citām juridiskajām un fiziskajām personām, piedalās starpvalstu sadarbības programmās un projektos, sadarbojas ar plašsaziņas līdzekļiem un sniedz tiem informāciju par padomes darbību un tās rezultātiem. +6. Padome funkcijas un uzdevumus veic atbilstoši vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijai, kārtējā gada darbības plānam un kārtējā gada budžetam. +(MK 18.02.2025. noteikumu Nr. 104 redakcijā) +7. Padomei ir šādas tiesības: +7.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši kompetencei pieprasa un saņem no valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem, fiziskajām un juridiskajām personām un to apvienībām funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju; +7.2. iekasē maksu par padomes sniegtajiem maksas pakalpojumiem; +7.3. pieņem ziedojumus un dāvinājumus, kurus izmanto ar saimniecisko darbību nesaistītu pētniecības projektu finansēšanai; +7.4. atbilstoši padomes funkcijām, kompetencei un uzdevumiem slēdz līgumus ar valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem, fiziskajām un juridiskajām personām un to apvienībām; +7.5. pieaicina ekspertus un slēdz ar viņiem līgumus, lai veiktu ar padomes darbību saistīto funkciju un uzdevumu izpildi; +7.6. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkojas ar padomes valdījumā esošo mantu un finanšu līdzekļiem; +7.7. rīkojas kā centralizētā iepirkumu institūcija Publisko iepirkumu likuma izpratnē, veicot iepirkumus visiem Publisko iepirkumu likuma subjektiem. +(Grozīts ar MK 18.02.2025. noteikumiem Nr. 104) + +III. Padomes struktūra un pārvalde +8. Padomi vada padomes direktors. Padomes direktors ir valsts civildienesta ierēdnis. Padomes direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +9. Padomes direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts civildienesta likumā un Zinātniskās darbības likuma 14. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. +(MK 18.02.2025. noteikumu Nr. 104 redakcijā) +10. Padomes direktors nosaka padomes organizatorisko struktūru, funkciju un uzdevumu sadalījumu. Padomes direktoram var būt vietnieki, un viņu kompetenci nosaka padomes direktors. +11. (Svītrots ar MK 18.02.2025. noteikumiem Nr. 104) +12. (Svītrots ar MK 18.02.2025. noteikumiem Nr. 104) +13. (Svītrots ar MK 18.02.2025. noteikumiem Nr. 104) +14. (Svītrots ar MK 18.02.2025. noteikumiem Nr. 104) +15. (Svītrots ar MK 18.02.2025. noteikumiem Nr. 104) +16. (Svītrots ar MK 18.02.2025. noteikumiem Nr. 104) + +IV. Padomes finansēšana +17. Padomes finanšu līdzekļus veido: +17.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem; +17.2. pašu ieņēmumi, tai skaitā ieņēmumi no padomes sniegtajiem maksas pakalpojumiem; +17.3. ziedojumi un dāvinājumi; +17.4. ārvalstu finanšu palīdzība. +18. Gada beigās padomes kontos esošo līdzekļu atlikumu, kas radies no pašu ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai saņemtajiem transferta pārskaitījumiem no valsts pamatbudžeta ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, var izmantot nākamajā saimnieciskajā gadā atbilstoši piešķirtajiem asignējumiem. + +V. Padomes darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +19. Padomes darbības tiesiskumu nodrošina padomes direktors. Padomes direktors ir atbildīgs par padomes iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +20. Padomes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai tās faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu padomes direktoram. Padomes direktora izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. +(MK 27.09.2022. noteikumu Nr. 597 redakcijā) +21. Padome ne retāk kā reizi gadā sagatavo pārskatu par tās funkciju un uzdevumu izpildi un padomei piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un iesniedz to Izglītības un zinātnes ministrijā. + +VI. Noslēguma jautājums +22. Šo noteikumu 3.5., 3.6., 3.7. un 3.8. apakšpunkts stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. +(Grozīts ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 451) + +Ministru prezidents A. K. Kariņš +Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska diff --git a/sources/15-0173-izglitibas-kvalitates-dienests.txt b/sources/15-0173-izglitibas-kvalitates-dienests.txt new file mode 100644 index 0000000..a83084b --- /dev/null +++ b/sources/15-0173-izglitibas-kvalitates-dienests.txt @@ -0,0 +1,101 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.225 Rīgā 2013.gada 23.aprīlī (prot. Nr.23 20.§) +Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk – dienests) ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Dienesta darbības mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un tiesisku izglītību, veicot izglītības kvalitātes monitoringu un sniedzot atbalstu izglītības procesa īstenošanā. + +II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Dienestam ir šādas funkcijas: +3.1. iegūt, apkopot un analizēt izglītības politikas veidošanai un īstenošanai nepieciešamo informāciju; +3.2. reģistrēt izglītības iestādes, tai skaitā starptautiskās skolas, kā arī psihologus un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējus; +3.3. licencēt izglītības programmas (izņemot interešu izglītības, pieaugušo neformālās izglītības un augstākās izglītības studiju programmas); +3.4. nodrošināt vispārējās un profesionālās izglītības (izņemot augstāko profesionālo izglītību) kvalitātes novērtēšanu; +3.5. (svītrots no 01.06.2023. ar MK 27.09.2022. noteikumiem Nr. 598; sk. 19.¹ punktu); +3.6. kontrolēt izglītības procesu un sniegt ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai; +3.7. izsniegt sertifikātus pedagogu privātprakses uzsākšanai un nodrošināt to uzskaiti; +3.8. veikt sporta speciālistu un sporta izglītības iestāžu darba uzraudzību; +3.9. izvērtēt, vai atļauja strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta, nekaitēs izglītojamo interesēm; +3.10. organizēt izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu. +(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr. 631; MK 29.08.2017. noteikumiem Nr. 507; MK 27.09.2022. noteikumiem Nr. 598, sk. 19.¹ punktu) +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, dienests veic Izglītības likumā noteiktos uzdevumus, kā arī šādus uzdevumus: +4.1. uztur šādus reģistrus: +4.1.1. Izglītības iestāžu reģistru (tai skaitā Augstskolu reģistru); +4.1.2. Izglītības programmu reģistru; +4.1.3. Nozares eksaminācijas centru reģistru; +4.1.4. Pedagogu reģistru (pedagogi, kam izsniegti sertifikāti pedagoga privātprakses uzsākšanai); +4.1.5. Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistru; +4.1.6. Psihologu reģistru; +4.2. veic obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaiti; +4.3. veic vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanu, kā arī sniedz konsultācijas par to izstrādi, grozīšanu un īstenošanu; +4.3.¹ pieņem lēmumu par sākotnējās atļaujas vai atļaujas izsniegšanu starptautiskas izglītības programmas īstenošanai un mācību priekšmeta "Latvijas mācība" (latviešu valoda, Latvijas vēsture un kultūra, Latvijas daba un ģeogrāfija) apstiprināšanu; +4.4. organizē izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas, interešu izglītības iestādes, pieaugušo neformālās izglītības iestādes) un nozares eksaminācijas centru darbības kvalitātes novērtēšanu un akreditāciju; +4.5. organizē vispārējās un profesionālās izglītības programmu (izņemot profesionālās pilnveides izglītības programmas, profesionālās ievirzes izglītības programmas, augstākās izglītības studiju programmas) kvalitātes novērtēšanu un akreditāciju; +4.6. veic izglītības iestāžu pašnovērtējuma ziņojumu analīzi un akreditācijas ekspertu komisijas sniegto ieteikumu ieviešanas monitoringu, sniedz atbalstu ieteikumu ieviešanā, kā arī metodisko atbalstu izglītības iestādes darbības un izglītības procesa īstenošanas pilnveidē; +4.7. nodrošina izglītības iestāžu pašnovērtēšanas un ārējās vērtēšanas metodikas pilnveidi; +4.8. koordinē un organizē izglītības kvalitātes datu ieguvi un pētniecību; +4.9. regulāri sagatavo ziņojumus par izglītības kvalitāti (izņemot augstāko izglītību) un sniedz priekšlikumus jautājumos, kas saistīti ar izglītības politikas plānošanu un īstenošanu; +4.10. nodrošina ārvalstu pieredzes un starptautisko izglītības pētījumu analīzi izglītības kvalitātes jomā; +4.11. organizē kvalitātes vērtēšanas ekspertu, pedagogu profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursus un seminārus, izdod metodiskos un informatīvos materiālus; +4.12. piedalās izglītības iestāžu vadītāju, vadītāju vietnieku un pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas metodikas pilnveidē; +4.12.¹ pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu, atteikumu izsniegt atļauju un atļaujas anulēšanu strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta; +4.12.² pieņem lēmumu par izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtējumu un atbilstību vai neatbilstību amatam; +4.12.³ izvērtē izglītības iestādes vadītāja un pedagoga vai viņa rīcības atbilstību Izglītības likuma prasībām un pieņem lēmumu par izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga atstādināšanu no pienākumu pildīšanas; +4.12.⁴ reizi gadā apkopo un analizē Valsts izglītības informācijas sistēmā ievadīto informāciju par izglītojamo neattaisnotiem mācību kavējumiem, sagatavo ziņojumu un sniedz ieteikumus un metodisku atbalstu pašvaldībām un izglītības iestādēm priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku mazināšanai; +4.13. (svītrots no 01.06.2023. ar MK 27.09.2022. noteikumiem Nr. 598; sk. 19.¹ punktu); +4.14. (svītrots no 01.06.2023. ar MK 27.09.2022. noteikumiem Nr. 598; sk. 19.¹ punktu); +4.15. (svītrots no 01.06.2023. ar MK 27.09.2022. noteikumiem Nr. 598; sk. 19.¹ punktu); +4.16. atbilstoši kompetencei sniedz konsultācijas izglītības iestāžu vadībai, pedagogiem, izglītojamiem un citām personām; +4.17. koordinē Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūras (EQAVET) un vienoto profesionālās izglītības kvalitātes novērtēšanas rādītāju ieviešanu profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā; +4.18. izskata privātpersonu, valsts un pašvaldību iestāžu iesniegumus izglītības iestāžu darbības un izglītības procesa īstenošanas jautājumos; +4.19. apkopo un sniedz informāciju, kas nepieciešama augstskolas, koledžas vai studiju virziena akreditācijai; +4.20. sniedz ieteikumus valsts un pašvaldību iestādēm un citām institūcijām, lai sekmētu, nodrošinātu un pilnveidotu normatīvo aktu ievērošanu izglītības jomā un nodrošinātu izglītības kvalitāti, tai skaitā sniedz priekšlikumus izglītības iestādēm to darbības kvalitātes uzlabošanas pasākumu plānošanai un īstenošanai; +4.21. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kā arī iesaistās starptautiskajā sadarbībā un starptautiskajos projektos; +4.22. informē plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus par dienesta darbību; +4.23. nodrošina uzticības tālruņa darbību izglītības jomā; +4.24. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus; +4.25. informē Izglītības un zinātnes ministriju un Akadēmiskās informācijas centru, ja ir konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi augstskolas vai koledžas darbībā; +4.26. nodrošina normatīvā regulējuma izstrādi, kas saistīts ar izglītības programmu licencēšanu, izglītības iestāžu akreditāciju, izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu, kā arī reģistru darbību un izglītības procesa uzraudzību; +4.27. plāno un īsteno valsts politiku izglītības kvalitātes vērtēšanas un uzraudzības jomā; +4.28. veido izglītības kvalitātes novērtēšanas saturu un izstrādā vadlīnijas vispārējās un profesionālās izglītības (izņemot augstāko profesionālo izglītību) kvalitātes nodrošināšanai; +4.29. sniedz atzinumus par normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem, kas saistīti ar izglītības iestāžu uzraudzību, reģistru darbību, izglītības programmu licencēšanu un īstenošanu, kā arī izglītības kvalitātes vērtēšanu. +(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr. 631; MK 29.08.2017. noteikumiem Nr. 507; MK 27.09.2022. noteikumiem Nr. 598; sk. 19.¹ punktu) +5. Dienests sniedz Izglītības un zinātnes ministrijai priekšlikumus par nepieciešamo valsts budžeta finansējumu tā funkciju un uzdevumu īstenošanai. +6. Dienestam ir Izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības, kā arī tiesības saņemt maksu par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem. + +III. Dienesta struktūra +7. Dienesta darbu vada dienesta vadītājs. +8. Dienesta vadītāju pēc kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā izglītības un zinātnes ministrs. Dienesta vadītāju atbrīvo no amata izglītības un zinātnes ministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu. +9. Dienesta vadītājs pilda Izglītības likumā, Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kā arī šādas funkcijas: +9.1. nodrošina dienesta stratēģijas izstrādi un īstenošanu; +9.2. organizē un īsteno dienesta darbību un izveido racionālu struktūru dienesta funkciju izpildei; +9.3. nosaka dienesta ierēdņu un darbinieku pienākumus; +9.4. vada dienesta administratīvo darbu un organizē dienesta funkciju izpildi, nodrošinot to nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu; +9.5. nodrošina izglītības un zinātnes ministra, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra vai valsts sekretāra rīkojumu izpildi; +9.6. plāno finanšu resursus; +9.7. pieņem pārvaldes lēmumus, izdod iekšējos normatīvos aktus un administratīvos aktus; +9.8. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv dienestu; +9.9. dod tiešus rīkojumus un uzdevumus dienesta ierēdņiem un darbiniekiem; +9.10. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kā arī ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām; +9.11. informē plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus par dienesta darbību. +10. Dienesta vadītājam var būt vietnieki. +11. Dienesta vadītāja vietnieku kompetenci nosaka dienesta vadītājs. +12. Dienesta struktūru nosaka dienesta reglaments. Dienesta reglamentu apstiprina dienesta vadītājs pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju. +13. Dienesta struktūrvienības vada struktūrvienību vadītāji. Dienesta struktūrvienību vadītāju funkcijas un kompetenci nosaka dienesta vadītājs. +14. Dienesta struktūrvienības ir pakļautas dienesta vadītājam vai viņa vietniekiem saskaņā ar noteikto funkciju sadalījumu. + +IV. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par dienesta darbību +15. Dienesta vadītājs nodrošina dienesta darbības tiesiskumu. Dienesta vadītājs ir atbildīgs par dienesta iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +16. Dienesta vadītājs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto dienesta amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai amatpersonas faktisko rīcību. Dienesta vadītāja izdoto administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā. +17. Dienesta vadītāja izdotos administratīvos aktus (izņemot šo noteikumu 16.punktā minēto lēmumu) un faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +18. Dienests reizi gadā sniedz Izglītības un zinātnes ministrijai pārskatu par dienesta funkciju izpildi un dienestam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Izglītības un zinātnes ministrijai ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par dienesta darbību. + +V. Noslēguma jautājumi +19. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumus Nr.623 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 120.nr.; 2009, 104., 204.nr.; 2011, 37.nr.). +19.¹ Grozījumi, kas paredz svītrot šo noteikumu 3.5. apakšpunktu, kā arī 4.13., 4.14. un 4.15. apakšpunktu, stājas spēkā 2023. gada 1. jūnijā. +(MK 27.09.2022. noteikumu Nr. 598 redakcijā) +20. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.maijā. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Izglītības un zinātnes ministra vietā – iekšlietu ministrs R.Kozlovskis diff --git a/sources/15-0190-sporta-muzejs.txt b/sources/15-0190-sporta-muzejs.txt new file mode 100644 index 0000000..38c84fe --- /dev/null +++ b/sources/15-0190-sporta-muzejs.txt @@ -0,0 +1,63 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.864 Rīgā 2012.gada 11.decembrī (prot. Nr.70 48.§) +Latvijas Sporta muzeja nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Latvijas Sporta muzejs (turpmāk – muzejs) ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Izglītības un zinātnes ministrs pakļautību īsteno ar Izglītības un zinātnes ministrijas starpniecību. +2. Muzeja darbības mērķis ir vākt, saglabāt, pētīt, eksponēt un popularizēt materiālās un nemateriālās liecības, kurām ir vēsturiska, zinātniska un memoriāla nozīme, kā arī ar tām saistītu informāciju par Latvijas sporta vēsturi, lai ieinteresētu un informētu sabiedrību par Latvijas sporta kultūrvēsturisko mantojumu un sportu kā aktīva un veselīga dzīvesveida pamatu. + +II. Muzeja funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Muzejam ir šādas funkcijas: +3.1. uzturēt un attīstīt muzeja krājumu un nodrošināt tā saglabāšanu; +3.2. nodrošināt muzeja krājuma un sporta vēstures informācijas un pētniecības pieejamību sabiedrībai; +3.3. popularizēt Latvijas sporta kultūrvēsturisko mantojumu un veicināt sporta vēstures apguvi; +3.4. veikt pētniecisko darbu muzeja krājuma izpētē un Latvijas sporta vēsturē; +3.5. veikt izglītojošo darbu. +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veic šādus uzdevumus: +4.1. nodrošina muzeja krājuma – Nacionālā muzeju krājuma daļas – komplektēšanu, uzskaiti, dokumentēšanu un glabāšanu; +4.2. komplektē, dokumentē un saglabā muzeja krājumu, kas atspoguļo Latvijas sporta vēsturi, olimpiskās kustības Latvijā un latviešu trimdas sporta vēsturi; +4.3. sagatavo un īsteno Latvijas sporta vēstures izpētes un apguves projektus; +4.4. veido ekspozīcijas un izstādes muzejā un ārpus tā; +4.5. rada iespēju izmantot muzeja krājuma materiālus pētniecībai; +4.6. atbilstoši normatīvajiem aktiem par Nacionālo muzeju krājumu deponē muzeja krājuma priekšmetus Latvijā un ārpus tās; +4.7. vada ekskursijas, lasa lekcijas, organizē pasākumus, kā arī izstrādā un īsteno izglītojošās programmas; +4.8. sagatavo un izdod ceļvežus, katalogus un citus informatīvos materiālus par Latvijas sporta vēsturi, muzeja krājumu, muzeja vēsturi un izglītojošiem pasākumiem; +4.9. izglīto un informē sabiedrību par sporta kultūrvēsturisko mantojumu un tā vērtībām; +4.10. sniedz konsultācijas un metodisko palīdzību sporta vēstures jomā; +4.11. vāc, apkopo un analizē statistikas datus par muzeja apmeklētājiem, izstādēm un pasākumiem; +4.12. uztur un attīsta muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru. +5. Muzejam ir šādas tiesības: +5.1. publicēt informatīvus, zinātniskus, populārzinātniskus un reklāmas izdevumus un popularizēt muzeju plašsaziņas līdzekļos; +5.2. muzeja popularizēšanai izmantot savu simboliku; +5.3. aptaujāt un intervēt muzeja apmeklētājus; +5.4. iekasēt maksu par muzeja sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem atbilstoši muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādim; +5.5. veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai; +5.6. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām un ārvalstu institūcijām; +5.7. saņemt dāvinājumus, ziedojumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; +5.8. citas muzeju darbību reglamentējošos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + +III. Muzeja pārvalde un finansēšanas kārtība +6. Muzeja darbu vada muzeja direktors. Muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata izglītības un zinātnes ministrs, konsultējoties ar Latvijas Muzeju padomi. +7. Muzeja direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +8. Muzeja direktoram var būt vietnieki. Vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, kā arī viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeja direktors. +9. Lai noteiktu muzeja darbības politiku un stratēģiskos virzienus un veicinātu sadarbību ar nevalstiskajām sporta organizācijām, tiek izveidota muzeja konsultatīvā padome. Muzeja konsultatīvās padomes sastāvu un tās nolikumu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs. +10. Muzejā darbojas muzeja krājuma komisija. Muzeja krājuma komisijas sastāvu un tās nolikumu apstiprina muzeja direktors. +11. Muzeja finanšu līdzekļus veido: +11.1. valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem; +11.2. ieņēmumi par muzeja sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citi pašu ieņēmumi, kā arī projektu konkursos piešķirtie līdzekļi; +11.3. ziedojumi un dāvinājumi; +11.4. ārvalstu finanšu palīdzība. + +IV. Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +12. Muzeja darbinieku lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeja direktoram. Muzeja direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +13. Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 12.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +14. Muzejs sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par muzeja funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Muzejs reizi gadā sniedz pārskatu par muzeja funkciju izpildi Latvijas digitālajā kultūras kartē. +15. Muzejs pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par muzeja darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +16. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumus Nr.559 "Valsts aģentūras "Latvijas Sporta muzejs" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 119.nr.). +17. Muzejs kā tiešās pārvaldes iestāde ir valsts aģentūras "Latvijas Sporta muzejs" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. +18. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Izglītības un zinātnes ministra vietā – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs diff --git a/sources/15-0203-VIAA.txt b/sources/15-0203-VIAA.txt new file mode 100644 index 0000000..3aade46 --- /dev/null +++ b/sources/15-0203-VIAA.txt @@ -0,0 +1,88 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 207 Rīgā 2025. gada 1. aprīlī (prot. Nr. 13 12. §) +Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Aģentūras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku izglītības jomā, tai skaitā nodrošināt Eiropas Savienības un citu ārvalstu programmu un finanšu instrumentu īstenošanu un uzraudzību Izglītības un zinātnes ministrijas atbildības jomās. + +II. Aģentūras funkcijas, uzdevumi un kompetence +3. Aģentūrai ir šādas funkcijas: +3.1. nodrošināt Eiropas Savienības programmas izglītības, mācību, jaunatnes un sporta jomā "Erasmus+" (turpmāk – programma "Erasmus+") nacionālās aģentūras funkciju īstenošanu; +3.2. nodrošināt starptautisku sadarbību izglītības jomā un veicināt Latvijas izglītības atpazīstamību un konkurētspēju starptautiskā vidē; +3.3. nodrošināt vispārējās un profesionālās izglītības satura izstrādi, pilnveidi un attīstību; +3.4. nodrošināt plašākas mācīšanās pieredzi bērniem un jauniešiem; +3.5. nodrošināt profesionālā atbalsta sistēmu izglītības iestādēm un pašvaldībām bērnu un jauniešu mācīšanās pilnveidei; +3.6. nodrošināt izglītojamā mācību snieguma novērtēšanu valsts pārbaudījumos vispārējā un profesionālajā izglītībā un vērtēšanas sistēmas attīstību atbilstoši valsts izglītības standartiem; +3.7. nodrošināt valsts valodas prasmes pārbaudi; +3.8. nodrošināt profesionālo kvalifikāciju sistēmas (Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras pirmais, otrais, trešais, ceturtais, piektais, sestais, septītais un astotais profesionālās kvalifikācijas līmenis) izstrādi, pilnveidi un attīstību; +3.9. nodrošināt atbalstu iekļaujošas izglītības pieejas īstenošanā un individuālo spēju attīstībā vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs; +3.10. nodrošināt studentu finansiāla atbalsta sistēmas attīstību; +3.11. nodrošināt atbalstu profesionālās izglītības iestāžu darbībai un attīstībai saskaņā ar stratēģiskajām prioritātēm; +3.12. nodrošināt pieaugušo izglītības politikas īstenošanu, sistemātisku un inovatīvu risinājumu attīstību, veicināt pieaugušo iesaisti mūžizglītībā atbilstoši indivīda un darba devēja vajadzībām un nākotnes tirgus prasībām; +3.13. nodrošināt digitālo risinājumu izstrādi un attīstību izglītības jomā. +4. Izpildot šo noteikumu 3. punktā minētās funkcijas, aģentūra veic šādus uzdevumus: +4.1. nodrošina programmas "Erasmus+" īstenošanu Latvijā vispārējās (skolu) izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības, pieaugušo izglītības un sporta jomā; +4.2. nodrošina Eiropas Savienības un citu starptautisko (Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices, Norvēģijas finanšu instrumentu) programmu, projektu un iniciatīvu izglītības jomā plānošanu, vadīšanu, īstenošanu, uzraudzību un kontroli; +4.3. veic Eiropas Savienības tīklu (tai skaitā Eurydice tīkla) vadību izglītības jomā saskaņā ar Eiropas Savienības vadlīnijās noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem; +4.4. īsteno nacionālu iniciatīvu Study in Latvia, veicinot Latvijas augstākās izglītības atpazīstamību un eksportspēju un koordinējot valsts iestāžu un augstskolu sadarbību ārvalstu studentu piesaistes jautājumos; +4.5. nodrošina mācību satura (valsts izglītības standarti un vadlīnijas, mācību priekšmetu un kursu programmu paraugi) izstrādi, pārskatīšanu un pilnveidi vispārējā un profesionālajā izglītībā; +4.6. nodrošina izglītojamam noteikto sasniedzamo rezultātu izvērtēšanu un saskaņošanu; +4.7. nodrošina profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu atbilstību valsts izglītības standartiem; +4.8. sadarbībā ar iesaistītajām pusēm nodrošina atbalstu izglītības satura ieviešanai vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, pamatojoties uz Izglītības kvalitātes valsts dienesta (turpmāk – dienests) rekomendācijām par izglītības kvalitāti; +4.9. nodrošina karjeras atbalsta (informēšanas, karjeras izglītības un konsultēšanas) sistēmas attīstību, tai skaitā Eiropas Komisijas karjeras konsultēšanas un informācijas tīkla Euroguidance darbību Latvijā; +4.10. sniedz atbalstu daudzveidīgas bērnu un jauniešu interešu izglītības pieejamības nodrošināšanai; +4.11. veicina bērnu un jauniešu neformālās izglītības attīstību; +4.12. nodrošina Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanu, norisi un metodisko atbalstu; +4.13. organizē un nodrošina profesionālo, tai skaitā metodisko, atbalstu izglītības pārvalžu speciālistiem, izglītības iestāžu vadībai, pedagogiem un nozares ekspertiem, koordinējot profesionālā atbalsta sistēmā un tās pilnveidē iesaistīto pušu sadarbību; +4.14. nodrošina informatīvo materiālu, metodiskā atbalsta materiālu un mācību līdzekļu izstrādi un izvērtēšanu, kā arī izdošanu (ja attiecināms); +4.15. regulāri un sistēmiski pārskata un pilnveido vērtēšanas pieeju (tai skaitā vērtēšanas principus un pārbaudes darbu īstenošanu) vispārējā un profesionālajā izglītībā; +4.16. izstrādā valsts pārbaudes darbu (centralizētie eksāmeni, eksāmeni, monitoringa darbi) un diagnosticējošo darbu saturu vispārējā izglītībā un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu profesionālajā izglītībā; +4.17. plāno un organizē valsts pārbaudījumu norisi, centralizēto pārbaudes darbu vērtēšanu, rezultātu paziņošanu, veic rezultātu analīzi un nodrošina valsts pārbaudes darbu pilnveidi; +4.18. izstrādā valsts valodas prasmes pārbaudes saturu, organizē pārbaudes norisi, nodrošina pārbaudes darbu vērtēšanu un rezultātu paziņošanu; +4.19. sadarbībā ar nozaru pārstāvjiem nodrošina profesijas standarta un tajā iekļauto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes un aktualizācijas procesu no pirmā līdz astotajam profesionālās kvalifikācijas līmenim; +4.20. koordinē un sniedz metodisko atbalstu nozaru ekspertu padomēm nozaru kvalifikāciju struktūru un profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādei; +4.21. nodrošina izglītības iestādēm un pašvaldībām metodisko atbalstu iekļaujošās izglītības īstenošanā; +4.22. nodrošina atbalstu izglītojamiem ar īpašām vajadzībām un valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas darba norisi; +4.23. sadarbībā ar pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm nodrošina bērnu un jauniešu mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas risku apzināšanu un mazināšanu; +4.24. nodrošina atbalstu talantu attīstībai un prasmju izcilībai vispārējā un profesionālajā izglītībā, tai skaitā organizē valsts mācību priekšmetu olimpiādes, izglītojamo zinātniskās pētniecības darbu norisi, nacionāla līmeņa jauno profesionāļu meistarības konkursus un dalību starptautiskos pasākumos; +4.25. administrē Latvijas valsts stipendijas ārzemniekiem un ārvalstu valdību piedāvātās stipendijas, organizē Latvijas valdības stipendiju konkursus, pieteikumu vērtēšanu un piešķir Latvijas valdības stipendijas; +4.26. administrē studiju un studējošo kredītus, kas izsniegti no valsts budžeta līdzekļiem un kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, un nodrošina to uzraudzības procesu; +4.27. administrē sociālo stipendiju "Studētgods"; +4.28. nodrošina atbalstu profesionālās izglītības iestāžu darbībai, koordinē un pārrauga mācību procesa un noteikto mērķu īstenošanu saskaņā ar stratēģiskajām prioritātēm un veido sadarbību ar nozaru pārstāvjiem; +4.29. nodrošina profesionālās izglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras modernizāciju, lai apgūtu nozarēm aktuālas prasmes, un veic investīcijas klimata neitrālu risinājumu ieviešanā; +4.30. izstrādā un ievieš inovatīvus risinājumus, vada un īsteno pieaugušo izglītības projektus atbilstoši nozaru pasūtījumam un mērķa grupu vajadzībām; +4.31. veic pieaugušo izglītības datu monitoringu un analīzi, izstrādā datos balstītus priekšlikumus pieaugušo izglītības politikas ieviešanai un pilnveidei; +4.32. nodrošina pieaugušo izglītības īstenošanas kvalitāti, sadarbībā ar dienestu izveido un ievieš pieaugušo formālās un neformālās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmu un sniedz metodisko atbalstu izglītības iestādēm, pašvaldībām, nozaru ekspertu padomēm un citām iesaistītajām pusēm; +4.33. īsteno un nodrošina individuālo mācību kontu pieejas attīstību un pilnveidi; +4.34. izstrādā, pielāgo, attīsta, administrē un uztur informācijas, datu un resursu sistēmas un digitālos risinājumus izglītības jomā; +4.35. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +5. Nodrošinot šo noteikumu 3. un 4. punktā minēto funkciju un uzdevumu izpildi, aģentūra sadarbojas ar valsts un pašvaldību iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem, privātpersonām, kā arī starptautiskajām un ārvalstu institūcijām vai organizācijām, tai skaitā piedalās ārvalstu un starptautisko institūciju sadarbības projektos, programmās un pasākumos izglītības jomā. +6. Šo noteikumu 3. punktā minētās funkcijas aģentūra veic atbilstoši aģentūras direktora apstiprinātajai aģentūras darbības stratēģijai un gada darba plānam. +7. Aģentūrai ir šādas tiesības: +7.1. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no fiziskām un juridiskām personām aģentūras funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; +7.2. sniegt maksas pakalpojumus; +7.3. pieņemt ziedojumus un dāvinājumus un ārvalstu finansiālo palīdzību; +7.4. publicēt informatīvus materiālus un sniegt plašsaziņas līdzekļiem informāciju par aģentūras kompetencē esošiem jautājumiem; +7.5. organizēt un vadīt apmācības, seminārus un konferences; +7.6. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + +III. Aģentūras pārvalde +8. Aģentūru vada aģentūras direktors. Aģentūras direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Aģentūras direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata izglītības un zinātnes ministrs Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā. +9. Aģentūras direktoram var būt vietnieki. Aģentūras direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, kā arī viņu kompetenci un atbildību nosaka aģentūras direktors. + +IV. Aģentūras darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +10. Aģentūras darbības tiesiskumu nodrošina aģentūras direktors. Aģentūras direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +11. Aģentūras direktoram ir tiesības atcelt aģentūras amatpersonu izdotos lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. +12. Aģentūras amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aģentūras direktoram. Aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā. +13. Aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas izdoto administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā. +14. Pārskatus par nozares politikas īstenošanu, aģentūras funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu aģentūra sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. + +V. Noslēguma jautājumi +15. Atzīt par spēku zaudējušiem: +15.1. Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumus Nr. 934 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 203. nr.; 2014, 216. nr.; 2016, 215. nr.; 2020, 125. nr.; 2021, 124. nr.); +15.2. Ministru kabineta 2009. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 682 "Valsts izglītības satura centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 103. nr.). +16. Noteikumi piemērojami ar 2025. gada 1. janvāri. + +Ministru prezidente E. Siliņa +Izglītības un zinātnes ministre D. Melbārde diff --git a/sources/15-0619-jaunatnes-starptautisko-programmu-agentura.txt b/sources/15-0619-jaunatnes-starptautisko-programmu-agentura.txt new file mode 100644 index 0000000..2a1d5d0 --- /dev/null +++ b/sources/15-0619-jaunatnes-starptautisko-programmu-agentura.txt @@ -0,0 +1,58 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.863 Rīgā 2012.gada 11.decembrī (prot. Nr.70 47.§) +Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Izglītības un zinātnes ministrs pakļautību īsteno ar Izglītības un zinātnes ministrijas starpniecību. +2. Aģentūras darbības mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgā darba, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību. + +II. Aģentūras funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Aģentūrai ir šādas funkcijas: +3.1. nodrošināt Latvijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu darbā ar jaunatni; +3.2. nodrošināt Eiropas Jaunatnes informācijas tīkla administrēšanu Latvijā un Eiropas Jaunatnes portāla nacionālā satura sagatavošanu; +3.3. nodrošināt nacionālā jaunatnes informācijas tīkla veidošanu un administrēšanu. +(Grozīts ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1247) +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, aģentūra veic šādus uzdevumus: +4.1. informē un izglīto jauniešus un citas darbā ar jaunatni iesaistītās puses (valsts un pašvaldību institūcijas, nevalstiskās organizācijas) par jaunatnes un neformālās izglītības jomu; +4.2. informē un izglīto jauniešus un citas darbā ar jaunatni iesaistītās puses (valsts un pašvaldību institūcijas, nevalstiskās organizācijas) par iesaistīšanos Eiropas Savienības un citās starptautiskās jaunatnes un neformālās izglītības programmās; +4.3. nodrošina aģentūras kompetencē esošo Latvijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko programmu, projektu un iniciatīvu koordinēšanu darbā ar jaunatni, to vadību, uzraudzību un kvalitātes kontroli; +4.4. sadarbojas ar Eiropas Savienības valstu un citu valstu institūcijām vai organizācijām, lai attīstītu jaunatnes starptautiskās programmas un projektus Latvijā; +4.5. organizē informācijas sagatavošanu par Eiropas Savienības un citu starptautisko jaunatnes un neformālās izglītības programmu un projektu attīstību un rezultātiem Latvijā; +4.6. organizē informācijas sniegšanu un konsultācijas par aģentūras kompetencē esošo Latvijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu darbā ar jaunatni; +4.7. veicina jauniešu mobilitāti un līdzdalību sabiedrībā vietējā, reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī; +4.8. veicina jauniešus un citas darbā ar jaunatni iesaistītās puses (valsts un pašvaldību institūcijas, nevalstiskās organizācijas) apgūt starptautiskās jaunatnes un neformālās izglītības pieredzi; +4.9. sagatavo un popularizē informāciju par mobilitātes un citām iespējām darbā ar jaunatni vietējā, reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī. +(Grozīts ar MK 05.11.2013. noteikumiem Nr.1247) +5. Aģentūrai ir šādas tiesības: +5.1. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no fiziskām un juridiskām personām aģentūras funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; +5.2. publicēt informatīvus materiālus un sniegt plašsaziņas līdzekļiem informāciju par aģentūras kompetencē esošiem jautājumiem; +5.3. piedalīties Izglītības un zinātnes ministrijas pasākumu, projektu un programmu koordinācijā, plānošanā, sagatavošanā un ieviešanā saistībā ar neformālo izglītību jaunatnei un personām, kas strādā ar jaunatni; +5.4. sagatavot priekšlikumus par normatīvo aktu projektiem jaunatnes un neformālās izglītības jomā un iesniegt tos Izglītības un zinātnes ministrijā; +5.5. organizēt un vadīt apmācības, seminārus un konferences; +5.6. iekasēt maksu par aģentūras sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem; +5.7. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām un ārvalstu institūcijām vai organizācijām; +5.8. saņemt dāvinājumus, ziedojumus un ārvalstu finansiālo palīdzību; +5.9. citas aģentūras darbību reglamentējošos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + +III. Aģentūras pārvalde un finansēšanas kārtība +6. Aģentūras darbu vada aģentūras direktors. Aģentūras direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata izglītības un zinātnes ministrs. +7. Aģentūras direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +8. Aģentūras direktoram var būt vietnieki. Vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, kā arī viņu kompetenci un atbildību nosaka aģentūras direktors. +9. Aģentūras finanšu līdzekļus veido: +9.1. valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem; +9.2. citi pašu ieņēmumi; +9.3. ziedojumi un dāvinājumi; +9.4. ārvalstu finanšu palīdzība. + +IV. Aģentūras darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +10. Aģentūras darbinieku lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aģentūras direktoram. Aģentūras direktora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +11. Aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 10.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12. Aģentūra sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par aģentūras funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumus Nr.592 "Valsts aģentūras "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 112.nr.; 2006, 185.nr.; 2009, 153.nr.). +14. Aģentūra kā tiešās pārvaldes iestāde ir valsts aģentūras "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja. +15. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Izglītības un zinātnes ministra vietā – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs diff --git a/sources/15-0652-LVA.txt b/sources/15-0652-LVA.txt new file mode 100644 index 0000000..d8130bd --- /dev/null +++ b/sources/15-0652-LVA.txt @@ -0,0 +1,54 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.938 Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 71.§) +Latviešu valodas aģentūras nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Latviešu valodas aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Izglītības un zinātnes ministrs aģentūras pakļautību īsteno ar Izglītības un zinātnes ministrijas starpniecību. +2. Aģentūras darbības mērķis ir veicināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas – statusa nostiprināšanu un ilgtspējīgu attīstību. + +II. Aģentūras funkcijas, uzdevumi un kompetence +3. Aģentūrai ir šādas funkcijas: +3.1. analizēt latviešu valodas – valsts valodas – situāciju un sociolingvistisko procesu dinamiku; +3.2. nodrošināt atbalstu latviešu valodas apguvei Latvijā un ārvalstīs; +3.3. paaugstināt latviešu valodas konkurētspēju Latvijā un pasaulē. +4. Lai īstenotu noteiktās funkcijas, aģentūra veic šādus uzdevumus: +4.1. organizē un nodrošina sociolingvistisko pētījumu veikšanu par latviešu valodas situāciju Latvijā un latviešu diasporas valstīs; +4.2. organizē latviešu valodas kā otrās valodas un svešvalodas apguvi visās izglītības pakāpēs un mūžizglītībā, sniedz atbalstu mazākumtautību izglītībai latviešu valodas apguvē; +4.3. plāno, ievieš un vada projektus (seminārus, kursus pedagogu tālākizglītībai) latviešu valodas apguves, mācīšanas metodikas un starpkultūru komunikācijas jomā; +4.4. sniedz atbalstu latviešu diasporai ārvalstīs latviešu valodas apguvē un valodas saglabāšanā, veicina latviešu valodas studijas ārvalstu augstskolās; +4.5. veic pasākumus, kas veicina valsts valodas attīstību, valodas normu avotu (vārdnīcu, rokasgrāmatu) izveides, terminoloģijas izstrādes un informācijas tehnoloģiju jomā, tai skaitā organizē projektu konkursus latviešu valodas attīstībai, vada un uzrauga projektu īstenošanu; +4.6. organizē un atbalsta zinātniskās un mācību literatūras, izglītojošo un informatīvo materiālu izstrādi un izdošanu; +4.7. sniedz konsultācijas šādos latviešu valodas jautājumos: +4.7.1. pareizrakstība, gramatika, leksika un valodas stils; +4.7.2. personvārdu atveide un identifikācija; +4.7.3. latviešu valodas apguve; +4.8. pēc tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījuma sniedz lingvistiskus atzinumus par noteiktiem tekstiem vai to daļām; +4.9. veic pasākumus, kas popularizē valsts valodas attīstību, veicina tās lietošanu un sekmē sabiedrības līdzdalību valsts valodas politikas īstenošanā; +4.10. sniedz publiskus pakalpojumus atbilstoši kompetencei, tai skaitā realizē izdoto zinātnisko un mācību literatūru, izglītojošos un informatīvos materiālus. +5. Funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai aģentūra sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm, Eiropas Savienības institūcijām un amatpersonām, citām juridiskām un fiziskām personām. +6. Aģentūra funkcijas un uzdevumus veic atbilstoši aģentūras darbības stratēģijai, kārtējā gada darbības plānam un budžetam. +7. Aģentūrai ir šādas tiesības: +7.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no privātpersonām aģentūras funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; +7.2. iekasēt maksu par aģentūras sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem atbilstoši aģentūras publisko maksas pakalpojumu cenrādim; +7.3. publicēt informatīvos materiālus un sniegt plašsaziņas līdzekļos informāciju par aģentūras kompetencē esošajiem jautājumiem; +7.4. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkoties ar aģentūras rīcībā esošo mantu un finanšu līdzekļiem; +7.5. saņemt ziedojumus un dāvinājumus; +7.6. atbilstoši aģentūras kompetencei slēgt līgumus ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, fiziskajām un juridiskajām personām un to apvienībām. + +III. Aģentūras pārvalde +8. Aģentūru vada direktors. Aģentūras direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Aģentūras direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata izglītības un zinātnes ministrs. +9. Aģentūras direktoram var būt vietnieki. Aģentūras direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka aģentūras direktors. + +IV. Aģentūras darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +10. Aģentūras darbības tiesiskumu nodrošina aģentūras direktors. Aģentūras direktors ir atbildīgs par iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +11. Aģentūras darbinieku administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aģentūras direktoram. Aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12. Aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +13. Aģentūra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo un iesniedz pārskatus par aģentūras funkciju izpildi un līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +14. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 21.aprīļa noteikumus Nr.337 "Valsts aģentūras "Latviešu valodas aģentūra" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 64. nr.). +15. Aģentūra ir valsts aģentūras "Latviešu valodas aģentūra" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja. +16. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Izglītības un zinātnes ministra vietā – iekšlietu ministrs R.Kozlovskis diff --git a/sources/16-0000-ZM.txt b/sources/16-0000-ZM.txt new file mode 100644 index 0000000..05911a0 --- /dev/null +++ b/sources/16-0000-ZM.txt @@ -0,0 +1,104 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 187 Rīgā 2019. gada 30. aprīlī (prot. Nr. 22 16. §) +Zemkopības ministrijas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Zemkopības ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarē, kā arī citās šajos noteikumos minētajās valsts politikas jomās. +2. Ministrija ir tieši pakļauta zemkopības ministram (turpmāk – ministrs). +3. Ministrija ir augstākā iestāde tās padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm (turpmāk – ministrijas padotības iestādes) un privātpersonām, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums un kuras, pildot konkrēto uzdevumu, ir ministrijas padotībā (turpmāk – privātpersonas, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums), ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. + +II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence +4. Ministrijai ir šādas funkcijas: +4.1. izstrādāt lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības politiku šādās jomās: +4.1.1. dzīvnieku veselība, labturība un dzīvnieku tirdzniecība; +4.1.2. dzīvnieku barība un veterinārās zāles; +4.1.3. pārtikas tirgus un pārtikas aprite (higiēna, drošums un kvalitāte); +4.1.4. biotehnoloģijas un kvalitāte; +4.1.5. augkopība; +4.1.6. lauksaimniecības resursu ilgtspējīga apsaimniekošana (lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu un dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana, sēklu un augu pavairojamā materiāla aprite, augu aizsardzība un mēslošanas līdzekļu aprite, invazīvo sugu ierobežošana, lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma samazināšana un novēršana, selekcionāru tiesību aizsardzība un augsnes apsaimniekošana); +4.1.7. lopkopība un ciltsdarbs; +4.1.8. lauksaimniecības tirgus kopīga organizācija; +4.1.9. ilgtspējīga zivju un citu ūdens bioloģisko resursu apsaimniekošana (bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana, aizsardzība, pavairošana un pētīšana); +4.1.10. zivsaimniecības nozares attīstība un zivju resursu pārvaldība; +4.1.11. piekrastes teritoriju ilgtspējīga attīstība; +4.1.12. meža resursu ilgtspējīga apsaimniekošana (meža apsaimniekošana, dabas aizsardzība mežā, meža apsardzība un aizsardzība, meža ģenētisko resursu aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana, meža reproduktīvā materiāla izmantošana, nacionālais meža monitorings); +4.1.13. medību un medību resursu ilgtspējīga apsaimniekošana; +4.1.14. valsts un Eiropas Savienības atbalsts; +4.1.15. traktortehnikas un tās piekabju, maināmo velkamo iekārtu un maināmo tehnoloģisko agregātu aprite, kā arī traktortehnikas vadītāju sagatavošana un atestācija; +4.1.16. klimata pārmaiņu samazināšana, ierobežošana un pielāgošanās klimata pārmaiņām lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarē; +4.1.17. bioekonomikas attīstība; +4.1.18. atjaunojamo enerģijas resursu – meža un lauksaimniecības biomasas – ilgtspējīga pieejamība, ieguve un izmantošana; +4.1.19. meža un lauksaimniecības zemes resursu (arī meliorācijas) pārvaldība; +4.1.20. ģeotelpiskās informācijas iegūšana; +4.1.21. kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana; +4.1.22. vienotās zemkopības nozares informācijas sistēmas (tostarp datubāzu un reģistrācijai pakļautu lietu publisko reģistru) uzturēšana; +4.1.23. bioloģiskā lauksaimniecība; +4.1.24. zinātnes un inovācijas atbalsts lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības jomā; +4.1.25. lauku attīstības politika; +4.2. organizēt un koordinēt politikas īstenošanu šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajās jomās; +4.3. organizēt un koordinēt likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības politikas jomā; +4.4. pildīt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +(Grozīts ar MK 17.01.2023. noteikumiem Nr. 24) +5. Lai izpildītu noteiktās funkcijas, ministrija veic šādus uzdevumus: +5.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus; +5.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem; +5.3. izdod administratīvos aktus; +5.4. nodrošina nepieciešamos pētījumus, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē; +5.5. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī uzdevumu izpildē; +5.6. uzrauga nozares politikas īstenošanu ministrijas padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (turpmāk – kapitālsabiedrības); +5.7. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos attīstības plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; +5.8. valsts vārdā kārto privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; +5.9. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas uzdevumu izpildi, kā arī par valsts kapitālsabiedrību, ministrijas padotības iestāžu un to privātpersonu darbību, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums; +5.10. pārbauda funkciju izpildi un veic citas pārbaudes ministrijas padotības iestādēs un to privātpersonu darbībā, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums; +5.11. nodrošina sabiedrības informēšanu un dialogu ar sabiedrību par lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības politiku; +5.12. izskata ministrijai adresētus dokumentus, kas satur lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu, un nodrošina personu pieņemšanu; +5.13. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā un valsts pārvaldē; +5.14. nodrošinot ministrijas rīcībā esošās vispārpieejamās informācijas pieejamību sabiedrībai, izskata privātpersonu informācijas pieprasījumus, kā arī, ievērojot labas pārvaldības principu, pēc savas iniciatīvas nodrošina piekļuvi noteikta veida vispārpieejamai informācijai ministrijas tīmekļvietnē; +5.15. pārrauga Baltijas jūras piekrastes un Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu, atražošanu un izpēti; +5.16. organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos; +5.17. koordinē darbu ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansētajiem projektiem; +5.18. piedalās Eiropas Savienības kopējās politikas izstrādē par lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares produktu tirdzniecību un koordinē tās īstenošanu Latvijā; +5.19. atbilstoši kompetencei koordinē un kontrolē Eiropas Savienības tiesību pārņemšanu un ieviešanu; +5.20. atbilstoši kompetencei nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi; +5.21. atbilstoši kompetencei pārstāv Latvijas Republikas intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, tostarp Eiropas Savienības Tiesā izskatāmajās lietās; +5.22. koordinē nozares politikas izstrādei un īstenošanai nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas iegūšanu, sagatavošanu un atjaunināšanu un attiecīgu ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu; +5.23. koordinē attiecīgās nozares ģeotelpisko datu kopu un to metadatu iegūšanu, sagatavošanu, aktualizēšanu un pieejamību valsts vienotajā ģeoportālā atbilstoši kompetencei; +5.24. uzrauga valsts atbalsta piešķiršanas atbilstību Eiropas Komisijas normatīvo aktu prasībām; +5.25. īsteno citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +6. Ministrijai ir tiesības: +6.1. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos; +6.2. noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus; +6.3. koordinēt starptautisko sadarbību; +6.4. sniegt maksas pakalpojumus; +6.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + +III. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskats par ministrijas darbību +7. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. +8. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. +9. Publiskos pārskatus par ministrijas darbību un tai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu ministrija sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. + +IV. Ministrijas padotības iestādes un kapitālsabiedrības +10. Ministrijas padotības iestādes ir: +10.1. Lauku atbalsta dienests; +10.2. Pārtikas un veterinārais dienests; +10.3. Valsts augu aizsardzības dienests; +10.4. Valsts meža dienests; +10.5. Lauksaimniecības datu centrs; +10.6. Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra; +10.7. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte; +10.8. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"; +10.9. valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"". +(Grozīts ar MK 17.01.2023. noteikumiem Nr. 24) +11. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās: +11.1. valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Meliorprojekts"; +11.2. valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"; +11.3. akciju sabiedrībā "Latvijas valsts meži"; +11.4. akciju sabiedrībā "Attīstības finanšu institūcija Altum"; +11.5. sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs". + +V. Noslēguma jautājumi +12. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumus Nr. 245 "Zemkopības ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 70. nr.; 2004, 144. nr.; 2005, 196. nr.; 2006, 190. nr.; 2007, 50. nr.; 2009, 26., 129., 206. nr.; 2010, 156. nr.; 2011, 102. nr.; 2013, 68. nr.; 2015, 137. nr.; 2016, 164. nr.). +13. Ministrijas izveidoto padomju un komisiju nolikumi un reglamenti, kā arī rīkojumi par darba grupu izveidošanu, kuri līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 245 "Zemkopības ministrijas nolikums" 17. punktu, paliek spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējušiem vai līdz brīdim, kad tie zaudē spēku uz cita pamata. + +Ministru prezidents A. K. Kariņš +Zemkopības ministrs K. Gerhards diff --git a/sources/16-0320-augu-aizsardzibas-dienests.txt b/sources/16-0320-augu-aizsardzibas-dienests.txt new file mode 100644 index 0000000..c916a2e --- /dev/null +++ b/sources/16-0320-augu-aizsardzibas-dienests.txt @@ -0,0 +1,127 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 230 Rīgā 2022. gada 12. aprīlī (prot. Nr. 20 21. §) +Valsts augu aizsardzības dienesta nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Dienesta darbības mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu augkopības nozares attīstību un lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanu, lai pasargātu valsti no augu karantīnas organismu izraisītu slimību uzliesmojumiem, sekmētu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un veicinātu augu un to produktu konkurētspēju starptautiskajā tirgū. + +II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un kompetence +3. Dienests pilda šādas funkcijas: +3.1. uzrauga un kontrolē augu aizsardzības un fitosanitāros pasākumus; +3.2. nodrošina intelektuālā īpašuma tiesību reģistrēšanu augu šķirņu aizsardzības jomā un veic citas ar augu šķirņu aizsardzību saistītas darbības; +3.3. uzrauga un kontrolē sēklu un augu šķirņu apriti; +3.4. uzrauga un kontrolē mēslošanas līdzekļu apriti un lietošanu; +3.5. pilda kompetentās iestādes funkcijas augu aizsardzības, fitosanitārās, bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un mēslošanas līdzekļu aprites jomā; +3.6. nodrošina valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai nepieciešamo prasību uzraudzību vides, klimata pārmaiņu, augu veselības un sēklu kvalitātes jomā; +3.7. iegūst, pārvalda un uztur datus par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām; +3.8. veic oficiālo kontroli lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, ģenētiski modificēto kultūraugu sēklu un augu pavairošanas materiāla aprites un ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas jomā; +3.9. informē un izglīto sabiedrību par augu aizsardzības un fitosanitārajiem pasākumiem, drošu mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kā arī kaitīgo organismu ierobežošanu integrētajā lauksaimniecībā un citiem dienesta kompetencē esošiem jautājumiem; +3.10. pilda citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +4. Lai izpildītu šo noteikumu 3. punktā minētās funkcijas, dienests veic šādus uzdevumus: +4.1. ņem paraugus karantīnas organismu un reglamentēto nekarantīnas organismu diagnostikai un nosaka fitosanitāros pasākumus to apkarošanai vai ierobežošanai; +4.2. izstrādā augu karantīnas organismu apsekojuma programmas, ārkārtas situācijas plānus un rīcības plānus prioritāro karantīnas organismu izskaušanai, kā arī organizē ārkārtas situācijas plānu modelējošās mācības; +4.3. īsteno pagaidu fitosanitāros pasākumus, lai novērstu iespējami bīstama kaitīgā organisma izplatību; +4.4. veic kaitīgo organismu riska analīzi; +4.5. iesniedz Eiropas Komisijā pieteikumu teritorijas atzīšanai par aizsargājamu zonu attiecībā uz noteiktu kaitīgo organismu; +4.6. izveido un uztur datubāzi par invazīvo augu sugu izplatību un nodrošina šo sugu valsts uzraudzību un monitoringu; +4.7. izsniedz šādas atļaujas: +4.7.1. veikt fitosanitāro kontroli kontrolpunktos; +4.7.2. kontrolēt koksnes iepakojamo materiālu atzītās kontroles vietās; +4.7.3. sertificēt koksnes iepakojamā materiāla termiskās apstrādes procesu, kā arī marķēt koksnes iepakojamo materiālu; +4.7.4. ievest karantīnas organismus, augus un augu produktus invazīvo augu sugu oficiālai testēšanai, zinātniskiem un izglītības mērķiem, izmēģinājumiem, šķirņu veidošanai vai selekcijai; +4.7.5. izveidot karantīnas stacijas vai norobežošanas kompleksus un uzraudzīt to darbību; +4.7.6. lietot un drukāt augu pases; +4.7.7. augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai; +4.7.8. augu aizsardzības līdzekļu lietošanā un izplatīšanā iesaistīto personu un augu aizsardzības konsultantu apmācībai; +4.7.9. augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai pētniecības un attīstības mērķiem; +4.7.10. augu aizsardzības līdzekļu paralēlai tirdzniecībai; +4.7.11. augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū ierobežotai un kontrolētai lietošanai īpaša apdraudējuma gadījumā; +4.7.12. sēklu maisījumu tirdzniecībai dabiskās vides saglabāšanai; +4.7.13. uz laiku tirgot sēklas, kas neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām; +4.7.14. tādu šķirņu sēklu tirgošanai, kuras nav iekļautas Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts augu šķirņu katalogā, bet par kurām ir iesniegts iesniegums to iekļaušanai augu šķirņu katalogā; +4.7.15. konvencionālo sēklu un veģetatīvā pavairošanas materiāla izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā; +4.7.16. augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudei; +4.7.17. augu aizsardzības līdzekļu efektivitātes pārbaudes izmēģinājumu veikšanai; +4.7.18. mēslošanas līdzekļu un substrātu ievešanai vai tirdzniecībai; +4.7.19. augu aizsardzības līdzekļa izsmidzināšanai no gaisa; +4.8. nodrošina augu un augu produktu fitosanitāro sertifikāciju eksportam; +4.9. izsniedz augu pases augu, augu produktu un citu objektu izplatīšanai; +4.10. nodrošina augļaugu, dekoratīvo kultūru un dārzeņu pavairojamā materiāla sertifikāciju un aprites uzraudzību; +4.11. pārbauda profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operatoru kvalifikāciju; +4.12. ņem augu aizsardzības līdzekļu paraugus darbīgo vielu klātbūtnes noteikšanai un augu aizsardzības līdzekļu kvalitātes kontrolei; +4.13. uzrauga augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu izmantošanu un atzīst citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtus augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas sertifikātus; +4.14. sagatavo augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu novērtējuma ziņojuma projektu un iesniedz to Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē, kā arī iesniedz Eiropas Komisijā pieteikumu darbīgās vielas apstiprināšanai, apstiprinājuma pārskatīšanai vai atcelšanai un pieprasa Eiropas Komisijai atļauju papildu frāžu lietošanai augu aizsardzības līdzekļa marķējumā; +4.15. novērtē augu aizsardzības līdzekļus un dzīvos organismus un reģistrē tos Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā; +4.16. lemj par augu aizsardzības līdzekļu lietojuma jomas paplašināšanu maziem lietojumiem; +4.17. izvērtē augu aizsardzības līdzekļu iespējamo kaitīgo vai nevēlamo iedarbību un, ja nepieciešams, veic pagaidu ārkārtas pasākumus; +4.18. apkopo un sniedz Centrālajai statistikas pārvaldei datus par tirgū laistajiem augu aizsardzības līdzekļiem; +4.19. pilda normatīvajos aktos noteiktās administratīvās funkcijas attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu sastāvā esošo bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu; +4.20. apkopo informāciju par kaitīgajiem organismiem, prognozē kaitīgo organismu attīstību, informē sabiedrību par to izplatību un sniedz ieteikumus to ierobežošanai un apkarošanai; +4.21. apstiprina Latvijā veikto šķirnes pārbaužu rezultātus un atzīst citās Starptautiskās jauno augu šķirņu aizsardzības savienības dalībvalstīs veikto šķirnes pārbaužu rezultātus; +4.22. lemj par šķirnes nosaukuma reģistrāciju un šķirnes iekļaušanu Latvijas augu šķirņu katalogā, kā arī nodrošina Latvijā reģistrēto augu šķirņu iekļaušanu Eiropas Savienības kopējā šķirņu katalogā un Eiropas Savienības kopējā augļu koku un ogulāju šķirņu sarakstā; +4.23. lemj par selekcionāra tiesību piešķiršanu un reģistrē licences līgumus selekcionāru tiesību jomā; +4.24. materiāltehniski nodrošina Nacionālās augu šķirņu padomes darbību; +4.25. sertificē sēklas un novērtē sēklu kvalitāti; +4.26. veic sēklu iesaiņojuma noslēgšanas un etiķetēšanas valsts uzraudzību un kontroli; +4.27. īsteno Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas shēmas labības, stiebrzāļu un tauriņziežu šķirņu sertifikācijā sēklu apritei starptautiskajā tirgū, kā arī piedalās sēklu kvalitātes salīdzinošajās pārbaudēs un pētījumos; +4.28. uztur oriģinālo sēklu paraugus; +4.29. izvērtē iespējamo attiecīgās šķirnes audzēšanas kaitējumu un pieņem lēmumu par attiecīgās šķirnes audzēšanas aizliegšanu valsts teritorijā; +4.30. lemj par mēslošanas līdzekļu un substrātu reģistrāciju un iekļaušanu paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā, kā arī izvērtē mēslošanas līdzekļu un substrātu atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu; +4.31. kontrolē mēslošanas līdzekļu un substrātu kvalitātes atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļu apriti; +4.32. īsteno augsnes minerālā slāpekļa monitoringu un sniedz ieteikumus slāpekļa papildmēslojuma devu korekcijai lauksaimnieciskās darbības izraisīta ūdens, augsnes un gaisa piesārņojuma novēršanai; +4.33. kontrolē mēslošanas līdzekļu lietošanas atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par ūdens, augsnes un gaisa aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma; +4.34. sniedz Lauku atbalsta dienestam normatīvajos aktos noteikto informāciju, kas nepieciešama, lai administrētu Eiropas Savienības tiešos maksājumus lauksaimniekiem; +4.35. atbilstoši kompetencei pieņem lēmumus par de minimis atbalsta piešķiršanu; +4.36. nodrošina augšņu agroķīmisko izpēti reprezentatīvā lauku saimniecību izlases kopā, kā arī pēc zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma nosaka lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņas; +4.37. veic oglekļa monitoringu; +4.38. lemj par personas iekļaušanu Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā un kontrolē integrētās audzēšanas prasību ievērošanu; +4.39. uzrauga ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu, kā arī kontrolē šo kultūraugu šķirņu sēklu un augu pavairošanas materiāla apriti; +4.40. pilda references laboratorijas funkcijas augu karantīnas un reglamentēto nekarantīnas organismu noteikšanā, kā arī sniedz laboratoriskos pakalpojumus sēklu un augsnes kvalitātes jomā; +4.41. uztur un pārrauga Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmu, kurā integrētas normatīvajos aktos noteiktās datubāzes; +4.42. sniedz maksas pakalpojumus savā darbības jomā; +4.43. piedalās Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, Starptautiskās jauno augu šķirņu aizsardzības savienības, Kopienas augu šķirņu biroja, Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas, Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas un Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas darba grupu un komiteju sanāksmēs; +4.44. sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm un sniedz tām informāciju, izmantojot arī Eiropas Komisijas izveidoto Elektronisko oficiālo kontroļu informācijas pārvaldības sistēmu; +4.45. atbilstoši kompetencei veic administratīvo pārkāpumu procesu; +4.46. sniedz atzinumus par citu iestāžu sagatavotajiem dienesta kompetencē esošajiem normatīvo aktu projektiem; +4.47. nodrošinot dienesta rīcībā esošās vispārpieejamās informācijas pieejamību sabiedrībai, izskata privātpersonu informācijas pieprasījumus, kā arī, ievērojot labas pārvaldības principu, pēc savas iniciatīvas nodrošina piekļuvi noteikta veida vispārpieejamai informācijai dienesta tīmekļvietnē; +4.48. izskata dienestam adresētos dokumentus, kas satur lūgumus, sūdzības, priekšlikumus vai jautājumus, un nodrošina personu pieņemšanu; +4.49. savas kompetences jomās organizē un veic apmācības izglītības iestādēs, kā arī nevalstisko organizāciju, starptautisko institūciju un organizāciju pārstāvjiem un ekspertiem; +4.50. piedalās Eiropas Savienības starptautiskajos mērķsadarbības projektos savas kompetences jomās; +4.51. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami dienesta darbības nodrošināšanai; +4.52. saglabā dienesta bilancē esošos valsts īpašumus; +4.53. veic zinātniskās pētniecības darbu augsnes zinātnē un analītiskajā ķīmijā, kā arī saistībā ar augiem kaitīgajiem organismiem; +4.54. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz priekšlikumus par dienesta uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; +4.55. pilda citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +5. Dienests atbilstoši kompetencei var: +5.1. sagatavot un iesniegt Zemkopības ministrijā priekšlikumus par īstenojamiem pasākumiem dienesta kompetences jomā; +5.2. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī – normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – no privātpersonām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju; +5.3. sadarboties ar valsts pārvaldes iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, kā arī citiem sabiedrības pārstāvjiem, starptautiskajām institūcijām un organizācijām, to pārstāvjiem un ekspertiem, tostarp slēgt sadarbības līgumus ar ārvalstu iestādēm, starpvalstu vai starptautiskajām organizācijām; +5.4. normatīvajos aktos par maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā apmērā saņemt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; +5.5. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieņemt lēmumus un izdot administratīvos aktus; +5.6. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + +III. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +6. Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta direktors. Dienesta direktors izveido dienesta iekšējās kontroles un lēmumu pārbaudes sistēmu. +7. Dienesta direktoram ir tiesības atcelt dienesta amatpersonu lēmumus, kā arī iekšējos normatīvos aktus. +8. Dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu šādā kārtībā: +8.1. reģionālo nodaļu amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu attiecīgā departamenta direktoram, izņemot šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētos gadījumus. Departamenta direktora lēmumus var pārsūdzēt tiesā; +8.2. reģionālo nodaļu amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību, kas saistīta ar augu aizsardzības līdzekļu vai mēslošanas līdzekļu (substrātu) izplatīšanas apturēšanu vai aizliegšanu, var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu galvenajam inspektoram. Galvenā inspektora lēmumus var pārsūdzēt tiesā; +8.3. departamenta amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu attiecīgā departamenta direktoram. Departamenta direktora lēmumus var pārsūdzēt tiesā; +8.4. citu struktūrvienību izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu galvenajam inspektoram. Galvenā inspektora lēmumus var pārsūdzēt tiesā; +8.5. departamenta direktora un galvenā inspektora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu dienesta direktoram. Dienesta direktora lēmumus var pārsūdzēt tiesā; +8.6. dienesta direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Zemkopības ministrijā. Zemkopības ministrijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā. +9. Lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu var pārsūdzēt šādā kārtībā: +9.1. reģionālo nodaļu amatpersonu pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var pārsūdzēt, iesniedzot sūdzību galvenajam inspektoram. Galvenā inspektora lēmumus var pārsūdzēt tiesā; +9.2. galvenā inspektora pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var pārsūdzēt, iesniedzot sūdzību dienesta direktoram. Dienesta direktora lēmumus var pārsūdzēt tiesā. +10. Dienesta finanšu līdzekļus veido: +10.1. dotācijas no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem; +10.2. ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; +10.3. Eiropas Savienības fondu un citu finanšu instrumentu finansējums. +11. Dienests sagatavo pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu un gada publisko pārskatu. Dienesta direktors ne retāk kā reizi gadā sniedz zemkopības ministram dienesta darbības pārskatu. Zemkopības ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt dienesta darbības pārskatu. + +IV. Noslēguma jautājums +12. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumus Nr. 944 "Valsts augu aizsardzības dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 185. nr.; 2013, 119. nr.). + +Ministru prezidents A. K. Kariņš +Zemkopības ministrs K. Gerhards diff --git a/sources/16-0323-lauku-atbalsta-dienests.txt b/sources/16-0323-lauku-atbalsta-dienests.txt new file mode 100644 index 0000000..9740c58 --- /dev/null +++ b/sources/16-0323-lauku-atbalsta-dienests.txt @@ -0,0 +1,58 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 362 Rīgā 2025. gada 17. jūnijā (prot. Nr. 24 24. §) +Lauku atbalsta dienesta nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgais jautājums +1. Lauku atbalsta dienests (turpmāk – dienests) ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + +II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un kompetence +2. Dienesta darbības tiesiskais pamats un funkcijas ir noteiktas Lauku atbalsta dienesta likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē dienesta darbību. +3. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, dienests veic šādus uzdevumus: +3.1. ievieš administratīvo, finanšu un tehniskās vadības sistēmu, lai īstenotu valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta pasākumus, kā arī citus lauksaimniecības politikas pasākumus; +3.2. veic valsts un Eiropas Savienības atbalsta pretendentu un saņēmēju plānveida un ārpuskārtas kontroli un pārbaudes, izmantojot dažādas tehnoloģijas; +3.3. veido, uztur un aktualizē dienesta informācijas sistēmu, lai administrētu lauksaimniecības un lauku atbalsta politikas, valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta pasākumus; +3.4. veido, uztur un aktualizē dienesta informācijas sistēmu par dzīvniekiem, to reģistrāciju un identifikāciju, objektiem, ciltsdarbu un ar to saistīto informāciju; +3.5. uzrauga un kontrolē dzīvnieku izsekojamību, audzēšanu, ciltsdarbu un tajā iesaistīto personu darbību; +3.6. sniedz maksas pakalpojumus saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto cenrādi, nodrošinot dzīvnieku reģistrāciju un identifikāciju; +3.7. dienesta informācijas sistēmā uzskaita to naftas produktu daudzumu, kam piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa; +3.8. pārbauda lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības; +3.9. nodrošina sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa informācijas sistēmas darbību; +3.10. uztur un uzrauga zemkopības nozares kritisko infrastruktūru un modulāro servertelpu un nodrošina valsts datu apstrādes mākoņpakalpojumus; +3.11. sagatavo un sniedz informāciju Zemkopības ministrijai un citām valsts un pašvaldību iestādēm, starptautiskajām organizācijām, kā arī citām juridiskām un fiziskām personām; +3.12. īsteno informatīvus un konsultatīvus pasākumus, lai nodrošinātu iestādes kompetencē esošo programmu izpildi; +3.13. piedalās Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes darba grupu un komiteju sanāksmēs; +3.14. pilda citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +4. Dienests atbilstoši kompetencei ir tiesīgs: +4.1. bez maksas saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistru un datubāzu uzturēšanai nepieciešamo informāciju; +4.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbaudīt valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta saņēmējus; +4.3. sagatavot un sniegt priekšlikumus par dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; +4.4. sadarboties ar Eiropas Komisijas institūcijām un citām Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm; +4.5. sadarboties ar valsts pārvaldes iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem, mācību iestādēm, zinātniskās pētniecības iestādēm, nozaru speciālistiem, kā arī citiem sabiedrības pārstāvjiem; +4.6. iestāties starpvalstu un starptautiskajās organizācijās un izstāties no tām, sadarboties un slēgt līgumus ar citu valstu iestādēm, kā arī starpvalstu vai starptautiskajām organizācijām; +4.7. organizēt nacionālos un starptautiskos pasākumus, apspriedes, konferences un piedalīties to darbā, kā arī sniegt konsultācijas un piedalīties apmācības organizēšanā par dienesta kompetencē esošiem jautājumiem; +4.8. izveidot padomes, komisijas un citas konsultatīvas un metodiskas institūcijas, pieaicināt ekspertus un speciālistus; +4.9. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. + +III. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par dienesta darbību un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu +5. Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta direktors. Dienesta direktors izveido dienesta iekšējās kontroles un lēmumu pārbaudes sistēmu. +6. Dienesta amatpersonu pieņemtos lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt Lauku atbalsta dienesta likumā noteiktajā kārtībā. +7. Dienestam ir centrālā struktūrvienība un deviņas teritoriālās struktūrvienības – reģionālās lauksaimniecības pārvaldes (​pielikums). +8. Dienests ne retāk kā reizi gadā iesniedz zemkopības ministram pārskatu par dienesta darbību, dienesta funkciju izpildi un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. + +IV. Noslēguma jautājums +9. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 19. oktobra noteikumus Nr. 876 "Lauku atbalsta dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 168. nr.; 2007, 84. nr.; 2009, 121. nr.; 2010, 78. nr.; 2012, 102. nr.; 2015, 20. nr.; 2020, 87. nr.). + +Ministru prezidente E. Siliņa +Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs ‒ ekonomikas ministrs V. Valainis +Pielikums Ministru kabineta 2025. gada 17. jūnija noteikumiem Nr. 362 +Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes +Nr.p. k. | Reģionālā lauksaimniecības pārvalde | Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes aptvertās administratīvās teritorijas (novadi) un valstspilsētas +1. | Ziemeļkurzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde | Talsu, Tukuma un Ventspils novads un Ventspils valstspilsēta +2. | Dienvidkurzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde | Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Saldus novads un Liepājas valstspilsēta +3. | Zemgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde | Bauskas, Dobeles un Jelgavas novads un Jelgavas valstspilsēta +4. | Lielrīgas reģionālā lauksaimniecības pārvalde | Aizkraukles, Ādažu, Mārupes, Ķekavas, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas novads, Rīgas un Jūrmalas valstspilsēta +5. | Viduslatvijas reģionālā lauksaimniecības pārvalde | Madonas un Jēkabpils novads +6. | Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde | Cēsu, Limbažu, Smiltenes, Valkas un Valmieras novads +7. | Ziemeļaustrumu reģionālā lauksaimniecības pārvalde | Alūksnes, Balvu un Gulbenes novads +8. | Austrumlatgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde | Ludzas un Rēzeknes novads un Rēzeknes valstspilsēta +9. | Dienvidlatgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde | Augšdaugavas, Krāslavas, Līvānu un Preiļu novads un Daugavpils valstspilsēta diff --git a/sources/16-0324-partikas-veterinarais-dienests.txt b/sources/16-0324-partikas-veterinarais-dienests.txt new file mode 100644 index 0000000..8b72b65 --- /dev/null +++ b/sources/16-0324-partikas-veterinarais-dienests.txt @@ -0,0 +1,78 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.142 Rīgā 2005.gada 22.februārī (prot. Nr.10 34.§) +Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk — dienests) ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Dienesta darbības mērķis ir atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošināt patērētājiem nekaitīgas un drošas pārtikas, dzīvnieku barības, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (kas nav derīgi cilvēku patēriņam) un veterināro zāļu kvalificētu un efektīvu valsts uzraudzību un apriti, kā arī dzīvnieku veselības un labturības, ciltsdarba, nepārtikas preču drošuma un fitosanitāro robežkontroles prasību ievērošanu. +(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.647 redakcijā) + +II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un kompetence +3. Dienesta funkcijas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir īstenot valsts uzraudzību un kontroli pārtikas (tai skaitā materiālu un izstrādājumu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku), dzīvnieku barības, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (kas nav derīgi cilvēku patēriņam), veterināro zāļu aprites, dzīvnieku veselības, labturības un ciltsdarba jomā, kā arī nodrošināt nepārtikas preču drošuma un fitosanitāro robežkontroli. +(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.647 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr.75) +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, dienests veic šādus uzdevumus: +4.1. veic pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu, to procesu un produktu kontroli; +4.2. organizē un veic valsts veterinārās uzraudzības objektu kontroli; +4.2.¹ organizē un veic ciltsdarbā iesaistīto personu, komersantu un organizāciju darbības kontroli; +4.2.² (svītrots ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 743); +4.2.³ organizē un veic pārtikas (tai skaitā materiālu un izstrādājumu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku) un dzīvnieku barības uzņēmumu un valsts veterinārajai uzraudzībai un kontrolei pakļauto objektu un personu reģistrāciju un atzīšanu; +4.2.⁴ izveido, aktualizē un uztur uzraudzībā esošo objektu un produktu reģistrus un datubāzes; +4.3. organizē un koordinē dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas pasākumus; +4.3.¹ organizē un veic veterināro zāļu reģistrāciju un kvalitātes kontroli, kā arī vāc, apkopo un analizē informāciju veterināro zāļu aprites jomā; +4.3.² organizē un veic uztura normu kontroli noteiktām patērētāju grupām; +4.3.³ reģistrē uztura bagātinātājus un diētisko pārtiku; +4.3.⁴ izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai; +4.3.⁵ veic valsts uzraudzības un kontroles darbības valsts robežas kontroles punktos, kā arī brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās veterinārajai kontrolei pakļauto dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes preču ievešanai, izvešanai un pārvadāšanai tranzītā. Valsts robežas kontroles punktos kontrolē fitosanitārajai kontrolei pakļauto preču, pārtikas produktu, tādas dzīvnieku barības, kura nav dzīvnieku izcelsmes, un nepārtikas preču ievešanu; +4.3.⁶ izvērtē iesniegumus produktu reģistrācijai lauksaimniecības un pārtikas produktu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantēto tradicionālo īpatnību reģistros; +4.3.⁷ veic to kontroles institūciju atzīšanu un uzraudzību, kuras darbojas bioloģiskās lauksaimniecības jomā; +4.3.⁸ īsteno pārtikas kvalitātes shēmu kontroles un uzraudzības pasākumus, tostarp sertificē pārtikas kvalitātes shēmas produktus; +4.3.⁹ veic biocīdu un apstrādātu izstrādājumu kontroli pārtikas aprites un veterinārajā jomā; +4.4. īstenojot valsts uzraudzību un kontroli, ņem paraugus un nosūta tos laboratorisko un diagnostisko izmeklējumu veikšanai; +4.4.¹ (svītrots ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr. 647); +4.4.² (svītrots ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr. 647); +4.4.³ (svītrots ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr. 647); +4.5. sagatavo un iesniedz Zemkopības ministrijā priekšlikumus par veicamajiem pasākumiem dienesta kompetencē esošajās jomās; +4.6. informē sabiedrību par dienesta darbību un sniedz konsultācijas fiziskajām un juridiskām personām; +4.7. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus; +4.8. sniedz normatīvajos aktos noteiktos maksas pakalpojumus; +4.8.¹ (svītrots ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr. 75); +4.8.² veic ģenētiski modificētās pārtikas un dzīvnieku barības (izņemot sēklas) aprites uzraudzību un kontroli; +4.9. piedalās normatīvo aktu projektu izstrādē un atzinumu sniegšanā par citu institūciju sagatavotajiem dienesta kompetencē esošajiem normatīvo aktu projektiem; +4.10. piedalās Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes darba grupu un komiteju sanāksmēs dienesta kompetencē esošajās jomās; +4.11. sniedz Lauku atbalsta dienestam informāciju, kas nepieciešama valsts un Eiropas Savienības atbalsta administrēšanai; +4.12. organizē un veic pasākumus kopīgā tirgus organizācijas pasākumu administrēšanas jomā, ievieš administratīvo un tehniskās vadības sistēmu, lai ņemtu paraugus un nosūtītu tos laboratorijām Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas pasākumu piemērošanā noteikto produktu pārbaužu veikšanai; +4.13. veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami dienesta darbības nodrošināšanai; +4.14. saglabā dienesta bilancē esošos valsts īpašumus; +4.15. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(Grozīts ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr. 1026; MK 20.07.2010. noteikumiem Nr. 647; MK 14.12.2010. noteikumiem Nr. 1114; MK 10.02.2015. noteikumiem Nr. 75) +5. Dienests atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgs: +5.1. sagatavot un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt priekšlikumus par dienesta uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; +5.2. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī — ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — no privātpersonām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +5.3. iesaistīt ministriju un citu institūciju pārstāvjus nekaitīgas un drošas pārtikas (tai skaitā materiālu un izstrādājumu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku) aprites, kā arī dzīvnieku veselības un labturības jautājumu risināšanā; +5.4. sadarboties ar citu valstu iestādēm, starpvalstu vai starptautiskajām organizācijām, tostarp slēgt starptautiskās sadarbības līgumus; +5.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. +(Grozīts ar MK 10.02.2015. noteikumiem Nr. 75; MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 743) + +III. Dienesta struktūra un pārvalde +6. Dienesta darbu vada dienesta ģenerāldirektors. Dienesta ģenerāldirektors vienlaikus ir arī valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors. Dienesta ģenerāldirektors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +7. Dienesta ģenerāldirektoru Valsts civildienesta likuma noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata zemkopības ministrs. Dienesta ģenerāldirektoram var būt vietnieki. +8. Dienesta ģenerāldirektors izveido dienesta iekšējo organizatorisko struktūru. + +IV. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +9. Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta ģenerāldirektors. Dienesta ģenerāldirektors izveido dienesta iekšējās kontroles un lēmumu pārbaudes sistēmu. +10. Dienesta ģenerāldirektoram ir tiesības atcelt dienesta amatpersonu prettiesiskus lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. +11. Dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu šādā kārtībā: +11.1. struktūrvienības amatpersonas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu dienesta ģenerāldirektoram. Dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā; +11.2. dienesta ģenerāldirektora izdotos administratīvos aktus (izņemot šo noteikumu 11.1.apakšpunktā minēto lēmumu) vai faktisko rīcību var apstrīdēt Zemkopības ministrijā. Ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12. Dienests sagatavo pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu un publisko gada pārskatu. Dienesta ģenerāldirektors ne retāk kā reizi gadā iesniedz zemkopības ministram dienesta darbības pārskatu. Zemkopības ministrs jebkurā laikā var pieprasīt iesniegt dienesta darbības pārskatu. +13. Dienests ne retāk kā reizi gadā iesniedz ministram pārskatu par dienesta funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi (Nodaļas nosaukums MK 10.02.2015. noteikumu Nr.75 redakcijā) +14. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumus Nr.112 "Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 42.nr.). +15. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 14.jūnija noteikumus Nr.414 "Latvijas Pārtikas centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 96.nr.). +(MK 27.12.2005. noteikumu Nr.1026 redakcijā) +16. Šo noteikumu 4.3.⁹ apakšpunkts stājas spēkā 2015. gada 1. septembrī. +(MK 10.02.2015. noteikumu Nr.75 redakcijā) + +Ministru prezidents A.Kalvītis +Zemkopības ministrs M.Roze diff --git a/sources/16-0362-meza-dienests.txt b/sources/16-0362-meza-dienests.txt new file mode 100644 index 0000000..80d289b --- /dev/null +++ b/sources/16-0362-meza-dienests.txt @@ -0,0 +1,75 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.449 Rīgā 2013.gada 30.jūlijā (prot. Nr.41 57.§) +Valsts meža dienesta nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Valsts meža dienesta (turpmāk – dienests) pārraudzību zemkopības ministrs īsteno ar Zemkopības ministrijas starpniecību. +(MK 27.02.2024. noteikumu Nr. 132 redakcijā) +2. Dienesta darbības mērķis ir nodrošināt meža un meža nozares ilgtspēju. + +II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un kompetence +3. Dienestam ir šādas funkcijas: +3.1. uzraudzīt meža apsaimniekošanu un izmantošanu, ugunsdrošību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu; +3.2. piedalīties meža nozares politikas veidošanā un ieviešanā; +3.3. īstenot meža ugunsdzēsību; +3.4. (svītrots ar MK 22.04.2014. noteikumiem Nr.204); +3.5. uzraudzīt, kā noteiktās prasības ievēro tirgus dalībnieki, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, kā arī tirgotāji un pārraudzības organizācijas. +(Grozīts ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr.354) +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, dienests atbilstoši kompetencei veic šādus uzdevumus: +4.1. izsniedz normatīvajos aktos noteiktās apliecības, licences, apliecinājumus un citus dokumentus; +4.2. atestē meža reproduktīvā materiāla ieguves avotus un kārto meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistru; +4.3. sertificē meža reproduktīvo materiālu; +4.4. reģistrē meža reproduktīvā materiāla piegādātājus un kārto meža reproduktīvā materiāla piegādātāju reģistru; +4.5. veic meža veselības stāvokļa uzraudzību; +4.6. pārbauda meža inventarizācijas datu kvalitāti un iesniegto informāciju par veikto mežsaimniecisko darbību; +4.7. kārto Meža valsts reģistru; +4.8. novērtē medījamo dzīvnieku populācijas stāvokli un reģistrē medību iecirkņus; +4.9. eksaminē medniekus, medību vadītājus, izsniedz mednieka vai medību vadītāja apliecības; +4.10. kārto mednieku un medību vadītāju reģistru; +4.11. atklāj, ierobežo un likvidē meža ugunsgrēkus, iesaista meža īpašniekus vai tiesiskos valdītājus ugunsgrēka vietas uzraudzībā; +4.12. uztur meža apsardzības infrastruktūru, veic meža ugunsgrēku uzskaiti, kā arī apkopo informāciju par tiem; +4.13. pieņem lēmumus, sniedz atzinumus, sastāda aktus un protokolus par normatīvo aktu pārkāpumiem saistībā ar meža apsaimniekošanu un izmantošanu, ugunsdrošību un medības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī par Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulas Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (turpmāk – regula Nr. 995/2010), prasību neievērošanu; +4.14. sistemātiski izvērtē normatīvo aktu darbības efektivitāti un iesniedz Zemkopības ministrijā priekšlikumus to darbības efektivitātes palielināšanai; +4.15. piedalās meža apsaimniekošanu un izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu projektu izstrādē; +4.16. pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sniedz atzinumus par citu institūciju sagatavotajiem politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektiem; +4.17. atbilstoši kompetencei uzrauga valsts un Eiropas Savienības finansēto atbalsta programmu īstenošanu; +4.18. informē sabiedrību par meža un medību resursu stāvokli un izmantošanu, kā arī meža ugunsgrēkiem; +4.19. informē un konsultē meža īpašniekus vai tiesiskos valdītājus un citas personas par meža veselības stāvokļa jautājumiem, meža apsaimniekošanu un izmantošanu, ugunsdrošību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasībām; +4.20. (svītrots ar MK 22.04.2014. noteikumiem Nr.204); +4.21. piedzen par labu valstij zaudējumus, kas nodarīti, pārkāpjot meža apsaimniekošanu un izmantošanu, ugunsdrošību un ugunsdzēsību, kā arī medības reglamentējošo normatīvo aktu prasības; +4.22. saskaņā ar regulā Nr. 995/2010 noteiktajām prasībām kokmateriālu un koka izstrādājumu izcelsmes likumības un tirdzniecības prasību pārbaužu laikā: +4.22.1. iekļūst biroju, tirdzniecības un ražošanas telpās un teritorijās (piemēram, noliktavās, pagalmos, produkcijas glabāšanas vietās) un pārbauda transportlīdzekļus, tehniku, aprīkojumu un tvertnes; +4.22.2. fotografē, izdara mērījumus un citas kokmateriālu un koka izstrādājumu izcelsmes pārbaudei nepieciešamās darbības; +4.22.3. izņem un konfiscē kokmateriālus vai koka izstrādājumus, ja ir pamatotas aizdomas par nelikumīgi iegūtu kokmateriālu vai no šādiem kokmateriāliem ražotu koka izstrādājumu laišanu tirgū, kā arī, ja nepieciešams, iezīmē šādus kokmateriālus vai koka izstrādājumus; +4.22.¹ sagatavo un atjauno nozares politikas izstrādei un īstenošanai nepieciešamo ģeotelpisko informāciju atvērto datu veidā un sniedz attiecīgu ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu; +4.22.² nodrošina ģeotelpisko datu kopu un to metadatu iegūšanu, sagatavošanu, aktualizēšanu un pieejamību atvērto datu veidā valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā; +4.23. pilda citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(Grozīts ar MK 30.06.2015. noteikumiem Nr. 354; MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 88) +5. Dienestam ir šādas tiesības: +5.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no personām un iestādēm dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +5.2. sadarboties ar valsts pārvaldes iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, kā arī citiem sabiedrības pārstāvjiem, starptautiskajām institūcijām un organizācijām, to pārstāvjiem un ekspertiem, tai skaitā atbilstoši kompetencei slēgt sadarbības līgumus ar ārvalstu iestādēm, starpvalstu vai starptautiskajām organizācijām; +5.3. (svītrots ar MK 27.02.2024. noteikumiem Nr. 132); +5.4. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. +(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 88) + +III. Dienesta struktūra un amatpersonu kompetence (Nodaļa svītrota ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 88) +6. (Svītrots ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 88) +7. (Svītrots ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 88) +8. (Svītrots ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 88) +9. (Svītrots ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 88) +10. (Svītrots ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 88) + +IV. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par dienesta funkciju pildīšanu un līdzekļu izlietojumu +11. Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta ģenerāldirektors. Ģenerāldirektors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +12. Dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu ģenerāldirektoram, bet ģenerāldirektora pieņemtos lēmumus par apstrīdētajiem dienesta amatpersonu izdotajiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. +(MK 27.02.2024. noteikumu Nr. 132 redakcijā) +12.¹ Lēmumus administratīvo pārkāpumu lietā var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu. Dienesta amatpersonu pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietā var pārsūdzēt ģenerāldirektoram, bet ģenerāldirektora pieņemtos lēmumus – pārsūdzēt tiesā. +(MK 27.02.2024. noteikumu Nr. 132 redakcijā) +13. Dienests ne retāk kā reizi gadā sniedz zemkopības ministram pārskatu par dienesta funkciju izpildi un dienestam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. +14. Zemkopības ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par dienesta darbību. + +V. Noslēguma jautājums +15. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumus Nr.945 "Valsts meža dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 185.nr.; 2008, 93.nr.). + +Ministru prezidents Valdis Dombrovskis +Zemkopības ministre Laimdota Straujuma diff --git a/sources/16-0387-tehniskas-uzraudzibas-agentura.txt b/sources/16-0387-tehniskas-uzraudzibas-agentura.txt new file mode 100644 index 0000000..beaa479 --- /dev/null +++ b/sources/16-0387-tehniskas-uzraudzibas-agentura.txt @@ -0,0 +1,74 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 50 Rīgā 2020. gada 21. janvārī (prot. Nr. 3 27. §) +Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Zemkopības ministrs aģentūras pārraudzību īsteno ar Zemkopības ministrijas starpniecību. +2. Aģentūras darbības mērķis ir nodrošināt cilvēka veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgas traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko un tirgus uzraudzību, kā arī traktortehnikas vadītāju mācību procesa un tā nodrošinājuma uzraudzību, uzturēt traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju valsts informācijas sistēmu, iepazīstināt sabiedrību ar lauksaimniecības nozares attīstības vēsturi un popularizēt materiālās un nemateriālās liecības par saimniekošanu un dzīvi Latvijas laukos no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. + +II. Aģentūras funkcijas, uzdevumi un kompetence +3. Aģentūrai ir šādas funkcijas: +3.1. traktortehnikas, tās piekabju un maināmo velkamo iekārtu reģistrācija; +3.2. traktortehnikas, tās piekabju un maināmo velkamo iekārtu valsts tehniskā apskate un tehniskā stāvokļa kontrole uz ceļiem; +3.3. traktortehnikas, tās piekabju un maināmo velkamo iekārtu tirdzniecības vietu kontrole un tirgus uzraudzība; +3.4. traktortehnikas vadītāju apmācības procesa kontrole; +3.5. traktortehnikas vadīšanas tiesību piešķiršana, atjaunošana un anulēšana; +3.6. valsts informācijas sistēmas "Traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvā sistēma" (turpmāk – valsts informācijas sistēma) attīstīšana un uzturēšana; +3.7. sabiedrības iepazīstināšana ar lauksaimniecības nozares attīstības vēsturi un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana. +4. Lai izpildītu noteiktās funkcijas, aģentūra veic šādus uzdevumus: +4.1. salīdzina traktortehnikas, tās piekabju un maināmo velkamo iekārtu tehniskos datus; +4.2. reģistrē traktortehnikas, tās piekabju un maināmo velkamo iekārtu īpašnieka maiņu; +4.3. reģistrē traktortehnikas, tās piekabju un maināmo velkamo iekārtu īpašnieka, valdītāja vai turētāja datu, kā arī tehnisko datu maiņu; +4.4. reģistrē reģistrācijas apliecības un numura zīmes maiņu; +4.5. noņem no uzskaites traktortehniku, tās piekabes un maināmās velkamās iekārtas; +4.6. izsniedz traktortehnikas vai tās piekabju reģistrācijas apliecības; +4.7. izsniedz traktortehnikas vai tās piekabju tranzīta numura apliecības; +4.8. izsniedz speciālās traktortehnikas reģistrācijas apliecības; +4.9. izsniedz traktortehnikas un tās piekabju valsts reģistrācijas numura zīmes; +4.10. izsniedz traktortehnikas, tās piekabju un maināmo velkamo iekārtu tehniskās apskates talonus un uzlīmes; +4.11. nodrošina informācijas apriti obligātās transportlīdzekļu (traktortehnikas) vadītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jomā; +4.12. pārbauda traktortehnikas vadītāju sagatavošanas mācību iestāžu materiālās bāzes un tehniskā nodrošinājuma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; +4.13. nodrošina traktortehnikas praktiskās apmācības instruktoru apmācību un atestāciju; +4.14. piešķir, aptur vai atņem mācību kartes izglītības iestādēm un komersantiem, kas nodarbojas ar traktortehnikas vadītāju apmācību; +4.15. piešķir un anulē traktortehnikas vadītāju un praktiskās apmācības instruktoru apliecības; +4.16. veic zināšanu un prasmju pārbaudi (eksamināciju) personām, kuras pretendē iegūt traktortehnikas vadītāja tiesības; +4.17. izsniedz, atjauno un apmaina traktortehnikas braukšanas mācību atļaujas; +4.18. izsniedz, apmaina un atjauno traktortehnikas vadītāja apliecības; +4.19. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos iznīcina traktortehnikas vadītāja apliecības; +4.20. reģistrē komersanta tirdzniecības vietu valsts informācijas sistēmā vai izslēdz no tās; +4.21. noformē un izsniedz tirdzniecības vietas reģistrācijas apliecību komersantiem, kas vēlas nodarboties ar traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecību; +4.22. izsniedz komersantam tirdzniecības numura zīmes un tirdzniecības numura apliecības; +4.23. veic dokumentu pārbaudes traktortehnikai, tās piekabei un maināmai velkamajai iekārtai, kurai ir piešķirts tipa apstiprinājums; +4.24. valsts informācijas sistēmā reģistrē un dzēš atsavināšanas, reģistrācijas un citus aizliegumus, kā arī komercķīlas atzīmi traktortehnikai, tās piekabei vai maināmai velkamajai iekārtai; +4.25. nodrošina valsts informācijas sistēmas sadarbspēju ar citām valsts informācijas sistēmām; +4.26. sagatavo un sniedz informāciju no valsts informācijas sistēmas normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā; +4.27. uzkrāj, dokumentē un saglabā kultūrvēsturiskus materiālus par Latvijas lauksaimniecības nozari un ievērojamiem lauksaimniecības darbiniekiem; +4.28. nodrošina aģentūras struktūrvienību – Latvijas Lauksaimniecības muzeja un Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja "Pikšas" (turpmāk – muzeji) – darbību un lauksaimniecības kultūrvēsturisko priekšmetu (turpmāk – muzeju krājums) atbilstošu uzturēšanu, uzskaiti un pārvaldību; +4.29. veic pētniecības un izglītojošo darbu par lauksaimniecības nozari un tās attīstības vēsturi; +4.30. pilnveido un izmanto muzeju krājumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par muzeju krājuma veidošanu; +4.31. nodrošina muzeju krājuma pieejamību sabiedrībai, izglīto sabiedrību un popularizē lauksaimniecības nozari, izmantojot muzeju krājumu; +4.32. sagatavo, iekārto un uztur muzeju pastāvīgās ekspozīcijas un izstādes par lauksaimniecības tēmām; +4.33. veido muzeju krājumu par izciliem lauksaimniecības nozares darbiniekiem un viņu ieguldījumu; +4.34. sagatavo un vada ekskursijas muzejos, sniedz ar muzeju darbību saistītas konsultācijas, lasa lekcijas un rīko publiskus pasākumus; +4.35. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, fiziskajām un juridiskajām personām; +4.36. traktortehnikas tehniskās atbilstības novērtēšanas jomā veic pasākumus, lai kontrolētu valsts un starptautisko projektu un programmu īstenošanu; +4.37. pilda citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +5. Aģentūrai ir šādas tiesības: +5.1. atbilstoši kompetencei slēgt līgumus ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām, fiziskajām un juridiskajām personām; +5.2. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī – normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā – no fiziskajām un juridiskajām personām aģentūras funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; +5.3. iekasēt maksu par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā; +5.4. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkoties ar aģentūras rīcībā esošo mantu un finanšu līdzekļiem; +5.5. pieaicināt ekspertus, lai veiktu ar aģentūras darbību saistītus uzdevumus; +5.6. atbilstoši kompetencei sadarboties ar citu valstu iestādēm, starpvalstu vai starptautiskajām organizācijām, tostarp slēgt starptautiskās sadarbības līgumus; +5.7. citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + +III. Aģentūras darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +6. Aģentūras darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aģentūras direktoram, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +7. Aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Zemkopības ministrijā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Zemkopības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +8. Aģentūra sagatavo un iesniedz Zemkopības ministrijā pārskatus par aģentūras funkciju izpildi un līdzekļu izmantošanu. + +IV. Noslēguma jautājums +9. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumus Nr. 937 "Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 203. nr.). + +Ministru prezidents A. K. Kariņš +Zemkopības ministrs K. Gerhards diff --git a/sources/17-0000-SM.txt b/sources/17-0000-SM.txt new file mode 100644 index 0000000..4abb270 --- /dev/null +++ b/sources/17-0000-SM.txt @@ -0,0 +1,198 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.242 Rīgā 2003.gada 29.aprīlī (prot. Nr.23 66.§) +Satiksmes ministrijas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Satiksmes ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta politikas un sakaru politikas jomā. +(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 690 redakcijā) +2. Ministrija ir tieši pakļauta satiksmes ministram (turpmāk — ministrs). +3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. + +II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence +4. Ministrijas funkcijas: +4.1. izstrādāt politiku šādās nozarēs: +4.1.1. dzelzceļa nozarē; +4.1.2. ceļu nozarē; +4.1.3. ceļu digitalizācijas nozarē; +4.1.4. autotransporta nozarē; +4.1.5. ceļu satiksmes drošības nozarē; +4.1.6. sabiedriskā transporta nozarē; +4.1.7. jūrniecības nozarē; +4.1.8. kuģošanas informācijas aprites nozarē; +4.1.9. aviācijas nozarē; +4.1.10. starppilsētu gaisa mobilitātes nozarē; +4.1.11. bezpilota gaisa kuģu sistēmas nozarē; +4.1.12. gaisa telpas pārvaldības nozarē; +4.1.13. lidostu darbības nozarē; +4.1.14. elektronisko sakaru nozarē; +4.1.15. pasta nozarē; +4.1.16. ostu pārvaldības un attīstības nozarē; +4.1.17. starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu nozarē; +4.1.18. multimodālo pārvadājumu un transporta loģistikas nozarē; +4.1.19. alternatīvo degvielu infrastruktūras nozarē. +4.2. organizēt un koordinēt politikas īstenošanu šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajās nozarēs; +4.2.¹ veikt Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) atbalsta aģentūras Atbalsta sekretariāta funkcijas; +4.3. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +(Grozīts ar MK 11.01.2005. noteikumiem Nr. 36; MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 690) +5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija: +5.1. pārstāv valsts intereses starptautiskajās transporta un sakaru organizācijās; +5.2. pilda Elektronisko sakaru likumā noteiktos uzdevumus, tostarp: +5.2.1. Elektronisko sakaru likuma 4. panta otrās daļas 1., 2., 3., 5. un 6. punktā noteiktos uzdevumus, kurus tai ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā deleģēt valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", noslēdzot deleģēšanas līgumu; +5.2.2. Elektronisko sakaru likuma 4. panta otrās daļas 4. punktā noteiktos uzdevumus, kurus tai ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā deleģēt valsts akciju sabiedrībai "Elektroniskie sakari", noslēdzot deleģēšanas līgumu; +5.2.3. Elektronisko sakaru likuma 4. panta trešajā daļā noteikto uzdevumu; +5.3. pilda platjoslas kompetences centra funkcijas Latvijā; +5.4. veicina publisko elektronisko sakaru tīklu un valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra infrastruktūras attīstību un pieejamību; +5.5. plāno ierobežoto resursu izmantošanu elektronisko sakaru nozarē; +5.6. veicina pasta pakalpojumu attīstību un pieejamību; +5.7. koordinē vienotās transporta sistēmas (ieskaitot maģistrālo naftas un naftas produktu cauruļvadu transportu) darbību; +5.8. analizē situāciju transporta loģistikas nozarē, koordinē un kontrolē transporta loģistiku un ostu attīstību veicinošu pasākumu sagatavošanu un izpildi; +5.9. organizē un koordinē politikas izstrādi un īstenošanu ostu pārvaldības un attīstības nozarē; +5.10. izstrādā priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai ostu un transporta loģistikas nozaru konkurētspējas palielināšanai nacionālā un starptautiskā līmenī; +5.11. plāno elektronisko sakaru un vienotas transporta infrastruktūras attīstību un risina infrastruktūras finansēšanas jautājumus; +5.12. pilda likuma "Par autoceļiem" 7. panta trešajā daļā noteiktos uzdevumus, kurus tā ir deleģējusi valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi", un pārrauga pašvaldību ceļus; +5.13. risina ar starptautiskās autosatiksmes nodrošināšanu saistītos jautājumus; +5.14. organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu ceļu satiksmes drošības nozarē; +5.15. organizē un koordinē starptautisko kravu un pasažieru autopārvadājumu, vadītāja apliecību savstarpējas atzīšanas un apmaiņas nolīgumu projektu sagatavošanu, saskaņošanu un parakstīšanu, kā arī nodrošina to izpildes uzraudzību; +5.16. koordinē velotransporta un mikromobilitātes attīstību; +5.17. atklāj (slēdz) dzelzceļa stacijas un pieturas punktus visu vai atsevišķu pārvadājumu veikšanai; +5.18. risina sabiedriskā transporta pakalpojumu finansēšanas jautājumus; +5.19. izstrādā Latvijas Republikas ūdeņu izmantošanas kārtību attiecībā uz kuģošanas drošību; +5.20. nodrošina Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) dalībvalsts audita norisi Latvijā; +5.21. nodrošina Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5. panta 6.¹ punktā noteikto funkciju izpildi; +5.22. izstrādā starptautiskās un vietējās gaisa satiksmes nodrošināšanas un attīstības politiku un veic pasākumus tās īstenošanai; +5.23. sagatavo informāciju aeronavigācijas informācijas izdevumam; +5.24. apkopo un analizē statistikas datus atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasībām; +5.25. sniedz institucionālu atbalstu, lai nodrošinātu Latvijas gaisa pārvadātāju tiesību aizsardzību un darbības atbalstu ārvalstīs; +5.26. norīko gaisa pārvadātājus regulāru lidojumu veikšanai un izsniedz tiem licenci par tiesībām veikt lidojumus attiecīgajā maršrutā; +5.27. saskaņā ar ministrijas darbības stratēģiju plāno likumā par valsts budžetu kārtējam gadam iekļaujamās budžeta programmas, analizē un kontrolē to izpildi; +5.28. atbilstoši kompetencei organizē Eiropas Savienības fondu finansēto projektu ieviešanu transporta, sakaru un kiberdrošības jomā; +5.29. pārzina esošo specializēto būvniecību transporta jomā; +5.30. organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu bīstamo kravu pārvadājumu nozarē; +5.31. organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu alternatīvo degvielu infrastruktūras un elektromobilitātes nozarē un deleģē valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija" pienākumu izveidot un uzturēt elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru; +5.32. veic Rail Baltica projekta vadību un kopējo projekta uzraudzību, lai nodrošinātu Rail Baltica valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidi un projekta īstenošanu, ievērojot Eiropas Savienības, Saeimas, Ministru kabineta un citu kompetento institūciju saistošos lēmumus, un deleģē sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" un akciju sabiedrībai "RB Rail" izveidot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru un ar to saistītos objektus; +5.33. atbilstoši kompetencei nodrošina valsts materiālo rezervju veidošanu un pārvaldīšanu; +5.34. organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu intelektisko transporta sistēmu jomā un deleģē valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" izveidot un uzturēt transporta jomas informācijas nacionālo (valsts) piekļuves punktu; +5.35. atbilstoši kompetencei koordinē Latvijai saistošo starptautisko divpusējo un daudzpusējo līgumu saistību izpildi; +5.36. atbilstoši kompetencei koordinē aviācijas drošības, civilmilitārās sadarbības, meklēšanas un glābšanas procesus, kā arī uzrauga valsts budžeta programmas ietvaros piešķirtā finansējuma izlietojumu; +5.37. nodrošina Latvijas aviācijas nozares intereses klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, kā arī piedalās atbilstošo Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādē; +5.38. atbilstoši kompetencei nodrošina sankciju noteikto ierobežojumu ievērošanu; +5.39. organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un vieglo automobili nozarē, kā arī tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pakalpojumu autotransporta nozarē; +5.40. organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu kravas pārvadājumu un loģistikas dokumentu digitalizācijai nozarē, tai skaitā elektroniskā kravas starptautiskā autopārvadājumu līguma (e-CMR pavadzīmes) un elektroniskās kravu pārvadājumu informācijas (eFTI) apriti, kā arī deleģē valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" veikt valsts kontaktpunkta funkcijas un uzdevumus elektroniskās kravu pārvadājumu informācijas (eFTI) aprites nodrošināšanai; +5.41. izstrādā, organizē un koordinē valsts nodevu politiku ceļu, autotransporta, dzelzceļa un aviācijas nozarē; +5.42. piedalās valsts nodokļu politikas izstrādē, organizēšanā un koordinēšanā ceļu, autotransporta, dzelzceļa un aviācijas nozarē; +5.43. organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu transportlīdzekļu vadītāju apmācības, kvalifikācijas iegūšanas un vadītāju veselības pārbaužu nozarē; +5.44. organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu mehānisko transportlīdzekļu, izņemot traktortehniku, reģistrācijas, kā arī velosipēdu un elektroskrejriteņu reģistrācijas nozarē; +5.45. organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates un tehniskā stāvokļa kontroles nozarē; +5.46. organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē ar tehniskiem līdzekļiem nozarē; +5.47. organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanā ar autobusiem un pa dzelzceļu; +5.48. organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu sabiedriskā transporta biļešu uzskaites un tirdzniecības, braukšanas maksas atvieglojumu, kā arī autoostu darbības nozarē; +5.49. organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu dzelzceļa bezemisiju ritošā sastāva jomā un deleģē valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienību iegādi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu; +5.49.¹ organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu jomās, par kurām ir atbildīga GOVSATCOM kompetentā iestāde un par drošu savienojamību kompetentā iestāde, kā arī veic kompetentās iestādes funkcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulas (EK) Nr. 696/2021, ar ko izveido Eiropas Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (EK) Nr. 2010/912, (EK) Nr. 2013/1285 un (EK) Nr. 2014/377 un Lēmumu Nr. 541/2014/EK, 68. panta ceturto punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 588/2023, ar ko izveido Eiropas Savienības drošas savienojamības programmu 2023.–2027. gadam, 11. panta 4. punktu. Satiksmes ministrijai ir tiesības deleģēt GOVSATCOM kompetentās iestādes un par drošu savienojamību kompetentās iestādes uzdevumus valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", noslēdzot deleģēšanas līgumu; +5.50. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 690 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.06.2025. noteikumiem Nr. 325; MK 09.12.2025. noteikumiem Nr. 747; MK 11.08.2026. noteikumiem Nr. 471) +6. Ministrija: +6.1. izstrādā attiecīgo nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus; +6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem; +6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus; +6.4. nodrošina attiecīgās nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; +6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; +6.6. savas kompetences ietvaros pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; +6.7. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; +6.8. veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; +6.9. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē; +6.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; +6.11. informē sabiedrību par attiecīgās nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē. +(Grozīts ar MK 11.01.2005. noteikumiem Nr.36) +7. Ministrijas tiesības: +7.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +7.2. (svītrots ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr.716); +7.3. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus; +7.4. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, izstrādāt un noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību; +7.5. veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; +7.6. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. +(Grozīts ar MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 690) + +III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence +8. Ministrijas darbu vada ministrs. +9. Ministrs: +9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; +9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām; +9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu; +9.4. dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.5. ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu; +9.6. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus; +9.7. var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.8. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.9. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā; +9.10. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus; +9.11. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +(Grozīts ar MK 11.01.2005. noteikumiem Nr.36) +10. Parlamentārais sekretārs pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. +11. Valsts sekretārs: +11.1. organizē nozaru politikas un stratēģiju izstrādi un nozaru politikas īstenošanu; +11.2. vada iestādes administratīvo darbu un nodrošina ministrijas funkciju izpildi; +11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi; +11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei; +11.5. nodrošina finanšu resursu plānošanu ministrijā un tās padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; +11.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus; +11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pilnvaro citas personas; +11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem; +11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa; +11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +(Grozīts ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.249) +12. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs. +13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs. +14. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu. +15. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. +16. Patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. Patstāvīgās nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. +17. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs. + +IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību +18. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +19. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. +20. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. +21. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. +22. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu. +23. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību. + +V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 11.01.2005. noteikumiem Nr.36) +24. Ministrijas padotībā ir: +24.1. valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"; +24.2. Valsts dzelzceļa administrācija; +24.3. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija; +24.4. (svītrots ar MK 10.08.2010. noteikumiem Nr.752); +24.5. (svītrots ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr.716); +24.6. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs. +(MK 11.01.2005. noteikumu Nr.36 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.09.2005. noteikumiem Nr.718; MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.975; MK 19.09.2006. noteikumiem Nr.773; MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.431) +25. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās: +25.1. valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija"; +25.2. valsts akciju sabiedrībā "Ceļu satiksmes drošības direkcija"; +25.3. valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi"; +25.4. akciju sabiedrībā "LAU Infra Grupa AS"; +25.5. (svītrots ar MK 19.09.2006. noteikumiem Nr. 773); +25.6. (svītrots ar MK 19.09.2006. noteikumiem Nr. 773); +25.7. (svītrots ar MK 19.09.2006. noteikumiem Nr. 773); +25.8. (svītrots ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr. 249); +25.9. valsts akciju sabiedrībā "Starptautiskā lidosta "Rīga""; +25.10. valsts akciju sabiedrībā "Latvijas gaisa satiksme"; +25.11. valsts akciju sabiedrībā "Latvijas dzelzceļš"; +25.12. valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija"; +25.13. (svītrots ar MK 14.09.2010. noteikumiem Nr. 871); +25.14. (svītrots ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr. 716); +25.15. valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Pasts"; +25.16. valsts akciju sabiedrībā "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs"; +25.17. (svītrots ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr. 426); +25.18. (svītrots ar MK 19.09.2006. noteikumiem Nr. 773); +25.19. (svītrots ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr. 716); +25.20. akciju sabiedrībā “Pasažieru vilciens”; +25.21. sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas"; +25.22. (svītrots ar MK 11.08.2026. noteikumiem Nr. 471). +(MK 11.01.2005. noteikumu Nr. 36 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.09.2006. noteikumiem Nr. 773; MK 24.03.2009. noteikumiem Nr. 249; MK 10.08.2010. noteikumiem Nr. 752; MK 28.07.2015. noteikumiem Nr. 426; MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 79; MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 690; MK 11.08.2026. noteikumiem Nr. 471) +26. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās privātās kapitālsabiedrībās: +26.1. akciju sabiedrība "Air Baltic Corporation"; +26.2. (svītrots ar MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.431); +26.3. (svītrots ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.249). +(Grozīts ar MK 19.09.2006. noteikumiem Nr.773) + +Ministru prezidents E.Repše +Satiksmes ministrs R.Zīle diff --git a/sources/18-0000-LM.txt b/sources/18-0000-LM.txt new file mode 100644 index 0000000..48a259c --- /dev/null +++ b/sources/18-0000-LM.txt @@ -0,0 +1,128 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.49 Rīgā 2004.gada 27.janvārī (prot. Nr.4 13.§) +Labklājības ministrijas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Labklājības ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā. +(MK 08.09.2009. noteikumu Nr.1003 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.03.2010. noteikumiem Nr.250) +2. Ministrija ir tieši pakļauta labklājības ministram (turpmāk - ministrs). +3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. + +II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence +4. Ministrijas funkcijas: +4.1. izstrādāt darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības politiku; +4.2. organizēt un koordinēt darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu; +4.3. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +(MK 08.09.2009. noteikumu Nr.1003 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.03.2010. noteikumiem Nr.250) +5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija: +5.1. darba jomā: +5.1.1. izstrādā valsts politiku bezdarba samazināšanā; +5.1.2. piedalās nodarbinātības politikas izstrādāšanā un karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošanā; +5.1.3. izstrādā valsts politiku veselībai drošu un nekaitīgu darba apstākļu un darba vides garantēšanā; +5.1.4. izstrādā valsts politiku minimālās darba algas noteikšanā; +5.1.5. izstrādā valsts politiku darba tiesisko attiecību regulēšanā; +5.2. sociālajā aizsardzībā: +5.2.1. izstrādā valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā; +5.2.2. izstrādā valsts politiku sociālās palīdzības, sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās rehabilitācijas jomā; +5.2.2.¹ izstrādā valsts politiku tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanas jomā; +5.2.3. nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu tīkla kvalitatīvu attīstību; +5.2.4. koordinē vienotu sociālās iekļaušanas politiku; +5.2.¹ bērnu un ģimenes tiesību jomā: +5.2.¹1. organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērnu tiesību aizsardzības jomā; +5.2.¹2. (svītrots ar MK 16.03.2010. noteikumiem Nr.250); +5.2.¹3. veicina bērniem un ģimenei labvēlīgas vides veidošanos valstī; +5.2.¹4. nodrošina adoptējamo bērnu un adoptētāju uzskaiti adopcijas reģistrā, sniedz informāciju adoptētājiem par adoptējamiem bērniem un izsniedz norīkojumus adoptētājiem; +5.2.¹5. (svītrots ar MK 16.03.2010. noteikumiem Nr.250); +5.2.² izstrādā vienotu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politiku; +5.3. izstrādā valsts politiku, lai īstenotu integrētu pieeju ar dzimumu līdztiesību saistīto jautājumu risināšanā; +5.3.¹ koordinē vienotas valsts demogrāfiskās politikas izstrādi; +5.4. (svītrots ar MK 12.04.2011. noteikumiem Nr.295); +5.5. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(Grozīts ar MK 30.10.2007. noteikumiem Nr.724; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1003; MK 16.03.2010. noteikumiem Nr.250; MK 12.04.2011. noteikumiem Nr.295; MK 27.01.2015. noteikumiem Nr.23) +6. Ministrija: +6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus; +6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem; +6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus; +6.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībā, kurā ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; +6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos attīstības plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; +6.6. atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; +6.7. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; +6.8. veic funkciju izpildes pārbaudi, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; +6.9. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē; +6.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; +6.11. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē; +6.12. organizē un vada labklājības informācijas sistēmas (LabIS) darbību. +(Grozīts ar MK 30.10.2007. noteikumiem Nr.724; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1003; MK 27.01.2015. noteikumiem Nr.23) +7. Ministrijai ir tiesības: +7.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +7.2. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu, kā arī citu institūciju pārstāvjus; +7.3. piedalīties starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskus starpresoru līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību ministrijas kompetencē esošajos jautājumos; +7.4. veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; +7.4.¹ uzraugot un kontrolējot sociālo pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu un sociālo pakalpojumu kvalitāti, bez iepriekšējas paziņošanas vai atļaujas saņemšanas jebkurā diennakts laikā, arī uzraudzībai un kontrolei pakļautās personas prombūtnes laikā, apmeklēt un apsekot uzraudzībai un kontrolei pakļautos objektus un apsekošanas laikā iztaujāt darbiniekus un klientus, kā arī fiksēt novērojumus, izmantojot tehniskos līdzekļus; +7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. +(Grozīts ar MK 27.01.2015. noteikumiem Nr.23) + +III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence +8. Ministrijas darbu vada ministrs. +9. Ministrs: +9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; +9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām; +9.3. dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem (tie par ministra rīkojumu informē augstāku amatpersonu) un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.4. atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību un valsts kapitālsabiedrības, kurā ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu; +9.5. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus; +9.6. var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.7. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru, ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.8. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā; +9.9. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus; +9.10. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +(Grozīts ar MK 30.10.2007. noteikumiem Nr.724) +10. Parlamentārais sekretārs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. +11. Valsts sekretārs: +11.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu; +11.2. vada iestādes administratīvo darbu un nodrošina ministrijas funkciju izpildi; +11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi; +11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei; +11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm; +11.6. pieņem lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus; +11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; +11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem; +11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa; +11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +12. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs. +13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs. +14. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu. +15. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. +16. Nodaļu vada nodaļas vadītājs. Nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. +17. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs. + +IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un ministrijas darbības pārskati +18. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +19. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonas lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. +20. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. +21. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. +22. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu. +23. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību. + +V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un valsts kapitālsabiedrība, kurā ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (Nodaļas nosaukums MK 28.09.2004. noteikumu Nr.814 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.10.2007. noteikumiem Nr.724) +24. Ministrijas padotībā ir: +24.1. Nodarbinātības valsts aģentūra; +24.2. Sociālās integrācijas valsts aģentūra; +24.3. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija; +24.4. Valsts darba inspekcija; +24.5. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra; +24.6. valsts sociālās aprūpes centrs "Kurzeme"; +24.7. valsts sociālās aprūpes centrs "Latgale"; +24.8. valsts sociālās aprūpes centrs "Rīga"; +24.9. (svītrots ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 694); +24.10. valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale"; +24.11. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija. +(MK 20.03.2010. noteikumu Nr.250 redakcijā) +25. (Svītrots ar MK 28.09.2004. noteikumiem Nr.814) +26. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams". +(MK 28.09.2004. noteikumu Nr.814 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.10.2007. noteikumiem Nr.724) + +VI. Noslēguma jautājums +27. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 14.janvāra noteikumus Nr.15 "Labklājības ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 10.nr.). + +Ministru prezidents E.Repše +Labklājības ministre D.Staķe diff --git a/sources/18-0399-veselibas-darbspeju-ekspertizes-arstu.txt b/sources/18-0399-veselibas-darbspeju-ekspertizes-arstu.txt new file mode 100644 index 0000000..0f6f491 --- /dev/null +++ b/sources/18-0399-veselibas-darbspeju-ekspertizes-arstu.txt @@ -0,0 +1,41 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.315 Rīgā 2011.gada 26.aprīlī (prot. Nr.27 6.§) +Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgais jautājums +1. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – komisija) ir labklājības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + +II. Komisijas funkcija, uzdevumi un tiesības +2. Komisijas funkcija ir veikt prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi Invaliditātes likuma 7.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām personām (turpmāk – personas). +3. Komisija veic Invaliditātes likuma 8.pantā noteiktos uzdevumus, kā arī: +3.1. konsultē personas komisijas kompetences jautājumos; +3.2. saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu sagatavo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai dokumentus par personām, kurām noteikta invaliditāte Latvijā; +3.3. saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu izvērtē no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras saņemtos dalībvalstu dokumentus un atbilstoši normatīvajiem aktiem par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību nosaka personām invaliditāti; +3.4. saskaņā ar divpusējiem starpvalstu līgumiem par sadarbību sociālās drošības jomā sagatavo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai vai otras valsts kompetentajai institūcijai dokumentus par personām, kurām noteikta invaliditāte Latvijā; +3.5. saskaņā ar divpusējiem starpvalstu līgumiem par sadarbību sociālās drošības jomā izvērtē no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai otras valsts kompetentās institūcijas saņemtos dokumentus un atbilstoši normatīvajiem aktiem par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību nosaka personām invaliditāti; +3.6. sadarbojas ar ārstējošiem ārstiem un pašvaldību sociālajiem dienestiem invaliditātes riska novēršanā personām ar prognozējamu invaliditāti un invaliditātes seku mazināšanā personām ar invaliditāti; +3.7. organizē un vada valsts informācijas sistēmas "Invaliditātes informatīvā sistēma" darbību; +3.8. apkopo un analizē prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīžu datus un sniedz Labklājības ministrijai priekšlikumus par politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādi attiecīgajā jomā; +3.9. informē sabiedrību par komisijas darbību; +3.10. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +4. Komisijai ir šādas tiesības: +4.1. izdot administratīvos aktus komisijas kompetences ietvaros; +4.2. pieprasīt un bez maksas saņemt komisijas funkcijas un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem, kārtību un individuālajiem rehabilitācijas plāniem; +4.3. informēt Veselības inspekciju par prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzēs konstatētajiem ārstniecības personu iespējamiem profesionālās darbības pārkāpumiem, tai skaitā medicīniskās dokumentācijas noformēšanā. + +III. Komisijas struktūra +5. Komisijas darbu vada komisijas vadītājs. Komisijas vadītājs ir valsts civildienesta ierēdnis. Komisijas vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata labklājības ministrs. +6. Komisijas vadītājs nosaka komisijas iekšējo organizatorisko struktūru. + +IV. Komisijas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par komisijas darbību +7. Komisijas vadītājs nodrošina komisijas darbības tiesiskumu. Komisijas vadītājs ir atbildīgs par iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +8. Komisijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt un pārsūdzēt Invaliditātes likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā. +9. Komisija: +9.1. reizi pusgadā sniedz Labklājības ministrijai pārskatu par komisijas darbību un reizi ceturksnī – pārskatu par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos par gada publiskajiem pārskatiem noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu (publiskajā pārskatā iekļauj informāciju par personām ar prognozējamu invaliditāti un personām ar invaliditāti – norāda personu skaitu dalījumā pa dzimumiem, vecuma grupām un nodarbinātības veidiem); +9.2. pēc Labklājības ministrijas pieprasījuma sniedz operatīvo informāciju par komisijas funkcijas izpildi. + +V. Noslēguma jautājums +10. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumus Nr.869 "Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 168.nr.; 2007, 184.nr.; 2009, 181.nr.). + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Labklājības ministra vietā –vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis diff --git a/sources/18-0430-socialas-aprupes-centrs-latgale.txt b/sources/18-0430-socialas-aprupes-centrs-latgale.txt new file mode 100644 index 0000000..e1b6a6c --- /dev/null +++ b/sources/18-0430-socialas-aprupes-centrs-latgale.txt @@ -0,0 +1,49 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.1240 Rīgā 2009.gada 27.oktobrī (prot. Nr.76 21.§) +Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgais jautājums +1. Valsts sociālās aprūpes centrs “Latgale” (turpmāk – centrs) ir labklājības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + +II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības +2. Centrs īsteno valsts politiku ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā attiecībā uz bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz divu gadu vecumam, bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem līdz četru gadu vecumam, bērniem invalīdiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, un pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem – pirmās un otrās grupas invalīdiem (turpmāk – personas). +3. Centrs veic šādus uzdevumus: +3.1. nodrošina personām mājokli un sociālo aprūpi, lai apmierinātu viņu pamatvajadzības; +3.2. nodrošina personu sociālo rehabilitāciju, lai atjaunotu vai uzlabotu viņu sociālās funkcionēšanas spējas; +3.3. veicina to personu atgriešanos ģimenē vai nodošanu ģimenes tipa aprūpē, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu; +3.4. nodrošina to personu audzināšanu un izglītošanu, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu; +3.5. īsteno citus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +4. Centram ir tiesības: +4.1. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām centra funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +4.2. sniegt maksas pakalpojumus sociālo pakalpojumu jomā; +4.3. veikt privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami centra darbības nodrošināšanai; +4.4. atbilstoši kompetencei sadarboties ar ārvalstu un starptautiskajām organizācijām, piedalīties starpvalstu sadarbības programmās un projektos. + +III. Centra struktūra un amatpersonu kompetence +5. Centru vada centra direktors. Centra direktoru pieņem darbā un atlaiž no darba labklājības ministrs. +6. Centra direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +7. Centram ir struktūrvienības. Centra struktūrvienību vada struktūrvienības vadītājs. Centra struktūrvienību veidus un to uzdevumus nosaka centra reglamentā. +8. Centra direktoram ir vietnieks, kurš vienlaikus ir vienas centra struktūrvienības vadītājs. + +IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par centra darbību +9. Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra direktors. Centra direktors ir atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +10. Centra direktoram ir tiesības atcelt centra darbinieku lēmumus. +11. Centra darbinieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12. Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 11.punktā minēto gadījumu) var apstrīdēt Labklājības ministrijā. Labklājības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +13. Centrs reizi ceturksnī iesniedz Labklājības ministrijā pārskatu par centra darbību un budžeta līdzekļu izlietojumu. +14. Centrs reizi gadā sagatavo un iesniedz Labklājības ministrijā gada publisko pārskatu. +15. Labklājības ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par centra darbību. + +V. Noslēguma jautājumi +16. Atzīt par spēku zaudējušiem: +16.1. Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.636 “Sociālās aprūpes centra “Litene” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); +16.2. Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.646 “Sociālās aprūpes centra “Kalupe” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); +16.3. Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.647 “Sociālās aprūpes centra “Istra” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); +16.4. Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.648 “Sociālās aprūpes centra “Lubāna” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); +16.5. Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.668 “Sociālās aprūpes centra “Mēmele” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); +16.6. Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.671 “Sociālās aprūpes centra “Krastiņi” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 121.nr.); +16.7. Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumus Nr.1069 “Sociālās aprūpes centra “Kalkūni” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2008, 201.nr.). +17. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše +Labklājības ministrs U.Augulis diff --git a/sources/18-0437-socialas-aprupes-centrs-kurzeme.txt b/sources/18-0437-socialas-aprupes-centrs-kurzeme.txt new file mode 100644 index 0000000..45872c3 --- /dev/null +++ b/sources/18-0437-socialas-aprupes-centrs-kurzeme.txt @@ -0,0 +1,49 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.1241 Rīgā 2009.gada 27.oktobrī (prot. Nr.76 20.§) +Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgais jautājums +1. Valsts sociālās aprūpes centrs “Kurzeme” (turpmāk – centrs) ir labklājības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + +II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības +2. Centrs īsteno valsts politiku ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā attiecībā uz bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz divu gadu vecumam, bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem līdz četru gadu vecumam, bērniem invalīdiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, un pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem – pirmās un otrās grupas invalīdiem (turpmāk – personas). +3. Centrs veic šādus uzdevumus: +3.1. nodrošina personām mājokli un sociālo aprūpi, lai apmierinātu viņu pamatvajadzības; +3.2. nodrošina personu sociālo rehabilitāciju, lai atjaunotu vai uzlabotu viņu sociālās funkcionēšanas spējas; +3.3. veicina to personu atgriešanos ģimenē vai nodošanu ģimenes tipa aprūpē, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu; +3.4. nodrošina to personu audzināšanu un izglītošanu, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu; +3.5. īsteno citus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +4. Centram ir tiesības: +4.1. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām centra funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +4.2. sniegt maksas pakalpojumus sociālo pakalpojumu jomā; +4.3. veikt privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami centra darbības nodrošināšanai; +4.4. atbilstoši kompetencei sadarboties ar ārvalstu un starptautiskajām organizācijām, piedalīties starpvalstu sadarbības programmās un projektos. + +III. Centra struktūra un amatpersonu kompetence +5. Centru vada centra direktors. Centra direktoru pieņem darbā un atlaiž no darba labklājības ministrs. +6. Centra direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +7. Centram ir struktūrvienības. Centra struktūrvienību vada struktūrvienības vadītājs. Centra struktūrvienību veidus un to uzdevumus nosaka centra reglamentā. +8. Centra direktoram ir vietnieks, kurš vienlaikus ir vienas centra struktūrvienības vadītājs. + +IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana unpārskati par centra darbību +9. Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra direktors. Centra direktors ir atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +10. Centra direktoram ir tiesības atcelt centra darbinieku lēmumus. +11. Centra darbinieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12. Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 11.punktā minēto gadījumu) var apstrīdēt Labklājības ministrijā. Labklājības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +13. Centrs reizi ceturksnī iesniedz Labklājības ministrijā pārskatu par centra darbību un budžeta līdzekļu izlietojumu. +14. Centrs reizi gadā sagatavo un iesniedz Labklājības ministrijā gada publisko pārskatu. +15. Labklājības ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par centra darbību. + +V. Noslēguma jautājumi +16. Atzīt par spēku zaudējušiem: +16.1. Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.640 “Bērnu sociālās aprūpes centra “Liepāja” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 117.nr.); +16.2. Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.649 “Sociālās aprūpes centra “Iļģi” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); +16.3. Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.655 “Sociālās aprūpes centra “Piltene” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); +16.4. Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.656 “Sociālās aprūpes centra “Aizvīķi” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); +16.5. Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.665 “Sociālās aprūpes centra “Veģi” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2006, 68.nr.; 2008, 108.nr.); +16.6. Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.666 “Sociālās aprūpes centra “Dundaga” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); +16.7. Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.667 “Sociālās aprūpes centra “Reģi” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 121.nr.). +17. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše +Labklājības ministrs U.Augulis diff --git a/sources/18-0451-NVA.txt b/sources/18-0451-NVA.txt new file mode 100644 index 0000000..e60f765 --- /dev/null +++ b/sources/18-0451-NVA.txt @@ -0,0 +1,62 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.876 Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 21.§) +Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +(MK 11.02.2025. noteikumu Nr. 91 redakcijā) +2. Aģentūras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā, kā arī piedalīties brīvprātīgā darba politikas izstrādē un īstenošanā. +(MK 11.02.2025. noteikumu Nr. 91 redakcijā) + +II. Aģentūras funkcijas, uzdevumi un kompetence +3. Aģentūrai ir šādas funkcijas: +3.1. atbilstoši bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu vajadzībām, spējām un vēlmēm nodrošināt šīm personām operatīvu un kvalitatīvu palīdzību, lai veicinātu to konkurētspēju darba tirgū; +3.2. organizēt vai īstenot aktīvos nodarbinātības pasākumus un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus; +3.3. sagatavot priekšlikumus valsts politikas izstrādei un īstenošanai bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā; +3.4. licencēt un uzraudzīt komersantus, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus (izņemot kuģa apkalpes komplektēšanu un pakalpojumus darba devējiem potenciālo darbinieku atlasei darbam Latvijā); +3.5. (svītrots ar MK 11.02.2025. noteikumiem Nr. 91); +3.6. sniegt informatīvu un konsultatīvu atbalstu brīvprātīgā darba politikas izstrādē un īstenošanā; +3.7. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +(Grozīts ar MK 11.02.2025. noteikumiem Nr. 91) +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, aģentūra veic šādus uzdevumus: +4.1. izvērtē aktīvo nodarbinātības pasākumu un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu ieviešanu, veic izmaksu analīzi, sniedz priekšlikumus pasākumu pilnveidošanai, kā arī veicina šo pasākumu dažādošanu atbilstoši pieprasījumam darba tirgū; +4.2. (svītrots ar MK 11.02.2025. noteikumiem Nr. 91); +4.3. reģistrē un uzskaita bezdarbniekus un darba meklētājus, informē par viņu tiesībām un pienākumiem, regulāri atjauno un pilnveido to reģistrēšanas un uzskaites sistēmu un izstrādā un pilnveido reģistrēto bezdarbnieku klasificēšanas sistēmu; +4.4. pilnveido individuālo darbu ar bezdarbniekiem, lai nodrošinātu maksimāli ātru to atgriešanos darba tirgū; +4.5. organizē aģentūras un darba devēju sadarbību un savstarpēju informācijas apmaiņu, regulāri atjauno un pilnveido darba devēju pieteikto brīvo darba vietu uzskaiti; +4.6. uzskaita darba devēja pieteiktās darba vietas un informē par tām; +4.7. sniedz karjeras konsultācijas bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām un citām personām, kā arī regulāri pilnveido informatīvi metodisko bāzi karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanai; +4.8. nodrošina normatīvo aktu prasībām atbilstošas informācijas sagatavošanu un sniegšanu par bezdarba situāciju valstī; +4.9. sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām bezdarba samazināšanas, nodarbinātības veicināšanas un karjeras konsultēšanas jomā, kā arī veic pasākumus informācijas apmaiņas nodrošināšanai darbaspēka kustības jautājumos; +4.10. nodrošina aģentūras rīcībā esošo personas datu un citas informācijas aizsardzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām; +4.11. nodrošina inovatīvu metožu un risinājumu izstrādi un to ieviešanu aģentūras darbā ar bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām un sadarbības partneriem; +4.12. uztur un sistemātiski atjauno aģentūras funkciju izpildei nepieciešamās datubāzes; +4.13. nodrošina Latvijas Republikas darbību Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklā (EURES); +4.14. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(Grozīts ar MK 11.02.2025. noteikumiem Nr. 91) +5. Aģentūrai ir šādas tiesības: +5.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no fiziskām un juridiskām personām aģentūras funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; +5.2. organizēt un vadīt seminārus, konferences un citus pasākumus, sadarboties ar fiziskajām personām, biedrībām, nodibinājumiem un citām juridiskajām personām, kā arī ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar aģentūras kompetencē esošajiem uzdevumiem; +5.3. izveidot, reorganizēt un likvidēt aģentūras filiāles; +5.4. rīkoties ar aģentūras rīcībā esošo valsts mantu; +5.5. citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. +(Grozīts ar MK 11.02.2025. noteikumiem Nr. 91) + +III. Aģentūras struktūra un pārvalde +6. Aģentūras darbu vada aģentūras direktors. Aģentūras direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Aģentūras direktoru pēc pretendenta kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata labklājības ministrs. +7. Aģentūras direktoram var būt vietnieki. Aģentūras direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, kā arī viņu kompetenci un atbildību nosaka aģentūras direktors. +8. Aģentūras direktors nosaka aģentūras organizatorisko struktūru. + +IV. Aģentūras tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšanas kārtība +9. Aģentūras darbības tiesiskumu nodrošina aģentūras direktors. Aģentūras direktors ir atbildīgs par aģentūras iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +10. Aģentūras amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aģentūras direktoram. Aģentūras direktora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. +11. Aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Labklājības ministrijā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Labklājības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12. Aģentūra divas reizes gadā iesniedz labklājības ministram pārskatu par aģentūras funkciju izpildi un normatīvajos aktos par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 29.jūlija noteikumus Nr.425 "Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 111.nr.; 2004, 120.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 139.nr.). +14. Aģentūra kā tiešās pārvaldes iestāde ir Nodarbinātības valsts aģentūras funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja. +15. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Labklājības ministre I.Viņķele diff --git a/sources/18-0453-VSAA.txt b/sources/18-0453-VSAA.txt new file mode 100644 index 0000000..d9132ba --- /dev/null +++ b/sources/18-0453-VSAA.txt @@ -0,0 +1,59 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.911 Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 79.§) +Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Ministrs aģentūras pārraudzību īsteno ar Labklājības ministrijas starpniecību. +2. Aģentūras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā, kā arī administrēt valsts izdienas pensijas un valsts fondēto pensiju shēmu. + +II. Aģentūras funkcijas, uzdevumi, kompetence un finansēšanas kārtība +3. Aģentūrai ir šādas funkcijas: +3.1. nodrošināt valsts sociālās apdrošināšanas pensiju, pabalstu, atlīdzību (turpmāk – sociālās apdrošināšanas pakalpojumi), valsts izdienas pensiju un valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu; +3.2. administrēt valsts fondēto pensiju shēmu; +3.3. pārvaldīt valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās valsts kapitāla daļas kapitālsabiedrībās; +3.4. nodrošināt informācijas tehnoloģiju atbalstu Labklājības ministrijai un tās padotībā esošām iestādēm saskaņā ar sadarbības līgumiem. +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, aģentūra veic šādus uzdevumus: +4.1. izdod administratīvos aktus par privātpersonu tiesībām uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, valsts izdienas pensijām un valsts sociālajiem pabalstiem, kā arī par dalību valsts fondēto pensiju shēmā; +4.2. reģistrē sociāli apdrošinātās personas, valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekus, sociālās apdrošināšanas iemaksas, apdrošināšanas (darba) stāžu un sistemātiski atjauno attiecīgo datubāzi; +4.3. valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku uzdevumā sadarbojas ar fondētā pensijas kapitāla pārvaldītājiem un veic darbības ar valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka uzkrāto pensijas kapitālu; +4.4. konsultē un informē iedzīvotājus valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu, valsts izdienas pensiju jautājumos un valsts fondēto pensiju shēmas jautājumos; +4.5. administrē valsts sociālās apdrošināšanas speciālos budžetus un valsts pamatbudžeta programmas, no kurām finansē valsts sociālos pabalstus, valsts izdienas pensijas un valsts atbalstu valsts sociālajai apdrošināšanai; +4.6. organizē un vada aģentūras funkciju izpildei nepieciešamo informācijas sistēmu darbību; +4.7. sniedz atbalstu Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu informācijas tehnoloģiju lietotājiem; +4.8. sniedz atbalstu Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu informācijas sistēmu attīstībā un uzturēšanā; +4.9. nodrošina tehnoloģisko atbalstu labklājības nozares vienotā datu centra darbībai; +4.10. atbilstoši kompetencei nodrošina, ka tiek pildīti Eiropas Savienības tiesību akti par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju un starptautiskie divpusējie līgumi; +4.11. sniedz labklājības ministram un Labklājības ministrijai nepieciešamo informāciju un priekšlikumus aģentūras darbības jautājumos; +4.12. nodrošina aģentūras rīcībā esošo personas datu un citas informācijas aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par datu aizsardzību; +4.13. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +5. Aģentūrai ir šādas tiesības: +5.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no fiziskām un juridiskām personām aģentūras funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; +5.2. atgūt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un valsts izdienas pensiju izmaksai izlietotos pārmaksātos valsts budžeta līdzekļus; +5.3. sniegt Labklājības ministrijai priekšlikumus par valsts politiku sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu, valsts izdienas pensiju un valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanas jautājumos; +5.4. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, fiziskām un juridiskām personām, kā arī ārvalstu institūcijām; +5.5. organizēt un vadīt seminārus, konferences un citus pasākumus, kā arī sadarboties ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar aģentūras kompetencē esošo pakalpojumu sniegšanu; +5.6. sagatavot un izplatīt specializētus informatīvos izdevumus; +5.7. slēgt sadarbības līgumus un citus līgumus ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, fiziskām un juridiskām personām, kā arī ārvalstu un starptautiskajām institūcijām; +5.8. slēgt līgumus ar līdzekļu pārvaldītājiem par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu; +5.9. ieturēt administrēšanas atskaitījumus no valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, lai segtu valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanas izdevumus; +5.10. iekasēt maksu par aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi; +5.11. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. +6. Aģentūras darbību finansē no sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu atskaitījumiem, no atskaitījumiem par valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanu, no valsts pamatbudžeta transfertiem uzturēšanas izdevumiem, no ziedojumiem un dāvinājumiem, no ārvalstu finanšu palīdzības, kā arī no pašu ieņēmumiem, tai skaitā no aģentūras sniegtajiem maksas pakalpojumiem. + +III. Aģentūras struktūra un pārvalde +7. Aģentūras darbu vada direktors. Aģentūras direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Aģentūras direktoru pēc pretendenta kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata labklājības ministrs. +8. Aģentūras direktoram var būt vietnieki. Aģentūras direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, kā arī viņu kompetenci un atbildību nosaka aģentūras direktors. + +IV. Aģentūras darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +9. Aģentūras darbības tiesiskumu nodrošina aģentūras direktors. Aģentūras direktors ir atbildīgs par aģentūras iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +10. Aģentūras amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aģentūras direktoram. Aģentūras direktora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. +11. Aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Labklājības ministrijā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Labklājības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12. Aģentūra divas reizes gadā iesniedz labklājības ministram pārskatu par aģentūras funkciju izpildi un normatīvajos aktos par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumus Nr.459 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 99.nr.). +14. Aģentūra kā tiešās pārvaldes iestāde ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja. +15. Noteikumi stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", kas nosaka, ka aģentūra ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Labklājības ministre I.Viņķele diff --git a/sources/18-0454-socialas-integracijas-agentura.txt b/sources/18-0454-socialas-integracijas-agentura.txt new file mode 100644 index 0000000..27c3d84 --- /dev/null +++ b/sources/18-0454-socialas-integracijas-agentura.txt @@ -0,0 +1,232 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.914 Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 44.§) +Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu un Profesionālās izglītības likuma 16.⁷ panta trešo daļu (MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Sociālās integrācijas valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Ministrs aģentūras pārraudzību īsteno ar Labklājības ministrijas starpniecību. +2. Aģentūras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku personu ar invaliditāti un personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem sociālās integrācijas jomā. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +3. Aģentūras nosaukums un juridiskā adrese ir: +3.1. latviešu valodā – Sociālās integrācijas valsts aģentūra, Dubultu prospekts 71, Jūrmala, Latvija, LV-2015; +3.2. angļu valodā – The Social Integration State Agency, 71 Dubultu prosp., Jūrmala, Latvia, LV-2015. +3.¹ Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides izglītības un neformālās izglītības programmas, kā arī atsevišķus studiju kursus vai profesionālo kompetenču moduļus īsteno aģentūras koledža. Aģentūras koledžas nosaukums ir Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledža (turpmāk – koledža). +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +4. Aģentūras pārstāvības, vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas ir aģentūras direktors un koledžas dome. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + +II. Aģentūras funkcijas, uzdevumi, tiesības un finansējuma avoti +5. Aģentūra veic Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 15.¹ panta pirmajā daļā noteiktās funkcijas. +6. Aģentūra veic šādus uzdevumus: +6.1. novērtē personu ar invaliditāti un personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem profesionālo piemērotību, ņemot vērā viņu intereses, iepriekš iegūto izglītību, veselības stāvokli un funkcionēšanas spējas; +6.2. sagatavo darba tirgum piemērotus speciālistus ar vispusīgām teorētiskajām zināšanām un prasmēm; +6.3. profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros izstrādā un īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides izglītības un neformālās izglītības programmas, kā arī atsevišķus studiju kursus vai profesionālo kompetenču moduļus; +6.4. nodrošina izglītības programmu apguves iespēju pilna un nepilna laika studijās; +6.5. organizē praksi; +6.6. organizē un veic lietišķos pētījumus studiju profilam atbilstošo zinību jomās; +6.7. sniedz iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu pirmā cikla profesionālo augstāko izglītību un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; +6.8. veicina profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveidi un uzturēšanu; +6.9. sniedz profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmējiem psiholoģisko atbalstu integrācijai darba tirgū; +6.10. izglīto pedagogus, citus speciālistus, kā arī personas, kuras aprūpē personas ar invaliditāti un personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem, darbam ar personām ar invaliditāti un funkcionēšanas ierobežojumiem; +6.11. nodrošina sociāli psiholoģisku un karjeras atbalstu personām, kuras ieguvušas profesionālo izglītību un kurām ir saskarsmes grūtības; +6.12. veic B kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas apmācību; +6.13. sastāda un īsteno individuālus sociālās rehabilitācijas plānus, sniedzot kvalificētu speciālistu pakalpojumus; +6.14. nodrošina diennakts medicīnisko uzraudzību personām, kuras saņem aģentūras pakalpojumus; +6.15. nodrošina vides pieejamību, sporta, atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām, kuras saņem aģentūras pakalpojumus; +6.16. izvērtējot nepieciešamību, nodrošina ēdināšanu un izmitināšanu personām, kuras saņem aģentūras pakalpojumus; +6.17. nodrošina to personu pārvadāšanu starp pakalpojumu saņemšanas vietām aģentūrā, kuras saņem aģentūras pakalpojumus; +6.18. organizē un veic pētījumus profesionālās un sociālās rehabilitācijas jomā; +6.19. piedalās nozares un aģentūras attīstības projektu īstenošanā; +6.20. organizē seminārus, kursus, lekcijas, konferences un citus izglītības ieguvei atbilstošus pasākumus, kā arī organizē izstādes; +6.21. nodrošina transportlīdzekļu pielāgošanas pakalpojumu atbilstoši personas funkcionēšanas ierobežojumu veidam; +6.22. informē sabiedrību par aģentūras pakalpojumu saņemšanas iespējām; +6.23. konsultē darba devējus darba vides pielāgošanas, vides pieejamības un nodarbinātības jautājumos, kas saistīti ar personām ar invaliditāti vai funkcionēšanas ierobežojumiem, ja nav noteikta invaliditāte; +6.24. koordinē un sniedz valsts finansētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijā personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem, personām ar prognozējamu invaliditāti, politiski represētām personām, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušām personām, pieņem lēmumus par pakalpojumu sniegšanu un veic šo pakalpojumu finanšu vadību, veic aģentūras pakalpojumu saņēmēju uzskaiti, kā arī uztur attiecīgās datubāzes; +6.25. koordinē sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilngadīgām personām un bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskām, toksiskām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem, un cilvēku tirdzniecības upuriem, kā arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu; +6.26. uztur kvalitātes vadības sistēmu; +6.27. nodrošina aģentūras konsultatīvās padomes darbu; +6.28. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +7. Aģentūrai ir šādas tiesības: +7.1. pieprasīt un saņemt no fiziskām un juridiskām personām aģentūras funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; +7.2. informēt sabiedrību par savu darbību un izglītības ieguves iespējām aģentūrā un par aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī sniegt konsultācijas, ieteikumus un citu palīdzību; +7.3. izstrādāt priekšlikumus normatīvajiem aktiem personu ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās integrācijas jomā; +7.4. sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, fiziskām un juridiskām personām, kā arī ārvalstu un starptautiskajām institūcijām; +7.5. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdot administratīvos aktus; +7.6. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. +8. Aģentūras finanšu resursus veido: +8.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un valsts pamatbudžeta savstarpējie transferti; +8.2. ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; +8.3. ārvalstu finanšu līdzekļi; +8.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi. + +III. Aģentūras direktors +9. Aģentūras darbu vada aģentūras direktors. Aģentūras direktoru pēc pretendenta kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata labklājības ministrs. +10. Aģentūras direktors: +10.1. ieceļ amatā un atbrīvo no amata aģentūras ierēdņus un pieņem darbā un atbrīvo no darba aģentūras darbiniekus un akadēmisko personālu; +10.2. atbild par aģentūras resursu racionālu izlietošanu; +10.3. organizē un pārrauga aģentūras funkciju izpildi; +10.4. organizē akadēmiskā personāla vēlēšanas; +10.5. iesniedz koledžas domei un Labklājības ministrijai aģentūras darbības gada pārskatu un nodrošina iespēju ar to iepazīties aģentūras personālam, kā arī ievieto pārskatu aģentūras oficiālajā tīmekļvietnē; +10.6. apstiprina aģentūras iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus; +10.7. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(Grozīts ar MK 16.04.2024. noteikumiem Nr. 234) +11. Aģentūras direktoram var būt vietnieki. Aģentūras direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, kā arī viņu kompetenci un atbildību nosaka aģentūras direktors. + +III¹. Koledžas stratēģiskā specializācija, mērķis, darbības pamatvirzieni, uzdevumi un izglītības procesa organizācija (Nodaļa MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +11.¹ Koledžas stratēģiskā specializācija ir izglītības tematiskās jomas, kurās personas ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti vai funkcionēšanas ierobežojumiem iegūst profesionālo izglītību, saņemot profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu. Koledža īsteno studiju un lietišķās pētniecības darbību atbilstoši stratēģiskās specializācijas jomai. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +11.² Koledžas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, nodrošināt studiju un mācību procesu, īstenot licencētas un akreditētas īsā cikla profesionālās izglītības programmas un licencētas citas profesionālās izglītības programmas, kas nodrošina valsts profesionālās izglītības standartā noteikto profesionālās izglītības programmu stratēģisko mērķu sasniegšanu. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +11.³ Koledžai ir šādi darbības pamatvirzieni: +11.³1. īstenot profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu un izstrādāt un īstenot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides izglītības un neformālās izglītības programmas, kā arī atsevišķus studiju kursus vai profesionālo kompetenču moduļus; +11.³2. īstenot izglītības procesu, veicināt profesionālās rehabilitācijas klientu personības attīstību un nodrošināt viņiem iespēju iegūt profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atbilstoši izvēlētajai profesionālās izglītības programmai, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegt profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus; +11.³3. sniegt iespēju studējošiem un profesionālās izglītības programmu izglītojamiem sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu augstāka līmeņa profesionālo kvalifikāciju; +11.³4. izstrādāt un īstenot profesionālās izglītības un neformālās izglītības programmas; +11.³5. organizēt darba vidē balstītas studijas un mācības un sagatavot profesionālās rehabilitācijas klientus darba tirgum. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +11.⁴ Koledža veic šādus uzdevumus: +11.⁴1. izstrādā profesionālās izglītības programmas un organizē to īstenošanu; +11.⁴2. atbilstoši mūžizglītības principam un mācību starpdisciplinārai pieejai nodrošina neformālās, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas izglītības un sociālās jomas speciālistiem, kā arī personām, kuras aprūpē personas ar invaliditāti un personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem, darbam ar personām ar invaliditāti un funkcionēšanas ierobežojumiem; +11.⁴3. izstrādā eksaminācijas saturu un metodes un organizē profesionālās kvalifikācijas eksāmenus; +11.⁴4. izveido, uztur un ievada informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā par izglītības programmām, izglītības procesa kontroli, izglītojamiem, pedagogiem, par izglītību apliecinošiem dokumentiem un citu ar izglītības programmu apguvi saistošu informāciju saskaņā ar aģentūrā noteikto kārtību un atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību; +11.⁴5. nodrošina iekšējās kvalitātes sistēmas darbības efektivitāti, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzītu Latvijā un ārvalstīs; +11.⁴6. veicina pētniecības darba attīstību profesionālās rehabilitācijas jomā; +11.⁴7. sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm, rehabilitācijas iestādēm, ERASMUS+ programmu, Eiropas rehabilitācijas platformu (EPR) izglītības programmu kvalitātes uzlabošanai, kā arī veido sadarbību, tostarp slēdzot sadarbības līgumus, lai nodibinātu un uzturētu saikni pieredzes un zināšanu apmaiņā; +11.⁴8. informē sabiedrību par koledžas darbību, profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma un profesionālās izglītības un kvalifikācijas ieguves iespējām; +11.⁴9. veicina akadēmiskā un pedagoģiskā personāla profesionālās kvalifikācijas pilnveidi; +11.⁴10. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +11.⁵ Koledža veic uzdevumus atbilstoši vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijai saskaņā ar aģentūras darbības stratēģiju un darba plānu kārtējam gadam un kopējo gada budžeta apjomu. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +11.⁶ Koledža personām pēc vidējās vai augstākās izglītības ieguves nodrošina iespēju īstenotajā stratēģiskās specializācijas jomā: +11.⁶1. iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu; +11.⁶2. iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, apgūstot arodizglītības programmu; +11.⁶3. apgūt profesionālās pilnveides izglītības programmas un profesionālās tālākizglītības programmas; +11.⁶4. apgūt neformālās izglītības programmas. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +11.⁷ Koledžas profesionālās izglītības programmas nosaka apgūstamos studiju kursus un mācību priekšmetu apjomus saskaņā ar valsts profesionālās izglītības standartu un profesijas standartu. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +11.⁸ Izglītības procesu koledžā nosaka izglītības programma, studiju un mācību plāns, mācību priekšmetu un studiju kursu programmas, studiju un mācību grafiks, kā arī koledžas domes apstiprināti nolikumi. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +11.⁹ Izglītības programma nosaka izglītības saturu, formu un apjomu, studiju un mācību programmas obligātās un izvēles daļas apjomus, kredītpunktu un stundu sadalījumu starp tām, kritērijus studiju vai mācību rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes darbu formas un kārtību, kuru sekmīga izpilde ļauj izglītojamam iegūt atbilstošu izglītību vai noteiktu kvalifikāciju. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +11.¹⁰ Studijas un mācības īsteno klātienē, tostarp attālināti, un neklātienē. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +11.¹¹ Koledžas izglītojamo izglītības procesa laiku un vietu nosaka lekciju un nodarbību sarakstā. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +11.¹² Izglītības process koledžā ietver: +11.¹²1. īsā cikla profesionālās augstākās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides izglītības un neformālās izglītības programmas, kā arī atsevišķus studiju kursus vai profesionālo kompetenču moduļus, teorētiskās un praktiskās nodarbības; +11.¹²2. prakses, pārbaudījumus un studiju vai mācību programmu noslēguma pārbaudījumus, tostarp profesionālās kvalifikācijas eksāmenus. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +11.¹³ Personu uzņem koledžā, ievērojot izglītības jomu un profesionālās rehabilitācijas jomu regulējošo normatīvo aktu prasības. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + +IV. Koledžas dome un koledžas konvents (Nodaļas nosaukums MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +12. (Svītrots ar MK 16.04.2024. noteikumiem Nr. 234) +13. Koledžas domes vēlēšanas organizē aģentūras direktors. Koledžas domi vēlē, aizklāti balsojot. Pārstāvjus darbam koledžas domē vēlē no akadēmiskā un vispārējā personāla un studējošo vidus. Aģentūras direktoru, direktora vietnieku izglītības jomā un aģentūras tās struktūrvienības vadītāju, kura īsteno izglītības procesu, iekļauj koledžas domē bez ievēlēšanas. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +14. Koledžas domes locekļi ievēlē koledžas domes priekšsēdētāju un sekretāru. Koledžas domes pilnvaru laiks ir trīs gadi. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +15. Koledžas domes sastāvu nosaka ar aģentūras rīkojumu un tajā iekļauj: +15.1. aģentūras direktoru, aģentūras direktora vietnieku izglītības jomā un tās struktūrvienības vadītāju, kas īsteno izglītības procesu; +15.2. ne mazāk kā trīs akadēmiskā personāla pārstāvjus; +15.3. ne mazāk kā vienu vispārējā personāla pārstāvi; +15.4. ne mazāk kā divus studējošo pašpārvaldes pārstāvjus. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +15.¹ Ja koledžas domes loceklis divas reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nepiedalās koledžas domes sēdēs, koledžas dome var pieņemt lēmumu par attiecīgā koledžas domes locekļa atsaukšanu. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +16. Koledžas dome papildus Profesionālās izglītības likumā noteiktajām funkcijām: +16.1. apstiprina koledžas izstrādātos uzņemšanas noteikumus; +16.2. apstiprina uzņemšanas noteikumus studiju programmās; +16.3. apstiprina nolikumu par studiju un pārbaudes kārtību; +16.4. pieņem aģentūras direktora iesniegto darbības gada pārskatu (gadagrāmatu); +16.5. atbalsta un sekmē studējošo pašpārvaldes darbību, kā arī apstiprina studējošo pašpārvaldes nolikumu; +16.6. apstiprina koledžas reglamentu un citus ar studiju un izglītības procesu saistītus iekšējos normatīvos aktus. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +17. Koledžas domi var sasaukt tās priekšsēdētājs, aģentūras direktors vai ne mazāk kā četri koledžas domes locekļi. Koledžas domes sēdes notiek ne retāk kā trīs reizes pusgadā, un pārtraukums starp tām nav ilgāks par diviem mēnešiem. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +18. Koledžas dome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā septiņi koledžas domes locekļi. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti vai aizklāti balsojot. Aizklāti balso, ja to pieprasa ne mazāk kā trīs koledžas domes locekļi. Ja koledžas domes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir koledžas domes priekšsēdētāja balss. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +19. Aģentūras direktoram ir atliekošās veto tiesības attiecībā uz koledžas domes lēmumiem. Pēc veto tiesību piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido koledžas dome. Saskaņošanas komisijas sastāvā ir aģentūras direktors, koledžas domes priekšsēdētājs un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā koledžas domes sēdē. Koledžas domes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to nobalso ne mazāk kā septiņi no klātesošajiem koledžas domes locekļiem. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +19.¹ Aģentūras direktors saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu izveido koleģiālu padomdevēju institūciju – konventu – un izdod tā nolikumu. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + +IV¹. Koledžas personāla un izglītojamo tiesības un pienākumi (Nodaļa MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +19.² Koledžas personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. Koledžas personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas skar koledžas personāla intereses, iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar koledžas darbību, kā arī tikt uzklausītam. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +19.³ Akadēmiskajam un pedagoģiskajam personālam ir šādi pienākumi: +19.³1. radoši un atbildīgi piedalīties izglītības programmu īstenošanā; +19.³2. sekmēt mācību, studiju un pētniecības darbu; +19.³3. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju un veicināt profesionālo izaugsmi; +19.³4. piedalīties koledžas mācību materiāltehniskās bāzes pilnveidošanā; +19.³5. ievērot profesionālās ētikas normas; +19.³6. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem; +19.³7. patstāvīgi pilnveidot izglītības programmas, ieviest inovācijas izglītības procesā, sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, ārvalstu izglītības un rehabilitācijas iestādēm, kā arī piesaistīt resursus izglītības programmu attīstībai; +19.³8. nodrošināt izglītojamiem iespējas īstenot savas tiesības. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +19.⁴ Akadēmiskajam un pedagoģiskajam personālam ir šādas tiesības: +19.⁴1. brīvi izvēlēties mācību metodes īstenojamo profesionālās izglītības programmu ietvaros; +19.⁴2. brīvi izvēlēties darba un pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus; +19.⁴3. iesniegt priekšlikumus par koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanu un par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu; +19.⁴4. būt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmējinstitūcijās; +19.⁴5. iesniegt priekšlikumus par izglītības programmas pilnveidošanu vai jaunas izglītības programmas īstenošanu. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +19.⁵ Koledžas izglītojamiem ir šādi pienākumi: +19.⁵1. sekmīgi apgūt izglītības programmu un atbildīgi izmantot individuālās rehabilitācijas pasākumus; +19.⁵2. ievērot aģentūras apstiprinātos nolikumus, koledžas iekšējās kārtības un darba aizsardzības noteikumus un citus iekšējos noteikumus. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +19.⁶ Koledžas izglītojamiem ir šādas tiesības: +19.⁶1. apgūt izglītības programmas un izmantot individuālās rehabilitācijas pasākumus; +19.⁶2. iepazīties ar koledžas izglītības programmām, to saturu un prasībām; +19.⁶3. ierosināt un veikt lietišķos pētījumus, izmantojot koledžas materiāltehnisko nodrošinājumu; +19.⁶4. saņemt informāciju par visām izmaiņām profesionālās izglītības programmā, mācību procesa organizācijā, koledžas vai attiecīgās profesionālās izglītības programmas licencēšanas un akreditācijas (ja attiecināms) datos un profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma organizācijā un nodrošinājumā; +19.⁶5. saņemt konsultācijas izglītības programmas apguves laikā; +19.⁶6. vēlēt studējošo un izglītojamo pašpārvaldi un būt ievēlētam tajā; +19.⁶7. pēc profesionālās izglītības programmas sekmīgas apguves saņemt valsts atzītu profesionālo izglītību apliecinošu dokumentu un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +19.⁷ Studējošie koledžā izveido studējošo pašpārvaldi. Tās skaitlisko sastāvu, ievēlēšanas kārtību studējošo pašpārvaldē un koledžas lēmējinstitūcijās, kā arī studējošo pašpārvaldes darba organizāciju nosaka studējošo izstrādāts un koledžas domes apstiprināts nolikums. Studējošo pašpārvaldei ir Profesionālās izglītības likumā noteiktās tiesības, un tā darbojas Profesionālās izglītības likumā noteiktās kompetences ietvaros. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +19.⁸ Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar izglītojamo interesēm koledžā un līdzdarbotos koledžas darba organizēšanā, mācību un audzināšanas procesa pilnveidē, izglītojamie, kuri apgūst profesionālās vidējās izglītības programmas, profesionālās pamatizglītības programmas, arodizglītības programmas, profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, pēc savas iniciatīvas var izveidot izglītojamo pašpārvaldi, kas ir koleģiāla izglītojamo institūcija un kuras sastāvā ir visu koledžā īstenojamo šajā punktā minēto izglītības programmu kursu pārstāvji. Izglītojamo pašpārvaldes darbību reglamentē normatīvais akts, ko pēc saskaņošanas ar aģentūras direktoru izdod izglītojamo pašpārvalde. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + +V. Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma izglītības programmu izstrāde un apstiprināšana (Nodaļas nosaukums MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +20. (Svītrots ar MK 16.04.2024. noteikumiem Nr. 234) +21. Aģentūras struktūrvienības, kas īsteno studiju procesu, izstrādā un noteiktā kārtībā piesaka koledžas domei priekšlikumus studiju programmām. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + +VI. Aģentūras struktūrvienības un personāls +22. Lai nodrošinātu aģentūras funkciju un uzdevumu izpildi, aģentūra veido struktūrvienības. Lēmumu par aģentūras struktūrvienību izveidi, reorganizēšanu vai likvidēšanu pieņem aģentūras direktors. Priekšlikumus par struktūrvienības izveidošanu izglītības jomā, tās reorganizēšanu vai likvidēšanu koledžas dome iesniedz labklājības ministram. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +23. Struktūrvienības kompetenci nosaka struktūrvienības reglamentā. Struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības darbu. +24. Par izglītības programmu saturu ir atbildīga tā aģentūras struktūrvienība, kura īsteno izglītības procesu. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +25. (Svītrots ar MK 16.04.2024. noteikumiem Nr. 234) +26. Aģentūras vispārējais un akadēmiskais personāls, kā arī studējošie sekmē aģentūras darbību un atbalsta atklātumu tās pārvaldē. Personālam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī iesniegt priekšlikumus, kas saistīti ar aģentūras darbību. +27. Personas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ievēlē un ieceļ atklātā konkursā saskaņā ar koledžas domes apstiprinātu nolikumu. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā un aģentūras oficiālajā tīmekļvietnē. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + +VII. Aģentūras nolikuma izstrāde un tā grozījumu ierosināšana un izstrāde +28. Aģentūras nolikuma un tā grozījumu projektu izstrādā aģentūras direktora apstiprināta komisija. Komisijas darbības kārtība noteikta aģentūras direktora apstiprinātajā nolikumā. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) +29. Priekšlikumus par grozījumiem aģentūras nolikumā un iekšējos normatīvajos aktos komisijai var iesniegt aģentūras direktors, aģentūras konsultatīvā padome, koledžas domes locekļi, pašpārvaldes, struktūrvienību vadītāji, kā arī viena desmitā daļa no koledžas personāla kopskaita. +(MK 16.04.2024. noteikumu Nr. 234 redakcijā) + +VIII. Aģentūras reorganizācija un likvidācija +30. Lēmumu par aģentūras reorganizāciju vai likvidāciju pēc labklājības ministra ierosinājuma pieņem Ministru kabinets. +31. Ja tiek likvidēta aģentūra vai slēgta studiju programma, aģentūra nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības iegūšanu citā studiju programmā vai radniecīgā izglītības iestādē. + +IX. Aģentūras darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšanas kārtība +32. Aģentūras darbības tiesiskumu nodrošina aģentūras direktors. Aģentūras direktors ir atbildīgs par aģentūras iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +33. Aģentūras amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Aģentūras direktoram. Aģentūras direktora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. +34. Aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Labklājības ministrijā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Labklājības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +35. Aģentūras finansiālās un saimnieciskās darbības procesu auditus veic kvalitātes vadības sistēmas ietvaros. +36. Aģentūra divas reizes gadā iesniedz labklājības ministram pārskatu par aģentūras funkciju izpildi un normatīvajos aktos par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu. + +X. Noslēguma jautājumi +37. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa noteikumus Nr.239 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 57.nr.; 2009, 203.nr.). +38. Aģentūra kā tiešās pārvaldes iestāde ir Sociālās integrācijas valsts aģentūras funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja. +39. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Labklājības ministre I.Viņķele diff --git a/sources/18-0658-socialas-aprupes-centrs-riga.txt b/sources/18-0658-socialas-aprupes-centrs-riga.txt new file mode 100644 index 0000000..f385496 --- /dev/null +++ b/sources/18-0658-socialas-aprupes-centrs-riga.txt @@ -0,0 +1,51 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.1239 Rīgā 2009.gada 27.oktobrī (prot. Nr.76 19.§) +Valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgais jautājums +1. Valsts sociālās aprūpes centrs “Rīga” (turpmāk – centrs) ir labklājības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + +II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības +2. Centrs īsteno valsts politiku ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā attiecībā uz bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem vecumā līdz diviem gadiem, bērniem ar smagiem un ļoti smagiem garīgās attīstības traucējumiem un bērniem ar smagiem un ļoti smagiem fiziskās attīstības traucējumiem, kā arī bērniem ar kombinētiem smagiem un ļoti smagiem garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem vecumā līdz četriem gadiem, bērniem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem vecumā no četriem līdz 18 gadiem, pilngadīgām neredzīgām personām un personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – personas). +(MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 400 redakcijā) +3. Centrs veic šādus uzdevumus: +3.1. nodrošina personām mājokli un sociālo aprūpi, lai apmierinātu viņu pamatvajadzības; +3.2. nodrošina personu sociālo rehabilitāciju, lai atjaunotu vai uzlabotu viņu sociālās funkcionēšanas spējas; +3.3. veicina to personu atgriešanos ģimenē vai nodošanu ģimenes tipa aprūpē, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu; +3.4. nodrošina to personu audzināšanu un izglītošanu, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu; +3.5. īsteno citus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +4. Centram ir tiesības: +4.1. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām centra funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +4.2. sniegt maksas pakalpojumus sociālo pakalpojumu jomā; +4.3. veikt privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami centra darbības nodrošināšanai; +4.4. atbilstoši kompetencei sadarboties ar ārvalstu un starptautiskajām organizācijām, piedalīties starpvalstu sadarbības programmās un projektos. + +III. Centra struktūra un amatpersonu kompetence +5. Centru vada centra direktors. Centra direktoru pieņem darbā un atlaiž no darba labklājības ministrs. +6. Centra direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +7. Centram ir struktūrvienības. Centra struktūrvienību vada struktūrvienības vadītājs. Centra struktūrvienību veidus un to uzdevumus nosaka centra reglamentā. +8. Centra direktoram ir divi vietnieki. Direktora vietnieks pilda arī vienas centra struktūrvienības vadītāja amata pienākumus. +(MK 05.07.2022. noteikumu Nr. 400 redakcijā) + +IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par centra darbību +9. Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra direktors. Centra direktors ir atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +10. Centra direktoram ir tiesības atcelt centra darbinieku lēmumus. +11. Centra darbinieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12. Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 11.punktā minēto gadījumu) var apstrīdēt Labklājības ministrijā. Labklājības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +13. Centrs reizi ceturksnī iesniedz Labklājības ministrijā pārskatu par centra darbību un budžeta līdzekļu izlietojumu. +14. Centrs reizi gadā sagatavo un iesniedz Labklājības ministrijā gada publisko pārskatu. +15. Labklājības ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par centra darbību. + +V. Noslēguma jautājumi +16. Atzīt par spēku zaudējušiem: +16.1. Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.639 “Sociālās aprūpes centra “Kalnciems” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 121.nr.); +16.2. Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.642 “Bērnu sociālās aprūpes centra “Pļavnieki” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); +16.3. Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.645 “Redzes invalīdu sociālās aprūpes centra “Jugla” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 108.nr.); +16.4. Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.650 “Bērnu sociālās aprūpes centra “Baldone” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 121.nr.); +16.5. Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.651 “Bērnu sociālās aprūpes centra “Rīga” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2008, 117.nr.); +16.6. Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumus Nr.664 “Bērnu sociālās aprūpes centra “Teika” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 124.nr.; 2007, 99.nr.; 2008, 121.nr.); +16.7. Ministru kabineta 2004.gada 14.septembra noteikumus Nr.788 “Sociālās aprūpes centra “Ezerkrasti” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 148.nr.; 2008, 108.nr.). +17. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše +Labklājības ministrs U.Augulis diff --git a/sources/18-0694-socialas-aprupes-centrs-zemgale.txt b/sources/18-0694-socialas-aprupes-centrs-zemgale.txt new file mode 100644 index 0000000..a94dbab --- /dev/null +++ b/sources/18-0694-socialas-aprupes-centrs-zemgale.txt @@ -0,0 +1,35 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 696 Rīgā 2020. gada 24. novembrī (prot. Nr. 75 13. §) +Valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgais jautājums +1. Valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale" (turpmāk – centrs) ir labklājības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. + +II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības +2. Centrs īsteno valsts politiku ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā attiecībā uz pilngadīgām personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem – ar pirmās un otrās grupas invaliditāti –, kurām nav nepieciešama atrašanās specializētā ārstniecības iestādē un kuru stāvoklis neapdraud apkārtējos, ja nepieciešamā pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās, dienas aprūpes centrā vai grupu mājā (dzīvoklī) noteikto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu (turpmāk – personas). +3. Centrs veic šādus uzdevumus: +3.1. nodrošina personām mājokli un sociālo aprūpi, lai apmierinātu viņu pamatvajadzības; +3.2. nodrošina personu sociālo rehabilitāciju, lai atjaunotu vai uzlabotu viņu sociālās funkcionēšanas spējas; +3.3. īsteno citus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +4. Centram ir tiesības: +4.1. sniegt maksas pakalpojumus sociālo pakalpojumu jomā; +4.2. veikt privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami centra darbības nodrošināšanai; +4.3. atbilstoši kompetencei sadarboties ar ārvalstu un starptautiskajām organizācijām, piedalīties starpvalstu sadarbības programmās un projektos. + +III. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par centra darbību +5. Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra direktors. Centra direktors ir atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +6. Centra direktoram ir tiesības atcelt centra darbinieku lēmumus. +7. Centra darbinieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +8. Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 7. punktā minēto gadījumu) var apstrīdēt Labklājības ministrijā. Labklājības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +9. Centrs reizi ceturksnī iesniedz Labklājības ministrijā pārskatu par centra darbību un budžeta līdzekļu izlietojumu. +10. Centrs reizi gadā sagatavo un iesniedz Labklājības ministrijā gada publisko pārskatu. +11. Labklājības ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par centra darbību. + +IV. Noslēguma jautājumi +12. Atzīt par spēku zaudējušiem: +12.1. Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumus Nr. 1242 "Valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 174. nr.); +12.2. Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumus Nr. 1243 "Valsts sociālās aprūpes centra "Vidzeme" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 174. nr.). +13. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. + +Ministru prezidents A. K. Kariņš +Labklājības ministre R. Petraviča diff --git a/sources/19-0000-TM.txt b/sources/19-0000-TM.txt new file mode 100644 index 0000000..9a747ae --- /dev/null +++ b/sources/19-0000-TM.txt @@ -0,0 +1,114 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 474 Rīgā 2017. gada 16. augustā (prot. Nr. 39 22. §) +Tieslietu ministrijas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Tieslietu ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību sistēmas politikas, tiesu sistēmas un tiesu administrēšanas) nozarēs, kā arī citās šajos noteikumos minētajās valsts politikas jomās. +2. Ministrija ir tieši pakļauta tieslietu ministram (turpmāk – ministrs). +3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm (turpmāk – ministrijas padotības iestādes) un privātpersonām, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums un kuras, pildot konkrēto uzdevumu, ir ministrijas padotībā (turpmāk – privātpersonas, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums), ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. + +II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence +4. Ministrijas funkcijas ir: +4.1. izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku šādās jomās: +4.1.1. tiesību sistēma, tajā skaitā valststiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību un reliģisko tiesību jomā, kā arī procesuālo tiesību jomā; +4.1.2. tiesu sistēma un rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu administrēšana; +4.1.3. kriminālsodu un administratīvo sodu sistēma; +4.1.4. sodu izpilde; +4.1.5. tiesu ekspertīze; +4.1.6. informācijas atklātība; +4.1.7. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra un Patentu valdes vestie publiskie reģistri; +4.1.8. oficiālās publikācijas, tajās ietvertās informācijas sistematizācija un tiesiskās informācijas pieejamība; +4.1.9. personas datu aizsardzība; +4.1.10. rūpnieciskais īpašums, īpaši patenti, preču zīmes, dizainparaugi un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas; +4.1.11. nekustamā īpašuma valsts kadastra uzturēšana, zemes kadastrālā uzmērīšana un zemes ierīcība; +4.1.12. juridisku personu (izņemot kredītiestādes) un fizisku personu maksātnespēja; +4.1.13. civilstāvokļa aktu reģistrācija; +4.1.14. reliģiskās lietas; +4.1.15. brīvās juridiskās profesijas; +4.1.16. alternatīvie strīdu risināšanas veidi – šķīrējtiesas un mediācija; +4.1.17. valsts garantēto uzturlīdzekļu nodrošināšana; +4.1.18. valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība; +4.1.19. valsts kompensācijas cietušajiem; +4.1.20. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana kopīgi ar Finanšu ministriju atbilstoši noteiktajai kompetencei; +4.1.21. valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens; +4.2. organizēt un koordinēt likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu; +4.3. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 324) +5. Lai izpildītu noteiktās funkcijas, ministrija veic šādus uzdevumus: +5.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus; +5.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem; +5.3. izdod administratīvos aktus; +5.4. nodrošina nepieciešamos pētījumus; +5.5. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā, kā arī uzdevumu veikšanā; +5.6. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotības iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (turpmāk – valsts kapitālsabiedrības); +5.7. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos attīstības plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; +5.8. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; +5.9. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas uzdevumu izpildi, kā arī par privātpersonu, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums, valsts kapitālsabiedrību un ministrijas padotības iestāžu darbību; +5.10. pārbauda funkciju izpildi un veic citas pārbaudes privātpersonu, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums, un ministrijas padotības iestāžu darbībā; +5.11. nodrošina sabiedrības informēšanu un dialogu ar sabiedrību par tiesību politiku, kā arī veicina sabiedrības tiesiskās domas un apziņas attīstību atbilstoši demokrātiskas valsts principiem; +5.12. izskata ministrijai adresētus dokumentus, kuri satur lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu, un nodrošina personu pieņemšanu; +5.13. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā un valsts pārvaldē; +5.14. nodrošinot ministrijas rīcībā esošās vispārpieejamās informācijas pieejamību sabiedrībai, izskata privātpersonu informācijas pieprasījumus, kā arī, ievērojot labas pārvaldības principu, pēc savas iniciatīvas nodrošina piekļuvi noteikta veida vispārpieejamai informācijai ministrijas tīmekļvietnē; +5.15. nodrošina zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru darbību likumā noteiktajā kārtībā; +5.15.¹ nodrošina maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu darbību un uzraudzību likumā noteiktajā kārtībā; +5.16. pārrauga valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai, valsts kompensācijām cietušajiem un valsts garantēto uzturlīdzekļu nodrošināšanai paredzēto līdzekļu apsaimniekošanu; +5.17. sniedz bāriņtiesām metodisko palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, mantojuma apsardzībā, apliecinājuma izdarīšanā un citu ar apliecinājumu izdarīšanu saistītu funkciju izpildē; +5.18. organizē kriminālsodu izpildi un probācijas sistēmas darbību; +5.18.¹ slēdzot deleģēšanas līgumu ar nodibinājumu "Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs", nodrošina vides maiņas principā balstītus risku mazināšanas pasākumus probācijas sistēmā esošajiem nepilngadīgajiem. Uzdevuma izpildē nodibinājums "Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs" ir ministrijas funkcionālā pakļautībā; +5.19. metodiski vada dzimtsarakstu nodaļu darbu un uzrauga normatīvo aktu ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā; +5.20. Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā noteiktajā kārtībā atlīdzina privātpersonām nodarīto kaitējumu; +5.21. organizē Valsts valodas likuma ievērošanas pārraudzību; +5.22. sniedz citām valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums, metodoloģisku palīdzību normatīvo aktu projektu izstrādē; +5.23. koordinē un kontrolē Eiropas Savienības tiesību pārņemšanu un ieviešanu; +5.24. atbilstoši kompetencei nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi; +5.25. atbilstoši kompetencei pārstāv Latvijas Republikas intereses starptautiskajās organizācijās (tajā skaitā Eiropas Padomē, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, Apvienoto Nāciju Organizācijā, kā arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā izskatāmajās lietās) un Eiropas Savienības institūcijās (tajā skaitā Eiropas Savienības Tiesā izskatāmajās lietās, Eiropas Tiesiskās darbības tīklā civillietās un komerclietās, Eiropas tiesiskās sadarbības tīklā, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrā, Eiropas tīklā par cietušo tiesībām un Eiropas Tiesnešu apmācību tīklā); +5.26. nodrošina tiesu namu uzturēšanu un būvniecību; +5.27. nodrošina Eiropas Savienības fondu, Norvēģijas finanšu instrumenta un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansēto tieslietu jomas projektu plānošanu, vērtēšanu, īstenošanu, uzraudzību un kontroli; +5.28. nodrošina Starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgumu informācijas sistēmas organizatorisko un tehnisko uzturēšanu; +5.28.¹ organizē valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu; +5.29. īsteno citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 324; MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 758; MK 21.07.2026. noteikumiem Nr. 417) +6. Ministrijai ir tiesības: +6.1. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos; +6.2. noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus; +6.3. koordinēt starptautisko sadarbību; +6.4. sniegt maksas pakalpojumus; +6.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + +III. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par ministrijas darbību +7. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas faktisko rīcību, kā arī par ministrijas pārvaldes amatpersonas pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ja likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. +(MK 21.07.2026. noteikumu Nr. 417 redakcijā) +7.¹ Valsts sekretārs vai viņa pilnvarota amatpersona pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas padotības iestādes izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. +(MK 21.07.2026. noteikumu Nr. 417 redakcijā) +8. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību, kā arī pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā privātpersona var pārsūdzēt tiesā. +(MK 21.07.2026. noteikumu Nr. 417 redakcijā) +8.¹ Civillietā kasācijas instances tiesā valsti ministrijas personā pārstāv ministrijas Juridiskā departamenta amatpersona. +(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 324 redakcijā) +9. Publiskos pārskatus par ministrijas darbību un tai piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu ministrija sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. + +IV. Ministrijas padotības iestādes un valsts kapitālsabiedrības +10. Ministrijas padotības iestādes ir: +10.1. (svītrots ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 324) +10.2. Ieslodzījuma vietu pārvalde; +10.3. (svītrots ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 702); +10.4. (svītrots ar MK 21.07.2026. noteikumiem Nr. 417); +10.5. Patentu valde; +10.6. Tiesu administrācija; +10.7. Uzņēmumu reģistrs; +10.8. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija; +10.9. Valsts probācijas dienests; +10.10. Valsts tiesu ekspertīžu birojs; +10.11. Valsts valodas centrs; +10.12. Valsts zemes dienests. +(Grozīts ar MK 27.05.2021. noteikumiem Nr. 324) +11. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Tiesu namu aģentūra" un valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vēstnesis". +(MK 05.12.2023. noteikumu Nr. 702 redakcijā) + +V. Noslēguma jautājumi +12. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumus Nr. 243 "Tieslietu ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 70., 141., 161., 168., 180. nr.; 2004, 52., 90., 188. nr.; 2006, 46. nr.; 2008, 49., 83., 171. nr.; 2009, 104., 121., 203. nr.; 2010, 164., 204. nr.; 2011, 51., 199. nr.). +13. Ministrijas izveidoto padomju un komisiju nolikumi un reglamenti, kā arī rīkojumi par darba grupu izveidošanu, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 243 "Tieslietu ministrijas nolikums" 17. punktu, paliek spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējušiem vai līdz brīdim, kad tie zaudē spēku uz cita pamata. +14. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2018. gada 4. decembra noteikumus Nr. 757 "Maksātnespējas kontroles dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 240. nr.). +(MK 21.07.2026. noteikumu Nr. 417 redakcijā) + +Ministru prezidents Māris Kučinskis +Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs diff --git a/sources/19-0458-tiesu-administracija.txt b/sources/19-0458-tiesu-administracija.txt new file mode 100644 index 0000000..6b68313 --- /dev/null +++ b/sources/19-0458-tiesu-administracija.txt @@ -0,0 +1,73 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 585 Rīgā 2022. gada 20. septembrī (prot. Nr. 48 25. §) +Tiesu administrācijas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu ​​​​​​​ + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Tiesu administrācijas darbības mērķis: +2.1. nodrošināt atbalstu rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu (turpmāk – tiesa) efektīvam darbam un attīstībai, sniegt atbalstu citu tieslietu jomas institūciju darbam un attīstībai; +2.2. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā nodrošināt valsts nodrošināto juridisko palīdzību (turpmāk – juridiskā palīdzība) un kompensāciju izmaksu cietušajiem; +2.3. īstenot normatīvajos aktos noteiktās kompetences tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos, kā arī aizsargāt darbinieku intereses darba devēja maksātnespējas gadījumā. +(MK 21.07.2026. noteikumu Nr. 418 redakcijā) + +II. Tiesu administrācijas funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Tiesu administrācijai ir šādas funkcijas: +3.1. organizēt un nodrošināt tiesu administratīvo darbu, kā arī iekšējos normatīvajos aktos iestāžu administratīvās darbības jomā noteiktajā kārtībā un apjomā organizēt un nodrošināt administratīvo darbu Tieslietu ministrijas padotībā esošajās iestādēs; +3.2. nodrošināt Tiesu administrācijas pārziņā vai turējumā esošo valsts informācijas sistēmu darbību un attīstību un Tiesu ekspertu reģistra darbību; +3.3. nodrošināt Tiesu ekspertu padomes un tiesnešu pašpārvaldes institūciju administratīvo darbu; +3.4. apsaimniekot līdzekļus, kas paredzēti juridiskajai palīdzībai; +3.5. apsaimniekot līdzekļus, kas paredzēti valsts kompensācijām cietušajiem, kā arī nodrošināt informatīvu atbalstu noziedzīgos nodarījumos cietušajiem; +3.6. apsaimniekot juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta līdzekļus, Maksātnespējas likuma 118.¹ pantā noteiktos līdzekļus un darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus; +3.7. īstenot darbinieku interešu aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā. +(Grozīts ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 707; MK 21.07.2026. noteikumiem Nr. 418) +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, Tiesu administrācija atbilstoši kompetencei veic šādus uzdevumus: +4.1. pilda likumā "Par tiesu varu", Maksātnespējas likumā un likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" noteiktos uzdevumus; +4.2. uztur un pilnveido tiesu informatīvo sistēmu, valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, Izpildu lietu reģistru, elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu, Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistru un Valsts kompensācijas reģistru; +4.3. nodrošina Tiesu administrācijas pārziņā vai turējumā esošo valsts informācijas sistēmu pakalpojumu pieejamību sabiedrībai; +4.4. izstrādā un īsteno tiesu sistēmas un Tiesu administrācijas pārziņā vai turējumā esošo valsts informācijas sistēmu attīstības projektus; +4.5. var deleģēt tiesnešu un tiesu darbinieku apmācību plānošanu un nodrošināšanu; +4.6. sniedz atbalstu tiesām komunikācijai ar sabiedrību un īsteno informatīvos pasākumus; +4.7. nodrošina par tiesā veiktajām darbībām maksājamo valsts nodevu uzskaiti; +4.8. nodrošina par izpildu dokumenta iesniegšanu zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei maksājamo valsts nodevu uzskaiti; +4.9. šo noteikumu ​pielikumā noteiktajos gadījumos sniedz atzinumu par naudas līdzekļu atmaksāšanu, atmaksā vai novirza naudas līdzekļus; +4.10. nodrošina tiesas ar to darbam nepieciešamajiem pakalpojumiem; +4.11. sadarbībā ar Tieslietu ministriju nodrošina tiesu darbības analīzi un plānošanu; +4.12. sagatavo un iesniedz Tieslietu ministrijā pārskatus, priekšlikumus un ieteikumus par situāciju tiesās, kā arī par normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un iestādes uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; +4.13. uztur Tiesu ekspertu reģistru; +4.14. nodrošina Tiesnešu konferences administratīvo darbu; +4.15. nodrošina izsoles publiskas personas mantas (tai skaitā tādas mantas, kas nodota iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā) pārdošanai, nomai vai īrei, kā arī izsoles privāto tiesību juridisko personu mantas pārdošanai, nomai vai īrei atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē elektronisko izsoļu vietnē veicamās darbības; +4.16. (svītrots ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 707); +4.17. izmaksā juridiskajai palīdzībai paredzētos līdzekļus; +4.18. slēdz juridiskās palīdzības līgumus ar personām, kuras saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu var būt juridiskās palīdzības sniedzēji, un norīko tos juridiskās palīdzības sniegšanai; +4.19. izmaksā valsts kompensācijas cietušajiem; +4.20. nodrošina tālruņa 116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem" darbību, slēdzot deleģēšanas līgumu un īstenojot funkcionālo pārraudzību; +4.21. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā nodrošina juridiskajai palīdzībai un valsts kompensācijām izmaksāto valsts budžeta līdzekļu piedziņu; +4.22. īsteno citus ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(Grozīts ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 707; MK 21.07.2026. noteikumiem Nr. 418) +5. Tiesu administrācijai ir tiesības sniegt maksas pakalpojumus. + +III. Tiesu administrācijas struktūra un amatpersonu kompetence +6. Tiesu administrācijas darbu vada Tiesu administrācijas direktors. Tiesu administrācijas direktoru amatā ieceļ un no amata atbrīvo tieslietu ministrs. +7. Tiesu administrācijas direktoram var būt vietnieki. Tiesu administrācijas direktora vietnieku kompetenci un atbildību nosaka Tiesu administrācijas direktors. +8. Tiesu administrācijas struktūrvienības ir departamenti, departamentu nodaļas, patstāvīgas nodaļas un sektori, ja tādi izveidoti. Tiesu administrācijas struktūrvienību funkcijas un uzdevumus nosaka Tiesu administrācijas direktors. + +IV. Tiesu administrācijas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana par Tiesu administrācijas darbību +9. Tiesu administrācijas darbības tiesiskumu nodrošina Tiesu administrācijas direktors. +10. Tiesu administrācijas lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt Tieslietu ministrijā, Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos – pārsūdzēt tiesā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +(MK 21.07.2026. noteikumu Nr. 418 redakcijā) +11. Tiesu administrācija sagatavo un iesniedz tieslietu ministram gada pārskatu par Tiesu administrācijas funkciju izpildi un Tiesu administrācijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi (Nodaļas nosaukums MK 05.12.2023. noteikumu Nr. 707 redakcijā) +12. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumus Nr. 589 "Tiesu administrācijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 196. nr.; 2018, 157. nr.). +13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumus Nr. 869 "Juridiskās palīdzības administrācijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 186. nr.). +(MK 05.12.2023. noteikumu Nr. 707 redakcijā) +14. Tālruņa 116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem" darbības nodrošināšanas izpildē Tiesu administrācijai kā Juridiskās palīdzības administrācijas saistību pārņēmējai ir saistošs līgums, kas noslēgts ar biedrību "Skalbes". +(MK 05.12.2023. noteikumu Nr. 707 redakcijā) + +Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu(MK 05.12.2023. noteikumu Nr. 707 redakcijā) +Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI.16 +Ministru prezidents A. K. Kariņš +Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs J. Bordāns +Pielikums Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumiem Nr. 585(Pielikums MK 08.07.2025. noteikumu Nr. 419 redakcijā) +Tiesu administrācijas kompetence naudas līdzekļu atmaksāšanā un novirzīšanā +1. Tiesu administrācija pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniedz atzinumu par iemaksātās valsts nodevas un tiesas uzliktā naudas soda atmaksāšanu, ja: 1.1. persona nepareizi iemaksājusi valsts nodevu; 1.2. persona pārmaksājusi vai nepareizi iemaksājusi naudas sodu, ko uzliek tiesa; 1.3. personas sūdzība, pieteikums vai nostiprinājuma lūgums tiesā nav iesniegts; 1.4. izpildu dokuments zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei nav iesniegts; 1.5. persona tiesā iesniegtu pieteikumu vai sūdzību atsaukusi līdz jautājuma izlemšanai par: 1.5.1. pieteikuma vai sūdzības pieņemšanu un lietas ierosināšanu; 1.5.2. atteikšanos pieņemt pieteikumu vai sūdzību; 1.5.3. pieteikuma vai sūdzības atstāšanu bez virzības. 2. Tiesu administrācija pēc pieprasījuma, pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši tiesas nolēmumam (ja tāds paredzēts normatīvajos aktos) no Tiesu administrācijai Valsts kasē atvērtā konta atmaksā veikto maksājumu, ja: 2.1. persona pārmaksājusi vai nepareizi iemaksājusi maksājumu; 2.2. personas sūdzība, pieteikums vai nostiprinājuma lūgums tiesā nav iesniegts; 2.3. persona tiesā iesniegtu pieteikumu vai sūdzību atsaukusi līdz jautājuma izlemšanai par: 2.3.1. pieteikuma vai sūdzības pieņemšanu un lietas ierosināšanu; 2.3.2. atteikšanos pieņemt pieteikumu vai sūdzību; 2.3.3. pieteikuma vai sūdzības atstāšanu bez virzības. 3. Tiesu administrācija pēc savas iniciatīvas, pēc pieprasījuma vai atbilstoši tiesas nolēmumam (ja tāds paredzēts normatīvajos aktos) no Tiesu administrācijai Valsts kasē atvērtā konta novirza nepareizi iemaksāto maksājumu uz atbilstošo kontu. 4. Tiesu administrācija pēc savas iniciatīvas sniedz atzinumu par iemaksātās valsts nodevas atmaksāšanu vai no Tiesu administrācijai Valsts kasē atvērtā konta atmaksā maksājumu tā veicējam, ja maksājums nav izmantots gada laikā no tā saņemšanas dienas. diff --git a/sources/19-0459-tiesu-ekspertizu-birojs.txt b/sources/19-0459-tiesu-ekspertizu-birojs.txt new file mode 100644 index 0000000..6ed7d58 --- /dev/null +++ b/sources/19-0459-tiesu-ekspertizu-birojs.txt @@ -0,0 +1,44 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.793 Rīgā 2004.gada 14.septembrī (prot. Nr.53 29.§) +Valsts tiesu ekspertīžu biroja nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Valsts tiesu ekspertīžu birojs (turpmāk — birojs) ir Tieslietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Biroja mērķis ir nodrošināt objektīvu, tiesisku un zinātniski pamatotu tiesu ekspertīzi tiesas (tiesneša), prokuratūras un izziņas iestāžu uzdevumā. + +II. Biroja funkcijas, uzdevumi un kompetence +3. Birojam ir šādas funkcijas: +3.1. veikt tiesu ekspertīzes kriminālprocesa, civilprocesa un administratīvā procesa ietvaros; +3.2. veikt ekspertīzes pēc juridisko un fizisko personu pieprasījuma; +3.3. veikt konsultatīvi metodisko darbu jautājumos par zinātniski tehnisko līdzekļu lietošanu lietisko pierādījumu izņemšanā, nostiprināšanā un glabāšanā, kā arī uz ekspertīzi sūtāmo materiālu sagatavošanā un noformēšanā. +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, birojs: +4.1. izstrādā un ievieš ekspertu darbā jaunas pētījumu metodes un tehniskos līdzekļus, pamatojoties uz zinātnes sasniegumiem un ekspertīžu prakses apkopojumiem; +4.2. izstrādā informatīvos un metodiskos materiālus; +4.3. veic mācību metodisko un informatīvo darbu ar tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem; +4.4. veic zinātniski praktiskos pētījumus dažādos ekspertīžu veidos. +5. Birojs atbilstoši savai kompetencei: +5.1. sagatavo valsts investīciju un starptautisku programmu projektu pieteikumus, kā arī sekmē investīciju programmu īstenošanu; +5.2. sniedz Tieslietu ministrijai priekšlikumus normatīvo aktu izstrādē; +5.3. sadarbojas ar starptautiskajām organizācijām un citu valstu ekspertiestādēm, organizē starptautiskas apspriedes un konferences tiesu ekspertīžu jautājumos un piedalās to darbā; +5.4. pieprasa un saņem biroja darbam nepieciešamo informāciju no citām valstīm saskaņā ar starpvalstu līgumiem. + +III. Biroja struktūra +6. Biroja darbu vada biroja vadītājs. Biroja vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata tieslietu ministrs. Biroja vadītāja prombūtnes laikā biroja vadītāja pienākumus veic tieslietu ministra iecelts biroja vadītāja pienākumu izpildītājs. +7. Biroja vadītājam var būt vietnieki. Biroja vadītāja vietnieku kompetenci nosaka biroja vadītājs. +8. Birojā ir daļas un departamenti. Biroja daļas un departamentus izveido, reorganizē vai likvidē biroja vadītājs. Daļu un departamentu uzdevumus un funkcijas nosaka biroja daļu un departamentu reglamentos. +9. Biroja struktūrvienības ir pakļautas biroja vadītājam vai viņa vietniekam saskaņā ar noteikto funkciju sadalījumu. +10. Biroja vadītājs pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru izveido teritoriālās struktūrvienības. +11. Teritoriālās struktūrvienības vada teritoriālo struktūrvienību vadītāji. + +IV. Biroja darbības tiesiskuma nodrošināšanas kārtība un pārskati par biroja darbību +12. Biroja darbības tiesiskumu nodrošina biroja vadītājs. Biroja vadītāja un amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Biroja amatpersonas sniegtais eksperta atzinums nav administratīvais akts, un tas nav apstrīdams. +13. Biroja vadītājs ir atbildīgs par biroja darbības nodrošināšanai nepieciešamo dokumentu, informācijas un pārbaudes sistēmu izveidošanu, uzskaiti un uzturēšanu līdz to nodošanai valsts glabāšanā. +14. Biroja vadītājam ir tiesības atcelt biroja amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. +15. Biroja finanšu līdzekļus veido: +15.1. dotācijas no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem; +15.2. ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; +15.3. ārvalstu finanšu palīdzība. +16. Birojs reizi gadā sniedz Tieslietu ministrijai pārskatu par biroja funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu. + +Ministru prezidents I.Emsis +Tieslietu ministre V.Muižniece diff --git a/sources/19-0460-valodas-centrs.txt b/sources/19-0460-valodas-centrs.txt new file mode 100644 index 0000000..07cf649 --- /dev/null +++ b/sources/19-0460-valodas-centrs.txt @@ -0,0 +1,80 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 550 Rīgā 2020. gada 2. septembrī (prot. Nr. 51 12. §) +Valsts valodas centra nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts valodas likuma 26. panta otro daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Valsts valodas centrs (turpmāk – centrs) ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Centra darbības mērķis ir īstenot valsts politiku attiecībā uz normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli valsts valodas lietošanas jomā un nodrošināt valsts pārvaldes iestādes un sabiedrību ar valsts un starptautisko organizāciju izdoto tiesību aktu un citu dokumentu oficiāliem tulkojumiem, kā arī veicināt saskaņotas terminoloģijas lietojumu Latvijas Republikas tiesību aktos un to tulkojumos. + +II. Centra funkcijas, uzdevumi un kompetence +3. Centram ir šādas funkcijas: +3.1. aizsargāt valsts valodas lietotāju tiesības un intereses; +3.2. uzraudzīt normatīvo aktu ievērošanu valsts valodas lietošanas jomā; +3.3. sekmēt latviešu valodas kultūrvides sakārtošanu, īpaši veicinot valstij raksturīgo vietvārdu atjaunošanu un aizsardzību; +3.4. veicināt latviešu valodas pilnvērtīgu funkcionēšanu Eiropas Savienības institūcijās; +3.5. nodrošināt Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu, kā arī Eiropas Savienības institūciju un starptautisko organizāciju izdoto tiesību aktu vai citu dokumentu oficiālos tulkojumus latviešu valodā, Latvijas Republikas tiesību aktu tulkojumus Eiropas Savienības dalībvalstu valodās un minēto tulkojumu vispārēju pieejamību; +3.6. veicināt vienotas, latviešu valodas normām atbilstošas terminoloģijas lietošanu tiesību aktos un citos dokumentos. +4. Lai izpildītu šo noteikumu 3. punktā minētās funkcijas, centrs veic šādus uzdevumus: +4.1. pārrauga Valsts valodas likuma un citu ar valsts valodas lietošanu saistīto normatīvo aktu izpildi; +4.2. veic kontroles pasākumus, lai aizsargātu valsts valodas lietotāja tiesības un intereses, ja tiek pārkāpts Valsts valodas likums un citi valsts valodas lietošanu regulējošie normatīvie akti; +4.3. sniedz skaidrojumu par Valsts valodas likuma un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu prasību piemērošanu; +4.4. atbilstoši kompetencei izstrādā un sniedz priekšlikumus normatīvo aktu izstrādei un pilnveidošanai; +4.5. sniedz ekspertu atzinumus par vietvārdu atbilstību vietvārdu informācijas noteikumu prasībām; +4.6. pastāvīgi sniedz augsta līmeņa tulkošanas pakalpojumus ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm, veicot oficiālos tiesību aktu tulkojumus; +4.7. izstrādā terminoloģiju, saskaņo to ar attiecīgās nozares ekspertiem un nodrošina tās vispārēju pieejamību Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā https://termini.gov.lv/; +4.8. terminoloģijas izstrādes jomā sadarbojas ar Eiropas Savienības iestāžu tulkošanas dienestiem un citām institūcijām, ārvalstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām, sniedz konsultācijas pēc Eiropas Savienības tulkošanas dienestu pieprasījuma, apkopo priekšlikumus, veido ekspertu darba grupas, kā arī organizē valsts iestāžu sadarbību un konsultē tās, lai veicinātu vienotas terminoloģijas lietojumu tiesību aktos un citos dokumentos un to tulkojumos; +4.9. pēc ministriju pieprasījuma sniedz atzinumus par ierosinājumiem Eiropas Savienības dokumentu un to projektu tulkojumos konstatēto būtisko kļūdu labojumiem; +4.10. izstrādā un attīsta tiesību aktu tulkošanas metodiku; +4.11. organizē Latviešu valodas ekspertu komisijas darbību atbilstoši normatīvo aktu prasībām; +4.12. aicina sabiedrību iesaistīties valsts valodas pozīcijas stiprināšanā; +4.13. rīko ar valsts valodas jautājumiem saistītus pasākumus, lai stiprinātu valsts valodas pozīcijas un veicinātu centra atpazīstamību sabiedrībā, un nodrošina nozaru profesionāļu, citu valsts pārvaldes iestāžu un sabiedrības iesaisti akciju norisē. +5. Centram atbilstoši kompetencei ir šādas tiesības: +5.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no privātpersonām centra funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; +5.2. kontrolējot normatīvo aktu izpildi valsts valodas jomā, apmeklēt valsts pārvaldes iestādes, komercsabiedrības un organizācijas, tikties ar to amatpersonām, darbiniekiem un pašnodarbinātajām personām; +5.3. pieprasīt, lai tiktu novērsti ar valsts valodas lietošanu saistītie pārkāpumi; +5.4. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzaicināt personas ierasties centrā; +5.5. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt administratīvā pārkāpuma procesu; +5.6. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdot administratīvos aktus; +5.7. sniegt atzinumus par konkrētu profesiju un amatu pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi; +5.8. pieprasīt, lai tiktu uzrādīts valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments, pārbaudīt valsts valodas prasmes apliecības īstumu; +5.9. piedalīties valsts valodas prasmes pārbaudes komisiju sēdēs (novērotāja statusā); +5.10. atbilstoši kompetencei pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiskajās organizācijās un pasākumos, kā arī darboties nacionālajos un starptautiskajos fondos un projektos; +5.11. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarboties ar ārvalstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām informācijas un pieredzes apmaiņas jomā, kā arī kopīgu projektu īstenošanā; +5.12. slēgt līgumus ar privātpersonām par konkrētu darbu izpildi centra darbības nodrošināšanai; +5.13. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt iepirkumus centra darbības nodrošināšanai. + +III. Centra struktūra un amatpersonu kompetence +6. Centra darbu vada centra direktors. Centra direktoru pēc attiecīgās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā tieslietu ministrs. Centra direktoru atbrīvo no amata tieslietu ministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu. +7. Centra direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī: +7.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv centru; +7.2. pilnvaro centra amatpersonas vai darbiniekus pārstāvēt centru valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī attiecībās ar nevalstiskajām un starptautiskajām organizācijām; +7.3. iestādes funkciju veikšanai izveido centra pastāvīgās komisijas un citas komisijas un apstiprina to nolikumus; +7.4. paraksta komisiju lēmumus un atzinumus; +7.5. ar padomdevēja tiesībām piedalās Vecāko amatpersonu sanāksmē Eiropas Savienības jautājumos. +8. Centra direktors veido centra iekšējo organizatorisko struktūru. +9. Centra amatpersonas atbilstoši kompetencei ir tiesīgas: +9.1. bez īpašas atļaujas, maksas un citiem ierobežojumiem netraucēti apmeklēt ēkas, telpas, teritorijas un citas vietas, kur notiek publiski pasākumi, tirdzniecība vai tiek sniegti pakalpojumi, un pildīt šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus valsts valodas lietotāja tiesību un interešu aizsardzības jomā; +9.2. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām centra funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +9.3. pieprasīt personām, kuru profesionālo un amata pienākumu veikšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām jāprot un jālieto valsts valoda, uzrādīt valsts valodas prasmi apliecinošus dokumentus un iesniegt šo dokumentu kopijas; +9.4. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbaudīt amatpersonu, darbinieku un pašnodarbināto personu valsts valodas lietojuma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; +9.5. pieprasīt un bez maksas saņemt no ražotājiem, izplatītājiem, pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem, pasākumu rīkotājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu preču vai pakalpojumu atbilstību normatīvo aktu prasībām valsts valodas lietošanas jomā, vai centra funkciju vai amatpersonas amata pienākumu pildīšanai; +9.6. noteikt ražotājiem, izplatītājiem, pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem, pasākumu rīkotājiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem termiņu, kurā jāsniedz rakstiska atbilde par patērētāja iesniegumā vai sūdzībā minētajiem apstākļiem vai jānovērš konstatētie normatīvo aktu pārkāpumi; +9.7. sastādīt pārbaudes aktus un veikt administratīvā pārkāpuma procesu (administratīvā pārkāpuma procesu centra vārdā ir tiesīgs veikt centra direktors, centra direktora vietnieks un Valodas kontroles departamenta amatpersonas); +9.8. ja nepieciešams, pieaicināt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus konkrēto jautājumu risināšanā; +9.9. konstatēt konkrētu profesiju un amatu pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi; +9.10. pārbaudes veikšanas nolūkā fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus. +10. Centra amatpersonas, pildot amata pienākumus ārpus darba (dienesta) telpām, uzrāda centra direktora apstiprinātu dienesta apliecību. + +IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un darbības pārskats +11. Centra direktora vietnieka un Valodas kontroles departamenta amatpersonu pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās pārsūdz, iesniedzot attiecīgu sūdzību centra direktoram kā augstākai amatpersonai. +12. Centra direktora pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās pārsūdz rajona (pilsētas) tiesā. +13. Centra direktors pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto centra amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību. Centra direktora pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā. +14. Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību persona var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +15. Centrs ne retāk kā reizi gadā vai pēc pieprasījuma iesniedz Tieslietu ministrijā pārskatu par centra darbību un tās rezultātiem. + +V. Noslēguma jautājums +16. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 22. marta noteikumus Nr. 202 "Valsts valodas centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 50. nr.; 2009, 103. nr.). + +Ministru prezidents A. K. Kariņš +Ministru prezidenta biedrs, +tieslietu ministrs J. Bordāns diff --git a/sources/19-0467-probacijas-dienests.txt b/sources/19-0467-probacijas-dienests.txt new file mode 100644 index 0000000..05da663 --- /dev/null +++ b/sources/19-0467-probacijas-dienests.txt @@ -0,0 +1,37 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 226 Rīgā 2024. gada 9. aprīlī (prot. Nr. 15 41. §) +Valsts probācijas dienesta nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Valsts probācijas dienests (turpmāk – dienests) ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Dienesta darbu vada dienesta vadītājs. +2. Dienesta darbības mērķis ir īstenot valsts politiku sabiedrības drošības un taisnīguma atjaunošanas jomās. + +II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un kompetences +3. Dienests savā darbībā īsteno Valsts probācijas dienesta likumā noteiktās funkcijas. +4. Lai nodrošinātu funkciju īstenošanu, dienests atbilstoši kompetencei veic Valsts probācijas dienesta likumā un citos normatīvajos aktos dienestam noteiktos uzdevumus, kā arī: +4.1. īsteno un veicina pētniecību probācijas jomā un nodrošina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu; +4.2. piedalās normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādē probācijas jomā, kā arī apkopo un sniedz priekšlikumus ar probācijas jomu saistīto tiesību aktu pilnveidošanai; +4.3. organizē metodisko un informatīvo materiālu izstrādi un izdošanu probācijas jomā; +4.4. sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, kā arī nodrošina savstarpēju informācijas apmaiņu dienesta darbības jomā; +4.5. sagatavo ārvalstu finanšu instrumentu finansētu projektu iesniegumus un īsteno projektus; +4.6. izstrādā un īsteno dienestā nodarbināto profesionālās pilnveides mācību programmas; +4.7. piedalās vienotas valsts politikas īstenošanā sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu sociālās iekļaušanas veicināšanai. +5. Dienestam ir šādas tiesības: +5.1. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un privātpersonām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju; +5.2. atbilstoši kompetencei pārstāvēt valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; +5.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem un citām institūcijām, kā arī atbilstoši kompetencei sadarboties ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām; +5.4. īstenot informatīvi izglītojošus pasākumus sadarbības partneriem un sabiedrībai; +5.5. slēgt vienošanās (memorandus) ar biedrībām, nodibinājumiem un citām institūcijām, lai veicinātu sabiedrības iesaisti probācijas klientu resocializācijā. + +III. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati +6. Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta vadītājs. +7. Dienesta amatpersonas izdoto sākotnējo administratīvo aktu un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt Valsts probācijas dienesta likumā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu dienesta vadītājam. +8. Dienesta vadītāja izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 7. punktā minēto administratīvo aktu) privātpersona var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā Tieslietu ministrijā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu dienestam. +9. Civillietā kasācijas instances tiesā valsti dienesta personā pārstāv dienesta vadītājs, dienesta vadītāja vietnieks, Juridiskā departamenta vai Personālvadības departamenta amatpersona. +10. Dienests reizi gadā vai pēc pieprasījuma iesniedz tieslietu ministram pārskatu par dienesta funkciju izpildi un dienestam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. + +IV. Noslēguma jautājums +11. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumus Nr. 1010 "Valsts probācijas dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 210. nr.). + +Ministru prezidente E. Siliņa +Tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere diff --git a/sources/19-0468-ieslodzijuma-vietu-parvalde.txt b/sources/19-0468-ieslodzijuma-vietu-parvalde.txt new file mode 100644 index 0000000..1993f45 --- /dev/null +++ b/sources/19-0468-ieslodzijuma-vietu-parvalde.txt @@ -0,0 +1,53 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.827 Rīgā 2005.gada 1.novembrī (prot. Nr.63 26.§) +Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk — pārvalde) ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Pārvaldes darbības mērķis ir īstenot valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā. + +II. Pārvaldes funkcijas, uzdevumi un kompetence +3. Pārvaldes funkcijas ir apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšana. +4. Lai nodrošinātu šo noteikumu 3.punktā minēto funkciju izpildi, pārvalde: +4.1. veic ieslodzījuma vietu apsardzi; +4.2. uzrauga un nodrošina ieslodzītajām personām noteikto uzvedības normu un tiesību ievērošanu, kā arī pienākumu izpildi; +4.3. nodrošina normatīvajos aktos noteikto sadzīves un komunālo pakalpojumu sniegšanu ieslodzītajiem; +4.4. nodrošina ieslodzīto medicīnisko aprūpi; +4.5. organizē ieslodzīto garīgās aprūpes un audzināšanas pasākumus; +4.6. nodrošina pārvaldes personāla tiesību ievērošanu un pienākumu izpildi, kā arī tiesisko aizsardzību, darbības un sociālās garantijas; +4.7. nodrošina pārvaldes darbinieku profesionālās ievirzes un profesionālās pilnveides izglītību. +5. Pārvalde atbilstoši kompetencei: +5.1. sagatavo valsts investīciju un citu programmu projektus, kā arī sekmē ar pārvaldes interesēm saistītu valsts investīciju programmu īstenošanu; +5.2. atbilstoši kompetencei sniedz priekšlikumus par nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem un piedalās attiecīgo projektu izstrādē; +5.3. sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām jautājumos, kas saistīti ar apcietinājuma nodrošināšanu un brīvības atņemšanas soda izpildi; +5.4. sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām jautājumos, kas saistīti ar apcietinājuma nodrošināšanu un brīvības atņemšanas soda izpildes uzlabošanu, analizē Latvijas un citu valstu pieredzi minēto jautājumu risināšanā; +5.5. piedalās starptautisko līgumu projektu sagatavošanā un izpildē; +5.6. nodrošina plašsaziņas līdzekļus ar informāciju par pārvaldes darbību; +5.7. sniedz maksas pakalpojumus. +(Grozīts ar MK 10.10.2006. noteikumiem Nr.839) + +III. Pārvaldes struktūra un amatpersonas +6. Pārvaldes sastāvā ir centrālais aparāts, ieslodzījuma vietas un Mācību centrs. +7. Pārvaldes darbu vada pārvaldes priekšnieks. Pārvaldes priekšnieku pēc kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata tieslietu ministrs. +8. Pārvaldes priekšnieks veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī: +8.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv pārvaldi; +8.2. nosaka pārvaldes darbības un attīstības stratēģiju; +8.3. nosaka amatus, kuru pienākumu izpildi veic ar dienesta ieroci bruņotas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm; +8.4. atbilstoši kompetencei piešķir speciālās dienesta pakāpes; +8.5. uzliek disciplinārsodus un apbalvo darbiniekus saskaņā ar normatīvajiem aktiem. +(Grozīts ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 570) +9. Pārvaldes priekšnieks nosaka pārvaldes struktūru un darba organizāciju. +10. Mācību centram un ieslodzījuma vietām atbilstoši pārvaldes reglamentā noteiktajai kompetencei ir tiesības slēgt darījumus, un tām ir budžeta konti Valsts kasē. + +IV. Darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +11. Pārvaldes darbības tiesiskumu nodrošina pārvaldes priekšnieks. Pārvaldes priekšnieks ir atbildīgs par pārvaldes amatpersonu lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +12. Pārvaldes priekšniekam ir tiesības atcelt pārvaldes amatpersonu pieņemtos lēmumus un izdotos iekšējos normatīvos aktus. +13. Pārvaldes priekšnieks pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +14. Pārvaldes priekšnieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību persona var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +15. Pārvalde reizi gadā vai pēc pieprasījuma iesniedz Tieslietu ministrijā pārskatu par pārvaldes funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu. + +V. Noslēguma jautājums +16. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 15.jūlija noteikumus Nr.395 "Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 106.nr.). + +Ministru prezidents A.Kalvītis +Tieslietu ministre S.Āboltiņa diff --git a/sources/19-0485-zemes-dienests.txt b/sources/19-0485-zemes-dienests.txt new file mode 100644 index 0000000..863e226 --- /dev/null +++ b/sources/19-0485-zemes-dienests.txt @@ -0,0 +1,92 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.971 Rīgā 2011.gada 20.decembrī (prot. Nr.75 23.§) +Valsts zemes dienesta nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgais jautājums +1. Valsts zemes dienests (turpmāk – dienests) ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +(MK 31.08.2021. noteikumu Nr. 593 redakcijā) + +II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un kompetence +2. Dienestam ir šādas funkcijas: +2.1. nodrošināt Nekustamā īpašuma valsts kadastra darbību; +2.2. nodrošināt Valsts adrešu reģistra darbību; +2.3. nodrošināt Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas darbību; +2.4. nodrošināt Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes darbību; +2.5. veikt nekustamo īpašumu kadastrālo vērtēšanu; +2.6. piedalīties valsts politikas īstenošanā zemes reformas jomā; +2.7. veikt būvju un telpu grupu kadastrālo uzmērīšanu. +3. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, dienestam ir šādi uzdevumi: +3.1. nekustamā īpašuma kā īpašuma objektu kopuma, zemes vienības, būves, telpu grupas, zemes vienības daļas un to raksturojošā teksta un telpisko datu reģistrācija un aktualizācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā; +3.2. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uzturēšana un pilnveidošana; +3.3. Nekustamā īpašuma tirgus datubāzes uzturēšana Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā; +3.3.¹ nekustamā īpašuma tirgus cenu un nomas maksu uzskaite un analīze, nekustamā īpašuma cenu līmeņa noteikšana; +3.4. datu izplatīšanas sistēmas uzturēšana un dienesta uzturēto datu pieejamības nodrošināšana sabiedrībai tiešsaistes datu pārraides režīmā; +3.5. adresācijas objektu teksta un telpisko datu reģistrēšana un aktualizēšana Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā; +3.6. Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas uzturēšana un pilnveidošana; +3.7. administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību robežu datu uzturēšana Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā un publicēšana dienesta tīmekļvietnē; +3.8. Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveide, uzturēšana un pilnveidošana; +3.9. apgrūtināto teritoriju un objektu datu reģistrācija un aktualizācija Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā; +3.10. Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes izveide, uzturēšana un pilnveidošana; +3.11. augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas uzkrāšana par visu valsts teritoriju Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālajā datubāzē; +3.12. vērtību zonējumu un kadastrālo vērtību bāzes izstrāde; +3.13. kadastra objektu kadastrālās vērtības aprēķināšana; +3.14. speciālo vērtību noteikšana ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos; +3.15. lēmumu pieņemšana par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu lauku apvidos; +3.16. (zaudējis spēku ar 01.07.2022.; sk. 18. punktu) +3.17. zemes robežu strīdu izskatīšana lauku apvidos līdz zemes vienības pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā; +3.18. zemes kadastrālās uzmērīšanas organizēšana bijušajiem zemes īpašniekiem par valsts budžeta līdzekļiem; +3.19. zemes reformas procesa pabeigšanas nodrošināšana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; +3.20. būvju un telpu grupu teksta un telpisko datu iegūšana reģistrācijai un aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā; +3.21. (svītrots ar MK 31.08.2021. noteikumiem Nr. 593); +3.22. kadastrālās uzmērīšanas, augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas un zemes ierīcības metodiska vadība; +3.23. dienesta arhīva uzturēšana, nodrošinot dienesta kompetencē esošo dokumentu uzkrāšanu, saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu; +3.24. priekšlikumu iesniegšana Tieslietu ministrijā projektu un viedokļu veidā ārējo normatīvo aktu, attīstības plānošanas dokumentu, Ministru kabineta rīkojumu, Ministru kabineta sēdes protokollēmumu, informatīvo ziņojumu un citu dokumentu projektu izstrādes un pilnveidošanas procesā atbilstoši dienesta kompetencei; +3.25. informācijas sagatavošana un izsniegšana no dienesta uzturētajām informācijas sistēmām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; +3.25.¹ sertificēšanas institūcijai deleģētā uzdevuma uzraudzība zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā normatīvajos aktos noteiktajā apjomā; +3.26. citu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšana. +(Grozīts ar MK 05.08.2014. noteikumiem Nr. 435; MK 31.08.2021. noteikumiem Nr. 593) +4. Dienests atbilstoši kompetencei ir tiesīgs: +4.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt dienesta uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus; +4.2. izveidot padomes, komisijas un darba grupas, kuru sastāvā ir citu valsts pārvaldes iestāžu, kā arī biedrību un nodibinājumu speciālisti (pēc vienošanās ar attiecīgo institūciju vadību); +4.3. sniegt šādus publiskos pakalpojumus ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā: +4.3.1. informācijas reģistrēšana un datu aktualizācija dienesta uzturētajās informācijas sistēmās un informācijas izsniegšana; +4.3.2. atzinumu, izziņu un citu dokumentu sagatavošana un izsniegšana normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos; +4.3.3. būvju un telpu grupu kadastrālā uzmērīšana; +4.4. atbilstoši kompetencei sadarboties un slēgt līgumus publisko pakalpojumu jomā ar fiziskām un juridiskām personām; +4.5. iestāties un izstāties no starpvalstu un starptautiskajām organizācijām, atbilstoši kompetencei sadarboties un slēgt sadarbības līgumus ar ārvalstu iestādēm, starpvalstu vai starptautiskajām organizācijām; +4.6. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdot administratīvos aktus; +4.7. pasūtīt pētījumus, kas nepieciešami dienesta funkciju un uzdevumu veikšanai, un atbilstoši kompetencei sadarboties ar zinātniskās pētniecības institūcijām; +4.8. pārvaldīt dienesta funkciju un uzdevumu veikšanai nepieciešamo turējumā un valdījumā esošo un saņemto valsts īpašumu. + +III. Dienesta struktūra un amatpersonu kompetence +5. Dienestam ir centrālais aparāts un teritoriālās struktūrvienības. Teritoriālās struktūrvienības, to darbības teritorijas un atbildības sadalījumu nosaka ģenerāldirektors. +(MK 05.08.2014.2014. noteikumu Nr. 435 redakcijā, kas grozīta ar MK 31.08.2021. noteikumiem Nr. 593) +6. Dienesta darbu vada dienesta ģenerāldirektors. Ģenerāldirektoru pēc attiecīgās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata tieslietu ministrs. +7. Teritoriālās struktūrvienības darbu vada attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītājs. +8. Teritoriālās struktūrvienības vadītājs, pildot likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 16. panta otrās daļas 2. punktā noteikto uzdevumu, kā arī citos gadījumos, kas noteikti normatīvajos aktos zemes reformas jomā, izdod administratīvos aktus un ir atbildīgs par to tiesiskumu un lietderību. +(MK 31.08.2021. noteikumu Nr. 593 redakcijā) + +IV. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana +9. Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina ģenerāldirektors. Ģenerāldirektors ir atbildīgs par iestādes iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +10. Ģenerāldirektoram ir tiesības atcelt dienesta amatpersonas pieņemto lēmumu vai izdoto iekšējo normatīvo aktu, izņemot šo noteikumu 8.punktā minētos administratīvos aktus. +11. Dienesta amatpersonas izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot ģenerāldirektoram attiecīgu iesniegumu, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Šo noteikumu 8.punktā minētos administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā. +12. Ģenerāldirektora izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12.¹ Dienestu kasācijas instances tiesā civillietā pārstāv ģenerāldirektors, ģenerāldirektora vietnieks, Juridiskā departamenta direktors vai tā nodaļas vadītājs. +(MK 31.08.2021. noteikumu Nr. 593 redakcijā) + +V. Dienesta darbības finansēšana un pārskatu sniegšana +13. Dienestu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumiem par dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem un ārvalstu finanšu palīdzības saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam. +14. Dienests sagatavo un iesniedz tieslietu ministram gada pārskatu par dienesta funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +VI. Noslēguma jautājumi +15. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumus Nr.439 "Valsts zemes dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 86.nr.; 2009, 104., 203.nr.). +16. Noteikumu 3.18.apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī. +17. Noteikumu 3.25.¹ apakšpunkts stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. +(MK 31.08.2021. noteikumu Nr. 593 redakcijā) +18. Noteikumu 3.16. apakšpunkts ir spēkā līdz 2022. gada 30. jūnijam. +(MK 31.08.2021. noteikumu Nr. 593 redakcijā) + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Tieslietu ministrs G.Bērziņš +Pielikums Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumiem Nr.971 +Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas(Pielikums svītrots ar MK 05.08.2014. noteikumiem Nr.435) diff --git a/sources/19-0617-uzturlidzeklu-garantiju-fonda-administracija.txt b/sources/19-0617-uzturlidzeklu-garantiju-fonda-administracija.txt new file mode 100644 index 0000000..65ace7e --- /dev/null +++ b/sources/19-0617-uzturlidzeklu-garantiju-fonda-administracija.txt @@ -0,0 +1,46 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.614 Rīgā 2004.gada 20.jūlijā (prot. Nr.44 37.§) +Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija (turpmāk — fonda administrācija) ir Tieslietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.684, kas piemērojami ar 01.07.2009.) +2. Fonda administrācija ir uzturlīdzekļu garantiju fonda (turpmāk — fonds) līdzekļu turētājs. + +II. Fonda administrācijas funkcija, uzdevumi un kompetence +3. Fonda administrācija apsaimnieko fonda līdzekļus. +4. Fonda administrācijas uzdevumi šo noteikumu 3. punktā minētās funkcijas izpildes nodrošināšanai ir noteikti Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. +(MK 26.11.2019. noteikumu Nr. 567 redakcijā) +4.¹ Fonda administrācija veic Padomes 2008.gada 18.decembra Regulā (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (turpmāk – regula Nr. 4/2009) un Hāgas 2007.gada 23.novembra Konvencijā par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu (turpmāk – Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencija) noteiktos centrālās iestādes pienākumus. +(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.442 redakcijā; sk. 18.punktu) +5. Fonda administrācija veic Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā noteiktos pienākumus, kā arī sagatavo un sniedz priekšlikumus par: +5.1. tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem uzturlīdzekļu nodrošināšanas jomā; +5.2. normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un iestādes uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta. +(MK 26.11.2019. noteikumu Nr. 567 redakcijā) +6. Fonda administrācijai ir Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā un citos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. +(MK 26.11.2019. noteikumu Nr. 567 redakcijā) + +III. Fonda administrācijas struktūra un amatpersonu kompetence +7. Fonda administrāciju vada direktors. +8. Fonda administrācijas direktors veic Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +9. Fonda administrācijas struktūrvienības ir departamenti, nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē fonda administrācijas direktors. +10. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. +11. Nodaļu un patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. +12. Departamenta direktora, nodaļas un patstāvīgās nodaļas vadītāja kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. + +IV. Fonda administrācijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par tās darbību +13. Fonda administrācijas darbības tiesiskumu nodrošina fonda administrācijas direktors. +14. Fonda administrācijas direktora lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot attiecīgu iesniegumu Tieslietu ministrijas valsts sekretāram. Valsts sekretāra lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.684, kas piemērojami ar 01.07.2009.) +15. Fonda administrācijas direktors ne retāk kā reizi gadā sniedz tieslietu ministram pārskatu par fonda administrācijas funkciju izpildi un valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. +(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.684, kas piemērojami ar 01.07.2009.) +16. Tieslietu ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par fonda administrācijas funkciju izpildi un valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. +(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.684, kas piemērojami ar 01.07.2009.) + +V. Noslēguma jautājumi (Nodaļas nosaukums MK 30.07.2013. noteikumu Nr.442 redakcijā) +17. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri. +18. Šo noteikumu 4.¹ punkts attiecībā uz Hāgas 2007.gada 23.novembra konvenciju un šo noteikumu 5.8.apakšpunkts stājas spēkā vienlaikus ar Hāgas 2007.gada 23.novembra konvencijas spēkā stāšanos Eiropas Savienībā. +(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.442 redakcijā) + +Ministru prezidents I.Emsis +Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks diff --git a/sources/20-0000-KEM.txt b/sources/20-0000-KEM.txt new file mode 100644 index 0000000..b68404a --- /dev/null +++ b/sources/20-0000-KEM.txt @@ -0,0 +1,99 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 285 Rīgā 2026. gada 26. maijā (prot. Nr. 29 12. §) +Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde vides, enerģētikas un klimata politikas jomā. +2. Ministrija ir tieši pakļauta klimata un enerģētikas ministram (turpmāk – ministrs). +3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajai valsts pārvaldes iestādei, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. + +II. Ministrijas kompetences, funkcijas un uzdevumi +4. Ministrijai ir šādas kompetences: +4.1. vides politikas jomā: +4.1.1. vides prasību noteikšana un uzraudzība; +4.1.2. zemes dzīļu resursu aizsardzība, izmantošana un apsaimniekošana; +4.1.3. pazemes un virszemes ūdens resursu aizsardzība, izmantošana un apsaimniekošana; +4.1.4. aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošana; +4.1.5. plūdu novēršana un pārvaldība; +4.1.6. bīstamo vielu un radiācijas drošība un avāriju pārvaldības politika; +4.1.7. piesārņojuma mazināšana un sanācijas pasākumi; +4.1.8. ūdenssaimniecības pakalpojumu un sadzīves atkritumu apsaimniekošana; +4.2. enerģētikas politikas jomā: +4.2.1. enerģijas tirgus darbība un attīstība; +4.2.2. enerģētikas infrastruktūras darbības noturība, attīstība un energoapgādes drošums; +4.2.3. ilgtspējīgu energoresursu noteikšana un pārvaldība; +4.2.4. energoefektivitātes (izņemot ēku energoefektivitāti) veicināšana; +4.2.5. enerģētikas krīzes novēršana un pārvaldība; +4.3. klimata politikas jomā: +4.3.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes uzskaite un pārvaldība; +4.3.2. emisiju tirdzniecības sistēmas pārvaldība; +4.3.3. tautsaimniecības dekarbonizācijas pārvaldība; +4.3.4. noturības stiprināšana pret klimata pārmaiņām, tai skaitā pielāgošanās klimata pārmaiņām, un ar klimata riskiem saistīto pārmaiņu pārvaldība; +4.3.5. klimata politikas integrācija citu nozaru politikās, kā arī starptautiskās klimata politikas koordinācija un pārstāvniecība. +5. Ministrijai ir šādas funkcijas: +5.1. organizēt un koordinēt tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādi ministrijas kompetencē esošajās politikas jomās, kā arī pārraudzīt to ieviešanu; +5.2. nodrošināt nozaru politikas īstenošanu, tai skaitā uzraugot politikas īstenošanu ministrijas padotības iestādē un kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; +5.3. sadarbībā ar citām starptautiskajām institūcijām un organizācijām nodrošināt Latvijas interešu pārstāvību ministrijas kompetencē esošajās politikas jomās Eiropas Savienībā; +5.4. nodrošināt Eiropas Savienības fondu, citu ārvalstu finanšu instrumentu un nacionālo finanšu instrumentu pārvaldību, īstenošanu un ieviešanas uzraudzību, kas saistīti ar ministrijas kompetencē esošajām politikas jomām; +5.5. nodrošināt Latvijas vides aizsardzības fonda likumā noteikto uzdevumu izpildi; +5.6. veicināt pētniecību ministrijas kompetencē esošajās politikas jomās; +5.7. informēt sabiedrību un sadarbības partnerus par ministrijas kompetencē esošo politikas jomu aktualitātēm, kā arī par ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību. +6. Lai nodrošinātu šo noteikumu 5. punktā minēto funkciju izpildi, ministrija veic šādus uzdevumus: +6.1. saistībā ar tiesību aktu un politikas dokumentu izstrādi un ieviešanas pārraudzības funkciju: +6.1.1. atbilstoši kompetencei sniedz atzinumus par publisko personu izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem; +6.1.2. atbilstoši kompetencei koordinē un atbalsta horizontālo pasākumu iekļaušanu citu nozaru tiesību aktos un politikas plānošanas dokumentos; +6.1.3. sadarbojas ar publiskām personām vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; +6.1.4. veicina sociālo dialogu tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādes ietvarā, konsultējoties ar biedrībām, nodibinājumiem un citām ieinteresētām pusēm; +6.1.5. atbalsta normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādei nepieciešamo pētniecību (tai skaitā, ja nepieciešams, nodrošina valsts pētījumu programmu pieteikumu izstrādi) un nodrošina efektīvu pētījumu rezultātu izmantošanu; +6.1.6. informē sabiedrību par nozaru tiesību aktu aktualitātēm; +6.2. saistībā ar politiku īstenošanas funkciju: +6.2.1. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus vai pārvaldes lēmumus; +6.2.2. nodrošina normatīvajos aktos noteikto periodisko nacionālo, Eiropas Savienības un starptautisko ziņojumu sagatavošanu un iesniegšanu; +6.2.3. atbilstoši kompetencei pārrauga plānošanas dokumentos minēto pasākumu ieviešanu; +6.2.4. koordinē un uzrauga nozaru ministriju un citu institūciju darbību, nodrošina plānošanas dokumentos iekļauto horizontālo pasākumu izpildi un saskaņotību; +6.2.5. veic funkciju izpildes pārbaudes padotībā esošajā iestādē; +6.2.6. atbalsta funkciju īstenošanai nepieciešamo pētniecību, monitoringu un datu analīzi, tai skaitā piesaistot nozares ekspertus un pētniekus ziņojumu izstrādei un monitoringa un datu analīzes veikšanai; +6.2.7. veicina sociālo dialogu, politikas īstenošanas ietvarā konsultējoties ar biedrībām, nodibinājumiem un citām ieinteresētām pusēm; +6.2.8. organizē socioloģiskos pētījumus un informē par tiem sabiedrību; +6.3. saistībā ar nacionālo interešu pārstāvību starptautiskā vidē: +6.3.1. nodrošina ministrijas kompetencē esošo starptautisko līgumu un konvenciju īstenošanu; +6.3.2. atbilstoši ministrijas kompetencei nodrošina Latvijas interešu pārstāvniecību Eiropas Savienības tiesību aktu un politiku izstrādes procesos, kā arī nodrošina atbilstošo Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanu un prasību izpildi saskaņā ar ministriju kompetenču sadalījumu Eiropas Savienības jautājumos; +6.3.3. atbilstoši ministrijas kompetencei nodrošina Latvijas interešu pārstāvniecību starptautiskajās organizācijās, tai skaitā koordinē Latvijas dalību atbilstošajās darba grupās; +6.3.4. atbilstoši ministrijas kompetencei organizē ārvalstu delegāciju oficiālās vizītes Latvijā un Latvijas delegācijas vizītes ārvalstīs; +6.4. saistībā ar nozares publisko finanšu resursu pārvaldību: +6.4.1. īsteno Eiropas Savienības fondu atbildīgās iestādes funkcijas, tai skaitā sadarbību ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā Eiropas Savienības fondu sadarbības iestādi; +6.4.2. īsteno Sociālā klimata fonda vadošās iestādes funkcijas, tai skaitā sadarbību ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā Sociālā klimata fonda sadarbības iestādi; +6.4.3. veic emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu pārvaldību, tai skaitā sadarbībā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" īsteno uzraudzības funkciju; +6.4.4. īsteno Inovāciju fonda kontaktpunkta funkciju; +6.4.5. nodrošina Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu, kā arī citu ārvalstu finanšu instrumentu investīciju piesaisti ministrijas kompetencē esošo politikas jomu mērķu sasniegšanai; +6.4.6. nodrošina Eiropas Savienības finanšu instrumentu piesaisti ministrijas funkciju un uzdevumu izpildes atbalstam; +6.4.7. veic Latvijas–Šveices sadarbības programmas apsaimniekotāja pienākumus; +6.4.8. veic Latvijas vides aizsardzības fonda pasākumu un projektu administrēšanas funkciju ministrijas kompetences jomā; +6.4.9. izvērtē ministrijas padotības iestādes un to kapitālsabiedrību investīciju priekšlikumus, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja. +7. Ministrijai ir šādas tiesības: +7.1. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību; +7.2. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +7.3. veikt auditu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un kapitālsabiedrībās; +7.4. sniegt priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos attīstības plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas funkciju veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; +7.5. veikt privāttiesiskus darījumus valsts vārdā, ja tas nepieciešams ministrijas darbības nodrošināšanai; +7.6. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + +III. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību +8. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. +9. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. +10. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. +11. Publiskos pārskatus par ministrijas darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu ministrija sniedz ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. + +IV. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja +12. Ministrijas padotībā ir Valsts vides dienests. +13. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās: +13.1. akciju sabiedrībā "Augstsprieguma tīkls"; +13.2. sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds"; +13.3. valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs". + +V. Noslēguma jautājumi +14. Klimata un enerģētikas ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Ekonomikas ministrijas izveidoto padomju un komisiju nolikumi un reglamenti, kā arī rīkojumi par darba grupu izveidošanu, kas izdoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un ir saistīti ar šo noteikumu 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktā minētajām jomām, paliek spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējušiem vai līdz dienai, kad tie zaudē spēku uz cita pamata. +15. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumus Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2022, 250. nr.; 2023, 34. nr.). + +Ministru prezidente, aizsardzības ministra pienākumu izpildītāja E. Siliņa +Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis diff --git a/sources/21-0000-VARAM.txt b/sources/21-0000-VARAM.txt new file mode 100644 index 0000000..d1894f1 --- /dev/null +++ b/sources/21-0000-VARAM.txt @@ -0,0 +1,132 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 586 Rīgā 2024. gada 3. septembrī (prot. Nr. 35 20. §) +Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde šādās jomās: +1.1. dabas aizsardzība; +1.2. reģionālā attīstība; +1.3. pašvaldību attīstība un pārraudzība; +1.4. teritorijas attīstības plānošana un zemes pārvaldība; +1.5. valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldība; +1.6. informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības plānošana, koordinācija un pārvaldība; +1.7. valsts pārvaldes digitālo tehnoloģiju pārvaldība; +1.8. datu pārvaldība. +2. Ministrija ir tieši pakļauta viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram (turpmāk – ministrs). +3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm (turpmāk – ministrijas padotības iestādes) un privātpersonām, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums un kuras, pildot konkrēto uzdevumu, ir ministrijas padotībā, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. + +II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence +4. Ministrijai ir šādas funkcijas: +4.1. izstrādāt politiku šādās jomās: +4.1.1. dabas aizsardzība; +4.1.2. reģionālā attīstība; +4.1.3. pašvaldību sistēmas attīstība; +4.1.4. teritorijas attīstības plānošana, tai skaitā ainavu plānošana; +4.1.5. zemes pārvaldība; +4.1.6. informācijas sabiedrības pārvaldība; +4.1.7. valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldība; +4.1.8. valsts pārvaldes digitālo tehnoloģiju pārvaldība; +4.2. organizēt un koordinēt politikas īstenošanu šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajās jomās; +4.3. pārraudzīt pašvaldību darbības likumību, kā arī pašvaldībām likumos un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei; +4.4. veikt Latvijas vides aizsardzības fonda pasākumu un projektu administrēšanas funkciju ministrijas kompetences jomā; +4.5. šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajās jomās un citās savstarpēji saistītās nozaru politikas jomās, kas vērstas uz pašvaldību funkciju vai reģionālo attīstību sekmējošiem pasākumiem un kvalitatīvas un drošas dzīves vides attīstīšanu iedzīvotājiem, nodrošināt Eiropas Savienības (tai skaitā Eiropas teritoriālās sadarbības) un citu ārvalstu finanšu instrumentu investīciju piesaisti, pasākumu koordināciju, plānošanu, īstenošanu un uzraudzību; +4.6. veikt Eiropas Komisijas vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) nacionālā kontaktpunkta funkcijas, piesaistīt programmas finansējumu un nodrošināt nacionālā līdzfinansējuma administrēšanu un finansējuma izlietojuma kontroli; +4.7. nodrošināt analītiskās darbības saistībā ar teritoriālās attīstības procesiem valstī; +4.8. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +(Grozīts ar MK 22.12.2025. noteikumiem Nr. 834) +5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija veic šādus uzdevumus: +5.1. dabas aizsardzības jomā: +5.1.1. pārrauga attīstības plānošanas dokumentu ieviešanu dabas aizsardzības jomā; +5.1.2. veicina tādu pasākumu integrēšanu citu nozaru politikas dokumentos un normatīvajos aktos, kas vērsti uz dabas aizsardzības politikas mērķu sasniegšanu; +5.1.3. organizē un koordinē normatīvo aktu īstenošanu dabas aizsardzības jomā; +5.1.4. izstrādā ieteikumus un vadlīnijas dabas aizsardzības jomā; +5.1.5. atbilstoši kompetencei nodrošina starptautisko līgumu un konvenciju īstenošanu dabas aizsardzības jomā; +5.2. reģionālās attīstības jomā: +5.2.1. nodrošina reģionālās politikas ieviešanas uzraudzību un ietekmes novērtēšanu; +5.2.2. nodrošina reģionālās attīstības atbalsta pasākumu ierosināšanu, izstrādi, ieviešanu, vadību un koordināciju; +5.2.3. nodrošina Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas starpvaldību pārrobežu sadarbības komisiju darba koordināciju un vadību Latvijā; +5.2.4. pārrauga plānošanas reģionu darbību; +5.3. teritorijas attīstības plānošanas jomā: +5.3.1. veic normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās ministrijas funkcijas, tai skaitā nodrošina ar jūras telpisko plānojumu un piekrastes tematisko plānojumu saistītu pasākumu ierosināšanu, vadību un koordināciju; +5.3.2. nodrošina teritorijas attīstības plānošanas metodisko vadību un uzraudzību; +5.3.3. izveido un uztur teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu; +5.4. zemes pārvaldības jomā: +5.4.1. veic normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās ministrijas funkcijas, tai skaitā izstrādā normatīvos aktus par jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldību; +5.4.2. veicina tādu pasākumu integrēšanu citu nozaru attīstības plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos, kas vērsti uz racionālu un ilgtspējīgu zemes izmantošanu; +5.5. pašvaldību darbības attīstības un pārraudzības jomā: +5.5.1. nodrošina pašvaldību darbības un attīstības jautājumu koordināciju, kā arī plāno un īsteno pasākumus, kas vērsti uz tiesiskās bāzes pilnveidi, finansiālās darbības uzlabošanu un teritoriālo reformu īstenošanu; +5.5.2. uzrauga pašvaldību darbības tiesiskumu atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei; +5.6. valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības jomā: +5.6.1. nodrošina valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanas vadību un ietekmes novērtēšanu, tai skaitā veic normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās ministrijas funkcijas publiskās pārvaldes pakalpojumu sniegšanas un pilnveides jautājumos, koordinē publiskās pārvaldes pakalpojumu īstenošanu un nodrošina metodisko vadību; +5.6.2. apkopo un analizē valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības sistēmas darbības rezultātus; +5.6.3. sniedz priekšlikumus par valsts pārvaldes pakalpojumu un to pārvaldības pilnveidošanu; +5.6.4. izstrādā priekšlikumus un sekmē vienotas valsts pārvaldes pakalpojumu un lietotāju atbalsta sniegšanas pieejas ieviešanu klātienē un elektroniski; +5.7. informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības plānošanas, koordinācijas un pārvaldības jomā: +5.7.1. nodrošina ieviešanas vadību un koordināciju un ietekmes monitoringu (tai skaitā uzticamības pakalpojumu, digitālās identitātes, kā arī Eiropas digitālās identitātes maka ieviešanu Latvijā) digitālās saziņas un mākslīgā intelekta jomā; +5.7.2. informē un izglīto sabiedrību par digitālo tehnoloģiju sniegtajām iespējām un priekšrocībām, kā arī veicina to izmantošanu iestāžu rīcībā esošās informācijas un sniegto pakalpojumu saņemšanai; +5.7.3. koordinē valsts digitālās transformācijas attīstības starptautisko novērtējumu īstenošanai nepieciešamo datu apzināšanu un izstrādā pilnveides priekšlikumus Latvijas snieguma rādītāju uzlabošanai; +5.7.4. nodrošina informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības atbalsta pasākumu (tai skaitā ārvalstu un citu finanšu instrumentu līdzfinansēto projektu) ierosināšanu, plānošanu, vērtēšanu, ieviešanu, vadību, koordināciju, uzraudzību un kontroli; +5.7.5. nodrošina informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas pārvaldības politikas īstenošanai nepieciešamās valsts un pašvaldību institūciju, kā arī biedrību un nodibinājumu darbības koordināciju un to savstarpējās sadarbības organizēšanu starpnozaru (pārresoru) līmenī; +5.7.6. veic vienotā kontaktpunkta un vienotā tiešsaistes informācijas punkta uzdevumus; +5.8. valsts pārvaldes digitālo tehnoloģiju pārvaldības jomā: +5.8.1. izstrādā valsts pārvaldes pakalpojumu arhitektūras principus un koordinē pārvaldes jomu arhitektūru izstrādi un pārvaldību; +5.8.2. koordinē valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras koplietošanas pakalpojumu attīstību un izmantošanu; +5.8.3. koordinē valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu attīstības aktivitāšu saskaņošanas procesu, veicot risinājumu izvērtējumus no vienotās arhitektūras principu, datu un pakalpojumu pārvaldības politikas un piekļūstamības prasību izpildes viedokļa; +5.8.4. nodrošina valsts pārvaldes tīmekļvietņu, informācijas sistēmu lietotāju saskarņu un mobilo lietotņu piekļūstamības prasību izpildes uzraudzību; +5.8.5. apkopo un uztur datus par valsts pārvaldes digitālajām tehnoloģijām, publiskās pārvaldes pakalpojumiem, valsts digitālo tehnoloģiju infrastruktūru un informācijas sistēmām (arī valsts informācijas sistēmām), kā arī iestādēm nepieciešamā digitālo tehnoloģiju atbalsta tehniskajiem un finanšu resursiem un cilvēkresursiem; +5.8.6. veicina labas prakses izplatīšanu, kā arī izstrādā ieteikumus, vadlīnijas vai metodikas digitālās transformācijas un valsts pārvaldes digitālo tehnoloģiju pārvaldības jautājumos, tai skaitā vadot valsts informācijas un komunikācijas pārvaldības vadītāju forumu un tam pakārtotās specializētās darba grupas; +5.9. Eiropas Savienības (tai skaitā Eiropas teritoriālās sadarbības) un citu ārvalstu finanšu instrumentu jomā: +5.9.1. nodrošina pieejamo Eiropas Savienības instrumentu investīciju ieviešanu un uzraudzību atbilstoši normatīvajam regulējumam un sekmē investīcijām noteikto rādītāju un mērķu sasniegšanu, nodrošinot likumā un citos normatīvajos aktos noteikto Eiropas Savienības fondu atbildīgās iestādes vai atbildīgās ministrijas uzdevumu izpildi; +5.9.2. izstrādā un īsteno politiku Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) programmu jomā, tai skaitā nodrošinot Interreg plānošanas dokumentu izstrādi un Interreg programmu ieviešanu Latvijā, veicot Interreg programmu nacionālās atbildīgās iestādes, kā arī attiecīgo Interreg programmu vadošās iestādes, revīzijas iestādes un finanšu kontroles institūcijas funkcijas; +5.9.3. nodrošina citu ārvalstu finanšu instrumentu programmu apsaimniekotāja pienākumu izpildi; +5.9.4. nodrošina Latvijas vides aizsardzības fonda likumā noteikto uzdevumu izpildi; +5.9.5. uzņemas budžeta saistības Eiropas Komisijas vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) ietvaros Latvijas institūciju līdzfinansējuma nodrošināšanai, organizē līdzfinansējuma piešķiršanu, administrēšanu un izlietojuma kontroli; +5.10. datu pārvaldības jomā: +5.10.1. nodrošina datu pārvaldības politikas izstrādi, ieviešanas vadību un ietekmes novērtēšanu, tai skaitā veic normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās ministrijas funkcijas datu pārvaldības jautājumos, koordinē publiskās pārvaldes pakalpojumu īstenošanu un nodrošina metodisko vadību; +5.10.2. apkopo un analizē datu pārvaldības politikas darbības rezultātus; +5.10.3. sniedz priekšlikumus datu pārvaldības politikas pilnveidošanai; +5.10.4. informē un izglīto sabiedrību datu pārvaldības jomā; +5.10.5. veicina datu (tai skaitā atvērto datu un augstvērtīgo datu kopu) koplietošanas un atkalizmantošanas ieviešanu un īstenošanu; +5.11. nodrošina valsts iedzīvotāju interesēm atbilstoša pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstības koordināciju; +5.12. veic citus attīstības plānošanas dokumentos un ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(Grozīts ar MK 22.12.2025. noteikumiem Nr. 834) +6. Ministrija: +6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus; +6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem; +6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus vai pārvaldes lēmumus; +6.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; +6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par valsts budžeta finansējumu, kas nepieciešams normatīvajos aktos un attiecīgajos attīstības plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai; +6.6. atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; +6.7. veic funkciju izpildes pārbaudes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās iestādēs; +6.8. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; +6.9. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē; +6.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; +6.11. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar biedrībām un nodibinājumiem lēmumu pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē. +7. Ministrijai ir tiesības: +7.1. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos; +7.2. noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus; +7.3. koordinēt starptautisko sadarbību; +7.4. sniegt maksas pakalpojumus; +7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + +III. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību +8. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. +9. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. +10. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. +11. Civillietā kasācijas instances tiesā valsti ministrijas personā pārstāv ministrijas Juridiskā departamenta amatpersona. +12. Publiskos pārskatus par ministrijas darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu ministrija sniedz ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. + +IV. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja +13. Ministrijas padotībā ir: +13.1. Dabas aizsardzības pārvalde; +13.2. Valsts digitālās attīstības aģentūra; +13.3. Latvijas Nacionālais dabas muzejs; +13.4. (svītrots ar MK 22.12.2025. noteikumiem Nr. 834). +14. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja valsts akciju sabiedrībā "Elektroniskie sakari". + +V. Noslēguma jautājumi +15. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumus Nr. 434 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2022, 136., 250. nr.). +16. Ministrijas izveidoto padomju un komisiju nolikumi un reglamenti, kā arī rīkojumi par darba grupu izveidošanu, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumu Nr. 233 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 16. punktu vai saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 434 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums", paliek spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējušiem vai līdz brīdim, kad tie zaudē spēku uz cita pamata. + +Ministru prezidente E. Siliņa +Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa diff --git a/sources/21-0502-vides-parraudzibas-birojs.txt b/sources/21-0502-vides-parraudzibas-birojs.txt new file mode 100644 index 0000000..515c45d --- /dev/null +++ b/sources/21-0502-vides-parraudzibas-birojs.txt @@ -0,0 +1,42 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.4 Rīgā 2004.gada 6.janvārī (prot. Nr.1 12.§) +Vides pārraudzības valsts biroja nolikums(Noteikumu nosaukums grozīts ar MK 23.11.2004. noteikumiem Nr.969) +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgais jautājums +1. Vides pārraudzības valsts birojs (turpmāk — birojs) ir Vides ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +(Grozīts ar MK 23.11.2004. noteikumiem Nr.969) + +II. Biroja funkcijas, uzdevumi un kompetence +2. Birojs veic Vides aizsardzības likumā, likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", likumā "Par piesārņojumu", likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un citos normatīvajos aktos par vides aizsardzību, rūpniecisko avāriju novēršanu un riska samazināšanu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu (preparātu) izmantošanu, ūdens apsaimniekošanu, kā arī atkritumu un iepakojuma apsaimniekošanu noteiktās funkcijas un uzdevumus. +(MK 17.03.2008. noteikumu Nr.185 redakcijā) +2.¹ Birojs izskata iesniegumus par Vides ministrijas padotības iestāžu izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanu vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. +(MK 17.03.2008. noteikumu Nr.185 redakcijā) +3. Lai nodrošinātu šo noteikumu 2.punktā minēto funkciju un uzdevumu izpildi, birojs: +3.1. ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām biroja funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju; +3.2. nodrošina vienotu principu ievērošanu A un B kategorijas atļauju piesārņojošai darbībai nosacījumu izstrādē; +3.3. organizē birojam piešķirto valsts budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu. +4. Birojs atbilstoši savai kompetencei: +4.1. sniedz priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādē; +4.2. sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām organizācijām, piedalās starpvalstu sadarbības programmās un projektos; +4.3. sadarbojas ar plašsaziņas līdzekļiem un sniedz tiem informāciju par biroja darbību. + +III. Biroja vadība +5. Biroju vada direktors. Biroja direktors ir valsts civildienesta ierēdnis. +6. Biroja direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. + +IV. Biroja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par biroja darbību +7. Biroja direktors nodrošina biroja darbības tiesiskumu. Biroja direktoram ir tiesības atcelt biroja amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. +8. Biroja izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Vides ministrijā. Vides ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +(MK 17.03.2008. noteikumu Nr.185 redakcijā) +9. (Svītrots ar MK 17.03.2008. noteikumiem Nr.185.) +10. Biroja finanšu līdzekļus veido: +10.1. dotācijas no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem; +10.2. ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; +10.3. ārvalstu finanšu palīdzība. +11. Birojs sagatavo pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu un gada publisko pārskatu. Biroja direktors ne retāk kā reizi gadā iesniedz vides ministram biroja darbības pārskatu. + +V. Noslēguma jautājums +12. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumus Nr.521 "Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 186.nr.). + +Ministru prezidents E.Repše +Vides ministrs R.Vējonis diff --git a/sources/21-0507-vides-dienests.txt b/sources/21-0507-vides-dienests.txt new file mode 100644 index 0000000..227e60f --- /dev/null +++ b/sources/21-0507-vides-dienests.txt @@ -0,0 +1,86 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.962 Rīgā 2004.gada 23.novembrī (prot. Nr.67 29.§) +Valsts vides dienesta nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Valsts vides dienests (turpmāk — dienests) ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.606; MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.641) +2. Dienesta darbības mērķis ir nodrošināt, lai tiktu ievēroti normatīvie akti vides aizsardzības, radiācijas drošības un kodoldrošības un dabas resursu izmantošanas jomā, kā arī veicināt dabas resursu un enerģijas ilgtspējīgu izmantošanu. +(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.606) + +II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un kompetence +3. Dienestam ir šādas funkcijas: +3.1. vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli Latvijas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā; +3.2. zveju regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā kontrolēt zveju, kas tiek veikta ar Latvijas zvejas kuģiem Eiropas Savienības dalībvalstu, valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un starptautiskajos ūdeņos; +3.3. radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli; +3.4. saskaņā ar Būvniecības likuma 6. panta ceturto daļu pieņemt lēmumus par būvniecības ieceri, pildot Būvniecības likuma 12. panta trešās daļas 1., 3., 4., 5., 5.², 6., 9. un 10. punktā noteiktās būvvaldes funkcijas attiecībā uz tādu ar radiācijas drošību saistīto būvju (valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu) būvniecību, kurām piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta pirmās daļas 1. punktam. +(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.606; MK 02.06.2015. noteikumiem Nr.280) +4. Dienests veic vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kā arī: +4.1. kontrolē normatīvajos aktos par dabas resursu ieguvi un izmantošanu, dabas aizsardzību, piesārņojošo vielu emisiju vidē, bīstamo un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, darbībām ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem, kā arī par radiācijas drošību un kodoldrošību noteikto prasību ievērošanu; +4.2. vides aizsardzību un radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdod un saskaņo atļaujas (licences), tehniskos noteikumus un citus administratīvos aktus dabas resursu izmantošanai un piesārņojošo darbību veikšanai; +4.3. informē sabiedrību par dienesta darbību un sniedz sabiedrībai dienesta rīcībā esošo vides informāciju; +4.4. piedalās ārkārtējo situāciju pārvaldīšanā; +4.5. organizē gaisa monitoringu un virszemes un pazemes ūdeņu monitoringu Eiropas Savienības fondu finansēto projektu ietvaros; +4.6. organizē vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju. +(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.606) +5. Lai nodrošinātu funkciju un uzdevumu izpildi, dienests: +5.1. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citām tiešās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām, kā arī piedalās starpvalstu sadarbības programmās un projektos; +5.2. ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos no privātpersonām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +5.3. ir tiesīgs jebkurā objektā pārbaudīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu ievērošanu; +5.4. sniedz priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādē; +5.5. pārvalda dienesta turējumā nodoto valsts īpašumā esošo mantu, tai skaitā nekustamos īpašumus. +(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.641) + +III. Dienesta struktūra un amatpersonas +6. Dienestam ir šādas struktūrvienības: +6.1. centrālās struktūrvienības — departamenti un to daļas; +6.2. (svītrots ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.641); +6.3. teritoriālās struktūrvienības — reģionālās vides pārvaldes; +6.4. Radiācijas drošības centrs. +(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.606) +7. Dienesta darbu vada dienesta ģenerāldirektors. +8. Dienesta ģenerāldirektoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. +(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.641) +9. Dienesta ģenerāldirektors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī: +9.1. ieceļ amatā un atbrīvo no amata dienesta centrālo struktūrvienību un Radiācijas drošības centra amatpersonas un reģionālo vides pārvalžu direktorus un direktoru vietniekus; +9.2. ir tiesīgs atcelt dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus, lēmumus un iekšējos normatīvos aktus; +9.3. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv dienestu. +(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.606; MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.641) +10. Dienesta ģenerāldirektoram ir vietnieki. Ģenerāldirektora vietnieku kompetenci nosaka ģenerāldirektors. +11. Dienesta ģenerāldirektors nosaka dienesta struktūru, struktūrvienību funkcijas un uzdevumus. +12. Radiācijas drošības centra darbu un reģionālo vides pārvalžu darbu vada attiecīgās struktūrvienības direktors. +(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.606; MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.641) +13. Reģionālo vides pārvalžu direktori: +13.1. nodrošina vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi; +13.2. ieceļ amatā un atbrīvo no amata attiecīgo struktūrvienību amatpersonas, izņemot direktora vietniekus; +13.3. pēc saskaņošanas ar dienesta ģenerāldirektoru izdod struktūrvienības reglamentu; +13.4. rīkojas ar struktūrvienībai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem atbilstoši dienesta ģenerāldirektora apstiprinātajai tāmei. +(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.641) + +IV. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati +14. Dienesta ģenerāldirektors nodrošina dienesta darbības tiesiskumu. Dienesta ģenerāldirektors ir atbildīgs par dienesta un tā struktūrvienību lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +15. Dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību, izņemot šo noteikumu 16. un 16.¹ punktā minētos gadījumus, var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā. +(MK 27.08.2013. noteikumu Nr.641 redakcijā) +16. Dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību vides un radiācijas drošības kontroles jautājumos var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu dienesta ģenerāldirektoram. Dienesta ģenerāldirektora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā. +(MK 27.08.2013. noteikumu Nr.641 redakcijā) +16.¹ Dienesta ģenerāldirektora izdotos administratīvos aktus, kuri attiecas uz dienestam īpaši pakļautu personu, var apstrīdēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +(MK 27.08.2013. noteikumu Nr.641 redakcijā) +16.² Dienesta amatpersonas izdotu būvatļauju vai atteikumu izdot būvatļauju var apstrīdēt, iesniedzot dienesta ģenerāldirektoram attiecīgu iesniegumu. Dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. +(MK 02.06.2015. noteikumu Nr.280 redakcijā) +17. Dienests reizi gadā sniedz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram pārskatu par dienesta funkciju izpildi un dienestam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par dienesta darbību. +(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.641) + +V. Dienesta finansēšanas kārtība +18. Dienesta finanšu līdzekļus veido: +18.1. dotācija no valsts budžeta līdzekļiem; +18.2. dāvinājumi, ziedojumi un ārvalstu finansiālā palīdzība; +18.3. pašu ieņēmumi. + +VI. Noslēguma jautājumi +19. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumus Nr.201 “Vides valsts inspekcijas nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 81.nr.). +20. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri. +21. Pēc Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes likvidācijas tās funkcijas tiek sadalītas starp dienesta struktūrvienībām atbilstoši to kompetencei. +(MK 27.08.2013. noteikumu Nr.641 redakcijā) + +Ministru prezidents I.Emsis +Vides ministrs R.Vējonis diff --git a/sources/21-0650-dabas-aizsardzibas-parvalde.txt b/sources/21-0650-dabas-aizsardzibas-parvalde.txt new file mode 100644 index 0000000..1dbe2b0 --- /dev/null +++ b/sources/21-0650-dabas-aizsardzibas-parvalde.txt @@ -0,0 +1,102 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 833 Rīgā 2025. gada 22. decembrī (prot. Nr. 53 64. §) +Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – iestāde) ir viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Iestādes darbības mērķis ir īstenot valsts politiku dabas aizsardzības jomā, apsaimniekot un pārvaldīt Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, lai saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu to dabas vērtības, kā arī veiktu Latvijas floras izpēti un saglabāšanu. + +II. Iestādes funkcijas, uzdevumi un kompetences +3. Iestādei ir šādas funkcijas: +3.1. pārvaldīt Saeimas un Ministru kabineta izveidotās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (turpmāk – aizsargājamā teritorija); +3.2. īstenot valsts dabas aizsardzības politiku, tai skaitā sugu un biotopu aizsardzības jomā; +3.3. īstenot uzraudzības institūcijas funkcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām un savvaļas dzīvnieku turēšanu zooloģiskajos dārzos; +3.4. īstenot kompetentās iestādes funkcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tirdzniecību ar izstrādājumiem no roņveidīgajiem; +3.5. īstenot kompetentās iestādes funkcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiskajiem resursiem un to izmantošanu; +3.6. īstenot kompetentās un koordinējošās iestādes funkcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par invazīvu svešzemju sugu introdukciju un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību; +3.7. uzturēt un pilnveidot iestādes pārziņā esošo Latvijas nacionālās selekcijas augu šķirņu un vēsturisko kultivāru genofonda kolekciju un references kolekciju; +3.8. piedalīties Latvijas floras izpētē un saglabāšanā, uzturēt un pilnveidot Latvijas savvaļas augu sugu genofonda kolekciju un references kolekciju; +3.9. administrēt kompensāciju izmaksas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un mikroliegumos, kā arī zaudējumu atlīdzības izmaksas par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem; +3.10. sertificēt sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertus un uzraudzīt sertificēto ekspertu profesionālo darbību, kā arī īstenot kompetentās iestādes funkcijas ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai un īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta reglamentētajā profesijā; +3.11. apsaimniekot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus aizsargājamās teritorijās. +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, iestāde veic šādus uzdevumus: +4.1. sniedz priekšlikumus par jaunu aizsargājamo teritoriju izveidošanu, aizsargājamās teritorijas kategorijas vai aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu maiņu, kā arī aizsargājamās teritorijas iekļaušanu starptautiskajos aizsargājamo teritoriju tīklos; +4.2. veido mikroliegumus, tai skaitā mikroliegumus likumos noteiktajos dabas rezervātos un nacionālajos parkos (izņemot mikroliegumus meža zemēs ārpus likumos noteiktajiem dabas rezervātiem un nacionālajiem parkiem un īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās); +4.3. sniedz atzinumu par aizsargājamās teritorijas statusa likvidēšanas pamatotību; +4.4. organizē un uzrauga dabas aizsardzības plānu izstrādi un atjaunošanu aizsargājamām teritorijām, kā arī veicina un koordinē minēto plānu ieviešanu; +4.5. plāno un organizē nepieciešamos dabas aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus aizsargājamās teritorijās un mikroliegumos; +4.6. nosaka aizsargājamās teritorijās un mikroliegumos, kā arī ārpus aizsargājamām teritorijām un mikroliegumiem esošu to īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu sarakstu, kuru dzīvotņu vai atrašanās vietu atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai; +4.7. ierosina ierobežot, apturēt vai aizliegt sugu un biotopu izmantošanu, ja tā var apdraudēt sugu populāciju un biotopu eksistenci; +4.8. organizē un uzrauga īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādi un atjaunošanu, kā arī veicina minēto plānu ieviešanu; +4.9. organizē īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu, kā arī īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas vai atjaunošanas pasākumus; +4.10. kontrolē aizsargājamo teritoriju, sugu un biotopu, kā arī mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu; +4.11. kontrolē tirdzniecību ar apdraudētajiem savvaļas dzīvniekiem un augu sugu īpatņiem un zooloģisko dārzu darbību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu; +4.12. nodrošina darbības ar valstij piekritīgo dzīvo kustamo mantu, kas atzīta par eksotiskiem un īpaši aizsargājamiem dzīvniekiem un augiem, kā arī par invazīviem dzīvniekiem; +4.13. veic ekspertīzes Latvijas starptautisko saistību nodrošināšanai par tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas augu sugām, kā arī nodrošina izņemto vai konfiscēto starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas augu uzglabāšanu; +4.14. kontrolē ģenētisko resursu izmantošanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu atbilstoši iestādes kompetencei; +4.15. kontrolē invazīvo dzīvnieku sugu pārvaldību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu; +4.16. saskaņā ar dabas aizsardzību, meža apsaimniekošanu, savvaļas dzīvnieku, zivju resursu un ģenētisko resursu izmantošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem izsniedz un anulē atļaujas, aptur to darbību, kā arī sniedz atzinumus, nosacījumus, saskaņojumus un citu veidu dokumentus paredzētās darbības īstenošanai; +4.17. sniedz teritoriju attīstības plānošanas dokumentu izstrādei nepieciešamo informāciju par aizsargājamām teritorijām, mikroliegumiem, īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem un to aizsardzības režīmu, sniedz nosacījumus teritoriju attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un atzinumus par teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem; +4.18. nodrošina informatīvo zīmju izvietošanu dabā aizsargājamo teritoriju ārējo robežu apzīmēšanai; +4.19. sagatavo un sniedz informāciju sabiedrībai, kā arī ziņojumus un pārskatus Eiropas Komisijai, Eiropas Vides aģentūrai un citām organizācijām par starptautisko saistību izpildi iestādes kompetences jomās; +4.20. uztur aizsargājamo teritoriju un mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu valsts reģistru, kā arī sagatavo un sniedz ģeotelpisko informāciju par aizsargājamām teritorijām un mikroliegumiem, īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem; +4.21. veic Latvijas reto un īpaši aizsargājamo augu taksonu izpēti un saglabāšanu, nodrošina zinātnisko pētījumu sagatavošanu un zinātnisko pētījumu rezultātu publicēšanu; +4.22. koordinē un organizē aizsargājamās teritorijās un ārpus tām zinātniskos pētījumus un monitoringu dabaszinātņu un bioloģiskās daudzveidības jomā, apkopo un glabā to rezultātus un datus; +4.23. veic Nacionālā botāniskā dārza pārziņā esošo augu kolekciju uzturēšanu un atjaunošanu; +4.24. veido, zinātniski izvērtē un uztur Nacionālajā botāniskajā dārzā dzīvo augu pastāvīgās un fiksētās dabaszinātniskās kolekcijas un ekspozīcijas; +4.25. nodrošina Nacionālā botāniskā dārza pārziņā esošo Latvijas savvaļas augu sugu un Latvijas nacionālās selekcijas augu šķirņu kolekciju pieejamību zinātnes un izglītības vajadzībām; +4.26. izstrādā teorētiskos un metodoloģiskos pamatus reto un īpaši aizsargājamo augu sugu, saimnieciski izmantojamo augu sugu un kultivāru genofonda saglabāšanai un pavairošanai, lai dabas kapitālu pilnvērtīgi izmantotu tautsaimniecībā; +4.27. sertificē sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertus, tostarp veic to profesionālās darbības uzraudzību, izveido un uztur sertificēto ekspertu reģistru un ekspertu sniegto atzinumu datubāzi, kā arī izvērtē citus ar ekspertu sertificēšanu saistītus jautājumus; +4.28. atzīst ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju un izvērtē atbilstību īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta reglamentētajā profesijā; +4.29. saskaņā ar normatīvajiem aktiem administrē kompensāciju piešķiršanu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un mikroliegumos, kā arī par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem; +4.30. informē un izglīto sabiedrību dabas aizsardzības, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ilgtspējīga dabas tūrisma jomā, tai skaitā nodrošina dabas izglītības pasākumus dažādām mērķauditorijām, kā arī veicina un organizē dabas centru attīstību; +4.31. veicina un organizē sabiedrības, tai skaitā zemes īpašnieku, iesaistīšanu aizsargājamo teritoriju, mikroliegumu, sugu un biotopu aizsardzībā un apsaimniekošanā; +4.32. saskaņā ar normatīvajiem aktiem un dabas aizsardzības plāniem apsaimnieko Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valdījumā esošos iestādes pārvaldīšanā nodotos valsts nekustamos īpašumus, tai skaitā dabas pieminekli – aizsargājamo dendroloģisko stādījumu "Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs" un Līgatnes dabas takas; +4.33. īsteno projektus dabas aizsardzības un dabas izglītības jomā; +4.34. nodrošina Nacionālā botāniskā dārza dalību starptautiskajā apmaiņā ar augu pavairojamo materiālu starp pasaules botāniskajiem dārziem un tiem pielīdzināmām institūcijām; +4.35. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +5. Lai nodrošinātu funkciju un uzdevumu izpildi, iestāde: +5.1. sadarbojas ar valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, Eiropas Savienības institūcijām, citām ārvalstu un starptautiskām organizācijām, kā arī ar citām juridiskām un fiziskām personām; +5.2. darbojas starptautiskajās organizācijās; +5.3. piedalās starpvalstu sadarbības programmās un projektos; +5.4. sadarbojas ar plašsaziņas līdzekļiem un sniedz tiem informāciju par iestādes darbību. +6. Atbilstoši kompetencei iestādei ir šādas tiesības: +6.1. pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām nepieciešamo informāciju iestādes funkciju un uzdevumu izpildei; +6.2. veidot dabas tūrisma, izziņas un atpūtas infrastruktūras objektus atbilstoši aizsargājamās teritorijas aizsardzības mērķim; +6.3. iznomāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus, kuri nodoti iestādes pārvaldīšanā, kā arī slēgt citus privāttiesiskos darījumus minēto nekustamo īpašumu apsaimniekošanai vai iestādes darbības nodrošināšanai; +6.4. saņemt ziedojumus, dāvinājumus, pašvaldību un ārvalstu finansiālo palīdzību; +6.5. piedalīties Latvijas un starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos; +6.6. koordinēt starptautisko sadarbību un noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus; +6.7. sniegt maksas pakalpojumus; +6.8. šo noteikumu 4.5., 4.9., 4.18., 4.31. un 4.32. apakšpunktā noteiktos uzdevumus deleģēt normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, noslēdzot deleģēšanas līgumu; +6.9. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. + +III. Iestādes struktūra un amatpersonas kompetence +7. Iestādei ir šādas struktūrvienības: +7.1. centrālā administrācija; +7.2. teritoriālās struktūrvienības: +7.2.1. reģionālās administrācijas; +7.2.2. Nacionālā botāniskā dārza administrācija. +8. Iestādi vada ģenerāldirektors. Ģenerāldirektoram ir Vides aizsardzības likumā noteiktās valsts vides inspektora tiesības. +9. Ģenerāldirektoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā. +10. Ģenerāldirektors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī: +10.1. ir tiesīgs atcelt iestādes amatpersonu izdotos administratīvos aktus un lēmumus, kā arī iekšējos normatīvos aktus; +10.2. ir tiesīgs veikt vides valsts kontroli saskaņā ar Vides aizsardzības likumu; +10.3. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv iestādi. +11. Ģenerāldirektoram ir vietnieki. Ģenerāldirektora vietniekiem var būt Vides aizsardzības likumā noteiktās valsts vides inspektora tiesības. +12. Teritoriālo struktūrvienību vada direktors. Teritoriālās struktūrvienības direktoram var būt Vides aizsardzības likumā noteiktās valsts vides inspektora tiesības. + +IV. Iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +13. Iestādes darbības tiesiskumu nodrošina ģenerāldirektors. Ģenerāldirektors ir atbildīgs par iekšējās kontroles un iestādes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +14. Iestādes amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu ģenerāldirektoram, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +15. Ģenerāldirektora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +16. Iestāde pēc Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par funkciju un uzdevumu izpildi un piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +17. Atzīt par spēku zaudējušiem: +17.1. Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija noteikumus Nr. 507 "Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 90., 195. nr.; 2010, 204. nr.); +17.2. Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumus Nr. 655 "Latvijas Nacionālā botāniskā dārza nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2024, 209. nr.). +18. Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. + +Ministru prezidente E. Siliņa +Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs R. Čudars diff --git a/sources/22-0000-KM.txt b/sources/22-0000-KM.txt new file mode 100644 index 0000000..d3990ec --- /dev/null +++ b/sources/22-0000-KM.txt @@ -0,0 +1,178 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.241 Rīgā 2003.gada 29.aprīlī (prot. Nr.23 65.§) +Kultūras ministrijas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Kultūras ministrija (turpmāk — ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kas ietver autortiesību, kultūras pieminekļu aizsardzības, arhīvu, arhitektūras, dizaina, tautas mākslas, teātra, mūzikas, muzeju, bibliotēku, vizuālās mākslas, grāmatniecības, literatūras, kinematogrāfijas un kultūras un radošo industriju izglītības apakšnozares. +(Grozīts ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.929; MK 02.09.2014. noteikumiem Nr.528) +2. Ministrija ir tieši pakļauta kultūras ministram (turpmāk — ministrs). +3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. + +II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence +4. Ministrijas funkcijas: +4.1. izstrādāt kultūras politiku; +4.2. organizēt un koordinēt kultūras politikas īstenošanu; +4.3. organizēt valsts kultūras objektu ēku un būvju būvniecību; +4.4. vadīt valsts un starptautiskos projektus un programmas valsts kultūras objektu būvniecībai; +4.5. sekmēt muzeju darbības pilnveidošanu un koordinēt to attīstību (neatkarīgi no muzeja statusa); +4.6. pārraudzīt Nacionālo muzeju krājumu, sekmēt tā saglabāšanu un koordinēt komplektēšanas stratēģiju; +4.7. (svītrots ar MK 14.12.2010. noteikumiem Nr.1123); +4.7.¹ izstrādāt valsts politiku saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības jomā; +4.7.² izstrādāt masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku; +4.8. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +(Grozīts ar MK 25.06.2009. noteikumiem Nr.598; MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.198; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1197; MK 02.09.2014. noteikumiem Nr.528; MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 863) +5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija: +5.1. sekmē kultūras mantojuma saglabāšanu, tā pieejamību un popularizēšanu; +5.1.¹ īsteno Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta piešķirtā granta individuālo projektu “Padomju perioda nonkonformistiskā mantojuma dokumentēšana un saglabāšana Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam”; +5.1.² nodrošina valsts kultūras objektu būvniecību (arī būvju projektēšanu un būvuzraudzību) un pieņemšanu ekspluatācijā; +5.1.³ veic iepirkuma procedūras valsts kultūras objektu būvniecībai (arī būvju projektēšanai un būvuzraudzībai); +5.1.⁴ veicina kultūras mantojuma komplektēšanu, saglabāšanu, izpēti, pieejamību un popularizēšanu reģionos; +5.1.⁵ veicina laikmetīgās mākslas attīstību un tās pieejamību reģionos; +5.1.⁶ īsteno valsts politiku saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības jomā; +5.1.⁷ koordinē atbalsta sistēmas pilnveidi, lai veicinātu imigrantu veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā; +5.1.⁸ īsteno Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda pārraudzību; +5.1.⁹ koordinē masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku, lai nodrošinātu kvalitatīvas, daudzveidīgas, līdzsvarotas un ilgtspējīgas plašsaziņas līdzekļu vides attīstību, kas sekmē vārda brīvību; +5.1.¹⁰ apkopo un analizē ar masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politiku saistīto informāciju; +5.1.¹¹ nodrošina valsts atzinību par izciliem starptautiska līmeņa Latvijas kultūras sasniegumiem; +5.1.¹² organizē un kontrolē mediju ombudam paredzētās valsts budžeta dotācijas izlietošanu atbilstoši tam noteiktajam mērķim; +5.1.¹³ organizē mediju atbalsta programmu ieviešanai un medijpratības veicināšanai paredzētās valsts budžeta dotācijas izlietošanu atbilstoši tam noteiktajam mērķim; +5.1.¹⁴ veicina kultūras un radošo industriju izglītības attīstību un pieejamību visos izglītības līmeņos; +5.1.¹⁵ normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķina un sadala valsts dotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību un privātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmas, kā arī nodrošina piešķirtās valsts dotācijas izlietojuma kontroli; +5.2. veido ministrijas, tās padotības iestāžu un kultūras nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības politiku un pārrauga tās īstenošanu; +5.3. sniedz metodisko palīdzību Latvijas kultūras institūcijām; +5.3.¹ organizē un kontrolē Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai paredzētās valsts budžeta dotācijas izmantošanu noteiktajiem mērķiem; +5.4. (svītrots ar MK 14.12.2010. noteikumiem Nr. 1123); +5.4.¹ nodrošina muzeju darbības un muzeju personāla profesionalizācijas priekšnoteikumus; +5.4.² apkopo un analizē informāciju, lai sekmētu muzejos uzkrātā kultūrvēsturiskā mantojuma apriti sabiedrībā; +5.5. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(Grozīts ar MK 19.08.2003. noteikumiem Nr. 459; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr. 598; MK 02.03.2010. noteikumiem Nr. 198; MK 14.12.2010. noteikumiem Nr. 1123; MK 28.12.2010. noteikumiem Nr. 1197; MK 29.03.2011. noteikumiem Nr. 229; MK 02.09.2014. noteikumiem Nr. 528; MK 13.10.2015. noteikumiem Nr. 589; MK 29.01.2019. noteikumiem Nr. 52; MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 797; MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 863; 5.1.¹⁵ apakšpunkts stājas spēkā 01.09.2025., sk. grozījumu 3. punktu) +6. Ministrija: +6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus; +6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem; +6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus; +6.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; +6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; +6.6. savas kompetences ietvaros pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; +6.7. uzrauga un koordinē Eiropas Kopienas tiesību ieviešanu audiovizuālās politikas jomā; +6.8. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; +6.9. veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; +6.10. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi un veicina pētījumu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē; +6.11. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; +6.12. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar biedrībām un nodibinājumiem lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē. +(Grozīts ar MK 10.05.2005. noteikumiem Nr.322; MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 863) +7. Ministrijas tiesības: +7.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +7.2. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus; +7.3. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību; +7.4. veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; +7.4.¹ deleģēt atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus pašvaldībām; +7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. +(Grozīts ar MK 28.12.2010. noteikumiem Nr.1197) + +III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence +8. Ministrijas darbu vada ministrs. +9. Ministrs: +9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; +9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām; +9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu; +9.4. dod rīkojumus ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.5. ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, publisko nodibinājumu darbību, kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu; +9.6. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus; +9.7. var atcelt ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.8. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.9. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā; +9.10. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus; +9.11. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +(Grozīts ar MK 08.03.2004. noteikumiem Nr.129; MK 10.05.2005. noteikumiem Nr.322) +10. Parlamentārais sekretārs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. +11. Valsts sekretārs: +11.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu; +11.2. vada iestādes administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi; +11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi; +11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei; +11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm; +11.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus; +11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; +11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem; +11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa; +11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +12. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs. +13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs. +14. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu. +15. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. +16. Patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. Patstāvīgās nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. +17. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs. + +IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību +18. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +19. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. +20. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. +21. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. +22. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu. +23. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību. + +V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (Nodaļas nosaukums MK 10.05.2005. noteikumu Nr.322 redakcijā) +24. Ministrijas pakļautībā ir: +24.1. Nacionālais kino centrs; +24.2. Kultūras informācijas sistēmu centrs; +24.3. Latvijas Nacionālais kultūras centrs; +24.4. Latvijas Nacionālā bibliotēka; +24.5. Latvijas Neredzīgo bibliotēka; +24.6. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs; +24.7. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs; +24.8. Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs; +24.9. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs; +24.10. Memoriālo muzeju apvienība; +24.11. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs; +24.12. īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts; +24.13. (svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 697); +24.14. (svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 697); +24.15. Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola; +24.16. Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola; +24.17. Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola; +24.18. Jelgavas Mūzikas vidusskola; +24.19. (svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 697); +24.20. Mākslu izglītības kompetences centrs "Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola"; +24.21. Mākslu izglītības kompetences centrs "Ventspils Mūzikas vidusskola"; +24.22. (svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 697); +24.23. Mākslu izglītības kompetences centrs "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola"; +24.24. (svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 697); +24.25. (svītrots ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 797); +24.26. (svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 697); +24.27. Mākslu izglītības kompetences centrs "Nacionālā Mākslu vidusskola"; +24.28. Mākslu izglītības kompetences centrs "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola". +(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 863 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu) +24.¹ Ministrijas pārraudzībā ir: +24.¹1. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde; +24.¹2. Latvijas Nacionālais arhīvs; +24.¹3. Rundāles pils muzejs; +24.¹4. Latvijas Mākslas akadēmija; +24.¹5. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija; +24.¹6. Latvijas Kultūras akadēmija. +(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 863 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2025., sk. grozījumu 2. punktu) +25. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās: +25.1. (svītrots ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 797); +25.2. (svītrots ar MK 10.05.2005. noteikumiem Nr.322); +25.3. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris"; +25.4. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Valsts Akadēmiskais koris "Latvija""; +25.5. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Koncerti”; +25.6. (svītrots ar MK 08.03.2004. noteikumiem Nr.129); +25.7. (svītrots ar MK 10.05.2005. noteikumiem Nr.322); +25.8. (svītrots ar MK 15.01.2008. noteikumiem Nr.13); +25.9. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KREMERATA BALTICA"; +25.10. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas cirks"; +25.11. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jaunais Rīgas teātris"; +25.12. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Dailes teātris"; +25.13. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais teātris"; +25.14. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Leļļu teātris"; +25.15. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils teātris"; +25.16. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Valmieras drāmas teātris"; +25.17. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris"; +25.18. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālā opera un balets"; +25.19. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Liepājas simfoniskais orķestris"; +25.20. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja". +(Grozīts ar MK 10.05.2005. noteikumiem Nr. 322; MK 18.10.2005. noteikumiem Nr. 778; MK 15.01.2008. noteikumiem Nr. 13; MK 25.06.2009. noteikumiem Nr. 598; MK 02.03.2010. noteikumiem Nr. 198; MK 13.10.2015. noteikumiem Nr. 589) +26. (Svītrots ar MK 10.05.2005. noteikumiem Nr. 322) + +Ministru prezidents E.Repše +Kultūras ministre I.Rībena diff --git a/sources/22-0530-nacionala-biblioteka.txt b/sources/22-0530-nacionala-biblioteka.txt new file mode 100644 index 0000000..24e68c6 --- /dev/null +++ b/sources/22-0530-nacionala-biblioteka.txt @@ -0,0 +1,53 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.436 Rīgā 2006.gada 30.maijā (prot. Nr.30 29.§) +Latvijas Nacionālās bibliotēkas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgais jautājums +1. Latvijas Nacionālā bibliotēka (turpmāk - bibliotēka) ir kultūras ministra pārraudzībā esoša nacionālas nozīmes valsts kultūras iestāde, kas darbojas saskaņā ar likumu "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku", šo nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem. + +II. Bibliotēkas funkcijas, uzdevumi un kompetence +2. Bibliotēka veic likumā "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" noteiktās funkcijas. +3. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, bibliotēka veic šādus uzdevumus: +3.1. veido, papildina un uztur bibliotēkas krājumu un tā informatīvo sistēmu, arī nodrošina automatizētu internetā pieejamo tiešsaistes publikāciju vākšanu un arhivēšanu un elektronisko resursu (vai to pieejamības licenču) iegādi; +3.2. bibliotēkas lietošanas noteikumos noteiktajā kārtībā nodrošina lietotājiem bibliotēkas krājuma pieejamību un izmantošanu; +3.3. sadarbībā ar arhīviem un muzejiem īsteno bibliotēku, arhīvu un muzeju darba procesu standartizāciju; +3.4. organizē un koordinē bibliotēku krājumu atspoguļošanu elektroniskajos kopkatalogos, nodrošina bibliogrāfiskās kvalitātes kontroli valstī; +3.5. organizē obligāto eksemplāru krājuma un mazpieprasītās literatūras (reprozitārija) veidošanu un pārrauga nacionālo informācijas krājumu un valsts nozīmes kolekcijas; +3.6. veido kārtējās nacionālās bibliogrāfijas datu bāzes, sastāda un publicē bibliogrāfiskos rādītājus un koordinē retrospektīvās nacionālās bibliogrāfijas darbu valstī; +3.7. nodrošina starptautiskās standartnumerācijas (ISBN, ISSN, ISMN) funkcionēšanu Latvijā; +3.8. nodrošina nacionālā dokumentu piegādes un starpbibliotēku abonementa sistēmas centra darbību; +3.9. organizē un nodrošina Saeimas bibliotekāro un bibliogrāfisko apkalpošanu; +3.10. organizē izstādes un pastāvīgas ekspozīcijas bibliotēkā, ārpus bibliotēkas Latvijā, kā arī ārvalstīs; +3.11. piedalās Latvijas bibliotēku attīstības stratēģijas izstrādāšanā, atbilstoši kompetencei sniedz metodisko palīdzību un konsultācijas bibliotēkām, koordinē bibliotēku un informācijas sistēmu funkcionēšanu, veic bibliotēku statistisko uzskaiti; +3.12. veicina bibliotēku attīstību valstī, to efektīvu, lietderīgu un koordinētu darbību un sekmē nozares teorētisko un praktisko attīstību; +3.13. veic zinātniskās pētniecības darbu bibliotēkzinātnē, bibliogrāfijā un grāmatzinātnē; +3.14. nodrošina bibliotekāru profesionālo tālākizglītību, organizējot kursus, seminārus, konferences un citus izglītojošus pasākumus; +3.15. pārstāv Latviju ar bibliotēku darbu saistītajās starptautiskajās organizācijās, piedalās nozares starptautisko programmu izstrādē un īstenošanā, starpvaldību vai tiešajos līgumos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar ārvalstu bibliotēkām; +3.16. veido valsts statistiku par bibliotēku darbību un izdevējdarbību; +3.17. nodrošina tiešsaistes informācijas resursu iegādi un pieejamību lietotājiem akreditētajās bibliotēkās un zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajās zinātniskajās institūcijās; +3.18. nodrošina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumus publiskās pārvaldes iestādēm, tai skaitā valsts datu apstrādes mākoņa skaitļošanas pakalpojumus. +(Grozīts ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 798) +4. Lai nodrošinātu šo noteikumu 3.punktā minēto uzdevumu izpildi, bibliotēka ir tiesīga: +4.1. Obligāto eksemplāru likumā noteiktajā kārtībā saņemt iespieddarbu obligātos bezmaksas eksemplārus, pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām bibliotēkas funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju; +4.2. iekasēt maksu par bibliotēkas sniegtajiem maksas pakalpojumiem; +4.3. veikt izdevējdarbību bibliotēkas darbības jomā; +4.4. izveidot ekspertu komisijas, padomes un darba grupas ar bibliotēkas darbu saistītu jautājumu risināšanai; +4.5. slēgt līgumus ar valsts un pašvaldību institūcijām, ārvalstu institūcijām, kā arī privātpersonām; +4.6. bibliotēkas lietošanas noteikumos noteiktajā kārtībā norakstīt un pārdot no bibliotēkas krājuma izņemtos dubletus, bibliotēkas darbības profilam neatbilstošos un novecojušos iespieddarbus. + +III. Bibliotēkas pārvalde un struktūra +5. Bibliotēkas darbu vada bibliotēkas direktors. Bibliotēkas direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs. +6. Bibliotēkas direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +7. Bibliotēkas direktors veido bibliotēkas iekšējo organizatorisko struktūru un apstiprina struktūrvienību reglamentus. Bibliotēkas struktūrvienības ir departamenti un institūti ar tiem pakļautajām nodaļām. +8. Bibliotēkas direktoram ir vietnieki. Direktora vietnieku kompetenci nosaka bibliotēkas direktors. + +IV. Bibliotēkas darbības tiesiskuma nodrošināšana un darbības pārskats +9. Bibliotēkas darbības tiesiskumu nodrošina bibliotēkas direktors. Bibliotēkas direktors ir atbildīgs par bibliotēkas lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +10. Bibliotēkas amatpersonu un darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu bibliotēkas direktoram. Bibliotēkas direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +11. Bibliotēkas direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12. Bibliotēkas direktoram ir tiesības atcelt bibliotēkas amatpersonu un darbinieku prettiesiskus lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. +13. Bibliotēka ne retāk kā reizi gadā sniedz Kultūras ministrijai pārskatu par bibliotēkas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu. +14. Kultūras ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par bibliotēkas funkciju izpildi. + +Ministru prezidents A.Kalvītis +Kultūras ministra vietā - finanšu ministrs O.Spurdziņš diff --git a/sources/22-0536-kulturkapitala-fonds.txt b/sources/22-0536-kulturkapitala-fonds.txt new file mode 100644 index 0000000..9307450 --- /dev/null +++ b/sources/22-0536-kulturkapitala-fonds.txt @@ -0,0 +1,105 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.128 Rīgā 2004.gada 8.martā (prot. Nr.11 3.§) +Valsts kultūrkapitāla fonda nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts kultūrkapitāla fonda likuma 2.panta otro daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Valsts kultūrkapitāla fonds (turpmāk - fonds) ir publisks nodibinājums, kas izveidots, pamatojoties uz Valsts kultūrkapitāla fonda likumu. +2. Fonds atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Ministru kabinets fonda pārraudzību īsteno ar kultūras ministra starpniecību. +3. Fonda mērķi, uzdevumus un tiesības nosaka Valsts kultūrkapitāla fonda likumā. + +II. Fonda padome +4. Fondu pārvalda fonda padome (turpmāk - padome). Padome: +4.1. apstiprina fonda vidējā termiņa darbības stratēģiju; +4.2. nosaka gada prioritātes kultūras projektiem; +4.3. izsludina un organizē projektu konkursus; +4.4. sadala fonda līdzekļus kultūras projektu īstenošanai un mūža stipendijām; +4.5. izraugās banku, kurā glabāt personu piešķirtos līdzekļus; +4.6. kontrolē fonda līdzekļu izlietojumu; +4.7. apstiprina fonda gada budžeta projektu; +4.8. apstiprina fonda pārskatus, arī kārtējā gada publisko pārskatu; +4.9. izveido nozaru ekspertu komisijas; +4.10. pilda citas likumā un šajos noteikumos noteiktās funkcijas. +5. Padomi vada padomes priekšsēdētājs. Padomes priekšsēdētājam ir vietnieks. Padomes priekšsēdētāja vietnieks aizvieto padomes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā. Padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēlē padomes locekļi no padomes locekļu vidus uz attiecīgā padomes locekļa pilnvaru termiņu. +6. Padome pamatota iemesla dēļ (rupjš pārkāpums pienākumu veikšanā, pilnvaru pārsniegšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, kā arī kaitējuma nodarīšana fonda interesēm) var atcelt no amata padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku. +7. Padome lēmumus pieņem padomes sēdēs. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī, un tās sasauc, vada un darba kārtību nosaka padomes priekšsēdētājs. +8. Padomes priekšsēdētājs sasauc ārkārtas sēdi, ja to pieprasa ne mazāk kā puse padomes locekļu. Ārkārtas sēdes sasaukšanas ierosinātāji pieprasījumā norāda ārkārtas sēdes sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. +9. Padomes sēdes protokolē. Protokolā norāda: +9.1. fonda nosaukumu; +9.2. padomes sēdes norises vietu un laiku; +9.3. sēdes dalībniekus; +9.4. darba kārtības jautājumus; +9.5. jautājumu apspriešanas kārtību un gaitu; +9.6. balsošanas rezultātus, norādot katra padomes locekļa balsojumu par katru lēmumu ("par", "pret" vai "atturas"); +9.7. pieņemtos lēmumus. +10. (Svītrots ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.460.) + +III. Nozares ekspertu komisija +11. Nozares ekspertu komisija: +11.1. izvērtē fondam iesniegtos kultūras projektu un mūža stipendiju iesniegumus un sniedz padomei atzinumu par līdzekļu piešķiršanu; +11.2. izvērtē fonda direktora ziņojumus par fonda atbalstīto projektu īstenošanas gaitu un fonda līdzekļu izmantošanu; +11.3. iesniedz padomei priekšlikumus par fonda atbalstīto projektu turpmākas finansēšanas pārtraukšanu, ja projekta īstenošana neatbilst fonda mērķim vai uzdevumiem; +11.4. pilda citas likumā un padomes lēmumos noteiktās funkcijas. +12. Padome izveido nozares ekspertu komisiju (turpmāk - komisija). Komisijas sastāvā iekļauj speciālistus, kuriem ir speciālas zināšanas vai darba iemaņas attiecīgajā kultūras nozarē. Padome var izveidot vairākas komisijas. +13. Izveidojot komisijas, padome ņem vērā valsts kultūrpolitikas vadlīnijas, kā arī izvērtē līdzsvarotu un lietderīgu nozares speciālistu pārstāvniecību fondā un komisijas darbības atbilstību fonda mērķim un uzdevumiem. +14. Komisijas sastāvā ir septiņi locekļi. Piecus komisijas locekļus ieceļ padome konkursa kārtībā, ievērojot nosacījumu, ka viens no komisijas locekļiem ir attiecīgās nozares izglītības jomas pārstāvis. Divus komisijas locekļus padome ieceļ pēc kultūras ministra ieteikuma. Komisijas locekļus ieceļ uz vienu pilnvaru termiņu. Pilnvaru termiņš ir divi gadi. +15. Padome izveido konkursa komisiju. Konkursa komisijas sastāvā ir kultūras ministra ieteikti neatkarīgi vērtētāji. Konkursa komisijas locekļu skaits atbilst komisiju skaitam. +16. Komisiju vada komisijas priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētājam ir vietnieks. Komisijas priekšsēdētāju un viņa vietnieku no komisijas locekļu vidus ievēlē, kā arī atsauc komisija. +17. Komisijas sēdes sasauc, vada un tās darba kārtību nosaka komisijas priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda komisijas priekšsēdētāja vietnieks. +18. Komisijas sēdes protokolē. Sēdes protokolu paraksta visi klātesošie komisijas locekļi. +19. Komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu. +20. Komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. +21. Ja fonda intereses saduras ar kāda komisijas locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, ieinteresētajam komisijas loceklim nav tiesību piedalīties jautājuma apspriešanā, kā arī nav balsstiesību, un tas ierakstāms komisijas sēdes protokolā. Komisijas loceklim ir pienākums par šīm interesēm paziņot pirms komisijas sēdes sākuma vai komisijas sēdes laikā. Ja komisijas loceklis nav paziņojis par šīm interesēm, komisija izskata jautājumu par attiecīgā lēmuma atcelšanu. +22. Ja ir pamatots iemesls, padome var atsaukt komisijas locekli pirms pilnvaru termiņa beigām. +23. Par pamatotu iemeslu uzskatāms rupjš pārkāpums pienākumu veikšanā, pilnvaru pārsniegšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, kā arī kaitējuma nodarīšana fonda interesēm. +24. Komisijas loceklis par amata pienākumu pildīšanu saņem atlīdzību. +(Grozīts ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.460) +25. Komisijas darbā var iesaistīt lietpratējus un ekspertus. +(Grozīts ar MK 03.07.2007. noteikumiem Nr.460) + +IV. Fonda direktors +26. Fonda direktors (turpmāk - direktors) ir fonda administratīvais vadītājs. Direktors: +26.1. vada fonda administratīvo darbu; +26.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv fondu; +26.3. rīkojas ar fonda līdzekļiem fonda padomes noteiktajos apmēros; +26.4. ziņo attiecīgajai komisijai par fonda atbalstītā projekta īstenošanas gaitu un fonda līdzekļu izmantošanu; +26.5. nodrošina fonda darbības atklātumu; +26.6. sagatavo fonda pārskatus, arī kārtējā gada publisko pārskatu; +26.7. nodrošina fonda grāmatvedības uzskaiti; +26.8. dod rīkojumus fonda darbiniekiem; +26.9. pilda padomes lēmumus un padomes priekšsēdētāja rīkojumus; +26.10. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus. +27. Direktors ir padomes padotībā. +28. Padome izvēlas direktoru atklātā konkursā. Darba līgumu ar direktoru noslēdz padomes priekšsēdētājs. +29. Direktoru atceļ no amata padomes priekšsēdētājs. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas ir nepieciešams padomes apstiprinājums. +30. Direktoram var būt vietnieks. Direktora vietnieku ieceļ amatā un viņa kompetenci nosaka direktors. Fonda darbinieki saskaņā ar direktora noteikto funkciju sadalījumu ir pakļauti direktoram vai viņa vietniekam. +31. Direktora un citu fonda darbinieku darba samaksas apmēru nosaka padome. + +V. Fonda līdzekļu izmantošanas kārtība +32. Fonda manta sastāv no: +32.1. valsts piešķirtajiem naudas līdzekļiem; +32.2. dāvinājumiem, ziedojumiem un citas finansiālās palīdzības; +32.3. fonda īpašumā esošām kustamām un nekustamām lietām; +32.4. fonda saimnieciskajā darbībā iegūtajiem naudas līdzekļiem. +33. Fonds par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. +34. Fonda līdzekļi projektu konkursiem un mūža stipendijām tiek sadalīti saskaņā ar projektu konkursa noteikumiem, kurus apstiprina padome. +35. Persona, kura iesniedz iesniegumu fonda līdzekļu saņemšanai, ievēro projektu konkursu noteikumus. + +VI. Fonda iekšējais audits +36. Direktors ir atbildīgs par fonda iekšējā audita veikšanu. +37. Fonda iekšējo auditu veic fonda iekšējā audita struktūrvienība. +38. Fonda iekšējo auditoru darbība atbilst Iekšējā audita likumā noteiktajām prasībām. + +VII. Fonda darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms +39. Padome ne retāk kā reizi gadā, kā arī pēc kultūras ministra pieprasījuma - ne vēlāk kā 21 darbdienas laikā - sniedz kultūras ministram pārskatu par fonda funkciju izpildi un līdzekļu izmantošanu. +40. Fonda direktors pēc padomes pieprasījuma sniedz padomei informāciju par jebkuru fonda darbības aspektu un tā rīcībā esošo līdzekļu izmantošanu. +41. Fonda padomes izdotos administratīvos aktus un fonda amatpersonu un darbinieku faktisko rīcību persona var pārsūdzēt tiesā. + +VIII. Fonda likvidācija +42. Fondu likvidē, pamatojoties uz likumu. +43. Ja fonda darbība tiek izbeigta, fonda manta pāriet valsts īpašumā. + +IX. Noslēguma jautājums +44. Lai nodrošinātu fonda komisiju nepārtrauktu darbību, komisijas locekļu maiņa saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu pirmo reizi notiek šādi: gadu pēc komisijas izveidošanas padome izlozes kārtībā atbrīvo trīs komisijas locekļus, bet vēl pēc gada - tos komisijas locekļus, kuri bijuši komisijas sastāvā divus gadus. + +Ministru prezidents E.Repše +Kultūras ministre I.Rībena diff --git a/sources/22-0537-nacionala-kulturas-mantojuma-parvalde.txt b/sources/22-0537-nacionala-kulturas-mantojuma-parvalde.txt new file mode 100644 index 0000000..58add90 --- /dev/null +++ b/sources/22-0537-nacionala-kulturas-mantojuma-parvalde.txt @@ -0,0 +1,80 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.916 Rīgā 2004.gada 9.novembrī (prot. Nr.64 22.§) +Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nolikums(Noteikumu nosaukums grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgais jautājums +1. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk – pārvalde) ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kultūras pieminekļu aizsardzības jomā. +(Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) + +II. Pārvaldes funkcijas, uzdevumi un kompetence (Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) +2. Pārvaldei ir šādas funkcijas: +2.1. īstenot valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā; +2.2. pārzināt kultūras pieminekļus valsts teritorijā. +(Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) +3. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, pārvalde: +3.1. apzina objektus, kuriem ir kultūras vērtība, kā arī apseko kultūras pieminekļus; +3.2. izvērtē objektu atbilstību valsts vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusam; +3.3. pieņem lēmumu par attiecīgā jaunatklātā objekta ņemšanu valsts aizsardzībā, ja tam ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība; +3.4. sagatavo kultūras ministram priekšlikumus par attiecīgā kultūras pieminekļa iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā vai svītrošanu no tā; +3.5. nosaka kultūras pieminekļu aizsardzības zonas un to uzturēšanas režīmu; +3.6. izvērtē un saskaņo būvprojektus, kas izstrādāti kultūras pieminekļiem vai objektiem, kas atrodas kultūras pieminekļu aizsardzības zonā; +3.7. ja nepieciešams, izsniedz nosacījumus un tehniskos noteikumus būvprojektēšanai kultūras pieminekļos un objektos, kuri atrodas kultūras pieminekļu aizsardzības zonā un pārveido kultūrvēsturisko vidi; +3.8. izsniedz atļaujas saimnieciskās darbības veikšanai kultūras piemineklī vai tā aizsardzības zonā, ja attiecīgās darbības dēļ tiek pārveidots kultūras piemineklis vai tā kultūrvēsturiskā vide; +3.9. pieņem lēmumus par saimnieciskās darbības apturēšanu kultūras piemineklī vai tā aizsardzības zonā, ja tiek pārkāpti kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi; +3.10. uztur valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistru; +3.11. izsniedz kultūras pieminekļu īpašniekiem (valdītājiem) norādījumus par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; +3.12. izsniedz atļaujas izpētes darbu veikšanai kultūras pieminekļos; +3.13. izsniedz atļaujas būvniecībai, kā arī remonta (renovācijas), konservācijas, restaurācijas vai rekonstrukcijas darbu veikšanai kultūras pieminekļos vai to aizsardzības zonās; +3.14. sniedz atzinumu par to, vai attiecīgais kultūras piemineklis vai ēka, kura atrodas tā aizsardzības zonā un pārveido kultūrvēsturisko vidi, ir piemērota ekspluatācijai; +3.15. pieņem lēmumu par vidi degradējoša statusa noteikšanu objektam, kurš atrodas kultūras pieminekļa teritorijā vai tā aizsardzības zonā; +3.16. izsniedz atļaujas mākslas priekšmetu un antīko priekšmetu izvešanai uz ārvalstīm; +3.17. organizē nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu atdošanas procedūru; +3.18. pieņem lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām, ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli; +3.19. nosaka kultūras pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību, lai noteiktu atlīdzību par kaitējumu, kas tam nodarīts; +3.20. saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu no īpaši šādiem mērķiem iedalītiem līdzekļiem finansē kultūras pieminekļu pētniecības, glābšanas un restaurācijas darbus, kā arī citus ar pieminekļu aizsardzību saistītus pasākumus; +3.21. organizē pasākumus, kas saistīti ar mūsdienu arhitektūras kvalitātes uzlabošanu kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsardzības zonās; +3.22. pieņem lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu; +3.23. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(Grozīts ar MK 06.09.2011. noteikumiem Nr. 692; MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) +4. Pārvalde atbilstoši savai kompetencei: +4.1. piedalās zinātniskajos pētījumos, kas saistīti ar kultūras mantojuma saglabāšanu; +4.2. piedalās normatīvo aktu projektu izstrādē un politikas plānošanas dokumentu sagatavošanā, kā arī sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem normatīvo aktu projektiem; +4.3. nodrošina dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, glabāšanu un izmantošanu saskaņā ar Arhīvu likumu; +4.4. sagatavo pārvaldes budžeta projektu; +4.5. piedalās starptautisko līgumu sagatavošanā un izpildē. +(Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) +5. Pārvaldei ir likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteiktās tiesības, kā arī šādas tiesības: +5.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un juridiskajām personām pārvaldes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +5.2. atbilstoši kompetencei pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiskajās organizācijās un pasākumos; +5.3. lai nodrošinātu pārvaldes darbību, slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām; +5.4. sniegt maksas pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; +5.5. izveidot ekspertu padomes; +5.6. organizēt speciālistu apmācību un kvalifikācijas novērtēšanu; +5.7. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. +(Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) + +III. Pārvaldes struktūra (Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) +6. Pārvaldes darbu vada pārvaldes vadītājs. Pārvaldes vadītājs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Pārvaldes vadītāju pieņem darbā un atlaiž no darba kultūras ministrs. +(Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) +7. Pārvaldes vadītājam ir vietnieki. Pārvaldes vadītāja vietnieku kompetenci nosaka pārvaldes vadītājs. +(Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) +8. Pārvaldes struktūru nosaka pārvaldes vadītājs. +(Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) +9. Pārvaldes struktūrvienību funkcijas un uzdevumus nosaka reglamentā. +(Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) + +IV. Pārvaldes darbības tiesiskuma nodrošināšana un darbības pārskats (Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) +10. Pārvaldes darbības tiesiskumu nodrošina pārvaldes vadītājs. Pārvaldes vadītājs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +(Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) +11. Pārvaldes vadītājs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību. +(Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) +12. Pārvaldes vadītāja izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā. +(Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) +13. Pārvalde ne retāk kā reizi gadā iesniedz Kultūras ministrijā pārskatu par pārvaldes darbību un tās rezultātiem. +(Grozīts ar MK 27.08.2019. noteikumiem Nr. 390) + +V. Noslēguma jautājums +14. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1996.gada 25.jūnija noteikumus Nr.232 “Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 1997, 111.nr.). + +Ministru prezidents I.Emsis +Kultūras ministre H.Demakova diff --git a/sources/22-0544-ipasi-aizsargajamais-kulturas-piemineklis.txt b/sources/22-0544-ipasi-aizsargajamais-kulturas-piemineklis.txt new file mode 100644 index 0000000..216f096 --- /dev/null +++ b/sources/22-0544-ipasi-aizsargajamais-kulturas-piemineklis.txt @@ -0,0 +1,54 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.932 Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 15.§) +Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta – nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts (turpmāk – muzejs) – ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Kultūras ministrs pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību. +2. Muzeja darbības mērķis ir harmoniskas sabiedrības veidošana, izmantojot Turaidas novada dabas un kultūrvēsturiskās vērtības. + +II. Muzeja funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Muzejam ir šādas funkcijas: +3.1. uzturēt, pārvaldīt un attīstīt muzeja krājumu – Nacionālā muzeju krājuma daļu; +3.2. veikt muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas zinātnisko pētniecību; +3.3. izglītot sabiedrību, nodrošināt tai muzeja vērtību pieejamību; +3.4. pētīt, atjaunot un uzturēt kultūrvēsturisko vidi; +3.5. uzturēt un attīstīt muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru; +3.6. restaurēt, remontēt un uzturēt attiecīgos kultūras pieminekļus. +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veic šādus uzdevumus: +4.1. pēta Turaidas vēsturiskā centra un novada kultūras un dabas pieminekļus, kultūrvidi, materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu; +4.2. nodrošina mērķtiecīgu Nacionālā muzeju krājuma komplektēšanu, uzskaiti, dokumentēšanu un glabāšanu; +4.3. veido informatīvo datubāzi par muzeja krājumu Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogam; +4.4. izmantojot Nacionālo muzeju krājumu, veido ekspozīcijas un izstādes muzejrezervāta vēsturiskajās ēkās, nocietinājumos, būvēs un kultūrvidē; +4.5. īsteno valsts un starptautiskos projektus un programmas; +4.6. popularizē kultūrvēsturiskās vērtības, izmantojot muzeja ekspozīciju, izstādes un citus ar muzeja darbību saistītus pasākumus; +4.7. atjauno zudušās vēsturiskās ēkas un būves, apsaimnieko vai iznomā tās atbilstoši muzejrezervāta darbības mērķiem; +4.8. restaurē vēsturisko vidi muzejrezervāta teritorijā, kopj dabas ainavas, veido brīvdabas ekspozīcijas; +4.9. veic kultūrizglītojošo darbību Turaidas novada un Vidzemes reģiona vēstures, kultūras, mākslas un tautas tradīciju popularizēšanā, izdod ceļvežus, bukletus, zinātniskus izdevumus un citus iespieddarbus, organizē vietējās un starptautiskās zinātniskās konferences, seminārus un citus pasākumus, piedalās tajos un nodrošina attiecīgo pasākumu publicitāti; +4.10. nodrošina ekspozīciju un izstāžu pieejamību apmeklētājiem, kā arī gida pakalpojumus; +4.11. pēta sabiedrības pieprasījumu un analizē muzeja sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtējumu; +4.12. izstrādā un īsteno projektus saskaņā ar muzejrezervāta stratēģiju. +5. Muzejam ir šādas tiesības: +5.1. iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; +5.2. saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; +5.3. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām muzeja darbības jautājumos; +5.4. veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai; +5.5. citas muzeju darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + +III. Muzeja pārvalde +6. Muzeja darbu vada muzeja direktors. Muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs, konsultējoties ar Latvijas Muzeju padomi. +7. Muzeja direktoram var būt vietnieki. Muzeja direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeja direktors. +8. Muzejā darbojas zinātniskā padome, muzeja krājuma komisija un restaurācijas padome. Muzeja zinātniskās padomes, krājuma komisijas un restaurācijas padomes sastāvus un to nolikumus apstiprina muzeja direktors. + +IV. Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +9. Muzeja darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeja direktoram. Muzeja direktora izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +10. Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +11. Muzejs sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par muzeja funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Muzejs reizi gadā sniedz pārskatu par muzeja funkciju izpildi Latvijas digitālajā kultūras kartē. +12. Muzejs pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par tā darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumus Nr.556 "Valsts aģentūras "Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 119.nr.; 2009, 196.nr.). +14. Muzejs ir valsts aģentūras "Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. +15. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende diff --git a/sources/22-0547-nacionalais-kino-centrs.txt b/sources/22-0547-nacionalais-kino-centrs.txt new file mode 100644 index 0000000..03a7663 --- /dev/null +++ b/sources/22-0547-nacionalais-kino-centrs.txt @@ -0,0 +1,60 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.1627 Rīgā 2009.gada 22.decembrī (prot. Nr.89 133.§) +Nacionālā kino centra nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Nacionālais kino centrs (turpmāk – centrs) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kino un filmu nozarē. +2. Centra darbības mērķis ir īstenot valsts politiku kino un filmu nozarē un administrēt kino un filmu nozarei paredzētos valsts budžeta līdzekļus. + +II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Centram ir šādas funkcijas: +3.1. administrēt kino un filmu nozarei paredzētos valsts budžeta līdzekļus; +3.2. veicināt Latvijas kino un filmu nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju; +3.3. veicināt filmu radīšanu, kā arī audiovizuālā mantojuma pieejamību un izplatību Latvijā un pasaulē; +3.4. koordinēt Latvijas kino un filmu nozares līdzdarbību Eiropas audiovizuālās jomas atbalsta programmās; +3.5. reģistrēt filmu producentus; +3.6. uzraudzīt filmu klasifikācijas noteikumu izpildi; +3.7. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas kino jomā. +4. Lai nodrošinātu minēto funkciju izpildi, centrs veic šādus uzdevumus: +4.1. sadala kino un filmu nozarei piešķirtos valsts budžeta līdzekļus filmu veidošanai un ar filmu nozari saistītiem projektiem; +4.2. veicina Latvijas kino attīstību, filmu ražošanu, demonstrēšanu un izplatīšanu; +4.3. administrē to filmu izmantošanas tiesības, kuru mantisko autortiesību vai blakustiesību īpašnieks ir valsts; +4.4. atjauno un digitalizē to filmu nesējus, kuri ir valsts īpašumā; +4.5. veicina sadarbību ar Eiropas Savienības valstīm un citām valstīm kino nozares jomā; +4.6. veicina Latvijas kino nozares pārstāvju starptautiskās pieredzes apguvi; +4.7. veicina sadarbību ar kino nozares un radniecīgām organizācijām; +4.8. veido saturu kino nozares datubāzei un nodrošina tās pieejamību sabiedrībai; +4.9. uzkrāj, analizē un apkopo informāciju par filmu ražošanu, izplatīšanu un publisku demonstrēšanu; +4.10. popularizē Latvijas audiovizuālās kultūras garīgās un materiālās vērtības, sagatavo publikācijas – zinātniskus pētījumus un citus materiālus, izdod informatīvos izdevumus kino un filmu nozarē. +(Grozīts ar MK 28.01.2021. noteikumiem Nr. 58) +5. Centram ir tiesības: +5.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām centra funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus, kā arī lūgt privātpersonām sniegt dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +5.2. atbilstoši kompetencei pārstāvēt Latvijas kino un filmu nozari starptautiskajās organizācijās un pasākumos, kas saistīti ar kino nozares attīstību; +5.3. sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskām organizācijām, fiziskām un juridiskām personām, kā arī ārvalstu institūcijām; +5.3.¹ iekasēt maksu par centra sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kas saistīti ar centra funkciju īstenošanu, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam maksas pakalpojumu cenrādim; +5.4. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās darbības. +(Grozīts ar MK 28.01.2021. noteikumiem Nr. 58) + +III. Centra struktūra un amatpersonu kompetence +6. Centra darbu vada centra vadītājs. Vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs. +7. Centra vadītājs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +8. Centra vadītājam var būt vietnieks, kura kompetenci nosaka centra vadītājs. +9. Centra amatpersonu un darbinieku amata pienākumus nosaka amata aprakstos un darba līgumos. + +IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +10. Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra vadītājs. Centra vadītājs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +11. Centra darbinieka izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra vadītājam. Centra vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12. Centra vadītāja izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 11.punktā minēto gadījumu) var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +13. Centrs reizi gadā iesniedz Kultūras ministrijā kārtējā gada pārskatu par funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu. +14. Centrs pēc kultūras ministra pieprasījuma sniedz informāciju par centra darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +15. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumus Nr.558 "Valsts aģentūras "Nacionālais kino centrs" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 119.nr.; 2006, 37.nr.; 2008, 10., 100.nr.). +16. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam, centrs veic funkcijas saskaņā ar šādiem Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti, pamatojoties uz Saeimas 1993.gada 15.jūlijā pieņemtā Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu: +16.1. Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumi Nr.487 "Filmu izplatīšanas noteikumi"; +16.2. Ministru kabineta 2008.gada 10.jūnija noteikumi Nr.429 "Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu filmu nozares projektiem"; +16.3. Ministru kabineta 2008.gada 17.jūnija noteikumi Nr.457 "Filmu klasifikācijas noteikumi". +17. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Kultūras ministrs I.Dālderis diff --git a/sources/22-0548-rigas-vestures-kugniecibas-muzejs.txt b/sources/22-0548-rigas-vestures-kugniecibas-muzejs.txt new file mode 100644 index 0000000..86ea0e1 --- /dev/null +++ b/sources/22-0548-rigas-vestures-kugniecibas-muzejs.txt @@ -0,0 +1,59 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.926 Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 18.§) +Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs (turpmāk – muzejs) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Kultūras ministrs pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību. +2. Muzeja darbības mērķis ir saglabāt Rīgas pilsētas, Latvijas kuģniecības un Latvijas fotogrāfijas vēsturi raksturojošos īstenības elementus, kā arī, izmantojot uzkrātās vērtības, iekļauties Latvijas sabiedriskajā, zinātnes un kultūras dzīvē, sniedzot ieguldījumu garīgi augsti attīstītas un humānas sabiedrības veidošanā. + +II. Muzeja funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Muzejam ir šādas funkcijas: +3.1. komplektēt materiālus un ar tiem saistīto informāciju par Rīgas pilsētas, Latvijas kuģniecības un Latvijas fotogrāfijas vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām; +3.2. nodrošināt kultūrvēsturisko materiālu krājuma atbilstošu aprūpi, uzskaiti un pārvaldību; +3.3. veikt muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas zinātnisko pētniecību; +3.4. nodrošināt muzeja vērtību pieejamību sabiedrībai, tai skaitā muzeja ekspozīcijās: +3.4.1. Rīgas Doma ansamblī; +3.4.2. Ainažu jūrskolas muzejā; +3.4.3. Mencendorfa namā; +3.4.4. Latvijas Fotogrāfijas muzejā; +3.5. uzturēt un attīstīt muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru. +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veic šādus uzdevumus: +4.1. atbilstoši kompetencei pēta Rīgas pilsētas, Latvijas kuģniecības un Latvijas fotogrāfijas vēsturi; +4.2. Mencendorfa namā un Rīdzinieku mājā–muzejā saglabā un pēta ēkas arhitektoniskās un mākslinieciskās vērtības, izzina ar ēku saistīto cilvēku (bijušo īpašnieku, rentnieku, iedzīvotāju) likteņus, atspoguļo Rīgas pilsoņu sadzīves kultūru un tradīcijas 17.–18.gadsimtā saistībā ar mūsdienu kultūras dzīvi, veicina muzeja pilnvērtīgu iekļaušanos kultūras procesā; +4.3. Latvijas Fotogrāfijas muzejā apzina un pēta fotogrāfijas nozari Latvijā un atbilstoši komplektē muzeja krājumu, sniedz sabiedrībai informāciju par muzeja krājumu un tā izmantošanas iespējām; +4.4. Ainažu jūrskolas muzejā sniedz sabiedrībai informāciju par pirmo latviešu–igauņu jūrskolu, tās darbību, panākumiem un nozīmi, komplektē, pēta un popularizē muzeja krājumu par jūrskolas darbību un Ainažu pilsētas vēsturi; +4.5. nodrošina ekspozīciju un izstāžu izveidi un pieejamību apmeklētājiem, kā arī gida pakalpojumus; +4.6. atbilstoši kompetencei veic zinātniski izglītojošo un kultūras darbu; +4.7. sagatavo un izdod informatīvus un zinātniskus izdevumus; +4.8. veido informatīvo datubāzi par muzeja krājumu Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogam; +4.9. izstrādā un īsteno projektus saskaņā ar muzeja darbības mērķi; +4.10. piedalās starptautisko projektu īstenošanā; +4.11. nodrošina muzeja un tā pasākumu publicitāti; +4.12. pēta sabiedrības pieprasījumu un analizē muzeja sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtējumu; +4.13. atbilstoši kompetencei veic kultūrvēsturisku priekšmetu un mākslas darbu ekspertīzi, sniedz konsultācijas un metodisku palīdzību; +4.14. atbilstoši piešķirtajam finansējumam nodrošina muzeja apsaimniekošanā esošo nekustamo kultūras pieminekļu – ēku, arhitektūras ansambļu – uzturēšanu, sagatavo un iesniedz Kultūras ministrijā priekšlikumus par ēku remontu, restaurāciju un rekonstrukciju. +5. Muzejam ir šādas tiesības: +5.1. iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; +5.2. saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; +5.3. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām muzeja darbības jautājumos; +5.4. veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai; +5.5. citas muzeju darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + +III. Muzeja pārvalde +6. Muzeja darbu vada muzeja direktors. Muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs, izvērtējot Latvijas Muzeju padomes sniegtos priekšlikumus. +7. Muzeja direktoram var būt vietnieki. Muzeja direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeja direktors. +8. Muzejā darbojas zinātniskā padome, krājuma komisija un konservācijas un restaurācijas padome. Muzeja zinātniskās padomes, krājuma komisijas un konservācijas un restaurācijas padomes sastāvus un to nolikumus apstiprina muzeja direktors. + +IV. Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +9. Muzeja darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeja direktoram. Muzeja direktora izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +10. Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +11. Muzejs sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par muzeja funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Muzejs reizi gadā sniedz pārskatu par muzeja funkciju izpildi Latvijas digitālajā kultūras kartē. +12. Muzejs pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par muzeja darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumus Nr.549 "Valsts aģentūras "Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 119.nr., 2009, 196.nr.). +14. Muzejs ir valsts aģentūras "Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. +15. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende diff --git a/sources/22-0549-nacionalais-vestures-muzejs.txt b/sources/22-0549-nacionalais-vestures-muzejs.txt new file mode 100644 index 0000000..9bc4ffe --- /dev/null +++ b/sources/22-0549-nacionalais-vestures-muzejs.txt @@ -0,0 +1,66 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.924 Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 20.§) +Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (turpmāk – muzejs) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Kultūras ministrs pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību. +2. Muzeja darbības mērķis ir saglabāt, zinātniski pētīt un popularizēt tās Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kurām ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures un mākslas vēstures nozīme. + +II. Muzeja funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Muzejam ir šādas funkcijas: +3.1. komplektēt materiālus un ar tiem saistīto informāciju par Latvijas un tās iedzīvotāju vēsturi, Latvijas izcelsmes cilvēku darbību pasaulē; +3.2. saglabāt Gaida Graudiņa Latvijas valstij dāvinātās kolekcijas zinātnisko un vēsturisko veselumu; +3.2.¹ saglabāt Latvijas Tautas frontes kolekcijas zinātnisko un vēsturisko veselumu; +3.3. nodrošināt kultūrvēsturisko materiālu krājuma atbilstošu aprūpi, uzskaiti, pārvaldību un pieejamību; +3.4. veikt muzeja krājuma zinātnisko pētniecību; +3.5. veikt zinātnisko darbību vēstures zinātnē un muzeoloģijā; +3.6. nodrošināt muzeja krājuma pieejamību sabiedrībai, tai skaitā muzeja ekspozīcijās: +3.6.1. Rīgas pilī; +3.6.2. bijušajā valsts prezidenta rezidencē "Dauderi" Sarkandaugavā; +3.6.3. (svītrots ar MK 31.01.2017. noteikumiem Nr. 55); +3.6.4. Latvijas Tautas frontes vēsturiskajā ēkā Vecpilsētas ielā 13/15, Rīgā; +3.7. veikt izglītojošo darbu; +3.8. uzturēt un attīstīt muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru. +(Grozīts ar MK 28.10.2014. noteikumiem Nr. 670) +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veic šādus uzdevumus: +4.1. piedalās muzeja nozares uzturēšanai un attīstībai nepieciešamās profesionālās izglītības un metodiskās palīdzības, kā arī ekspertīzes nodrošināšanā; +4.2. sagatavo un īsteno valsts un starptautiskus projektus un programmas; +4.3. sadarbojas ar attiecīgajām institūcijām muzeju un kultūras mantojuma jomā Latvijā un starptautiskā līmenī; +4.4. popularizē valsts kultūras mantojumu un sekmē pozitīva Latvijas tēla veidošanu; +4.5. organizē un īsteno arheoloģiskās un citas pieminekļu pētniecības un muzejisko priekšmetu iegūšanas ekspedīcijas; +4.6. veic Nacionālā muzeju krājuma konservāciju un restaurāciju; +4.7. veido informatīvo datubāzi par muzeja krājumu Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogam; +4.8. atbilstoši kompetencei veic zinātniskus pētījumus vēstures zinātnē un muzeoloģijā; +4.9. veido ekspozīcijas un izstādes, nodrošina to pieejamību apmeklētājiem, kā arī gida pakalpojumus; +4.10. veic izstāžu apmaiņu, kā arī piedalās citu organizāciju izstādēs Latvijā un starptautiskā līmenī; +4.11. organizē seminārus un konferences, rīko publiskus pasākumus, sagatavo referātus, lekcijas, muzejpedagoģiskās programmas un ekskursijas; +4.12. izstrādā un sagatavo informatīvus un zinātniskus izdevumus, veic izdevējdarbību; +4.13. bagātina un paplašina izglītības un mūžizglītības mācību procesu un iespējas; +4.14. veic ekspertīzes, sniedz konsultācijas un metodisku palīdzību, piedalās nozares darbinieku apmācībā; +4.15. pēta sabiedrības pieprasījumu un analizē muzeja sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtējumu; +4.16. nodrošina muzeja pasākumu publicitāti. +5. Muzejam ir šādas tiesības: +5.1. iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; +5.2. saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; +5.3. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām muzeja darbības jautājumos; +5.4. veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai; +5.5. citas muzeju darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + +III. Muzeja pārvalde +6. Muzeja darbu vada muzeja direktors. Muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs, izvērtējot Latvijas Muzeju padomes sniegtos priekšlikumus. +7. Muzeja direktoram var būt vietnieki. Muzeja direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeja direktors. +8. Muzejā darbojas zinātniskā padome, muzeja krājuma komisija un muzeja restaurācijas padome. Muzeja zinātniskās padomes, muzeja krājuma komisijas un muzeja restaurācijas padomes sastāvus un to nolikumus apstiprina muzeja direktors. + +IV. Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +9. Muzeja darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeja direktoram. Muzeja direktora izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +10. Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +11. Muzejs sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par muzeja funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Muzejs reizi gadā sniedz pārskatu par muzeja funkciju izpildi Latvijas digitālajā kultūras kartē. +12. Muzejs pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par muzeja darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumus Nr.554 "Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais vēstures muzejs" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 119.nr.; 2009, 142., 198.nr.). +14. Muzejs ir valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais vēstures muzejs" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. +15. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende diff --git a/sources/22-0552-neredzigo-biblioteka.txt b/sources/22-0552-neredzigo-biblioteka.txt new file mode 100644 index 0000000..1ba9200 --- /dev/null +++ b/sources/22-0552-neredzigo-biblioteka.txt @@ -0,0 +1,52 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.916 Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 67.§) +Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Latvijas Neredzīgo bibliotēka (turpmāk – bibliotēka) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Kultūras ministrs bibliotēkas pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību. +2. Bibliotēkas darbības mērķis ir nodrošināt personu ar redzes invaliditāti cilvēktiesības brīvi, neierobežoti saņemt kvalitatīvu informāciju neredzīgām un vājredzīgām personām piemērotā veidā, sniedzot bezmaksas pakalpojumus šajā jomā. + +II. Bibliotēkas funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Bibliotēkai ir šādas funkcijas: +3.1. sniegt bezmaksas pakalpojumus, lai nodrošinātu personām ar redzes invaliditāti brīvu, neierobežotu literatūras un nepieciešamās informācijas saņemšanu viņām piemērotā veidā; +3.2. nodrošināt bibliotēkas krājumā esošās informācijas publisku pieejamību un izmantošanu; +3.3. uzkrāt, sistematizēt, kataloģizēt, bibliografēt un saglabāt iespieddarbus, elektroniskos izdevumus, rokrakstus un citus dokumentus. +4. Lai īstenotu noteiktās funkcijas, bibliotēka atbilstoši kompetencei veic šādus uzdevumus: +4.1. organizē bibliotēkas vienotā krājuma izmantošanu, veic depozītbibliotēkas un starpbibliotēku abonementa uzdevumus; +4.2. (svītrots ar MK 27.06.2023. noteikumiem Nr. 346); +4.3. izdod grāmatas Braila rakstā; +4.4. veido bibliotēkas elektronisko kopkatalogu, centrālos katalogus, kartotēkas un datubāzes, veic bibliogrāfisko uzziņu un informācijas darbu visā Latvijā; +4.5. organizē pasākumus, kas popularizē bibliotēku, literatūru un lasīšanu; +4.6. nodrošina ārvalstīs dzīvojošo personu ar redzes invaliditāti pieprasījumu pēc latviešu valodā ieskaņotajām grāmatām; +4.7. nodrošina valsts institūciju sagatavotās un publicētās informācijas pieejamību; +4.8. uzkrāj, apkopo un analizē profesionālo un statistisko informāciju par neredzīgo bibliotēku un neredzīgo organizāciju darbu Latvijā un ārvalstīs; +4.9. veic bibliotēkas darba stratēģisko plānošanu; +4.10. apzina bibliotēkas darba tehnoloģijas pamatprasības un sniedz nepieciešamo metodisko un konsultatīvo atbalstu valsts un pašvaldību bibliotēkām lietotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju apkalpošanā; +4.11. pilnveido un attīsta tehniskos līdzekļus grāmatu ieskaņošanai un informācijas saņemšanai personām ar redzes invaliditāti piemērotā veidā; +4.12. organizē bibliotēkas darbinieku tālākizglītības un apmācības pasākumus. +(Grozīts ar MK 27.06.2023. noteikumiem Nr. 346) +5. Bibliotēkai ir šādas tiesības: +5.1. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no privātpersonām bibliotēkas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; +5.2. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām; +5.3. saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; +5.4. deleģēt pašvaldībām atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus saistībā ar iedzīvotāju ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju bibliotekāro apkalpošanu, noslēdzot deleģēšanas līgumus. +(Grozīts ar MK 27.06.2023. noteikumiem Nr. 346) + +III. Bibliotēkas pārvalde +6. Bibliotēkas darbu vada bibliotēkas direktors. Bibliotēkas direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs. +7. Bibliotēkas direktoram var būt vietnieki. Bibliotēkas direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka bibliotēkas direktors. +8. Bibliotēkas direktors nosaka bibliotēkas struktūru, kā arī struktūrvienību vadītāju funkcijas un kompetenci. + +IV. Bibliotēkas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +9. Bibliotēkas darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu bibliotēkas direktoram. Bibliotēkas direktora izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +10. Bibliotēkas direktora administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +11. Bibliotēka sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par bibliotēkas funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Bibliotēka reizi gadā sniedz pārskatu par bibliotēkas funkciju izpildi Latvijas digitālajā kultūras kartē. +12. Bibliotēka pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par bibliotēkas darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 24.maija noteikumus Nr.352 "Valsts aģentūras "Latvijas Neredzīgo bibliotēka" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 84.nr.). +14. Bibliotēka ir valsts aģentūras "Latvijas Neredzīgo bibliotēka" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja. +15. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende diff --git a/sources/22-0553-LNKC.txt b/sources/22-0553-LNKC.txt new file mode 100644 index 0000000..2301835 --- /dev/null +++ b/sources/22-0553-LNKC.txt @@ -0,0 +1,63 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.931 Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 65.§) +Latvijas Nacionālā kultūras centra nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Latvijas Nacionālais kultūras centrs (turpmāk – centrs) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 864 redakcijā) +2. Centra darbības mērķis ir īstenot valsts politiku kultūras un radošās industrijas izglītības, nemateriālā kultūras mantojuma, dziesmu un deju svētku tradīcijas un ar to saistītajās tautas mākslas jomās. + +II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Centram ir šādas funkcijas: +3.1. īstenot kultūras un radošās industrijas izglītības politiku, sekmējot kultūras un radošo industriju izglītības attīstību; +3.2. koordinēt Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību; +3.3. veicināt tautas mākslas procesa daudzveidību un nepārtrauktību un rosināt aktīvu sabiedrības līdzdalību kultūras vērtību radīšanā; +3.4. veicināt dziesmu un deju svētku tradīcijas kā Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba saglabāšanu; +3.5. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, centrs veic šādus uzdevumus: +4.1. izstrādā centra kompetencē esošo jomu attīstības plānošanas dokumentus atbilstoši valsts kultūrpolitikai un organizē to ieviešanu; +4.2. atbilstoši kompetencei sniedz priekšlikumus attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādei; +4.3. apkopo un analizē statistikas datus un sniedz nepieciešamo informāciju atbilstoši centra funkcijām un kompetencei; +4.4. plāno un organizē valsts nozīmes festivālu, konkursu, izstāžu, kā arī citu pasākumu īstenošanu centra kompetencē esošajās jomās; +4.5. piedalās valsts nozīmes un starpvalstu sadarbības programmu un projektu izveidē un īstenošanā centra kompetencē esošajās jomās; +4.6. atbilstoši kompetencei veic metodisko darbu, sniedz organizatorisku, informatīvu un cita veida atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām; +4.7. nodrošina Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanu, īstenošanu un tradīcijas nepārtrauktību dziesmu un deju svētku starplaikā; +4.8. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem un privātpersonām; +4.9. atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem aprēķina valsts mērķdotācijas apmēru konkrētai pašvaldībai un citiem dibinātājiem māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, veic tās pārskaitīšanu, kā arī nodrošina piešķirtās mērķdotācijas izlietojuma kontroli; +4.10. koordinē un organizē tālākizglītības, mūžizglītības un profesionālās pilnveides pasākumus; +4.11. atbilstoši kompetencei organizē zinātniskās, mācību un metodiskās literatūras, izglītojošo un informatīvo materiālu izstrādi, izdošanu un izplatīšanu; +4.12. sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un nozares profesionālajām organizācijām nodrošina nozares profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību projektu izstrādi un ekspertīzi; +4.13. izstrādā profesionālās kvalifikācijas eksāmena programmas profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem izglītības tematiskajā jomā "Mākslas"; +4.14. saskaņo profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijas sastāvu un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu dokumentāciju profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem izglītības tematiskajā jomā "Mākslas"; +4.15. sagatavo, aktualizē un iesniedz Izglītības kvalitātes valsts dienestā ekspertu sarakstu mākslas, mūzikas un dejas profesionālās vidējās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu licencēšanai un izglītības iestāžu akreditācijai; +4.16. pārrauga izglītības programmu īstenošanas kvalitāti mākslas, mūzikas un dejas profesionālās vidējās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs; +4.17. (svītrots no 01.01.2025. ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 864; sk. grozījumu 2. punktu); +4.18. (svītrots no 01.09.2025. ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 864; sk. grozījumu 3. punktu); +4.19. (svītrots no 01.01.2025. ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 864; sk. grozījumu 2. punktu); +4.19.¹ īsteno programmu "Latvijas skolas soma", nodrošinot iespēju pamata un vidējās vispārējās un profesionālās izglītības programmu izglītojamiem apmeklēt mākslas un kultūras norises mācību un audzināšanas darba ietvaros; +4.19.² organizē Dziesmu un deju svētku padomes, Kultūrizglītības padomes, Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes, Nemateriālā kultūras mantojuma padomes un centra nozaru konsultatīvo padomju darbību un nodrošina to sekretariāta funkcijas; +4.19.³ normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķina un sadala valsts budžeta finansējumu izglītības iestāžu dibinātājiem kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" norisei, kā arī nodrošina piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma kontroli; +4.20. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(Grozīts ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr. 1232; MK 21.12.2021. noteikumiem Nr. 882; MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 864) +5. Centram ir šādas tiesības: +5.1. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no privātpersonām centra funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; +5.2. iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; +5.3. saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; +5.4. veidot komisijas, padomes un darba grupas centra kompetencē esošo uzdevumu veikšanai. + +III. Centra pārvalde +6. Centra darbu vada centra direktors. Centra direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs. +7. Centra direktoram var būt vietnieki. Centra direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka centra direktors. + +IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +8. Centra darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +9. Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 8.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +10. Centra direktors ne retāk kā reizi gadā iesniedz Kultūras ministrijā pārskatu par centra funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Centrs pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par centra darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +11. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010.gada 14.decembra noteikumus Nr.1129 "Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 204.nr.). +12. Centrs ir Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. +13. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende diff --git a/sources/22-0556-nacionalais-makslas-muzejs.txt b/sources/22-0556-nacionalais-makslas-muzejs.txt new file mode 100644 index 0000000..e207030 --- /dev/null +++ b/sources/22-0556-nacionalais-makslas-muzejs.txt @@ -0,0 +1,62 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.923 Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 19.§) +Latvijas Nacionālā mākslas muzeja nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (turpmāk – muzejs) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Kultūras ministrs pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību. +2. Muzeja darbības mērķis ir izglītot sabiedrību un rosināt tās interesi par Latvijas un pasaules vizuālās mākslas, dekoratīvās mākslas un dizaina liecībām to vēsturiskajās un mākslinieciskajās izpausmēs, akcentējot nacionālās mākslas skolas vietu kultūras vēsturē un laikmetīgajos procesos. + +II. Muzeja funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Muzejam ir šādas funkcijas: +3.1. komplektēt muzeja krājumu atbilstoši muzeja krājuma politikas nostādnēm; +3.2. nodrošināt muzeja krājuma – Nacionālā muzeju krājuma daļas – atbilstošu aprūpi, saglabāšanu, restaurēšanu, uzskaiti un pārvaldību; +3.3. veikt muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas zinātnisko pētniecību; +3.4. nodrošināt muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas pieejamību sabiedrībai, tai skaitā muzeja ekspozīcijās: +3.4.1. muzeja galvenajā ēkā; +3.4.2. izstāžu zālē "Arsenāls"; +3.4.3. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā; +3.4.4. mākslas muzejā "Rīgas Birža"; +3.4.5. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā; +3.5. veikt izglītojošo darbu un nodrošināt izglītošanās iespējas atbilstoši muzeja komunikācijas politikas nostādnēm; +3.6. uzturēt un attīstīt muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru, lai muzeja krājumu izvietotu tam paredzētajās vēsturiskajās un pielāgotās ēkās. +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veic šādus uzdevumus: +4.1. publicē pētniecības darba rezultātus, izdodot katalogus, grāmatas, bukletus un citus informatīvos un reklāmas izdevumus; +4.2. atbilstoši kompetencei nodrošina Nacionālā muzeju krājuma komplektēšanu, uzskaiti un dokumentēšanu; +4.3. organizē Latvijas un starptautiskas konferences un seminārus; +4.4. īsteno muzeja ekspozīciju un izstāžu politiku, izmantojot muzeja krājumu un organizējot mūsdienu mākslas skates, kā arī organizē izstāžu apmaiņu ar muzejiem un galerijām Latvijā un ārvalstīs, iesaistoties starptautisko izstāžu projektos; +4.5. atbilstoši kompetencei īsteno muzeja pētnieciskā darba politiku; +4.6. nodrošina ekspozīciju un izstāžu pieejamību un gidu pakalpojumus to padziļinātai iepazīšanai; +4.7. veic izglītojošo darbu, izmantojot mūsdienīgas darba formas un īpašu uzmanību pievēršot mūžizglītībai, skolēnu un jaunatnes izglītībai; +4.8. sagatavo un publicē informatīvus un reklāmas izdevumus; +4.9. veido informatīvo datubāzi par muzeja krājumu Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogam; +4.10. izstrādā un īsteno projektus saskaņā ar muzeja darbības mērķi; +4.11. organizē starptautiskus projektus un piedalās to īstenošanā; +4.12. nodrošina muzeja pasākumu publicitāti; +4.13. pēta sabiedrības pieprasījumu un atbilstoši kompetencei analizē muzeja sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtējumu; +4.14. atbilstoši kompetencei veic mākslas darbu ekspertīzes, sniedz konsultācijas un metodisku palīdzību; +4.15. nodrošina muzeja apsaimniekošanā esošo nekustamo kultūras pieminekļu – ēku – uzturēšanu, sagatavo un iesniedz Kultūras ministrijā priekšlikumus par ēku remontu, restaurāciju un rekonstrukciju. +5. Muzejam ir šādas tiesības: +5.1. iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; +5.2. saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; +5.3. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām muzeja darbības jautājumos; +5.4. veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai; +5.5. citas muzeju darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + +III. Muzeja pārvalde +6. Muzeja darbu vada muzeja direktors. Muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs, izvērtējot Latvijas Muzeju padomes sniegtos priekšlikumus. +7. Muzeja direktoram var būt vietnieki. Muzeja direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeja direktors. +8. Muzejā darbojas zinātniskā padome, krājuma komisija un restaurācijas padome. Muzeja zinātniskās padomes, muzeja krājuma komisijas un muzeja restaurācijas padomes sastāvus un to nolikumus apstiprina muzeja direktors. + +IV. Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +9. Muzeja darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeja direktoram. Muzeja direktora izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +10. Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +11. Muzejs sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par muzeja funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Muzejs reizi gadā sniedz pārskatu par muzeja funkciju izpildi Latvijas digitālajā kultūras kartē. +12. Muzejs pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par muzeja darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumus Nr.548 "Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais mākslas muzejs" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 119.nr.; 2009, 142., 196.nr.). +14. Muzejs ir valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais mākslas muzejs" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. +15. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende diff --git a/sources/22-0557-rundales-pils-muzejs.txt b/sources/22-0557-rundales-pils-muzejs.txt new file mode 100644 index 0000000..4c74793 --- /dev/null +++ b/sources/22-0557-rundales-pils-muzejs.txt @@ -0,0 +1,62 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.915 Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 16.§) +Rundāles pils muzeja nolikums +Izdoti saskaņā ar Muzeju likuma 8. panta pirmo daļu (MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 854 redakcijā) + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Rundāles pils muzejs (turpmāk – muzejs) ir kultūras ministra pārraudzībā esošs valsts muzejs – atvasināta publiska persona. +(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 854 redakcijā) +2. Muzeja darbības mērķis ir Rundāles pils ansambļa izveidošana par starptautiski nozīmīgu mākslas un kultūrvēstures centru, kā arī Latvijas un Eiropas senās mākslas pētīšana un popularizēšana. + +II. Muzeja funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Muzejam ir šādas funkcijas: +3.1. nodrošināt atbilstošu muzeja krājuma aprūpi, saglabāšanu, restaurāciju, uzskaiti un pārvaldību; +3.2. komplektēt materiālus un ar tiem saistīto informāciju par Rundāles pils ansambli un interjeru, Eiropas lietišķi dekoratīvo mākslu 15.–20.gadsimtā; +3.3. veikt zinātnisko pētniecību Latvijas vēsturisko stilu perioda (13.–20.gadsimts) mākslas vēsturē, baroka laika mūzikas un svētku, Latvijas un Eiropas vēsturisko dārzu izpēti un iedzīvināšanu; +3.4. nodrošināt muzeja krājuma pieejamību sabiedrībai, tai skaitā muzeja ekspozīcijās: +3.4.1. Rundāles pilī; +3.4.2. Rundāles pils parkā; +3.4.3. Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavas pilī; +3.5. veikt izglītojošo darbu; +3.6. uzturēt un attīstīt muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru. +(Grozīts ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 854) +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veic šādus uzdevumus: +4.1. atjauno un uztur Rundāles pils ansambli kā vienotu 18.gadsimta arhitektūras, monumentāli dekoratīvās mākslas pieminekli, pilnveidojot 18.gadsimta interjeru ekspozīciju un to papildinot ar augstvērtīgiem 18.gadsimta mākslas darbiem, kopj un uztur Baltijas lielāko vēsturisko dārzu ar rozāriju; +4.2. papildina muzeja zinātnisko arhīvu par Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļiem, materiāliem par Latvijas senākā mākslas vēstures perioda arhitektūru, tēlotājmākslu un mākslas amatniecību, nodrošina arhīva pieejamību pētniekiem; +4.3. nodrošina pastāvīgo ekspozīciju pieejamību un izstāžu veidošanu, kā arī izglītojošo pasākumu organizēšanu; +4.4. nodrošina ekspozīciju un izstāžu izveidošanu un pieejamību apmeklētājiem, kā arī gida pakalpojumus; +4.5. sagatavo informatīvus un zinātniskus izdevumus; +4.6. veido informatīvo datubāzi par muzeja krājumu Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogam; +4.7. izstrādā un īsteno projektus saskaņā ar muzeja darbības mērķi; +4.8. piedalās starptautisko projektu īstenošanā; +4.9. nodrošina muzeja pasākumu publicitāti; +4.10. pēta sabiedrības pieprasījumu pēc muzeja pakalpojumiem un analizē muzeja sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtējumu. +5. Muzejam ir šādas tiesības: +5.1. iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; +5.2. saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; +5.3. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām muzeja darbības jomā; +5.4. veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai; +5.5. citas muzeju darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. +(Grozīts ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 854) + +III. Muzeja pārvalde +6. Muzeja darbu vada muzeja direktors. Muzeja direktoru pieņem darbā un atbrīvo no darba kultūras ministrs, izvērtējot Latvijas Muzeju padomes priekšlikumus. +(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 854 redakcijā) +7. Muzeja direktoram var būt vietnieki. Muzeja direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeja direktors. +8. Muzejā darbojas muzeja padome, zinātniskā padome, ekspertu komisija, krājuma vērtēšanas komisija un konservācijas un restaurācijas komisija. Muzeja padomes, zinātniskās padomes, ekspertu komisijas, krājuma vērtēšanas komisijas un konservācijas un restaurācijas komisijas sastāvus un to nolikumus apstiprina muzeja direktors. + +IV. Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +9. Muzeja darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeja direktoram. Muzeja direktora izdotos lēmumus var pārsūdzēt tiesā. +10. Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdotos lēmumus var pārsūdzēt tiesā. +11. Muzejs sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par muzeja funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu, kā arī reizi gadā pārskatu par muzeja funkciju izpildi sniedz elektroniskajā datubāzē "Latvijas kultūras datu portāls" (tīmekļvietnē www.kulturasdati.lv). +(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 854 redakcijā) +12. Muzejs pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par tā darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumus Nr.551 "Valsts aģentūras "Rundāles pils muzejs" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 119.nr.; 2009, 198.nr.). +14. Muzejs ir valsts aģentūras "Rundāles pils muzejs" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. +14.¹ Muzejs ir tiešās pārvaldes iestādes "Rundāles pils muzejs" funkciju, tiesību, saistību, bilancē esošās mantas, izņemot muzeja krājumu, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmējs. +(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 854 redakcijā) +15. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende diff --git a/sources/22-0558-kulturas-informacijas-sistemu-centrs.txt b/sources/22-0558-kulturas-informacijas-sistemu-centrs.txt new file mode 100644 index 0000000..16df994 --- /dev/null +++ b/sources/22-0558-kulturas-informacijas-sistemu-centrs.txt @@ -0,0 +1,53 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.928 Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 66.§) +Kultūras informācijas sistēmu centra nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Kultūras informācijas sistēmu centrs (turpmāk – centrs) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Kultūras ministrs pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību. +2. Centra darbības mērķis ir nodrošināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizētu pārvaldību kultūras nozarē. +(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 799 redakcijā) + +II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Centram ir šādas funkcijas: +3.1. pārvaldīt, uzturēt un attīstīt Kultūras ministrijas un tās padotības iestāžu (turpmāk – kultūras resors) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas infrastruktūru un aprīkojumu (turpmāk – informācijas un komunikāciju tehnoloģiju resursi); +3.2. pārvaldīt, uzturēt, izstrādāt un attīstīt kultūras resora informācijas sistēmas un elektroniskos pakalpojumus. +(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 799 redakcijā) +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, centrs veic šādus uzdevumus: +4.1. īsteno kultūras resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības politiku; +4.2. sniedz priekšlikumus par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības politikas īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu; +4.3. plāno kultūras resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu, informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu iegādei, attīstīšanai un uzturēšanai nepieciešamo finansējumu un tā izlietojumu; +4.4. plāno un īsteno kultūras resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un informācijas sistēmu iegādi, tostarp centralizētos iepirkumus, ieviešanu, izstrādi, attīstību un uzturēšanu; +4.5. plāno un īsteno kultūras resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības pasākumus, tai skaitā personas datu aizsardzību; +4.6. nodrošina kultūras resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un informācijas sistēmu pieejamību un darbības nepārtrauktību; +4.7. nodrošina kultūras resora sniegto elektronisko pakalpojumu pieejamību fiziskām un juridiskām personām; +4.8. sniedz atbalstu kultūras resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu, informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu lietotājiem; +4.9. piedalās normatīvo aktu projektu izstrādē un politikas plānošanas dokumentu sagatavošanā kultūras resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu, informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu lietošanas jomā, kā arī sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem normatīvo aktu projektiem; +4.10. atbilstoši kompetencei īsteno Eiropas Savienības fondu un citu finanšu instrumentu finansētus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektus un nodrošina to ilgtspēju; +4.11. organizē un vada mācības, seminārus un konferences centra kompetencē esošajos jautājumos, kā arī piedalās starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos centra kompetencē esošajos jautājumos; +4.12. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 799 redakcijā) +5. Centram ir šādas tiesības: +5.1. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no privātpersonām centra funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; +5.2. iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; +5.3. saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; +5.4. publicēt informatīvos materiālus un sniegt plašsaziņas līdzekļos informāciju par centra kompetencē esošajiem jautājumiem; +5.5. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm, tostarp sniegt ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomu saistītus pakalpojumus, Eiropas Savienības institūcijām, ārvalstu valsts pārvaldes iestādēm un starptautiskajām organizācijām, tostarp iesaistīties starptautiskajos projektos, kā arī ar nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām centra darbības jautājumos; +5.6. veidot komisijas, padomes un darba grupas centra kompetencē esošo uzdevumu veikšanai. +(Grozīts ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 799) + +III. Centra pārvalde +6. Centra darbu vada direktors. Centra direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs. +7. Centra direktoram var būt vietnieki. Centra direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka centra direktors. + +IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +8. Centra darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +9. Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 8.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +10. Centrs ne retāk kā reizi gadā iesniedz Kultūras ministrijā pārskatu par centra funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietojumu. Centrs pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par centra darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +11. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumus Nr.559 "Valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 103.nr.). +12. Centrs ir valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. +13. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende diff --git a/sources/22-0638-etnografiskais-brivdabas-muzejs.txt b/sources/22-0638-etnografiskais-brivdabas-muzejs.txt new file mode 100644 index 0000000..9c42419 --- /dev/null +++ b/sources/22-0638-etnografiskais-brivdabas-muzejs.txt @@ -0,0 +1,56 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.925 Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 17.§) +Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (turpmāk – muzejs) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Kultūras ministrs pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību. +2. Muzeja darbības mērķis ir saglabāt, pētīt un vienotā veselumā eksponēt Latvijas tautas tradicionālās dzīves pieminekļus no 17.gadsimta sākuma līdz 20.gadsimta vidum, ar muzejiskiem līdzekļiem atklājot latviešu un citu Latvijā vēsturiski dzīvojošo tautu kultūras mantojumu, darba un sadzīves tradīcijas un estētisko pasauli. + +II. Muzeja funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Muzejam ir šādas funkcijas: +3.1. komplektēt lietiskos materiālus un ar tiem saistīto informāciju par latviešu un citu Latvijā dzīvojošo etnisko grupu tautas būvniecības tradīcijām, darbarīkiem un iedzīves priekšmetiem, kā arī darinājumus, kas uzskatāmi par latviešu tautas lietišķās mākslas izpausmi; +3.2. nodrošināt kultūrvēsturisko materiālu krājuma atbilstošu aprūpi, uzskaiti un pārvaldību; +3.3. veikt muzeja krājuma zinātnisko pētniecību; +3.4. nodrošināt muzeja krājuma pieejamību sabiedrībai, tai skaitā muzeja ekspozīcijās: +3.4.1. centrālajā ekspozīcijā Rīgā; +3.4.2. lauku ekspozīcijā "Vēveri" Vecpiebalgas novadā; +3.4.3. zemnieka–zvejnieka sētā "Vītolnieki" Rucavas novadā; +3.5. veikt izglītojošo darbu; +3.6. uzturēt un attīstīt muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru. +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veic šādus uzdevumus: +4.1. nodrošina muzeja krājuma – Nacionālā muzeju krājuma daļas – komplektēšanu, uzskaiti, dokumentēšanu un glabāšanu; +4.2. veido ekspozīcijas un izstādes, nodrošina to pieejamību sabiedrībai, kā arī gida pakalpojumus; +4.3. atbilstoši kompetencei veic pētījumus etnogrāfijas, arī tautas būvniecības un tautas mākslas jomā; +4.4. nodrošina izglītojošu pasākumu organizēšanu; +4.5. sagatavo informatīvus un zinātniskus izdevumus; +4.6. veido informatīvo datubāzi par muzeja krājumu Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogam; +4.7. izstrādā un īsteno projektus saskaņā ar muzeja darbības mērķi; +4.8. vada starptautiskus projektus un piedalās to īstenošanā; +4.9. nodrošina muzeja pasākumu publicitāti; +4.10. pēta sabiedrības pieprasījumu un analizē muzeja sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtējumu; +4.11. sniedz metodisku un praktisku palīdzību Latvijas reģionālajiem un lokālajiem brīvdabas muzejiem un ekspozīcijām. +5. Muzejam ir šādas tiesības: +5.1. iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; +5.2. saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; +5.3. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām muzeja darbības jautājumos; +5.4. veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai; +5.5. citas muzeju darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + +III. Muzeja pārvalde +6. Muzeja darbu vada muzeja direktors. Muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs, izvērtējot Latvijas Muzeju padomes sniegtos priekšlikumus. +7. Muzeja direktoram var būt vietnieki. Muzeja direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeja direktors. +8. Muzejā darbojas zinātniskā padome, muzeja krājuma komisija un restaurācijas padome. Muzeja zinātniskās padomes, krājuma komisijas un restaurācijas padomes sastāvus un to nolikumus apstiprina muzeja direktors. + +IV. Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +9. Muzeja darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeja direktoram. Muzeja direktora izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +10. Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +11. Muzejs sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par muzeja funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Muzejs reizi gadā sniedz pārskatu par muzeja funkciju izpildi Latvijas digitālajā kultūras kartē. +12. Muzejs pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par muzeja darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumus Nr.555 "Valsts aģentūras "Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 119.nr.; 2009, 196.nr.). +14. Muzejs ir valsts aģentūras "Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. +15. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende diff --git a/sources/22-0654-rakstniecibas-muzikas-muzejs.txt b/sources/22-0654-rakstniecibas-muzikas-muzejs.txt new file mode 100644 index 0000000..bb73325 --- /dev/null +++ b/sources/22-0654-rakstniecibas-muzikas-muzejs.txt @@ -0,0 +1,58 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.930 Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 14.§) +Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja nolikums(Noteikumu nosaukums MK 09.06.2026. noteikumu Nr. 316 redakcijā) +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk – muzejs) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +(MK 09.06.2026. noteikumu Nr. 316 redakcijā) +2. Muzeja darbības mērķis ir apzināt, vākt, pētīt un popularizēt kultūras vērtības par Latvijas rakstniecības un mūzikas vēsturi no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām un nodrošināt rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju centralizētā krājuma pārvaldību. + +II. Muzeja funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Muzejam ir šādas funkcijas: +3.1. rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju centralizētā krājuma (turpmāk – krājums) saglabāšana, restaurācija, uzskaite un tā pieejamības nodrošināšana; +3.2. ar rakstniecību un mūziku saistīto muzejisko priekšmetu komplektēšana un muzeja priekšmetu apstrāde; +3.3. krājumā iekļauto ar rakstniecību un mūziku saistīto muzeja priekšmetu zinātniskā izpēte; +3.4. sabiedrības izglītošana un krājumā iekļauto ar rakstniecību un mūziku saistīto muzeja priekšmetu izmantošana komunikācijā ar sabiedrību, tai skaitā muzeja izstādēs un ekspozīcijās: +3.4.1. Muzeju krātuves izstāžu zālē Pulka ielā 8, Rīgā; +3.4.2. muzeja ekspozīcijas ēkā Mārstaļu ielā 6, Rīgā; +3.4.3. muzeja ekspozīcijā "Dziesmusvētku telpa" Mežaparka Lielajā estrādē Lūcijas Garūtas alejā 8, Rīgā. +(Grozīts ar MK 09.06.2026. noteikumiem Nr. 316) +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veic šādus uzdevumus: +4.1. veic krājuma priekšmetu komplektēšanu, uzskaiti un aprūpi, tos konservējot un restaurējot; +4.2. nodrošina krājuma priekšmetu izmantošanu ekspozīcijām un izstādēm, kā arī zinātnes, kultūras, izglītības un valsts reprezentācijas mērķiem; +4.3. apkopo un dokumentē zinātniskās pētniecības avotus par Latvijas rakstniecības un mūzikas attīstību; +4.4. nodrošina pamatinformāciju par iegūtajiem muzeja priekšmetiem, kā arī to izpēti; +4.5. veido krājuma informatīvo datubāzi Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogam; +4.6. iekārto un uztur ar rakstniecību un mūziku saistītas ekspozīcijas un izstādes muzejā un ārpus tā, nodrošinot iespējami plašu rakstniecības un mūzikas kolekciju pieejamību; +4.7. izstrādā ekspozīciju un izstāžu koncepcijas, plānus un projektus; +4.8. sagatavo ekskursijas, lekcijas, referātus, ziņojumus, publikācijas, muzejpedagoģiskas un mūžizglītības programmas; +4.8.¹ veic izglītojošo darbu un organizē tālākizglītības, mūžizglītības un profesionālās pilnveides pasākumus, tai skaitā īsteno pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmas; +4.9. izstrādā un īsteno projektus saskaņā ar muzeja darbības mērķi; +4.10. nodrošina muzeja pasākumu publicitāti un veido muzeja tēlu sabiedrībā. +(Grozīts ar MK 09.06.2026. noteikumiem Nr. 316) +5. Muzejam ir šādas tiesības: +5.1. iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; +5.2. saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; +5.3. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām muzeja darbības jautājumos; +5.4. veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai; +5.5. citas muzeju darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + +III. Muzeja pārvalde +6. Muzeja darbu vada muzeja direktors. Muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs, izvērtējot Latvijas Muzeju padomes sniegtos priekšlikumus. +7. Muzeja direktoram var būt vietnieki. Muzeja direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeja direktors. +8. Muzejā darbojas attīstības padome, muzeja krājuma komisija, muzeja un Memoriālo muzeju apvienības apvienotā krājuma komisija, muzeja un Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja apvienotā krājuma komisija un konservācijas un restaurācijas padome. Muzeja attīstības padomes, muzeja krājuma komisijas un muzeja konservācijas un restaurācijas padomes sastāvus un to nolikumus apstiprina muzeja direktors. Muzeja un Memoriālo muzeju apvienības apvienotās krājuma komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina muzeja direktors un Memoriālo muzeju apvienības direktors. Muzeja un Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja apvienotās krājuma komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina muzeja direktors un Latvijas Kultūras akadēmijas rektors. +(MK 09.06.2026. noteikumu Nr. 316 redakcijā) + +IV. Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +9. Muzeja darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeja direktoram. Muzeja direktora izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +10. Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdoto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +11. Muzejs sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par muzeja funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Muzejs reizi gadā sniedz pārskatu par muzeja funkciju izpildi Latvijas digitālajā kultūras kartē. +12. Muzejs pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par muzeja darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 2.jūnija noteikumus Nr.505 "Valsts aģentūras "Rakstniecības un mūzikas muzejs" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 92., 135., 198.nr.). +14. Muzejs ir valsts aģentūras "Rakstniecības un mūzikas muzejs" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmējs. +15. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende diff --git a/sources/22-0655-memorialo-muzeju-apvieniba.txt b/sources/22-0655-memorialo-muzeju-apvieniba.txt new file mode 100644 index 0000000..a2c0eed --- /dev/null +++ b/sources/22-0655-memorialo-muzeju-apvieniba.txt @@ -0,0 +1,61 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.927 Rīgā 2012.gada 18.decembrī (prot. Nr.71 13.§) +Memoriālo muzeju apvienības nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Memoriālo muzeju apvienība (turpmāk – muzeju apvienība) ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Kultūras ministrs pakļautību īsteno ar Kultūras ministrijas starpniecību. +2. Muzeju apvienības darbības mērķis ir Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgu personību – Raiņa, Aspazijas, Jāņa Akuratera, Krišjāņa Barona, Jaņa Rozentāla, Rūdolfa Blaumaņa, Andreja Upīša un Ojāra Vācieša (turpmāk – personības) – dzīves un radošās darbības mūsdienīga atklāsme memoriālajā vidē. + +II. Muzeju apvienības funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Muzeju apvienībai ir šādas funkcijas: +3.1. komplektēt un apstrādāt kultūrvēsturiskos materiālus par personību dzīvi un radošo darbību; +3.2. nodrošināt Nacionālā muzeju krājuma pieejamību sabiedrībai, tai skaitā muzeju apvienības ekspozīcijās: +3.2.1. Jāņa Akuratera muzejā; +3.2.2. Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā; +3.2.3. Krišjāņa Barona muzejā; +3.2.4. Ojāra Vācieša muzejā; +3.2.5. Andreja Upīša memoriālajā muzejā: +3.2.5.1. Andreja Upīša memoriālajā dzīvoklī; +3.2.5.2. Andreja Upīša memoriālajā mājā Skrīveros; +3.2.6. Raiņa un Aspazijas muzejā: +3.2.6.1. Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā; +3.2.6.2. Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā; +3.2.6.3. Raiņa muzejā "Tadenava"; +3.2.6.4. Raiņa muzejā "Jasmuiža"; +3.3. veikt personību dzīves un radošās darbības zinātnisko izpēti; +3.4. organizēt ar personību dzīvi un radošo darbību saistītus izglītojošus pasākumus, nodrošinot komunikāciju ar sabiedrību. +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzeju apvienība veic šādus uzdevumus: +4.1. vāc ar personībām saistītās laikmeta liecības par viņu dzīvi un daiļradi; +4.2. nodrošina pamatinformāciju par muzeja priekšmetiem, kā arī Nacionālā muzeju krājuma zinātnisko izpēti; +4.3. veido krājuma materiālu informatīvo datubāzi un digitalizē materiālus Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogam; +4.4. uztur memoriālās ekspozīcijas un vidi kā komunikācijas pamatformu; +4.5. izstrādā ekspozīciju un izstāžu koncepcijas, plānus un projektus; +4.6. iekārto un uztur ekspozīcijas un izstādes, nodrošinot iespējami plašu Nacionālā muzeju krājuma pieejamību; +4.7. sagatavo ekskursijas, lekcijas, referātus, ziņojumus, publikācijas, muzejpedagoģiskas programmas un ar muzeju apvienības darbības mērķi saistītus pasākumus; +4.8. izstrādā un īsteno nacionāla un starptautiska mēroga projektus; +4.9. nodrošina muzeju apvienības pasākumu publicitāti un veido tās tēlu sabiedrībā. +5. Muzeju apvienībai ir šādas tiesības: +5.1. iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem; +5.2. saņemt ziedojumus, dāvinājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; +5.3. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām muzeju apvienības darbības jautājumos; +5.4. veikt iepirkumus A.Upīša un O.Vācieša muzeja krājuma papildināšanai; +5.5. citas muzeju darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + +III. Muzeju apvienības pārvalde +6. Muzeju apvienības darbu vada muzeja direktors. Muzeju apvienības direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata kultūras ministrs, izvērtējot Latvijas Muzeju padomes sniegtos priekšlikumus. +7. Muzeju apvienības direktoram var būt vietnieki. Muzeju apvienības direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeju apvienības direktors. +8. Muzeju apvienībā darbojas zinātniskā padome un muzeju apvienības krājuma komisija, muzeju apvienības un Rakstniecības un mūzikas muzeja apvienotā krājuma komisija. Muzeju apvienības zinātniskās padomes un krājuma komisijas sastāvu un to nolikumu apstiprina muzeju apvienības direktors. Muzeju apvienības un Rakstniecības un mūzikas muzeja apvienotās krājuma komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina muzeju apvienības un Rakstniecības un mūzikas muzeja direktors. + +IV. Muzeju apvienības darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +9. Muzeju apvienības darbinieku izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeju apvienības direktoram. Muzeju apvienības direktora izdotos lēmumus var pārsūdzēt tiesā. +10. Muzeju apvienības direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 9.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas izdotos lēmumus var pārsūdzēt tiesā. +11. Muzeju apvienība sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatus par muzeju apvienības funkciju pildīšanu un finanšu līdzekļu izlietošanu. Muzeju apvienība reizi gadā sniedz pārskatu par muzeju apvienības funkciju izpildi Latvijas digitālajā kultūras kartē. +12. Muzeju apvienība pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par tās darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +13. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 2.jūnija noteikumus Nr.504 "Valsts aģentūras "Memoriālo muzeju apvienība" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 92., 135.nr.). +14. Muzeju apvienība ir valsts aģentūras "Memoriālo muzeju apvienība" funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja. +15. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende diff --git a/sources/22-0663-nacionalais-arhivs.txt b/sources/22-0663-nacionalais-arhivs.txt new file mode 100644 index 0000000..05bbaa8 --- /dev/null +++ b/sources/22-0663-nacionalais-arhivs.txt @@ -0,0 +1,52 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.1234 Rīgā 2010.gada 28.decembrī (prot. Nr.75 68.§) +Latvijas Nacionālā arhīva nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgais jautājums +1. Latvijas Nacionālais arhīvs (turpmāk – arhīvs) ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā. + +II. Arhīva funkcijas, uzdevumi un kompetence +2. Arhīvs veic Arhīvu likumā noteiktās funkcijas. +3. Lai īstenotu noteiktās funkcijas, arhīvs veic šādus uzdevumus: +3.1. īsteno nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanu, uzskaiti un glabāšanu, apstiprina vidēja termiņa un ilgtermiņa plānu uzkrāšanas jomā; +3.2. veic darbu ārpus Latvijas Republikas esošā Latvijas vēsturiskā mantojuma dokumentu apzināšanai, dokumentu vai to kopiju iegūšanai; +3.3. nosaka nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentu sadalījumu starp struktūrvienībām; +3.4. sadarbojas ar nacionālā dokumentārā mantojuma veidotājiem dokumentu izvērtēšanas un uzkrāšanas jautājumos, konsultē institūcijas un privātos arhīvus dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā; +3.5. veic Arhīvu likumā paredzētos saskaņojumus dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā; +3.6. nodrošina optimālus dokumentu glabāšanas apstākļus arhīva glabātavās un dokumentu preventīvo aizsardzību, veic dokumentu glabāšanas apstākļu sistemātisku novērošanu un īsteno pasākumus to uzlabošanai; +3.7. veic arhīvā glabājamo dokumentu esības un fiziskā stāvokļa pārbaudes, ja nepieciešams, veic speciālus pasākumus to meklēšanai, kā arī tālāku bojājumu novēršanai; +3.8. veic dokumentu restaurāciju un konservāciju, mikrofilmēšanu un digitalizāciju; +3.9. nodrošina arhīva dokumentu aprakstīšanu, veido informācijas meklēšanas līdzekļus un publiski pieejamas arhīva dokumentu uzskaites un zinātnisko uzziņu sistēmas; +3.10. veido un uztur nacionālā dokumentārā mantojuma reģistru; +3.11. organizē lasītavu darbu atbilstoši arhīva direktora noteiktajai dokumentu izmantošanas kārtībai; +3.12. sniedz arhīva informatīvos pakalpojumus, veido un uztur arhīva mājaslapu; +3.13. sagatavo arhīva dokumentu izstādes, organizē seminārus, konferences, izglītojošus pasākumus par dokumentu un arhīvu pārvaldības jautājumiem; +3.14. sagatavo un izdod vēstures avotu publikācijas, uzziņu un informatīvos izdevumus, kā arī pētījumus arhīvu zinātnē; +3.15. īsteno nacionālus un starptautiskus projektus; +3.16. izsniedz atļaujas nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļautu dokumentu izvešanai uz laiku ārpus Latvijas Republikas; +3.17. uztur un attīsta arhīva darbībai nepieciešamo infrastruktūru; +3.18. uztur un papildina arhīvu nozares metodiskās un uzziņu literatūras bibliotēku; +3.19. sniedz priekšlikumus Kultūras ministrijai normatīvo aktu izstrādei jautājumos, kas saistīti ar dokumentu un arhīvu pārvaldības jomu un nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanu; +3.20. nodrošina ierēdņu un darbinieku profesionālo tālākizglītību, kā arī organizē ierēdņu un darbinieku kvalifikācijas un amata pienākumu izpildes novērtēšanu; +3.21. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +4. Arhīvam ir Arhīvu likumā noteiktās tiesības. + +III. Arhīva struktūra un amatpersonu kompetence +5. Arhīva sastāvā ir funkcionālās un teritoriālās struktūrvienības. Arhīva struktūru nosaka arhīva direktors. +6. Arhīva struktūrvienības darbojas saskaņā ar šo nolikumu un attiecīgās struktūrvienības reglamentu. +7. Arhīvu vada arhīva direktors. Arhīva direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +8. Arhīva direktoram ir vietnieki. Arhīva direktora vietnieku kompetenci nosaka arhīva direktors. +9. Arhīva funkcionālo vai teritoriālo struktūrvienību vada struktūrvienības vadītājs. Struktūrvienības vadītāja kompetenci nosaka attiecīgās struktūrvienības reglamentā un struktūrvienības vadītāja amata aprakstā. + +IV. Arhīva darbības tiesiskuma nodrošināšana un darbības pārskats +10. Arhīva darbības tiesiskumu nodrošina arhīva direktors. Arhīva direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +11. Arhīva darbinieku lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu arhīva direktoram. Arhīva direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12. Arhīva direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Kultūras ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Kultūras ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +13. Arhīvs ne retāk kā reizi gadā iesniedz kultūras ministram pārskatu par arhīva darbību un tās rezultātiem. + +V. Noslēguma jautājumi +14. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumus Nr.337 "Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 80.nr.). +15. Noteikumi stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī. + +Ministru prezidents, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis +Kultūras ministre S.Ēlerte diff --git a/sources/29-0000-VM.txt b/sources/29-0000-VM.txt new file mode 100644 index 0000000..2ed4e2b --- /dev/null +++ b/sources/29-0000-VM.txt @@ -0,0 +1,151 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.286 Rīgā 2004.gada 13.aprīlī (prot. Nr.21 41.§) +Veselības ministrijas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Veselības ministrija (turpmāk — ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē. Veselības nozare ietver sabiedrības veselības, veselības aprūpes, farmācijas un narkotiku legālās aprites apakšnozari. +2. Ministrija ir tieši pakļauta veselības ministram (turpmāk — ministrs). +3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. + +II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence +4. Ministrijas funkcijas: +4.1. izstrādāt veselības politiku; +4.2. organizēt un koordinēt veselības politikas īstenošanu; +4.3. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +5. Lai nodrošinātu šo noteikumu 4. punktā minēto funkciju izpildi, ministrija veic šādus uzdevumus: +5.1. sabiedrības veselības jomā: +5.1.1. izstrādā valsts politiku epidemioloģiskās drošības, vides veselības, veselības veicināšanas un atkarību izraisošo vielu kaitīguma samazināšanas apakšjomā; +5.1.2. koordinē pretepidēmijas pasākumu veikšanu valstī; +5.1.3. piedalās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu aprites politikas veidošanā; +5.1.4. valsts līmenī uzrauga politikas īstenošanu epidemioloģiskās drošības, vides veselības, tai skaitā ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu tirdzniecības un profesionālās lietošanas un kosmētikas līdzekļu drošuma jomā, kā arī dzeramā ūdens un peldvietu ūdens nekaitīguma jomā; +5.1.5. valsts un reģionālā līmenī uzrauga veselības veicināšanas politikas īstenošanu; +5.1.6. organizē iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu sistemātiskus pētījumus un izvērtē šos paradumus; +5.1.7. sagatavo informāciju un izstrādā ieteikumus valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, citām juridiskām un fiziskām personām jautājumos, kas saistīti ar veselības veicināšanu; +5.2. veselības aprūpes jomā: +5.2.1. izstrādā valsts politiku slimību profilakses, diagnostikas, ārstēšanas, pacientu rehabilitācijas un veselības aprūpes organizācijas apakšjomā; +5.2.2. pārrauga ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu, kā arī pacientu un ar noteiktām slimībām slimojošu personu reģistrus; +5.2.3. pārrauga ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību atbilstības novērtēšanu; +5.2.4. koordinē no valsts budžeta finansēto rezidentu apmācību; +5.2.5. pārrauga veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanu ārstniecības iestādēs; +5.2.6. pārrauga veselības aizsardzības valsts statistiskās informācijas programmas īstenošanu; +5.2.7. pārrauga medicīnisko ierīču realizācijas, izplatīšanas, reģistrācijas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību; +5.2.8. nodrošina ārkārtējo medicīnisko situāciju pārvaldīšanu valstī; +5.2.9. nodrošina veselības aprūpē izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanu; +5.2.10. pārrauga veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību; +5.2.11. pārrauga kārtību, kādā tiek organizēta un nodrošināta neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana iedzīvotājiem; +5.2.12. veic rezidentu sadali; +5.2.13. finansē rezidentūru; +5.2.14. plāno un organizē ārstniecības personu tālākizglītību; +5.2.15. veicina ārstniecības personu tālākizglītības procesa attīstību un kvalitātes nodrošināšanu un novērtēšanu; +5.2.16. administrē ārstniecības personu tālākizglītībai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus; +5.2.17. koordinē sporta medicīnas stratēģijas īstenošanu; +5.2.18. plāno nozares cilvēkresursu attīstību; +5.3. farmācijas jomā: +5.3.1. izstrādā valsts politiku farmācijas, kā arī narkotisko un psihotropo vielu un prekursoru legālās aprites jomā; +5.3.2. koordinē, analizē un sniedz priekšlikumus par zāļu kompensācijas sistēmas attīstību un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu par zālēm; +5.3.3. nodrošina kvalitatīvu un efektīvu zāļu pieejamību patērētājiem un koordinē zāļu izplatīšanas uzraudzību; +5.3.4. nodrošina pieeju kvalitatīvai un drošai, no ražotājiem neatkarīgai informācijai par zālēm un koordinē zāļu reklāmas uzraudzību; +5.3.5. veic farmakovigilances sistēmas pārraudzību; +5.3.6. nodrošina zāļu farmakoekonomisko rādītāju analīzi; +5.4. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 872 redakcijā) +6. Ministrija: +6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus; +6.1.¹ īsteno digitālās veselības politiku; +6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem; +6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus; +6.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs, ministrijas pārziņā esošajos valsts uzņēmumos un valsts kapitālsabiedrībās (uzņēmējsabiedrībās), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; +6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; +6.6. atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; +6.7. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; +6.8. veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; +6.9. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; +6.10. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē. +(Grozīts ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 872) +7. Ministrijas tiesības: +7.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām personām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +7.2. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus; +7.3. piedalīties starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību; +7.4. veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; +7.4.¹ slēgt deleģēšanas līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs" par digitālās veselības īstenošanu un ar to saistīto uzdevumu deleģēšanu; +7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. +(Grozīts ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 872) + +III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence +8. Ministrijas darbu vada ministrs. +9. Ministrs: +9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; +9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām; +9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu; +9.4. dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.5. ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību (uzņēmējsabiedrību), kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu; +9.6. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus; +9.7. var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.8. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošos valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi; +9.9. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā; +9.10. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus; +9.11. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +10. Parlamentārais sekretārs pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. +11. Valsts sekretārs: +11.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu; +11.2. vada iestādes administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi; +11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi; +11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei; +11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm; +11.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus; +11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju; +11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem; +11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa; +11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. +12. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs. +13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs. +14. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu. +15. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. +16. Nodaļu vada nodaļas vadītājs. Nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā. +17. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs. + +IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un ministrijas darbības pārskati +18. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +19. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus. +20. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. +21. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā. +22. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu. +23. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību. + +V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (Nodaļas nosaukums MK 15.11.2005. noteikumu Nr.861 redakcijā) +24. Ministrijas pakļautībā ir: +24.1. Valsts asinsdonoru centrs; +24.2. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs; +24.3. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs; +24.4. Veselības inspekcija; +24.5. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests; +24.6. Slimību profilakses un kontroles centrs. +(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 872 redakcijā) +24.¹ Ministrijas pārraudzībā ir: +24.¹1. Latvijas Antidopinga birojs; +24.¹2. Nacionālais veselības dienests; +24.¹3. Rīgas Stradiņa universitāte – stratēģiskajos un finanšu jautājumos; +24.¹4. Zāļu valsts aģentūra. +(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 872 redakcijā) +25. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās: +25.1. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca"; +25.2. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"; +25.3. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca"; +25.4. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca"; +25.5. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža""; +25.6. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca"; +25.7. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca"; +25.8. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži""; +25.9. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs"; +25.10. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari""; +25.11. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Nacionālais psihiskās veselības centrs"; +25.12. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"; +25.13. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ludzas medicīnas centrs". +(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 872 redakcijā) +26. (Svītrots ar MK 01.02.2005. noteikumiem Nr.84.) + +VI. Noslēguma jautājums +27. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 14.janvāra noteikumus Nr.20 "Veselības ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 10.nr.). + +Ministru prezidents I.Emsis +Veselības ministrs R.Muciņš diff --git a/sources/29-0567-asinsdonoru-centrs.txt b/sources/29-0567-asinsdonoru-centrs.txt new file mode 100644 index 0000000..0e4bd65 --- /dev/null +++ b/sources/29-0567-asinsdonoru-centrs.txt @@ -0,0 +1,55 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.138 Rīgā 2005.gada 22.februārī (prot. Nr.10 26.§) +Valsts asinsdonoru centra nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Valsts asinsdonoru centrs (turpmāk — centrs) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Centra darbības mērķis ir nodrošināt kvalitātes un drošības prasībām atbilstošas asinis un asins komponentus ārstniecības iestādēm (transfūzijām) un asins pagatavojumu ražošanai, kā arī imūnhematoloģiskās saderības pārbaudes aloimunizētiem pacientiem. +(MK 05.04.2016. noteikumu Nr. 201 redakcijā) + +II. Centra funkcijas, uzdevumi un kompetence +3. Centram ir šādas funkcijas: +3.1. organizēt un koordinēt ārstniecības iestāžu apgādi ar kvalitātes prasībām atbilstošiem asins komponentiem un asins pagatavojumiem; +3.2. (svītrots ar MK 28.12.2006. noteikumiem Nr.1066); +3.3. organizēt un koordinēt starptautisko sadarbību transfuzioloģijas jomā; +3.4. organizēt imūnhematoloģiskās saderības pārbaudes un konsultatīvo palīdzību. +(Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr. 741; MK 05.04.2016. noteikumiem Nr. 201) +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, centrs: +4.1. izstrādā valsts pasūtījuma projektus ārstniecības iestāžu apgādei ar asins pagatavojumiem; +4.2. sagatavo donoru asinis un asins komponentus ārstniecības iestādēm (transfūzijām) un asins pagatavojumu ražošanai; +4.3. nodrošina asins pagatavojumu kvalitātes kontroli; +4.4. (svītrots ar MK 28.12.2006. noteikumiem Nr.1066); +4.5. veicina sabiedrības izglītošanu donoru kustības jautājumos; +4.6. apzina jaunas tehnoloģijas un sekmē to ieviešanu asins un asins komponentu sagatavošanā; +4.7. veic imūnhematoloģiskās saderības pārbaudes; +4.8. sniedz konsultācijas par imūnhematoloģiskās saderības nodrošināšanas iespējām; +4.9. administrē asins un asins komponentu sagatavošanai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus. +(Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr. 741; MK 24.01.2006. noteikumiem Nr. 77; MK 05.04.2016. noteikumiem Nr. 201) +5. Centram ir šādas tiesības: +5.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām centra darbības nodrošināšanai nepieciešamo informāciju ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; +5.2. piedalīties starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos transfuzioloģijas jomā; +5.3. sadarboties ar transfuzioloģijas jomā strādājošām organizācijām citās valstīs un atbilstoši kompetencei slēgt starptautiskos sadarbības līgumus; +5.4. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm un citām institūcijām; +5.5. atbilstoši kompetencei pārstāvēt Latviju starptautiskajās organizācijās; +5.6. atbilstoši kompetencei piedalīties tiesību aktu projektu izstrādē transfuzioloģijas jomā; +5.7. sniegt maksas pakalpojumus, saņemt ziedojumus, dāvinājumus un ārvalstu finansiālo palīdzību. +(Grozīts ar MK 27.09.2005. noteikumiem Nr.741) + +III. Centra darbības organizācija (Nodaļas nosaukums MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1384 redakcijā) +6. Centra darbu vada direktors. Centra direktors ir valsts civildienesta ierēdnis. Centra direktors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Centra direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs. +(MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1384 redakcijā) +6.¹ Centra direktoram var būt vietnieki. Centra direktora vietnieki ir valsts civildienesta ierēdņi. +(MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1384 redakcijā) +7. Centra direktors izveido centra iekšējo organizatorisko struktūru. +8. Centra direktors var veidot teritoriālas struktūrvienības. Centra struktūrvienības reglamentu izdod struktūrvienības vadītājs un apstiprina centra direktors. + +IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +9. Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra direktors. Centra direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +10. Centra struktūrvienību amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +(MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1384 redakcijā) +11. Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 10.punktā minēto lēmumu) var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +(MK 03.12.2013. noteikumu Nr.1384 redakcijā) +12. Centrs ne retāk kā reizi gadā iesniedz Veselības ministrijā pārskatu par funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu. + +Ministru prezidents A.Kalvītis +Veselības ministrs G.Bērziņš diff --git a/sources/29-0570-tiesu-medicinas-ekspertizes-centrs.txt b/sources/29-0570-tiesu-medicinas-ekspertizes-centrs.txt new file mode 100644 index 0000000..8d4924b --- /dev/null +++ b/sources/29-0570-tiesu-medicinas-ekspertizes-centrs.txt @@ -0,0 +1,53 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.776 Rīgā 2004.gada 7.septembrī (prot. Nr.52 30.§) +Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1.Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs (turpmāk - centrs) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +(MK 14.02.2006. noteikumu Nr.138 redakcijā) +2. Centra darbības mērķis ir tiesu medicīnisko un bioloģisko ekspertīžu un izpētes nodrošināšana, ārstniecības iestāžu nodrošināšana ar audu transplantātiem, zinātniskās pētniecības veikšana un pēcdiploma izglītības organizēšana tiesu medicīnas jomā. +(MK 19.10.2011. noteikumu Nr.824 redakcijā) + +II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Centram ir šādas funkcijas: +3.1. veikt tiesu medicīniskās ekspertīzes; +3.2. organizēt zinātnisko darbu un pēcdiploma izglītību tiesu medicīnas jomā; +3.3. sniegt konsultatīvu palīdzību tiesu medicīnas jomā tiesībaizsardzības un ārstniecības iestādēm; +3.4. iespēju robežās nodrošināt ārstniecības iestādes ar audu transplantātiem. +(Grozīts ar MK 19.10.2011. noteikumiem Nr.824) +4. Lai īstenotu noteiktās funkcijas, centram ir šādi uzdevumi: +4.1. veikt dzīvo un mirušo personu tiesu medicīniskās ekspertīzes, ķīmiski toksikoloģisko izpēti, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu, spirta, tā homologu un aizvietotāju noteikšanu, cilvēka bioloģiskā materiāla un seroloģisko izpēti, cilvēka bioloģiskā materiāla DNS genotipa noteikšanu; +4.2. veikt tiesu medicīniskās ekspertīzes, ja ir aizdomas par ārstniecības personu profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu; +4.3. piedalīties normatīvo aktu projektu izstrādē un sniegt atzinumus par citu institūciju sagatavotiem normatīviem aktiem tiesu medicīnas jomā; +4.4. veicināt cilvēktiesību pārkāpumu novēršanu tiesu medicīnas jomā; +4.5. pēc tiesībaizsardzības institūciju darbinieku pieprasījuma organizēt profesionālās apmācības tiesu medicīnas ekspertīzes jautājumos; +4.6. sadarbībā ar medicīniska un juridiska profila augstskolām nodrošināt tiesu medicīnas nozares speciālistu sagatavošanu (arī pēcdiploma izglītību); +4.7. metodiski vadīt, koordinēt un praktiski nodrošināt apvienoto tiesu medicīnisko ekspertīžu nodaļu ekspertu darbību; +4.8. pēc valsts pārvaldes iestāžu pieprasījuma nodrošināt tās ar statistisko informāciju tiesu medicīnas jomā; +4.9. izņemt, sagatavot un glabāt neatpazīto un vardarbīgā nāvē mirušo personu bioloģisko materiālu līķa bioloģiskā materiāla arhīvā; +4.10. iegūt, apstrādāt, uzglabāt un izplatīt cilvēka audus; +4.11. veidot, uzturēt un papildināt centra pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu "Tiesu medicīnas ekspertīžu informācijas sistēma" un izmantot to šo noteikumu 4.1., 4.2., 4.8., 4.9. un 4.10. apakšpunktā noteikto uzdevumu izpildē. +(Grozīts ar MK 28.04.2008. noteikumiem Nr. 308; MK 19.10.2011. noteikumiem Nr. 824; MK 23.08.2022. noteikumiem Nr. 523) +5. Centram ir šādas tiesības: +5.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm informāciju, kas nepieciešama centra funkciju nodrošināšanai; +5.2. slēgt līgumus centra darbības nodrošināšanai; +5.3. sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī biedrībām un nodibinājumiem, ekspertiem un ārvalstu institūcijām tiesu medicīnas jomā; +5.4. (svītrots ar MK 19.10.2011. noteikumiem Nr.824); +5.5. sniegt maksas pakalpojumus, saņemt ziedojumus, dāvinājumus un ārvalstu finansiālo palīdzību; +5.6. atbilstoši kompetencei organizēt seminārus, konferences un kongresus. +(Grozīts ar MK 14.02.2006. noteikumiem Nr.138; MK 19.10.2011. noteikumiem Nr.824) + +III. Centra darbības organizācija (Nodaļa MK 19.10.2011. noteikumu Nr.824 redakcijā) +6. Centra darbu vada direktors. Centra direktors ir valsts civildienesta ierēdnis. Centra direktors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Centra direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs. +7. Centra direktoram var būt vietnieki, kuri ir valsts civildienesta ierēdņi. +8. Centra direktors nosaka centra organizatorisko struktūru. +9. Centra struktūrvienības ir departamenti, nodaļas un laboratorijas. Struktūrvienību vada struktūrvienības vadītājs. Struktūrvienības uzdevumi un funkcijas noteiktas direktora apstiprinātā struktūrvienības reglamentā. + +IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana (Nodaļa MK 19.10.2011. noteikumu Nr.824 redakcijā) +10. Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra direktors. Centra direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +11. Centra struktūrvienību amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12. Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 11.punktā minēto lēmumu) var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +13. Centrs ne retāk kā reizi gadā sniedz veselības ministram pārskatu par pārvaldes funkciju izpildi un centram piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. + +Ministru prezidents I.Emsis +Veselības ministra vietā — labklājības ministre D.Staķe diff --git a/sources/29-0573-paula-stradina-medicinas-vestures.txt b/sources/29-0573-paula-stradina-medicinas-vestures.txt new file mode 100644 index 0000000..fd66cd8 --- /dev/null +++ b/sources/29-0573-paula-stradina-medicinas-vestures.txt @@ -0,0 +1,63 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.1233 Rīgā 2009.gada 27.oktobrī (prot. Nr.76 30.§) +Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs (turpmāk – muzejs) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Muzeja darbības mērķis ir vākt, saglabāt, pētīt, izstādīt un popularizēt materiālās un nemateriālās liecības, kurām ir vēsturiska, zinātniska un memoriāla nozīme, kā arī ar tām saistītu informāciju par Latvijas un pasaules medicīnas vēsturi, lai veicinātu sabiedrības izglītošanu un attīstību. + +II. Muzeja funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Muzejam ir šādas funkcijas: +3.1. uzturēt, papildināt un veidot muzeja krājumu kā Nacionālā muzeju krājuma daļu un nodrošināt tā saglabāšanu; +3.2. nodrošināt muzeja vērtību pieejamību sabiedrībai, tai skaitā muzeja ekspozīcijās muzeja galvenajā ēkā un Farmācijas muzejā; +3.3. pētīt medicīnas vēsturi; +3.4. veikt zinātniski izglītojošo darbu; +3.5. veicināt valsts starptautiskos sakarus un sadarbību veselības aprūpes jomā. +(Grozīts ar MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 89) +4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veic šādus uzdevumus: +4.1. veido un papildina muzeja krājumu kā Nacionālā muzeju krājuma daļu un nodrošina tā uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; +4.2. veido un uztur muzeja krājuma informatīvo sistēmu; +4.3. izstrādā, iekārto un uztur pastāvīgās ekspozīcijas un izstādes; +4.4. veic pētījumus un publisko tos; +4.5. sagatavo un vada muzejpedagoģiskās programmas, ekskursijas, lekcijas, sniedz konsultācijas, rīko publiskus pasākumus, seminārus un konferences; +4.6. organizē nacionālos un starptautiskos projektus un piedalās tajos; +4.7. uztur un attīsta muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru; +4.8. sniedz priekšlikumus normatīvo aktu izstrādei jautājumos, kas saistīti ar muzeju attīstību un Nacionālā muzeju krājuma veidošanu; +4.9. izglīto sabiedrību veselības pratības jautājumos, piedaloties un organizējot sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus dažādām mērķauditorijām; +4.10. veic izstāžu apmaiņu, kā arī piedalās citu organizāciju rīkotajās izstādēs Latvijā un ārvalstīs. +(Grozīts ar MK 28.02.2023. noteikumiem Nr. 89) +5. Muzejam ir šādas tiesības: +5.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām muzeja funkciju izpildei nepieciešamo informāciju; +5.2. iekasēt maksu par muzeja sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem; +5.3. saņemt dāvinājumus, ziedojumus, ārvalstu finansiālo palīdzību, piedalīties projektu konkursos finanšu līdzekļu piesaistei; +5.4. veikt iepirkumus muzeja krājuma papildināšanai; +5.5. publicēt informatīvus materiālus un sniegt informāciju plašsaziņas līdzekļos; +5.6. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, kā arī starptautiskajām institūcijām; +5.7. citas muzeju darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos paredzētās tiesības. + +III. Muzeja pārvalde un struktūra +6. Muzeja darbu vada muzeja direktors. Muzeja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs, konsultējoties ar Latvijas Muzeju padomi. +7. Muzeja direktoram var būt vietnieki. Vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeja direktors. +8. Lai veicinātu institūciju sadarbību muzeju un informācijas pakalpojumu jomā muzeja kompetencē esošajos jautājumos, saskaņā ar veselības ministra apstiprinātu nolikumu darbojas muzeja konsultatīvā padome. +9. Muzeja sastāvā ir struktūrvienība "Farmācijas muzejs", kas darbojas saskaņā ar tās reglamentu. +(MK 28.02.2023. noteikumu Nr. 89 redakcijā) + +IV. Muzeja manta un finansēšanas kārtība +10. Muzeja finanšu līdzekļus veido: +10.1. valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem; +10.2. ieņēmumi par muzeja sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; +10.3. ziedojumi un dāvinājumi; +10.4. ārvalstu finansiālā palīdzība. + +V. Muzeja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +11. Muzeja darbinieku lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu muzeja direktoram. Muzeja direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12. Muzeja direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību (izņemot šo noteikumu 11.punktā minētos gadījumus) var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +13. Muzejs reizi gadā iesniedz Kultūras ministrijā pārskatu par muzeja funkciju izpildi. +(Grozīts ar MK 08.08.2017. noteikumiem Nr. 447) +14. Muzejs pēc Veselības ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par tā darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +VI. Noslēguma jautājums +15. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumus Nr.943 “Valsts aģentūras “Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs” nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 185.nr.; 2005, 172.nr.). + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Veselības ministre B.Rozentāle diff --git a/sources/29-0576-antidopinga-birojs.txt b/sources/29-0576-antidopinga-birojs.txt new file mode 100644 index 0000000..25b3df5 --- /dev/null +++ b/sources/29-0576-antidopinga-birojs.txt @@ -0,0 +1,40 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 377 Rīgā 2018. gada 26. jūnijā (prot. Nr. 30 43. §) +Latvijas Antidopinga biroja nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Latvijas Antidopinga birojs (turpmāk – birojs) ir veselības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Veselības ministrs biroja pārraudzību īsteno ar Veselības ministrijas starpniecību. Savā darbībā birojs lēmumus pieņem neatkarīgi. +(Grozīts ar MK 28.09.2021. noteikumiem Nr. 660) +2. Biroja darbības mērķis ir antidopinga politikas īstenošana, lai nodrošinātu 2005. gada 19. oktobra Starptautiskajā konvencijā pret dopingu sportā un 1989. gada 16. novembra Eiropas Padomes Antidopinga konvencijā Nr. 135 un to papildinājumos minēto prasību izpildi. +2.¹ Birojā ir aizliegts nodarbināt personu – sportistu vai sporta darbinieku –, kurai ir noteikts pagaidu aizliegums vai noteikta diskvalifikācija par antidopinga noteikumu pārkāpumu. +(MK 28.09.2021. noteikumu Nr. 660 redakcijā) +2.² Birojā ir aizliegts nodarbināt arī citas personas, kuras nav minētas šo noteikumu 2.¹ punktā un kuras ir disciplināri, administratīvi vai krimināli sodītas par pārkāpumiem, kas atbilstoši Pasaules Antidopinga kodeksam ir uzskatāmi par antidopinga noteikumu pārkāpumiem. Šāds aizliegums ir spēkā sešus gadus no lēmuma spēkā stāšanās dienas disciplinārlietā, administratīvajā lietā vai krimināllietā. +(MK 28.09.2021. noteikumu Nr. 660 redakcijā) + +II. Biroja funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Biroja funkcijas un uzdevumi noteikti Sporta likumā un citos antidopinga jomu regulējošajos normatīvajos aktos. +4. Birojam ir šādas tiesības: +4.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī fiziskām un privāto tiesību juridiskām personām biroja funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +4.2. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, fiziskām un privāto tiesību juridiskām personām, kā arī ārvalstu institūcijām; +4.3. pieaicināt ekspertus un veidot darba grupas un komisijas biroja funkciju un uzdevumu izpildei; +4.4. pārstāvēt Latvijas Republiku antidopinga jautājumos starptautiskās organizācijās; +4.5. sniegt maksas pakalpojumus; +4.6. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. + +III. Biroja darbības organizācija +5. Biroja darbu vada direktors. Biroja direktors ir valsts civildienesta ierēdnis. +6. Biroja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs. Biroja direktoram var būt vietnieks. Vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata biroja direktors. +7. Biroja direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. +8. Biroja direktors nosaka biroja organizatorisko struktūru, funkciju un uzdevumu sadalījumu. + +IV. Biroja darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +9. Biroja direktors nodrošina biroja darbības tiesiskumu un ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +10. Biroja direktora faktisko rīcību un administratīvos aktus, kas pieņemti, pildot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās funkcijas, var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +11. Birojs reizi gadā iesniedz veselības ministram pārskatu par biroja funkciju un uzdevumu izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +12. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 4. decembra noteikumus Nr. 821 "Valsts sporta medicīnas centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 194. nr.). +13. Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 1. jūlijā. + +Ministru prezidents Māris Kučinskis +Veselības ministre Anda Čakša diff --git a/sources/29-0582-veselibas-inspekcija.txt b/sources/29-0582-veselibas-inspekcija.txt new file mode 100644 index 0000000..b41f63b --- /dev/null +++ b/sources/29-0582-veselibas-inspekcija.txt @@ -0,0 +1,88 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 Rīgā 2019. gada 9. jūlijā (prot. Nr. 32 25. §) +Veselības inspekcijas nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Veselības inspekcija (turpmāk – inspekcija) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Inspekcijas darbības mērķis ir īstenot valsts pārvaldes funkcijas veselības nozares uzraudzībā un kontrolē, lai nodrošinātu minēto jomu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu un izpildi kvalitatīvai un kvalificētai veselības aprūpei, kā arī drošai un veselīgai dzīves videi. + +II. Inspekcijas funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Inspekcijai ir šādas funkcijas: +3.1. uzraudzīt ārstniecības iestādēm saistošo normatīvo aktu izpildi veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes jomā, kā arī veselības aprūpes profesionālo un darbspējas ekspertīzes kvalitāti; +3.2. uzraudzīt farmācijas jomu regulējošo normatīvo aktu izpildi attiecībā uz cilvēkiem paredzēto zāļu un aktīvo vielu apriti un reklamēšanu, narkotisko un psihotropo vielu un zāļu apriti, spirta apriti, kā arī prekursoru apriti; +3.3. uzraudzīt paaugstināta riska subjektu, iedzīvotāju veselību ietekmējošo vides faktoru, tirgū pieejamo ķīmisko vielu, ķīmisko maisījumu (tai skaitā biocīdu un mazgāšanas līdzekļu), kosmētikas līdzekļu, tabakas izstrādājumu (tai skaitā jaunieviesto tabakas izstrādājumu), augu smēķēšanas produktu, elektronisko cigarešu un uzpildes flakonu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; +3.4. uzraudzīt medicīniskajām ierīcēm un in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm, tai skaitā tām medicīniskajām ierīcēm, kuras ir aprīkotas ar mākslīgā intelekta sistēmu, noteikto prasību ievērošanu; +3.5. uzturēt ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru; +3.6. pieņemt lēmumu par atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda; +3.7. veikt kompetentajai iestādei paredzētos uzdevumus atbilstoši prasībām, ko nosaka: +3.7.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra (EK) Regulas Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, 4., 7., 9., 11. un 14. pants; +3.7.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija (ES) Regulas Nr. 2016/793 par izvairīšanos no dažu svarīgāko zāļu tirdzniecības novirzīšanas uz Eiropas Savienību 9. panta pirmā daļa; +3.7.3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija (EK) Regulas Nr. 816/2006 par patentu piespiedu licencēšanu attiecībā uz farmaceitisko produktu ražošanu eksportam uz valstīm, kurās ir sabiedrības veselības aizsardzības problēmas, 14. panta pirmā daļa; +3.7.4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra (EK) Regulas Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem 10. panta otrā daļa; +3.7.5. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 22. decembra (EK) Regulas Nr. 111/2005, ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm, 26. panta pirmā, otrā un trešā daļa; +3.7.6. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem 34. panta 1. punkts; +3.7.7. Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa (ES) Regulas 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EK un 93/42/EEK, 93., 94., 95. pants un 97. panta pirmā un otrā daļa; +3.7.8. Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regulas (ES) 2017/746 par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu, 88., 89. un 90. pants; +3.7.9. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija (EK) Regulas Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93, 19. un 26. pants; +3.7.10. Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regula Nr. 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828. +(Grozīts ar MK 22.07.2025. noteikumiem Nr. 466) +4. Lai izpildītu noteiktās funkcijas, inspekcijai ir šādi uzdevumi: +4.1. veikt pārbaudes, ekspertīzes un sniegt atzinumus par veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitāti; +4.2. kontrolēt ārstniecības iestāžu darbības atbilstību veselības aprūpes jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un to, vai ārstniecības personām ir sertifikācijas institūcijas izsniegti ārstniecības personas sertifikāti. Pārbaudīt, vai ārstniecības iestādes atbilst obligātajām prasībām, kas noteiktas ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām (tai skaitā attiecībā uz zāļu aprites kārtības ievērošanu un kvalitatīvu un kvalificētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu), kā arī apturēt neatļautu ārstniecību; +4.3. kontrolēt farmaceitiskās darbības uzņēmumu atbilstību farmācijas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem; +4.4. kontrolēt narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru apriti; +4.5. kontrolēt farmaceitiskās darbības uzņēmumos ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtības ievērošanu; +4.6. kontrolēt zāļu izplatīšanas un reklamēšanas prasību ievērošanu; +4.7. kontrolēt normatīvajos aktos noteikto infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu izpildi, kā arī higiēnas prasību ievērošanu paaugstināta riska subjektos; +4.8. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos vai arī pēc fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma izsniegt nosacījumus higiēnas prasību ievērošanai un novērtēt būvprojekta un objekta atbilstību higiēnas prasībām; +4.9. novērtēt vides veselības riska faktorus un to ietekmi uz cilvēka veselību un dzīves kvalitāti (tai skaitā ķīmisko vielu riskus cilvēka veselībai); +4.10. kontrolēt dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanas prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam, kā arī kontrolēt dzeramā ūdens ņemšanas vietu aizsardzības prasību izpildi, organizēt un veikt dzeramā ūdens un peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu; +4.11. kontrolēt tirdzniecībā esošo (tirgū laisto un izplatīto) ķīmisko vielu, ķīmisko maisījumu (tai skaitā biocīdu un mazgāšanas līdzekļu) un kosmētikas līdzekļu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; +4.12. kontrolēt sniegtās informācijas un tirgū laisto tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko cigarešu, uzpildes flakonu un jaunieviesto tabakas izstrādājumu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; +4.13. piedalīties ātrās ziņošanas sistēmā par nepārtikas preču un pakalpojumu drošumu starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm (RAPEX), lai sniegtu informāciju par Latvijas tirgū atklātajām bīstamajām precēm un pārbaudītu saņemto informāciju par bīstamām precēm; +4.14. kontrolēt medicīnisko ierīču un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču, tai skaitā to medicīnisko ierīču, kuras ir aprīkotas ar mākslīgā intelekta sistēmu, ekspluatāciju ārstniecības iestādēs un tirgū laisto medicīnisko ierīču, tai skaitā to medicīnisko ierīču, kuras ir aprīkotas ar mākslīgā intelekta sistēmu, atbilstību normatīvajiem aktiem; +4.15. veikt ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrāciju, attiecīgo reģistru datu papildināšanu un uzturēšanu, nodrošināt to publisku pieejamību, kā arī veikt reģistru datu analīzi; +4.16. izsniegt dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs un Latvijā un veikt kompetentajai iestādei paredzētos uzdevumus Iekšējā tirgus informācijas sistēmā attiecībā uz ārstniecības personām reglamentētajā profesijā veselības aprūpes jomā atbilstoši normatīvajiem aktiem par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu; +4.17. veikt ekspertīzes, sniegt atzinumus Ārstniecības riska fonda ietvaros par personas veselībai un dzīvībai nodarītā kaitējuma esību, kaitējuma un atlīdzības apmēru, kā arī vērtēt ārstniecības izdevumu saistību ar pacientam nodarītā kaitējuma seku mazināšanu vai novēršanu; +4.18. piedalīties starptautisko veselības aizsardzības noteikumu izpildē veselības aizsardzības īstenošanas jomā; +4.19. atbilstoši kompetencei sniegt atbalstu Nacionālajam veselības dienestam pārrobežu veselības aprūpes kontaktpunkta darbības nodrošināšanai; +4.20. iekļaut ārstniecības iestādes veselības tūrisma pakalpojumu sniedzēju sarakstā; +4.21. veikt citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(Grozīts ar MK 22.07.2025. noteikumiem Nr. 466) +5. Lai paveiktu noteiktos uzdevumus, inspekcijai ir šādas tiesības: +5.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, ārstniecības iestādēm, kā arī no fiziskajām personām un privāto tiesību juridiskajām personām uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus (tai skaitā medicīniskos dokumentus); +5.2. izņemt dokumentus (tai skaitā medicīniskos dokumentus) vai saņemt to apliecinātas kopijas; +5.3. pieprasīt un saņemt to personu paskaidrojumus, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu prasību ievērošanu; +5.4. normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos uzdot fiziskajām vai juridiskajām personām pārtraukt sabiedrības un indivīda interesēm, veselībai un dzīvībai kaitīgas darbības vai bezdarbību un novērst konstatētās neatbilstības. Kontrolēt minētajām personām doto uzdevumu izpildi; +5.5. sniegt kompetentajām institūcijām priekšlikumus par nepieciešamību apturēt vai anulēt speciālās atļaujas (licences) un profesionālās darbības sertifikātus, ja konstatēti pārkāpumi inspekcijas kompetencē esošajās darbības jomās; +5.6. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdot administratīvos aktus vai pārvaldes lēmumus, kā arī veikt administratīvā pārkāpuma procesu; +5.7. uzdot veikt konkrētus pasākumus preces neatbilstības novēršanai un kontrolēt doto uzdevumu izpildi, normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos aizliegt vai apturēt izplatīšanu, izņemt, atsaukt tirgū laistās vai izplatītās ķīmiskās vielas un maisījumus (tai skaitā biocīdus un mazgāšanas līdzekļus), kosmētikas līdzekļus, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās cigaretes, to uzpildes flakonus, zāles un narkotiskās un psihotropās zāles, medicīniskās ierīces, pārtraukt ūdensapgādi; +5.8. normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos bez iepriekšēja brīdinājuma, īpašas atļaujas, maksas un citiem ierobežojumiem netraucēti apmeklēt un kontrolēt jebkuru objektu visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no tā padotības un apmeklēšanas režīma, izņemot ieslodzījuma vietas un citas normatīvajos aktos noteiktās ierobežotas pieejas iestādes un teritorijas, kuru apmeklēšana saskaņojama ar attiecīgās iestādes vadību vai teritorijas administrāciju; +5.9. pieprasīt, lai kontrolējamās fiziskās un juridiskās personas nodrošinātu pārbaudāmā objekta vadītāja, atbildīgās amatpersonas vai cita pārstāvja klātbūtni kontroles laikā; +5.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbaudāmajos objektos ņemt vides un preču paraugus, organizēt to laboratorisko pārbaudi vai cita veida ekspertīzi atbilstoši gada uzraudzības un kontroles plānam (programmai) vai gadījumos, ja ir pamatotas aizdomas par attiecīgā objekta darbības neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; +5.11. veikt mērījumus un kontrolpirkumus; +5.12. iekasēt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar inspekcijas maksas pakalpojumu cenrādi; +5.13. ja nepieciešams, veicot ekspertīzi, pieaicināt profesionālo organizāciju speciālistus; +5.14. pārbaudīt, vai ārstniecības iestādes, ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas ir veikušas reģistrāciju attiecīgajos reģistros; +5.15. atbilstoši kompetencei izstrādāt informatīvus materiālus, lai informētu vai brīdinātu sabiedrību; +5.16. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. + +III. Inspekcijas darbības organizācija +6. Inspekcijas darbu vada inspekcijas vadītājs. Vadītājs ir valsts civildienesta ierēdnis. +7. Inspekcijas vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs. +8. Inspekcijas vadītājs nosaka inspekcijas organizatorisko struktūru. +9. Kontroles un uzraudzības pilnvaras ir šādām inspekcijas amatpersonām: inspekcijas vadītājam, inspekcijas vadītāja vietniekiem, departamentu vadītājiem un vadītāju vietniekiem, kontroles un uzraudzības struktūrvienību vadītājiem un vadītāju vietniekiem, vecākajiem inspektoriem, inspektoriem, vecākajiem ārstiem ekspertiem, ārstiem ekspertiem, ārstu ekspertu palīgiem, vecākajiem higiēnas ārstiem, higiēnas ārstiem un higiēnas ārstu palīgiem, vecākajiem tehniskās uzraudzības inspektoriem, tehniskās uzraudzības inspektoriem, sabiedrības veselības analītiķiem, vides veselības analītiķiem. Inspekcijas amatpersonām, veicot amata pienākumus, ir dienesta apliecības. + +IV. Inspekcijas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +10. Inspekcijas darbības tiesiskumu nodrošina inspekcijas vadītājs. Inspekcijas vadītājs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +11. Inspekcijas amatpersonu lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu inspekcijas vadītājam. Inspekcijas vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12. Inspekcijas vadītāja lēmumus (izņemot šo noteikumu 11. punktā minēto lēmumu) un faktisko rīcību var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +13. Inspekcija ne retāk kā reizi gadā sniedz veselības ministram pārskatu par pārvaldes funkciju izpildi un inspekcijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājums +14. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008. gada 5. februāra noteikumus Nr. 76 "Veselības inspekcijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 22. nr.; 2009, 147. nr.; 2010, 204. nr.; 2012, 66. nr.; 2013, 208. nr.). + +Ministru prezidenta vietā – +Ministru prezidenta biedrs, +tieslietu ministrs J. Bordāns +Veselības ministre I. Viņķele diff --git a/sources/29-0649-neatliekamas-mediciniskas-palidzibas-dienests.txt b/sources/29-0649-neatliekamas-mediciniskas-palidzibas-dienests.txt new file mode 100644 index 0000000..fbb9246 --- /dev/null +++ b/sources/29-0649-neatliekamas-mediciniskas-palidzibas-dienests.txt @@ -0,0 +1,74 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.1480 Rīgā 2009.gada 15.decembrī (prot. Nr.88 53.§) +Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (turpmāk – dienests) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Dienesta darbības mērķis ir īstenot vienotu valsts politiku neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas jomā. + +II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Dienestam ir šādas funkcijas: +3.1. organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem pirmsslimnīcas etapā; +3.2. organizēt apmācības neatliekamās medicīniskās palīdzības un pirmās palīdzības sniegšanā, kā arī katastrofu medicīnā; +3.3. plānot katastrofu medicīnas sistēmas darbību, organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību ārkārtas medicīniskajās situācijās un katastrofās, kā arī gadījumā, ja nepieciešamais medicīniskās palīdzības apjoms pārsniedz ārstniecības iestādes resursu iespējas; +3.4. glabāt medicīnisko ierīču un medikamentu valsts materiālās rezerves. +4. Lai īstenotu noteiktās funkcijas, dienestam ir šādi uzdevumi: +4.1. plānot, vadīt, koordinēt un sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem ikdienā, ārkārtas medicīniskajās situācijās un katastrofās; +4.2. plānot, organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību pēc ārstniecības iestādes pieprasījuma, ja nepieciešamais medicīniskās palīdzības apjoms pārsniedz ārstniecības iestādes resursu iespējas; +4.3. ārkārtas medicīniskajās situācijās organizēt personu pārvešanu un ievietošanu ārstniecības iestādē, kurā iespējams sniegt nepieciešamo medicīnisko palīdzību; +4.4. koordinēt un nodrošināt medicīnisko evakuāciju valstī; +4.5. sadarbībā ar pašvaldībām koordinēt ārstniecības iestāžu katastrofu medicīnas plānu izstrādāšanu; +4.6. izstrādāt un reizi gadā aktualizēt valsts katastrofu medicīnas plānu un iesniegt to apstiprināšanai Veselības ministrijā; +4.7. nodrošināt sadarbību ar citiem ārkārtas situāciju un katastrofu seku likvidēšanā iesaistītajiem dienestiem; +4.8. plānot un koordinēt rīcību sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā un sabiedrības veselības ārkārtas situācijās; +4.9. nodrošināt Pasaules Veselības organizācijas koordinācijas punkta funkcijas Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu darbības jomā; +4.10. nodrošināt Eiropas Savienības RAS-BICHAT (Bioloģiskā un ķīmiskā terorisma agrīnā brīdināšanas sistēma) sistēmas darbību un kontaktpunkta funkcijas Latvijā; +4.11. nodrošināt dienesta personāla apmācību un kvalifikācijas uzturēšanu; +4.12. organizēt citu ārstniecības personu, studentu, rezidentu un cita neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla apmācību; +4.13. apmācīt un sagatavot ārstniecības personas dalībai starptautiskajās humānās palīdzības misijās; +4.14. sadarbībā ar profesionālajām asociācijām un organizācijām sagatavot mācību programmas neatliekamās medicīniskās palīdzības un pirmās palīdzības sniegšanā, katastrofu medicīnā, kā arī pirmās palīdzības pasniedzēju apmācībā; +4.15. apmācīt pirmās palīdzības pasniedzējus; +4.16. izsniegt, apturēt vai anulēt izglītības iestāžu vai pasniedzēju apliecības, kas ļauj veikt apmācību pirmās palīdzības sniegšanā; +4.17. plānot un organizēt ārkārtas medicīnisko un ārkārtas sabiedrības veselības situāciju treniņu apmācības un piedalīties tajās, kā arī organizēt praktiskās mācības pirmās palīdzības un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā; +4.18. piedalīties reģionāla, valsts un starptautiska mēroga civilās aizsardzības mācībās, katastrofu un krīžu novēršanas un pārvarēšanas plānošanas un praktiskajās mācībās; +4.19. plānot nepieciešamos materiāltehniskos resursus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai; +4.20. nodrošināt operatīvo medicīnisko rezervju veidošanu, uzturēšanu un atjaunošanu, kā arī uzraudzīt to lietošanu; +4.21. izstrādāt, papildināt un attīstīt katastrofu medicīnas sistēmas darbības nodrošināšanai nepieciešamās informācijas uzskaiti par valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu materiāli tehnisko nodrošinājumu, kā arī par personām, kas ir apmācītas pirmās palīdzības sniegšanā; +4.22. izstrādāt priekšlikumus par dienesta un glābšanas dienestu nodrošinājumu ar medicīnisko aprīkojumu, tā savietojamību un modernizāciju; +4.23. izstrādāt priekšlikumus par valsts materiālo rezervju veidošanu, atjaunošanu, nomaiņu, norakstīšanu un nomenklatūras precizēšanu; +4.24. uzglabāt, uzskaitīt un atjaunot medicīnisko ierīču un medikamentu valsts materiālās rezerves, kā arī organizēt to realizēšanu; +4.25. sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem izstrādāt priekšlikumus par Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājumu ar medicīnisko aprīkojumu un organizēt apmācības aprīkojuma lietošanā; +4.26. piedalīties normatīvo aktu projektu izstrādē un atzinumu sniegšanā par citu institūciju sagatavotajiem iestādes kompetencē esošajiem normatīvo aktu projektiem; +4.27. informēt sabiedrību par neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu un profilaktiskiem pasākumiem sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā; +4.28. atbilstoši kompetencei izskatīt fizisku un juridisku personu sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus; +4.29. veikt citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +5. Dienestam ir šādas tiesības: +5.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un gadījumā pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un ārstniecības iestādēm dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus, kā arī lūgt privātpersonām sniegt dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +5.2. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts pārvaldes iestādēm, fiziskām personām un privāto tiesību juridiskām personām, kā arī ārvalstu institūcijām; +5.3. slēgt starpresoru vienošanos; +5.4. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt iepirkumus iestādes darbības nodrošināšanai; +5.5. sniegt maksas pakalpojumus, saņemt ziedojumus, dāvinājumus un ārvalstu finansiālo palīdzību; +5.6. atbilstoši kompetencei organizēt seminārus, konferences un kongresus; +5.7. publicēt informatīvus un reklāmas materiālus un sniegt plašsaziņas līdzekļos informāciju par dienesta kompetencē esošajiem jautājumiem; +5.8. pieaicināt ekspertus, lai veiktu ar dienesta darbību saistītus uzdevumus; +5.9. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. + +III. Dienesta struktūra +6. Dienestu vada direktors. Direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs. Direktoram var būt vietnieki. +7. Direktors nosaka iestādes iekšējo organizatorisko struktūru. +8. Dienests var veidot teritoriālās struktūrvienības reģionālās daudzprofila slimnīcas stacionārās palīdzības apkalpes zonā. +9. Dienesta teritoriālo struktūrvienību vada teritoriālās struktūrvienības vadītājs. Teritoriālās struktūrvienības vadītāju pieņem darbā un atlaiž no darba direktors. + +IV. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskata sniegšana +10. Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina direktors. Direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +11. Dienesta amatpersonu lēmumus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu direktoram. Direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +12. Direktora lēmumus (izņemot šo noteikumu 11.punktā minēto lēmumu) un faktisko rīcību var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +13. Dienests ne retāk kā reizi gadā sniedz veselības ministram pārskatu par pārvaldes funkciju izpildi un dienestam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājums +14. Atzīt par spēku zaudējušiem: +14.1. Ministru kabineta 2005.gada 11.oktobra noteikumus Nr.761 "Katastrofu medicīnas centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 164.nr.; 2008, 106.nr.; 2009, 17., 147.nr.); +14.2. Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra noteikumus Nr.92 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 17., 147.nr.). + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Veselības ministre B.Rozentāle diff --git a/sources/29-0674-NVD.txt b/sources/29-0674-NVD.txt new file mode 100644 index 0000000..18d3057 --- /dev/null +++ b/sources/29-0674-NVD.txt @@ -0,0 +1,105 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.850 Rīgā 2011.gada 1.novembrī (prot. Nr.62 48.§) +Nacionālā veselības dienesta nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Nacionālais veselības dienests (turpmāk – dienests) ir veselības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +(Grozīts ar MK 21.11.2018. noteikumiem Nr. 713) +2. Dienesta darbības mērķis ir īstenot valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, nodrošinot racionālu un maksimāli efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī īstenot valsts politiku veselības un sabiedrības veselības datu iegūšanā un analīzē. +(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 871 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2025., sk. 19. punktu) + +II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Dienestam ir šādas funkcijas: +3.1. administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus un saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem norēķināties par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī ambulatorajai ārstniecībai paredzētajām zālēm un medicīniskajām ierīcēm; +3.2. uzraudzīt dienesta administrēšanā nodoto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un aptiekās; +3.3. analizēt veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus, prognozēt veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un izvērtēt šo pakalpojumu nepieciešamību; +3.4. informēt sabiedrību par tai pieejamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību, kā arī konsultēt iedzīvotājus par viņu tiesībām, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus; +3.5. organizēt un veikt normatīvajos aktos paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču valsts centralizētos iepirkumus veselības aprūpes jomā; +3.6. nodrošināt valsts organizētā vēža skrīninga īstenošanu; +3.7. regresa kārtībā atgūt līdzekļus par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes sniegto neatliekamo medicīnisko palīdzību un personu ārstēšanu, ja ārstēšana ir prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma sekas; +3.8. veikt kompetentās iestādes uzdevumus veselības aprūpes jomā, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulā (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1231/2010, ar ko Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem minētās regulas neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ; +3.9. nodrošināt starptautisko saistību izpildi veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā; +3.10. izstrādāt priekšlikumus un finanšu aprēķinus jaunu no valsts budžeta apmaksājamu veselības aprūpes pakalpojumu ieviešanai; +3.11. pamatojoties uz veselības ekonomikas principiem, izstrādāt priekšlikumus par veselības aprūpei piešķirtā finansējuma efektīvu izmantošanu; +3.12. izstrādāt veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeļus un noteikt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumu veidus; +3.13. veidot un uzturēt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo ārstniecībā lietojamo zāļu un medicīnisko ierīču sarakstus; +3.14. izstrādāt racionālas farmakoterapijas vadlīnijas; +3.15. administrēt Ārstniecības riska fondu; +3.16. sadarboties ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu jomā, kas saistīta ar dienesta darbību; +3.17. atbilstoši normatīvajiem aktiem segt maksu par farmaceita pakalpojumiem no valsts budžeta līdzekļiem; +3.18. atbilstoši piešķirtajam finansējumam veikt maksājumus no valsts budžeta līdzekļiem par digitālās veselības politikas īstenošanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Digitālās veselības centrs", kam deleģēta tās īstenošana; +3.19. atbilstoši piešķirtajam finansējumam veikt maksājumus no valsts budžeta līdzekļiem metodiskās vadības institūcijai par metodiskās vadības nodrošināšanu attiecīgajā veselības aprūpes jomā; +3.20. (zaudējis spēku ar 01.01.2025.; sk. 18. punktu). +(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 871 redakcijā; 3.17. un 3.18. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2025., sk. 19. punktu) +4. Lai nodrošinātu šo noteikumu 3. punktā minēto funkciju izpildi, dienests veic šādus uzdevumus: +4.1. slēdz līgumus par: +4.1.1. valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu; +4.1.2. ambulatorajai ārstniecībai paredzēto no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču nodrošināšanu saskaņā ar valsts budžeta likumu kārtējam gadam; +4.2. veic valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasi; +4.3. veido, uztur un papildina: +4.3.1. šādas valsts informācijas sistēmas, kuru pārzinis ir dienests: +4.3.1.1. veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmu "Vadības informācijas sistēma" (turpmāk – vadības sistēma), kas nodrošina veselības aprūpes norēķinus; +4.3.1.2. kompensējamo zāļu reģistrācijas un uzskaites informācijas sistēmu; +4.3.1.3. veselības nozares elektronisko starptautiskās sadarbības informācijas sistēmu (SSIS); +4.3.1.4. nacionālās lietotnes aizstājēju NVD JINA (JUMP's Implementation of National Application); +4.3.2. veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzi; +4.4. analizē noslēgto līgumu izpildi un apkopo informāciju par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču nodrošinājumu; +4.5. apkopo vadības sistēmas datus; +4.6. pārbauda no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējas, to sniegšanas pamatotību un atbilstību līgumam ar dienestu; +4.7. atbilstoši kompetencei uzdod veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem novērst konstatētās nepilnības veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu izlietošanā un atmaksāt personai nepamatoti iekasētu pacienta iemaksu vai samaksu par veselības aprūpes pakalpojumu; +4.8. koordinē veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu: +4.8.1. atbilstoši starptautiskajiem līgumiem; +4.8.2. Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un apjomā Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri uzturas Eiropas Savienībā, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs un Šveices Konfederācijā, kā arī Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un Šveices Konfederācijā apdrošinātajām personām, kuras uzturas Latvijas Republikā; +4.9. veic pārrobežu veselības aprūpes valsts kontaktpunkta uzdevumus; +4.10. slēdz līgumu par valsts organizētā vēža skrīninga un pēcskrīninga pakalpojumu sniegšanu un apmaksu; +4.11. nodrošina valsts organizētā vēža skrīninga uzaicinājuma vēstuļu nosūtīšanu; +4.12. nodrošina valsts organizētā vēža skrīninga un pēcskrīninga pakalpojumu pieejamību; +4.13. nodrošina valsts organizētā vēža skrīninga un pēcskrīninga datu pieejamību; +4.14. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām un pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, piedalās starptautiskajos sadarbības projektos un citos starptautiskajos pasākumos, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu jomā, kas saistīta ar dienesta darbību; +4.15. atbilstoši kompetencei piedalās normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu sagatavošanā un izvērtēšanā; +4.16. izstrādā no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un samaksas nosacījumus; +4.17. aprēķina no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo ārstniecībā izmantojamo (tai skaitā kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto) zāļu un medicīnisko ierīču cenas; +4.18. organizē, koordinē un veic pētījumus veselības ekonomikas, veselības aprūpes finansēšanas un pakalpojumu samaksas jomā; +4.19. analizē finansējumu, kas zāļu iegādei izlietots no zāļu iegādes kompensācijas sistēmai paredzētajiem līdzekļiem, sadalījumā pa zāļu grupām, nosaukumiem, zāļu vispārīgajiem nosaukumiem, diagnožu grupām; +4.20. sagatavo priekšlikumus par racionālu finansējuma izmantošanu, kas paredzēts no valsts budžeta apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu segšanai; +4.21. apkopo un izvērtē valsts institūciju, nozares profesionālo organizāciju, ārstniecības iestāžu pārskatus un speciālistu ieteikumus par medicīnisko tehnoloģiju ieviešanu un veselības aprūpes pakalpojumu attīstību; +4.22. nodrošina ārstniecības riska maksājumu iekasēšanu no ārstniecības iestādēm un no ārstniecības riska fonda izmaksā atlīdzību pacientiem par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu un morālo kaitējumu; +4.23. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. +(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 871 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.06.2026. noteikumiem Nr. 375) +5. Dienestam ir šādas tiesības: +5.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +5.2. sniegt fiziskām un juridiskām personām publiskos pakalpojumus un iekasēt par tiem maksu atbilstoši dienesta maksas pakalpojumu cenrādim; +5.3. sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskām organizācijām, fiziskām un juridiskām personām, kā arī ārvalstu institūcijām; +5.4. pieaicināt ekspertus un veidot darba grupas dienesta funkciju un uzdevumu izpildei; +5.5. iesaistīties Eiropas Savienības institūciju un starptautisko organizāciju programmās un projektos; +5.6. atbilstoši darbības jomai rīkot konferences, seminārus, kursus, mācības un citus izglītojošus un informatīvus pasākumus; +5.7. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. + +III. Dienesta darbības organizācija +6. Dienestu vada direktors. Direktors ir valsts civildienesta ierēdnis. Direktoru konkursa kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs. +7. Dienesta direktors nosaka dienesta organizatorisko struktūru. +8. Dienesta direktoram var būt vietnieki – valsts civildienesta ierēdņi. +9. Dienesta sastāvā var būt teritoriālās struktūrvienības. +10. Dienesta teritoriālo struktūrvienību vada teritoriālās struktūrvienības vadītājs. Teritoriālās struktūrvienības vadītāja pienākumus, tiesības un atbildību nosaka teritoriālās struktūrvienības reglamentā. + +IV. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +11. Dienesta direktors nodrošina dienesta darbības tiesiskumu un ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +12. Dienesta amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu dienesta direktoram. Dienesta direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. +(MK 21.11.2018. noteikumu Nr. 713 redakcijā) +13. Dienesta direktora vai dienesta direktora vietnieka izdoto administratīvo aktu (izņemot šo noteikumu 12. punktā minēto lēmumu) vai faktisko rīcību var apstrīdēt Veselības ministrijā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. +(MK 21.11.2018. noteikumu Nr. 713 redakcijā) +14. Dienests reizi gadā iesniedz veselības ministram pārskatu par funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu. +15. Dienests pēc Veselības ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par dienesta darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +16. Atzīt par spēku zaudējušiem: +16.1. Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumus Nr.1119 "Veselības ekonomikas centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 157.nr.); +16.2. Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumus Nr.1149 "Veselības norēķinu centra nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 161.nr.; 2010, 72.nr.). +17. (Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 871) +18. Šo noteikumu 3.20. apakšpunkts ir spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim. +(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 871 redakcijā) +19. Grozījumi šo noteikumu 3.17. apakšpunktā par maksājumu veikšanu par farmaceita pakalpojumiem, 2. punktā, 3.18. apakšpunktā par maksājumu veikšanu par digitālās veselības politikas īstenošanu un 4. punktā stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. +(MK 17.12.2024. noteikumu Nr. 871 redakcijā) + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Veselības ministre I.Circene diff --git a/sources/29-0677-slimibu-profilakses-kontroles-centrs.txt b/sources/29-0677-slimibu-profilakses-kontroles-centrs.txt new file mode 100644 index 0000000..cfecf19 --- /dev/null +++ b/sources/29-0677-slimibu-profilakses-kontroles-centrs.txt @@ -0,0 +1,102 @@ +Ministru kabineta noteikumi Nr.241 Rīgā 2012.gada 3.aprīlī (prot. Nr.18 30.§) +Slimību profilakses un kontroles centra nolikums +Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu + +I. Vispārīgie jautājumi +1. Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – centrs) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. +2. Centra darbības mērķis ir īstenot valstī sabiedrības veselības politiku epidemioloģiskās drošības un slimību profilakses apakšjomās un veselības aprūpes politiku veselības aprūpes kvalitātes apakšjomā, kā arī nodrošināt veselības veicināšanas politikas īstenošanu un koordināciju. +(MK 14.02.2017. noteikumu Nr. 84 redakcijā) + +II. Centra funkcijas, uzdevumi un tiesības +3. Centram ir šādas funkcijas: +3.1. izstrādāt uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus un labākajai starptautiskajai praksei atbilstošus priekšlikumus veselības aprūpes un sabiedrības veselības politikas veidošanai un sniegt priekšlikumus par šīs politikas prioritātēm; +3.2. veikt neinfekcijas slimību uzraudzību, organizēt slimību profilakses un veselības veicināšanas pasākumus, kā arī izvērtēt faktorus, kuri var ietekmēt sabiedrības veselību; +3.3. veikt infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību, monitoringu un izlūkošanu; +3.4. organizēt infekcijas slimību profilakses un izplatības ierobežošanas pasākumus, tai skaitā pasākumus iedzīvotāju grupās, kas pakļautas paaugstinātam infekciju riskam vai piederīgas īpašām riska grupām; +3.5. koordinēt un pārraudzīt politikas plānošanas dokumentu izpildi epidemioloģiskās drošības apakšjomā; +3.6. iegūt, apkopot, apstrādāt un analizēt sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistikas informāciju; +3.7. veikt sabiedrības veselības monitoringu; +3.8. nodrošināt metodisku atbalstu ārstniecības iestādēm ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības jautājumos; +3.9. izstrādāt un uzturēt veselības aprūpes rezultatīvo rādītāju un indikatoru klāstu ārstniecības iestāžu darbības un rezultātu analīzei; +3.10. sniegt valsts pārvaldes institūcijām informatīvo atbalstu iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes īstenošanā; +3.11. sagatavot izstrādājamo klīnisko vadlīniju sarakstu, izvērtēt klīniskās vadlīnijas un nodrošināt to ieviešanas metodisko vadību; +3.12. nodrošināt valsts organizētā vēža skrīninga programmu vadību. +(Grozīts ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr. 820; MK 14.02.2017. noteikumiem Nr. 84; MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 486; MK 15.08.2023. noteikumiem Nr. 456) +4. Lai nodrošinātu šo noteikumu 3.punktā minēto funkciju izpildi, centrs veic šādus uzdevumus: +4.1. izstrādā slimību profilakses un veselības veicināšanas programmas un veic to īstenošanas metodisko vadību; +4.1.¹ valsts un reģionālā līmenī koordinē veselības veicināšanas pasākumu īstenošanu; +4.1.² informē sabiedrības grupas jautājumos, kas ietekmē veselību un veselīgu dzīvesveidu; +4.2. nodrošina infekcijas slimību gadījumu un uzliesmojumu epidemioloģisko izmeklēšanu un pretepidēmijas pasākumu organizēšanu infekcijas slimību perēkļos, veic epidemioloģisko datu analīzi, riska novērtēšanu, piedalās ārkārtas situāciju pārvaldīšanā un epidēmijas (pandēmijas) draudu novēršanā; +4.3. plāno iedzīvotāju vakcināciju, apkopo vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumus un pasūta vakcīnas no zāļu lieltirgotavām, nodrošina vakcinācijas monitoringu, statistisko datu apkopošanu un analīzi, veic vakcinācijas komplikāciju gadījumu monitoringu un epidemioloģisko izmeklēšanu; +4.4. sagatavo informāciju, izstrādā metodiskos ieteikumus un sniedz metodisko atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām, ārstniecības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, citām juridiskām un fiziskām personām jautājumos, kas saistīti ar epidemioloģisko drošību, slimību profilaksi un veselības veicināšanu; +4.5. iegūst, apkopo, apstrādā, analizē, publicē un izplata iekšzemes un ārvalstu datu lietotājiem nepieciešamo valsts statistisko informāciju (kopsavilkumu) par veselības aprūpes pakalpojumiem, iedzīvotāju veselības stāvokli, infekcijas slimībām, veselības riska faktoriem, sabiedrības veselības problēmām, atkarības slimībām un garīgo veselību; +4.6. plāno, metodiski vada, organizē, koordinē un veic pētījumus sabiedrības veselības jomā; +4.7. veido un attīsta nacionālo informācijas un monitoringa sistēmu attiecībā uz infekcijas slimībām un koordinē minētās sistēmas darbību; +4.8. (svītrots ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr. 820); +4.9. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām, starptautiskajām institūcijām un organizācijām, nodrošinot informācijas un pieredzes apmaiņu, apmācību un kopīgu projektu īstenošanu, pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās, Eiropas Savienības institūcijās un starptautiskajos pasākumos; +4.10. atbilstoši kompetencei piedalās normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu sagatavošanā un izvērtēšanā; +4.11. organizē HIV profilakses punktu darba nodrošinājumam nepieciešamo zāļu un medicīnisko ierīču plānošanu, iepirkšanu, uzglabāšanu, uzskaiti un sadali; +4.12. veido, uztur un papildina šādas centra pārziņā esošas valsts informācijas sistēmas un datubāzes: +4.12.1. Valsts infekcijas slimību uzraudzības un monitoringa sistēmu (VISUMS); +4.12.2. (svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 539); +4.12.3. (svītrots ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr. 820); +4.12.4. iedzīvotāju genoma valsts reģistru; +4.12.5. jaundzimušo reģistru; +4.12.6. ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistru; +4.12.7. veselības aprūpes nozares valsts statistisko pārskatu datubāzi; +4.12.8. Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi; +4.12.9. stacionāro gultu fonda izmantošanas datubāzi; +4.12.10. (svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 539); +4.12.11. (svītrots ar MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 486); +4.12.12. (svītrots ar MK 10.08.2021. noteikumiem Nr. 539); +4.12.13. klīnisko vadlīniju datubāzi; +4.13. atbilstoši kompetencei nodrošina Centrālo statistikas pārvaldi, Pasaules Veselības organizāciju, Eiropas Savienības institūcijas, valsts un pašvaldību institūcijas ar centra rīcībā esošo informāciju; +4.14. nodrošina Eiropas Savienības Infekcijas slimību agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) darbības uzturēšanu un koordinēšanu; +4.15. nodrošina Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra fokālo punktu, kā arī Eiropas epidemioloģiskās uzraudzības sistēmas (TESSy) koordinatora pienākumu izpildi; +4.16. nodrošina valsts specializētā centra funkciju dalībai Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra uzturētajā Eiropas Informācijas tīklā par narkotikām un narkomāniju (Reitox) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Regulai (EK) Nr. 1920/2006 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru un atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. novembra Regulai (ES) 2017/2101, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1920/2006 attiecībā uz informācijas apmaiņu, agrīnās brīdināšanas sistēmu un riska novērtēšanu saistībā ar jaunām psihoaktīvām vielām (turpmāk – regula 2017/2101); +4.17. nodrošina informācijas apmaiņu starp Eiropas Informācijas tīkla par narkotikām un narkomāniju (Reitox) valsts specializēto centru, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru un Eiropolu par jaunām psihoaktīvām vielām, to atklāšanu un identificēšanu, lietošanu un lietošanas paradumiem, šo vielu izgatavošanu, ieguvi, izplatīšanu un izplatīšanas metodēm, nelikumīgu tirdzniecību un komerciālo, medicīnisko un zinātnisko pielietojumu, kā arī iespējamiem un apzinātajiem riskiem atbilstoši regulai 2017/2101; +4.18. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus; +4.19. izstrādā un ārstniecības iestādēm izplata metodiskos ieteikumus ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības paaugstināšanai; +4.20. sniedz metodisku atbalstu, ārstniecības iestādēm analizējot ar pacientu drošību saistītus neparedzētus gadījumus; +4.21. uzkrāj datus par veselības aprūpes rezultatīvajiem rādītājiem un indikatoriem un veic to analīzi; +4.22. veido konkrētu pacientu grupu ārstniecības procesu aprakstus, kas balstīti uz zinātniskiem pierādījumiem; +4.23. izvērtē valsts organizētā vēža skrīninga, tai skaitā jaunās vēža skrīninga, programmas un sagatavo ieteikumus to pilnveidošanai, kā arī nodrošina programmu un ieteikumu ieviešanu atbilstoši Eiropas Komisijas vēža skrīninga kvalitātes rekomendācijām; +4.24. sniedz priekšlikumus apmācības, studiju un tālākizglītības programmu pilnveidošanai par valsts organizēto vēža skrīningu; +4.25. nodrošina Sistematizētās medicīniskās nomenklatūras (SNOMED CT) Nacionālā izplatīšanas centra darbību. +(Grozīts ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr. 820; MK 14.02.2017. noteikumiem Nr. 84; MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 486; MK 15.08.2023. noteikumiem Nr. 456; MK 19.11.2025. noteikumiem Nr. 682) +5. Centram ir šādas tiesības: +5.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, ārstniecības iestādēm, kā arī fiziskām un juridiskām personām centra uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; +5.2. sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskām organizācijām, fiziskām un juridiskām personām, kā arī ārvalstu institūcijām; +5.3. pieaicināt ekspertus un veidot darba grupas centra funkciju un uzdevumu izpildei; +5.4. iesaistīties Eiropas Savienības institūciju un starptautisko organizāciju programmās un projektos; +5.5. atbilstoši darbības jomai rīkot konferences, seminārus, kursus, mācības un citus izglītojošus un informatīvus pasākumus; +5.6. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdot administratīvos aktus; +5.7. saņemt ziedojumus, dāvinājumus un ārvalstu finansiālo palīdzību; +5.7.¹ sniegt maksas pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; +5.8. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības. +(Grozīts ar MK 04.12.2012. noteikumiem Nr.820; 5.7.¹ apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2013., sk. grozījumu 2.punktu) + +III. Centra darbības organizācija +6. Centru vada direktors. Centra direktors ir valsts civildienesta ierēdnis. Centra direktoru konkursa kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata veselības ministrs. +7. Centra direktors nosaka centra organizatorisko struktūru. +8. Centra direktoram var būt vietnieki – valsts civildienesta ierēdņi. +9. Centra sastāvā var būt teritoriālās struktūrvienības. +10. Centra teritoriālo struktūrvienību vada teritoriālās struktūrvienības vadītājs. Teritoriālās struktūrvienības vadītāja pienākumus, tiesības un atbildību nosaka teritoriālās struktūrvienības reglamentā. + +IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana +11. Centra direktors nodrošina centra darbības tiesiskumu un ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību. +12. Centra struktūrvienību amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu centra direktoram. Centra direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +13. Centra direktora izdotos administratīvos aktus (izņemot šo noteikumu 12.punktā minēto lēmumu) un faktisko rīcību var apstrīdēt Veselības ministrijā. Veselības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. +14. Centrs reizi gadā iesniedz veselības ministram pārskatu par funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu. +15. Centrs pēc Veselības ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par centra darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu. + +V. Noslēguma jautājumi +16. Atzīt par spēku zaudējušiem: +16.1. Ministru kabineta 2005.gada 4.janvāra noteikumus Nr.8 "Valsts aģentūras "Latvijas Infektoloģijas centrs" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 4., 172.nr.; 2007, 65.nr.; 2009, 145.nr.); +16.2. Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumus Nr.528 "Noteikumi par valsts aģentūras "Latvijas Infektoloģijas centrs" publisko pakalpojumu cenrādi" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 115.nr.; 2006, 101.nr.; 2007, 88.nr.; 2008, 114.nr.; 2009, 72., 169.nr.; 2010, 61.nr.). +16.¹ Šo noteikumu 3.11., 4.2.13. un 4.22. apakšpunkts stājas spēkā 2018. gada 1. septembrī. +(MK 07.08.2018. noteikumu Nr. 486 redakcijā) +17. Noteikumi piemērojami ar 2012.gada 1.aprīli. + +Ministru prezidents V.Dombrovskis +Veselības ministre I.Circene diff --git a/tools/build_all.py b/tools/build_all.py new file mode 100644 index 0000000..2c431b1 --- /dev/null +++ b/tools/build_all.py @@ -0,0 +1,62 @@ +#!/usr/bin/env python3 +"""Visi nolikumi: katalogs nolikumi.yaml (VPK ID → likumi.lv id) + likumi.lv HTML kešs → sources/*.txt, data/*.xml. + + python3 tools/build_all.py +""" +import json +import os +import re +import sys +import unicodedata + +import yaml +from lxml import etree + +sys.path.insert(0, os.path.dirname(os.path.abspath(__file__))) +import convert # noqa: E402 + +ROOT = os.path.dirname(os.path.dirname(os.path.abspath(__file__))) +DROP = {"latvijas", "republikas", "lr", "valsts", "un", "–", "-"} + + +def ascii_(s): + s = unicodedata.normalize("NFKD", s) + return "".join(c for c in s if not unicodedata.combining(c)) + + +def short_name(name): + w = [x for x in re.split(r"[^\wĀ-ž]+", name.lower()) if x] + core = [x for x in w if x not in DROP] or w + return "-".join(ascii_(x) for x in core[:4]) + + +def stem_for(org, reg): + o = reg.get(org) or {} + ab = next((x for x in o.get("abbr", []) if re.fullmatch(r"[A-ZĀ-Ž][A-Za-zĀ-ž]{1,9}", x)), None) + return f"{org}-{ascii_(ab)}" if ab else f"{org}-{short_name(o.get('name', org))}" + + +def main(cache, reg_path, retrieved): + ns = {"v": "urn:pppa:cac:valdiba:0.2"} + reg = {} + for o in etree.parse(reg_path).getroot().findall("v:Organization", ns): + reg[o.get("id")] = {"name": o.findtext("v:Name", namespaces=ns), + "abbr": [x.text for x in o.findall("v:Abbreviation", ns)]} + cat = yaml.safe_load(open(os.path.join(ROOT, "nolikumi.yaml"), encoding="utf-8")) + report = [] + for e in cat["nolikumi"]: + stem = stem_for(e["org"], reg) + e["file"] = f"data/{stem}.xml" + page = open(os.path.join(cache, f"{e['likumi_id']}.html"), encoding="utf-8").read() + name = e.get("institution") or reg[e["org"]]["name"] + r = convert.build(page, e["org"], name, stem, e["likumi_id"], retrieved) + report.append({"org": e["org"], "file": e["file"], "chapters": r["chapters"], "points": r["points"], + "status": r["pase"]["Statuss"], "title": r["pase"]["Nosaukums"]}) + with open(os.path.join(ROOT, "nolikumi.yaml"), "w", encoding="utf-8") as fh: + yaml.safe_dump(cat, fh, allow_unicode=True, sort_keys=False, width=200) + json.dump(report, open("/tmp/build_report.json", "w"), ensure_ascii=False, indent=1) + print("built", len(report)) + + +if __name__ == "__main__": + main(*sys.argv[1:4]) diff --git a/tools/convert.py b/tools/convert.py new file mode 100644 index 0000000..f7e7f9a --- /dev/null +++ b/tools/convert.py @@ -0,0 +1,275 @@ +#!/usr/bin/env python3 +"""likumi.lv konsolidētā redakcija (HTML) → sources/.txt un data/.xml (shēma nolikums-0.1). + + python3 tools/convert.py + +HTML netiek glabāts repozitorijā: avots ir teksta datne, XML atbilst tai (tools/validate.py pārbauda). +""" +import hashlib +import html +import os +import re +import sys +from xml.sax.saxutils import escape, quoteattr + +ROOT = os.path.dirname(os.path.dirname(os.path.abspath(__file__))) + + +def clean(x): + x = re.sub(r"", " ", x or "") + x = re.sub(r"<[^>]+>", "", x) + return re.sub(r"\s+", " ", html.unescape(x)).replace(" ", " ").strip() + + +def a(k, v): + return f" {k}={quoteattr(str(v))}" if v not in (None, "") else "" + + +def el(tag, text, **at): + return f"<{tag}{''.join(a(k, v) for k, v in at.items())}>{escape(text)}" if text else "" + + +def chapter_kind(t): + t = (t or "").lower() + if "vispārīg" in t: + return "general" + if "noslēguma" in t or "pārejas" in t: + return "final" + if "padotībā" in t or "kapitāl" in t: + return "subordinates" + if "tiesiskum" in t or "pārskat" in t: + return "legality" + if "funkcij" in t or "uzdevum" in t or "kompetenc" in t or "tiesīb" in t: + return "competence" + if "pārvald" in t or "struktūr" in t or "amatpersonu" in t or "darba organiz" in t or "vadīb" in t: + return "management" + return "other" + + +def lead_kind(lead): + """Kind of the items a lead sentence introduces: "… ir šādas funkcijas:" → function, "… šādi uzdevumi:" → task, + "… šādas tiesības:" → right; "Lai nodrošinātu funkciju izpildi, … :" → task.""" + l = lead.lower() + m = re.search(r"šād(?:as|i|u)\s+(funkcij|uzdevum|tiesīb|kompetenc)", l) + if m: + return {"funkcij": "function", "uzdevum": "task", "tiesīb": "right", "kompetenc": "task"}[m.group(1)] + if re.search(r"funkciju (izpild|īstenoš)|nodrošinātu .*funkcij", l): + return "task" + for k, w in (("right", "tiesīb"), ("task", "uzdevum"), ("function", "funkcij")): + if w in l: + return k + return "provision" + + +def iso(d): + m = re.match(r"(\d{2})\.(\d{2})\.(\d{4})", d or "") + return f"{m.group(3)}-{m.group(2)}-{m.group(1)}" if m else None + + +SUP = str.maketrans("0123456789", "⁰¹²³⁴⁵⁶⁷⁸⁹") + + +def text_of(el): + """Visible text of an element: digits as superscript characters,
as space, notes kept out by the caller.""" + import copy + e = copy.deepcopy(el) + for s in e.iter("sup"): + s.text = (s.text or "").translate(SUP) + for b in e.iter("br"): + b.tail = " " + (b.tail or "") + return re.sub(r"\s+", " ", e.text_content().replace("\u00ad", "").replace("\u00a0", " ")).strip() + + +def lines_of(el): + import copy + e = copy.deepcopy(el) + for b in e.iter("br"): + b.tail = "\n" + (b.tail or "") + return [re.sub(r"\s+", " ", x).strip() for x in e.text_content().split("\n") if x.strip()] + + +def block_lines(el): + """Text lines of an annex block; a table becomes one line per row with cells separated by ' | '.""" + rows = el.xpath(".//tr") + if not rows: + return [text_of(el)] if text_of(el) else [] + out = [] + for tr in rows: + cells = [text_of(td) for td in tr.xpath("./td|./th")] + if any(cells): + out.append(" | ".join(cells)) + return out + + +def parse(page): + import lxml.html + pase_txt = clean(re.sub(r"|", " ", page, flags=re.S)) + k = pase_txt.rfind("Tiesību akta pase") + seg = pase_txt[k:k + 900] + keys = ["Nosaukums", "Statuss", "Izdevējs", "Veids", "Numurs", "Pieņemts", "Stājas spēkā", "Zaudē spēku", "Publicēts"] + + def f(name): + m = re.search(re.escape(name) + r":\s*(.*?)\s*(?:" + "|".join(re.escape(x) + ":" for x in keys if x != name) + r"|Satura rādītājs|$)", seg) + return m.group(1).strip() if m else None + pase = {x: f(x) for x in keys} + pase["Statuss"] = " ".join((pase["Statuss"] or "").split()[:2]) + if pase["Publicēts"]: + pase["Publicēts"] = re.split(r"\s+(?:OP numurs|Dokumenta valoda|Saistītie dokumenti)", pase["Publicēts"])[0].strip() + root = lxml.html.fromstring(page) + t207 = root.xpath("//div[contains(concat(' ', normalize-space(@class), ' '), ' TV207 ')]")[0] + body = t207.getparent() + head = title = basis = None + chapters, cur, sigs, annexes, tail = [], None, [], [], [] + after_points = False + for el in body: + cls = (el.get("class") or "").split() + c = cls[0] if cls else el.tag + if c == "TV206": + head = " ".join(lines_of(el)) + elif c == "TV207": + title = text_of(el) + elif c == "TV900" and not chapters: + basis = text_of(el) + elif sigs and c.startswith("TV") and text_of(el): + # after the signatories: annexes (pielikumi) with their own headings, numbered rows and tables + for t in block_lines(el): + annexes.append(t) + tail.append(t) + elif c == "TV212": + t = text_of(el) + m = re.match(r"^(.*?)\s*(\((?:Nodaļas nosaukums|Nodaļa)[^()]*(?:\([^()]*\)[^()]*)*\))$", t) + cur = {"title": m.group(1) if m else t, "note": m.group(2) if m else None, "points": []} + chapters.append(cur) + elif c == "TV213" and el.get("data-num"): + if cur is None: + cur = {"title": None, "note": None, "points": []} + chapters.append(cur) + notes = [text_of(p) for p in el.xpath(".//p[contains(@class,'labojumu_pamats')]")] + paras = [text_of(p) for p in el.xpath("./p[contains(concat(' ', normalize-space(@class), ' '), ' TV213 ')]")] + paras = [p for p in paras if p] + if paras: + cur["points"].append({"num": el.get("data-num"), "paras": paras, "notes": [n for n in notes if n]}) + after_points = True + elif after_points and c in ("TV216", "TV217", "TV218", "TV219"): + sigs += lines_of(el) + tail += lines_of(el) + elif after_points and c.startswith("TV") and text_of(el): + annexes.append(text_of(el)) + tail.append(text_of(el)) + return pase, head, title, basis, chapters, sigs, annexes, tail + + +SUPC = "⁰¹²³⁴⁵⁶⁷⁸⁹" + + +def split_num(text): + """Printed point number at the start of a paragraph → (normalised number, rest). + "3.1. x" → 3.1; inserted points with superscript: "4.4.¹ x" and "4.4¹. x" → 4.4¹; "24.¹1. x" and "24.¹ 1. x" → 24¹.1""" + m = re.match(r"^(\d+)", text) + if not m: + return None, text + segs, i = [m.group(1)], m.end() + while True: + rest = text[i:] + sup = re.match(r"^\.?([" + SUPC + r"]+)", rest) + if sup and not segs[-1].endswith(tuple(SUPC)): + segs[-1] += sup.group(1) + i += sup.end() + rest = text[i:] + nxt = re.match(r"^\.?\s?(\d+)(?=[." + SUPC + r"])", rest) # 24¹.1 written as "24.¹1." or "24.¹ 1." + if nxt: + segs.append(nxt.group(1)); i += nxt.end() + continue + nxt = re.match(r"^\.(\d+)(?=[." + SUPC + r"])", rest) + if nxt: + segs.append(nxt.group(1)); i += nxt.end() + continue + break + end = re.match(r"^\.\s*", text[i:]) or (re.match(r"^\s+", text[i:]) if segs[-1][-1] in SUPC else None) + if not end: + return None, text + return ".".join(segs), text[i + end.end():] + + +def build(page, org, inst_name, stem, likumi_id, retrieved): + pase, head, title, basis, chapters, sigs, annexes, tail = parse(page) + doc = f"lv-nol-{org}" + # ---------------------------------------------------------------- text source + lines = [x for x in (head, title, basis) if x] + for ch in chapters: + if ch["title"]: + lines.append("") + lines.append(ch["title"] + (" " + ch["note"] if ch.get("note") else "")) + for p in ch["points"]: + lines += p["paras"] + lines += p["notes"] + if tail: # signatories and annexes in document order + lines.append("") + lines += tail + txt = "\n".join(lines).strip() + "\n" + txt_rel = f"sources/{stem}.txt" + os.makedirs(os.path.join(ROOT, "sources"), exist_ok=True) + open(os.path.join(ROOT, txt_rel), "w", encoding="utf-8").write(txt) + sha = hashlib.sha256(txt.encode("utf-8")).hexdigest() + # ---------------------------------------------------------------- XML + out = [] + for ci, ch in enumerate(chapters, 1): + ck = chapter_kind(ch["title"]) if ch["title"] else "none" + roman = re.match(r"^([IVXLC]+)\.\s", ch["title"] or "") + parts = [f'', el("Title", ch["title"]), el("Note", ch.get("note"))] + for p in ch["points"]: + n0, t0 = split_num(p["paras"][0]) if p["paras"] else (p["num"], "") + n0 = n0 or p["num"] + lead = t0.rstrip().endswith(":") and len(p["paras"]) > 1 + deleted = t0.strip().startswith("(svītrots") + k0 = "deleted" if deleted else "lead" if lead else "provision" + child_kind = lead_kind(t0) if (lead and ck == "competence") else "provision" + # nested sub-points by printed number depth + stack = [(n0, [])] + node = {"n": n0, "text": t0, "kind": k0, "notes": p["notes"], "kids": []} + path = [node] + for para in p["paras"][1:]: + n, t = split_num(para) + if n is None: # continuation paragraph without its own number + path[-1]["text"] += " " + para + continue + kd = "deleted" if t.strip().startswith("(svītrots") else ("lead" if t.rstrip().endswith(":") else child_kind) + item = {"n": n, "text": t, "kind": kd, "notes": [], "kids": []} + while len(path) > 1 and not n.startswith(path[-1]["n"] + "."): + path.pop() + path[-1]["kids"].append(item) + path.append(item) + + def render(x): + pid = f"{doc}.p" + re.sub(r"([⁰¹²³⁴⁵⁶⁷⁸⁹]+)", lambda m: "s" + m.group(1).translate(str.maketrans("⁰¹²³⁴⁵⁶⁷⁸⁹", "0123456789")), x["n"]) + return (f'' + el("Text", x["text"].strip() or "(tukšs)") + + "".join(el("Note", nn) for nn in x["notes"]) + "".join(render(k) for k in x["kids"]) + "") + parts.append(render(node)) + parts.append("") + out.append("".join(parts)) + sig_xml = "".join(el("Signatory", s, role="parakstītājs") for s in sigs) + ann_xml = "".join(f'' + el("Title", t.split(" ", 6)[0:6] and " ".join(t.split(" ")[:6])) + el("Text", t) + "" + for i, t in enumerate(annexes, 1)) + xml = ('\n' + f'' + + el("Institution", inst_name, org=org) + + "" + el("Title", pase["Nosaukums"] or title) + el("Issuer", pase["Izdevējs"]) + el("Type", pase["Veids"]) + + el("Number", pase["Numurs"]) + el("Adopted", iso(pase["Pieņemts"])) + el("InForce", iso(pase["Stājas spēkā"])) + + el("Published", pase["Publicēts"]) + el("Status", pase["Statuss"]) + el("LikumiId", str(likumi_id)) + + el("Url", f"https://likumi.lv/ta/id/{likumi_id}") + "" + + "" + el("File", txt_rel) + el("SHA256", sha) + el("Retrieved", retrieved) + "" + + el("LegalBasis", basis) + "".join(out) + sig_xml + ann_xml + + f'' + el("Change", "Pirmā versija no likumi.lv konsolidētās redakcijas.") + "" + + "\n") + from lxml import etree + tree = etree.fromstring(xml.encode("utf-8")) + etree.indent(tree, space=" ") + os.makedirs(os.path.join(ROOT, "data"), exist_ok=True) + with open(os.path.join(ROOT, "data", stem + ".xml"), "wb") as fh: + fh.write(etree.tostring(tree, xml_declaration=True, encoding="UTF-8", pretty_print=True)) + return {"chapters": len(chapters), "points": sum(len(c["points"]) for c in chapters), "pase": pase} + + +if __name__ == "__main__": + pg = open(sys.argv[1], encoding="utf-8").read() + print(build(pg, sys.argv[2], sys.argv[3], sys.argv[4], int(sys.argv[5]), sys.argv[6])) diff --git a/tools/validate.py b/tools/validate.py new file mode 100644 index 0000000..e855a57 --- /dev/null +++ b/tools/validate.py @@ -0,0 +1,86 @@ +#!/usr/bin/env python3 +"""Nolikumi-as-Code pārbaudītājs. + + python3 tools/validate.py [--registry organizacijas.xml] + +Katram nolikumam katalogā nolikumi.yaml: + - XML atbilst shēmai schemas/nolikums-0.1.xsd; + - datnes nosaukums sākas ar iestādes VPK ID, un VPK ID ir Valsts institūciju reģistrā; + - teksta datnes sha256 sakrīt ar Source/SHA256; + - katrs XML punkts ir teksta datnē (rinda „. ”), un katra numurēta teksta rinda ir XML punkts; + - katalogā likumi.lv id sakrīt ar XML. +Reģistrs pēc noklusējuma — ProcessGit Valdibas-Deklaracija-as-Code data/organizacijas.xml. +""" +import hashlib +import os +import re +import sys +import urllib.request + +import yaml +from lxml import etree + +ROOT = os.path.dirname(os.path.dirname(os.path.abspath(__file__))) +NS = {"n": "urn:pppa:vpk:nolikums:0.1"} +REG_URL = "https://processgit.org/Valsts-Pirmkods/Valdibas-Deklaracija-as-Code/raw/branch/main/data/organizacijas.xml" +SUPC = "⁰¹²³⁴⁵⁶⁷⁸⁹" +sys.path.insert(0, os.path.dirname(os.path.abspath(__file__))) +from convert import split_num # noqa: E402 + + +def main(): + src = sys.argv[sys.argv.index("--registry") + 1] if "--registry" in sys.argv else REG_URL + reg = etree.parse(src if os.path.exists(src) else + urllib.request.urlopen(urllib.request.Request(src, headers={"User-Agent": "nolikumi-as-code-validate/0.1"}))) + ids = {o.get("id") for o in reg.getroot() if etree.QName(o).localname == "Organization"} + xsd = etree.XMLSchema(etree.parse(os.path.join(ROOT, "schemas/nolikums-0.1.xsd"))) + cat = yaml.safe_load(open(os.path.join(ROOT, "nolikumi.yaml"), encoding="utf-8")) + errors, points = [], 0 + for e in cat["nolikumi"]: + path = os.path.join(ROOT, e["file"]) + tag = os.path.basename(path) + doc = etree.parse(path) + if not xsd.validate(doc): + errors += [f"{tag}: XSD {x.line}: {x.message}" for x in list(xsd.error_log)[:5]] + continue + r = doc.getroot() + org = r.find("n:Institution", NS).get("org") + if not tag.startswith(org + "-") or org != e["org"]: + errors.append(f"{tag}: datnes nosaukums vai katalogs neatbilst VPK ID {org}") + if org not in ids: + errors.append(f"{tag}: VPK ID {org} nav reģistrā") + if int(r.findtext("n:Act/n:LikumiId", namespaces=NS)) != int(e["likumi_id"]): + errors.append(f"{tag}: likumi.lv id katalogā un datnē atšķiras") + txt_path = os.path.join(ROOT, r.findtext("n:Source/n:File", namespaces=NS)) + raw = open(txt_path, "rb").read() + if hashlib.sha256(raw).hexdigest() != r.findtext("n:Source/n:SHA256", namespaces=NS): + errors.append(f"{tag}: teksta datnes sha256 nesakrīt") + lines = raw.decode("utf-8").splitlines() + # only the body: stop at the first signatory or annex line + stops = {x.text for x in r.findall("n:Signatory", NS)} | {x.text for x in r.findall("n:Annex/n:Text", NS)} + cut = next((k for k, ln in enumerate(lines) if ln in stops), len(lines)) + lines = lines[:cut] + numbered = {} + for ln in lines: + n, t = split_num(ln) + if n is not None: + numbered.setdefault(n, []).append(t) + xml_pts = {} + for p in r.iter("{urn:pppa:vpk:nolikums:0.1}Point"): + points += 1 + xml_pts[p.get("n")] = p.findtext("n:Text", namespaces=NS) + miss = [n for n, t in xml_pts.items() if not any(t.startswith(x.split(" (")[0][:40]) or x.startswith(t[:40]) + for x in numbered.get(n, []))] + extra = [n for n in numbered if n not in xml_pts] + if miss: + errors.append(f"{tag}: XML punkti, kuru nav teksta datnē: {', '.join(miss[:8])}") + if extra: + errors.append(f"{tag}: teksta datnes numurētas rindas, kuru nav XML: {', '.join(extra[:8])}") + for x in errors: + print("KĻŪDA", x) + print(f"nolikumi: {len(cat['nolikumi'])}, punkti: {points}, kļūdas: {len(errors)}") + sys.exit(1 if errors else 0) + + +if __name__ == "__main__": + main() diff --git a/tools/verify_html.py b/tools/verify_html.py new file mode 100644 index 0000000..55bfd70 --- /dev/null +++ b/tools/verify_html.py @@ -0,0 +1,53 @@ +#!/usr/bin/env python3 +"""Teksta datnes salīdzināšana ar likumi.lv lapu (lai pārliecinātos, ka teksts nav zaudēts vai pārveidots). + + python3 tools/verify_html.py + +Salīdzina burtu un ciparu secību: teksta datne pret lapas redzamo dokumenta tekstu no virsraksta līdz pēdējam +parakstītājam (bez tiesību akta pases, saitēm un izvēlnēm). Lapu nolasa ar lxml text_content — citādi nekā convert.py. +""" +import os +import re +import sys + +import lxml.html +import yaml + +ROOT = os.path.dirname(os.path.dirname(os.path.abspath(__file__))) + + +def norm(s): + return re.sub(r"[^0-9a-zāčēģīķļņšūž⁰¹²³⁴⁵⁶⁷⁸⁹]", "", s.lower().replace("­", "")) + + +def page_text(path): + r = lxml.html.fromstring(open(path, encoding="utf-8").read()) + body = r.xpath("//div[contains(concat(' ', normalize-space(@class), ' '), ' TV207 ')]")[0].getparent() + for s in body.iter("sup"): + s.text = (s.text or "").translate(str.maketrans("0123456789", "⁰¹²³⁴⁵⁶⁷⁸⁹")) + parts = [] + for el in body: + c = (el.get("class") or "").split() + if c and c[0].startswith("TV") and el.tag != "style": + for junk in el.xpath(".//*[contains(@class,'info-icon-wrapper') or contains(@class,'panta-doc-npk')]"): + junk.getparent().remove(junk) + parts.append(el.text_content()) + return norm(" ".join(parts)) + + +def main(cache): + cat = yaml.safe_load(open(os.path.join(ROOT, "nolikumi.yaml"), encoding="utf-8")) + bad = 0 + for e in cat["nolikumi"]: + stem = os.path.basename(e["file"])[:-4] + t = norm(open(os.path.join(ROOT, "sources", stem + ".txt"), encoding="utf-8").read()) + h = page_text(os.path.join(cache, f"{e['likumi_id']}.html")) + if t != h: + bad += 1 + i = next((k for k in range(min(len(t), len(h))) if t[k] != h[k]), min(len(t), len(h))) + print(f"ATŠĶIRAS {stem}: teksts {len(t)}, lapa {len(h)}; no {i}: '{t[i:i+60]}' / '{h[i:i+60]}'") + print(f"pārbaudīti {len(cat['nolikumi'])}, atšķiras {bad}") + + +if __name__ == "__main__": + main(sys.argv[1]) diff --git a/verification/likumi-lv-2026-10-11.txt b/verification/likumi-lv-2026-10-11.txt new file mode 100644 index 0000000..0bd7467 --- /dev/null +++ b/verification/likumi-lv-2026-10-11.txt @@ -0,0 +1,2 @@ +ATŠĶIRAS 19-0458-tiesu-administracija: teksts 8181, lapa 8179; no 6399: '16ministruprezidentsakkariņšministruprezidentabiedrstiesliet' / 'ministruprezidentsakkariņšministruprezidentabiedrstieslietum' +pārbaudīti 93, atšķiras 1 diff --git a/verification/validate-2026-10-11.txt b/verification/validate-2026-10-11.txt new file mode 100644 index 0000000..1564577 --- /dev/null +++ b/verification/validate-2026-10-11.txt @@ -0,0 +1 @@ +nolikumi: 93, punkti: 5539, kļūdas: 0